Kāda ir kara ietekme uz cilvēkiem, mēs zinām - par to var lasīt grāmatās, redzēt dokumentālajās un mākslas filmās. Šobrīd, 21. gadsimtā, par to var uzzināt arī sociālajos medijos. Bet kāda ir kara ietekme uz vidi? "Ukraina ir viena no pirmajām valstīm, kas rūpīgi uzskaita Krievijas uzbrukuma rezultātā Ukrainas videi radīto kaitējumu, tostarp norādot, kādām finansiālajām izmaksām tas būtu pielīdzināms. Protams, šīs ir tikai aplēses, jo patiesās summas noteikti būs krietni augstākas, tomēr, atbilstoši oktobrī publicētajam ziņojumam, videi radīti zaudējumi 56 miljardu ASV dolāru apmērā," skaidro mūsu raidījuma viešņa Madara Meļņika. Viņa ir juriste, Konektikutas Universitātes Cilvēktiesību un sociālā taisnīguma programmas absolvente, cilvēktiesību un vides tiesību aktīviste. Vai un kāda ir iespēja vainīgos saukt pie atbildības, un kā mazināt karadarbības ietekmi uz vidi? Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Kāds bija 2023. gads, ja vērtējam to vides aizsardzības kontekstā? Vai un kā globālie notikumi ietekmēja procesus Latvijā? Cik sagatavoti esam klimata pārmaiņām? Kāda ir situācija saistībā ar bioloģisko daudzveidību? Pērno gadu vērtēs trīs vides eksperti: Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda vadītājs un Jānis Ulme, Vides izglītības fonda vadītājs. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Nevietu ētiskā dimensija", "racionāli dzīvnieki", "spekulatīvais dizains dabīgas dabas invāzijas apkarošanā" - tās ir tikai dažas no tēmām, kas aplūkotas žurnāla "Tvērums" jaunākajā numurā. Sestā "Tvēruma" tēma ir "vide", un autori to tver gan "dabas", gan "urbānā" kontekstā. Šajā raidījumā divi no žurnāla komandas - Patrīcija Kuzmina un Jānis Gaņģis - dalīsies gan ar vairāku jaunākā "Tvēruma" fragmentu lasījumiem, gan ar savām pārdomām par tiem. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas!" reiz kāds episks tēls stingri norādīja kādā tik pat episkā filmā. Vai tā patiešām ir? Kāda ir tualešu nozīme mūsu dzīvē - gan individuālā, gan sociālā, gan vides kontekstā? Vai visiem cilvēkiem ir pieejamas tualetes? Ko nozīmē - "laba tualete"? Kāda ir situācija pasaulē un Latvijā? Un kas gan var noiet greizi, ja nebūsim gana prātīgi? Studijas viešņa Elīna Kolāte, Tualešu lietotāju biedrības vadītāja. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Labs dizains ir saistīts ar ilgtspēju, iekļaušanu un atbildību. Veidojot dizainu, mērķis nav vienīgi radīt ko jaunu, bet arī uzņemties atbildību pret sabiedrību un vidi, cenšoties veicināt labāku pasauli," uzsver Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājs Matīss Zvaigzne, "Dizaina procesā studenti risina arī ilgtspējas jautājumus, pievēršot uzmanību gan fiziskiem, gan mentāliem aspektiem. Viņi ņem vērā dažādas sabiedrības grupas, ekosistēmas, vidi un resursu atkārtotu izmantošanu, lai veicinātu kopējo labklājību." Jau vairāk nekā 60 gadus Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļa ne tikai rūpējas par jauno dizaineru talantu veicināšanu, bet arī pievērš uzmanību studentu domāšanas veidam, ētikai un empātijai. Ilgtspējība ir būtiska dažādās Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas aktivitātēs. Tai tika pievērsta uzmanība gan Dizaina vasaras skolā, gan LMA Dizaina dienu ekspozīcijas darbu tematikā. Arī jaunākajā LMA Modes skatē jaunie Modes dizaineri ne tikai prezentēja savas kolekcijas, bet arī sadarbība ar ECO Baltija veidoja dialogu par atbildīgu modi. Raidījuma viesi - Matīss Zvaigzne, LMA Dizaina nodaļas vadītājs un Agnese Narņicka, modes dizainere, LMA pasniedzēja un Modes dizaina katedras vadītāja.

