Svētrīts. Studijā priesteris Renārs Birkovs.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons

Svētrīts. Studijā mācītājs, Nacionālo bruņoto spēku vecākais eksperts starptautiski militāri reliģiskos jautājumos Elmārs Pļaviņš.

Svētrītā šoreiz ar jums kopā baptistu mācītājs Edgars Godiņš un šīs dienas galvenā tēma - Tēvu diena. 

Svētrīts. Studijā priesteris Jānis Priede.

Studijā Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka.

Svētrīts. Studijā Bauskas baptistu draudzes mācītājs Raimonds Locs.

Svētrīts. Studijā Rīgas Vīlandes baptistu draudzes sludinātājs Raimonds Logins.

Svētrīts. Studijā Nacionālo gruņoto spēku vecākais eksperts mācītājs Elmārs Pļaviņš.

Svētrīts. Studijā bīskaps Vilnis Latgalis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Raitis Šķerbergs.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Godiņš.

Svētrīts. Studijā mācītājs Uldis Gailīts.

Svētrīts. Studijā bīskaps Vilnis Latgalis.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis.

Svētrīta studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Vasarsvētku Svētrītā studijā mācītājs Linards Rozentāls.

Raidījumā Svētrīts ar jums kopā priesteris Ilmārs Tolstovs. 

Svētrīts. Studijā bīskaps Vilnis Latgalis

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Marija Jerumanis.

Mātes dienas Svētrītā studijā mācītājs Edgars Mažis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Svētrīts Lieldienu rītā. Studijā Kaspars Šterns.

Studijā mācītājs Ilmārs Tolstovs.

Svētrīts. Studijā mācītājs Mārcis Zīverts.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags.

Svētrīts. Studijā mācītājs Kārlis Kārkliņš.

Svētrīts. Studijā bīskaps emeritus Pāvils Brūvers.

Svētrīts. Studijā mācītājs Vilnis Latgalis.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Marija Jerumanis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Mažis.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Marija Jerumanis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Svētrīts. Studijā Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests Andris Ševels.

Mātes dienai veltīta svētruna. Studijā Jelgavas baptistu draudzes mācītājs Mārcis Zīverts.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis.

Kāpēc apustulis Toms neticēja un kā piedzīvot ticību? Studijā mācītājs Edgars Mažis.

Kādas iespējas cilvēkam dod cerība uz Dievu? Studijā Latvijas Septītās dienas adventistu draudžu bīskaps Vilnis Latgalis.

Kapernauma joprojām ir vēsturisku faktu lieciniece par Jēzus veikto brīnumu šajā pilsētā. Kā brīnums, ko piedzīvoja romiešu centurions palīdz šodienas cilvēkam pieaugt ticībā. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Ko saucam par savām mājām, kas ir mūsu garīgās mājās un kā tās atrast? Studijā priesteris Modris Lācis.

Jēzus pasaulē atnesa jaunu dzīves kvalitāti un iespējas, kuras raksturoja ar vārdu - gaisma. Vai arī mūsu ikdienā tam ir praktiska nozīmē? Studijā mācītājs Edgars Godiņš.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 17.nodaļas Un notika ceļā uz Jeruzālemi, Viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju un iegriezās kādā ciemā. Te Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes un paceltā balsī sauca: "Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!" Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: "Ejiet, rādieties priesteriem!" Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli. Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja, nometās uz sava vaiga pie Viņa kājām un pateicās Viņam. Un tas bija samarietis. Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: "Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi? Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis? Un Viņš tam sacīja: "Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi."

Studijā - Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags.

Lasījuma no Mateja evaņgēlija 26. nodaļas Tad viens no divpadsmit, saukts Jūda Iskariots, aizgāja pie augstajiem priesteriem un sacīja: "Ko jūs man dosiet, es jums Viņu nodošu?" Un viņi iedeva tam trīsdesmit sudraba naudas gabalus. Un no tā laika tas meklēja izdevīgu brīdi, lai Jēzu nodotu.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 4.nodaļas: Jēzus sacīja: "Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai."

Lasījums no Mateja evaģēlija 16. nodaļas Bet, kad Jēzus nonāca Filipa Cezarejas robežās, Viņš vaicāja Saviem mācekļiem un sacīja: "Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?" Un viņi atbildēja: "Citi saka: Jānis Kristītājs, citi: Ēlija, vēl citi: Jeremija vai kāds no praviešiem." Viņš uz tiem sacīja: "Bet ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?" Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: "Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls." Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: "Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs."

Svētrīts. Studijā mācītājs Pēteris Tervits.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no Apustuļu darbu grāmatas 1.nodaļas Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsiet Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam." To sacījis, Viņš, tiem redzot, tika pacelts, un padebess Viņu uzņēma prom no viņu acīm. Kad tie, Viņam aizejot, cieši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs. Tie sacīja: "Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam." Tad viņi atgriezās atpakaļ uz Jeruzālemi no kalna, ko sauc Eļļas kalns, kas ir tuvu pie Jeruzālemes, vienu sabata gājumu. Un, tur nonākuši, viņi uzkāpa augšistabā, kur mēdza uzturēties Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Zēlots Sīmanis un Jūda, Jēkaba dēls. Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 14. nodaļas Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem:  Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles. Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums. Vēl tikai mazu brīdi, un pasaule Manis vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsit, jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot. Tanī dienā jūs atzīsit, ka Es esmu Tēvā un jūs Manī, un Es jūsos. Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos."

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 10. nodaļas "Patiesi, patiesi Es jums saku: kas neiet pa durvīm avju kūtī, bet citur kāpj iekšā, ir zaglis un laupītājs. Bet, kas ieiet pa durvīm, ir avju gans. Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi. 5 Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsi." Šo līdzību Jēzus tiem stāstīja, bet tie nesaprata, ko tas nozīmēja, ko Viņš uz tiem runāja.

Svētrīts. Studijā mācītājs Andris Kravalis.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 20.nodaļas Pirmajā nedēļas dienā agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētera un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: "Viņi To Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi To nolikuši. Tad Pēteris un otrs māceklis devās turp un nāca pie kapa. Bet abi divi skrēja; un otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa. Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats neiegāja. Pēc tam, viņam sekodams, nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus un sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā. Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja. Jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka Viņam vajag uzcelties no miroņiem. Pēc tam abi mācekļi atkal aizgāja mājās. (..) Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: "Miers ar jums!" Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami. Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu."

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 12. nodaļas Otrā dienā liels ļaužu pulks bija sanācis uz svētkiem, dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi, ņēma palmu zarus un izgāja Viņam pretim, kliegdami: "Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Tā Kunga Vārdā, Izraēla Ķēniņš!" Bet Jēzus, atradis jaunu ēzeli, uzsēdās tam virsū, kā rakstīts: nebīsties, Ciānas meita, redzi, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa! To visu Viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus bija ticis apskaidrots, tad viņiem ienāca prātā, ka tas par Viņu bija rakstīts un ka tāpēc tie Viņam to bija darījuši. Šādu liecību nodeva ļaudis, kas pie Viņa bija bijuši, kad Viņš Lācaru bija saucis no kapa un uzmodinājis no miroņiem. Tāpēc arī tauta Viņam bija gājusi pretim, ka viņa bija dabūjusi zināt, ka Viņš šo zīmi bija darījis. Bet farizeji runāja savā starpā: "Jūs redzat, ka jūs nekā nespējat darīt! Redziet, visa pasaule iet Viņam līdzi." Bet starp tiem, kas bija atnākuši svētkos, lai pielūgtu, daži bija grieķi. Tie atnāca pie Filipa, kas bija no Betsaidas Galilejā, un viņu lūdza: "Kungs, mēs gribam Jēzu redzēt!" Filips iet pie Andreja, lai viņam to sacītu. Andrejs un Filips nāk un saka to Jēzum. Bet Jēzus atbild viņiem: "Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu. Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd, bet, kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paglabās mūžīgai dzīvībai. Ja kāds Man grib kalpot, tad lai viņš seko Man, jo, kur Es esmu, tur būs arī Mans kalps; un, ja kāds Man kalpos, to Mans Tēvs cels godā.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Rihards Rasnacis.

Svētrīts. Mācītāja Ivara Jēkabsona pārdomas: Kādas ir mūsu patiesās vēlmes un vajadzības. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 18. nodaļas: Un, tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: "Redziet, mēs noejam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs, šautīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām." Bet viņi no tā neko nesaprata; tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja saprast. Bet, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds akls tur sēdēja ceļmalā un ubagoja. Dzirdēdams ļaužu barus garām ejam, viņš sāka taujāt, kas tur esot. Tad viņam pateica, ka Jēzus Nacarietis ejot garām. Tad viņš sauca: "Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Tie, kas priekšā gāja, viņu apsauca, lai tas ciešot klusu. Bet viņš vēl stiprāk kliedza: "Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Tad Jēzus apstājās un lika to atvest pie Sevis. Kad tas bija pienācis klāt, Viņš tam jautāja: "Ko tu gribi, lai Es tev daru?" Tas atbildēja: "Kungs, ka es varu redzēt." Tad Jēzus viņam sacīja: "Esi redzīgs, tava ticība tev ir palīdzējusi." Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdzi, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.

Studijā Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankēvičs. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 4.nodaļas Tad Viņš nonāk vienā Samarijas pilsētā, vārdā Zihara, netālu no tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam. Tur bija Jēkaba aka. Jēzus, no ceļa piekusis, apsēdās turpat pie akas; tas bija ap sesto stundu. Te kāda sieva no Samarijas nāk ūdeni smelt. Jēzus viņai saka: "Dod man dzert!" Tad samariete Viņam saka: "Kā Tu, jūds būdams, prasi dzert no manis, samarietes?" Jo jūdi ar samariešiem nesagājās. Jēzus viņai atbildēja: "Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas Tas ir, kas tev saka: dod man dzert, - tad tu būtu Viņu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni." Samariete Viņam saka: "Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens? Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums aku devis un pats no tās ir dzēris līdz ar saviem dēliem un ganāmpulkiem?" Jēzus atbildēja viņai: "Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai." Sieva Viņam saka: "Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt." Tad Viņš tai saka: "Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!" Sieva Viņam atbild: "Man nav vīra." Jēzus viņai saka: "Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, - jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību." Tad sieva Viņam saka: "Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis. Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzāleme ir tā vieta, kur Dievs jāpielūdz." Jēzus viņai saka: "Tici Man, sieva: nāk stunda, kad jūs Tēvu vairs nepielūgsit nedz šinī kalnā, nedz Jeruzālemē. Jūs pielūdzat, ko nezināt, mēs pielūdzam, ko zinām. Jo pestīšana nāk no jūdiem. Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā." Sieva Viņam saka: "Es zinu, ka jānāk Mesijam, kas saukts Kristus. Kad Viņš nāks, Tas mums visu izstāstīs." Jēzus viņai saka: "Es tas esmu, kas ar tevi runā!"

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam. Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni. Ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti. Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti.

"Tad Jezus devas no Galilejas uz Jordāna," skan teikums Mateja evaņģēlija 3.nodaļā, kuram bieži ar acīm pārskrienam pāri, bet aiz tā ir vesela pasaule.

Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 18.nodaļas. Kādu dienu Jēzus stāstīja saviem mācekļiem stāstu, lai parādītu, ka viņiem vienmēr vajag lūgt Dievu un nevajag padoties Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: izlem manu lietu pret manu pretinieku. Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos, tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā. Un Tas Kungs sacīja: vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka? Un Dievs lai nedotu tiesu saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās? Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?"    

Studijā baptistu mācītājs Edgars Godiņš. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 17. nodaļas Jēzus teica saviem mācekļiem: "Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk! Tādam būtu labāk, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem! Sargieties! Ja tavs brālis grēko, pamāci to un, ja viņš nožēlo, piedod viņam. 4 Un, ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man ir žēl. Piedod viņam." Un apustuļi sacīja savam Kungam: "Vairo mums ticību." Bet Viņš sacīja: "Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu uz šo vīģes koku: izraujies ar savām saknēm un dēsties jūrā, viņš jūs paklausītu."

Lasījums no Mateja evaņģēlija 14. nodaļas Un Jēzus tūdaļ lika Saviem mācekļiem kāpt laivā un pārcelties uz otru malu, tiekāms Viņš atlaidīs ļaudis. Un, ļaudis atlaidis, Viņš savrup uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Un, kad vakars metās, Viņš tur palika viens pats. Bet laiva bija jau jūras vidū; viļņi to mētāja, jo pūta pretvējš. Bet gaiļos Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams.  Un, kad mācekļi Viņu redzēja pa jūras virsu staigājam, tie izbijās un sacīja: "Tas ir spoks." Un tie brēca aiz bailēm. Bet Jēzus tūdaļ tos uzrunāja un sacīja: "Turiet drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstieties!" Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: "Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu." Un Viņš sacīja: "Nāc!" Un Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus. Bet, lielu vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: "Kungs, palīdzi man!" Un, tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: "Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?" Un, kad tie iekāpa laivā, vējš nostājās. Un tie, kas bija laivā, metās Viņa priekšā ceļos un sacīja: "Patiesi Tu esi Dieva Dēls."  

Svētrīts. Studijā Salaspils katatoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs. Lasījums no Mateja evaņģēlija 4.nodaļas Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis apcietināts, viņš atgriezās Galilejā. Viņš atstāja Nacareti un aizgāja dzīvot Kapernaumā, piejūras pilsētā, Zebulona un Naftaļa robežās, ka piepildītos pravieša Jesajas vārds, kas saka: “Zebulona zeme un Naftaļa zeme, piejūras ceļš, Aizjordāna, citu tautu Galileja, ļaudis, kas sēdēja tumsībā, redz lielu gaišumu, un tiem, kas sēdēja nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi. No tā laika Jēzus iesāka sludināt, sacīdams: "Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi." Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem." Tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viņam. Un, no turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju tīklus lāpām, un Viņš tos aicināja. Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viņam. Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā.

Svētrīts. Studijā Romas katoļu baznīcas bīskaps Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 1.noodaļas: Tajā laikā Jānis Kristītājs stāvēja kopā ar diviem saviem mācekļiem. Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: "Redzi, Dieva Jērs!" Šos vārdus dzirdēja abi mācekļi un sekoja Jēzum. Bet Jēzus apgriezies redzēja viņus sekojam un saka viņiem: "Ko jūs meklējat?" Tie Viņam atbildēja: "Rabi (tulkojumā: mācītājs), kur Tu mājo?" Viņš tiem sacīja: "Nāciet, tad redzēsit." Tad tie nogāja un redzēja, kur Viņš mājo, un palika to dienu pie Viņa. Tas bija ap desmito stundu. Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši. Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: "Mēs esam atraduši Mesiju" (tulkojumā: Kristu). Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: "Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kefasu" (tulkojumā: Pēteris).

Svētrīts. Studijā Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozoliņkēvičs. Jāņa 1.vēstules 5.nodaļas 20.pants Mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un mums tādu prātu ir devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un mēs jau esam patiesajā - Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība.

Svētrīts. Studijā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns. 130.psalms Kungs, ieklausi manu balsi, Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas! Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv? Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas. Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, es paļaujos uz Viņa vārdu. Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Jā, tiešām, vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Ceri uz To Kungu! Jo Tā Kunga rokā ir žēlastība, un Viņa ziņā ir pestīšanas bagātība, Viņš izpirks mūs no katras mūsu apgrēcības

Svētrīts. Studijā mācītājs Vilnis Latgalis. Bībele saka: Kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu šajā pasaulē.

Adventes otrajā svētdienā studijā mācītājs Edgars Mažis. Lasījums no Marka evaņģēlija 1. nodaļas Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija sākums. Pravietis Jesaja ir rakstījis: raugi, Es sūtu Savu vēstnesi Tavā priekšā, kas sataisīs Tavu ceļu, saucēja balss tuksnesī: taisiet Tam Kungam ceļu, dariet līdzenas Viņa takas. Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu. Pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzalemes ļaudis; un tie tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus. Jānis bija ģērbies kamieļu vilnas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu, un sludināja, sacīdams: "Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas. Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu."

Svētrīts. Adventes pirmajā svētdienā studijā priesteris Andris Kravalis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Mūžības svētdienā lasījums no Jāņa Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un sauca skaņā balsī: "Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram." Visi eņģeļi stāvēja ap goda krēslu, ap vecajiem un dzīvajām būtnēm un metās uz sava vaiga goda krēsla priekšā un lūdza Dievu, sacīdami: "Āmen, teikšana un slava, gudrība un pateicība, gods, vara un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos! Āmen!" Tad viens no vecajiem sacīja man: "Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?" Es viņam atbildēju: "Mans Kungs, tu to zini!" Un viņš man sacīja: "Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs. Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī, un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem. Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs, jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm."

Svētrīts. Studijā bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Lasījums no Mateja evaņģēlija 9. nodaļas Un, Viņam ar tiem runājot, redzi, viens vecākais atnāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Mana meita nupat nomira, bet nāc, uzliec Tu viņai Savu roku, tad tā taps dzīva.” Un Jēzus cēlās un sekoja viņam ar Saviem mācekļiem. Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizskāra Viņa drēbju vīli, jo tā sacīja pati pie sevis: “Kaut tik vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es taptu vesela.” Tad Jēzus, pagriezies un to ieraudzījis, sacīja: “Ņemies drošu sirdi, meita! Tava ticība tev palīdzējusi.” Un sieva tapa vesela tanī pašā stundā. Kad Jēzus ienāca vecākā namā un redzēja stabulniekus un uztrauktus ļaudis, Viņš tiem uzsauca: “Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ.” Un tie Viņu izsmēja. Bet, kad ļaužu pulku izdzina ārā, Viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās. Un šī slava izpaudās pa visu zemi.

Latvijas Neatkarības kara simtgades svētbrīdis. Studijā mācītājs Elmārs Pļaviņš. "Tā nu paliek ticība cerība un mīlestība, bet lielākā no tām ir mīlestība," grūti atrast iederīgākus vārdus, lai raksturotu to garīgo un emocionālo noskaņojumu, kas valdīja cīnītājos Neatkarības kara laikā. Tāpat kā trīs zvaigznes Brīvības piemineklī ar Kārļa Skalbes vārdiem "Tēvzemei un brīvībai" apvieno Latvijas vēsturiskos novadus vienā simboliskā veselumā, tā arī šie trīs lielie kristīgās ticības izceltie vārdi – ticība, cerība un mīlestība – izgaismo to iekšējo garaspēku, lielumu, drosmi un noteiktību, ar kādu Latviju aizstāvēja tās dēli un meitas.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 19.nodaļas Tajā laikā, iegājis Jērikā, Jēzus gāja tai cauri. Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Zahejs, muitnieku priekšnieks un bagāts vīrs. Viņš gribēja redzēt Jēzu, kas Viņš ir, bet aiz ļaužu pulka nevarēja, jo bija maza auguma. Un, aizskrējis uz priekšu, tas uzkāpa sikomores kokā, lai varētu Viņu saskatīt, jo tur Viņam vajadzēja iet garām. Jēzus, tajā vietā nonācis un paskatījies uz augšu, viņam sacīja: “Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāapstājas tavā namā.” Un tas steidzīgi nokāpa zemē un ar prieku Viņu uzņēma. Bet, to redzot, visi kurnēja, sacīdami: “Viņš ir iegriezies pie grēcinieka!” Bet Zahejs piecēlies sacīja Kungam: “Redzi, Kungs, pusi savas mantas es atdodu nabagiem un, ja kādu esmu apkrāpis, tam atdošu četrkārtīgi.” Bet Jēzus viņam sacīja: “Šodien šim namam ir nākusi pestīšana, tādēļ ka arī viņš ir Ābrahama dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt to, kas bija pazudis.”

