Rīga domes par ielu remontiem un satiksmi atbildīgajā Ārtelpas un mobilitātes departamentā šodien, 26. februārī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veica kratīšanu. Izmeklēšanas iemeslu KNAB nesauc. Kāpēc KNAB veicis kratīšanu nav zināms arī pašvaldības domē. Tā žurnālistiem šodien atzina domes vadība, kurai neesot izdevies sazināties ar departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu, tāpēc viņa vietā pagaidām pienākumus pildīs Satiksmes organizācijas un projektu vadības pārvaldes priekšniece Rudīte Reveliņa.

Zviedrijas iestāšanās NATO būs būtiska reģionālā nozīmē. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Kā ziņots, Ungārijas parlamentam šodien, 26. februārī, jālemj par to, vai beidzot dot “zaļo gaismu” tam, lai blokam varētu pievienoties Zviedrija. Ungārijas vadošā parlamentārā grupa "Fides" paudusi, ka atbalstīs Zviedrijas dalību NATO. Struberga norāda uz vairākām būtiskām komponentēm, kas veidojas līdz ar Zviedrijas uzņemšanu NATO.

24. februārī apritēja divi gadi, kopš Kremļa režīms uzsāka plaša mēroga agresiju pret Ukrainu. Lai arī agresora ambīcijas iznīcināt Ukrainas neatkarību dažu dienu laikā ātri vien izkūpēja gaisā, Ukrainai pagājušajos divos gados ir nodarīts milzīgs posts, tās cilvēki piedzīvojuši un turpina piedzīvot milzums ciešanu. Bet šajās dienās aprit arī desmitā gadskārta, kopš Krievija uzsāka savu agresiju pret Ukrainu. Par konkrēto datumu izteikti dažādi viedokļi, taču visbiežāk par tādu atzīst 2014. gada 20. februāri, jo tieši šis datums minēts uz medaļas, kura tika piešķirta Krimas okupācijā iesaistītajām Krievijas militārpersonām.  Sagrābjot kontroli pār Ukrainai piederošo pussalu, praktiski nesastapa nekādu Ukrainas bruņoto spēku pretestību, ciktāl ar šādu scenāriju neviens nebija nopietni rēķinājies, un notiekošais šokēja kā Ukrainu, tā visu pārējo pasauli. Tika sarīkots okupanta organizēts un kontrolēts referendums, un Maskava paziņoja, ka saskaņā ar pussalas iedzīvotāju gribu Krima un autonomās Sevastopoles pilsēta tiek iekļautas Krievijas Federācijas sastāvā.  Šī panākuma iedvesmots, Putina režīms izvērsa nākamo agresijas fāzi Ukrainas austrumu reģionā - Donbasā. 2014. gada aprīlī šeit parādījās bruņotas grupas bez atpazīšanas zīmēm, kuras sagrāba savā kontrolē vairākas pilsētas. Tika deklarēta tā saukto Doneckas un Luganskas tautas republiku nodibināšana. Šoreiz valdība Kijivā reaģēja un izsludināja tā saukto pretterorisma operāciju. Jūlija beigās Ukrainas bruņotie spēki bija piespieduši separātistu vienības, kuras sastāvēja pa daļai no Krievijas iesūtītiem, pa daļai no vietējiem prokrieviskajiem elementiem, atstāt lielu daļu no sākotnēji ieņemtajām teritorijām. Šajā brīdī Krievija tieši iesaistījās karadarbībā, gan apšaudot Ukrainas spēkus ar artilēriju no savas teritorijas, gan iesūtot pāri robežai savu bruņoto spēku karavīrus un tehniku. Pie tam Kremlis konsekventi noliedza šo iesaisti, sakot, ka pret Kijivas valdību Donbasā karojot vietējie iedzīvotāji. Bet, kad daži Krievijas karavīri krita gūstā, tika teikts, ka tie esot brīvprātīgie. Krievijas slēptā invāzija piespieda Ukrainas valdību pieņemt kompromisu tā sauktās Minskas vienošanos veidā, un līdz ar 2015. gada februāra otro pusi aktīvā karadarbības fāze noslēdzās, lielai daļai no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, tai skaitā apgabalu galvaspilsētām, paliekot Krievijas kontrolē.  Turpmākajos gados, kā par to teica paši ukraiņi, viņu valstī izdevās nosaitēt šo čūlojošo kara rētu savā miesā, turpināt attīstīties un pakāpeniski virzīties tuvāk mērķim, kādu bija definējusi 2013. gadā uzsāktā tā sauktā pašcieņas revolūcija, proti, iestājai Eiropas Savienībā. Šī virzīšanās, protams, nekad netika akceptēta Kremlī, kas arī noteica to, ka 2022. gada februārī Putina režīms uzsāka plaša mēroga konvencionālu karu.  Sarunu par pagājušajiem 10 gadiem no Ukrainas viedokļa ar ukraiņu politologu un publicistu Dmitro Ļevus.

Rietumi turpina izdarīt spiedienu uz Krieviju par tās izvērsto karu Ukrainā, kā arī atbild uz opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi. Sankcijas šonedēļ noteikusi gan Eiropas Savienība, gan Lielbritānija. Tām seko arī šodien, 23. februārī, izsludinātās Amerikas Savienoto Valstu sankcijas, kas esot plašākās kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Rietumi turpina meklēt veidus, kā vērsties pret Krieviju un ietekmēt tās kara mašinēriju. Reizē arī tiek meklētas iespējas maksimāli novērst sankciju apiešanu. Tātad, Eiropas Savienība šonedēļ panākusi vienošanos par 13.sankciju kārtu. Tajā iekļautas aptuveni 200 fiziskās personas un uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas. Taču sankcijām pakļauti arī vairāki trešo valstu uzņēmumi, kas apiet sankcijas un sadarbojas ar Krievijas aizsardzības sektoru. Lai gan šāda vēršanās pret uzņēmumiem nav notikusi pirmo reizi, tomēr jaunums ir tas, ka sankcijas pirmo reizi ir noteiktas arī pret Ķīnas uzņēmumiem. Tiesa, ir viena lieta, ko Eiropas Savienība nav izdarījusi, proti, tā nav vērsusies pret tiem, kas varētu būt vainojami opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvē. Šādu soli gan ir spērusi Lielbritānija. Sankcijas noteiktas pret sešām amatpersonām, kas vada Sibīrijas soda izciešanas koloniju, kurā Navaļnijs nomira. Tāpat sankcijas briti vērsuši pret munīcijas ražotājiem, elektronikas uzņēmumiem, dimantu un naftas tirgotājiem. Un, protams, arī Lielbritānija domā, kā tikt galā ar sankciju apiešanu un sankcijas ir vērstas arī pret trešo valstu uzņēmumiem. Bet šokējoši britiem bija šīs nedēļas dati par eksportu uz Centrālāzijas valstīm. Tas uz šīm valstīm pieaudzis ārkārtīgi lielā apmērā. Piemēram, eksports uz Kirgizstānu pieaudzis par 1100 procentiem. Uz šīm valstīm tiek eksportētas lielākoties dronu, lidmašīnu un helikopteru detaļas.

Par notiekošo Ukrainā mēs ik dienas runājam jau divus gadus, tomēr laikā, kad aprit nu jau kārtējā gadskārta kopš visa Ukrainai dzīvo kara apstākļos, protams, vēl jo īpašāk izvērtējam zaudēto un iegūto. Šis ir viens no tematiem šīs nedēļas notikumu apskatā. Aktualitātes analizē Nellija Ločmele, žurnāla "Ir" galvenā redaktore, Māris Antonevičs, "Latvijas Avīzes" galvenās redaktores vietnieks, un Arturs Bikovs, portāla "TvNet" žurnālists.  

“Ir tikai dabiski, ka cilvēki, kas ir stresā un dzīvībai bīstamos apstākļos, jūt vēlmi vairoties un radīt bērnus,” tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka šīs epizodes viešņa Ivona Kostina, kura darbojas lielākajā Ukrainas nevalstiskajā organizācijā, kas palīdz kara veterāniem Ukrainā. Ģimenes plānošana r tikai viena no jomām, kurā veterāniem tiek sniegta gluži praktiska palīdzība padomu veidā. Ar ko nodarbojas Ivonas līdzdibinātā NVO “Veteran Hub” - arī par to šajā epizodē.  Intervija oriģinālvalodā (angļu) klausāma šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/en-vetteran-affairs-in-ukraine--the-fuse-62.a188362/  Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem: • Vai Ukrainai ko devusi Minhenes konference? • Ko Avdijivkas pamešana nozīmē Ukrainai un Krievijai? • Kas ar Krievijas ambīcijām kosmosā?   Epizodes gaita:  00:31 Ievads 04:46 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:43 Vai Ukrainai ko devusi Minhenes drošības konference?  12:01 Dānijas lēmums atdot visus artilēriju iekustinās pārējos? 15:01 Ko Avdijivkas pamešana nozīmē Ukrainai un Krievijai? 17:54 Cik nopietni uztveramas Krievijas ambīcijas kosmosā? 23:22 Rihards plašāk pastāsta par paša piedzīvoto Minhenes drošības konferences aizkulisēs. 25:45 Minhenē Rihards pastrādāja arī Drošinātāja labā. Rezultāts tuvākajās nedēļās. 27:33 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ivonu Kostinu, kura ir Ukrainā lielākās kara veterānu tiesību aizsardzības organizācijas “Veteran Hub” līdzdibinātāja.  29:24 Ivona skaidro kas ir “Veteran Hub”. 32:28 “Veteran Hub” izveidoja jaunu veterānu aprūpes sistēmu, jo iepriekš nekā tāda Ukrainā vienkārši nebija. 34:03 Jau šobrīd gatavojas pirmajai lielajai demobilizācijai, kas atnāks līdz ar kara beigām. Tad sāksies patiesi lielais darbs.  35:41 Atšķirībā piemēram no ASV, kur demobilizācija nozīmē atgriešanos mierīgā dzīvē, Ukrainā, pat atgriežoties mājās, tu esi valstī, kas karo. 36:16 “Veteran Hub” cīnās ar aizspriedumiem par kara veterāniem. 39:07 Darbs nesis rezultātus. 41:23 Mijiedarbība ar valsti 43:07 Atnākot uz “Veteran Hub” filiāli veterānu uzklausa, tam palīdz psiholoģiski, praktiski. Arī palīdz ar iekārtošanos darbā. 45:17 Padomu rokasgrāmatu izdošana par dažādām sadzīviskām tēmām. 46:58 Viena no svaigākajām rokasgrāmatām – par ģimenes pieauguma plānošanu kara laikā. 50:38 Kā ir domāt par ģimenes pieaugumu, cīnoties frontē? 55:50 Kuram grūtāk – tēvam frontē, vai mātei mājās? 58:00 Rietumu pieredze īsti neder, Ukrainas situācijai sava specifika. 1:00:58 Latvijai vērts paskatīties uz ukraiņu pieredzi. 1:01:27 Vai pasaule ir pārāk ļauna vieta, lai pasaulē laistu bērnu? 1:04:20 Sarunas beigas. 1:04:33 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto. 1:05:50 Padalieties ar šo raidījumu 1:06:12 Par Navaļnija nāvi, Krievijas opozīciju un cilvēku reakciju uz Navaļnija nogalināšanu. 1:08:39 Dvēseles kliedziens no Pēterburgas pensionāres   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs     

24. februārī apritēs divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kaut arī pret Krieviju ir ieviestas dažādas sankcijas, Latvijas uzņēmēji joprojām sadarbojas ar šo valsti. Cik lielā mērā ir sarautas mūsu ekonomiskās saites Krieviju? Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis un zvērināts advokāts, fonda “Uzņēmēji mieram” pārstāvis Jānis Taukačs. Divus gadus pēc tam, kad Krievija sāka plašu karu Ukrainā, Eiropas Savienība gatavojas iedarbināt jau 13.sankciju kārtu. Tomēr viena lieta ir Eiropas kopīgās sankcijas, kas liedz eksportēt vai importēt noteiktas preces, ir arī lēmumi, kas pieņemti nacionālā līmenī, kā tas ir par dabasgāzi, bet cita lieta ir pašu uzņēmēju lēmumi, turpināt vai neturpināt sadarbību agresorvalsti. No Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju un atpakaļ joprojām plūst preces, kuras sankcijām nav pakļautas. Tiesa, pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem pērn uzņēmumu skaits, kas eksportēja uz Krieviju, ir samazinājies uz pusi, bet importējošo uzņēmumu skaits samazinājies četras reizes.

Ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs ir miris, atsaucoties uz Krievijas varasiestādēm, šodien paziņojis laikraksts “Novaya Gazeta Europe”. Navaļnija līdzgaitnieki pagaidām neapstiprina viņa nāvi. Tikmēr bijušais Navaļnija dibinātā “Fonda cīņai pret korupciju” advokāts norāda, ka politiķa nāvē vainojams tikai viens cilvēks – Krievijas diktators Vladimirs Putins. Krievijas varasiestāžu paziņojumā, uz kuru atsaucas “Novaya Gazeta Europe”, norādīts, ka Navaļnijam pēc pastaigas esot kļuvis slikti un viņš zaudējis samaņu. Tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde un veikti visi nepieciešamie reanimācijas pasākumi, taču tie nedeva pozitīvus rezultātus un ārstiem nācies konstatēt Navaļnija nāvi. Navaļnija advokāts Leonīds Solovjovs sarunā ar laikrakstu paziņojis, ka saskaņā ar politiķa ģimenes lēmumu nekādus komentārus nesniegšot. Viņš vienīgi piebildis, ka "advokāts Navaļniju apmeklējis trešdien un ka tad viss esot bijis kārtībā”. Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša tikmēr paziņojusi, ka politiķa līdzgaitnieki pagaidām nav saņēmuši apstiprinājumu ziņām par viņa nāvi, piebilstot, ka Navaļnija advokāts ir ceļā uz Jamalas Ņencu reģionu, kur politiķis izcieta sodu. "Tiklīdz mums būs kāda informācija, mēs par to ziņosim", mikroblogošanas vietnē "X" paziņoja Jarmiša. Navaļnija dibināto “Fondu cīņai pret korupciju” iepriekš pārstāvošais advokāts Ivans Pavlovs tikmēr norādīja, ka Krievijas opozīcijas līdera nāve ir Kremļa izplānotā traģēdija. Navaļnijam nāves brīdī bija 47 gadi. Viņš tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma. Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par “krāpšanu” un “necieņu pret tiesu”, bet 2023.gada augustā – 19 gadu cietumsodu par “ekstrēmismu”.

Apspriestākā ziņa šonedēļ bija Krievijas lēmums izsludināt starptautiskā meklēšanā Rīgas domniekus un arī iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātus. Bet Glorija Grevcova zaudējusi Saeimas deputāta mandātu. Tāpat ir arī citi notikumi, kurus ir vērts pārlūkot kopā ar kolēģiem. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnālists Raimonds Rudzāts un Lietišķās informācijas dienesta žurnālists Ikars Kubliņš.  

Likumu pretrunu dēļ no narkotisko vielu pārdozēšanas Rīgas Bērnu un jauniešu centrā pērn miris jaunietis. Centra vadība un tiesībsargs norāda uz nesaskaņām likumos, kurus traktē tā – ja nepilngadīgais nevēlas ārstēties no atkarības, viņam nevar palīdzēt. Lai rastu risinājumu, tiesībsargs vērsies pie ministrijām, kurām līdz mēneša beigām lūgts nākt ar skaidru redzējumu. No Latvijas Radio uzrunātājām ministrijām vien Tieslietu ministrijā pagaidām atsakās sniegt komentāru, vai likumi tik tiešām ir pretrunīgi. Taču Saeimas komisijas vadītāja pēc ilgākām pārdomām atzīst, ka robi tomēr ir. Vai tos taisās „aizlāpīt” un vai bērnus no narkotikām varēs ārstēt piespiedu kārtā?

Latvijā iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir ļoti strauji samazinājies, īpaši lauku teritorijās. Pērn piedzimuši 14 tūkstoši bērnu, bet nomiruši 28 tūkstoši cilvēku, tāpēc pie tik straujas iedzīvotāju skaita samazināšanās ir izaicinoši vērtēt pakalpojumu samazināšanu reģionos. To Latvijas Radio atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no „Jaunās Vienotības”, atbildot uz jautājumu par skolu, pasta nodaļu tīkla un citu pakalpojumu samazināšanu. Pārmaiņu laikā pašvaldībām plānota investīciju programma – pastāstīja ministre.

Prasība Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem zināt latviešu valodu atbilst Satversmei – tā šodien paziņoja Satversmes tiesa. Lieta bija ierosināta par četru Krievijas pilsoņu pieteikumiem par to, ka prasība zināt latviešu valodu, viņuprāt, neatbilst tiesiskās paļāvības, vienlīdzības un privātās dzīves neaizskaramības principiem. Bet tiesā lēma pretēji. Tādējādi ir likumīga prasība, ka valodas prasmju neapliecināšanas gadījumā Latvija ir jā-pamet. Satversmes tiesa norādīja, ka valstij ir rīcības brīvība izvērtēt valsts drošības riskus un arī mainīt savu imigrācijas politiku. Tiesa uzsvēra, ka Krievija ir atzīta par terorismu atbalstošu valsti, savukārt tās pilsoņi Latvijā var uzturēties tikai tādā gadījumā, ja neapdraud valsts drošību. Skaidro tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Prasības pieteicēju pārstāve Elizabete Krivcova, kas ir arī partijas „Saskaņa” biedre, atzina, ka viņu lēmums sarūgtinot. Neesot gaidīts, ka prasību apmierinās pilnībā, bet arī šāds iznākums nav paredzēts. Krivcova uzskata, ka emocijas, kas saistītas ar Krievijas draudiem, ņēmušas virsroku pār objektīvu izvērtēšanu. Līdz šim no iedzīvotāju reģistra izslēgti vismaz trīs ar pus tūkstoši cilvēku, taču nav zināms, vai viņi tiešām Latviju ir pametuši. Jaunās Imigrācijas likuma prasības skar ap 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu.

Gadu gaitā Ģimenes studijā mēs esam diezgan cītīgi sekojuši līdzi problemātikai, ar ko diendienā Latvijā saskaras ģimenes, kurās aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Zinām, ka gadu no gada arīdzan tiek vākti ziedojumi šo ģimeņu atbalstam. Pērn Valsts kontrole kritizēja tam piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu 2022. gadā, jo 82% Veselības ministrija pārdalīja citiem mērķiem. Arī šim Valsts kontroles ziņojumam veltījām sarunu pagājušā gada jūnijā. Kā situācija ir attīstījusies, cik liels finansējums šogad būs pieejams šo ģimeņu atbalstam un kāda ir situācija kopumā, Ģimenes studijā vērtē Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītājs Ņikita Bezborodovs, mamma bērnam ar autiskā spektra traucējumiem, centra "Solis augšup" viena no dibinātājām Elīna Augustinoviča, Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa un Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vecākā eksperte Elīna Engelberga. Sazināmies ar Valsts kontroles padomes locekli Maiju Āboliņu.

Raidījuma fokuss pamatā vērsts uz naudu, citreiz vairāk runājam, kā to tērēt, šoreiz par naudas sadali, iekasēšanu un tad arī tērēšanu. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.  

Šomēnes aprit jau divi gadi, kopš Krievija īsteno pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Bēgot no kara šausmām, Latvijā ieradās desmitiem tūkstošiem ukraiņu. Vieni ilgi neuzturējās, jo aizbrauca uz kādu citu valsti, vai arī atgriezās dzimtenē. Bet citi nolēma palikt. Lilija Gromjaka, ukrainiete, Jelgavas iedzīvotāja: „Labāk mums šobrīd ir šeit nekā Ukrainā.” Kaut arī Latvija Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedz dažādu atbalstu, Lietuvai ir izdevies veiksmīgāk ukraiņus iekļaut izglītības sistēmā un darba tirgū. Viktorija Romanovska, ukrainiete, Viļņas iedzīvotāja: „Es jūtos gan kā ukrainiete, gan arī nedaudz kā lietuviete.” Lietuvā ir nodarbināts lielākais vairums no visiem darbspējīgajiem ukraiņiem, bet Latvijā - vien trešā daļa. Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore: „Tu vari iemācīties valodu, bet, ja tev nav darba, ja tev nav vietas, kur tu šo valodu lieto, tad visticamāk tas efekts nebūs gaidītais.” Cik veiksmīgi valstij ir izdevies mūsu sabiedrībā iekļaut ukraiņus un vai Latvijā tam ir ilgtermiņa plāns, pētām Atvērto failu pusstundā.  

“Visu, ko māku, iemācījos internetā. Sākumā dronus gatavoju tēva armijas vienībai, bet nu jau mūsu droni lido visos virzienos,” tā, sarunā ar Rihardu Plūmi stāsta 16 gadus vecais skolnieks Radomirs Tjutjuniks no Harkivas, kurš mājas apstākļos un ar ziedotāju atbalstu izgatavojis un uz fronti nosūtījis jau vairākus simtus kamikadzes FPV dronus, uz kuru izmantošanu šobrīd, kad samazinājušās ieroču piegādes no Rietumiem, Ukrainas bruņotie spēki liek arvien lielāku uzsvaru. Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  • Vai Teilore Svifta varētu kļūt par lielāko palīgu Baltijas un Ukrainas drošībai situācijā, kad Trampa retorika saindējusi Republikāņu partijas domāšanu?  • Munīcijas ražotāji Eiropā beidzot sakustējušies;  • Pasīvisma refleksa sašķobīšanās Vācijā palīdzēs visas Eiropas drošībai un 2025. gadu Ukrainai iekrāso jau daudz rožainākos toņos.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Partija "Kustība "Par!"" cer gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās iegūt vienu vietu, intervijā Latvijas Radio sacīja partijas valdes locekle Linda Curika, kura EP vēlēšanās kandidēs kā otrais numurs partijas sarakstā. Runājot par partijas sarakstu, kurā kā līdere norādīta Eiropas Parlamenta politiskās grupas "Renew Europe" kopienas projektu vadītāja, Ukrainas un Beļģijas pilsone Ivanna Voločija, Curika skaidroja, ka kandidātus sarakstā esošajā secībā lēma sarindot partijas valde. Tas darīts, vadoties pēc kandidātu zināšanām. Curika norādīja, ka partija šajā EP vēlēšanās cer iegūt vienu vietu, kuru iegūtu Voločija, un tā būtu "Latvijas un Ukrainas kopīgā balss Eiropas Parlamentā".     