Pēdējo gadu krīzes skarbi apliecina - mūsdienu pārtikas sistēmas ir ievainojamas. Cik reāls ir mūsu risks jau pavisam tuvā nākotnē saskarties ar situāciju, kurā nespējam nodrošināt pārtikas pieejamību visiem? "Pārtikas sistēmām ir jāmainās visos līmeņos. Tomēr, lai gan mēs to redzam arvien skaidrāk, jautājums, no kurienes mēs varam sagaidīt pārmaiņas, vēl joprojām paliek neatbildēts," atzīst Rīgas Stradiņa universitātes profesors Miķelis Grīviņš, mūsu raidījuma viesis. Vai un kādas pārmaiņas varam gaidīt no patērētājiem, uzņēmējiem, aktīvistiem un politikas veidotājiem? Ko mēs varam darīt, lai šīs pārmaiņas mums kā sabiedrībai būtu labvēlīgas? Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Kurš gan būs tik neprātīgs, lai apšaubītu Baltijas jūras piekrastes skaistumu? Ja neiedziļināmies, grūti noticēt, ka šis skaistums ir apdraudēts. Un mēs, cilvēki, esam tie, kas šo skaistumu posta. Šajā raidījumā runāsim ar Jāni Ulmi, kampaņas "Mana jūra" dibinātāju un Elīnu Kolāti, "Zero Waste Latvija" valdes locekli. Kampaņa "Mana jūra" jau divpadsmit gadus veic piekrastes atkritumu monitoringu, nosakot tīrākās un netīrākās Latvijas pludmales, savukārt "Zero Waste Latvija" jau vairākus gadus rīko piekrastes atkritumu zīmolu auditu. Kādi ir rezutāti, secinājumi un ieteikumi? Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Zaļš" ir ne tikai krāsa. Šādā vārdā sauc arī principiālus cilvēkus, kam rūp vides aizsardzība. Šādu vārdu mīl arī mārketings, ne vienmēr gan pamatoti. Un tad, kad produkta, pakalpojuma, plānu vai ideju "zaļums" ir vien mārketinga triks, to sauc par "zaļmaldināšanu". Cik "zaļa" ir Latvijas konkurētspēja? Vai, plānojot Latvijas valsts attīstību, mēs ņemam vērā klimata pārmaiņas? Vai mēs kā valsts esam gatavi konkurēt ar citām valstīm klimata pārmaiņu kontekstā, vai esam gana gudri, drosmīgi un mūsdienīgi? Ar ko mēs riskējam kā valsts, kā sabiedrība, ja rīkojamies tuvredzīgi, vairāk fokusējoties uz īstermiņa politiskajiem ieguvumiem? Radio Naba studijā viesos Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Garīgā apvedceļa iešana ir cilvēka mēģinājums izvairīties no emocionālām sāpēm un mēģinājums aizpildīt iekšējo tukšumu, pievēršoties garīgumam," raksta amerikāņu klīniskais psihologs Džons Velvuds. Kā saprast, vai ejam pa garīgo ceļu vai pa garīgo apvedceļu? Vai un kādas ir pazīmes, kas tos atšķir? Vai mistiskā pieredze liecina par indivīda garīgo briedumu vai psihisko saslimšanu? Vai un kā to ir iespējams atšķirt? Šoreiz Nabas studijā viesos RSU pētniece Daiga Katrīna Bitēna. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Filosofijas žurnālu "Tvērums" veido domubiedri, kas uzskata - "filosofija ir [domāta] visiem un tai ir būtiska vieta mūsdienu vidē." Pavisam nesen žurnāls nosvinēja savu divu gadu jubileju. Katrs no numuriem iedziļinās citā tēmā, to redakcija izvēlas balsojot. Šobrīd tapšanas stadijā ir izdevums par vidi.Žurnāla veidotāji uzskata, ka vides tēma paver plašas iespējas: autori var reflektēt gan par dabas aizsardzību, gan par vides ētiku, gan par jautājumiem, kas saistīti ar sociālo un digitālo vidi. Līdz 16. aprīlim ikviens, kam ir ko teikt par šiem jautājumiem, aicināts sūtīt savu rakstu uz zurnals.tverums[at]gmail.com Raidījumā noskaidrosim, kā jaunāko "Tvēruma" tēmu redz divi no žurnāla veidotājiem - Patrīcija Kuzmina un Jānis Gaņģis. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Vides humanitārās zinātnes piedāvā dažādus jaunus un alternatīvus skatījumus uz cilvēka-vides un cilvēka-dabas attiecībām, norādot, ka efektīvai, pozitīvi orientētai vides ētikai jāsākas cilvēka pašizpratnē. Tam pamatā ir vienkārša atziņa – tam, kā uztveram sevi, savu ķermeni un savu apkārtni, ir liela nozīme. Ja dabu uztveram atsvešināti – tā kļūst par resursu, ko iztērējam, vai trauslu un romantizētu pasaules ainu, kurā jūtamies kā kaitnieciski svešinieki. Vai mūsu priekšstatus par sevi un vidi ir iespējams mainīt? Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas falulātes pētniece Dr. phil. Anne Sauka sava pēcdoktorantūras projekta “Ontoģenealoģijas: ķermenis un vides ētika Latvijā” ietvaros piedāvā divus, savstarpēji saistītus domas ceļus, caur kuriem domāt par miesiskās pieredzes procesualitāti kā alternatīvu Rietumu sabiedrībā ierastajam naratīvam par cilvēku kā svešinieku dabā un savā ķermenī. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Izglītots pircējs zina: ja vēlas nopirkt ekoloģiski tīru pārtikas produktu, ir jāraugās, vai tam ir sertificēts ekomarķējums. Tāpat jārīkojas arī tad, ja gribam iegādāties videi saudzīgu sadzīves ķīmiju.  Kā ir ar pannām, dīvāniem un drēbēm? Vai ekopannas, ekodīvāni un ekodrēbes eksistē, vai arī, ja redzam šādu reklāmu, tie ir vien mārketinga triki, citā vārdā saukti arī par zaļmaldināšanu? Nezāles viešņa šoreiz Ilze Neimane, Ekodizaina kompetences centrs. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Krievijas iebrukuma Ukrainā gaismā asi ir iezīmējusies Latvijas energoneatkarības tēma. Kā Latvijai nodrošināt savus iedzīvotājus ar enerģiju, ņemot vērā gan šī brīža ģeopolitiskos notikumus, gan prognozēto klimata krīzi? Kāpēc biedrība "Zaļā brīvība" kritizē Skultes termināļa būvniecību? Vai un kā varam pāriet uz citiem enerģijas avotiem?  Kādas ir šīs iespējamās alternatīvas? Cik reālas tās ir? Studijā viesos Jānis Ikaunieks, "Rīgas enerģētikas aģentūras" direktors un Lilija Apine, biedrības "Zaļā brīvība" eksperte. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Vai pagātnes apcere un analīze var palīdzēt risināt šodienas krīzes? Tas ir tikai viens nojautājumiem, ko uzdod izstāde “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma”, kas gandrīz trīs mēnešus bija skatāma Rīgas mākslas telpā.  Izstāde pievēršas ekoloģijas un sociālpolitisko pārmaiņu jautājumiem mūsu reģionā, saistot tos gan ar globālajiem, gan lokālajiem dekolonizācijas procesiem. Izstādes ietvaros varēja ne tikai iepazīties ar ekspozīciju, bet arī piedalīties dažādos izglītojošos pasākumos - arī sarunā par vides aktīvismu 20. gadsimta 80. gadu beigās un šobrīd. Toreiz vides aktīvisms Latvijā sakrita ar nacionālās atmodas kustību, un ekoloģiskās idejas bija cieši savijušās ar aktīvistu rīkotajām politiskajām aktivitātēm. Vai un kā nosacīti nesenā pagātne ir ietekmējusi šodienas aktīvistu domas un stratēģijas? Kas ir viņu uzmanības fokusā? Viesos Ieva Astahovska (Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs) un Liene Brizga Kalniņa (Latvijas Dabas fonds). Sarunu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Vai viegli būt pankam 21. gadsimta sākumā - Rīgā, Latvijā, Eiropā? Vai varam runāt par "Latvijas panku scēnu", kāda tā ir? Vai un kā šī subkultūra ietekmē mūs visus? Vecgada vakarā pie mums ciemos Dāvis Krauklis - panks un mūziķis, kas jau desmit gadus nodarbojas ar pasākumu, festivālu un koncerttūru organizēšanu, izmantojot segvārdu Discultur. Decembra sākumā Dāvis publicēja savu otro grāmatu / zīnu "Puve #2", kurā iepazīstina ar apjomīgākajiem Discultur projektiem, piemēram, lielāko Baltijas pankroka festivālu Punx Picnic Riga un ceļojošo festivālu Humanicide. Dāvis spēlē vairākās grupās - crust punk grupā Смерть, igauņu noise punk grupā Süliveri, d-beat raw punk grupā Apes Strong, un citās. Šogad Dāvis uz velo aizminās līdz tālākajam Ziemeļu punktam Eiropā. Tas bija viņa ceturtais veloceļojums apkārt Eiropai. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis

Pēdējos gados publiskajā telpā nosacīti bieži var dzirdēt tādus vārdus un vārdu savienojumus kā "klimatneitralitāte", "Eiropas Zaļais kurss", "energoefektivitāte". Vai un kā šie jēdzieni pieredzami tīri praktiskā līmenī? Piemēram, vai un kā tiek plānota transporta plūsma, lai tā būtu gan videi draudzīga, gan cilvēkiem ērta? Vai energoauto uzlādēt varēs arī pie daudzdzīvokļu namiem? Vai mūsu vilcieni ir energoefektīvi? Nezāles studijā viesos biedrības "Zaļā brīvība" eksperts Kārlis Mendziņš. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Kāpēc cilvēki iesaistās apkaimes biedrībās? Vai un kā apkaimes biedrības var ietekmēt pilsētas attīstību? Kas jauns Sarkandaugavā un Grīziņkalnā, un kādi ir šo apkaimju biedrību lielākie izaicinājumi un nākotnes plāni? Šodien radio Naba studijā viesosies Ilze Rukšāne, Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve, kā arī Marta Kotello un Andrejs Kalnačs no šajā rudenī dibinātās Grīziņkalna apkaimes biedrības.  Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.  Attēlā redzama 2016. gadā Sarkandaugavas attīstības biedrības rīkotā koku stādīšanas akcija -  pēc tam, kad pašvaldība bija izcirtusi lielos kokus gar Tvaika ielu.