Lasījums no Jesajas grāmatas 55. nodaļas Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu! Kādēļ jūs maksājat naudu par to, kas nav maize; kādēļ jūs atdodat savu darbu par to, kas neder uzturam? Klausieties, klausieties uz Mani, tad jums būs daudz laba ko ēst, un jūsu dvēsele atspirdzināsies ar tauku barību!  Piegrieziet Man savu ausi un nāciet pie Manis! Uzklausiet, tad atspirgs jūsu dvēsele! Es jums celšu mūžīgu derību, tas ir Dāvidam dotais Manas žēlastības apsolījums. Redzi, Es viņu iecēlu tautām par liecinieku, par priekšnieku un pavēlnieku. Redzi, tu aicināsi tautas, ko tu nepazīsti, un tautas, kas tevi nepazīst, nāks pie tevis Tā Kunga, tava Dieva, Izraēla Svētā dēļ, tāpēc ka Viņš tevi paaugstinājis. Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu! Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie Tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā. "Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi," saka Tas Kungs. "Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām. Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju."

Svētrīts. Studijā Romas katoļu baznīcas bīskaps  Andris Kravalis. Svētais Jānis Damaskietis: "Lūgšana ir dvēseles pacelšana pie Dieva."

Svētrīts. Studijā bīskaps Kaspars Šterns. Lasījums no Pāvila 2. vēstules Timotejam Bet tu paliec skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģēlista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam. Jo es jau topu par ziedojumu, un manas atraisīšanas laiks ir pienācis. Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no 65. psalma Tu, Dievs, liec arī gavilēt ļaudīm gan rītausmas, gan saulrieta zemēs. Tu piemeklē zemi ar svētību un dzirdini to un dari to visai bagātu: Dieva strautā ūdens papilnam. Tu liec viņu labībai un lauku augļiem labi izdoties, jo tā Tu apkop zemi. Tu slacini zemes vagas, ar veldzi Tu līdzini tās arumus, Tu dari zemi mīkstu ar lietusgāzēm un svētī tās asnus. Tu pušķo un vainago gadu ar Savu labumu.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Marija Jerumanis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 16. nodaļas: Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Bija kāds bagāts cilvēks, kam bija pārvaldnieks, kas tika apsūdzēts, it kā tas izšķiežot tā mantu. Un viņš, to pasaucis, sacīja tam: Ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par mantas pārvaldīšanu, jo tu pārvaldnieks vairs nevarēsi būt! Bet pārvaldnieks sacīja sevī: Ko lai es daru, jo mans kungs atņem man mantas pārvaldīšanu? Rakt es nespēju, ubagot kauns. Es zinu, ko darīt, lai viņi mani uzņemtu savās mājās, kad būšu atcelts no pārvaldīšanas. Un viņš, ataicinājis pa vienam sava kunga parādniekus, sacīja pirmajam: Cik tu esi manam kungam parādā? Un tas viņam sacīja: Simts mucu eļļas. Un viņš tam sacīja: Ņem savu parāda zīmi, apsēsties tūlīt un raksti piecdesmit! Tad viņš sacīja otram: Bet tu cik esi parādā? Tas atbildēja: Simts mēru kviešu. Viņš tam sacīja: Ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit! Un kungs palielīja netaisnīgo pārvaldnieku, ka viņš gudri darījis, jo šīs pasaules bērni ir atjautīgāki savā ciltī nekā gaismas bērni. Un es jums saku: iegūstiet sev draugus no netaisnas bagātības, lai tad, kad jūsu pietrūks, uzņemtu jūs mūžīgajos mājokļos. Kas uzticīgs vismazākajās lietās, tas uzticīgs arī lielās, un kas ir netaisns vismazākajās lietās, tas arī netaisns lielās. Ja jau jūs netaisnas bagātības lietās neesat bijuši uzticami, kas lai jums uztic to, kas ir patiess, Un ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos to, kas ir jūsu? Neviens kalps nevar diviem kungiem kalpot: vai nu viņš vienu nīdīs un citu mīlēs, vai vienam pakļausies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un bagātībai.

Studijā mācītājs Vilnis Latgalis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 9.nodaļas "Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ. Jo, kas savu dzīvību gribēs izglābt, tam tā zudīs, bet, kas savu dzīvību Manis dēļ zaudēs, tas to izglābs."  

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 14. nodaļas Jēzus sabatā bija ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizeja namā, un tie Viņu novēroja. Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, slims ar tūsku, Viņa priekšā. Jēzus, vārdu ņēmis, griezās pie bauslības mācītājiem un farizejiem ar jautājumu: "Vai ir atļauts sabatā dziedināt vai ne?" Bet tie klusēja. Tad Viņš to ņēmis dziedināja un atlaida. Bet tiem Viņš teica: "Kurš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabata dienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?" Un tie nekā uz to nespēja atbildēt. Bet, nomanīdams, ka viesi sev izmeklēja pirmās vietas, Viņš tiem stāstīja līdzību, sacīdams: "Ja tevi kāds aicina kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts, un ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: dod šim vietu,- un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta. Bet, ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis varētu sacīt: draugs, virzies uz augšu! Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā. Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts." Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: "Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām."

Svētrīts. Studijā Lutera Akadēmijas pasniedzējs mācītājs Guntis Kalme. Baltijas ceļa atcerei viņš izraudzījies Mateja evaņģēlija 18. nodaļas 20. pantu, kur Kristus saka: „Kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū."

Svētrīts. Studijā priesteris Ilmārs Tolstovs. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 12. nodaļas Uguni esmu nācis mest uz zemi un kā Es vēlētos, kaut tā jau degtu! Bet Man jātop kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta. Vai jums šķiet, ka Es esmu nācis mieru nest virs zemes? Nebūt ne, Es jums saku, bet šķelšanos! Jo no šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem, un divi pret trim, tēvs pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti!

Svētrītā - baptistu mācītājs Edgars Godiņš.

Svētrīts. Studijā mācītājs Andris Kravalis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ainars Baštiks. Lasījums no Marka evaņģēlija 10. nodaļas Un vecāki atnesa bērniņus pie Jēzus, lai Viņš tos aizskartu. Bet mācekļi tos aprāja.  Bet Jēzus, to redzēdams, apskaitās un tiem sacīja: "Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi Es jums saku: kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā."  Un Viņš tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja.

Svētrīts. Līgo dienas rītā Liepājas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 14. nodaļas Viņš sacīja tam: "Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu."

   

Svētrīts. Studijā Ogres Trīsvienības baptistu draudzes mācītājs Dainis Pandars. Lasījums no Apustuļu darbu 2. nodaļas: Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: "Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus. Šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda, bet te piepildās pravieša Joēla vārdi. “Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. Un Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku. Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts.” Izraēlieši, uzklausiet šos vārdus: Nacarieti Jēzu, šo vīru, Dievs jūsu priekšā apliecinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur Viņu jūsu vidū, kā jūs paši zināt, to Dievs pēc Sava lēmuma un paredzes nodevis, un jūs Viņu ar noziedznieku rokām esat piekaluši pie krusta un nonāvējuši. Viņu Dievs uzmodinājis, nāves sāpes raisīdams, jo nevarēja būt, ka tā Viņu paturētu savā varā."

Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 8. nodaļas Kādā dienā Jēzus un viņa mācekļi iekāpa laivā; un Viņš tiem sacīja: “Pārcelsimies pāri ezeram.” Un viņi cēlās pāri. Tiem pārceļoties, Viņš aizmiga. Un pāri ezeram sacēlās brāzmaini vēji, un viņus aplēja, un tie bija briesmās. Tie piegājuši, tie modināja Viņu, sacīdami: “Mācītāj, mēs ejam bojā!” Un Viņš uzcēlies apsauca vēju un ūdens viļņošanu, un tie norima, un tapa klusums. Tad Viņš tiem sacīja: “Kur jūsu ticība?” Viņi bailēs un izbrīnā viens otram sacīja: Kā šķiet, kas Viņš ir, ka Viņš pavēl vējiem un jūrai, un tie Viņam paklausa?

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Marija Jerumanis. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 13.nodaļas Kad Jūdas bija izgājis, Jēzus saka: "Tagad Cilvēka Dēls ir paaugstināts un Dievs paaugstināts Viņā. Bet, ja Dievs paaugstināts Viņā, tad arī Dievs Viņu paaugstinās Sevī un Viņu drīz vien paaugstinās. Bērniņi, es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs Mani meklēsit, bet, kā Es jūdiem esmu sacījis, tā arī jums tagad saku: kurp Es eju, jūs Man nevarat sekot. Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība citam pret citu."

Svētrīts. Studijā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns. Lasījums no 2. Mozus grāmatas 20. nodaļas Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs tev Dievs ir apsolījis.

Svētrīts. Studijā Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankēvičs. Lasījums no Apustuļu darbu 5. nodaļas. Tajās dienās virspriesteris apustuļiem jautāja, sacīdams: "Vai tad mēs jums stingri neaizliedzām mācīt Jēzus vārdā, bet jūs ar savu mācību esat piepildījuši Jeruzalemi un gribat, lai šī cilvēka asinis nāk pār mums." Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: "Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem. Mūsu tēvu Dievs ir uzmodinājis Jēzu, kuru jūs esat nonāvējuši, piesitot to krusta kokā. Dievs Viņu paaugstinājis Sev pa labo roku par Valdnieku un Pestītāju, lai Izraelim dotu atgriešanos un grēku piedošanu. Mēs esam šo vārdu liecinieki un arī Svētais Gars, ko Dievs devis tiem, kas Viņam paklausa." Bet tie aizliedza apustuļiem runāt Jēzus vārdā. Pēc tam tie viņus atlaida, bet viņi no augstās padomes aizgāja priecādamies, jo bija atzīsti par cienīgiem Jēzus vārda dēļ ciest negodu.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 20. nodaļas Kad Jēzus atnāca, Toms, viens no divpadsmit, saukts dvīnis, nebija pie viņiem. Pārējie mācekļi viņam stāstīja: "Mēs To Kungu esam redzējuši." Bet viņš tiem sacīja: "Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu." Pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā un arī Toms pie viņiem. Durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: "Miers ar jums!" Pēc tam Viņš Tomam saka: "Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas un dod šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!" Toms atbildēja un sacīja Viņam: "Mans Kungs un Mans Dievs!" Jēzus viņam saka: "Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!"

Svētrīts. Lieldienu rītā studijā Liepājas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Lasījums no Marka evaņģēlija 16.nodaļas Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu un runāja savā starpā: "Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?" Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija ļoti liels. Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās.  Viņš tām sacīja: "Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit: redziet še to vietu, kur Viņu nolika; bet noeita un sakait to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis."

Svētrīts. Studijā Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs Ainars Purmalis. Lasījums no Caharijas grāmatas 9.nodaļas Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.

Svētrīts. Studijā Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes mācītājs Rinalds Grants. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 12. nodaļas Jēzus sešas dienas pirms Pashas atnāca uz Betāniju, kur bija Lācars, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem. Tur tie Viņam taisīja mielastu. Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Viņu sēdēja pie galda. Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nārdu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju. Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: "Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?" Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas. Jēzus sacīja: "Liec viņu mierā, lai viņi to saglabā manai bēru dienai. Jo nabagi vienmēr būs pie jums, bet es nebūšu vienmēr."

Svētrīts. Studijā priesteris Ilmārs Tolstovs. Lasījums no Lūkass evaņģēlija 4.nodaļas Tajā laikā Jēzus, Svētā Gara pilns, atgriezās no Jordānas un Garā četrdesmit dienas uzturējās tuksnesī, un tika velna kārdināts. Un Viņš nekā neēda tajās dienās un, tām beidzoties, bija izsalcis. Bet velns sacīja Viņam: “Ja Tu esi Dieva Dēls, saki šim akmenim, lai tas top par maizi.” Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: “Ne no maizes vien dzīvo cilvēks.”” Tad tas paņēma Viņu un vienā acumirklī Viņam parādīja visas pasaules valstis. Un velns Viņam sacīja: “Es Tev došu visu šo varu un godību, jo tā ir nodota man, un es to dodu, kam gribu. Tāpēc, ja Tu mani pielūgsi, tad viss būs Tavs.” Bet Jēzus atbildot viņam sacīja: “Ir rakstīts: “Tev būs pielūgt Kungu, savu Dievu, un Viņam vienam kalpot.”” Pēc tam tas aizveda Viņu uz Jeruzalemi un nostādīja Viņu svētnīcas jumta galā, un Viņam sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties šeit lejā! Ir taču rakstīts: “Saviem eņģeļiem Viņš dos pavēli par tevi, lai tie tevi sargātu,” – un: “Viņi nesīs tevi uz rokām, lai nejauši tu neievainotu savu kāju uz akmens.”” Bet atbildot Jēzus viņam sacīja: “Ir sacīts: “Nekārdini Kungu, savu Dievu!””  Un velns, izbeidzis visus kārdinājumus, atkāpās no Viņa līdz laikam.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 13. nodaļas Tanī pašā laikā atnāca ļaudis, kas Viņam stāstīja par galiliešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem. Jēzus tiem atbildēja : "Vai jūs domājat, ka šie galilieši ir bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārējie galilieši, tāpēc ka tie to cietuši? Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā. Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, kuriem uzkrita tornis Siluamā un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzalemes iedzīvotāji? 5 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu." Tad Viņš stāstīja šādu līdzību: "Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīna dārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada. Viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to, ko tas velti izsūc zemi!" Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu! Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst."

Svētrīts. Studijā Romas katoļu baznīcas priesteris, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis. Lielā Gavēņa otrajā svētdienā viņš aicina pārdomāt Jēzus apskaidrošanās noslēpumu. Šī diena baznīcā arī tiek saukta par Pārveidošanās svētdienu.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags.

Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 13.nodaļas Visu to Jēzus runāja uz ļaudīm līdzībās. Un bez līdzībām viņš uz tiem nerunāja, lai piepildītos, ko pravietis runājis sacīdams: “Es atdarīšu savu muti līdzībās, es runāšunu lietas, kas apslēptas no pasaules iesākuma.”

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Marija Jerumanis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 6.nodaļas Nokāpis līdz ar viņiem no kalna, Jēzus nostājās līdzenā vietā, un tur bija liels mācekļu pulks un liels ļaužu daudzums no visas Jūdejas un Jeruzālemes, kā arī no Tiras un Sidonas jūrmalas, kas bija sanākuši viņu klausīties un likties dziedināties no savām slimībām. Arī tie, kas bija ļaunu garu apsēsti, tapa veseli. Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus. Viņš, pacēlis Savas acis uz Saviem mācekļiem, sacīja: "Svētīgi jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība! Svētīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs būsit paēduši! Svētīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesities! Svētīgi jūs esat, kad cilvēki jūs nīst, izslēdz no sava vidus, lamā un zaimo jūsu vārdu Cilvēka Dēla dēļ. Priecājieties viņā dienā un dejiet, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo to pašu viņu tēvi ir darījuši praviešiem. Bet vai jums bagātiem, jo jums jau ir sava alga! Vai jums, kas tagad esat paēduši, jo jūs izsalksit! Vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs skumsit un raudāsit! Vai jums, kad visi ļaudis jums teic glaimus! To pašu viņu tēvi darījuši viltus praviešiem.

Svētrīts. Studijā mācītājs Pēteris Eisāns. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 9.nodaļas Kad nu laiks bija pienācis, ka Viņam vajadzēja tapt paaugstinātam, tad Viņš grieza savu vaigu, lai ietu uz Jeruzalemi. Un Viņš nosūtīja Sev priekšā vēstnešus. Un iedami tie nonāca kādā samariešu ciemā, lai Viņam apgādātu vietu, kur nomesties. Un tie Viņu neuzņēma, tāpēc ka Viņš bija ceļā uz Jeruzalemi. Kad Viņa mācekļi Jēkabs un Jānis to redzēja, tie sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, mēs sacīsim, lai uguns nāk no debesīm un tos sadedzina." Bet Viņš apgriezdamies tos aprāja un sacīja: "Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat? Jo Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt." Un tie gāja uz citu ciemu.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Marka evaņģēlija 6.nodaļas Jēzus lika mācekļiem sakāpt laivā un doties pāri otrā krastā un Ģētzemi, kamēr viņš pats atlaidīs ļaudis. Tos atlaidis viņš uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Kad bija iestājies vakars, laiva atradās jūras vidū, bet viņš viens pats bija krastā.  Redzēdams, ka tie ar mokām airēja uz priekšu, jo pūta pretvējš, ap ceturto nakts sardzi viņš pa jūras virsu gāja pie tiem, bet, likās, gribēja paiet tiem garām. Ieraudzījuši viņu ejam pa jūru, tie nodomāja: ”Tas ir rēgs!” un sāka skaļi kliegt, jo tie visi bija satrūkušies, viņu ieraugot. Bet viņš tūlīt pat tos uzrunāja: ”Esiet droši! Tas esmu es, nebaidieties!” Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš norima. Tie ļoti brīnījās, jo nebija izpratuši notikumu ar maizēm un viņu sirdī vēl aizvien nebija sapratnes.

Svētrīts. Studijā Rīgas Kristus Karaļa katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs. Lasījums no Lūkas evaņģēlija: Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū. Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi. Tā iedomājos, visu no sākuma pamatīgi izpētot, tev, viscienīgākais Teofil, pēc kārtas uzrakstīt, lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts. Tajā laikā gara spēkā Jēzus atgriezās Galilejā un vēstis par viņu izplatījās pa visu apgabalu. Viņš mācīja turienes sinagogās un visi viņu slavēja. Un Viņš nonāca Nācaretē, kur bija uzaudzis. Sabata dienā pēc sava paraduma viņš iegāja sinagogā un piecēlās lasīt. Un Viņam tika pasniegta pravieša Jesaja grāmata. Attinis grāmatu, viņš ieraudzīja vietu, kurā bija rakstīts: "Kunga gars ir pār mani, jo viņš mani ir svaidījis sludināt nabagiem prieka vēsti, mani ir sūtījis vēstīt gūstekņiem brīvību un aklajiem acu gaismu, palaist brīvībā apspiestos, pasludināt Kunga želastības gadu." Satinis grāmatu, Viņš to atdeva kalpotājam un atsēdās. Un visu acis sinagogā raudzījās uz Viņu. Bet Viņš tiem sāka runāt: "Šie raksti, kurus dzirdējāt, šodien ir piepildījušies."

Dieva vārda spēks un šodienas vēstures gaita. Studijā mācītājs Aldis Zēmele. Lasījums no Mateja evaņģēlija 4. nodaļas: Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes."

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Mažis. Lasījums no Apustuļu darbu 10.nodaļas Tad Pēteris tos uzrunāja: “Patiesi es saprotu, ka Dievs neskata cilvēku pēc ārienes, bet ikvienā tautā tas, kas Viņa bīstas un taisnīgi dzīvo, ir Viņam patīkams. Dievs sūtīja vārdu Izraēļa bērniem, pasludinādams mieru caur Jēzu Kristu, kas ir Kungs pār visiem. ūs zināt, kādi notikumi norisinājās visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc kristības, ko sludināja Jānis. Kā Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidīja nācarieti Jēzu, kas staigāja, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Mateja evaņģēlija 2. nodaļas Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt." Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, viņš ļoti uztraucās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu.Un, saaicinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izzināja no tiem, kur Kristum bija jāpiedzimst. Tie viņam sacīja: "Bētlemē, Jūdas zemē. Jo tā raksta pravietis: un tu, Bētleme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas galvenajām pilsētām, jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs manu Israēla tautu." Tad Hērods paslepen saaicināja gudros, sīki izjautāja par zvaigznes parādīšanās laiku. Un viņš tos sūtīja uz Bētlemi un sacīja: "Ejiet un ievāciet rūpīgi ziņas par to bērnu, un, kad jūs Viņu atradīsiet, tad paziņojiet to man, lai arī es varu iet viņu pielūgt." Uuzklausījuši ķēniņu, tie aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. Kad tie zvaizsni ieraudzīja, tos pārņēma milzīgs prieks. Namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos, Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres. Sapnī saņēmuši brīdinājumu pie Hēroda neatgriezties, tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.

Svētrīts. Studijā priesteris Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis. Pirmajā svētdienā pēc Jēzus dzimšanas svētkiem baznīca atzīmē Svētas ģimenes dienu. Tā ir iespēja pārdomāt par ģimenes aicinājumu, labāk apzināties ģimenes sūtību un izaicinājumus, ar kuriem mūsdienu ģimenes saskaras. Šie svētki ļauj uzlūkot arī ģimeni kā neatkārtojamu, skaistu, dārgu Dieva dāvanu.