Uz Ārlietu ministriju šorīt, 14. februārī, bija izsaukts Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis, kuram izteikts nosodījums par Latvijas esošo un bijušo amatpersonu izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā. Krievijas diplomāts nav noliedzis, ka Kremlim ir meklēšanā izsludināto Latvijas pilsoņu saraksts. Šobrīd, plānojot doties ārpus Eiropas Savienības un NATO valstīm, arī plašākai sabiedrībai rūpīgi būtu jāizvērtē riski, uzsver Ārlietu ministrijā. Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotajam lietvedim Oļegam Zikovam prasīti paskaidrojumi par tīmekļa izdevuma "Mediazona" otrdien publiskoto sarakstu arī ar Latvijas bijušajām un esošajām amatpersonām, pret kurām Krievija ir ierosinājusi politiski motivētas lietas saistībā ar lēmumiem par padomju pieminekļu nojaukšanu un viņus izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā. Krievijas prakse attiecināt savu nacionālo jurisdikciju uz Latviju uzskatāma par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un ir klajā pretrunā ar Apvienoto Nāciju organizācijas statūtiem, norāda Ārlietu ministrija. Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis nav noliedzis šādu krimināllietu un sarakstu esamību, jo Krievijas jau 2022. gadā sāka pārbaudes pret Latvijas amatpersonām saistībā ar padomju pieminekļu demontāžu. Pašlaik Ārlietu ministrija brīdinājumus pārvērtēt došanos ārpus Eiropas Savienības un NATO valstīm mudina ņemt vērā ne tikai attiecīgajā sarakstā pieminētajiem cilvēkiem, bet ikvienam, uzsver Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte. Ārlietu ministrija 2022. gada nogalē informēja institūcijas un amatpersonas būt īpaši uzmanīgām ārpus ES un NATO valstīm arī tranzītā, atgādina arī Valsts prezidents, toreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tādējādi publiskotie saraksti nav nekas pārsteidzošs un meklēto saraksts varētu būt plašāks. Ārlietu ministrijas mājaslapā ir vairāk nekā 150 brīdinājumu saistībā ar ceļošanu, kā arī informācija par Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecību tālruņa numuriem. Sarakstos iekļauto personu riski, apsverot došanos ārpus Eiropas Savienības un NATO, ir jāņem vērā arī plašākai sabiedrībai, uzsver arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis no "Jaunās Vienotības". Deputāts arī aicina aizdomāties arī tiem parlamentāriešiem, kuri lēmumos par padomju laika pieminekļu nojaukšanu vai, piemēram, par Maskavas nama pārņemšanu vai par atbalstu Ukrainai NATO Viļņas samitā ir balsojuši pret, atturēties vai nebalsot . Kā šie deputāti balsotu gadījumos, ja Latvijai draudētu reālas briesmas, retoriski vairāk Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs. Krievijas ietekmi ārvalstīs un riskus tajās uzturēties Austrumeiropas politikas pētniecības centra pētnieks Mārcis Balodis vērtē kā atbildes soli arī citu valstu aktivitātēm. Viņš atgādina par aizturēto apmainīšanu, ko Krievija vairākkārt realizējusi.  

Arvien skaļāk no politiķiem Eiropā dzirdam, ka Eiropai ir jārēķinās, ka tā ir viena un Krievijai pretī jāstājas bez ASV, neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem novembrī. Kas ir mūsu mājasdarbi, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzību bez ASV aizmugures, cik būtiski ir gatavoties šādiem scenārijiem, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis, Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un drošības eksperts Jānis Kažociņš. Tās joprojām ir spekulācijas, bet pasaules mediji ziņo, ka Eiropas varas gaiteņos arvien aktīvāk izvēršoties diskusijas, kā Eiropai gatavoties iespējamai politikas maiņai Amerikas Savienotajās Valstīs. Kā zināms, ASV šoruden būs prezidenta vēlēšanas un diezgan ticami izskatās, ka republikāņu kandidāts atkal būs Donalds Tramps. Ņemot vērā prezidenta Džp Baidena zemo popularitāti, viņam varētu būt arī savas izredzes vēlēšanās uzvarēt. Daudzi Eiropā atminas, cik saspīlētas attiecības starp Eiropu un ASV izvērsās viņa iepriekšējās prezidentūras laikā. Viņš arī, kā zināms, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā joprojām ir atzinīgi izteicies par Vladimiru Putinu. Pagājušā nedēļā viņa sacītais, ka viņš iedrošina Krieviju uzbrukt tiem, kas neinvestē pietiekoši savā aizsardzībā un ASV nenāks palīgā arī NATO valstīm, protams, izraisīja lielu viļņošanos. Vispār viņa skepse pret NATO par palīdzības sniegšanu Ukrainai – solījumi 24 stundu laikā panākt, ka karš starp Krieviju un Ukrainu tiek pārtraukts. Vai un kā ir jāgatavojas iespējamām pārmaiņām Savienoto Valstu politikā? Ar ko vajadzētu rēķināties?

2024. gads Eiropas Savienībai būs izšķirošs, jo tiks izraudzīts nākamais Eiropas Parlamenta sastāvs. Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks no 6. līdz 9. jūnijam, Eiropas Savienības pilsoņiem būs iespēja izvēlēties savus pārstāvjus nākamajiem pieciem gadiem. Aizejošais Eiropas Parlaments ir saskāries ar agrāk nepieredzētiem izaicinājumiem. Daži no tiem bija zināmi, piemēram, nepieciešamība mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī arvien pieaugošā mūsu dzīves digitalizācija, tostarp mūsu sarežģītās attiecības ar mākslīgo intelektu. Taču ir bijuši arī negaidīti izaicinājumi, proti, Covid-19 pandēmija un tai sekojošā ekonomiskā krīze. Nemaz nerunājot par Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tā izraisīto energoapgādes drošības krīzi un Eiropas Savienības apņemšanos atbalstīt Ukrainu. Ņemot vērā visus šos izaicinājumus, rodas jautājums, ko Eiropas iedzīvotāji sagaida no Eiropas Savienības un ko Eiropas Savienība reāli var darīt viņu labā? Tāpēc Eiropas ziņu radiostaciju tīkls „Euranet Plus” uzsāk jaunu raidierakstu sēriju, kam ir dots nosaukums ”Vai Eiropas Savienība to spēj?”. Tā pirmajā sērijā uzzināsiet, ko Eiropas iedzīvotājiem nozīmē Eiropas Savienība, ko viņi no tās sagaida un ko tā var – un ko tai vajadzētu – darīt viņu labā. Prioritāte – klimats Secinājām, ka visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs iedzīvotājiem ir ļoti līdzīgas raizes un prioritātes. Taču jāņem vērā, ka viņus ietekmē katras valsts īpašie apstākļi. Loģiski, ka, piemēram, Baltijas valstis, ņemot vērā to ģeogrāfisko novietojumu, ir īpaši nobažījušās par Krieviju. Savukārt Bulgārijā un Rumānijā joprojām aktuāls ir jautājums par pievienošanos Šengenas zonai. Bet Portugālē, kas ir cietusi no postošiem mežu ugunsgrēkiem un citām ar klimatu saistītām katastrofām, klimata pārmaiņas rada vislielākās raizes, domā valsts otras lielākās pilsētas Portu iedzīvotāja Izabela Barroza. Līdzīgi domā arī kāds Beļģijas iedzīvotājs, kurš pirmo reizi balsos Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Neraugoties uz daudzajiem aicinājumiem veikt konkrētus pasākumus cīņā pret klimata pārmaiņām, pēdējā gada laikā ir pieaugusi neapmierinātība ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas ir izstrādāti, lai risinātu klimata problēmas, bet kam ir ekonomiska ietekme uz uzņēmējdarbību. Ekonomiskās krīzes laikā atkārtojas jautājums: vai īstermiņa grūtībām ir jābūt svarīgākām par ilgtermiņa prioritātēm? Rūpes par ekonomiku Eiropas ekonomika pēdējo pāris gadu laikā noteikti ir zaudējusi tempu. To galvenokārt noteica augstā dzīves dārdzība, vājā globālās ekonomika izaugsme, kas mazinājusi ārējo pieprasījumu, un stingrāka monetārā politika. Pandēmijas laikā mēs arī uzzinājām par liberālās globalizācijas robežām, jo esam ļoti atkarīgi no tādu stratēģiski nozīmīgu produktu kā medikamenti un svarīgākās rūpniecības izejvielas importa. Gan Eiropas institūcijām, gan valstu valdībām ekonomiskās krīzes pārvarēšana būs izšķirošais faktors, kas noteiks, vai tās attaisnos savu pilsoņu cerības. Ielās ir dzirdams, ka ekonomiskā krīze daudziem iedzīvotājiem šogad ir galvenā prioritāte. Viņu vidū ir arī 53 gadus vecais Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas iedzīvotājs Aleksandrs. Pašlaik visā Eiropas Savienībā notiek plaši lauksaimnieku protesti. Viņi uzskata, ka nesaņem taisnīgus ienākumus par smagu darbu, un ka viņu vērtība bieži netiek atzīta. Turpmāk Eiropas un valstu vadītājiem būs jāatrod pareizais līdzsvars starp nodrošinātību ar pārtiku, primārā sektora saglabāšanu, būtisku enerģētikas pāreju un ilgtspējīgu attīstību. Ja viņiem tas neizdosies, viņi riskē atvērt durvis populistiskām partijām, kas piedāvā vilinošus īstermiņa risinājumus. Bažas par labējā populisma pieaugumu Jau tagad daudziem satraukumu rada galēji labējo spēku popularitātes pieaugums, stāsta rumāņu uzņēmējs Štefans Cincs. Patiesi, populisma pieaugums Eiropas Savienības dalībvalstīs varētu apdraudēt Eiropas vienotību, un šīs bažas pauda daudzi  aptaujātie eiropieši, viņu vidū arī ungāru žurnālists Dāvids. Visā blokā - no Itālijas līdz Vācijai un Igaunijai - valda noskaņojums, ka Eiropas Savienība ir pārāk iecietīga pret dalībvalstīm, kuras atsakās atbalstīt bloka kopīgos mērķus. Piemēram, lietuvietis Martinas uzskata, ka Eiropas Savienība ir pārāk liberāla, jo īpaši attiecībā uz Ungāriju. Jāstrādā kopā Iespējams, pārsteidzoši, ka aptaujātie atkārtoti pauda bažas arī par to, ka starp dalībvalstīm trūkst saskaņas. Tā domā arī kāds horvātu pensionārs. Viņam piekrīt arī Marsels no Vācijas. Ir skaidrs, ka lietām nemainoties, Eiropas Savienībai draud nopietnas grūtības pārvarēt turpmākās krīzes, un šīs grūtības tikai palielināsies, ja blokā uzņems jaunas dalībvalstis pirms šī jautājuma atrisināšanas, uzskata portugālis Emanuels Souza. Kādām vajadzētu būt galvenajām Eiropas Savienības prioritātēm nākotnē? Šo jautājumu cilvēkiem Tallinas ielās uzdeva mūsu kolēģi Igaunijā. Lai gan palīdzība Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju var prasīt lielākus upurus, nekā daļa Eiropas iedzīvotāju ir gatavi nest, Baltijas iedzīvotājiem šķiet, ka solidaritāte ar Ukrainu ir obligāta. Tā var secināt no kādas igaunietes sacītā. Jārisina migrācijas problēmas Bulgāriete Diāna Trifonova atgādina, ka pie Eiropas Savienības durvīm norisinās divi kari. Tuvumā notiekošo karu kontekstā migrācija ir vēl viens jautājums, kas satrauc daudzus Eiropas iedzīvotājus. Arī Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas ielās sastapto ierēdni Mariju. Itālis Marko domā, ka Eiropas Savienība noteikti var darīt daudz vairāk, lai risinātu nelegālās migrācijas problēmu. Jādomā par ciešāku integrāciju Marko arī uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga ciešāka integrācija, ja tā vēlas uzņemties lielāku ģeopolitisko lomu pasaulē. Vieniem par nožēlu, bet citiem par atvieglojumu, Eiropas Savienības rīcība, protams, ir ierobežota ar līgumos piešķirtajām pilnvarām. Atgādinām, ka Briseles galvenās ekskluzīvās kompetences jomas ir muitas savienība, konkurences noteikumi un kopējā tirdzniecības politika. Attiecībā uz ekonomikas, nodarbinātības un sociālo politiku tā dalās savās pilnvarās ar dalībvalstīm un var palīdzēt nodrošināt to savstarpēju koordināciju.  Savukārt aizsardzības un ārpolitikas jomā Eiropas Savienības darbību raksturo ierobežota Eiropas Komisijas un Parlamenta līdzdalība. Tomēr daudzi eiropieši cer, ka dalībvalstis vienosies stiprināt Eiropas aizsardzību - situācija varētu kļūt vēl steidzamāka, ja par ASV prezidentu atkal kļūs Donalds Tramps, kurš jau ir iepriekš ir paudis nepatiku pret NATO. Turpmākajās sērijās mēs padziļināti pētīsim visus šos jautājumus, tiekoties ar darba ņēmējiem, uzņēmējiem un citām ieinteresētajām personām, un salīdzinot viņu viedokļus par Eiropas Savienību ar ekspertu viedokļiem. Kopā noskaidrosim, ko Eiropas Savienība var, un ko tai vajadzētu, darīt JŪSU labā.