Kas ir energokopienas? Kā un kad šis koncepts radās, kāda ir tā vēsture un "darbības teritorija"? Kas šobrīd notiek Latvijā - vai jau varam runāt par plašu "enoergokopienu kustību"? Kādi ir izaicinājumi, ieguvumi, riski? Vai energokopienu attīstība ietekmēs to, kā raugāmies uz enerģijas ražošanu, patēriņu un izmaksām? Radio Nabas studijā viesos jomas eksperts Einārs Cilinskis, jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Latvijas jūras piekraste ir pakļauta pastāvīgām pārmaiņām –  lēzenās smilšu pludmales ir izteikti jutīgas pret vētru izraisīto eroziju. Lai gan šie procesi ir notikuši jau gadsimtiem ilgi, pēdējos gados erozijas apmēri palielinās. Eksperti ir pārliecināti, ka nākotnē tie kļūs vēl intensīvāki - nākotnes klimata pārmaiņu prognozes liecina gan par vidējā jūras līmeņa, gan par vētru biežuma palielināšanos Baltijas jūras reģionā. Ko mēs varam darīt? Lai pielāgotos gaidāmajām izmaiņām, kā arī lai pasargātu piekrastes ainavas un infrastruktūru, vispirms ir nepieciešams nodrošināt krasta līnijas monitoringu. Līdz šim monitoringa metodes tika balstītas uz cilvēka veiktu krasta līniju profilēšanu. Pavisam nesen tas ir mainījies. Šobrīd ir iespējams izmantot gan publiskos, gan komerciālos satelītu datus, kas apvienojumā ar datu apstrādi nodrošinās visaptverošu monitoringu - galvenā pievienotā vērtība šajā procesā ir inovatīvais datu apstrādes process. Viesos Latvijas vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centra eksperts, okeanologs Valters Žeižis. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Latvijā ir vairāk kā 12 000 upju un strautu, to kopējais garums - apmēram 38 000 km. Tajās peld zivis un dažreiz, lielākoties vasaras sezonā, arī cilvēki. Reizēm peldēt ir grūti gan cilvēkiem, gan zivīm, jo ūdens plūšana ir apgrūtināta - uz daudzām Latvijas upēm ir uzbūvēti aizsprosti. Kas īsti ir "aizsprosti"? Kad un kāpēc tie radās? Vai un kādi aizsprosti ir citās pasaules valstīs? Kāpēc pētnieki saka, ka aizsprosti nodara kaitējumu ekosistēmai un samazina bioloģisko daudzveidību? Kāda ir situācija Latvijā? Vai un kā to ir iespējams risināt? Par šo un citiem jautājumiem runāsim ar Jāni Šīri, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteroloģijas centra ekspertu un projekta "LIFE Good Water IP" vadītāju un Magdu Jentgenu, Pasaules dabas fonda pārstāvi. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Provodņiks" atrodas vienā no vēsturiski senākajiem Rīgas rūpniecības rajoniem, Sarkandaugavā. Industriālā kvartāla lielāko ēku ir projektējis viens no 19. gadsimta ievērojamākajiem inženieriem un arhitektiem Edmunds fon Trompovskis. Šobrīd mājai piemīt nobružāti industriāls šarms, kas valdzina daudzus 21.gadsimta urbānajā vidē mītošos radošos censoņus. Pirms pandēmijas  šeit notika dzīvās elektroniskās mūzikas festivāls “Kontraktor”, ko rīkoja pašmāju sintezatoru ražotāji ‘’Erica Synths’’. Te notiek arī fotosesijas, mūzikas grupu mēģinājumi, video klipu filmēšanas un citas radošas nodarbes. Kādi ir "Provodņika" nākotnes plāni? Par to studijā runāsim ar Annu Mariju Silanagli. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Blakus Ķīšezeram ir liela māja, kurā nu jau ilgāku laiku norit dažādi  procesi. Mākslinieku darbnīcās dzimst jaunas realitātes, Brīvbodē savu  otro dzīvi pieredz dažādi apģērbi un citas lietas, mūziķi dalās ar  jaunradītajām skaņām, brīvprātīgie veido azsargtīklus no saziedotiem  audumiem, māja iegūst jaunus vaibstus. Un tas vēl nav viss. Vairāk par to, kas notiek Viskaļos, uzzināsim sestdien - radio Naba  studijā ciemosies Free Riga pārstāvji Marta Prēdele un Mārcis Rubenis. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Tas, ka mūsdienu pasaulē viss ir saistīts, vienlaikus ir gan labi, gan  slikti. Kāpēc labi, to varam apcerēt, atverot savu ledusskapi - daudzi  produkti tur neatrastos, ja mēs nebūtu globālā pārtikas tīkla tiešie  ieguvēji. Kāpēc slikti - jo Krievijas iebrukums Ukrainā rada ilgtermiņa  postījumus ne tikai šīm divām valstīm, bet arī globāli. Vai un kā pārtikas krīzi sajutīsim mēs, Latvijas iedzīvotāji? Par to šajā Nezālē runāsim ar pētnieku Miķeli Grīviņu.

Vai tiešām gaisa piesārņojums ir dabiska urbānās vides blakne, ar ko  mums vienkārši jāsadzīvo? Vai arī šobrīd, 21. gadsimta sākumā, mums ir  iespējas gaisu savās pilsētās padarīt tīrāku?  Šoreiz radio Naba studijā viesosies Dace Sevčenko, Manabalss.lv  komunikācijas projektu vadītāja - viņa pastāstīs par kādu ar tīru gaisu  saistītu iniciatīvu; vairāk par to varat lasīt partirugaisuriga.lv.  Raidījumā dzirdēsiet arī Raivja Dejus, "Pilsēta cilvēkiem" projekta  "Mūsu gaiss" vadītāja domas par gaisa tīrību Rīgā.  Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Ja vēl pirms pāris mēnešiem “energoneatkarība” nebija pirmais vārds, kas ienāk prātā, mostoties no rīta, šobrīd tikai retais uzdrošinās apšaubīt Latvijas energoneatkarības nozīmīgumu. Kāda šajā kontekstā ir ietekmes uz vides novērtējuma loma? Kāds ir tā mērķis un kādi ir riski, ja atsakāmies no tā? Kāda ir sabiedrības, vietējo kopienu loma, kad runājam par energoneatkarību, vēja enerģiju, Latvijas dabu un mūsu valsts nākotni? Nabas studijā eksperts Oskars Beikulis, jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Hei, vai Tu gribētu šajā sestdienā atnākt uz radio Naba? Gribu uztaisīt raidījumu par to, kā ir "būt ielu muzikantam mūsdienu pasaulē"", es viņam rakstu. Viņš atbild apstiprinoši un piebilst, ka jau drīzumā, no maija, kopā ar sievu plāno "pārcelties uz dzīvi mašīnā un ceļot, spēlēdami ielās". Harijs Vagrants ir ielu muzikants jau vairāk nekā 12 gadus. Viņš ir spēlējis ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Ungārijā, Austrijā, Vācijā, Bulgārijā, Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Turcijā un Kiprā. Pirms dažiem gadiem Harijs sarakstīja grāmatu "Ielu muzikanta dienasgrāmata" un patlaban strādā pie jaunas. Kāda izskatās mūsdienu pasaule diplomēta teologa un praktizējoša ielu muzikanta acīm? Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

1979. gadā Ženēvā notikušajā pirmajā pasaules klimata mainības konferencē klimata pārmaiņas tika atzītas par aktuālu globāla līmeņa problēmu.  Tiek prognozēts, ka pasaules vidējās temperatūras pieaugums laika posmā no 1990.- 2100. gadam būs no 1,1 - 6,4 ° C. Šāda mēroga sasilšana ietekmē globālo klimatu: nokrišņu daudzumu, jūras līmeņa un vētru biežuma izmaiņas. Eksperti saka, ka klimata pārmaiņas pilnībā novērst nav iespējams -  kaut vai tāpēc, ka daudzu jau agrāk atmosfērā izlaisto siltumnīcas efekta gāzu ietekme saglabāsies simtiem gadu. Vai un kā zinātnieki var mums palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņām? Par to radio Naba studijā runāsim ar RTU profesori Andru Blumbergu.

Pēdējie gadi it īpaši ir izgaismojuši to, cik ļoti mēs esam saistīti globālā līmenī. Notikumi citās zemās atstāj ietekmi uz mums, pat ja to neapzināmies. Savukārt mūsu visbanālākās izvēles, piemēram, iegādājoties pārtikas produktus, var būtiski ietekmēt citās valstīs strādājošo cilvēku dzīves. Ja pārtika veikalā ir lēta, tā reti kad patiešām ir lēta; nereti par to ir samaksājis kāds cits - saņemot pārāk mazu atalgojumu, dzīvojot degradētā vidē, neatgriezeniski sabojājot savu veselību. Cik caurspīdīgas ir globālās pārtikas piegādes ķēdes, vai mēs varam ietekmēt cilvēktiesību pārkāpumus un vides degradāciju citās valstīs, kāda ir situācija tepat pie mums, Latvijā? Raidījuma viešņas: Linda Matisāne, Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja, Alīna Dolmate, EIT Food Hub menedžere un Ulla Milbreta, Vides Izglītības fonda projekta "Our food. Our future" komunikācijas  koordinatore. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Vai zeme ir plakana, vai apaļa? Vai zinātnes sasniegumi mūs nogalinās, vai izglābs? Vai klimata pārmaiņas eksistē, vai arī tās ir izdomātas? Atbildes uz šiem jautājumiem mūsdienās nošķir cilvēkus līdzīgi kā agrāk to paveica reliģija.  Vairākās Eiropas valstīs kā atbilde klimata pārmaiņām ir Klimata likuma pieņemšana. Ideālajā pasaulē tas ir normatīvais akts, kas sniedz vadlīnijas, konceptuālu atbalstu, norādes un normas, kā pēc iespējas labāk pielāgoties klimata pārmaiņām. Kā tas notiek ne-ideālajā pasaulē, tepat pie mums, Latvijā?  Par to šajā raidījumā runāsim ar Lindu Zuzi, biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvi un Jāni Ikaunieku, Rīgas Enerģētikas aģentūras direktoru. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