Svētrīts. Studijā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns. Lasījums no Mateja evaņģēlija 1. nodaļas Bet Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: kad Viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, notika, pirms tie nāca kopā, ka viņa kļuva grūta no Svētā Gara. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams viņai darīt kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt. Viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: "Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt Jēzus, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem. Bet viss tas ir noticis, lai piepildītos, ko Tas Kungs runājis caur pravieša muti, sacīdams: redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Imanuēls, tulkojumā: Dievs ar mums." Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Tā Kunga eņģelis tam bija pavēlējis, viņš ņēma savu sievu pie sevis. Un viņš to neatzina, līdz kamēr viņa bija dzemdējusi Dēlu, un deva Tam vārdu Jēzus.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Jalinskis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 11. nodaļas Tanī laikā Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un lika Viņam sacīt: "Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai mums citu gaidīt?" Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Aizgājuši, ziņojiet Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: aklie redz, klibie iet, spitālīgi top šķīsti, kurlie dzird, irušie ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas." Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: "Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vējš šurpu turpu šauda? Ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos. Ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis. Viņš ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam būs Tev ceļu sataisīt. Patiesi Es jums saku: no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.”

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 21. nodaļas Būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinieties un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Pārdomas Mūžības svētdienā Lasījums no Mateja evaņģēlija 25. nodaļas Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus eļļas lukturus un izgāja līgavainim pretim. Bet piecas no tām bija nesaprātīgas, un piecas – saprātīgas. Nesaprātīgās ņēma savus lukturus, bet eļļu tās nepaņēma līdzi. Gudrās paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu traukos. Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnaudās un gulēja. Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izejiet viņam pretim. Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus. Bet nesaprātīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. Gudrās atbildēja: Nē, tā nepietiks ne mums, ne jums, ejiet labāk pie tirgotājiem un nopērciet sev. Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzu namā, un durvis aizslēdza. Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. Jēzus sacīja: Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt ne to dienu, ne stundu.

Svētrīts. Mācītāja Elmāra Pļaviņa pārdomas Lāčplēša dienā,.pieminot ikvienu, kas piedalījās Brīvības cīņās, kas neuzgrieza muguru šai valstij grūtā brīdī, bet ticēja, ka šo valsti ir jānosargā un ka tās pastāvēšana ir dzīvības vērta.

Svētrīts. Studijā priesteris Ilmārs Tolstovs. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 15. nodaļas Tajā laikā pie Jēzus nāca visi muitnieki un grēcinieki Viņā klausīties. Bet farizeji un Rakstu zinātāji kurnēja, sacīdami: “Šis pieņem grēciniekus un kopā ar viņiem ēd.” Tad Viņš pastāstīja tiem šo līdzību. Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: “Tēvs, dod man to mantas daļu, kas man pienākas!” Un viņš sadalīja tiem mantu. Pēc dažām dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālām zemēm un tur izšķērdēja savu mantu, izlaidīgi dzīvodams. Bet, kad viņš visu bija iztērējis, tajā zemē izcēlās liels bads un viņš sāka ciest trūkumu. Viņš aizgāja un apmetās pie kāda šīs zemes iedzīvotāja, un tas viņu sūtīja savā tīrumā ganīt cūkas. Un viņš ilgojās remdēt izsalkumu ar pākstīm, ko ēda cūkas, bet neviens viņam tās nedeva. Tad apdomājies viņš sacīja: “Cik daudziem mana tēva algādžiem ir maizes papilnam, bet es te mirstu badā! Es celšos, iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: “Tēvs, es sagrēkoju pret Debesīm un pret tevi un vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu. Pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem!”” Un piecēlies viņš gāja pie sava tēva. Bet, kad viņš vēl bija tālu, viņu ieraudzīja viņa tēvs un iežēlojās, un, izsteidzies pretī, krita viņam ap kaklu, un viņu noskūpstīja. Bet dēls viņam sacīja: “Tēvs, es sagrēkoju pret Debesīm un pret tevi. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu.” Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: “Steigšus atnesiet vislabākās drēbes un apģērbiet viņu, uzvelciet viņam rokā gredzenu un kājās sandales! Atvediet nobarotu teļu un nokaujiet, un mēs ēdīsim un dzīrosim, jo šis mans dēls bija miris un ir atkal dzīvs, bija pazudis un ir atradies.” Un viņi sāka līksmoties. Bet vecākais dēls bija tīrumā. Un, nākdams atpakaļ un tuvodamies mājām, viņš izdzirdēja mūziku un dejas troksni. Pasaucis vienu no kalpiem, viņš jautāja, kas tas varētu būt. Tas viņam sacīja: “Ir pārnācis tavs brālis, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, tāpēc ka viņu ir veselu atguvis.” Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad tēvs, izgājis ārā, sāka viņu lūgt. Bet tas atbildot sacīja savam tēvam: “Redzi, tik gadus es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu pavēli. Bet tu nekad man neiedevi ne kazlēnu, lai es varētu papriecāties ar saviem draugiem. Un, kad ir pārnācis šis tavs dēls, kurš tavu mantu ir izšķiedis ar netiklēm, tu viņa dēļ liki nokaut barotu teļu.” Bet tēvs atbildēja: “Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss manējais ir arī tavs. Bet vajadzēja dzīrot un priecāties, jo šis tavs brālis bija miris un ir atkal dzīvs, bija pazudis un ir atradies.”

Studijā Rīgas Marijas Magdalēnas draudzes prāvests priesteris Andris Kravalis. Pārdomas, tuvojoties Visu svēto dienai.

Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis.  Fragments no Marka evaņģēlija 1. nodaļas: Pēc tam kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams: "Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju."

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Mažis. Lasījums no Psalmu grāmatas 103.psalma Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu! Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Guntis Kalme. Lasījums no Mateja evaņģēlija 13. nodaļas Kristus uz tiem daudz runāja līdzībās un sacīja: "Redzi, sējējs izgāja sēt.  Un, viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. Cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule uzlēca, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes. Cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca. Cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 16. nodaļas Bet tagad Es aizeju pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej?Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju. Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeju. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku - jo tie netic Man. Taisnību - jo Es aizeju pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit. Tiesu - jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu. Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas. Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs pasludinās.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Lasījums no apustuļa Jēkaba vēstules 3. un 4. nodaļas Kur ir skaudība un ķildas, tur ir juceklis un visāda nelietība.Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlastības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības. Bet taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru veicina. No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu.Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās.

Svētrīts. Studijā priesteris Modris Lācis. Lasījums no Marka evaņģēlija 8. nodaļas Tajā laikā Jēzus ar mācekļiem aizgāja uz Filipa Cezarejas ciemiem. Ceļā Viņš jautāja saviem mācekļiem, sacīdams: "Par ko cilvēki Mani uzskata?" Tie atbildēja Viņam, sacīdami: "Vieni par Jāni Kristītāju, citi par Eliju, citi par vienu no praviešiem." Tad Viņš tiem jautāja: "Bet par ko jūs Mani uzskatāt?" Pēteris, atbildēdams Viņam, sacīja: "Tu esi Kristus." Un Viņš tiem piekodināja, lai tie par Viņu nevienam nesaka. Un Viņš sāka tos mācīt: "Cilvēka Dēlam būs daudz jācieš un jākļūst tautas vecāko, augsto priesteru un Rakstu zinātāju atmestam un nonāvētam, bet pēc trim dienām Viņš augšāmcelsies." Un šos vārdus Viņš runāja atklāti. Tad Pēteris, paņēmis Viņu savrup, sāka Viņu pierunāt. Bet Jēzus, pagriezies un uzlūkodams savus mācekļus, piedraudēja Pēterim, sacīdams: "Atkāpies no Manis, sātan, jo tu domā nevis par to, kas ir Dieva, bet gan par to, kas ir cilvēka." Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar saviem mācekļiem, Viņš tiem sacīja: "Ja kāds grib Man sekot, lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un seko Man. Kas savu dzīvību grib glābt, tas to pazaudēs, bet, kas savu dzīvību pazaudēs Manis un Evaņģēlija dēļ, tas to izglābs."

Svētrītā - Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. 34. psalms  Es slavēšu To Kungu vienumēr, Viņa teikšana aizvien būs manā mutē.  Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viņu daudzinādama; cietēji lai to dzird un priecājas. Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu! Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm. Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma. Kas bija postā grimis, sauca, un Tas Kungs viņu uzklausīja un izrāva viņu no visām viņa bēdām. Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj. Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas! Bīstieties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma. Jauniem lauvām jācieš trūkums un bads, bet, kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma. Nāciet šurp, jūs bērni, un uzklausiet mani! Es jūs mācīšu To Kungu bīties. Kas ir tas vīrs, kas mīl dzīvi un ilgojas pēc gara mūža, lai redzētu labas dienas? Tas lai sargā savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltīgus vārdus! Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā! Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus. Tā Kunga vaigs ir vērsts dusmās pret visiem, kas dara ļaunu. Viņš izdeldēs viņu piemiņu no zemes virsus. 18 Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām. 19 Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts. 20 Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj. 21 Viņš pasargā visus viņa locekļus, neviens no tiem netiek samaitāts. 22 Bezdievīgo nokauj viņa blēdība, un, kas ienīst taisno, tie kritīs grēkā, un tiem tas būs jānožēlo. 23 Tas Kungs izglābj Savu kalpu dvēseli, un nekā ko nožēlot nav tiem, kas uz Viņu paļaujas.

Studijā priesteris Andris Marija Jerumanis. Lasījums Lūkas evaņģēlija 19. nodaļas Nonācis Jērikā, Jēzus gāja pilsētai cauri. Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Cakejs, tas bija virsmuitnieks, bagāts vīrs. Viņš gribēja Jēzu redzēt, kāds Viņš esot, bet nevarēja ļaužu dēļ, jo viņš bija mazs no auguma. Tad viņš, aizskrējis priekšā kādu gabalu, uzkāpa vīģes kokā, lai Jēzu varētu redzēt, jo Viņam tur bija jāiet garām. Bet Jēzus, tai vietā nācis, paskatījās uz augšu un uzrunāja viņu: "Cakej, kāp steigšus zemē, jo Man šodien jāiegriežas tavā namā." Un tas steigšus nokāpa zemē un Viņu uzņēma pie sevis ar prieku. To redzot, visi kurnēja un sacīja: "Pie grēcīga cilvēka Viņš ir apmeties!" Bet Cakejs piegāja pie Jēzus un sacīja: "Kungs, pusi no savas mantas es gribu dot nabagiem, un, ko es citiem esmu izspiedis, es četrkārtīgi gribu atdot." Jēzus sacīja viņam: "Šodien šim namam pestīšana notikusi, tāpēc ka arī šis ir Ābrahāma dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo."

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Zarāns. Lasījuma no Jāņa evaņģēlija: Tajā laikā Jēzus sacīja jūdiem: “Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Ja kāds ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžam. Un maize, kuru Es došu, ir mana miesa par dzīvi pasaulei.” Bet jūdi strīdējās savā starpā, sacīdami: “Kā Viņš var dot mums ēst savu miesu?” Tad Jēzus viņiem teica: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: ja jūs neēdīsiet Cilvēka Dēla miesu un nedzersiet Viņa asinis, jums nebūs pašiem sevī dzīves. Kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, tam ir mūžīgā dzīve, un Es viņu piecelšu Pastarajā dienā. Jo mana miesa ir patiesa barība un manas asinis ir patiess dzēriens. Kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, tas paliek manī, un Es – viņā. Kā mani ir sūtījis dzīvais Tēvs un Es dzīvoju caur Tēvu, tā arī tas, kas mani ēd, dzīvos caur mani. Šī ir maize, kas nākusi no Debesīm, ne tāda kā tā, ko ēda jūsu tēvi un nomira. Kas ēd šo maizi, tas dzīvos mūžīgi.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Godiņš. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 17. nodaļas Vēl Jēzus teica saviem mācekļiem: "Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk! Tādam būtu labāk, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem! Sargieties! Ja tavs brālis grēko, pamāci to un, ja viņš nožēlo, piedod viņam. Un, ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man ir žēl, - piedod viņam." Un apustuļi sacīja savam Kungam: "Vairo mums ticību." Bet Viņš sacīja: "Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu uz šo vīģes koku: izraujies ar savām saknēm un dēsties jūrā,- viņš jūs paklausītu.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Pirmās Ķēniņu grāmatas trešās nodaļas Ķēniņš Salamans devās uz Gibeonu, lai tur upurētu, jo tā tolaik bija galvenā upurēšanas vieta augstienēs. Uz šā altāra vien Salamans upurēja kādu tūkstoti dedzināmo upuru. Un naktī Tas Kungs Salamanam parādījās sapnī. Un Tas Kungs sacīja: "Saki man, ko lai tev dodu?" Salamans sacīja: "Tu parādīji manam tēvam, savam kalpam Dāvidam, lielu žēlastību, tādēļ ka viņš staigāja Tavā priekšā uzticīgā mīlestībā, taisnībā un sirds atklātībā, un Tu joprojām šo pašu lielo žēlastību esi arī saglabājis pret viņu un esi viņam devis dēlu, kas šodien sēž uz viņa troņa. Un tagad Tu, Kungs, mans Dievs, esi Savu kalpu iecēlis par ķēniņu mana tēva Dāvida vietā. Bet es vēl esmu jauns zēns, kas nezina, kā iziet un kā ienākt. Un Tavs kalps atrodas Tavas tautas vidū, kādu Tu pats esi izraudzījis, kas ir liela tauta, kuru nevar aplēst, nedz izskaitīt tās lielā vairuma dēļ. Tādēļ dod Savam kalpam gaišu sirdsprātu, lai viņš varētu būt soģis pār Tavu tautu un lai varētu atšķirt labu un ļaunu, jo kas gan lai spētu pārvaldīt šo Tavu lielo tautu?" Un Kungam patika tas, ko Salamans lūdza. Un Tas Kungs viņam atbildēja: "Tāpēc, ka tu esi izlūdzies sev šo lietu, bet neesi lūdzis sev garu mūžu, nedz bagātību, nedz nāvi taviem ienaidniekiem, bet esi gan lūdzis, kā izprast taisnību un kā tai paklausīt, tad Es tev došu, kā tu esi vēlējies: redzi, Es tev dodu gudru sirdi un tik sapratīgu, ka tāds, kāds esi tu, nav vēl neviens cilvēks bijis priekš tevis un tev līdzīgs necelsies arī pēc tevis. Un tādēļ, ka tu to neesi lūdzis, Es tev došu arī bagātību un godu: un tāda kā tu starp ķēniņiem nebūs visā tavā mūžā. Un, ja vien tu staigāsi Manus ceļus, turēdams Manus likumus un Manus baušļus, kā staigāja tavs tēvs Dāvids, Es vēl arī pagarināšu tava mūža dienas." Un Salamans pamodās: un, lūk, tas bija sapnis, bet viņš gāja uz Jeruzālemi un nostājās Tā Kunga derības šķirsta priekšā, un viņš nesa dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus un sarīkoja dzīres visiem saviem kalpiem.

Kā atšķirt patiesu kristietību no viltojumiem. Pārdomās dalās Septītās dienas Adventistu Latvujas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis. Lasījums no Jāņa Pirmās vēstules 3. nodaļas Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi. Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.

Svētrīts. Studijā priesteris Ilmārs Tolstovs. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 9. nodaļas Tajā laikā Jēzus viens pats lūdza Dievu un mācekļi pie Viņa piegāja, un Viņš tiem vaicāja: "Par ko ļaudis mani uzskata?" Tie atbildēja, sacīdami: "par Jāni Kristītāju, bet citi Ēliju un vēl citi, ka kāds no senajiem praviešiem esot uzcēlies." Bet Viņš tiem sacīja: "Bet par ko jūs mani uzskatāt?" Tad Pēteris atbildēja: "Tu esi Dieva svaidītais." Viņš stingri noliedza kādam to teikt, sacīdams: "Cilvēka Dēlam ir daudz jācieš. Viņu atmetīs vecaji, augstie priesteri un rakstu mācītāji, un Viņu nonāvēs, un trešajā dienā Viņš celsies augšām." Viņš sacīja uz visiem: "Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un sseko man. Jo, kas savu dvēseli gribēs izglābt, tam tā zudīs, bet, kas savu dvēseli Manis dēļ zaudēs, tas to izglābs.”

Studijā priesteris Juris Jalinskis. Kāda ir mūsu saikne ar Dievu, un kādus salīdzinājumus Jēzus lieto, lai to izskaidrotu. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 15. nodaļas Tanī laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Es esmu īstais vīna koks, un mans Tēvs ir kopējs. Viņš nocērt no manis ikkatru zaru, kas nenes augļus, un ikkatru, kas nes augļus, tīra, lai tas vēl vairāk nestu augļus. Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko jums teicu. Palieciet manī, un es jūsos. Kā atvase nevar nest augļus no sevis, ja nepaliek pie vīna koka, tā arī jūs ne, ja jūs nepaliksiet manī. Es esmu vīna koks, bet jūs atvases. Kas paliek manī, un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nekā nespējat darīt. Ja kas manī nepaliek, to kā zaru izmet ārā, un tas sakalst, un to paņem un iemet ugunī, un tas sadeg. Ja jūs paliksiet manī, un mani vārdi paliks jūsos, tad, ko vien jūs vēlēsieties un lūgsiet, tas jums notiks. Ar to mans Tēvs tiek pagodināts, ja jūs nesat daudz augļu un kļūstat mani mācekļi.

Svētrīts. Studijā mācītājs Guntis Kalme. Dziesmusvētki un kristīgā tradīcija. Citāts no apustuļa Pāvila vēstules efesiešiem 6. nodaļas: Topiet stipri savā Kungā un viņa varenajā spēkā.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags. Lasījums no Mateja evaņģēlija 11. nodaļas: Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un lika Viņam sacīt: "Vai Tu esi tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?" Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Ejiet un sakiet Jānim , ko jūs dzirdat un redzat: akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinās." Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: "Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai niedri, ko vējš šūpo? Ko jūs esat izgājuši redzēt, vai kādu cilvēku smalkās drēbēs? Redzi, kas smalkas drēbes valkā, tie dzīvo ķēniņu namos. Ko jūs esat izgājāt redzēt, vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis. Viņš ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu savu sūtni Tavā priekšā, kam būs Tev ceļu sataisīt. Patiesi Es jums saku: no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu."

Svētrīts. Studijā Viļānu klostera priekšnieks tēvs Benedikts. Lasījums no Marka evaņģēlija 4. nodaļas Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Ar Dieva valstību notiek tā, it kā cilvēks būtu iesējis zemē sēklu. Vai viņš guļ vai ceļas, naktī vai dienā sēkla uzdīgst un izaug, viņam nezinot. Zeme pati no sevis nes augļus: vispirms zelmeni, tad vārpu, pēc tam briedušus graudus vārpā. Kad augļi ir ienākušies, viņš tūlīt laiž darbā sirpi, jo ir pienācis pļaujas laiks.” Viņš arī vēl sacīja: “Kam lai pielīdzinām Dieva valstību vai ar kādu līdzību lai to attēlojam? Tā ir kā sinepju grauds, kas, zemē iesēts, ir mazāks par visām citām sēklām zemes virsū, bet, kad tas ir iesēts, tas aug un kļūst lielāks par visiem dārza augiem, un tam izaug tik kupli zari, ka tā ēnā var apmesties debesu putni.” Un Viņš tiem sludināja Vārdu ar daudzām līdzībām, cik tie spēja klausīties, un bez līdzībām Viņš tiem nekā nestāstīja. Bet saviem mācekļiem Viņš visu izskaidroja atsevišķi.

