Podkāsta Tērējam Gudri 18. epizodē centīsimies saprast, kas īsti ir ilgtspēja un kā panākt, lai izpratne par to iesakņotos sabiedrībā? 2021. gada vasarā Swedbank Baltijas valstīs veica socioloģisku aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju izpratni par ilgtspējas jautājumiem. 85% aptaujāto Latvijā apliecināja, ka viņi ir dzirdējuši jēdzienu ilgtspēja. Salīdzinājumam – Lietuvā tie bija 58%, Igaunijā 92%. Tomēr šī jēdziena izpratne ir virspusēja – iespējams, vārda konstrukcijas mudināti, Latvijas iedzīvotāji ilgtspēju uztver kā kaut ko, kas ir ilgstošs, stabils, izturīgs, nemainīgs. Šīs sarunas mērķis ir padarīt šo jēdzienu mazāk abstraktu un svešu. Sarunā piedalās: Elgars Felcis, ilgtspējas pētnieks, LU pasniedzējs Uģis Rotbergs, Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs

Podkāsta Tērējam Gudri 17. epizodē centīsimies saprast, kas ir pārmaiņu galvenais virzītājspēks un ar kādiem pārmaiņu procesiem tiksim pie zemu izmešu ekonomikas? Ilgtspējīgi patēriņa paradumi sabiedrībā nespēj iedzīvoties, jo zaļās izvēles nav ērtākās, lētākās un plaši pieejamas. Tādas tās var tapt tikai biznesam uz šo mērķi ilgstoši strādājot, savukārt, uzņēmējam stimuls investēt ir patērētāju pieprasījums un preču, pakalpojumu noiets – kurš turas margināls, jo nav masu pieprasījuma. Apburtais loks! Kam pirmajam jāsper solis, lai to pārlauztu? Šī saruna ir veltīta vistas vai olas dilemmai ilgtspējas jautājumos. Sarunā piedalās: Ivars Ījabs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas parlamenta deputāts Andris Šuvajevs, antropologs, ekonomikas un politikas pētnieks, Rīgas Stradiņa Universitātes docētājs

Podkāsta Tērējam Gudri 16. epizodē runājam par to, kā labāk rīkoties ar lieko apģērbu un kā pārvaldīt drēbju skapi tā, lai lieks apģērbs tajā nemaz nerastos? Teju katrs reiz ir vēlējies tikt vaļā no nemīlētas kleitas, novalkāta mēteļa vai neērtiem džinsiem. Nereti šie apģērba gabali ir nodzīvojuši garu un vientuļu dzīvi skapja tālākajā plauktā, jo nezinām, ko īsti ar tiem iesākt – ārā mest žēl, taču valkāt arī neizdodas. Godprātīgi būtu dot apģērbam otro iespēju vai vismaz atbrīvoties no tā videi draudzīgā veidā. Sliktākajā variantā – nemīlēto kleitu iestūķēt parastajā atkritumu maisā un izmest pagalma konteinerā. Kā pareizāk šķirties no tā, kas pašiem vairs nav nepieciešams? Sarunā piedalās: Elīna Kolāte, ilgtspējas eksperte Ance Vaivode, jauniete ar ilgtspējīgiem paradumiem

Podkāsta Tērējam gudri 15. epizodē Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā Adriāna Kauliņa aicina pārdomāt, cik nepieciešamas ir visas mums piederošās lietas un ar kādiem paradumiem mēs varam šo lietu daudzumu samazināt. Ir vairāki argumenti, kas runā par labu dzīvei ar mazāk lietām. Kādam vadošais arguments būs zaļš – katras lietas saražošana prasa resursus. Citam finansiāls – ietaupīta nauda, citam praktisks – ar mantām nepiekrauta dzīves telpa. Un patiešām, ir lietas, pēc kurām vajadzība ir izdomāta nevis īsta, un mēs tīri labi varam dzīvot arī bez tām. Kuras tās ir – atbildes smelsimies ne tikai mūsu, bet arī FaceBook grupas Tērējam gudri dalībnieku pieredzē. Sarunā piedalās: Marija Sološenko, beziepakojuma veikala Burka dibinātāja Elīna Meiere, autore maģistra darbam par zero waste dzīvesveidu Latvijā  