2021. gada noslēguma raidījumā runāsim par spilgtākajiem šī gada notikumiem vides un enerģijas jomā, kā arī uzzināsim, kas un kāpēc ir ilgtspējīgu pārmaiņu vēstneši pārejā uz atjaunīgiem energoresursiem. Raidījuma viešņa ir Krista Pētersone, biedrības "Zaļā brīvība" eksperte. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Zāles nebūtu vērts lietot, ja tajās nebūtu vielas, kas iedarbojas uz  dzīvām šūnām. Tieši pateicoties tam, medikamenti ir efektīvi. Diemžēl  spēju iedarboties uz dzīvajām šūnām zāles saglabā arī tad, kad nonāk  apkārtējā vidē - tās sāk iedarboties uz organismiem, kam šī iedarbība  nepavisam nav vajadzīga. Ietekmējot vienu sugu, vienmēr tiek ietekmēta  visa ekosistēma. Visbīstamākais ir tas, ka šī ietekme un tās izraisītās  sekas nav prognozējamas. No 2017. līdz 2021. gadām vairākās Baltijas jūras valstīs zinātnieki  veica pētījumu, lai varētu identificēt, kuras no farmaceitiski aktīvajām  vielām un to metabolītiem visbūtiskāk piesārņo Baltijas jūras reģiona  ekosistēmu. Ko atklāja zinātnieki? Vai medikamenti jau ir sākuši ietekmēt citas sugas? Kā mēs varam risināt situāciju? Nezāles viešņa Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece, hidrobioloģe Ieva Putna Nīmane. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Atvasara tuvojas savām ikgadējām beigām, pēc tam būs drēgns laiks. Pēc  tam auksts. Daļai rīdzinieku drēgns būs arī dzīvokļos. Mentāli  nepatīkami, fiziski izaicinoši. Bet varam paskatīties uz to no otras puses, jā, kā uz iespēju. Kā aukstums mums var palīdzēt kļūt stiprākiem un veselākiem? Jautājumus uzdod Sanita Rībena, uz tiem atbildēs rūdīšanās treneris Māris Žunda, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Vai mūsu rūpes par mājdzīvniekiem ir mīlestības vai savtīguma izpausme? Vai mājdzīvnieku salīdzināšana ar aifoniem ir pārspīlēta, vai - tieši otrādi - skarbi patiesa? Jau ilgu laiku mēs radām dzīvniekus, kas nespētu izdzīvot brīvībā. Tie ir radīti dzīvei nebrīvē, dzīvei ciešā atkarībā no mums, cilvēkiem. Izrādes "Ved mani mājās! Vol. 2" sižeta pamatā ir dokumentālas liecības, ko sniedz patversmes dzīvnieki. Pati izrāde septembra beigās būs redzama kultūrtelpā “Tu jau zini kur”, taču ar tās veidotājiem režisoru Edgaru Niklasonu un horeogrāfu Jāni Putniņu radio Naba studijā tiksimes jau sestdien.

Tu dzīvo Latvijā, daudz strādā, esi noguris. Draugi tev iesaka atpūsties, varbūt "doties dabā". Tev patīk izaicinājumi, tāpēc tu nolem "doties dabā", bet uz nedēļām divām trim. Un pie tam viens pats. Un ziemā. Kā sagatavoties šādam izaicinājumam, lai tas nestu jaunus iespaidus, nevis tavu pāriešanu citā dimensijā? Kas jāņem vērā, ja nolem doties dabā tad, kad ārā ir skarbi laika apstākļi? Kā sagatavoties pirms šāda ceļojuma fiziski, emocionāli un mentāli? Kas noteikti jāņem līdzi, un, galu galā - kam ir jāpievērš uzmanība, jau esot savvaļā?

"LastāDIYas kvartāls" - tā viņi sevi sauc, rotaļājoties ar latviešu un  angļu valodas sniegtajām iespējām. Attīstīt kvartālu biedrība "Free  Riga" sāka jau 2015. gadā, toreiz tā bija tikai viena ēka Puškina ielā  11. Jau nākamajos divos gados tika apgūtas vēl 4 ēkas, arī āra  teritorija. "Kvartāls ir kļuvis par degpunktu DIY jeb “dari-to-pats”  kultūras, kā arī pašradītas pilsētas un vietrades ideju izpausmei un  jauniešu subkultūru attīstībai Rīgā," tā viņi paši par sevi saka. Vienas  kopienas ietvaros te darbojas aptuveni 100 pastāvīgi rezidējoši  mākslinieki, mākslinieku biedrības, mūziķi, sociālie aktīvisti,  amatnieki un kultūras organizatori. Vai un kāpēc šādas vietas ir svarīgas Rīgai? Par to runāsim ar vienu no "LastāDIYas kvartāla" aktīvistēm Annu Grabovsku.

Ir 21. gadsimta sākums un reti kurā dokumentā, preses izdevumā vai  svarīgā sapulcē iztiek bez vārda "ilgtspēja" piesaukšanas. No vienas  puses, tas ir labi, jo kurš gan saprātīgs un ar līdzjūtību apveltīts  cilvēks negrib dzīvot pasaulē, kuras nākotnes vektors neietiecas  apokalipsē vai distopijā? No otras puses, pārāk bieža kāda vārda  lietošana nereti apdraud šī paša vārda jēgpilnu esamību. Ko  "ilgtspējība" nozīmē arhitektūrā? Kādi ir pamatprincipi, kas jāievēro  arhitektam, ja viņš savu darbu grib vērtēt ilgtspējas kategorijās?  Studijas viešņa - arhitekte Brigita Bula, jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis. Foto no Brigitas Bulas privātā albūma ("Sāls māja")

Aizvien mazāks kļūst to cilvēku skaits, kas vēl joprojām dzīvo  maldīgā neziņā par plastmasas dzīves ilgumu. Mēs un jūs, protams, zinām,  ka šī brīža aplēses liecina -  plastmasas izstrādājumi, no kuriem liela  daļa agrāk vai vēlāk savā nodabā sāk klīst pa jūrām un okeāniem, tā  dzīvosies ilgi jo ilgi. Iespējams, savu pustūkstoti gadu. Bet  vai jūs zinājāt, ka arī mēs paši pamazām "plastmatizējamies" pavisam  burtiskā nozīmē? Plastmasa, lai arī var lepoties ar tik nopietniem mūža  plāniem, pamazām tomēr vidē sadalās. Mēs to ieelpojam, mēs to iedzeram  kopā ar ūdeni, mēs to apēdam. Vai to ir iespējams mainīt? Šoreiz  radio Naba studijā viesos Inta Dimante-Deimantoviča, Latvijas  Hidroekoloģijas institūta pētniece,  Ilze Neimane, Ekodizaina  kompetences centra eksperte un uzņēmēja Laura Žukovska-Supe.

Šonedēļ 8. martā atzīmējām Starptautisko sieviešu dienu un  publiskajā telpā varēja vērot vairāku paradigmu sadursmi: noritēja sīva  cīņa, kā tad īsti interpretēt un svinēt šo dienu. Vai tā ir padomju  laika atrauga? Vai tā ir diena, kad vīrieši sievietēm dāvina puķes un  šokolādi? Vai tā ir diena, kad aktualizējam jautājumus, kas saistīti ar  sieviešu diskrimināciju globālā kontekstā? Sievietes  mulsināja vīriešus, jo, izrādās, tām nav vienota viedokļa, vai puķu  dāvināšana ir atbalstāma rīcība 8. martā. Tā nu arī par puķēm tika  runāts daudz: vai tās vajag vai nevajag dāvināt, kurš un kam tās drīkst  dāvināt, kur nopirkt lētākās un skaistākās. Taču  reti kurš aizdomājās, ka arī globālais puķu bizness ir visnotaļ cieši  saistīts ar dažādām tumšām teritorijām - par to runājot, nevaram ignorēt  gan cilvēktiesību pārkāpumus, gan sociālās nevienlīdzības jautājumus,  un tas vēl nav viss. Lai šīs tumšās teritorijas mazliet izgaismotu, uz studiju esam uzaicinājuši biedrības "Zaļā brīvība" vides ekspertu Jāni Brizgu.