Svētrīts. Studijā Rīgas baptistu draudzes sludinātājs Kārlis Kārkliņš. Būt patiesiem ticībā un izvairīties no liekulības. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 11. un 12. nodaļas Kamēr Viņš vēl tā runāja, kāds farizejs Viņu lūdza pie sevis uz azaidu. Un Viņš iegājis apsēdās. Farizejs, to redzēdams, brīnījās, ka Viņš nemazgājās priekš ēšanas. Bet Tas Kungs tam sacīja: "Tagad jūs, farizeji, šķīstījat kausa un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšpuse ir piepildīta ar laupījumu un blēdību. Jūs bezprātīgie! Vai tas, kas radījis ārpusi, nav radījis arī iekšpusi? Dodiet, kas iekšā, par mīlestības dāvanu, un redzi, viss jums būs šķīsts. Vai jums, jūs farizeji! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un visādiem dārza augiem, bet atstājat novārtā taisnību un Dieva mīlestību. Vienu vajadzēja darīt un otru neatstāt novārtā. Vai jums, jūs farizeji, jums patīk sinagogās sēdēt augstos krēslos un pilsētas laukumos tapt sveicinātiem. Vai jums! Jūs esat līdzīgi slepeniem kapiem; ļaudis, kas pāri staigā, to nezina." Tad viens no bauslības mācītājiem Viņu pārtrauca, sacīdams: "Mācītāj, tā runādams, Tu apvaino arī mūs." Un Viņš atbildēja: "Arī jums vai! Jūs bauslības vīri! Jo jūs uzkraujat cilvēkiem nepanesamas nastas, bet paši tām nepieskaraties ne ar vienu pirkstu. Vai jums! Jo jūs praviešiem ceļat pieminekļus, bet jūsu tēvi tos ir nokāvuši. Tā jūs apliecināt, ka jums patīk jūsu tēvu darbi; viņi tos nokāva, un jūs ceļat pieminekļus. Tāpēc arī Dieva gudrība saka: Es sūtīšu pie viņiem praviešus un apustuļus, un viņi citus nokaus un citus vajās, lai no šīs cilts prasītu visu praviešu asinis, kas izlietas no pasaules sākuma, no Ābela asinīm līdz Zaharijas asinīm, kas nonāvēts starp altāri un Dieva namu. Patiesi Es jums saku: no šīs cilts viņas tiks prasītas. Vai jums! Jūs bauslības vīri! Jūs esat noslēpuši atzīšanas atslēgu; paši jūs neejat iekšā un tos, kas gribēja ieiet, jūs esat aizkavējuši!" Kad Viņš no turienes bija aizgājis, tad rakstu mācītāji un farizeji sāka Viņam pastāvīgi uzmākties ar visādiem jautājumiem, slepeni glūnēdami, vai neizdosies Viņu noķert kādos vārdos. Kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā ka cits citu tikko nesamina, tad Jēzus iesāka sacīt Saviem mācekļiem: "Sargieties no farizeju rauga, tas ir, no viņu liekulības. Bet nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nav nezināms, kas nenāks gaismā. Tāpēc visu, ko jūs esat teikuši tumsā, to dzirdēs gaismā, un, ko jūs ausī esat čukstējuši istabā, to sludinās no jumtiem.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 10. nodaļas Redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: "Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?" Bet Viņš uz to sacīja: "Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?" Un tas atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu." Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi." Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: "Kurš tad ir mans tuvākais?" Tad Jēzus atbildēja un sacīja: "Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?" Tas atbildēja: "Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja." Tad Jēzus uz to sacīja: "Nu tad ej un dari tu arī tāpat."

Svētās Trīsvienības svētkos mūs uzrunās Advenistu baznīcas Cēsu draudzes mācītājs Viesturs Reķis. Lasījums :  Jāņa evaņģēlijs 16:12-15 " Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.  Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.  Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu."  

Svētrīts. Studijā priesteris Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis. Lasījums no Apustuļu darbu 2. nodaļas Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā. Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess. Kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu - partieši, mēdieši, elāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam."

Svētrīts. Studijā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: "Lūk, Viņš ir likts, lai daudzi Izraēlā kristu un daudzi celtos, un par zīmi, kam runās pretī. Un tev pašai cauri dvēselei zobens dursies tā, ka atklāsies daudzu siržu domas." Un Marija visus šos vārdus paglabāja sevī, sirdī tos pārdomādama.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 10. nodaļas. Tas Jeruzalemē bija Tempļa atjaunošanas svētki. Tas bija ziemā. Jēzus staigāja pa Templi Salamana stabu ailē. Jūdi Viņu ielenca un sacīja: "Cik ilgi Tu mūs turēsi neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums to skaidri!" Jēzus viņiem atbildēja: "Es jums esmu teicis, bet jūs neticat. Darbi, ko Es daru Sava Tēva Vārdā, nodod liecību par Mani. Bet jūs neticat, jo nepiederat pie Manām avīm. Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas. Es un Tēvs, mēs esam viens." Tad jūdi atkal sanesa akmeņus, lai Viņu nomētātu. Jēzus tiem atbildēja: "Daudz labu darbu Es jums esmu rādījis, kas nāk no Tēva. Kura darba dēļ jūs Mani gribat nomētāt?" Jūdi Viņam atbildēja: "Nevis laba darba dēļ mēs Tevi gribam nomētāt, bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu."

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Jāņa pirmās vēstules 4. nodaļas Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu. Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt. Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.

Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 4. nodaļas Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu. Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, Viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts: "Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu." Un, grāmatu aizvēris, Viņš to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi, kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz Viņu. Un Viņš iesāka uz tiem runāt: "Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts." Un visi Viņam piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca pār Viņa lūpām.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Zarāns. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 24. nodaļas Pēc Jēzus augšāmcelšanās divi Viņa mācekļi saviem biedriem pastāstīja, kas bija noticis ceļā uz Emausu un kā viņi pazina Jēzu pie maizes laušanas. Bet, kamēr viņi par to runāja, Jēzus pats nostājās viņu vidū un tiem sacīja: “Miers jums!” Bet viņi uztraukti un nobijušies domāja, ka redz garu. Tad Jēzus tiem sacīja: “Kāpēc jūs uztrau­caties, un kāpēc šaubas ienāk jūsu sirdī? Apskatiet manas rokas un kājas – tas esmu Es! Aptaustiet mani un pārliecinieties, ka garam nav miesas un kaulu, kā jūs tos redzat man.” Un, to pateicis, Viņš parādīja tiem rokas un kājas. Bet, kad viņi aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, Jēzus tiem teica: “Vai jums šeit ir kas ēdams?” Tie pasniedza Viņam gabalu ceptas zivs. Un Viņš paņēmis ēda viņu priekšā. Tad Jēzus tiem teica: “Šeit ir tie vārdi, kurus Es jums sacīju, kamēr vēl biju pie jums, – ka noteikti jāpiepildās visam, kas ir rakstīts par mani Mozus Likumā un praviešos, un psalmos.” Pēc tam Viņš tiem apskaidroja prātu, lai viņi saprastu Rakstus. Un Viņš tiem teica: “Tā ir rakstīts, ka Kristus cietīs un trešajā dienā augšāmcelsies no miroņiem un ka Viņa vārdā tiks sludināta atgriešanās no grēkiem un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi. Jūs esat tā liecinieki.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Godiņš. Lasījums no Apustuļu darbu 16. nodaļas Kādreiz, mums uz lūgšanas vietu ejot, mūs sastapa kāda jauna verdzene, kam bija zīlētājas gars, un zīlēdama tā atnesa saviem kungiem daudz peļņas. Tā Pāvilam un mums sekoja un sauca, sacīdama: "Šie cilvēki ir visuaugstākā Dieva kalpi, kas jums sludina pestīšanas ceļu." To viņa darīja daudz dienu. Bet Pāvils, saskaities un pagriezies atpakaļ, sacīja garam: "Jēzus Kristus Vārdā es tev pavēlu iziet no tās." Un tas izgāja tanī pašā brīdī. Viņas kungi, redzēdami, ka zudusi viņu peļņas cerība, satvēra Pāvilu un Sīlu un vilka tos sev līdzi uz tirgus laukumu pie pilsētas valdes, un, tos pilsētas pārvaldnieku priekšā noveduši, sacīja: "Šie cilvēki ir jūdi un rada nemieru mūsu pilsētā, sludinādami ieražas, ko mums, romiešiem, neklājas ne pieņemt, ne piekopt." Ļaužu pulks sacēlās pret tiem, un pilsētas pārvaldnieki tiem noplēsa drēbes un pavēlēja tos šaust rīkstēm. Pēc daudz sitieniem viņi tos iemeta cietumā un pavēlēja cietuma sargam tos stingri apsargāt. Šis, dabūjis tādu pavēli, tos iemeta cietuma dziļākajā vietā un viņu kājas ielika siekstā. Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās. Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas. Bet cietuma sargs, uzmodies un redzēdams cietuma durvis atvērtas, izrāva zobenu un gribēja nonāvēties, domādams, ka cietumnieki izbēguši. Bet Pāvils skaļā balsī sauca, sacīdams: "Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam šeit." Viņš sauca pēc uguns, ieskrēja un drebēdams metās zemē Pāvila un Sīlas priekšā un, izvedis tos ārā, sacīja: "Kungi, kas man jādara, lai es tiktu pestīts?"  Viņi atbildēja: "Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti." Un viņi runāja Dieva vārdu viņam un visiem, kas bija tanī namā. Viņš tos uzņēma tanī pašā nakts stundā, nomazgāja tiem brūces, un tūdaļ viņš tika kristīts, pats un visi viņa piederīgie. Viņš tos veda savā namā, sēdināja pie galda un priecājās ar visu savu namu, ka ticēja Dievam. Kad diena bija uzaususi, pilsētas pārvaldnieki sūtīja tiesas kalpotājus, sacīdami: "Atbrīvo šos cilvēkus!" Cietuma sargs Pāvilam paziņoja šos vārdus: "Pilsētas pārvaldnieki sūtījuši, lai jūs atbrīvo. Tad izejiet un staigājiet ar mieru sirdī!" Bet Pāvils viņiem sacīja: "Tie mūs, romiešus, bez tiesas sprieduma, visiem redzot, ir šautuši un iemetuši cietumā; un tagad tie mūs slepeni izmet? Tā ne; lai viņi paši nāk un mūs izved."  Tiesas kalpotāji atstāstīja šos vārdus pilsētas pārvaldniekiem. Tie sabijās, dzirdēdami, ka viņi ir romieši. Un tie atnāca, viņiem atvainojās un izveduši lūdza iziet no pilsētas. Izgājuši no cietuma, viņi aizgāja pie Lidijas un apmeklēja brāļus, pamācīja tos un devās ceļā.    

Svētrīts. Studijā bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Lasījums no Marka evaņģēlija 16. nodaļas Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu un runāja savā starpā: "Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?"  Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija ļoti liels. Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās. Viņš tām sacīja: "Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit: redziet še to vietu, kur Viņu nolika; bet noejiet un sakiett to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis. Un tās izgāja ārā un bēga no kapa, jo drebēšana un bailes tās bija pārņēmušas, tās nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Marija Jerumanis. Lasījums no Marka evaņģēlija Kad Jēzus ar saviem pavadoņiem tuvojās Jeruzalemei un Betfagai, un Betānijai pie Eļļas kalna, Viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un tiem sacīja: “Ejiet uz ciematu, kas ir jums pretī, un iegājuši jūs tūlīt atradīsiet piesietu ēzelīti, uz kura neviens no cilvēkiem līdz šim nav sēdējis. Atraisiet to un atvediet šurp! Un, ja kāds jums teiktu: “Kāpēc jūs to darāt?” – tad sakiet: “Kungam tas ir vajadzīgs, un Viņš to tūlīt atsūtīs atpakaļ uz šejieni.” Viņi aizgāja un atrada ēzelīti, piesietu durvju priekšā ārpusē uz ielas, un to atraisīja. Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, viņiem jautāja: “Ko jūs darāt, atraisīdami ēzelīti?” Viņi tiem atbildēja, kā Jēzus bija teicis. Un tie viņiem atļāva. Un viņi atveda ēzelīti pie Jēzus un tam uzlika savas drēbes. Un Viņš uzsēdās tam virsū. Bet daudzi klāja uz ceļa savas drēbes, citi atkal zaļojošus zarus, ko bija sacirtuši tīrumos.  Un tie, kas gāja pa priekšu, kā arī tie, kas sekoja, skaļi sauca: “Hosanna! Slavēts, kas nāk Kunga vārdā! Slavēta lai ir mūsu tēva Dāvida valstība, kas tuvojas! Hosanna augstumos!

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no pravieša Jesaja grāmatas 55. nodaļas Visi, kam slāpst, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu! Kādēļ jūs maksājat naudu par to, kas nav maize; kādēļ jūs atdodat savas pūles par to, kas neder uzturam? Klausieties uz Mani, tad jums būs daudz laba ko ēst, un jūsu dvēsele atspirdzināsies ar tauku barību! Piegrieziet Man savu ausi un nāciet pie Manis! Uzklausiet, tad atspirgs jūsu dvēsele! Es jums celšu mūžīgu derību, tas ir Dāvidam dots Manas žēlastības apsolījums. (..) Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie Tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā. "Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi," saka Tas Kungs. "Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām. Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju."  

Svētrīts. Studijā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis. Lasījums no Salamana mācītāja grāmatas 11. nodaļas Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas.

Svētrīts. Studija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Lasījums no Lūkas evaņģēlija Pēc tam Viņš izdzina ļaunu garu, kas bija mēms. Kad nu ļaunais gars bija izgājis, tad mēmais sāka runāt, un ļaudis brīnījās. Bet daži no viņiem sacīja: “Viņš izdzen ļaunos garus caur Belcebulu, ļauno garu valdnieku.” Bet citi, Viņu kārdinādami, prasīja no Viņa zīmi no debesīm. Bet Viņš, nopratis viņu domas, sacīja: “Ikviena valsts, kas savā iekšienē ir sašķelta, aiziet postā, un tur nams uz namu grūst. Ja nu sātans ar sevi ir naidā, kā tad viņa valsts pastāvēs? Jo jūs sakāt, ka Es ļaunos garus izdzenu caur Belcebulu. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu caur Belcebulu, caur ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi. Kad stiprais apbruņojies sargā savu pili, viņa īpašums paliek mierā, bet, kad kāds par viņu stiprāks nāk un to uzvar, tad tas paņem viņa bruņas, uz kurām tas paļāvās, un izdala viņam atņemto laupījumu. Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani; un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa. Kad nešķīsts gars atstāj cilvēku, tad viņš apstaigā sausas vietas un meklē atpūtas vietu, bet, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, kuru atstāju. Un viņš noiet un atrod to izslaucītu un izgreznotu. Tad viņš noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi nāk un tur dzīvo, un ar šo cilvēku kļūst ļaunāk, nekā bija iepriekš.” Un gadījās, kad Viņš tā runāja, tad kāda sieva paceltā balsī uz Viņu sacīja: “Svētīgas tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis.” Bet Viņš sacīja: “Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā.”

Svētrīts. Studijā Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka. Lasījums no Pirmās Jāņa vēstules 1. nodaļas Kas no sākuma bija, ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam redzējuši, ko esam skatījuši un mūsu rokas ir aptaustījušas, dzīvības vārdu – dzīvība ir parādījusies, mēs esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums ir parādījusies, - ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. To mēs rakstām, lai mūsu prieks būtu pilnīgs.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Sargieties, ka jūs savu taisnību nedarītu cilvēku priekšā, lai viņi jūs redzētu, jo tad jums nebūs algas pie jūsu Tēva, kas ir Debesīs. Tātad, kad tu dod nabagiem dāvanas, neliec savā priekšā pūst tauri, kā to dara liekuļi sinagogās un uz ielām, lai cilvēki viņus slavētu. Patiesi, Es jums saku: viņi savu algu jau saņēma. Bet, kad tu dosi na­bagiem dāvanas, tava kreisā roka lai nezina, ko dara labā, lai tava nabagdāvana paliktu no­slēpumā. Bet tavs Tēvs, kas redz arī noslēpumus, tev at­līdzinās. Un, kad jūs lūdzaties, neesiet kā liekuļi, kas mīl, sinagogās un ielu stūros stāvēdami, lūgties, lai cilvēki viņus redzētu. Patiesi, Es jums saku: viņi savu algu jau saņēma. Bet, kad tu lūgsi Dievu, ieej savā istabā un, aizslēdzis durvis, lūdz savu Tēvu, kas ir slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz arī noslēpumus, tev atlīdzinās. Un, kad jūs gavējat, neesiet saīguši kā liekuļi! Jo viņi savu seju padara drūmu, lai parādītos cilvēkiem kā gavētāji. Patiesi, Es jums saku: viņi savu algu jau saņēma. Bet tu, kad gavē, iesvaidi savu galvu un nomazgā savu seju, lai tu parādītos kā gavētājs ne cilvēku, bet gan sava Tēva priekšā, kas ir noslēpumā. Un tavs Tēvs, kas redz arī noslēpumus, tev atlīdzinās.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Mažis. Lasījums no 2. Mozus grāmatas 20. nodaļas Atceries svētīt sabata dienu. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta. Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad Viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija iedzimis mātes miesās. Un, kad viņas šķīstīšanas dienas bija beigušās pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzalemi, lai to stādītu Tam Kungam priekšā pēc Tā Kunga bauslības priekšraksta: katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai ir Dievam svētīts, - un lai nestu upuri pēc Dieva bauslības priekšraksta: vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus. Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzalemē, vārdā Sīmeons; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Izraēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekams nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu, tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja: "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu,  ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm, gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Izraēla ļaudīm." Un Jāzeps un Viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja. Un Sīmeons tos svētīja un sacīja Marijai, Viņa mātei: "Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Izraēlā un par zīmi, kam runā pretī. Un tev pašai caur dvēseli zobens dursies, lai daudz siržu domas nāktu zināmas."

Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 13. nodaļas Tanī dienā Jēzus, no nama izgājis, apsēdās jūras malā. Un daudz ļaužu sapulcējās pie Viņa, tā ka Viņš iekāpa laivā un apsēdās, un visi ļaudis stāvēja krastmalā.  Un Viņš uz tiem daudz runāja līdzībās un sacīja: "Redzi, sējējs izgāja sēt. Un, viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda; un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes; bet, kad saule uzlēca, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes; bet cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca; bet cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird."

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis. Lūgšanu un pārdomu tekstus 2018. gada lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību piedāvā Karību reģiona Baznīcas, par pamatu ņemot tēmu no Mozus un Mirjamas slavas dziesmas: “Kungs ir mans spēks un mana slavas dziesma; Viņš ir mans glābējs.” Lasījums no Otrās Mozus grāmatas 15. nodaļas: Tad Mozus un Izraēla dēli dziedāja Tam Kungam šādu dziesmu: "Es dziedāšu Tam Kungam, jo Viņš ir augstin augsts, jo viņš zirgus un jātniekus ir iemetis jūrā. Mans spēks un mana dziesma ir Tas Kungs, Viņš ir mans glābiņš, viņš ir mans Dievs, es slavēšu Viņu. Mana tēva Dievs, es Viņu cildināšu. Kungs ir karotājs, Kungs ir Viņa vārds. Faraona ratus un karaspēku Viņš iemeta jūrā, Viņa labākie ratu braucēji noslīka Niedru jūrā. Ūdens dzelme tos apklāja, tie nogāja dibenā kā akmeņi. Tava labā roka dižojas Savā spēkā, Tava labā roka sadragājusi ienaidnieku. Savas godības varenībā Tu iznīdē dumpiniekus, Tu savu kvēli sūti, tā aprij viņus kā salmus. Tavas dvesma lika sacelties ūdeņiem, straumes apstājās un kļuva par valni, ūdeņi sastinga jūras vidū. Tad ienaidnieks teica: es dzīšos pakaļ, es panākšu, es dalīšu laupījumu, mana sirds baudīs viņu nelaimi. Es pacelšu savu zobenu, mana roka tos iznīcinās.  Bet Tu tikai uzpūti Savu dvašu, un tos apklāja jūra, tie nogrima kā svins varenajos ūdeņos. Kas ir tāds kā Tu, ak, Kungs! Kas ir tāds kā Tu starp dieviem, varens Savā svētumā, bijājams Savā godībā, brīnumu darītājs! Tu izstiepi Savu labo roku - un zeme tos aprija. Ar žēlastību Tu vadi tautu, ko esi mjatpestījis, lielā spēkā Tu ved to uz Savu svēto mājokli. Tautas to ir dzirdējušas un ir nodrebējušas, izbailes pārņēmušas Filistijas iemītniekus. Edoma vadoņi sāka zaudēt drosmi, Moāba vadoņus pārņēma trīsas, izbijās visi Kānaāna iedzīvotāji. Iztrūcināšanās un bailība nāca pār tiem, tie kļuva mēmi kā akmens Tavas rokas spēka dēļ, iekāms Tava tauta gāja pāri, ak, Kungs, tiekāms gāja pāri tā tauta, ko Tu Sev esi atpircis. Tu tos vadīsi un statīsi kalnā, kas ir Tavs īpašums, vietā, ko Tu Sev esi darījis par mājokli, svētnīcā, ko Tava roka, ak, Kungs, ir cēlusi. Tas Kungs ir ķēniņš uz mūžu mūžiem! Jo, kad faraona zirgi, viņa rati un jātnieki bija nokļuvuši jūrā, Tas Kungs lika jūras ūdeņiem atgriezties pār viņiem, bet Israēla bērni gāja caur jūras vidu pa sausumu." Tad praviete Mirjama, Ārona māsa, paņēma bungas savā rokā, un visas sievas sekoja viņai ar bungām dejas solī. Un Mirjama tām teica: "Dziediet Kungam, jo Viņš Sevi ļoti paaugstinājis; zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iemetis jūrā!"