Šī ir Tērējam Gudri ilgtspējas podkāsta 14.epizode. 13 reizes uz sarunu aicināti dažādu jomu eksperti, lai kopīgi izprastu dažādus ilgtspējas jautājumus.  Šoreiz Tērējam Gudri podkāsta ekspertes lomā ir Adriāna Kauliņa, kura ne tikai ir raidieraksta autore, bet arī Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā un kopā ar kolēģiem no privātā, valsts un NVO sektora apkopojusi ilgtspējas jautājumu pamata tēmas vienuviet, izveidojot ilgtspējas rokasgrāmatu uzņēmējiem.  Grāmatas mērķis ir palīdzēt izprast ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un tajā apkopota "minimālā programma", kas palīdzēs ne tikai veidojot jaunu biznesu, bet arī uzlabojot jau esošo uzņēmējdarbības veidu ikvienam uzņēmumam Latvijā. Epizodē piedalās: Elīna Egle, VA Purpose partnere Liene Lapševska, VA Purpose konsultante

Zemes atmosfēru veido skābeklis, slāpeklis un citas gāzes. Ogļskābā gāze, metāns, ūdens tvaiki darbojas līdzīgi kā siltumnīcas stikls - tās laiž cauri saules starojumu un aiztur no Zemes virsmas atstaroto siltumu.   Ņemot vērā iedarbības efektu, šīs gāzes sauc par siltumnīcefekta gāzēm. CO2 (oglekļa dioksīds) veido lielāko daļu no tām un ir primārais globālas sasilšanas un klimata pārmaiņu cēlonis. Tāpēc globāli valda vienprātība, ka oglekļa izmeši ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk un krasāk. Šoreiz Tērējam Gudri podkāstā runājam ar viesiem, kas atgādinās 6.klases dabas mācības saturu un izskaidros arī citas lietas, lai mēs saprastu, kas ar oglekli notiek dabā un kāpēc CO2 no nozīmīga spēlētāja dabas procesos kļūst par arvien nozīmīgāku arī ekonomiskajos un sadzīves lēmumos. Sarunā piedalās: Jānis Brizga - Dr.geogr., biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs, emisiju mērīšanas rīka NotHot līdzautors Kristaps Kovaļevskis, KPMG Baltics vecākais konsultants      

Pēdējā laikā izskan iepriekš ne tik dzirdēta frāze: "gandrīz nulles enerģijas ēka". No 2021.gada visām jaunbūvēm jātiek projektētām kā gandrīz nulles enerģijas ēkām. Latvijā pagaidām esot relatīvi maza praktiskā pieredze ar gandrīz nulles enerģijas ēkām, pārsvarā pilotprojektu veidā. Kāpēc tā? Šīs sarunas fokusā ēku energoefektivitāte un soļi, ko varētu spert, lai mūs priecētu niecīgi apkures un elektrības izdevumi, bet ne uz mūsu labsajūtas rēķina. Sarunā piedalās: Andris Vulāns, SIA “Būvfizika” būvfizikas inženieris Edgars Kudurs, ALTUM energoefektivitātes eksperts Didzis Solims, TELE2 produktu direktors