Ogres dome sēdē šodien, 14. februārī, plāno apstiprināt novada šā gada budžetu. Valstij piederošā Ogres tehnikuma pusotrs tūkstotis audzēkņu jau gadu desmitiem cer, ka domes ikgadējos plānos reiz tiks iekļauts arī skolai piebraucamais simt metru ceļš, kas pieder pašvaldībai, bet kas nu jau kļuvis bīstams dzīvībai. Taču aktīvāko skolēnu došanās uz domi rezultējusies nevis ar ielas sakārtošanu, bet mērijas asu vēršanos pret tehnikuma personālu. Latvijas Radio rīcībā esošā informācija rāda, ka Ogres dome rīcības vietā izvēlējusies tiesvedības arī ar savu skolu audzēkņu vecākiem. Līdz šim uzvarējuši vecāki.

Šai valdībai nav mērķtiecīgas politikas, lai īstenotu tā saukto tautas ataudzes stratēģiju, kam šogad būtu jāsāk nest augļus, turklāt šai valdībai dzimstības mazināšanās pat ir izdevīga. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās nu jau likvidētās sadarbības platformas „Demogrāfisko lietu centrs” bijušais vadītājs un Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks, kura vadībā pirms iepriekšējās valdības tautas ataudzes stratēģija tika izstrādāta. Parādnieks pauda, ka dokumentā iekļauts vairāk nekā simt darāmo darbu, izstrādāti vairāki pētījumi, bet darbs pie plāna ieviešanas esot apstājies. Saeimas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē šodien, 14. februārī, spriedīs par dzimstības veicināšanas stratēģiju Latvijā.

Latvijā joprojām nav sistēmas, kā nodrošināt zāļu krājumus ārkārtas situācijās, kad starptautiskās piegādes Latvijā var tikt traucētas. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka absolūts vairākums jeb 94% no mūsu tirgū esošajiem medikamentiem ir importēti. Lai arī patlaban ar kritisko zāļu pieejamību problēmu nav un zāļu apgādes sistēma darbojas labi, joprojām neatrisināts jautājums ir par valsts zāļu rezerves fondu krīzes situācijām. Kā skaidro Latvijas nacionālās Zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens, tad importu īstermiņā, visticamāk, nesamazinās, jo Latvijas vietējiem ražotājiem vēl ir vajadzīgs laiks, lai paplašinātu ražošanu vietējām vajadzībām, bet importa piegāžu pārrāvumus gan esot iespējams mazināt ar vismaz trīs mēnešu medikamentu krājumiem. Kopumā Latvijā ir 20 zāļu ražotāji, kas var un jau arī ražo dažāda veida medikamentus. Tāpat viņš norāda, ka Latvijā šobrīd ir izveidota efektīva un funkcionējoša sistēma zāļu apgādei ikdienas vajadzībām, taču krīzēm valstiskā līmenī tā nav gatava. Turklāt Covid-19 pandēmija esot pierādījusi, ka valsts nav gatava profesionāli un operatīvi risināt šos jautājumus.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar socioloģi Intu Mieriņu par savstarpējo uzticēšanos sabiedrībā un uzticēšanos politikai, par politiskajām attieksmēm un to, kā tās veidojas, par sociālo mediju radīto spriedzi publiskajā diskusijās. Kas ir politiskās attieksmes, kāpēc vieni domā, ka ir konservatīvi, citi domā, ka viņi ir labēji, bet patiesībā ir kreisi; vai un kā mēs mantojam savas politiskās pārliecības, kā iegūstam to, ko ieraugām, reizi mēnesī skatot politisko partiju reitingus, un kā mēs tajos atpazīstam sevi? „Man liekas, tā lauku skolu situācija ir tipisks gadījums, kas labi raksturo sabiedrības politiskās attieksmes un attiecības ar varu,” vērtē Inta Mieriņa. „Mums pašiem bija pētījums (Latvijas Universitātes) Filozofijas un socioloģijas institūtā pirms dažiem gadiem ar Norvēģijas grantu atbalstu, kur mēs analizējām Latvijas mazās lauku skolas un tieši to situāciju, kas tur notiek, kas notiek, kad skola tiek aizvērta, kad tā netiek aizvērta, bija arī šis modelis, kad skola ir kā multifunkcionāls centrs un skola mēģina kaut kā izdzīvot, izmantojot visādas metodes. Mēs arī salīdzinājām ar Norvēģiju, mēs braucām uz turieni, mēs runājām ar šiem skolotājiem, ar pašvaldības cilvēkiem, ar vecākiem un tā. Tas, ko tas pētījums parādīja, ka laukos skola nav tikai izglītības iestāde, laukos šī skola ir kopienas centrs, tas ir kaut kas, ko cilvēki uztver ļoti sāpīgi, jo būtībā tā ir kā kopienas sirds un tā sajūta bieži vien cilvēkiem ir tāda, ka, ja šī skola tiek aizslēgta, tad būtībā tas ir kā simbols, ka nu viss, vienkārši viss, dzīve apstājās, vairs te neviens nebrauks dzīvot, vienkārši tā sirds ir izrauta. Sakiet, ka tā ir subjektīva uztvere, bet arī šai subjektīvai uztverei ir nozīme. Līdz ar to, teiksim, arī varbūt dažkārt nāk no ministrijas puses komunicējot, kas runā par to, ka statistika rāda, ka Latvijā… Izglītības kvalitātes rādītāji? Jā, izglītības kvalitātes rādītāji. Protams, ir taisnība tas, ka Latvijā finansējums uz vienu skolēnu ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, kas, protams, nozīmē, ka ir salīdzinoši dārgi uzturēt šīs lauku skolas. Vienkārši komunikācija, ja runā, teiksim, par to kvalitāti un tā, tas iet garām, mēs tā kā runājāmies otram garām un cilvēki vienkārši to uztver pavisam savādāk, un rodas vienkārši šī nesapratne starp ierēdņiem, starp ministrijām un starp šiem reāliem cilvēkiem, kas ar to strādā.” Kad vērojam, piemēram, politisko partiju reitingu izmaiņas, spriežam, kā viens vai otrs notikums ir ietekmējis šos reitingus krasi vai mazāk. Atšķirībā no, piemēram, vērtībām, ko socioloģijā uzskata, ka tās mainās ļoti lēni, ar politiskām attieksmēm ir savādāk. Inta Mieriņa: Atkarībā no tā, par kādām politiskajām attieksmēm mēs runājam. Ja mēs skatāmies uz tādām attieksmēm, kā politiskā uzticēšanās, tā ir lieta, kas var mainīties ļoti strauji. Viens notikums un... Mēs arī redzējām, kas notika, piemēram, Covid kontekstā. Covid bija viena no lietām, kas vēl vairāk sagrāva sabiedrības uzticēšanos politiķiem. Kā šis jautājums tika komunicēts, varbūt ne vienmēr tik veiksmīgi. Mēs vienkārši redzējām aptaujās, ka šī politiskā uzticēšanās, kas jau bija zema, ir vēl vairāk nokritusi. Bet ir citas politiskās attieksmes, ko literatūrā sauc par simboliskām jeb dziļi iesakņotām attieksmēm, kā, piemēram, attieksme pret sistēmu, attieksme par demokrātiju. Vai tu uzskati, ka šī ir labāka sistēma, vai tu labāk vēlētos kaut ko citu? Tas ir tas, kas tik ātri nemainās. Tas arī ir pareizi, jo uzticēšanās ir kā jutīgāks indikators. Piemēram, valdības nāk un iet, un atkarībā no tā, kas ir pie varas, attiecīgi arī cilvēkiem šī uzticēšanās palielinās, vai samazinās. Kaut kādi lēmumi, kas tiek pieņemti, es nezinu, teiksim, viendzimuma pāru regulējums vai kaut kas tamlīdzīgs kaut kādā daļā sabiedrības tas pavilks uz augšu, kaut kādā - uz leju. Tā kā, tas viss mainās, un tas ir normāli, un tā tam ir jābūt, tā ir normāla daļa no politiskā procesa. Vēl viena lieta, runājot tieši par šo attieksmju noturīgumu, dažkārt ir izskanējusi arī doma, es zinu, ka bijušais prezidents Levits runāja par to, ka šī neuzticēšanās politiķiem, ka tas varētu būt saistīts ar padomju mantojumu, ka mēs esam pieraduši neuzticēties varai. Tā bija viena no manu pētījumu tēmām, kur arī es analizēju, kā tad ir, vai tā ir vai nav, un, izmantojot diezgan sarežģītas arī statistiskas metodes, man arī izdevās parādīt to, ka attiecībā uz uzticēšanos politiķiem, politiskajām partijām, ka pilnīgi noteikti, ka tā nav. Cilvēka viedoklis atspoguļo to, ko viņi domā par šo partiju darbu. Taču attiecībā uz politiskajām kompetencēm, uz interesi un izpratni par politiku, tur gan mēs redzam zināmā mērā šo padomju mantojumu. Tās paaudzes, kas ir augušas varbūt vairāk ne tikai padomju laikos, bet, kas ir interesanti, arī tās, kas ar politiku socializējušās juku laikos deviņdesmitajos gados, tur mēs vairāk redzam priekšstatu, ka es īsti neorientējos politiskajos notikumos, un izpratne par politiskiem notikumiem ir mazāka. Un tas iet līdzi cauri paaudzēm. Nevis, ka tas tiek pārmantots, bet tas vairāk ir paaudzei, kurai ir šī tiešā pieredzē, dzīvojot Padomju Savienībā. Inta Mieriņa: Ne tikai Padomju Savienībā. Tas ir atkal viens nepareizi iesakņojies priekšstats, ka mantojums nāk tikai no padomju laika, ka padomju laiks bija tas, kas bija sliktais, ka kaut kādā veidā iedragāja uzticēšanos, iedragāja visus mūsu uzvedības, kultūras modeļus un tā tālāk. Bet faktiski tas, ko arī mūsu pētījumi parāda, ka juku laiki deviņdesmitajos ne ar ko nebija labāki tādā ziņā, ka tie arī ir atstājuši ļoti negatīvu iespaidu. Respektīvi, izveidojuši diezgan stabilu politisko attieksmi, kuru mainīt ir grūti. Inta Mieriņa: Daudzi runā par to, kā mēs varam to mainīt, kā mēs varam veicināt šo uzticēšanos - kaut ko stāstīt, kaut ko, skaidrot. Tas, ko es gribu teikt, ka lielā mērā priekš daudziem tas jau ir par vēlu, jo tā ir bērnība, jaunība, kad šī uzticēšanās sajūta bērnā tiek ielikta. Un tāpat arī skolās. Ja runā par skolām, mums vienmēr Latvijā ir bijis kaut kā ļoti liels... Es nesaku, ka to nevajag, bet vienkārši mums ir ļoti liels uzsvars, mēs esam likuši tā kā uz pjedestāla šis eksaktās zināšanas, ka mums vajag matemātiku mācīt, vajag fiziku mācīt, vajag visu darīt. Jā, to visu, protams, vajag, bet, ja mēs skatāmies, kas notiek arī Rietumvalstīs, daudz lielāks uzsvars tiek likts uz sociālajām prasmēm, uz vērtību audzināšanu un tamlīdzīgi. Tai skaitā uz uzticēšanos, tai skaitā uz solidaritāti, toleranci, izpratni vienam pret otru. Mēs nepietiekoši esam to novērtējuši arī skolu sistēmā. Inta Mieriņa ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore. Viņas specializācija ir politiskā socioloģija, un viņa ir plaši pētījusi migrāciju un integrāciju, sociālo kapitālu un sabiedrisko labumu, politiskās attieksmes un rīcību, kā arī jauniešus un izglītības jautājumus. Stažējusies Vācijā, Dānijā, Polijā, piedalījusies kā pētniece daudzu starptautisku projektu realizācijā.