Svētrīts. Studijā mācītājs Ainārs Baštiks. Lasījums Ecēhiēla grāmata 40.nodaļas Diev mani uzrunāja tā: “Cilvēka bērns, skaties vērīgi ar savām acīm un klausies uzmanīgi ar savām ausīm, un liec vērā visu, ko es tev rādīšu." un Jeremijas grāmata 6. nodaļas Tā saka Tas Kungs: "Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kurš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei! 

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Pašā Bībeles noslēgumā gandrīz pēdējā lappusē Jāņa atklāsmes grāmatas 21. nodaļā var lasīt: Redze, es visu daru jaunu.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags. Lasījums no Marka evaņģēlija 13. nodaļas Bet tajās dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies un mēness nedos savu spožumu, un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess spēki sakustēsies.Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu spēku un godību. Tad Viņš sūtīs Savus eņģeļus un sapulcinās Savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes mala līdz debess malai. 28 Bet mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars jau iezeļ un lapas plaukst, tad jūs manāt, ka vasara ir tuvu. Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsit notiekam, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm. Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, iekams viss tas nebūs noticis. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.

Svētrīts. Studijā teoloģijas doktors, priesteris Andris Marija Jerumanis. Lasījums no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem 16. nodaļas. Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums visiem! Bet Tam, kas jūs var stiprināt, kā to rāda mans evaņģēlijs un vēstījums par Jēzu Kristu, kurā atklājas noslēpums, kas mūžiem bijis neizpausts, bet tagad darīts zināms un ar pravieša rakstiem uz Dieva pavēli sludināts visām tautām, lai tās pakļautu ticībai, vienīgajam visugudrajam Dievam, lai caur Jēzu Kristu ir gods mūžu mūžos.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 1. nodaļas Tajās dienās Marija cēlās un steigšus gāja kalnos uz pilsētu Jūdas novadā. Iegājusi Zaharijas namā, viņa sveicināja Elizabeti. Un notika tā, kad Elizabete Marijas sveicinājumu dzirdēja, bērniņš viņas miesās sāka kustēties, un Elizabeti piepildīja Svētais Gars un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: "Tu esi svētīta starp sievām un svētīts ir tavas miesas auglis. No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? Tikko tavas sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, tad bērniņš manās miesās ar līksmību sāka kustēties. Un svētīta ir tā, kas ieticēja, ka piepildīsies tas, ko Kungs viņai sacīs.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Godiņš. Lasījums no Mateja evaņģēlija 11. nodaļas Kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divus savus mācekļus un lika Viņam jautāt : "Vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?" Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Ejiet un sakiet Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: aklie redz, kroplie iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, mirušie ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas." Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: "Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vējš šurpu turpu šauba? Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos. Ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, pat vairāk nekā pravieti. Viņš ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam būs Tev ceļu sataisīt. - Patiesi, Es jums saku: no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.

Adventa laika nozīme. Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no no Lūkas evaņģēlija 3. nodaļas Bet ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā, kad Poncijs Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā, un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonijā, un Lizanijs valdnieks Abilenē, augsto priesteru Annas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Caharijas dēlu, tuksnesī.  Un viņš sāka staigāt pa visu Jordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlošanas kristību uz grēku piedošanu, kā ir rakstīts pravieša Jesajas grāmatā: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Kunga ceļu, dariet līdzenas Viņa tekas! Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, - par staigājamu ceļu. Un visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu. Ļaužu pulkiem, kas nāca pie viņa kristīties, viņš sacīja: "Jūs odžu dzimums, kas jums norādījis, kā izbēgsit nākamai dusmībai? Tad nu nesiet patiesus atgriešanās augļus un nesāciet pie sevis sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu! - Jo es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāmam bērnus! Jau cirvis pielikts kokiem pie saknes: katru koku, kas nenesīs labus augļus, nocirtīs un iemetīs ugunī." Un ļaudis viņu jautāja: "Ko tad mums būs darīt?"

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no 73. psalma Pie Tevis es palieku vienmēr, Tu mani turi pie manas labās rokas, Tu mani vadi pēc Sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā. Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes! Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi! Jo redzi, tie, kas neuzticībā no Tevis atstājas, iet bojā; Tu izdeldē tos, kas no Tevis atkāpjas. Bet man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu To Kungu, lai paustu visus Tavus darbus.

Svētrīts. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Lasījums no Mateja evaņģēlija 8. nodaļas Un, kad Jēzus no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt." Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: "Es gribu, topi šķīsts!" Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. Un Jēzus uz to saka: "Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību." Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: "Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas." Un Jēzus uz to saka: "Es iešu un to darīšu veselu." Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! - tad viņš iet, un otram: nāc šurp! - tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! - tad tas dara." Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana." Un Jēzus sacīja virsniekam: "Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis." Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā.

Svētrīts. Studijā Grobiņas baptistu draudzes mācītājs Haralds Bartkevičs. Lasījums no pravieša Jesajas grāmatas 30. nodaļas Jo tā saka Dievs Tas Kungs, Izraēla Svētais: "Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku, bet jūs negribat!"

Svētrīts. Studija mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 4. nodaļas. Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem." Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viņam. Un, no turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju tīklus lāpām, un Viņš tos aicināja. Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viņam.

Svētrīts. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 2. nodaļas: Tuvojās jūdu Pashas svētki, un Jēzus devās augšā uz Jeruzalemi. Tur Viņš atrada Templī vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam. Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus, un baložu pārdevējiem Viņš sacīja: "Nesiet to projām! Nepadariet mana Tēva namu par tirgus namu!" Tad Viņa mācekļi atminējās, ka ir rakstīts: Dedzība par manu namu mani aprij. Bet jūdi uzstājās un sacīja: "Kādu zīmi Tu mums rādīsi tā rīkodamies?" Jēzus atbildēja: "Sagraujiet šo templi, un Es to trijās dienās atkal uzcelšu." Tad jūdi sacīja: "Četrdesmit sešus gadus šis templis ir būvēts, un Tu to gribi uzcelt trijās dienās?" Bet Jēzus runāja par savas miesas templi. Kad Viņš bija uzcēlies no miroņiem, Viņa mācekļi atcerējās, ka Jēzus bija sacījis, un sāka ticēt rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija runājis.

Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 4. nodaļas, kas iesākas ar stāstu par Jēzus kārdināšanu tuksnesī. Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst. Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi." Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes." Tad velns Viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla Viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzi." Tad Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt." Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību, un Viņam saka: "To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi." Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot." Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.

Svētrīts. Studijā Daugavpils Jēzus sirds draudzes prāvests Andris Ševels. Lasījums no Mateja evaņģēlija 22. nodaļas Līdzība par ķēniņa dēla kāzām. Tajā laikā Jēzus atbildot farizejiem un tautas vecākajiem, atkal runāja līdzībās: "Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt.  Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: sakiet aicinātiem: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās. Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās. Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva. Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi. Tāpēc ejiet uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat. Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem. Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs. Un viņš sacīja tam: draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? - Bet tas palika kā mēms. Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu."

Studijā Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs Ainars Baštiks. Lasījums Lūkas evaņģēlija 8. nodaļas Bet kad sanāca daudz ļaužu un no visām pilsētām steidzās pie Viņa, tad Viņš runāja līdzībā: Izgāja sējējs savu sēklu sēt; un sējot cita krita ceļmalā, un to samina, un debess putni to apēda. Cita krita uz klints un uzdīgusi nokalta, jo tai nebija mitruma. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi, kopā augot, nomāca to. Un cita krita labā zemē un uzdīgusi deva simtkārtīgus augļus. To sacījis, Jēzus sauca: Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird! Bet Viņa mācekļi jautāja, ko šī līdzība nozīmē? Viņš tiem sacīja: Jums dota Dieva valstības noslēpumu saprašana, bet citiem līdzībās, tā ka redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot. Bet šī līdzība ir: sēkla ir Dieva vārds. Bet kas ceļmalā, ir tie, kas dzird; pēc tam nāk velns un aiznes vārdu no viņu sirdīm, lai tie neticētu un netiktu pestīti. Un kas uz klints, ir tie, kas dzirdēdami vārdu, priekā uzņem to, bet tiem nav saknes; kādu laiku viņi tic, bet kārdināšanas brīdī tie atkrīt. Bet kas krita ērkšķos, ir tie, kas dzird, bet, viņiem aizejot, gan rūpes, gan bagātība un dzīves bauda nomāc to; un viņi nenes augļus. Bet kas labajā zemē, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, patur to labajā un dziļajā sirdī; un viņi nes augļus pacietībā.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 7. nodaļas Jēzus sacīja: "Kam slāpst, lai nāk pie manis un dzer. Kas man tic, kā rakstos sacīts, no tā plūdīs dzīvā ūdens straumes."

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Lūkasa evaņģēlija 14. nodaļas Un notika, ka Jēzus sabatā bija ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizeja namā, un tie Viņu novēroja. Un, lūk, tur bija kāds ūdenssērdzīgs cilvēks Viņa priekšā. Un Jēzus, vārdu ņēmis, griezās pie bauslības mācītājiem un farizejiem ar jautājumu: "Vai ir atļauts sabatā dziedināt vai ne?" Bet tie klusēja. Tad Viņš to ņēmis dziedināja un ļāva tam iet. Bet tiem Viņš teica: "Kurš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabata dienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?" Un tie nekā uz to nespēja atbildēt.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Marija Jerumanis.

Svētrīts. Studijā Liepājas baptistu Pāvila draudzes mācītājs Mārtiņš Balodis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 13. nodaļas Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 12.  nodaļas Tad daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un Jēzum sacīja: "Mācītāj, mēs no Tevis gribam kādu zīmi redzēt." Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme. Jo, kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielās zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas un trīs naktis zemes klēpī.  Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie, Jonam sludinot, no grēkiem atgriezās; un redzi, šeit ir vairāk nekā Jona. Ķēniņiene no dienvidiem celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās, jo tā nāca no pasaules gala dzirdēt Salamana gudrību: un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.”

Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis. Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 5. pants Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!"

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija Tajā laikā, kad bija sapulcējušies daudz ļaužu, tā ka tie spiedās cits citam virsū, Jēzus sāka runāt vispirms saviem mācekļiem: “Sargieties no farizeju rauga, kas ir liekulība! Jo nav nekā apslēpta, kas netiktu atklāts, nedz slepena, kas netiktu uzzināts. Jo tas, ko jūs sacījāt tumsā, dzirdams būs gaismā, un, ko jūs istabās čukstējāt ausī, to sludinās no jumtiem. Tomēr Es jums saku, saviem draugiem: nebaidieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam neko vairāk nespēj izdarīt. Bet Es parādīšu jums, no kā bīties, – bīstieties no tā, kuram pēc tam, kad ir nonāvējis, ir vara iemest ellē. Tieši tā Es jums saku: no šī bīstieties! Vai tad piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un tomēr neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. Bet jums pat mati uz galvas ir saskaitīti. Nebaidieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzie zvirbuļi.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Mažis. Lasījums no Lūkas evaņģelija 14. nodaļas: Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: "Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!" Bet Jēzus sacīja tam: "Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns.  Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu."

Svētrīts. Studija mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Lūkas evaņgēlija 19. nodaļas: Nonācis Jērikā, Jēzus gāja pilsētai cauri. Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Caķejs, tas bija virsmuitnieks, bagāts vīrs. Viņš gribēja Jēzu redzēt, kāds Viņš esot, bet nevarēja ļaužu dēļ, jo viņš bija mazs no auguma. Tad viņš, aizskrējis priekšā kādu gabalu, uzkāpa vīģes kokā, lai Jēzu varētu redzēt, jo Viņam tur bija jāiet garām. Bet Jēzus, tai vietā nācis, paskatījās uz augšu un uzrunāja viņu: "Caķej, kāp steigšus zemē, jo Man šodien jāiegriežas tavā namā." Un tas steigšus nokāpa zemē un Viņu uzņēma pie sevis ar prieku. To redzot, visi kurnēja un sacīja: "Pie grēcīga cilvēka Viņš ir apmeties!" Bet Caķejs piegāja pie Jēzus un sacīja: "Kungs, pusi no savas mantas es gribu dot nabagiem, un, ko es citiem esmu izspiedis, es četrkārtīgi gribu atdot." Jēzus sacīja viņam: "Šodien šim namam pestīšana notikusi, tāpēc ka arī šis ir Ābrahāma dēls, jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo."

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Ševels. Lasījums no Marka evaņģēlija 4. nodaļas: Tajā laikā visu dienu Jēzus mācīja ļaudis līdzībās. Tanī pat dienā, kad vakars bija iestājies, Jēzus tiem sacīja: „Pārcelsimies pretējā krastā!” Un tie, ļaudis atlaiduši, tā ka Viņš bija laivā, ņēma Viņu līdz, arī citas laivas bija pie Viņa. Un sacēlās liela vētra, un gāza viļņus laivā, tā ka laiva pildījās. Bet Jēzus gulēja laivas galā uz spilvena; un tie modināja Viņu un sacīja: „Mācītāj, vai Tev nerūp, ka mēs ejam bojā?” Piecēlies, Viņš piedraudēja vējam un sacīja jūrai: „Paliec klusu, nomierinies!” Un vējš nostājās, un iestājās liels klusums. Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs esat tik bailīgi? Vai jums vēl trūkst ticības? Viņi ļoti izbijās un jautāja viens otram: “Kā tev šķiet, kas Viņš ir, ka Viņam vēji un jūra paklausa?”

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas Jēzus un Viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur Viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja. Bet arī Jānis kristīja Ainonā netālu no Salimas, jo tur bija daudz ūdens; un ļaudis gāja un likās kristīties. Jānis vēl nebija iemests cietumā. Tad izcēlās vārdu maiņa starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu par šķīstīšanos. Tie griezās pie Jāņa un sacīja viņam: "Rabi, kas bija pie tevis viņpus Jordānas, par ko tu esi nodevis liecību, Tas, lūk, kristī, un visi iet pie Viņa." Jānis atbildēja: "Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm. Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts Viņa priekšā. Kam pieder līgava, tas ir līgavainis; bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās viņa vārdos, no sirds priecājas par līgavaiņa balsi. Šis mans prieks nu ir piepildījies. Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.”

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 24. nodaļas Pēc Jēzus augšāmcelšanās divi no viņa mācekļiem gāja uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzalemes, vārdā Emava. Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas. Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem. Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina. Un Viņš tiem sacīja: "Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?" Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm. Tad viens, vārdā Kleops, atbildēja un Viņam sacīja: "Vai Tu viens esi tāds svešinieks Jeruzalemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?" Un Viņš tiem sacīja: "Kas tad?" Un tie Viņam sacīja: "Tas ar Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā, ka To mūsu augstie priesteri un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un Viņu situši krustā. Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Izraēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas. Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja; tās agri bijušas pie kapa un, Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, Viņš esot dzīvs. Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja." Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši! Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?" Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti. Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk. Un viņi To gauži lūdza un sacīja: "Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!" Un Viņš iegāja pie tiem palikt. Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva, tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda. Un tie sacīja savā starpā: "Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?" Tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija. Tie sacīja: "Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies." Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis ceļā un kā Tas viņu pazīts, maizi laužot.

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Godiņš. Lasījums no Pāvila vēstules efeziešiem 4. nodaļas Tad nu es jums piekodinu - Tas Kungs ir mans liecinieks - vairs nedzīvot tā, kā pagāni dzīvo sava sirdsprāta tukšībā savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinā tības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva zaudējuši kauna jūtas un sākuši nodoties izvirtībai, sagandēdami savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību. Bet tā jūs Kristu neesat mācījušies, jūs par Viņu esat dzirdējuši un mācījušies tā, ka patiesība ir Jēzū, ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā. Jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā. āpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi. Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam. Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā. No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem. Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.   Lasījums no Pirmās Mozus grāmatas 2. nodaļas Tā tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki. Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis.

Svētrīts. Studijā teoloģijas doktors priesteris Andris Marija Jerumanis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 10. nodaļas Tajā laikā Jēzus sacīja apustuļiem: „Nebīstieties no cilvēkiem. Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā, nedz slepens, kas netaptu zināms. Ko Es jums saku tumsā, to runājiet gaismā; un, kas jums ausī sacīts, to sludinat uz jumtiem. Un nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē. Vai nepārdod divus zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva gribas. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi. Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to Es arīdzan aizliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.”

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas. Pēdējo vakariņu laikā, Jēzus, pacēlis acis uz debesīm, lūdzās par saviem mācekļiem:  „Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā, ko Tu Man esi devis, lai viņi ir viens, itin kā mēs. Kamēr Es biju pie viņiem, Es tos uzturēju Tavā Vārdā, ko Tu Man esi devis, un pasargāju tos, ka neviens nav pazudis kā vien pazušanas dēls, lai raksti piepildītos. Bet tagad Es eju pie Tevis; un par to Es runāju pasaulē, lai Mans prieks viņos būtu pilnīgs. Tavus vārdus Es tiem esmu devis, un pasaule viņus ir ienīdusi, tāpēc ka viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules. Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna. Viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules. Svētī tos patiesībā; Tavi vārdi ir patiesība. Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaulē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. Un viņu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viņi būtu patiesībā svētīti.”

Svētrīts. Studijā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 11. nodaļas Jēzus saka: „Ja nu jūs, samaitāti būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?"

Svētrīts. Studija mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļas Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu - partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam." Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: "Kas tas ir?"

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 16. nodaļas: Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos. Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā; lūdziet, tad jūs saņemsiet, ka jūsu prieks būs pilnīgs.