Arvien populārāki kļūst dalīšanās ekonomikas risinājumi. Tie maina veidus, kā pārvietojamies, ceļojam, iepērkamies, risinām sadzīves jautājumus, strādājam, aizņemamies naudu un veicam citas lietas.  AirBnB un Uber ir pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu "koplietošana". Sadarbošanās, koplietošana, dalīšanās – tie ir atslēgvārdi šajos patērēšanas modeļos. Viena daļa šo ekonomisko modeļu nozīmē preces vietā pirkt pakalpojumu un neapgrūtināt sevi ar mantas uzturēšanu – piemēram, nevis pirkt savu auto, bet lietot koplietošanas auto vai nevis pirkt urbjmašīnu, lai pieliktu gleznu pie sienas, bet iznomāt to. Cita daļa modeļu palīdz gūt sev papildus ienākumus no sev piederošām mantām – iznomāt dzīvokli tūristiem vai pārdot vairs nevajadzīgās drēbes un mantas. Kopīgais virsmērķis šo risinājumu vidū ir mazināt pasaulē vajadzību pēc mantas un padarīt saražoto lietu izmantošanu pilnvērtīgāku. Un jo mazāk mantu, jo labāk ekoloģijai – mazāk patērētu dabas resursu, mazāk atkritumu. Tomēr, lai šādi modeļi iedzīvotos, ar vides ieguvumiem nepietiek, tāpēc šoreiz sarunas fokusā ir cilvēku ieguvumi no šī jaunā patērēšanas pavērsiena.   Epizodē piedalās: Līva Jaunozola, platformas Andelemandele dibinātāja un vadītāja Māris Avotiņš, transporta koplietošanas uzņēmuma Fiqsy dibinātājs un vadītājs Lauris Zvirbulis, mājsaimniecības lietu koplietošanas platformas Sharentic līdzdibinātājs  

BlackRock ir starp nozīmīgākajiem globāliem spēlētājiem ieguldījumu jomā un nesenā vēstulē saviem klientiem paziņoja par vairākām iniciatīvām, lai ilgtspēju izvirzītu viņu ieguldījumu pieejas centrā. Pierādījumi par klimata risku liek investoriem pārvērtēt galvenos pieņēmumus par mūsdienu finansēm. Tādēļ šajā Tērējam Gudri podkāsta epizodē runājam par ieguldīšanu uzņēmumos, kas rūpējas par ietekmi uz vidi, darbinieku un sabiedrības sociālo labklājību, kā arī ievēro augstus uzņēmuma pārvaldīšanas standartus. Sarunā piedalās: Pēteris Stepiņš - Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs - SG Capital fonda valdes priekšsēdētājs Kristīne Doroško - Ilgtspējas eksperte un “Lidl Latvija” korporatīvās sociālās atbildības vadītāja 

Latvijas iedzīvotāju mobilitātes paradumi ir ļoti atbilstoši elektroauto lietošanai. Uz kopējā Eiropas fona latvieši mīl braukt ar auto – 80% braucienu notiek ar automašīnu, dienā nobraucot salīdzinoši nelielus, 50-100km attālumus. Tāpēc jo svarīgāk ir braukt zaļi, domājot par ilgtspējīgu nākotni, kas arī ir "Tērējam Gudri" podkāsta fokuss. Šobrīd uz Latvijas ceļiem brauc ap 1000 elektroauto. Ik gadu auto pulkam pievienojas 17-18 000 jaunu auto, no tiem elektroauto ir vien pāris simti. Taču niecīgais elektroauto skaits var būt arī priekšrocība, ja lietošanas izmaksas un ērtums atsver iegādes cenu. Vai šis būtu īstais laiks apsvērt elektroauto iegādi un pie kādiem auto lietošanas paradumiem elektroauto ir izdevīgs? Par to saruna šajā podkāsta epizodē. Sarunā piedalās: Gatis Lazda, elektroauto īpašnieks Voldemārs Fedosejevs, e-auto interesents Alvis Dimitris, elektroauto uzlādes tīkla e-mobi sistēmas speciālists Matīss Zemītis, e-mobilitātes eksperts  