Uz deviņām Latvijai atvēlētajām vietām Eiropas Parlamentā ir pieteikti 16 saraksti, kas nozīmē, ka konkurence būs liela un cīņai jābūt spraigai. Taču vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās ir salīdzinoši zema. Pārlūkojam iesniegtos sarakstus un piedāvātās programmas, spriežam kopā ar ekspertiem, cik nopietni partijas gatavojas šīm vēlēšanām. Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.  

Gandrīz katrs iedzīvotājs un uzņēmums, kas regulāri veic bezskaidras naudas maksājumus no viena bankas konta uz citu, ir saskārušies ar situāciju, ka naudas pārskaitījums aizkavējas vairākas dienas. Taču drīzumā tas mainīsies, jo Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā pieņēma regulu, kas nodrošinās, lai pārskaitītie līdzekļi nekavējoties nonāktu privātpersonu un uzņēmumu bankas kontos visā Eiropas Savienībā (ES). Regula arī uzdos uzlabot pārskaitījumu drošību. Daļa Eiropas banku jau tagad piedāvā iespēju veikt zibmaksājumu jeb tūlītējo maksājumu, kas nozīmē, ka pārskaitītā nauda pie saņēmēja nonāk acumirklī. Taču vairums banku tūlītējos maksājumus piedāvā kā papildu produktu, kas maksā dārgāk nekā parastie naudas pārvedumi. Tas lielā mērā ir izskaidrojams ar to, ka īsais darījumu veikšanas laiks apgrūtina banku iespējas veikt pārbaudes, kuru mērķis ir novērst krāpšanu vai naudas atmazgāšanu. Eiropas Komisija (EK) 2022. gadā ierosināja jaunus tiesību aktus, lai šo pakalpojumu padarītu obligātu. EK apgalvoja, ka tas ļautu nonākt apgrozībā miljardiem eiro, kurus privātpersonas vai uzņēmumi nevar tērēt, jo tie atrodas tranzītā caur maksājumu sistēmām. Toreiz EK lēsa, ka šādi ik dienu finanšu sistēmā iestrēgts aptuveni 200 miljardi eiro. Pēc aptuveni gadu ilga darba pērn novembrī EP, EK un ES Padome vienojās par tūlītējo maksājumu regulas gala uzmetumu, bet pirms nedēļas to ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja Eiroparlamenta deputāti. Regula paredz, ka turpmāk visi bezskaidras naudas maksājumi eiro notiks ne ilgāk kā 10 sekundes, un tūlītējos maksājumus varēs veikt jebkurā diennakts laikā un jebkurā dienā. Turklāt šos maksājumus varēs veikt no vienas ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts uz citu.

Liberālisms Eiropā ir aizgājis par tālu, tāpēc jāatgriežas pie konservatīvām vērtībām, tajā skaitā cīnoties par tradicionālo vērtību saglabāšanu un pret tā saukto zaļo kursu. Ar tādu apņemšanos uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām startē partija „Latvija pirmajā vietā”. Tās pirmais numurs Vilis Krištopans intervijā Latvijas Radio izteicās, ka partija apņēmusies iegūt divus no deviņiem deputātu mandātiem, kas pienākas Latvijai.   Laikā, kad partijas iesniegušas savus kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas šī gada jūnijā pie vēlēšanu urnām pulcēs vēlētājus, programmā Labrīt aicinām viesos partiju pārstāvjus, lai izjautātu par viņu nākotnes iecerēm un nodomiem. Cīņai par vietām Eiropas Parlamentā šajās vēlēšanās pievienojusies arī opozīcijā esošā partija "Latvija pirmajā vietā".   Šodien, 13. februārī, izlozēs Eiropas Parlamenta vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numurus. Eiropas Parlamenta vēlēšanām kandidātus pieteikuši 16 politiskie spēki.

Sarakstu iesniegšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir noslēgusies, un priekšvēlēšanu laiks var sākties pa īstam. Bet ar kādiem uzdevumiem pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā saskarsies jaunais sasaukums un arī deputāti, kas būs ievēlēti no Latvijas? Priekšvēlēšanu laiks ir arī Amerikas Savienotajās Valstīs, bet tas diemžēl negatīvi ietekmē ASV palīdzību Ukrainai, kur Krievijas izraisītais karš ir ieildzis. Par to saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar politologu, Latvijas Universitātes profesoru Dauni Aueru.  

Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam galveno iemeslu, kādēļ krita Krišjāņa Kariņa valdība. Vismaz tā saka finanšu ministrs. Runa ir par valsts un pašvaldību uzņēmumu daļu kotēšanu biržā. Kāds ir status šīm iecerēm, kādas ir problēmas un iespējas, valsts stratēģija un kas reāli bez runāšanas par to “ka tā kā vajadzētu” ir arī izdarīts. Lai valsts un pašvaldības uzņēmumi tiktu līdz biržai, visupirms ir vajadzīga politiskā vēlme un lēmums. Nespēja vienoties par šo jautājumu bija iemesls kādēļ sabruka Kariņa valdība, atklāj finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tagad politiskā griba ir. Par jaunāko ziņojumu ir saņemta virkne negatīvu ierēdniecības atzinumu un iebildumu, bet mērķis turpmāko 3-4 gadu laikā tikt līdz tirgus kapitlaizācijai 9% apmērā no iekšzemes kopprodukta ir palicis dzīvs, skaidro ministrs.

Līdz 16. februārim notiek Kultūras ministrijas rosinātā sabiedriskā apspriešana par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu un Filmu likumos. Kultūras rondo kopā ar ieinteresētajam pusēm pārrunājam sabiedriskajai apspriešanai nodotos grozījumus likumos, kas līdzētu no straumēšanas platformu gūtās peļņas novirzīt papildu līdzekļus Latvijas audiovizuālā satura veidošanai.    Sabiedriskajā apspriešanā ir nonākuši Kultūras ministrijas (KM) rosinātie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu un Filmu likumos, kas paredz Latvijā pieejamiem abonējamiem kino un raidījumu straumētājiem pienākumu veikt iemaksas, lai finansētu vietējā audiovizuālā satura veidošanā. Plānots piemērot 3,5% no abonēšanas maksas ieņēmumu daļas, kas gūta Latvijas tirgū. Finansējums tiktu novirzīts Nacionālajam kino centram kvalitatīvu pašmāju filmu, seriālu, raidījumu veidošanas konkursiem. Priekšlikumus sabiedriskās apspriešanas ietvaros KM gaidīs līdz 16. februārim. Diskutē Nacionālā Kino centra direktore Dita Rietuma, producents studijā "Mistrus Media" un raidījumā pārstāv Latvijas Kinoproducentu asociāciju, kurā ir valdes loceklis, Gints Grūbe un LMT Viedtelevīzijas satura vadītāja Anna Rozenvalde. Visi trīs raidījuma viesi ir strādājuši arī Kultūras ministrijas veidotajā darba grupā, kas palīdzējas izstrādāt grozījumus likumā. Ierakstā uzklausām ar Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieku kultūrpolitikas jautājumos Uldi Zariņu.

Šajā reizē piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir īpaši svarīga, jo nākamajos piecos gados notiks ne tikai pārmaiņas Eiropas augstākajos mandātos, bet arī gaidāma izšķirīga notikumu attīstība saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. Tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas „Jaunā Vienotība” kandidāte Sandra Kalniete, kam sarakstā atvēlēta trešā vieta. Viņa izvairīgi runāja par partijas biedra, bijušā Latvijas premjera un tagadējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumu skandālu, kura dēļ, iespējams, viņam sarakstā ticis tikai otrais numurs aiz Valda Dombrovska. Kalniete uzteica viņa darbu divu krīžu laikā, bet īsti nevainoja „Jaunās Vienotības” reitinga kritumā.

Otrā daļa sarunai ar tibetiešu trimdas politisko līderi, Tibetas trimdas valdības vadītāju jeb sikijongu Penpu Ceringu (Penpa Tsering). Janvārī sikijongs Cerings apmeklēja Latviju, tikās ar mūsu valsts politiķiem un sabiedrības pārstāvjiem, atgādinot par Tibetas tautas likteni totalitārā Ķīnas tautas režīma pakļautībā. Viņš viesojās arī Latvijas Radio. Sarunas pirmajā daļā pievērsāmies tibetiešu trimdas politiskajai organizācijai, tās tapšanas vēsturei un funkcionēšanai. Līdz pagājušā gadsimta vidum Tibeta bija faktiski neatkarīga valsts, taču savas izolētības dēļ tai bija minimāli starptautiskie kontakti. Attiecīgi starptautiskajā arēnā nebija alternatīvas Ķīnas pretenzijām uz tās suverenitāti pār Tibetu. 1950. gadā vairākas desmitgades ilgušais pilsoņu karš Ķīnā beidzās ar Mao Dzeduna vadīto komunistu uzvaru, un šis režīms ar militāru spēku piespieda Tibetu pakļauties. Drīz pēc tam starp tibetiešiem un viņu jaunajiem kaklakungiem uzliesmoja konflikts. 1959. gada sacelšanās, kas tika ar brutālu spēku apspiesta. Dalailama devās trimdā uz Indiju. Līdzi viņam arī 10000 tibetiešu. Jau drīz pēc ierašanās patvēruma zemē garīgais līderis uzsāka nozīmīgu reformu procesu, izveidojot Tibetas trimdas parlamentu un valdību. Kopš 2011. gada šai trimdas valdībai ir vispārējās demokrātiskās vēlēšanās ievēlēts vadītājs jeb sikijongs. Šobrīd šo amatu ieņem 1967. gadā dzimušais ekonomists Penpa Cerings

Lauksaiminīku protesti i izvierzeitūs praseibu pamatuojums, saulis paneļu i vieja turbinu parki Latvejis pīrūbežā, atsasliegšona nu Krīvejis elektroteikla, energeja nu atkrytumu i Nacionalais energetikys i klimata plāns – par klimata i energetikys tendencem regionā saruna ar klimata i energetikys ministru, ari lauksaiminīku, nu Latgolys Saeimā īvālātū Kasparu Melni (ZZS). Par klimata i energetikys ministru (KEM) Kaspars Melnis tyka nomināts 2023. gods septembrī, tok navar napīsaukt, ka vēļ 2022. gods decembrī jis pats īsastuoja pret itaidys ministrejis sataiseišonu i piečuok par juo īceļšonu ministra omotā kategoriski beja preteimā ari Latvejis dobys aizsardzeibys organizacejis. „Golvonais arguments deļkuo es suokuos beju pret KEM, beja aiz tuo, ka byus klimats i energeja, bet nabyus vidis. Jo vidis bloks ir VARAM. I myusu pastatejums beja – ka mes vodom itū ministreju, vidis blokam juoīt pi myusu, jo kai var byut klimats bez vidis. Mes redzim – vīns nu tūs leluokūs izaicynuojumu ir lelī energetikys projekti, atjaunojamuo energeja, kas ir viejs, saule i vide. Tys ir vīns nu golvonūs aspektu, i leidza ar tū niu mes asam nūsavīnuojuši, ka da vosorys vyda mes sakuortojam i puorlīkam, i vidis bloks puorīt pi myusu.” Ari Latgolā i pīrūbežā vys vaira atsateista saulis parki, lels saulis parks atkluots Zylupē, taids plānuots ari Augšdaugovys nūvodā i Bolvu nūvodā pi poša rūbeža ar Krīveju. „Saulis parki ir breineigs davums kai energetiskajā drūšeibā, tai i ekonomikā, saprūtams, tī ir ari sovi izaicynuojumi,” saulis energejis atteisteibu Latgolā viertej ministrys, tymā pošā laikā vieja turbinu parku atteisteibu komentejūt jau daudzi pīsardzeiguok. „Te ir juosoka, ka ar vieja parkim Latgolā byus kai byus. Mes gaidom, kod Aizsardzeibys ministreja publiskuos karti. Jo tei problema, ar kū saīt sasadūrt, tu vari izprojektēt vieja parku, pabeigt ītekmis iz vidi nūviertiejumus, apsasprīsšonys i golā tev taipat tys ir juosaskaņoj ar Aizsardzeibys ministreju. Tys ir vaļsts drūšeibys vaicuojums. Jo mes zynim, kaidūs apstuokļūs mes niu dzeivojam, kas nūteik sābrūs. Tys nav nikaids nūslāpums, ka vieja turbinys dora sovys problemys nūvāruošonā i cytuos lītuos.”