Svētrīts. Studijā katoļu priesteris Juris Jalinskis. Lasījums no Marka evaņģēlija 7. nodaļas Tanī laikā pie Jēzus  sapulcējās farizeji un kādi no Jeruzalemes atmākuši rakstu zinātāji. Viņi ievērojami, ka daži no Viņa mācekļiem netīrām, tas ir, nemazgātām, rokām ēda maizi, turpretim farizeji un visi jūdi, turēdamies pie senču tradīcijas, neēd, kamēr nav atvērtām plaukstām nomazgājuši rokas. Arī pārnākuši no tirgus, tie neēd, ja tie nav mazgājušies. Ir vēl daudz citu priekšrakstu, kurus viņi ir uzņēmušies pildīt kā dzeramu kannu un krūžu un vara trauku, un guļamvietu mazgāšanu. Tad farizeji un rakstu mācītāji Viņam vaicāja: "Kāpēc Tavi mācekļi neievēro senču ieradumu un maizi ēd nemazgātām rokām?" Bet Viņš uz tiem sacīja: "Pareizi Jesaja par jums, liekuļiem, ir pravietojis, kā ir rakstīts: šī tauta godā ar lūpām Mani, bet viņu sirds ir tālu no Manis. Velti viņi Mani cienī, mācot likumus, ko izdevuši cilvēki. Dieva likumu atmetuši, jūs turat cilvēku tradīcijas." Tad pieaicinājis ļaudis, Viņš tiem sacīja: "Klausieties mani visi un saprotiet. Nekas neieiet cilvēkā no ārpuses tāds, kas varētu viņu padarīt nešķistu, bet cilvēku nešķistu padara tas, kas no viņa iziet. No iekšienes cilvēku nešķīstu padara ļaunas domas, zādzības, netiklība, slepkavības, laulības pārkāpšana, viltība, mantkārība, nekaunība, skaudība, zaimošana lepnība, muļķība. Viss šis ļaunums iziet no iekšienes un padara cilvēku nešķīstu.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Pēteris Eisāns. Lasījums no Marka evaņģēlija 3. nodaļas Un Jēzus devās mājās. Un ļaudis atkal sapulcējās tām ka viņi nevarēja pat maizi paēst. Un, kad savējie  to dzirdēja, tad tie izgāja Viņu savaldīt. Jo tie sacīja: “Viņam navprāta.” (..) Tad Viņa māte un Viņa brāļi nāca un, ārā stāvēdami, un sūtīja pie Jēzus, lai viņu pasauc. Viņam apkārt sēdēja daudz ļaužu un tie sacīja viņam: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi, un Tavas māsas ārā Tevi meklē.” Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Kas ir Mana māte un Mani brāļi?” Uzlūkojis ap sevi sēdošos, Viņš sacīja: “Redzi – mana māte un mani brāļi. Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir mans brālis un māsa, un māte.”

Svētrīts. Studija mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 11. nodaļas Un Jēzus sacīja: "Kuram jūsu starpā ir draugs, ja viņš pie tā noietu nakts vidū un tam teiktu: mīļais, aizdod man trīs maizes, jo mans draugs no ceļa pie manis ir iegriezies, bet man nekā nav, ko viņam celt priekšā. Un tas no iekšpuses atbildētu un sacītu: neapgrūtini mani; durvis ir jau aizslēgtas, un mani bērni ir jau pie manis gultā; es nevaru celties un tev dot. Es jums saku: ja arī viņš neceltos un nedotu, tāpēc ka tas ir viņa draugs, tad viņa neatlaidības dēļ tas celsies un dos viņam, cik tam vajag. Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un, kas klauvē, tam atvērs. Kur būtu kāds tēvs jūsu starpā, kas dotu savam dēlam čūsku, kad tas lūdz tam zivi, vai skorpionu, kad tas lūdz olu? Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?"

Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis. Lasījums no Pirmās Mozus grāmatas 8. nodaļas Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 7. nodaļas Un pēc tam Jēzus gāja uz pilsētu vārdā Naine, un Viņa mācekļi un daudz ļaužu gāja Viņam līdzi. Bet, kad Viņš bija tuvu pie pilsētas vārtiem, lūk, tad iznesa mironi, kas bija savas mātes vienīgais dēls, un tā bija atraitne, un liels pulks pilsētnieku tai gāja līdzi. Un, to redzējis, Tas Kungs par to iežēlojās un tai sacīja: "Neraudi!" Un piegājis Viņš aizskāra zārku, un nesēji apstājās, un Viņš sacīja: "Jaunekli, Es tev saku - celies augšā!" Un mironis cēlās sēdus un sāka runāt, un Viņš to atdeva viņa mātei. Tad izbailes pārņēma visus, un tie slavēja Dievu, sacīdami: "Liels pravietis mūsu starpā ir cēlies, - un Dievs Savus ļaudis uzlūkojis." Un šī slava par Viņu izpaudās pa visu Jūdeju un pa visu apkārtni.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 20. nodaļas Kad Jēzus augšāmcelšanās nedēļas pirmajā nedēļas dienā agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna atnāca pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētera un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: "Kungs ir paņemts no kapa, un mēs nezinām, kur viņi to nolikuši." Tad Pēteris un otrs māceklis devās uz kapu. Abi divi skrēja reizē, bet otrais māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa. Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats iekšā neiegāja. Pēc tam, viņam sekodams, nāca arī Sīmanis Pēteris; viņš iegāja kapā un redzēja autus noliktus un sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem, bet atsevišķi satītu vienā vietā. Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja.

Svētrīts. Studijā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis. Lasījums no Marka evaņģēlija 11. nodaļas Un, kad tie tuvojās Jeruzalemei, nākdami uz Betfagu un Betāniju pie Eļļas kalna, tad Viņš sūta divus no Saviem mācekļiem un tiem saka: "Noeita ciemā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsit piesietu kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet. Un, ja kas jums sacīs: ko jūs te darāt? - tad atsakiet: Tam Kungam tā vajag. Un tūdaļ tas to atsūtīs šurp." Un tie nogāja un atrada kumeļu ārā uz ielas pie durvīm piesietu un to atraisīja. Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, viņiem sacīja: "Ko jūs darāt, ka atraisāt kumeļu?" Bet viņi tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie viņiem atļāva. Un viņi kumeļu atved pie Jēzus, uzliek tam savas drēbes, un Viņš sēdās tam virsū. Un daudzi izklāja savas drēbes uz ceļa; un citi kaisīja zarus, ko tie bija nocirtuši laukos. Un tie, kas gāja priekšā un kas sekoja, sauca: "Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Lai ir slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk. Ozianna augstībā!"

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 13. nodaļas Jēzus sacīja: Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 14. nodaļas: Tanī laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: "Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu. Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav Mani, bet Tēva, kas Mani sūtījis. To es jums esmu runājis, pie jums būdams. Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis. Mieru es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.

Svētrīts. Studijā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes vikārs priesteris Elvis Rudovičs. Lasījums no Pāvila vēstules romiešiem 5. nodaļas. Brāļi attaisnotie caur ticību, mums ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un lepojamies ar Dieva godības cerību. Bet cerība nepieviļ, jo Dieva mīlestība ir ielieta mūsu sirdī ar svēto garu, kas mums ir dots. Jo Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi. Nez vai kāds būtu gatavs mirt par taisnīgo, lai gan par labdari kāds varbūt arī uzdrošinātos mirt. Bet Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.

Svētrīts. Studijā Cēsu baptistu draudzes mācītājs Oļegs Jermolajevs. Citāts no Pamācību grāmatas 4. nodaļas 23. panta: „Vairāk par visu sargi savu sirdi, jo notās dzīvība iznāk.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Marka evaņģēlija 10 nodaļas. Jēkabs un Jānis, Zebedeja dēli, piegāja pie Jēzus un sacīja: "Skolotāj , mēs gribam, ka Tu mums darītu, ko Tev lūgsim." Viņš uz tiem jautāja: "Ko jūs gribat, lai Es jums daru?" Tie Viņam sacīja: "Dod mums, lai mēs varam sēdēt Tavā godībā, viens pie Tavas labās rokas, otrs - kreisas." Bet Jēzus tiem sacīja: "Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeru, vai tapt kristīti ar to kristību, kurā es tieku kristīts? " Bet tie uz Viņam sacīja: "Varam." Bet Jēzus tiem teica: "To biķeri, ko dzeru, jūs dzersiet un jūs kristīs tajā kristībā, kurā es tieku kristīts. Bet sēdēt pie manas labās vai kreisās rokas  to dot manā ziņā, tur sēdēs tie, kam tas sagatavots.”  Un, kad tie desmit to dzirdēja, tad tie saskaitās uz Jēkabu un Jāni. Bet Jēzus tos pieaicinājis un sacīja: "Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tās apspiež, un viņu varenie ir varmācīgi pret tām. Bet tā lai nav starp jums; kas grib būt liels, lai ir jūsu kalps. Un, ja kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir visu vergs. Jo arī Cilvēka dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem."

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 18. nodaļas: Ņēmis pie sevis tos divpadsmit, Jēzus tiem sacīja: "Redziet, mēs noejam uz Jeruzalemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs, šaudīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām." Viņi no tā neko nesaprata; tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja saprast. Kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds akls tur sēdēja ceļmalā un ubagoja. Dzirdēdams ļaužu barus garām ejam, viņš sāka taujāt, kas tur esot. Tad viņam pateica, ka Jēzus Nacarietis ejot garām. Tad viņš sauca: "Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Tie, kas priekšā gāja, viņu apsauca, lai tas ciešot klusu. Bet viņš vēl stiprāk kliedza: "Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Jēzus apstājās un lika to atvest pie Sevis. Kad tas bija pienācis klāt, Viņš tam jautāja: "Ko tu gribi, lai Es tev daru?" Viņš atbildēja: "Kungs, ka es varu redzēt." Jēzus viņam sacīja: "Esi redzīgs, tava ticība ir tevi izdziedinājusi." Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdzi, Dievu slavēdams. Un visi ļaudis, kas to redzēja, godināja Dievu.

Svētrīts. Studijā teoloģijas doktors, priesteris Andris Marija Jerumanis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 5. nodaļas Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni. Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas. Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem. Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat? Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat? Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ģirts Ašnevics. Lasījums no Mateja evaņģēlija 8. nodaļas Un Jēzus iekāpa laivā, un Viņa mācekļi tam sekoja. Un redzi, liela vētra sacēlās jūrā, tā ka viļņi laivai gāzās pāri, bet Viņš gulēja. Un tie piegāja pie Viņa un modināja Viņu, sacīdami: “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!” Un Viņš uz tiem saka: “Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?” Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums.

Mācītāja Jura Rubeņa Svētruna. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 9.nodaļas : 28 Un notika kādas astoņas dienas pēc šīm runām, ka Viņš ņēma pie Sevis Pēteri, Jāni un Jēkabu un uzkāpa uz kalna Dievu lūgt. 29 Un, Viņam lūdzot, Viņa vaigs dabūja citu izskatu un Viņa drēbes kļuva spoži baltas. 30 Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu, tie bija Mozus un Ēlija. 31 Tie parādījās debess spožumā un runāja par Viņa galu, kas to sagaidīja Jeruzālemē. 32 Bet Pēteris un viņa biedri bija miega pilni, un uzmodušies tie redzēja Viņa spožumu un divi vīrus pie Viņa stāvam. 33 Kad nu tie taisījās atstāt Viņu, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: "Meistar, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam," - un viņš nezināja, ko viņš runāja. 34 Un, viņam vēl tā runājot, parādījās padebesis un viņus apēnoja. Bet viņi bijās, kad padebesis viņus apklāja. 35 Un no padebeša nāca balss, sacīdama: "Šis ir Mans Dēls, Mans izredzētais, to klausait!" 36 Un, kad balss atskanēja, tad Jēzus bija viens pats. Lielie kristīgie domātāji ir sacījuši „No tā ,kā tu redzi, ir atkarīgs, ko tu redzi.” Diemžēl ikdienā mēs redzam diezgan maz. Tāpēc Jēzus dažus no saviem mācekļiem izved no ikdienas miglas augstā kalnā, lai sagādātu  viņiem virsotnes pieredzi, kas vēlāk dotu spēku izturēt sarežģītas dzīves stundas .Kāpšana kalnā – tas ir nozīmīgs simbols,  tas ir veids, kā dzīves vidū iegūt citu perspektīvu. Kalns nozīmē – pakāpties pāri ikdienai, kurā vienmuļības rūpes aizsedz galvenos dzīves jautājumus. Tas ļauj palūkoties uz savu dzīvi mazliet no augšas, mēģinot sajust gan pagājušo, gan to, kas vēl tuvojas, sajust savu dzīvi kopumā.

Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps emeritus Viesturs Reķis. Lasījums no Pāvila 1. vēstules romiešiem Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim. Jo tajā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: no ticības taisnais dzīvos.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Mateja evaņģēlija 8. nodaļas. Kad Jēzus iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: "Kungs, mans kalps guļ mājās paralizēts un cieš lielas mokas." Un Jēzus tam sacīja: "Es iešu un viņu dziedināšu." Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! - tad viņš iet, un otram: nāc šurp! - tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! - tad tas dara." Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi es jums saku: ne pie viena Izraēlā es tādu ticību neesmu atradis. Bet es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā, bet valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu griešana." Un Jēzus sacīja virsniekam: "Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis." Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 1. nodaļas. Otrā dienā Jānis ierauga nākam Jēzu un saka: "Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus. Šis ir, par ko esmu sacījis: pēc manis nāks vīrs, kas mani pārspējis, tāpēc ka Viņš bija pirmāk nekā es. Es Viņu nepazinu; bet, lai Viņš kļūtu zināms Israēlam, tāpēc es nācu, kristīdams ar ūdeni." Un Jānis liecināja, sacīdams: "Es redzēju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz Viņa. Es Viņu nepazinu, bet Tas, kas mani sūtījis kristīt ar ūdeni, man sacīja: uz ko tu redzēsi Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam, tas ir Viņš, kas kristīs ar Svēto Garu. Un es esmu redzējis un liecinājis, ka Viņš ir Dieva Dēls."

Svētrīts. Studijā Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs Ainars Purmalis. Lasījums no Pāvila 2. vēstules korintiešiem 12. nodaļas. Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no pravieša Ecēhiēla grāmatas: "Es jums došu jaunu sirdi un jaunu garu, to es jums došu. Es jums izņemšu akmens sirdi un došu jums miesas sirdi. Es jums došu Savu Garu."

Svētrīts. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Lasījums no Lūkasa evaņģēlija 2. nodaļas.  Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja savā starpā: "Ejam tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot." Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši. Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī. Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 1. nodaļas. Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: kad Viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, notika, pirms tie nāca kopā, ka viņa kļuva grūta no Svētā Gara. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams viņai darīt kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt. Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: "Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt Jēzus, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem. Bet viss tas ir noticis, lai piepildītos, ko Tas Kungs runājis caur pravieša muti, sacīdams: „Lūk, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Imanuēls, tulkojumā: Dievs ar mums." Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Tā Kunga eņģelis tam bija pavēlējis, viņš ņēma savu sievu.

Svētrīts. Studijā mācītājs Pēteris Eisāns. Lasijums no Mateja evaņģēlija. Tad Pēteris, piegājis pie Viņa, sacīja: "Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?" Jēzus saka uz to: "Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas. Tāpēc Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas ar saviem kalpiem gribēja norēķināties. Un, kad viņš iesāka norēķinu, viņam pieveda parādnieku, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu. Bet, kad tas nespēja samaksāt, tad kungs pavēlēja to pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un viņu gauži lūdza, sacīdams: cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu. Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida. Bet šis pats kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas tam bija simts denāriju parādā; viņš to satvēra, žņaudza un sacīja: maksā, ko esi parādā! Tad viņa darba biedrs krita tam pie kājām, lūdzās un sacīja: cieties ar mani, es tev samaksāšu. Bet viņš negribēja un nogājis to iemeta cietumā, tiekāms tas savu parādu samaksā. Kad nu viņa darba biedri to redzēja, tad tie ļoti noskuma, tie aizgāja un izstāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies? Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā. Tā arī Mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit."

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Mateja evaņģēlija 11. nodaļas Un, kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem un lika Viņam sacīt: "Vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?" Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas."

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis. Lasījums no Mateja evaņģelija 24. nodaļas Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Kā bija Noasa laikā, būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā. Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem cilvēki ēda un dzēra, ņēma sievas un devās pie vīra līdz tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā. Un viņi nesaprata, līdz nāca plūdi un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšanu. Tad divi būs tīrumā, vienu pieņems, otru atstās. Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atstās. Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs atnāks. Bet ņemiet vērā to: ja namatēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, viņš paliktu nomodā un neļautu ielauzties tam savā namā. Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls atnāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Jāņa atklāsmes grāmatas 7. nodaļas: Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un tie sauca skaņā balsī: "Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram." Visi eņģeļi stāvēja ap goda krēslu, ap vecajiem un dzīvajām būtnēm un metās uz sava vaiga goda krēsla priekšā un lūdza Dievu, sacīdami: "Āmen, teikšana un slava, gudrība un pateicība, gods, vara un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos! Āmen!" Tad viens no vecajiem sacīja man: "Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?"  Es viņam atbildēju: "Mans Kungs, tu to zini!" Un viņš man sacīja: "Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs. Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī, un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem. Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs, jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm."

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Mažis. Lasījums no Jēkaba vēstules 1. nodaļas: Topiet par vārda darītājiem, nevis tikai klausītājiem, kas un ne tikai klausītāji, paši sevi piemin. Ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas lūkojas uz sava paša vaigu spogulī. Pavērojis sevi, viņš aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš izskatījies. Bet, kas dziļi ielūkojas pilnīgajā brīvības likumā, kas nav aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīts savos darbos.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no pravieša Jeremijas grāmatas 20. nodaļas Tu, Kungs, pārliecināji mani, un es ļāvos pārliecināties, Tu mani uzvarēji, Tu biji stiprāks par mani! Bet es esmu kļuvis nepārtraukti par apsmieklu katru dienu, visi mani nievā un paļā! Kad vien es runāju, man jāizsaucas un jākliedz: netaisnība un varmācība! - Tā Kunga vārds man sagādājis tikai apsmieklu un negodu katru dienu! Bet, kad es apņemos: es nedomāšu vairs par Viņu un nerunāšu Viņa Vārdā, - tad ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus. Un, kad es pūlējos to pārspēt, tad man trūka tam spēka! Es dzirdu daudzus jau čukstam: visapkārt briesmas! Uzrādiet viņu! Apsūdzēsim viņu! - Visi mani draugi sagaida no manas puses kādu nepareizu rīcību: varbūt viņš ļaujas apmuļķot sevi un mēs varam viņam pieķerties; tad viņš ir mūsu rokās, un mēs varam viņam atriebties! Bet Kungs ir pie manis, stiprs un varens.

Svētrīts. Studijā teoloģijas doktors no Šveices, priesteris Andris Marija Jerumanis. Lasījums no Lūkasa evaņģēlija 19. nodaļas Nonācis Jērikā, Jēzus gāja pilsētai cauri. Tur bija kāds cilvēks, vārdā Zakejs, tas bija muitnieku priekšnieks un bagāts vīrs. Viņš gribēja Jēzu redzēt, kāds Viņš ir, bet nevarēja ļaužu dēļ, jo viņš bija mazs no auguma. Tad viņš, aizskrējis uz priekšu kādu gabalu, uzkāpa vīģes kokā, lai Jēzu varētu redzēt, jo Viņam tur bija jāiet garām. Jēzus, tai vietā nācis, paskatījās uz augšu un uzrunāja viņu: "Zakej, kāp steigšus zemē, jo Man šodien jāiegriežas tavā namā." Un tas steigšus nokāpa zemē un Viņu uzņēma pie sevis ar prieku. To redzot, visi kurnēja un sacīja: "Viņš ir iegriezies pie grēcinieka!" Bet Zakejs piegāja pie Jēzus un sacīja: "Redzi, Kungs, pusi no savas mantas es atdodu nabagiem, un, ja kādu esmu apkrāpis, atdošu četrkārtīgi." Jēzus sacīja viņam: "Šodien šim namam ir nākusi pestīšana, tāpēc ka arī šis ir Ābrahāma dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo."