Vasara ir īstais laiks saules baudīšanai. Tā ir ne tikai ir nozīmīgs atbalsts mūsu veselībai un labsajūtai, bet tā ir arī neizsmeļams enerģijas avots, ko arvien labāk esam iemācījušies lietot ikdienā, ražojot elektroenerģiju. Saules radīto enerģiju var pārvērst siltumenerģijā, izmantojot saules kolektorsu, savukārt, lai saules enerģiju pārvērstu elektroenerģijā, izmanto saules paneļus. Saules enerģijas ražošana un izmantošana ir arī viena no svarīgākajām tēmām klimata pārmaiņu jautājumā – tā ir  vēlamais atjaunojamās enerģijas avots. Arī valstu nacionālo enerģētikas politikas jautājumos uz sauli likts liels uzsvars, tādēļ tuvākajā desmitgadē varam gaidīt attīstību šajā jomā. Tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas un plašāk izmantojamas ikdienā, kā arī pieejams finansiāls atbalsts, kas varētu cilvēkus mudināt izvēlēties tieši sauli elektrības ražošanai. Šajā epizodē runājam par saules elektroenerģijas ražošanu mājsaimniecības patēriņam. Tās mērķis ir noskaidrot, ko ir vērts zināt, lai darījumi ar sauli attaisnotu cerības un būtu izdevīgi ikdienā.   Podkāsta viesis - Anrijs Tukulis, Elektrum energoefektivitātes eksperts.

Tikai pirms tūkstoš gadiem ķīnieši ieviesa pirmo papīrnaudu, kas aizstāja iepriekšējos maksājumu veidus – norēķinus ar metālu, zeltu, sudrabu un bartera principu, cilvēkiem apmainoties ar dzīvniekiem, pārtiku un priekšmetiem. Pirmā maksājumu karte parādījās jau 1950. gadā un kopš tā laika maksājumu veidi ir strauji attīstījušies, mums tagad norēķinoties ar bezkontakta kartēm, telefoniem, pulksteņiem un Zviedrijā pat ar plaukstā ievietotiem čipiem. Vai tas nozīmē, ka papīra banknotes un metāla monētas drīz vien būs tikai vēstures liecība muzejos un bezskaidras naudas rītdiena ir nenovēršama? Vai mēs Latvijā esam gatavi Zviedrijas un citu bezskaidras naudas valstu pieejai? Kādi ir šāda ceļa ieguvumi un trūkumi un ko katrs varam darīt, lai negaidīti apstākļi, piemēram, pārrakts interneta kabelis neierobežo mūsu iespējas norēķināties par pakalpojumu vai preci? Par to šodienas podkāstā. Vadims Frolovs – Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Ernests Štāls – TechHub Rīga līdzdibinātājs un valdis loceklis, jauno tehnoloģiju eksperts Nils Muižnieks - Politologs, bijušais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs

 “Par to es domāšu rīt” slavenās Skārletas O'Hāras frāze no kino klasikas “Vējiem līdzi” , tā lielā mērā raksturo daudzu Latvijas iedzīvotāju pieeju uzkrājumu veidošanai, tai skaitā tik tālas nākotnes vajadzībai kā pensijas laikam. Kas ir pensija un 3. pensiju līmenis un kāpēc šodien būtu jādomā par tālo nākotni, pensijas gadiem un, ko katrs ja šodien varam darīt, lai vecumdienās varam dzīvot kā pārtikušo valstu pensionāru. “Cerēt ir gudri, uzkrāt ir prātīgi” Latvijā gan vairāk ceram, atklāj Swedbank aptaujas dati – jo tuvāk pensijai, jo vairāk cilvēki paļaujas uz valsti, nekustamo īpašumu un bērnu atbalstu. Lai gan ar prātu saprotam, ka pensijas uzkrājumu veidot būtu saprātīgi, tomēr šobrīd vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pat nav iedziļinājušies savas sagaidāmās pensijas apmēros. Vai varam paļauties tikai uz valsts pensiju vai tomēr ir prātīgi atlikt pensijas gadiem arī pašam? Sarunā piedalās: Vita Ņikitina – Swedbank pensiju atbalsta daļas produktu līnijas vadītāja Reinis Jansons – Swedbank Finanšu institūta vadītājs. Laura Grēviņa – bloga "Viens plus viens" un podkāsta "Pa kluso" autore.