Kā radās pirmie T krekli? Vai T krekli ir iekarojuši pilnīgi visus  kontinentus? Kādas ir vides problēmas, kas saistītas ar šo industriju?  Vai un kā mēs varam runāt par ilgtspējību un aprites ekonomiku šajā  kontekstā? Vai Latvijā varam iegādāties videi draudzīgus T kreklus? Par  to visu runāsim ar divām raidījuma viešņām - "Zaļās brīvības" vides  eksperti Daci Akuli un uzņēmēju Annu Andersoni.

Lai vieglā iepakojuma konteinerā iemestajiem materiāliem būtu  iespēja dot otro dzīvi, ir jāsadarbojas daudzām iesaistītajām pusēm:  veikalos pieejamiem iepakojumiem jābūt pārstrādājamiem, šķirojamo  atkritumu konteineriem jābūt ērti pieejamiem, iedzīvotājiem sniegtajām  instrukcijām – skaidrām, bet pašiem iedzīvotājiem – motivētiem un ar  sapratni, kāpēc atkritumi ir jāšķiro. Ideālajā pasaulē tā arī būtu. Bet kā ir mūsu, reālajā? Par to runāsim  ar "Zero Waste Latvia" pārstāvi Mairitu Lūsi un ZAAO pārstāvi Gintu  Gailumu.

Mums, cilvēkiem, ir izdevies kļūt par dominējošo šīs planētas sugu.  Un ko tur liegties, ir patīkami apzināties sevi kā spēcīgas, veiksmīgas  un gudras sugas pārstāvi. Liela daļa no mums dzīvo nosacīti ilgi, ēd  salīdzinoši labu pārtiku un uz citām sugām noraugās galvenokārt kā uz  subjektiem, kas ir vai nav mums "noderīgi". Diemžēl šim spēkam ir arī  blaknes. Viena no tām - tas, kā mēs organizējam savu pārtikas iegūšanu  globālā līmenī, iespējams, nu jau apdraud mūs pašus. Šoreiz raidījumā runāsim par citu sugu ēšanu - vai tas vairs ir ētiski šobrīd, 21. gadsimtā? Raidījuma  viesi ir Jānis Brizga, vides aizsardzības biedrības "Zaļā brīvība"  vadītājs, Ulrika Skakovska, biedrības "Dzīvnieku brīvība" kampaņas  "Neapēd zemeslodi" vadītāja un Anne Sauka, Latvijas Universitātes  Vēstures un filozofijas fakultātes pētniece.

Ir situācija. Ir sarežģīta situācija. Un ir cilvēku domas, emocijas,  attieksme. Kāda ir šo abu dimensiju - ārējās situācijas un iekšējo  procesu - savstarpējā mijiedarbība? Par to, kāda ir cilvēku uzvedība, domas un emocijas Covid 19 krīzē,  raidījumā Nezāle runājam ar diviem pētniekiem - Latvijas Universitātes  profesoru sociālajā psiholoģijā Ivaru Austeru un Rīgas Stradiņa  universitātes docentu, sociālantropologu Klāvu Sedlenieku.

Pēc pāris nedēļām episkais 2020. gads būs noslēdzies. Kas nozīmīgs  notika šajā gadā vides aizsardzības jomā? Par ko mēs varam lepoties, par  ko dusmoties un par ko bēdāties? Un ko mums sola nākamais, 2021. gads?  Lai to noskaidrotu, uz radio Naba studiju esam uzaicinājuši divus  Latvijas vides aizsardzības jomas dinozaurus - Jāni Brizgu, biedrības  "Zaļā brīvība" vadītāju un Jāni Ulmi, "Vides izglītības fonda" vadītāju.

Alkas pēc brīvības un nepieciešamība būt drošībā. Tie ir iekšējie -  un arī ārējie - stāvoklļi, kas atrodas uz vienas ass. Tie nemitīgi  savstarpēji mijiedarbojas, tos ietekmē iekšēji - un ārēji -  satricinājumi Kā atrasties drošībā, bet nezaudēt savu brīvību? Tas var  būt un var arī nebūt retorisks jautājums. Ko politikas zinātne par to  saka? Raidījumā “Nezāle” viesos Visvaldis Valtenbergs, Latvijas  Universitātes asociētais profesors un politiskās komunikācijas pētnieks.

Kas tas ir - stress? Kā tas rodas, kā izpaužas, kādus  riskus rada, vai un kā varam to pārvarēt? Varbūt uz stresu ir jāskatās  kā uz iespēju? "Ilgstošs  stress var izkristalizēt izdzīvot un adaptēties spējīgāko; diemžēl tos,  kuriem adaptācijas un pielāgošajās spējas ir vājākas, var pakāpeniski  piemeklēt hroniskas psihiskas vai fiziskas slimības," saka raidījuma  viešņa neiroloģe Sandra Vestermane, "Stress noteikti var ietekmēt  saskarsmi un attiecības. Šī brīža globālā izolācija un distancēšanās var  likt nopietni pārvērtēt sociālo kontaktu - vai to trūkumu - nopietno  ietekmi uz psihisko veselību. Taču, no otras puses, tas var arī attīstīt  cilvēku spēju apgūt citas komunikācijas un izdzīvošanas iespējas."

Vai "būt aktīvam" ir labākais iespējamais veids kā "būt dzīvam"? Kāda loma mūsu, cilvēku, dzīvē ir pasivitātei, vai un kas izmainās, ja tā kļūst apzināta un vēlama? Varbūt pasivitāte vienkārši ir vēlme izvairīties no atbildības, aizbēgt? Bet varbūt pasivitāte ir ilgas pēc klusumā dzimstošas skaidrības? Šoreiz radio Naba studijā ciemos izrādes "Atkāpšanās" idejas autore Kristīne Brīniņa un divas šīs pašas izrādes līdzveidotājas un dalībnieces - Agnese Bordjukova un Agnese Virovska. Izrāde ir veidota kā mākslinieku personiska atbilde šim laikam, tajā pausta vēlme atkāpties, nepiedalīties agresiju veicinošos notikumos. 

Mākslai mūsdienās ir dažādas lomas. Māksla izglīto, izklaidē, šokē, apliecina statusu, reflektē pati par sevi. “Kas es esmu?” reizēm jautā mūsdienu māksla un mūsdienu mākslinieks. Jānis Balodis un Krista Burāne ir cilvēki ar aktīvu pozīciju; viņiem ir, ko teikt gan par sociāliem, gan par politiskiem, gan par dabas procesiem. Vai tā ir misijas apziņa, kas abiem liek veidot šādas izrādes? Un vai cilvēki viņus sadzird? Šoreiz radio Naba studijā abi mākslinieki, jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Kā zināms, latvieši ir tā tautiņa pie Baltijas jūras, kas dzīvo kokos un ēd sēnes. Katru rudeni daļa no vietējās iedzīvotāju populācijas ir atrodama mežos, no kurienes atgriežas, nesot ogu un sēņu grozus. Tie, kas tā nedara, vai nu to kautrīgi slēpj, vai demonstratīvi drosmīgi iznāk no skapja, paziņojot, ka ogošana un sēņošana viņus neinteresē. Sašutums un izbrīns parasti ir garantēti. Vai savvaļas velšu lasīšana var būt arī bizness, ne tikai daļa no dzīvesziņas?  Par to radio Naba studijā runāsim ar Miķeli Grīviņu, pēcdoktorantu un "Baltic Studies Centre" pētnieku. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Tas ir kaut kas tik ļoti vienkāršs un pašsaprotams: mēs visi elpojam. Jau sarežģītāk ir apzināties savas attiecības ar savu elpu. Kad esam satraukti, mūsu elpa mainās. Taču tas darbojas arī pretējā virzienā: apzinoties savu satraukumu, ar elpas palīdzību varam sevi nomierināt.  Šoreiz studijā trīs viesi - Māra Majore, Māris Žunda un Alma Bērziņa. Kāds ir viņu "apzinātās elpošanas stāsts" un kā tas ir ietekmējis viņu dzīves? Starp citu, viena no viešņām, Kundalini jogas skolotāja Māra Majore, kopā ar domubiedriem septembra sākumā rīko Baltijas Kundalini jogas festivālu. Tajā festivāla viesiem būs iespēja iepazīt ne tikai dažādus fiziskos vingrinājumus un meditācijas, bet arī dažādas elpošanas prakses.