Lauksaimnieku protesti, nevienprātība koalīcijā par skolu reformu un problēmas ar "Latvijas Pastu" - tās ir dažas šīs nedēļas aktualitātes, par kurām diskutējam Krustpunktā. Noteikti jāpiemij arī vairākas aktualitātes ārpus mūsu robežām, kas tieši vai netieši saistās ar Ukrainu un attiecīgi mūsu drošības situāciju nākotnē. Viena no tām - Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka maiņa. Aktualitātes analizē raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone, ReTV galvenā redaktore  Inga Gorbunova un portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska.  

No Latvijas Eiroparlamentā ievēlētās Tatjanas Ždanokas saikne ar Krievijas specdienestiem lieku reizi atgādina par mūsu drošības iestāžu darba nozīmi. Protams, liek uzdot jautājumus par iespējamām sekām konkrētajā gadījumā. Tas būs viens no jautājumiem, par ko runājam Krustpunktā, kad izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Andrejs Vasks, Latvijas Radio pētnieciskās nodaļas žurnālists, un Gatis Kristovskis, aģentūras LETA žurnālists.  

“Я принялa идею, что могу умереть в любой момент, и это дало мне покой. Что ж, я могу делать то, что хочу — помогать людям, заниматься любимым делом и проживать каждый день на полную катушку. Как последний.” Tak в разговоре с журналистoм  Dīvs Reiznieks рассказала гостья этой недели, инженер-строитель, предприниматель Ольга Лекова, которая 10 лет назад была вынуждена бежать из Донецка и теперь часть своей жизни посвящает устройству бомбоубежищ в разных местах Украины.    Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs    Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/bumbu-patvertnu-epizode--60.a187767/   Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. 

"Esmu pieņēmusi domu, ka varu nomirt jebkurā mirklī un man tas ir devis mieru. Nu varu darīt to, ko vēlos – palīdzēt cilvēkiem, strādāt sev mīļu darbu un katru dienu dzīvot pilnībā piepildītu. Kā pēdējo," tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa, būvinženiere, uzņēmēja Olga Lekova, kura jau pirms 10 gadiem bija spiesta bēgt no Doņeckas un nu daļu savas dzīves velta bumbu patvertņu iekārtošanai visdažādākajās Ukrainas vietās. Tāpat raidierakstā plašāk paskatīsies uz situāciju ar bumbu patvertnēm Ukrainā un Latvijā.   Savukārt Rihards Plūme Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādiem jautājumiem:  • Vēlreiz par kadru maiņu Ukrainas bruņoto spēku vadībā;  • ES beidzot pārvar Ungārijas barjeru un atvēl naudu Ukrainai;  • Kā attīstīsies ASV iekšpolitiskās cīņas un vai Ukraina saņems palīdzību no Vašingtonas?    Epizodes gaita:  00:31 Ievads 01:40 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:14 Gaidāmā vadības maiņa Ukrainas Bruņotajos spēkos un ne tikai – restarts pats par sevi nav nekas slikts, bet neatbildēti jautājumi pastāv. 07:04 Ko dabūja Orbans par to, ka nebloķēja Eiropas Savienības sagatavoto 50 miljardu palīdzību Ukrainai? 10:22 ES 50 miljardi nav paredzēti militārajai sfēra. Kāpēc tā ir problēma? 11:11 Par Ungāriju vēl dzirdēsim, jo jautājumi, kurus ietekmēt nebūt nav izsmelti. 12:01 ASV iekšpolitikas ietekme uz palīdzību Ukrainai – Kristīne atgādina hronoloģiju.    13:50 Vašingtonā varētu atdzimt ideja, ka militārā palīdzība Ukrainai jāatdala no citiem jautājumiem. 16:42 EXPLAINER: Kāda ir situācija ar bumbu patvertnēm Ukrainā un Latvijā – pavisam ne rožaina un pilnīga katastrofa.  23:21 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – būvinžinieri un uzņēmēju Olgu Lekovu, kuras sociālā misija ir bumbu patvertņu iekārtošana un mēbeļu ražošana no atjaunojamiem materiāliem tieši bumbu patvertnēm. 25:27 Olga par to kā Krievijas iebrukums viņu pārsteidza Krimā 2014.gadā. 26:13 Atgriežoties Doņeckā viss bija mierīgi, taču jau drīz nācās pamest arī to un pārcelties uz Kijivu. 27:27 Kijivā ieradās bez nekā. 29:19 Par to vai saites ar Doņecku saglabājušās arī šobrid Olga izvēlas nerunāt 29:40 Vai Ukraina varētu izbeigt karu, neatbrīvojusi Krimu, Doņecku un pārējās Kirevijas okupētās Ukrainas austrumu teritorijas? 30:22 Pat ja Doņecka tiktu atbrīvota, Olga vairs negribētu pārcelties atpakaļ uz turieni. 31:38 Pieredzētais 2014.gadā bija sagatavojis Olgas ģimeni 2022.gada notikumiem. 32:43 Apziņa ka rītdiena var nepienākt, dod mieru. 34:35 Kā Olga nonāca līdz idejai atjaunot bumbu patvertnes. 35:50 Šajā procesā konstatēja ka nav pieejamas atbilstošas mēbeles patvertnēm. 37:25 Tika pieņemts šādas mēbeles ražot pašiem 37:56 Par materiālu tika izraudzīts pārstrādāta plastmasa, tādejādi ražošanu padarot arī dabai draudzīgu. 39:47 Patvertņu atjaunošanas un labiekārtošanas darbība auga dabiski. 41:52 Kas ir Olgas klienti? 42:43 Cik daudz un kādu mēbeļu vajadzīgs patvertnēs? 43:55 Šobrīd valsts jau nopietni ķērusies klāt patvertņu uzlabošanai. 44:31 Svarīgi ir ne tikai tas, lai patvertne būtu, bet arī lai tā būtu ērta cilvēkiem. 45:38 Ar savu pieredzi šobrīd dalās arī citās valstīs. 46:20 Kā Latvijā noskaidrot kur agrāk bijušas patvertnes? 47:24 Kāpēc Ukrainā ir cilvēki, kuri izvēlas nedoties uz patvertnēm sirēnu laikā? 49:51 Ļoti iedvesmo cilvēku pateicība pēc patvertņu labiekārtošanas pabeigšanas. 50:57 Kāpēc Olgas uzņēmumos pārsvarā strādā cilvēki, kuri bijuši spiesti pamest savus mājokļus un pārcelties uz Kijivu gluži kā Olgas ģimene? 52:38 Saražotās mēbeles patvertnēm tiek pārdotas par pašizmaksu, bet peļņa tiek gūta no dizaina mēbeļu ražošanas. 53:42 Olgas dzinulis ir izveidot tādu valsti un tādas lietas par ko nebūtu kauns bērna priekšā. 54:44 Lielākā vēlme ir lai tuvinieki būtu dzīvi un veseli. Diemžēl šī ir vēlme kas nav piepildījusies. 55:55 Sarunas beigas. 56:00 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto. 58:55 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Šonedēļ partijas vēl var iesniegt kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanām, 13.februārī tiks izlozēti partiju sarastu kārtas numuri jūnijā gaidāmajām vēlēšanām. Savus kandidātus izziņojusi partija "Saskaņa". Viena no saraksta līderēm būs Regīna Ločmele, kurai sarakstā ir trešais kārtas numurs.