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no pravieša Jesajas grāmatas 55. nodaļas Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens. Kam nav sudraba, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet, sudraba nevajag. Vīnu un pienu. Par velti ņemiet! Kādēļ jūs maksājat sudrabu par to, kas nav maize, un atdot savas pūles par to, kas nedod sātu? Klausieties, klausieties uz Mani, tad jums būs maize un jūsu dvēseles līksmos treknumā. Pievērsiet Man savu ausi un nāciet pie Manis! Uzklausiet un jūs atspirgsiet. Es slēgšu ar jums mūžīgu derību. Dāvidam dotajai žēlastībai var uzticēties. Ļaundaris lai pamet savas gaitas un nekrietnais savus nodomus , lai atgriežas pie Tā Kunga, tad viņš to apžēlos. Nāciet pie mūsu Dieva, viņa piedošana ir plaša. Jo manas domas nav jūsu domas un jūsu gaitas nav manas gaitas, saka Tas Kungs. Cik augstākas ir debesis pār jums, tik augstākas ir manas gaitas pār jums un Manas domas pār jūsu domām. Jo, kā lietus un sniegs sniegs no debesīm un turp neatgriežas, bet gan veldzē zemi, uzplaucē to un dziedē, dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu. Tas iziet no Manas mutes un nenāk pie manis nepiepildīts, bet gan dara, ko esmu gribējis, paveic to, kādēļ es to sūtījis.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis. Lasījums no Vecās Derības Skaitļu grāmatas 11. nodaļas. Un Tas Kungs nonāca mākonī un uz to runāja un ņēma no Gara, kas bija viņā, un lika to septiņdesmit vecajos, un notika, kad Gars tajos palika, tad tie runāja kā pravieši, bet pēc tam vairs ne. Bet divi vīri bija palikuši nometnē, tā viena vārds bija Eldads, bet tā otra - Medads; un arī viņos palika Gars, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, bet viņi nebija izgājuši ārā no savām teltīm, un tomēr nometnē tie runāja kā pravieši. Un tad kāds zēns tecēja un ziņoja Mozum, sacīdams: "Eldads un Medads nometnē runā kā pravieši!" Tad Jozua, Nūna dēls, Mozus palīgs, viens no viņa izraudzītiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: "Mozu, mans kungs, aizliedz tiem!" Tad Mozus tam atbildēja: "Vai tu esi manu tiesību aizstāvis? Ak, kaut Tā Kunga tauta visa būtu pravieši, un kaut Tas Kungs Savu Garu pār viņiem visiem dotu!"

Svētrīts. Studijā Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs Ainars Baštiks. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 15. nodaļas Jēzus sacīja: "Kādam cilvēkam bija divi dēli. Jaunākais sacīja tēvam: “Tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!” Tad viņš starp tiem sadalīja mantu. Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams. Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka pietrūkt. Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt. Viņš būtu bijis priecīgs dabūt sēnalas, ko cūkas ēda, lai ar tām pildītu savu vēderu, bet neviens viņam tās nedeva. Tad viņš, pie atziņas nācis, sacīja: “Cik algādžu nav manam tēvam, kuriem maizes papilnam, kamēr es te mirstu badā. 18 Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu: “Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu. Pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!”” Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet, viņam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī, krita tam ap kaklu un to skūpstīja. Bet dēls tam sacīja: “Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.” Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem: “Atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās. Atnesiet baroto teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies, jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.” Un viņi sāka līksmoties.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Marka evaņģēlija 7. nodaļas: Un atkal, izgājis no Tiras robežām, Jēzus nāca caur Sidonu pie Galilejas jūras desmit pilsētu robežās. Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu un Viņu lūdza, lai Viņš tam uzliktu roku. Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika Savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizskāra viņa mēli, un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: "Efata, tas ir: atveries." Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis. Lasījums no Lūkasa evaņģēlija 16. nodaļas: Bija kāds bagāts vīrs; tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ik dienas kārumā un līksmībā. Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar vātīm, un priecājās, ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieka galda. Un suņi nāca un laizīja viņa vātis. Bet gadījās, ka nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts. Un no elles, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī. Tad viņš sauca stiprā balsī: Ābrahāma tēv, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai tas iemērc pirksta galu ūdenī un dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šai liesmā! Bet Ābrahāms teica: piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis, dzīvs būdams, turpretim Lācars - ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas. Un turklāt starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, ka tie, kas no šejienes vēlētos noiet pie jums, to nespētu, tāpat arī no jums pie mums. Bet tas teica: tad es tevi lūdzu, tēvs, sūti to uz mana tēva namu! Jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šinī moku vietā. Bet Ābrahāms atbildēja: tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa. Bet tas sacīja: nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos.  Bet Ābrahāms viņam sacīja: ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām.

Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis. Lasījums no Jāņa 1. vēstules 3. nodaļas Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi. Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Godiņš. Lasījums no Pāvila 2. vēstules Timotejam Dievs ir izglābis mūs un aicinājis ar svētu aicinājumu, ne pēc mūsu darbiem, bet pēc Sava nodoma un žēlastības, kas mums dota Kristū Jēzū pirms mūžīgiem laikiem, bet tagad ir redzama tapusi, mūsu Pestītājam Kristum Jēzum parādoties, kas ir iznīcinājis nāves varu un cēlis gaismā dzīvību un neiznīcību ar evaņģēliju.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 15. nodaļas Vai arī - kura sieva, ja tai ir desmit drahmas, ja tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod? Atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: priecājieties ar mani, jo es savu drahmu esmu atradusi, kuru biju pazaudējusi. "Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas."

Svētrīts. Studijā teoloģijas doktors, priesteris Andris Marija Jerumanis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 14. nodaļas Tajā laikā notika, ka Jēzus sabatā bija ieradies ieturēt maltīti kāda ievērojama farizeja namā, un tie Viņu novēroja. Un Viņš tiem pastāstīja līdzību, kad bija redzējis, kā tie sev izmeklē pirmās vietas. Viņš tiem sacīja: "Ja tevi kāds aicina kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts, un ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: “Dod šim vietu!” - un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta. Bet, ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis varētu sacīt: draugs, virzies uz augšu! Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā. Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts." Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Jēzus sacīja: "Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām."

Svētrīts. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers.

Svētrīts. Studijā Limbažu baptistu draudzes sludinātājs Mārtiņš Anševics. Lasījums no Pāvila 1. vēstules korintiešiem 15. nodaļas "Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši, kurā jūs arī stāvat, kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludināju; citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi. Jo es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem, un ka Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit."

„Ej un pārdod visu, kas tev ir. Tad nāc un seko man.” (Mateja evaņģēlijs 10:21)    Šie vārdi ir kristīgās esības atslēga, un no to patiesas izpratnes ir atkarīga visa mūsu garīgā dzīve. Tā ir robeža, kas palīdz saprast, ka garīgā dzīve nav dzīves dekora papildināšana. Tā ir radikāla dzīves pārmaiņa, kas nav iespējama, neatraisoties no visa, kas mūs saista un dara nebrīvus. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Svētrīts. Studijā Adventistu baznīcas bīskaps emeritus, Cēsu draudzes mācītājs Viesturs Reķis. Lasījums no Lūkasa evaņģēlija 18. nodaļas. Bet tiem, kas sevi uzskatīja taisnīgus esam un citus nicināja, Viņš sacīja šo līdzību: Divi cilvēki iegāja svētnīcā Dievu lūgt. Viens bija farizejs un otrs muitnieks. Farizejs nostājies sevī tā lūdza: “Es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds, kā citi cilvēki - laupītāji, netaisnīgi, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks! Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir.“ Bet muitnieks, tālāk stāvēdams, negribēja pat acis pacelt pret debesīm, bet, sitot pie savām krūtīm, sacīja: „Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs! Es jums saku: šis aizgāja savās mājās attaisnots, bet tas ne. Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet kas pats pazemojas, tiks paaugstināts”

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis. Lasījums no Marka evaņģēlija 7. nodaļas Un pie Viņa sapulcējās farizeji un kādi no rakstu mācītājiem, kas bija atnākuši no Jeruzālemes. Un, redzēdami kādus no Viņa mācekļiem netīrām, tas ir, nemazgātām, rokām maizi ēdam, -jo farizeji un visi jūdi neēd, ja tie rokas nav mazgājuši, vecaju likumus turēdami un, no tirgus nākot, tie neēd, ja tie nav mazgājušies, un vēl ir daudz, ko tie zņēmušies turēt, dzeramu kannu un krūžu un vara trauku mazgāšanu. Tad farizeji un rakstu mācītāji Viņam vaicā: "Kāpēc Tavi mācekļi nedzīvo pēc vecaju likumiem, bet maizi ēd nemazgātām rokām?" Bet Viņš uz tiem sacīja: "Pareizi Jesaja par jums, liekuļiem, ir pravietojis, kā ir rakstīts: šī tauta godā ar lūpām Mani, bet viņu sirds ir tālu no Manis. Bet tie Mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles. Jo, Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus." (..) Un, ļaudis atkal pieaicinājis, Viņš tiem sacīja: "Klausait Mani visi un saprotiet. Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku." Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird. Un, kad Viņš aizgāja no ļaudīm namā, Viņa mācekļi vaicāja pēc šās līdzības. Un Viņš tiem saka: "Vai arī jūs esat tādi nesaprašas? Vai jūs nesaprotat, ka nekas, kas no ārpuses ieiet cilvēkā, viņu nevar apgānīt? Jo tas neiet viņa sirdī, bet vēderā, un iziet laukā." Tā Viņš atzina par šķīstu katru barību. Bet Viņš sacīja: "Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku."

Svētrīts. Studijā Ogres baptistu draudzes mācītājs Dainis Pandars.

Studijā mācītājs Juris Rubenis. Patiesais ceļš uz kristietību un Dieva tuvumu ved nevis caur uzvarām, bet caur pazemību.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis. Pārdomas par Mateja evaņģēlija 26. nodaļas tekstu, kurā var lasīt, ka Dieva mīlestības augstākais pierādījums būs tas, ka Kristus atdos pats savu dzīvību grēku piedošanai.

Raidījumā Svētrīts, 12.jūnijā, baptistu mācītājs Edgars Godiņš savās pārdomās dalījās par svēto rakstu vārdiem no Lūka Evaņģēlijs 15.nodaļas. Un Viņš sacīja: "Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!- Tad viņš starp tiem sadalīja mantu. Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams. Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka pietrūkt. Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt. Un viņš būtu bijis priecīgs dabūt sēnalas, ko cūkas ēda, lai ar tām pildītu savu vēderu, bet neviens viņam tās nedeva. Tad viņš, pie atziņas nācis, sacīja: cik algādžu nav manam tēvam, kuriem maizes papilnam, kamēr es te mirstu badā. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem! Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet, viņam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī, krita tam ap kaklu un to skūpstīja. Bet dēls tam sacīja: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu. Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem: atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās; atnesiet baroto teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies, jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.- Un viņi sāka līksmoties. Bet vecākais dēls bija uz lauka; kad nu viņš tuvojās mājām, viņš izdzirda mūzikas skaņas un dejas troksni, un, piesaucis vienu no kalpiem, viņš tam jautāja, kas tas esot. Tas viņam atbildēja: tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir licis nokaut baroto teļu, tāpēc ka viņš to veselu atdabūjis. Tad viņš apskaitās un negribēja iet iekšā, bet tēvs iznāca un aicināja viņu iekšā. Bet tas atbildēja un sacīja tēvam: redzi, tik daudz gadu es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu bausli, bet tu man ne reizi neesi devis ne kazlēnu, lai es būtu varējis līksmoties ar saviem draugiem, bet tagad, kur šis tavs dēls ir pārnācis, kas savu mantu izšķērdējis ar netiklām sievām, tu viņam esi licis nokaut baroto teļu! Bet tas viņam atbildēja: dēls, tu aizvien esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs, bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts."    

Lasījums no Vecās Derības Pirmās Mozus grāmatas 28. nodaļas. Un Jēkabam gadījās nonākt kādā vietā un palikt tur pa nakti, jo saule bija norietējusi. Un viņš ņēma vienu no akmeņiem, kas bija tur, un lika to sev pagalvī, un apgūlās tanī vietā. Un viņam bija sapnis, un redzi, uz zemes bija kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs, un redzi, Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup. Un redzi, Tas Kungs stāvēja augšgalā un sacīja: "Es esmu Tas Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzāka Dievs! To zemi, uz kuras tu guli, Es došu tev un taviem pēcnācējiem. Un tavi pēcnācēji būs kā zemes pīšļi, un tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un tevī un tavos pēcnācējos visas zemes tautas būs svētītas.  Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz kamēr izdarīšu, ko Es esmu tev sacījis." Un Jēkabs uzmodās no miega un sacīja: "Tiešām, Tas Kungs ir šinī vietā, bet es to nezināju." Un viņam kļuva bail, un tas sacīja: "Cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Dieva nams, un še ir debesu vārti." Un Jēkabs pamodās no rīta un ņēma akmeni, ko savā pagalvī bija licis, un cēla to par piemiņas akmeni un lēja eļļu pār tā virsu. Un viņš nosauca šīs vietas vārdu: Bētele – tas ir Dieva nams. Viena no Vecās Derības svarīgajām figūrām – Jēkabs –  mums, kas dzīvojam 3500 gadus pēc viņa, ir būtiska tāpēc, ka viņš ir cilvēks, kas piedzīvo dziļu, satricinošu krīzi un, protams, rīkojas tā, kā parasti cilvēki mēdz rīkoties, kad tos skar krīze, – viņš mēģina aizbēgt. Jēkabu šajā Vecās Derības fragmentā mēs satopam bēgot. Mūsdienās sastapt bēgošu cilvēku nav nekas neparasts, jo mums katram ir no kā bēgt.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags. Lasījums no Jāņa evaņģēlija 10. nodaļas. Tad Jēzus atkal sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: es esmu durvis avīm, visi, kas nākuši pirms manis, ir zagļi un laupītājs. Un avis nav viņus dzirdējušas. Es esmu durvis. Kas caur mani ieiet, tas taps izglābts un ieies un izies, un ganības atradīs. Zaglis citādi vien nenāk, kā vien lai zagtu, nokautu un pazudinātu. Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība un būtu pār pārēm. Es esmu labai gans. Labais gans atdod savu dzīvību par avīm. Algots gans, kam avis nepieder, redzot vilku nākam, pamet avis un bēg; un vilks tās nolaupa un izklīdina. Algādzis bēg, jo viņam nerūp. Es esmu labais gans; es pazīstu savas, un avis pazīst mani. Kā Tēvs mani pazīst, tā es pazīstu Tēvu; un es lieku savu dzīvību par avīm. Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved; un tās dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāmpulks un viens gans. Tāpēc Tēvs mīl mani, ka es atdodu savu dzīvību par avīm, lai atkal to atgūtu. Neviens neatņem to man, bet es to atdodu pats no sevis. Un man ir vara to atdot un ir vara to atkal ņemt. Šo bausli es saņēmu no sava Tēva.

Raidījumā Svētrīts, 22.maijā, mācītājs Ivars Jēkabsons. Savās pārdomās dalījās par vārdiem, kas rakstīti Apustuļa Pāvila vēstulē romiešiem. Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi! Kas gan ir izpratis Dieva prātu, kas ir bijis Viņa padoma devējs? Jeb kas Viņam ko iepriekš devis, par ko nāktos atmaksa? No Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas. Viņam lai gods mūžīgi!

Svētrīts. Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītāja Ainara Baštika sprediķis Mātes dienā. Lasījums no Pāvila 1. vēstules korintiešiem 13. nodaļas: Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, mīlestība neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Mīlestība neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, mīlestība neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Mīlestība nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Mīlestība apklāj visu, tā tic visu, mīlestība cer visu, tā panes visu. Pravieša dāvanas beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies, bet mīlestība nekad nebeigsies (..) Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

Raidījumā Svētrīts, 1.maijā, mācītājs Juris Rubenis savās pārdomās dalījās par svēto rakstu vārdiem no Lūka Evaņģēlija 17.nodaļas. Un notika ceļā uz Jeruzālemi, Viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju un iegriezās kādā ciemā. Te Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes un paceltā balsī sauca: "Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!" Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: "Ejiet, rādaities priesteriem!" Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli. Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja, nometās uz sava vaiga pie Viņa kājām un pateicās Viņam. Un tas bija samarietis. Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: "Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi? Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis? Un Viņš tam sacīja: "Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi."

Svētrīts. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savās pārdomās dalījās par svēto rakstu vārdiem no Jāņa Evaņģēlija 10. nodaļas. Tad Jeruzalemē notika tempļa atjaunošanas svētki. Bija ziema. Jēzus pastaigājās templī Salamana kolonādē. Jūdi Viņu ielenca un jautāja: "Cik ilgi Tu mūs turēsi neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums to skaidri!" Jēzus viņiem atbildēja: "Es jums esmu teicis, bet jūs neticat. Darbi, ko Es daru Sava Tēva Vārdā, nodod liecību par Mani. Bet jūs neticat, jo nepiederat pie Manām avīm. Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Es tām dodu mūžīgo dzīvību, viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas. Es un Tēvs, mēs esam viens." Jūdi atkal sanesa akmeņus, lai Viņu nomētātu. Jēzus tiem atbildēja: "Daudz labu darbu Es jums esmu rādījis, kas nāk no Tēva. Kura darba dēļ jūs Mani gribat nomētāt ar akmeņiem?" Jūdi Viņam atbildēja: "Nevis laba darba dēļ mēs Tevi gribam nomētāt, bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu."

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis.

Svētrīts. Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Svētrīts. Studijā Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers.

Svētrīts. Studijā teoloģijas doktors, priesteris Andris Marija Jerumanis.

Svētrīts. Studijā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Svētrīts. Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis.

Svētrīts. Siguldas Romas katoļu draudzes prāvests Rihards Rasnacis.