Vai jūs zināt, ko nozīmē vārdu salikums "dabiskās pļavas"? Kādas tās ir un kāpēc ir tik svarīgas, lai mēs tām veltītu veselu raidījumu? Mūsdienās, kad antropocentriskais skatījums uz pasauli - ar visām no tā izrietošajām sekām - ir sasniedzis galvu reibinošus apmērus, ir nepieciešama īpaša saņemšanās, lai atcerētos, ka cilvēks nav vienīgā dzīvā radība, kas dzīvo uz šīs planētas. Te dzīvo arī dažādas citas būtnes. Vai mēs gribētu palikt uz šīs planētas vieni paši, atpūtas brīžos kopā ar mākslīgo intelektu pastaigājoties pa milzīgiem monokultūru laukiem? Šoreiz raidījumā viesos Solvita Rūsiņa, ģeogrāfijas doktore un docente un Voldemārs Spuņģis, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules zinātājs.

Vai ir dzīve pēc lēmuma nelietot alkoholu? Kas notiek ar jautrību, dejām, smiešanos, socializēšanos, muļķīgiem jokiem, neprātīgiem piedzīvojumiem un jauniem atklājumiem? Vai tas viss paliek pagātnē? Šoreiz radio Naba studijā divu globālu kopienu pārstāvji: Donats Rudzītis, kontaktimprovizators un Sergejs Brēmers, "Ecstatic Dance" DJ, kā arī vienas strauji augošas lokālas kopienas veidotāja - Anna Andersone. Runājam par to, kā mums, pieaugušajiem, izklaidēt un attīstīt sevi, iegūt jaunus draugus, jaunus paradumus un jaunas pieredzes. Un tas viss - nelietojot alkoholu un citas apreibinošas vielas.

Alkas pēc "cilvēkiem draudzīgas pilsētas" virmo gaisā jau labu laiku -  un varbūt tās vienmēr ir bijušas klātesošas. Cits jautājums - cik lielā  sabiedrības grupā šīs alkas ir bijušas pazīstamas un likušas rīkoties.  Vai varam apgalvot, ka "urbānā dārzkopība" mūsdienās kļūst aizvien  populārāka? Un kā ir tepat pie mums, Rīgā? Jau vairākus gadus pašā Rīgas sirdī,  Lucavsalā, vietējie entuziasti iekopj dārzus. Par to, kādi ir Lucavsalas  ekokopienas plāni, raidījumā "Nezāle" mums pastāstīs Zaķmens, viens no  kopienas aktīvistiem. Savukārt Andrejsalā šobrīd notiek zaļas pārmaiņas. Cik ilgstošas tās  būs? Raidījumā viesosies projekta "Augnīca" kūrētāji Anse Romančuka,  Kristaps Zēlavs, Elīna Logina un Viktorija Galīte. Paši par sevi viņi  raksta tā: "Augnīcas komandas kodols ir vides zinātņu un  pilsētplānošanas studenti, kuri tic, ka pārmaiņas nenāk no augšas, bet  gan no pašiem, kuri tic iespējai nesamierināties un mainīt, un kuri tic,  ka augt mēs varam tikai kopā ar dabu, mācoties to saprast."

Iemesls, kāpēc pasaulē pastāv pesticīdi un industriālā lauksaimniecība,  ir diezgan vienkāršs - tas ļauj labi nopelnīt. Labi nopelnīt, protams,  nav nekas slikts, ja vien ir ievērots samērīgums attiecībā pret  sabiedrības kopējo labumu. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apkopotie dati liecina -  pesticīdu lietošana pieaug. Arī Latvijas teritorijā pārdoto un izmantoto  pesticīdu apjoms kopumā ir palielinājies. Vides organizācijas uzskata,  ka šim veiksmes stāstam ir ēnas puse. Kāda tā ir? Varbūt viss ir  kārtībā, bet "zaļajiem" vienkārši gribas sev pievērst preses un cilvēku  uzmanību? Radio Naba studijā šoreiz Anitra Lestlande, VAAD pārstāve, Jana  Simanovska, Ekodizaina kompetences centra vadītāja un Ilze Mežniece,  Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve.

"Kad latviešiem lika ievērot 2 m distancēšanos, viņi brīnījās, kāpēc nepieciešams nākt tik tuvu" - tas ir viens no sociālajos tīklos klīstošajiem jaunāko laiku jokiem. Humors ir viens no veselīgākajiem instrumentiem, kas palīdz pieņemt pašreizējo situāciju. Kas vēl ir mūsu iespēju katalogā? Neziņa, apjukums, panika, daudziem arī ekonomiskā krīze, radikālas darbības - sākot no COVID 19 eksistences noliegšanas līdz ekstrēmiem pašierobežošanās un pašaizsargāšanās soļiem. Kā šobrīd dzīvot, lai tas būtu gan veselīgi, gan saprātīgi? Radio Naba studijā (attālināti, protams) šoreiz dr.Aija Vilde, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe, Latvijas Universitātes lektore.

Šobrīd ir populāri teikt, ka mēs dzīvojam “ļoti interesantā laikā” - tāda situācija pasaulē vēl nav bijusi. Lai nepārslogotu veselības iestādes, daudzas pasaules valstis ir noteikušas dažādus aizliegumus - lielākā daļa no tiem nopietni ierobežo cilvēku pamatbrīvības. Ir krīze, un tas šķiet saprotami. Taču paralēli ārstu darbam, turpinās darbs arī likumdevēja gaiteņos, un pamazām sāk skanēt klusas balsis, ka krīzi iespējams izmantot arī ļaunprātīgi. Latvijas Zemkopības ministrija ir lūgusi Eiropas Komisiju atcelt sintētisko pesticīdu lietošanas aizliegumu ekoloģiski nozīmīgās pākšaugu platībās, kā arī mazināt atsevišķas zaļināšanas prasības. Vides organizācijas uzskata, ka tā ir ļaunprātīga krīzes situācijas izmantošana. Rīgā turpinās koku izciršana. Ne vienmēr tai ir jēgpilns pamats, bieži mēdz būt, ka sabiedrības intereses netiek ņemtas vērā. Vairākas no nozarēm - tūrisma, viesmīlības, kultūras - šobrīd ir apstādinātas. Aizvien asāk sāk iezīmēties priviliģētākas un mazāk priviliģētas sabiedrības grupas. Tas var radīt augsni spēcīgai sociālajai spriedzei, ko var izmantot arī ļaunprātīgi. Kā un vai “vienkāršajam cilvēkam”, aktīvistam ir iespēja ietekmēt sabiedrībā notiekošos procesus ārkārtas situācijas laikā, ja ir aizdomas par ļaunprātīgu uzvedību no to puses, kam ir lielāka vara?

Par tauriņa spārna vēzienu vienā pasaules malā un postošu vētru citā  malā ir dzirdējuši visi, taču ikdienā ne katrs no mums aizdomājas, cik  ļoti mēs, cilvēki, patiesībā esam saistīti. Diezgan nepatīkamā, taču  nenoliedzami labi pamanāmā veidā to parāda arī 2020. gada krīze — mūs  ietekmē gan notikumi Ķīnā, gan Itālijā, gan ASV. Vai mēs, Latvija, arī  ietekmējam notikumus citur pasaulē? Šoreiz Nezālē runāsim par “attīstības sadarbību” — par to, ko tas nozīmē  un kā mēs tajā esam iesaistīti. Vai un kā mēs palīdzam citiem? Raidījuma viešņas ir Inese Vaivare, LAPAS direktore un Līga Rudzīte,  Attīstības sadarbības vadības doktorante Tallinas Tehnoloģiju  universitātes Uzņēmējdarbības vadības departamentā.