8. martā uzmanības centrā ir sievietes, viņu sasniegumi un līdztiesība. Darba vidē līdztiesības rādītāji ir sieviešu un vīriešu vienāds skaits vadošos amatos un vienāds atalgojums par vienādu darbu. Šoreiz Starptautiskās sieviešu dienas kontekstā runāsim par naudu – atalgojumu, kas ir ļoti būtiska tēma mūsu spējai nopelnīt un tērēt. Vai sieviešu darbs tiek novērtēts tikpat augstu kā vīriešu sniegums? Par to, cik saņemam, nemēdzam daudz runāt – ne draugu un paziņu lokā, ne darba intervijās, ne darbā ikgadējās sarunās ar vadītāju – un tāpēc varbūt palaižam garām kādas iespējas. Ko mēs katrs un katra varam darīt un, ko sagaidīt no sava darba devēja, lai saņemtu vienlīdzīgu atalgojumu? Sarunā piedalās: Kaspars Zālītis - Latvijas Dažādības harta Anta Praņēviča - Fontes Agita Jākobsone - Swedbank   

"Tērējam Gudri" ir Swedbank podkāsts. Tajā apskatām svarīgas tēmas, kas ikvienam palīdzēs tērēt gudrāk, pelnīt labāk un maziem solīšiem doties uz ilgtspējīgu nākotni.  No finansiālās labklājības perspektīvas skatoties, ienākumu puse ir tikpat nozīmīga kā izdevumi. Naudas pelnīšana vairumā gadījumu ir maratons, nevis sprints. Tas prasa būt labā naudas pelnīšanas formā ilgus mūža gadus. Labu darba formu raksturo vairāki aspekti, bet šī saruna ir par produktivitāti darba stundās un iespēju veltīt pilnvērtīgu laiku privātai dzīvei un bateriju uzlādēšanai jaunam darba cēlienam. 2019. gada Eirobarometrs pievērsās darba un privātās dzīves līdzsvara pētīšanai. Vidēji Eiropā 79% strādājošo ir apmierināti ar darba un privātās dzīves līdzsvaru. Igaunijā šis rādītājs ir 81%, Lietuvā 80%, bet apmierinātākie ar darbu un privātās dzīves līdzsvaru dzīvo Austrijā, Dānijā, Somijā, kur apmierinātības radītājs ir pat ap 90%. Latvijā līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi apmierinoši vērtē 73% strādājošo. 15% norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, 58% ir drīzāk apmierināti. Tas ir sestais zemākais rādījums Eiropā, tāpēc vērts parunāt par realitāti ar ko saskaras ¼ daļa strādājošo Latvijā. Cik daudz atkarīgs no paša un ko prasīt no darba devēja? Sarunā piedalās: Ilze Medne – koučs un HR podcast vadītāja Olga Dzene – Līderības attīstības eksperte, konsultante, trenere un koučs ar 20 gadu pieredzi personāla un organizāciju vadības jomā. Dainis Grūbe – Dailes teātra aktieris, “Kadagi dog” līdzīpašnieks.