Svētrīts. Rīgas Baptistu Semināra draudzes sludinātājs Kārlis Kārkliņš.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Svētrīts. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Lasījums no Mateja evaņģēlija  20:1-16 “Debesu valstība ir līdzīga nama saimniekam, kurš agri no rīta izgāja nolīgt strādniekus savā vīnadārzā. Vienojies ar strādniekiem par denāriju dienā, viņš nosūtīja tos uz savu vīnadārzu. Tad, izgājis ap trešo stundu, viņš ieraudzīja vēl citus tirgus laukumā dīkā stāvam. Arī tiem viņš sacīja: ejiet arī jūs uz vīnadārzu, un es jums maksāšu, kas pienākas. Un tie aizgāja. Atkal izgājis ap sesto un devīto stundu, viņš darīja tāpat. Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš ieraudzīja vēl citus stāvam un tiem jautāja: kādēļ jūs visu dienu šeit stāvat dīkā? Tie viņam atbildēja: neviens mūs nav nolīdzis. Tad viņš tiem sacīja: ejiet arī jūs uz vīnadārzu. Kad vakars pienāca, vīnadārza saimnieks sacīja savam uzraugam: pasauc strādniekus un izmaksā viņiem algu, vispirms pēdējiem, tad pirmajiem. Tad tie, kas bija atnākuši ap vienpadsmito stundu, saņēma katrs pa denārijam. Kad pienāca klāt pirmie, tie cerēja saņemt vairāk, bet arī viņi saņēma pa denārijam. Algu saņēmuši, tie sāka kurnēt pret nama saimnieku: šie pēdējie strādāja tikai vienu stundu, bet tu tos esi pielīdzinājis mums, kas visu dienas smagumu un svelmi esam nesuši. Bet viņš atbildēja vienam no tiem:mans draugs, es tev nenodaru pārestību, vai tad tu nevienojies ar mani par denāriju? Ņem, kas ir tavs, un ej. Bet šim pēdējam es vēlos dot tikpat, cik tev. Vai tad es nedrīkstu darīt ar to, kas ir mans, ko vien gribu? Vai arī tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? Tā pēdējie būs pirmie un pirmie – pēdējie.” *** Šajā līdzībā Jēzus mūsu dzīves aicinājumu attēlo kā aicinājums uz darbu vīna kalnā. Cilvēki sēj un pļauj dažādos dzīves tīrumos, atsaucas dažādiem aicinājumiem un darbiem, bet vai atsaucas Dievam? Vai visu to ieguvumu vidū, ko piedāvā pasaule, cilvēks vēlas tiekties pēc Dieva algas un dievišķā mērķa? Dzīve ir kā dažādu piedāvājumu tirgus. Bet daudzi tajā atrodas dīkā un dažādu iemeslu pēc neatraduši savu vietu. Tā visa vidū ir Jēzus vēsts, Jēzus aicinājums - Vīna kalna piedāvājums. Alga - viens denārijs - visiem, kas atsaucās aicinājumam! Izaicinājums ir šīs līdzības beigās - netaisnības sajūta algas brīdī, proti: tie, kas strādāja mazāk, saņem tik pat, cik tie, kas strādājuši visu dienu. Mēs varam jautāt - vai dzīvē vienmēr saņemam visu, ko esam pelnījuši? Iespējams daudz kur tiešām esam jutušies nenovērtēti, nepietiekoši mīlēti, nesaprasti. Bet ir arī daudz kas mums dzīvē, kur ir kaut kas ticis uzdāvināts pilnīgi nepelnīti un negaidīti - tā tie pēdējie kļūst pirmie, saka Jēzus šajā līdzībā un tie pirmie – pēdējie. Varbūt šī līdzība liek domāt arī par to, ka ir situācijas, kurās tiešām nav svarīgi pārspēt citus, bet galvenais ir, atsaukties un piedalīties. Un galvenais izaicinājums ir pārspēt sevi, savu grēku - savu sakudību un lepnību. Ir sabiedriskie pasākumi, kuros pati piedalīšanās jau ir balva, privilēģija un prieks. Tas ir līdzīgi kā, piemēram, dažadu brīvprātīgo darbs sociālos projektos vai olimpiskās spēlēs un tml. – tāpat tas ir dažādās kalpošanas baznīcā. Ir kāds stāsts, kas attēlo pirmās minūtes debesīs. Kā būtu tad, kad pienāk laiks saņemt dzīves “algu”? Droši vien mums daudziem ir zināmi stāstiņi vai pat joki par Sv. Pēteri ar debesu valstības atslēgām pie debesu vārtiem mūžībā. Šis ir viens no tiem. *** Šajā līdzībā Jēzus mūsu dzīves aicinājumu attēlo kā aicinājums uz darbu vīna kalnā. Cilvēki sēj un pļauj dažādos dzīves tīrumos, atsaucas dažādiem aicinājumiem un darbiem, bet vai atsaucas Dievam? Vai visu to ieguvumu vidū, ko piedāvā pasaule, cilvēks vēlas tiekties pēc Dieva algas un dievišķā mērķa? Dzīve ir kā dažādu piedāvājumu tirgus. Bet daudzi tajā atrodas dīkā un dažādu iemeslu pēc neatraduši savu vietu. Tā visa vidū ir Jēzus vēsts, Jēzus aicinājums - Vīna kalna piedāvājums. Alga - viens denārijs - visiem, kas atsaucās aicinājumam! Izaicinājums ir šīs līdzības beigās - netaisnības sajūta algas brīdī, proti: tie, kas strādāja mazāk, saņem tik pat, cik tie, kas strādājuši visu dienu. Mēs varam jautāt - vai dzīvē vienmēr saņemam visu, ko esam pelnījuši? Iespējams daudz kur tiešām esam jutušies nenovērtēti, nepietiekoši mīlēti, nesaprasti. Bet ir arī daudz kas mums dzīvē, kur ir kaut kas ticis uzdāvināts pilnīgi nepelnīti un negaidīti - tā tie pēdējie kļūst pirmie, saka Jēzus šajā līdzībā un tie pirmie – pēdējie. Varbūt šī līdzība liek domāt arī par to, ka ir situācijas, kurās tiešām nav svarīgi pārspēt citus, bet galvenais ir, atsaukties un piedalīties. Un galvenais izaicinājums ir pārspēt sevi, savu grēku - savu sakudību un lepnību. Ir sabiedriskie pasākumi, kuros pati piedalīšanās jau ir balva, privilēģija un prieks. Tas ir līdzīgi kā, piemēram, dažadu brīvprātīgo darbs sociālos projektos vai olimpiskās spēlēs un tml. – tāpat tas ir dažādās kalpošanas baznīcā. Ir kāds stāsts, kas attēlo pirmās minūtes debesīs. Kā būtu tad, kad pienāk laiks saņemt dzīves “algu”? Droši vien mums daudziem ir zināmi stāstiņi vai pat joki par Sv. Pēteri ar debesu valstības atslēgām pie debesu vārtiem mūžībā. Šis ir viens no tiem. *** *** Tur pie jaunās debess un zemes paradīzes vārtiem, kur nebūs vairs vaidu un sāpju un nāves, stāv Pēteris un sagaida tos, kas savas dzīves gaitas nostaigājuši, nostrādājuši un nokalpojuši dodas augšup priecīgā cerībā, ka drīkstēs iemantot debesis. Starp tiem ir arī tie, kas dzīves lielāko laiku "nosituši" un notrallinājuši, bet pēdējā brīdī atgriezušies. Tā nu pienāk kārta kādai kārtējai debesu ceļinieku grupai. Tie dodas augšup pa kāpnēm, vai, varbūt, gaišajā liftā, vai arī eņģeļu pavadībā caur tumšo tuneli pretīm vārdos neizsakāmai Dieva gaismai. Tie kļūst ļoti pārsteigti un priecīgi, ka debesis, Dievs, eņģeļi un Jēzus, kam virs zemes viņi ticēja, izrādās ir īstenība. Nu tie nostājas rindā pie debesu valstības vārtiem. Pēteris laipni uzsmaida un kalpodams paklanās visiem, un atver lielos vārtus. Te pēkšņi visi apstājas. Visiem par pārsteigumu kāds no pēdējiem un visnecienīgākajiem tiek aicināts doties uz priekšu, lai pirmais ieietu debesīs. To redzot, pārējiem iekšā kaut kas sagriežas. – Skaties, kāds uzsauc, viņš arī ir te? Šis cilvēks! Es viņu pazīstu. Tas tur kaimiņš no mūsu pilsētas. Uz dievkalpojumiem nāca reti, tikai pēdējā laikā. – Cik atceros, ar Dievu viņam bija maz sakara. Varbūt pēdējā laikā mazliet, zini, nu arī tad, tas nebija nopietni. – Nekad viņš pareizi neuzvedās. Varu apzvērēt – viņš visu mūžu domāja tikai par sevi. Es noteikti vismaz 12 reizes vairāk esmu citiem palīdzējis, nekā viņš. - Un vispār, viņam bija lielas problēmas ģimenē. Un viņš bieži dzēra un par to, ko viņš dzīvē darījis, ir pat kauns runāt. Redzot, ka šo palaiž pirmo un dzirdot visas apsūdzības, pārējiem pazūd smaids, apdziest svētlaimīgais prieks par ieiešanu debesīs. Dažam gandrīz vai nokrīt svētais nimbs no galvas. Spožums satumst un sāk jau parādīties melnas ēnas, ka pat nodreb paradīzes vārti. Vārti grasās nupat, nupat aizcirsties apgrēcinājušos ceļinieku deguna priekšā.. Jo nepiedošana, dusmas, nosodījums ir tik pat kā slepkavība. Un tā liedz pat pareizajiem un taisnajiem ieiet... Protams, Pēteris, pieredzējušais debesu valstības atslēgu glabātājs tūlīt to pamana un mēģina glābt situāciju. Vai tiešām dažam pat mūžībā var izrādīties liktenis palikt ārpusē savas paštaisnības dēļ? Un ne jau tiem pēdējiem, bet tiem pirmajiem. – Kas tev kaiš mans draugs? Pēteris jautā. Tad Pēterim tiek paskaidrots viss par necienīgo personu, ko visi pazinuši. Bet tā vietā Pēteris sāk sirsnīgi un laipni smieties. Viņš jautā: – Vai tad tu nezināji, ka pēdējie būs pirmie, un tie pirmie būs pēdējie? Kāpēc tu domā ļaunu savā sirdī, mans draugs, vai tiešām tev šķiet, ka Dievs tev tagad nodara pārestību? Vai tad tu nevienojies ar Viņu, ka kopā ar Jēzu tu būsi debesīs? Pieņem to, kas ir tavs, un ej. Bet šim pēdējam Dievs arī vēlas dot to pašu, ko tev. Vai tad Dievs nedrīkst darīt ar savu valstību, ko vien grib? Vai arī tava acs ir skaudīga, ka Dievs ir labs?

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis. No 18. -25. janvārim visā pasaulē norisinās Lūgšana nedēļa par kristiešu vienotību, un pārdomas šai nedēļai ir sagatavojuši tieši Latvijas kristieši. Vispirms – svēto rakstu vārdi no Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas. „Jēzus pacēla acis uz debesīm un sacīja: „Tēvs, tā stunda ir pienākusi, pagodini savu Dēlu, lai Dēls pagodinātu Tevi, lai, tāpat kā tu devi viņam varu pār visu miesu, viņš katram, ko tu viņam esi devis, dotu mūžīgo dzīvību. Par viņiem es lūdzu, es nelūdzu par pasauli, bet par tiem, kurus tu man esi devis, jo viņi ir tavi. Viss, kas ir mans, ir tavs un tavs ir mans, un es tiku pagodināts viņos. Es vairs neesmu pasaulē, bet viņi ir pasaulē. Un es nāku pie tevis, svētais tēvs. Sargā savā vārdā tos, ko tu man esi devis. Lai viņi būtu viens tāpat kā mēs. Es nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus sargātu no ļaunā. Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules. Dari viņus svētus patiesībā – tavi vārdi ir patiesība. Kā tu mani pasaulē sūtīji, arī es viņus pasaulē sūtīju. Tagad es ziedoju sevi viņu dēļ, lai arī viņi kļūtu svēti patiesībā. Es nelūdzu par viņiem vien, bet arī par tiem, kas tic uz mani caur viņu vārdiem, lai visi būtu viens, itin kā tu, Tēvs, manī un es tevī, tā lai arī viņi būtu mūsos; lai pasaule ticētu, ka tu mani esi sūtījis. Un to godību, ko tu man esi devis, es esmu devis viņiem, lai viņi būtu viens, tāpat kā mēs esam viens. Es viņos un tu manī, lai viņi ir pilnīgi vienībā, lai pasaule atzītu, ka tu esi sūtījis mani un esi viņus mīlējis, tāpat kā mani esi mīlējis. Taisnais Tēvs! Pasaule tevi nav pazinusi, bet es tevi esmu atzinis, un tie ir atzinuši, ka tu mani esi sūtījis. Un es esmu darījis zināmu viņiem tavu vārdu un darīšu to zināmu, lai mīlestība, ar kuru tu mani esi mīlējis, būtu viņos un arī es būtu viņos.” *** „Lai visi būtu vienoti” - tā Jēzus lūdzās par saviem mācekļiem, tātad arī par katru no mums. Tā ir svinīga lūgšana, ko varam uzskatīt par Jēzus testamentu, viņa pavēli un mūsu, katra kristieša, svētu pienākumu. Jēzus vārdi atklāj Dieva plānu, kas paredz vienotību. Tie mūs mudina apzināties, kāda ir mūsu personīgā atbildība. Kāda ir mūsu draudžu, kopienu un baznīcu atbildība. Dievs vēlas vienotību, bet cilvēkam dāvātā brīvība ietver arī iespēju šķelties. Dievs vēlas mīlestību, bet cilvēka grēks izraisa nepaklausību, savstarpēju neuzticēšanos, šķelšanos un pretošanos Dieva žēlastībai. Šajās dienās mēs atceramies barikāžu pieredzi, mēs pieminam mūsu tautas brīvības un neatkarības alkas, Atmodas laiku... Tas bija laiks, kad piedzīvojām nebijušu vienotības, sadraudzības un saliedētības žēlastību... Ļoti līdzīga situācijā bija pirmo gadsimtu kristiešu vajāšanas laikā. Kopīgi pārdzīvotie pārbaudījumi ir veicinājuši vienotības, vienprātības un kristīgās kopības meklējumus. Šī pozitīvā pieredze palīdz lūgties kopīgi un nostiprināt ekumēniskos centienus. *** Kristiešu vienotības pamatā ir Kristus mīlestība, Viņa svētā griba! Jēzū Kristū - Baznīca smeļas savu vienotību. Tas ir Kristus, pie kura ir nemitīgi jāvēršas. Mums nav jācenšas padarīt otru sev līdzīgu, bet jāuzlūko Kristus. *** Lūgšanā atklājam, ka mūsu brālīgo attiecību pārdabiskā mēraukla ir Dieva griba – mēs esam aicināti būt par pazemīgiem un efektīgiem rīkiem Dieva rokās, un tādēļ mums jāpūlas, lai mūsos ik dienas arvien vairāk augtu Kristus mīlestība. Dieva Vārds ir spēcīgāks par cilvēku vārdiem un cerībai, kas mūs tuvina, ir stiprākas saknes nekā mantojumam, kas mūs šķir. „Centieties uzturēt gara vienību ar miera saitēm! Viena ir Miesa, un viens ir Gars, tāpat kā arī jūs esat aicināti vienai cerībai, ko dod jūsu aicinājums. Viens ir Kungs, viena ticība, viena kristība. Viens ir Dievs un visu Tēvs, kas ir pāri visiem, caur visiem un visos,” raksta apustulis Pāvils vēstulē efeziešiem. Ja kristiešu vienotība vēl nav sasniegta, tas ir tāpēc, ka, pirmkārt, cilvēki meklē vienotību, pirms viņi visu savu sirdi un visu savu dvēseli un visu savu garu ir nodevuši Dievam. Otrkārt, tāpēc, ka viņi meklē vienotību ārpus sevis, tai ir meklē, kā to veikt ārēji, nevis iekšēji. Vienotība nav ideja, kuru var analizēt, abstrakti pārdomāt vai teoretizēt... vienotība ir dievišķa realitāte, bibliska patiesība, kas līdz ar to tā ir vienkārša un universāli saprotama. Vienotība ir Dieva vēlme, kuru mums atklāj Kristus. Tā ir jāmeklē ar sirdi... Kad visi ar sirdi, dvēseli un prātu mīlēsim Dievu – vienotība kļūs par visu pašsaprotamu realitāti. Vienotība pārspēj prāta spējas. Tiecoties pēc patiesās vienotība, mums tā ir jālūdz un jāmeklē Dievā, Viņā klātbūtnē un nevis kā teorētisks mērķis, kas ir šķirts no Dieva, bet Dieva klātbūtnes līmenī, žēlastības un svētas dzīves līmenī. Mēs varam ne tikai lūgt par vienotību, bet arī apņemties: būt patiesiem, paļauties uz brāļu un māsu palīdzību, lai augtu uzticībā, dalīties ar to kas mums pieder, dāvāt laiku Dievam un tuvākajam, būt pazemīgiem, dzīvot paklausībā un padevībā cits citam un lūgt Svētā Gara palīdzību. Ieklausīsimies pirmo gadsimtu bīskapa Svētā Ignācija no Antiohijas vārdos: “Saskaņojiet savu rīcību ar Dieva gribu: cieniet cits citu, neuzlūkojiet savu tuvāko ar miesas acīm, bet gan vienmēr mīliet cits citu Kristū Jēzū. Viņš vienīgais ir izgājis no Tēva, paliekot ar Viņu vienots un atgriežoties pie Viņa.” 

Svētrīts. Studijā Misijas baptistu draudzes mācītājs Kaspars Šterns.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Mateja evaņģēlijs 2. nodaļas 1 Kad Jēzus bija piedzimis Betlēmē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzalemi un sacīja: 2 "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt." 3 Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzaleme līdz ar viņu. 4 Un, saaicinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izzināja no tiem, kur Kristum būs piedzimt. 5 Un tie viņam sacīja: "Betlēmē, Jūdas zemē; jo tā raksta pravietis: 6 un tu, Betlēme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas cilts kungiem; jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs Manu Israēla tautu." 7 Tad Hērods paslepen saaicināja gudros, sīki izjautāja tiem par zvaigznes atspīdēšanas laiku. 8 Un viņš tos sūtīja uz Betlēmi un sacīja: "Eita un ievāciet rūpīgi ziņas par to bērnu, un, kad jūs Viņu atradīsit, tad paziņojiet to man, ka arī es aizeju un Viņu pielūdzu." 9 To no ķēniņa dzirdējuši, tie aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns.  10 Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. 11 Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres. 12 Un sapnī saņēmuši norādījumu pie Hēroda neatgriezties, tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.   Mūsu priekšā ir pazīstamais notikums, kas vēsta par garo ceļu uz patieso Gudrību. Zvaigznes dienu kopš senatnes mēdz saukt par Epifānijas dienu. Šo vārdu pazīstamus lielai cilvēku daļai darīja Imants Ziedonis savās „Epifanijās”. Tas ir ļoti ietilpīgs vārds. Daudziem būs interesanti uzzināt, ka šis vārds dzima kādā senā Ziedoņa sarunā ar mācītāju Jāzepu Urdzi tālajos septiņdesmitajos gados. Vārds “epifānija” vēsta par Dievišķā parādīšanos, atspīdēšanu, tas norāda uz atklāsmes procesu. Evaņģēlijs vēsta, ka Dievišķais kā zvaigzne atspīd austrumu gudrajiem, vedot tos tālajā ceļā. Šis evaņģēlija notikums norāda uz katra cilvēka dzīves ceļu un tā iespējām. Mēs arī varam kļūt par šiem gudrajiem, kas nāk no tālienes. Vispirms mēs esam gudrie ar mazo burtu - kā cilvēki, kas paši mēģinām dzīves gudrību iegūt, garantēt un sasniegt. Un nav tā, ka šī mazā ierobežotā cilvēciskā gudrība mūs nevarētu aizvest samērā tālu, taču pēdējais solis ir drosme no tās atsacīties, to aizliegt lielākas Gudrības dēļ. Dieva atklāsme – Epifānija grib notikt arī pie mums. Dievišķais grib atspīdēt, atmirdzēt, uzspīdēt arī mūsos. Taču Dievišķais allaž ir dāvana, ko mēs nevaram sev iedot, bet kas atspīd tā cilvēka dzīvē, kurš as gatavs visu tās dēļ atdot.

Svētrīts. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis.

Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Lūkas evaņģēlija. 1:46-53 46 Un Marija sacīja: "Mana dvēsele slavē To Kungu, 47 un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju, 48 jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu, 49 jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds, 50 un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas. 51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izklīdinājis tos, kas ir lieli savā sirdsprātā. 52 Viņš varenos nogāzis no augstiem troņiem un paaugstinājis zemos. 53 Izsalkušo Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšā. No mācītājiem katrā sprediķī tiek gaidīts kaut kas jauns, bet Jēzus visu savu dzīvi atkārtoja tikai vienu sprediķi, kaut arī atšķirīgos veidos. Viņš runāja par Debesu valstību. Un tam vajadzētu būt mūsu galvenajam tematam vienmēr. Kas ir Debesu valstība? Kā tā izskatās? Jēzus pavisam skaidri saka, ka Dieva valstība ir mūsu vidū, ka tā ir klātesoša tagad un šeit. Cik savādi, ka cilvēki ir iemanījušies to "aizskaidrot" tālu prom nākotnē - kādās citās sfērās pēc šīs zemes dzīves... Iespējams, ka tas ir darīts tāpēc, ka vieglāk bija turēties pie likumiem un praktizēt rituālus tā vietā, lai tagad un šeit sastaptos ar Dievu un ļautu Viņam sevi pārveidot. Patiesas pārvērtības cena ir augsta. Tas nozīmē, ka visas mūsu lojalitātes iepretī varai, panākumiem un kontrolei – tā saucamās "mūsu debesu valstības" jāsamaina ar Jēzus valdīšanu un Dieva valstību. Viss mums svarīgais iepretī Dieva valstībai ir relatīvs.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis.

Svētrīts. Studijā Latvijas Adventistu draudžu bīskaps emeritus Viesturs Reķis.

Svētrīts. Studijā teoloģijas doktors priesteris Andris Marija Jerumanis.

Svētrīts. Studijā Latvijas armijas virskapelāns, mācītājs Elmārs Pļaviņš.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis lasa un skaidro Mateja evanģēlija 12. nodaļu.

Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis.

Svētrīts. Studijā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks mācītājs Edgars Godiņš.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Svētrīts. Adventistu draudžu savienības bīskaps - emeritus, Cēsu draudzes mācītājs Viesturs Reķis.

Svētrīts. Studijā priesteris Ronalds Melkers.

Svētrīts. Studijā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis

Svētrīts. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Svētrīts. Studijā teoloģijas doktors, priesteris Andris Marija Jerumanis.

Svētrīts. Studijā Priekules baptistu draudzes sludinātājs Mārcis Zīverts.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Studijā Adventistu draudžu bīskaps emeritus, Cēsu draudzes mācītājs Viesturs Reķis.

Studijā Jūrmalas katoļu draudžu vikārs, priesteris Juris Jalinskis.

Svētrīts. Studijā Liepājas Nācaretes baptistu draudzes mācītājs Egils Ķeiris.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.