Krievijas vēlēšanu komisija neatzīst daļu Nadeždina iesniegto parakstu. ASV neizdodas panākt vienošanos par palīdzību Ukrainai un imigrācijas ierobežošanu. Ukrainā, šķiet, ir grūti sadarboties prezidentam un bruņoto spēku komandierim. Notikumus ārpolitikā anlizē portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis. Nadeždins – kontroles mehānisma kļūda vai eksperiments, kas kļuvis nekontrolējams? Boriss Nadeždins ir Krievijas politikas veterāns. Tālajā 1990. gadā tobrīd 27 gadus vecais fizikas-matemātikas zinātņu kandidāts tika ievēlēts Maskavas apgabala Dolgoprudnijas pilsētas Tautas deputātu padomē. Nākamajā gadā viņš iestājās „Demokrātisko reformu kustībā”, kuras dibinātājs bija Mihaila Gorbačova tuvs līdzgaitnieks Aleksandrs Jakovļevs. 1993. gadā ieguvis arī jurista diplomu, Borisa Jeļcina varas periodā Nadeždins aktīvi piedalījās likumdošanas aktu izstrādē, šai sakarā satuvinoties ar vienu no tobrīd pamanāmākajiem Jeļcina komandas dalībniekiem Borisu Ņemcovu. 1997. gadā Nadeždins sāka strādāt par Ņemcova, tobrīd Krievijas Federācijas valdības vadītāja vietnieka, padomnieku, bet jau drīz pēc tam kļuva par toreizējā valdības vadītāja Sergeja Kirijenko palīgu. Kā zināms, Ņemcovs vēlāk kļuva par vienu no asākajiem Vladimira Putina kritiķiem un 2015. gadā tika nogalināts. Savukārt Kirijenko pietuvinājās Kremļa saimniekam un šobrīd ir viena no pamanāmākajām figūrām Krievijas varas virsotnē, oficiāli – Prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks, neoficiāli reizēm dēvēts par „Putina galma pelēko kardinālu”. Laiks no 1999. līdz 2003. gadam bija Borisa Nadeždina politiskās karjeras apogejs, kad viņš bija Krievijas Valsts Domes deputāts, ievēlēts no partijas „Labējo spēku savienība”. Nākamajās desmitgadēs viņš turpināja darboties šajā un citās partijās, kuras, Putinam un viņa varas partijai „Vienotā Krievija” konsolidējot savu politisko ietekmi, tika nobīdītas Krievijas politikas perifērijā. Attiecīgi, nesekmīgi bija Nadeždina starti Valsts Domes un Maskavas apgabala gubernatora vēlēšanās, līdz 2019. gadā viņš, var teikt, atgriezās sākumpunktā – tika ievēlēts par Dolgoprudnijas Deputātu padomes locekli no partijas „Taisnīgā Krievija”. Vēl var piebilst, ka no 2010. līdz 2020. gadam Nadeždins darbojās Krievijas Federācijas Centrālās vēlēšanu komisijas konsultatīvajās ekspertu padomēs. Pagājušā gada oktobra vidū Boriss Nadeždins paziņoja par savu nodomu kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās ar partijas „Pilsoniskā iniciatīva” atbalstu. Tā kā partija nav pārstāvēta Valsts Domē, tās kandidātam pielaišanai pie vēlēšanām bija jāsavāc 100 000 pilsoņu parakstu. Jau no paša sākuma Nadeždins deklarēja, ka pārstāvēšot tos Krievijas vēlētājus, kuri nav mierā ar prezidenta Putina politiku, un par savu galveno mērķi izvirzot pārtraukt karadarbību Ukrainā. Daudzi novērotāji izteica pieņēmumu, ka pašreizējā Krievijas politiskajā klimatā šāda platforma, ja vien kandidāts nav gatavs nopietni riskēt ar paša un ģimenes likteni, var parādīties tikai ar Kremļa atļaušanu. Tomēr tie paši novērotāji spriež, ka varai, visdrīzāk, bija nepatīkams pārsteigums, kad pie attiecīgajām parakstu vākšanas vietām sāka pulcēties garas rindas un samērā neilgā laikā tika savākti vairāk nekā 200 000 parakstu. Tika spriests, ka, ja arī Nadeždina kampaņa bijusi Kremļa plānots eksperiments, tas varētu būt kļuvis eksperimentētājiem nekontrolējams. Jau pirmdien, 5. februārī, Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka 15% no savāktajiem parakstiem esot nederīgi, kas nozīmē, ka skaļais pacifists tiks nocelts no priekšvēlēšanu sacensības trases. Galīgais paziņojums šai sakarā gaidāms šodien. Vai „hetmanis” liks „atamanam” iet? Par zināmu rīvēšanos un nesaskaņām starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un valsts bruņoto spēku virspavēlnieku Valēriju Zalužniju runā nu jau vismaz kopš brīža, kad kļuva skaidrs, ka Ukrainas bruņoto spēku mēģinājumi salauzt Krievijas okupantu aizsardzību un atbrīvot jaunas plašākas teritorijas nenes cerētos panākumus. Šīs runas, saprotams, saistījās ar versijām par iespējamu ģenerāļa atkāpšanos vai atstādināšanu no ieņemamā amata. Lieki piebilst, ka sevišķi aizrautīgi šādas ziņas apspēlēja agresorvaslsts Krievijas propagandas līdzekļi. Jaunu nokaitējuma pakāpi tēma sasniedza 29. janvārī. Šai dienā, kā vēsta raidsabiedrības BBC Krievu dienests, Zalužnijs tika uzaicināts uz sarunu prezidenta birojā, kur viņam, pēc raidorganizācijas avotu paustā, paziņots par atstādināšanu. Drīz pēc tam šī ziņa sāka cirkulēt sociālajos tīklos.   Dažas stundas vēlāk, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, par atstādināšanu jau kā par notikušu faktu vēstīja vairāki Ukrainas mediji, un tad jau nebija ilgi jāgaida, līdz šis duļķainais vilnis sāka skaloties pa Krievzemes plašumiem. Taču tad, apmēram bez divdesmit minūtēm astoņos vakarā, Ukrainas Aizsardzības ministrijas „Telegram” kontā tika publicēts paziņojums, ka ziņa neatbilst patiesībai – nekāda atstādināšana neesot notikusi. Tātad, pēc visa spriežot, prezidents Zelenskis atteicies no sava lēmuma. Iemesli, kā spriež BBC, varētu būt divi – vai nu iejaukušies Rietumu sabiedrotie, vai arī abi perspektīvie amata mantinieki – Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs un Sauszemes spēku komandieris Aleksandrs Sirskis – atteikušies stāties Zalužnija vietā. Kā trešais faktors tiek minētā ģenerāļa Zalužnija milzu popularitāte kā armijā, tā aizmugurē, kas nekavējās izpausties sociālajos tīklos. Tomēr tā, visdrīzāk, kalpojusi kā fons, ne kā tiešs arguments lēmuma pieņemšanā, respektīvi, atcelšanā. No paša Volodimira Zelenska tobrīd, pagājušās nedēļas sākumā, nekādi konkrētāki komentāri neizskanēja. Taču pagājušo svētdien, 4. februārī,  izskanēja prezidenta intervija Itālijas sabiedriskajai televīzijai RAI, kurā viņš atzina, ka pārdomājot virspavēlnieka atlaišanu. Intervijā viņš sacīja: „Ir nepieciešama pārstartēšana, jauns sākums. Runa nav par vienu cilvēku, bet gan par kopējo valsts vadības virzienu.” Amerikāņu politikas biezais gaiss Pēdējās dienas rāda, cik sabiezējis ir amerikāņu politikas gaiss, kurā nupat izkūpējusi ar lielām pūlēm panāktā demokrātu un republikāņu vienošanās par nacionālās drošības finansēšanas paketi, kas, cita starpā, paredz arī sešdesmit miljardus dolāru atbalsta Ukrainai. Demokrātu puse bija gatava ļoti nozīmīgi piekāpties imigrācijas politikas sakarā, riskējot ar daļas vēlētāju atbalstu, un piekrist imigrāciju ierobežojošiem pasākumiem, kas ir stingrāki, nekā jebkas, ko Kongress akceptēja Trampa prezidentūras periodā. Svētdienas vakarā tika publiskots vienošanās teksts, kuru Senātam bija jāvirza galīgajai apstiprināšanai Kongresa Pārstāvju palātā, bet jau drīz pēc publiskošanas Pārstāvju palātas priekšsēdis Maiks Džonsons paziņoja, ka vienošanās esot sliktāka, nekā ticis sagaidīts, un ka, ja tā arī nonāks līdz kongresmeņu balsojumam, tā tur „būs pagalam”. Pirmdiena vēl pagāja, paužot pieņēmumus, ka senatori varētu likumprojektu tomēr atbalstīt, ja tiem būtu ļauts ilgāks laiks ar to iepazīties, taču vakar, 6. februārī, Senāta republikāņi paziņoja, ka viņu atbalsta nebūs. Nelīdzēja republikāņu frakcijas vadītāja Miča Makonela aicinājums apzināties vēsturisko momentu un saprast, ka palīdzības pakete ir amerikāņu ieguldījums pasaules demokrātiju cīņā pret autoritāro režīmu koalīciju, kas met izaicinājumu Savienotajām Valstīm. Nelīdzēja prezidenta Baidena mudinājumi Senātam nodemonstrēt „stingru mugurkaulu”. Tātad – pagalam. Galvenais notikušā vaininieks nav tālu jāmeklē – tas ir Donalds Tramps. Robežas problēmas, kā zināms, ir viņa jājamzirdziņš, un viņam būtu ļoti neizdevīgi, ja tagad tās sāktu risināt, laupot viņam iespēju demagoģiski klaigāt par šo tēmu priekšvēlēšanu periodā, bet pēc tam taisīt no sevis vienīgo, kurš spēj šo jautājumu atrisināt. Un daudzi republikāņu likumdevēji, acīmredzot baidīdamies par savu nākotni partijā un uz politiskās skatuves, ir gatavi darīt ekscentriskajam Donaldam pa prātam. Otrdien Pārstāvju palātā, savukārt, izgāzās republikāņu vairākuma mēģinājums izteikt neuzticību Baidena administrācijas iekšējās drošība sekretāram Alehandro Maijorkasam, bet pēc tam apstiprināt atsevišķi atbalsta finansējumu Izraēlai. Kā raksta raidsabiedrības CNN analītiķis Stīvens Kolinsons, „šī neveiksme nāk par labu Baltajam namam, kas arvien labprātāk tēlo Džonsona vadīto vairākumu kā Donalda Trampa politisko triku mašīnu, nevis nopietnu valdošu spēku.” Sagatavoja Eduards Liniņš.   

Arī Latvijas zemnieki sāk protestus, sakot, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Vai zemnieku prasības ir izpildāmas?Krustpunktā par nozares problēmām diskutē Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons, zemkopības ministrs Amrands Krauze un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis. Jau vairākas nedēļas Latvijas Radio ziņo par lauksaimnieku protestiem dažādās Eiropas valstīs. Lielāko uzmanību sākotnēji izpelnījās akcijas Vācijā, Francijā, bet līdzīgas notika arī Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā un citviet. Nu šīm akcijām pievienojušies arī Latvijas zemnieki. Tiesa, katrā valstī jau ir mazliet atšķirīga situācija, prasības arī nav vienādas. Latvijas zemnieki sagatavojuši savu sarakstu, un, ja tas netiks realizēts, jau itin drīz traktori būšot Rīgā. Ko tad grib Latvijas zemnieki un kā šo situāciju vērtēt?

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Mārtiņu Vaivaru, uzņēmēju, kurš strādā ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kritiskās domāšanas kustības „quotudoma.lv” izveidotāju par etnosiem mūsu sabiedrībā un to identitāti, piederības izvēlēm, etnisko spriedzi kā politikas instrumentu. Latvija ir multietniska demokrātiska valsts, kuras pēdējie 30 gadi kopš valstiskuma atjaunošanas ietver arī mēģinājumus saprast, kas tad ir tā nācija, kas mūsu valsti veido, kas ir vēstures neirozes, kas mums ir iekšēji piemītošas, un kas ir tās, ko mūsu valsts ārējais ienaidnieks veicina. Par to saruna ar Mārtiņu Vaivaru, kurš Oksfordas universitātē filozofiju, politiku un ekonomiku. "Kas ir vāja sabiedrība? Vāja sabiedrība ir sabiedrība, kas ir ļoti polarizēta, kurā ir ļoti ekstrēmi viedokļi, cilvēki viens ar otru nerunā, cilvēki viens otru ienīst, viņi viens otru nesaprot. Vāja sabiedrība ir tāda, kurās ir ļoti noplacinātas dažādas sabiedrībai svarīgas institūcijas," sarunā norāda Mārtiņš Vaivars. "Vai mums ir dažāds "Tik Tok", "Twitter", citu kanālu saturs, kas gan ļoti polarizējošs, ekstrēms, gan arī dažādas valstij svarīgas institūcijas noniecinošs? Protams, ka mums ir. Mums ir ļoti daudz un ir ļoti grūti saprast, kas no tā ir tā autentiskā daiļuma, kas ir šī te varbūt sistemātiski tā kā amplificētā paplašinātā daļa. Tas, ko, manuprāt, Krievijas propaganda ļoti bieži dara, ir, ka viņi sagaida kādus diezgan organiskus notikumus, kas mazliet šķeļ sabiedrību, teiksim, ASV… Nu haosa eksports jau bija viņu eksportprece oficiāli atzīta. Jā, viņi sagaida kaut kādu organisku notikumu, par ko, teiksim, latvieši būtu dusmīgi vai ASV tas būtu tas, ka bija tā Džordža Floida slepkavība, kur policists viņu nogalināja, un tad viņi ļoti iesaistās, lai šīs te dusmas uzgrieztu uz 200, dažādos veidos. Man, protams, nav datu, bet es tiešām ticu, ka, visticamāk, Izraēlas - Palestīnas konfliktā arī kaut kas tāds šobrīd notiek." Nesen portālā "Satori" rakstīji, ka Latvijā ir klātesoša zema līmeņa etniskā spriedze, un to var novērot gan Saeimas debatēs, gan priekšvēlēšanu kampaņās un pat faktā, ka nozīmīgai daļai Latvijas pilsoņu ir maz tuvu draugu no citām etniskām grupām. Zema līmeņa etniskā spriedze - kas tas īsti būtu un cik lielā mērā tā ir problēma? Mārtiņš Vaivars: Kopumā Latvija nav nemaz tik sliktā vietā, kā reizēm kādās politiskās sarunās varētu likties. Jo pasaulē, protams, ir ļoti daudz vietas, kur ir daudz vardarbības starp etniskām un starp reliģiskajām grupām. Latvijā kopumā tas 30 gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas īsti nav noticis.  Teikt, ka Latvijā nav etniskās spriedzes, manuprāt, ir pārspīlējums. Tomēr to var just dažāda veida politiskajā retorikā, ko tu dzirdi no dažādiem ekstrēmākiem spēkiem. To var just dažādos mītos, kurus tu vari novērot tad, kad tu runā ar dažādu Latvijas etnisko grupu pārstāvjiem. Nesen lasīju pētījumu, ka kopumā apmēram ceturtdaļai līdz trešdaļai Latvijas pilsoņu, it īpaši latviešu daļā, nav neviena krievu-latviešu drauga, tuva drauga, ne tikai kolēģa, ar kuru apspriest dažādus intīmus politiskus jautājumus. Tā ka es teiktu, ka maza līmeņa spriedze noteikti ir. Kādēļ tā ir problēma? Jo tas veicina dažāda veida ekstrēmāku politiku, tas noteikti veicina dažāda veida populismu, kas noved pie lēmumiem, kas Latvijai nav optimāli. Kopumā, es teiktu, ka saliedēta valsts, kur cilvēki viens otru saprot, spēj darboties kopā, noteikti ir arī drošāka valsts. 