Kaut kādā ziņā raidījuma ievirze šoreiz būs nosacīti ciniska - mēs runāsim par zivīm kā par pārtiku. Zivis, tāpat kā cilvēki, ir jūtošas būtnes, tāpēc runāt par viņām tik šaurā leņķī nav labi. Tomēr ļoti daudzi no mums, cilvēkiem, zivis ēd. Un aizvien vairāk no tiem, kuri zivis ēd, gribētu tās ēst tā, lai tas būtu pēc iespējas "ilgtspējīgi" - ar to saprotot pēc iespējas nelielāka kaitējuma nodarījuma gan videi, gan savam ķermenim. Mēs gribam ēst tādas zivis, kuras savas dzīves laikā ir dzīvojušas tīrā vidē un ēdušas labu pārtiku. Un vismaz daļa no mums nespēj nedomāt arī par nopirkto zivju vietu ekosistēmā. Vai, nopērkot šo zivi, neesam izjaukuši kādu smalku līdzsvaru? Kā izvēlēties gudri un pareizi? Šoreiz radio Naba studijā - un pirmo reizi attālināti, izmantojot ZOOM sniegtās iespējas - runāsim ar Pasaules dabas fonda projekta vadītāju Elzu Ozoliņu un ar Jauno pavāru kustības līdzdibinātāju Kristapu Sīli.

Klimats, klimatneitralitāte, enerģētiskā nabadzība, atjaunojamie  energoresursi, jaunais Nacionālo enerģētikas un klimata plāns - ko tas  viss nozīmē mums, “parastajiem mirstīgajiem”? Radio “Naba” studijā viesojas divi vides eksperti – Edmunds Cepurītis  un Krista Pētersone, jautājumus uzdod Sanita Rībena, raidījumu  veidojuši arī Grieta Savicka un Didzis Taurītis.

Bites un citi apputeksnētāji ir neaizvietojami mūsu ekosistēmu un  bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Līdz pat vienai trešdaļai mūsu  pārtikas produkcijas un divām trešdaļām mūsu ikdienas augļu un dārzeņu  apputeksnē bites un citi kukaiņi. Tomēr to pastāvēšanu apdraud pastāvīgs  pesticīdu piesārņojums un dzīvotņu zudums industriālās lauksaimniecības  dēļ (https://www.ipbes.net/news/Media-Release-Global-Assessment).  Kopš gadsimtu mijas Ziemeļamerikā, Rietumeiropā, Āfrikā un Āzijā  bitenieki saskaras ar bišu koloniju sabrukumu, kad līdz pat 50-90% bišu  saimju nepārdzīvoja ziemu (normāli, ja iet bojā 10-15%), pagājušajā gadā  Krievijā bija satraucošas ziņas par milzīgiem biškopju zaudējumiem  straujās bišu saimju izmiršanas dēļ. Domificētās bites, ko uztur  cilvēks, faktiski ir indikators citu apputeknsētāju problēmām, par ko  mums ir krietni mazāk informācijas, jo kukaiņi nevienam nepieder un  neviens nekliedz, kad tie pazūd.  Bet atsevišķi dati par apputeksnētājiem ir satraucoši: pirms pāris  gadiem publicēts pētījums par Vācijas aizsargājamām teritorijām liecina,  ka mazliet vairāk kā vienas paaudzes (27 gadu) laikā kukaiņu kopējā  masa ir samazinājusies par trim ceturtdaļām: lai to noskaidrotu,  pētnieki pļavās un purvos ķēra kukaiņus slazdos un svēra tos.  Aizsargājamās teritorijas ir domātas dabas aizsardzībai, tāpēc tur ir  tikai ierobežota cilvēku aktivitāte: varam tikai iedomāties, kas notiek  ar kukaiņiem tur, kur notiek intensīva cilvēku darbība. Līdzīgi  novērojumi ir arī citur Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas  valstīs (Hallmann, Caspar A., et al. "More than 75 percent decline over  27 years in total flying insect biomass in protected areas." PloS one  12.10 (2017): e0185809.).  Latvijā biškopība attīstītās, saimju skaits aug, bet par savvaļas  apputeksnētājiem zinām ļoti maz. Diemžēl daudzi bitenieki izjūt  intensīvās lauksaimniecības klātbūtni. Vai likums viņus pasargā?  Antropoloģe Agita Pusvilka ir pētījusi, par to domā paši bitenieki  Latvijā. Un ko par to domā bioloģiskais biškopis Andrejs Briedis?  Pagājušajā gadā 25. novembrī visā Eiropas Savienībā tika uzsākta Eiropas  pilsoņu iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus!”  (ej.uz/glabietbites) ar mērķi glābt bites un dabu, un saudzēt lauku  iedzīvotāju veselību. Kāpēc ķīmiķe un inženierzinātņu doktore Jana  Simanovska atbalsta šo iniciatīvu un kā tas var palīdzēt izdzīvot  apputeksnētājiem?

Sociālajos portālos ik pa laikam redzamas peldētāju bildes. Un ne tikai tādu peldētāju, kas aizmukuši no Latvijas pelēkā drūmuma uz Kanāriju salām, Indiju vai citām saulainām vietām, bet arī tādu, kas, priecīgi smaidot, siltām cepurēm galvā, laimīgi brien laukā no Baltijas jūras vai kādas vietējās upes.  Šajā raidījumā runāsim par rūdīšanos - kāpēc ir labi to darīt un kā to izdarīt pareizi. Radio Naba studijā viesos Māris Žunda, Rūdīšanās skolas vadītājs un Andrejs Kovaļovs, Dalies un Mācies grupas vadītājs, rūdīšanās praktizētājs.

Janvāris jau pāri pusei, daudzas jaungada apņemšanās jau galā. Vismaz  tā katru gadu ziemā joko cilvēki — piemēram, par to, ka sporta zāles  pilnas tik janvāra sākumā. Jaungada apņemšanās — cik ilgstpējīgi tas ir? Par to radio Naba studijā runāsim ar psiholoģi Kristīni Zaksu. Jautājumus uzdos Grieta Savicka, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Pēdējos gados arī Latvijā aizvien populārāka kļūst "zero waste" jeb bezatkritumu kustība. Latvijā ir atvērti vairāki beziepakojuma veikali, Rīgā arī viena kafejnīca. Sociālajos tīklos domubiedri apmainās zināšanām un viedokļiem, kā pēc iespējas labāk šo konceptu īstenot dzīvē. Vai šāda koncepta popularitātei - rūpēm, lai pēc mums paliek pēc iespējas mazāk atkritumu - vispār ir iespējamas ēnas puses? Izrādās, ka ir. Kādas? Par to radio Naba studijā runāsim ar vides eksperti Janu Simanovsku un "Zero Waste Latvija" pārstāvēm Lauru Treimani un Mairitu Lūsi.

Pēdējā šī gada raidījumā pie mums viesos ir Elīna Pekšēna no Pasaules  dabas fonda, un mēs runājam par to, kas šajā laikā ir pašsaprotami  aktuāls: dāvanām, ēšanu un eglītēm. Vai zināji, ka dāvanas tuvajiem var apvienot ar dāvināšanu dabai?

Zaļā pļavā ganās gotiņas. Spīd saulīte, debesis ir zilas, zilas. Gotiņas  ēd zālīti, pieēd pilnu vēderu un ir laimīgas, ka var mums, cilvēkiem,  dot pienu.  Vai tiešām? Ko mēs zinām par mūsdienu industrializēto lopkopību? Kāds ir piena ceļš  no gotiņas līdz mūsu ledusskapim? Radio Naba studijā Sandris Ādminis un  Zane Nuts. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, Grieta Savicka (viņa arī  #NezālesZiņas redaktore) un Didzis Taurītis (viņš arī raidījuma mūzikas  redaktors).

Kā klimata pārmaiņas ietekmē un ietekmēs cilvēku migrāciju? Pasaules Bankas pētījums nosauc piecas dabas un vides problēmas, kas  potenciāli varētu ietekmēt iedzīvotāju masveida izceļošanu no viņu  mājvietām klimata pārmaiņu dēļ. Un tās ir šādas: jūras līmeņa celšanās,  piekrastes zonu applūšana; anomāls sausums un līdz ar to nepietiekama  pārtikas apgāde (bads); plūdi, augsnes erozija un nobrukumi; vētras un  viļņi; ekstrēmas gaisa temperatūras. Vai un ko globālā sabiedrība var darīt, lai šādus iespējamos nākotnes scenārijus risinātu? Raidījumā noskaidrosim, ko par klimata pārmaiņām un migrāciju domā vides eksperts Einārs Cilinskis.