"Tērējam Gudri" ir Swedbank podkāsts. Tajā apskatām svarīgas tēmas, kas ikvienam palīdzēs tērēt gudrāk, pelnīt labāk un maziem solīšiem doties uz ilgtspējīgu nākotni. Kā sasniegt mērķus ir mūžsens un tai pat laikā vienmēr aktuāls jautājums. Īpaši gada beigās, kad izvērtējam aizvadīto gadu un apņemamies atkal veselīgāk dzīvot, iemācīties kaut ko jaunu, vairāk laika veltīt ģimenei, veidot uzkrājumus.  Mēs jau zinām, kas ir pareizi, piemēram, personīgo finanšu kontekstā – atvērt uzkrājumu kontu, regulāri papildināt, bet tomēr joprojām ar rīcību ir grūtības. Kas mūs kavē iet uz nospraustajiem mērķiem? Kādus trikus izmantot, lai savas apņemšanās - mazāk tērēt un vairāk uzkrāt - pārvērstu rīcībā jeb kā no nodoma nonākt pie rīcības? Ļausim, lai eksperti mums iedod labus padomus, kā mūsu nākošā gada apņemšanās sekmīgi īstenot. "Tērējam gudri" podkāsta epizodē piedalās: Vineta Silkāne, Vidzemes augstskolas pētniece, psiholoģijas doktore Andris Saulītis, sociologs, ar Fulbraita stipendijas atbalstu studējis The New School universitātē Ņujorkā, šobrīd ir doktorants Eiropas Universitātes institūtā Itālijā un pētnieks Rīgas Stradiņa universitātē sociālantropoloģijas maģistra studiju programmā un pēta uzvedības ekonomikas procesus. Noklausies trešo epizodi un iesaisties diskusijā arī "Tērējam Gudri" Facebook grupā http://bit.ly/TerejamGudri , kur jau vairāk nekā 7000 dalībnieku ik dienas pārspriež visu par un ap naudas lietām. 

Finanšu pratība nenozīmē tikai gudru naudas tērēšanu – tā ietver arī spēju nopelnīt visa mūža garumā un nevienā brīdī neattapties, kā darba tirgus prasībām neatbilstošam un tāpēc nevajadzīgam darbiniekam. Šajās sarunās  apspriedīsim, kā sevi gatavot pelnīšanai nākotnē, kurā frontē gatavoties, un kā atpazīt mūsu izaugsmes nemanāmos ienaidniekus. Statistika skaidri rāda, kur ir vislielākā iespēja “paklupt” un tāpēc centīsimies kopā saprast, kā sevi piespiest darīt to, ko dažkārt negribam, bet ļoti vajadzētu, ja tomēr vēlamies būt labā naudas pelnīšanas formā ilgus gadus. "Tērējam gudri" podkāsta epizodē piedalās: Rita Majore, Swedbank Karjeras centra vadītāja Gitāna Dāvidsone, organizāciju psiholoģe un personāla vadības konsultante, SIA ODA vadītāja Renāte Strazdiņa, Microsoft vadītāja Baltijā Noklausies otro epizodi un iesaisties diskusijā arī "Tērējam Gudri" Facebook grupā, kur jau vairāk nekā 7000 dalībnieku ik dienas pārspriež visu par un ap naudas lietām.    Diskusija atrodama šeit - https://bit.ly/36UWa1W

"Tērējam Gudri" ir Swedbank podkāsts. Tajā apskatām svarīgas tēmas, kas ikvienam palīdzēs tērēt gudrāk, pelnīt labāk un maziem solīšiem doties uz ilgtspējīgu nākotni. Tradicionāli esam pieraduši vēlēt cits citam "baltus Ziemassvētkus". Taču Swedbank podkāsta "Tērējam gudri" sarunā mēģināsim noskaidrot, kā Ziemassvētkus padarīt gan naudas makam zaļākus, gan videi draudzīgākus. Pirmās epizodes viesi ir Klāvs Sedlenieks - sociālantropologs, Artūrs Jansons - Korporatīvās sociālās atbildības platformas vides eksperts un Vita Bērziņa - Swedbank sociālo mediju projektu vadītāja. Noklausies pirmo epizodi un iesaisties diskusijā arī "Tērējam Gudri" Facebook grupā, kur jau vairāk nekā 6000 dalībnieku ik dienas pārspriež visu par un ap naudas lietām.  Links uz diskusiju grupā:https://www.facebook.com/groups/2047553435456413/permalink/2468485580029861/