Kad pirmo reiz cilvēki sāka nopietni lūkoties uz vēju kā enerģijas  ražošanas avotu? Kur mūsdienās vēja enerģijas izmantošana ir  vispopulārākā un kāpēc? Kādi ir šīs enerģijas ražošanas veida riski un  izaicinājumi? Un kā šajā kontekstā izskatās situācija Eiropā un Latvijā? Kā atzīst eksperti, pagaidām Latvijā no vēja iegūst tikai niecīgu  elektroenerģijas daļu, turklāt pēdējos gados jauni nozīmīgi vēja parki  nav tapuši.  Politikas veidotāju ieskatā tas strauji mainīsies jau  nākamajā desmitgadē, pieaugot atjaunojamās enerģijas īpatsvaram un  samazinoties vēja enerģijas ražošanas izmaksām. Vai vēja parki būs Latvijas nākotnes ainavas neatņemama sastāvdaļa?  Radio Naba studijā viesos enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš un  biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve Krista Pētersone. Jautājumus uzdod  Sanita Rībena, #NezālesZiņas lasa Grieta Savicka.

Kas tas ir - "greenwashing"? Vai esat tādu vārdu dzirdējuši? Droši vien  jā, ja esat piederīgi "zaļajam burbulim". Ir bijuši mēģinājumi šo  jēdzienu latviskot, populārākie ir "zaļmaldināšana" un "zaļo pīlīšu  pūšana". Kā jau nojaušat, jēdziens attiecas uz zaļas miglas pūšanu acīs.  Kā tieši tas izpaužas dzīvē, kā to atpazīt, kā sevi un savu ģimenei no  tā pasargāt, radio Naba studijā runāsim ar vides eksperti Ilzi Neimani.  Savukārt par to, vai "Zaļās karotītes" jaunākais video ir  "greenwashing", vai nav, un to, ko tad īsti nozīmē bioloģiskā  lauksaimniecība, intervijā stāstīs eksperte Liene Brizga - Kalniņa.

Saruna ar Pusaudžu resursu centra vadītāju, publicistu un rakstnieku Nilu Saksu Konstantinovu par depresiju un pašnāvību. "Mēs diezgan labi spējam izmērīt, ka "pieaug depresijas rādītāji", "pieaug trauksmes rādītāji", mēs diezgan labi redzam, ka "pašnāvību skaits palielinās" un tamlīdzīgi, bet nav tā, ka mēs pēdējās desmitgadēs mēs būtu radījuši kaut kādus ļoti efektīvus veidus, kā ar to visu "tikt galā,"" viņš saka. Vai un kā depresiju un pašnāvību ietekmē laiktelpa - gadsimts un kultūrtelpa, kādu ietekmi uz saviem lasītājiem atstāja "Jaunā Vertera ciešanas" un citi literārie darbi, vai un kā mēs varam palīdzēt saviem tuvākajiem viņu tumsas brīžos, un kāda ir nāves vieta mūsdienu kultūrā - par to visu (un vēl) jautājumus uzdod Sanita Rībena. 

Runā, ka Baltijas jūra ir viena no visnetīrākajām pasaulē. Un runā, ka daļa no Baltijas jūras ir izmirusi. Runā arī, ka daļa no zivīm ir tuvu izmiršanai. Raidījumā noskaidrosim, ko par to visu domā zinātnieks, zinātniskā institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups. Mazliet parunāsim arī par vaļiem un delfīniem, kas redzēti tepat pie mums. Jautājumus uzdod Sanita Rībena un Didzis Taurītis (viņš arī mūzikas redaktors).

Kāda ir koku nozīme mūsu dzīvē? Un koku nozīme pilsētā? Un mūsu nozīme koku dzīvē? Ko mēs vispār zinām par kokiem? Nedēļā, kad Rīgā kļūst aizvien karstāks, tikai nelga var nepamanīt, ka ielas bez kokiem klasificējas būt definētas par elles priekškambariem: svelme un putekļi, pietrūkst tikai radību ar dakšām, kas neļauj izlīst no pekles. Par laimi, Rīgā ir arī ielas, kuras apēno koki, ir parki. Ko mēs varam darīt, lai dzīve pilsētā būtu labāka gan mums, gan kokiem? Studijā šoreiz viesos vides zinātnieks Edmunds Cepurītis, pilsētvides aktīvists Raivis Dejus, zibakcijas "Mans iekšējais koks" organizatore Ginta Ernštreite un performances "Tree Walk" dalībniece Linda Boļšakova. Raidījumu vada Sanita Rībena, ziņu redaktore Grieta Savicka, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Kā cilvēki Bolderājā, Daugavgrīvā, Kundziņsalā, Mangaļsalā un Vecmīlgrāvī sadzīvo ar vides pārmaiņām, ko šobrīd rada Rīgas brīvosta, vai un kā viņi tās mēģina ietekmēt?  Šoreiz pie mums ciemos divas pētnieces - Agita Pusvilka un Agnese Zīle-Veisberga. Kādus stāstus "cilvēki pie ostas" viņām ir uzticējuši un ko viņas pašas par to domā, raidījumā Nezāle mēģinās noskaidrot Sanita Rībena, Grieta Savicka (viņa arī Nezāles ziņu redaktore) un Didzis Taurītis (viņš arī raidījuma mūzikas redaktors).

Šajā pavasarī biedrība “Zaļā brīvība” un Stokholmas vides institūta Tallinas birojs publiskoja apjomīgu pētījumu, kurā analizēta depozītu sistēmas ietekme uz vidi, tās ieviešanas izmaksas, infrastruktūra un citi būtiski aspekti, kas, kā cer pētījuma autori, varētu kalpot par pamatu depozītu sistēmas ieviešanai Latvijā. Pētījuma autori norāda, ka dalībai depozītu sistēmā būtu jābūt obligātai visiem tirgotājiem un ražotājiem, taču no tirgotājiem tas neprasītu papildu investīcijas ne infrastruktūras izveidē, ne tās apkalpošanā. Depozītu sistēma, saskaņā ar pētījuma rekomendācijām, darbotos kā centralizēta sistēma - bezpelņas organizācija, kas visu gūto peļņu investē sistēmas attīstībā. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai sistēmas darbības pamatprincipi būtu atrunāti valsts izstrādātu likumu un noteikumu kopumā, kas būtu garants vienlīdzīgai attieksmei pret visiem ražotājiem. Pētījuma autoru veiktie aprēķini liecina, ka, ja Latvijā depozītu sistēma darbotos līdzīgā veidā kā Lietuvā un Igaunijā, un atpakaļ tiktu savākti 80% iepakojumu, ražotājiem tā izmaksātu tikai apmēram 2,7 miljonus eiro gadā.  Pirms pāris nedēļām arī Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts prezentēja SKDS pavisam svaigi veiktu pētījumu, kurā mēģināja noskaidrot, kādas ir cilvēku domas par to, kā dzīvē izpaustos depozīta sistēmas ieviešana.  Nosacīti labi to izprot apmēram puse aptaujāto. Daļa iedzīvotāju uzskata, ka depozīta sistēmā varēs nodot iepakojuma veidus, kuri depozīta sistēmas pašreizējā plānā nemaz nav iekļauti. Salīdzinoši labāk to, kā darbosies iecerētā dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, pārzina jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Jau gandrīz 20 gadus Latvijā ir publiska diskusija par dzērienu depozīta sistēmas ieviešanu, tās iespējām un riskiem. Varbūt Saeima beidzot varētu pieņemt depozīta sistēmas likumu un arī ieviest skaidrību par to, kā jaunā sistēma darbosies? Nezāles studijā šoreiz viesos Jānis Brizga un Ojārs Balcers, eksperti no biedrības "Zaļā brīvība" un Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja. Jautājumus uzdos Sanita Rībena, ziņu redaktore Grieta Savicka, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.