Lielu ažiotāžu izraidīja "Latvijas Pasta" lēmums šogad slēgt vairāk nekā simt pasta nodaļas. Lēmums mainīts, bet jautājums paliek - kā turpināt nodrošināt pasta pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā ilgtermiņā? Krustpunktā diskutē "Latvijas Pasta" valdes loceklis ar atbildību finanšu vadības jomā Andris Puriņš, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un Saeimas deputāts Uģis Mitrevics. "Latvijas Pasta" plāns slēgt vai reorganizēt desmitiem nodaļu ir apturēts, tomēr jautājums par pasta nākotni joprojām ir atklāts. Plānotā reforma skar lielāko daļu no šobrīd, gada sākumā, esošajām 176 nodaļām. Kopumā tā skartu 105 nodaļas, bet sešas no tām jau ir slēgtas. Tomēr Satiksmes ministrija reorganizāciju lika apturēt un vērtēt katras nodaļas situāciju atsevišķi. Skaidrojam, kāds ir "Latvijas Pasta" iecerētās reformas mērķis, kā arī diskutējam par pasta misiju kā tādu un arī to, vai kādas funkcijas mazāk apdzīvotajos reģionos nevar nodot kādam citam, piemēram, pašvaldībām.

Vēl līdz piektdienai turpinās kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lielākā daļa partiju to jau izdarījušas, saraksta galvgalī liekot cilvēkus ar politisko pieredzi, arī ar pieredzi Eiropas Parlamentā. Atšķirīgu ceļu izvēlējies Apvienotais saraksts, kura lokomotīve šīs vasaras vēlēšanās būs "Tviterkonvoja" vadītājs Reinis Pozņaks. Reinis Pozņaks uzskata, ka Eiropai jābūt pašai stiprai un jādomā, kā to panākt patstāvīgi, nevis raugoties aizokeāna virzienā. Lai arī Apvienotais saraksts virza Reini Pozņaku kā „lokomotīvi” vasarā gaidāmajās vēlēšanās, pagaidām viņš negatavojas iestāties nevienā no Apvienotā saraksta partijām. Pozņaks Latvijas Radio teica, ka Eiropai laiks domāt un rīkoties ātri.

Protestos visā Latvijā piedalījušies ap 2000 zemnieku, lēš Zemnieku Saeima. Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem šodien bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās. Zemnieki valdībai un zemkopības ministrijai izvirzījuši vairākas prasības, tostarp, viņi iebilst lielajai birokrātijai nozarē, aicina nekavējoties pārtraukt pārtikas importu no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī saglabāt samazinātu PVN dārzeņiem.

Gadsimtu gaitā attiecības starp Tibetu un tās lielo austrumu kaimiņu Ķīnu ir piedzīvojušas dažādus periodus. Reālu varu pār Tibetu Ķīnas impērija ieguva 18. gadsimta pirmajā pusē, taču jau 19. gadsimta vidū līdz ar impērijas pagrimumu un krīzi šī vara kļuva gluži nomināla. Bet pēc tam, kad 1912. gadā impērija sabruka, Tibeta kļuva faktiski neatkarīga valsts. Vara tajā piederēja garīgajam līderim dalailamam. Jau vairākus gadsimtus pirms tam dalailamas Tibetā bija arī nozīmīgākie vietējie laicīgās varas nesēji. Tomēr starptautiski Tibetas valsts neieguva atzīšanu, un vairums pasaules valstu uzlūkoja to kā Ķīnas sastāvdaļu. 1950. gadā komunistiskais Ķīnas režīms, uzvarējis pilsoņu karā un izmantodams savu militāro pārākumu, atgrieza Tibetu Ķīnas pakļautībā. Nebija ilgi jāgaida, līdz starp tibetiešiem un viņu jaunajiem kaklakungiem uzliesmoja konflikts. 1959. gada sacelšanās, kas tika ar brutālu spēku apspiesta. Dalailama devās trimdā uz Indiju. Līdzi viņam arī 10000 tibetiešu. Jau drīz pēc ierašanās patvēruma zemē garīgais līderis uzsāka nozīmīgu reformu procesu, izveidojot Tibetas trimdas parlamentu un valdību. Kopš 2011. gada šai trimdas valdībai ir vispārējās demokrātiskās vēlēšanās ievēlēts vadītājs jeb sikijongs. Šobrīd šo amatu ieņem 1967. gadā dzimušais ekonomists Penpa Cerings (Penpa Tsering). Janvārī sikijongs Cerings apmeklēja Latviju un viesojās arī Latvijas Radio.

Gadsimtu gaitā attiecības starp Tibetu un tās lielo austrumu kaimiņu Ķīnu ir piedzīvojušas dažādus periodus. Reālu varu pār Tibetu Ķīnas impērija ieguva 18. gadsimta pirmajā pusē, taču jau 19. gadsimta vidū līdz ar impērijas pagrimumu un krīzi šī vara kļuva gluži nomināla. Bet pēc tam, kad 1912. gadā impērija sabruka, Tibeta kļuva faktiski neatkarīga valsts. Vara tajā piederēja garīgajam līderim dalailamam. Jau vairākus gadsimtus pirms tam dalailamas Tibetā bija arī nozīmīgākie vietējie laicīgās varas nesēji. Tomēr starptautiski Tibetas valsts neieguva atzīšanu, un vairums pasaules valstu uzlūkoja to kā Ķīnas sastāvdaļu. 1950. gadā komunistiskais Ķīnas režīms, uzvarējis pilsoņu karā un izmantodams savu militāro pārākumu, atgrieza Tibetu Ķīnas pakļautībā. Nebija ilgi jāgaida, līdz starp tibetiešiem un viņu jaunajiem kaklakungiem uzliesmoja konflikts. 1959. gada sacelšanās, kas tika ar brutālu spēku apspiesta. Dalailama devās trimdā uz Indiju. Līdzi viņam arī 10000 tibetiešu. Jau drīz pēc ierašanās patvēruma zemē garīgais līderis uzsāka nozīmīgu reformu procesu, izveidojot Tibetas trimdas parlamentu un valdību. Kopš 2011. gada šai trimdas valdībai ir vispārējās demokrātiskās vēlēšanās ievēlēts vadītājs jeb sikijongs. Šobrīd šo amatu ieņem 1967. gadā dzimušais ekonomists Penpa Cerings (Penpa Tsering). Janvārī sikijongs Cerings apmeklēja Latviju un viesojās arī Latvijas Radio. Sarunas otrā daļa.

Jau vairākas stundas rit Zemkopības ministra sarunas ar Latvijas lauksaimnieku organizācijām par viņu prasībām. Lai pievērstu uzmanību problēmām lauksaimniecības nozarē, kas iestrēgušas politiskajos un ierēdniecības gaiteņos, zemnieki nākampirmdien, 5. februārī, sāks protestus reģionos. Sekojam līdzi diskusijai un vai ir iespēja, ka protestus atceļ. Viedokli izsaka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Latvijas zemnieki, līdzīgi kā lauksaimnieki citviet Eiropa, nolēmuši doties protesta akcijās. Eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka sadarbojusies ar Krievijas drošības dienesta darbiniekiem. Nedēļas aktualitātes analizē žurnālisti: raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "TVNET" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 raidījumu vadītāja Anita Daukšte.  

Izglītības un zinātnes ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi grozījumus Izglītības likumā par vienotu kritēriju ieviešanu, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai. Šie grozījumi stātos spēkā šī gada septembrī un ietekmētu finansējuma piešķiršanu no 2025. gada septembra tajās skolās, kuras kritērijus neizpilda. Sabiedrības uzmanību izpelnījušās mazās skolas, jo viens no jaunajiem kritērijiem būtu minimālais skolēnu skaits klasē. Izglītības ministre Anda Čakša no Jaunās Vienotības atzīst, politiskā atbalsta ziņā gan striktu “nē” viņa neesot dzirdējusi, lai gan diskusijas turpinoties. Ministre noliedz pārmetumus par sasteigtu reformu un atkārtoti uzver, ka tās ir saistītas ar spēju nodrošināt bērniem labu izglītību. Dažādos gan starptautiskos, gan vietējos mērījumos skolēnu sniegums pasliktināijes un ir būtiskas atšķirības starp skolām, kas izvietotas laukos un kas - pilsētās. Šī brīža finansējuma balstīšana uz bērnu skaitu pašvaldībā, radot nevienlīdzīgu situāciju gan pašiem bērniem, gan skolotāju atalgojuma ziņā, tāpēc jāpanāk, lai šādas nevienlīdzības nebūtu. Sarunā Čakša arī norādīja, ka Latvijas Olimpiskās komitejas iebildes, ka šobrīd neviena no sporta federācijām joprojām nav saņēmusi valsts budžetā paredzēto bāzes finansējumu ir pārspīlētas. Notiek naudas piešķiršanas kartības izmaiņas un naudu drīzumā parskaitīs. Atgādināsim, ka Olimpiskā komiteja nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, kurā izklāsta, ka federācijas kavē maksājumus, sportisti aizņemoties naudu privāti, bet Latvijas Olimpiešu sociālā fonda pabalsti sporta veterāniem šomēnes varot kavēties.

Eiropas Savienības valstu līderi šodien ir atbalstījuši 50 miljardu eiro palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Par spīti iepriekšējiem iebildumiem, Ungārijas premjers Viktors Orbāns ir piekritis pievienoties pārējām valstīm un atbalstīja budžeta grozījumus, kas paredz palīdzības piešķiršanu. Šis lēmums nodrošina Ukrainai finanšu stabilitāti tuvākajos četros gados un sūta pamudinājumu arī ASV Kongresam vienoties par naudas piešķiršanu. Premjere Evika Siliņa no Jaunās Vienotības pirms sanāksmes ir sacījusi, ka ir būtiski vienoties gan par palīdzību Ukrainai, gan par pārējiem budžeta grozījumiem, kas tā arī ir noticis.

Problēmas ar Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, aptieku īpašnieku cīņa pret ieceri samazināt uzcenojumu zālēm. Krustpunktā izvaicājam veselības ministru Hosamu Abu Meri (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Libeka un Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode.  

Vairāk nekā desmit gadus Latvijā darbojas Kremlim pietuvinātā oligarha Pjotra Avena labdarības fondi. Tie dāsni sponsorēja projektus, ko bija iecienījusi arī politiskā un kultūras elite. Karīna Zandersone, Dobeles mūzikas skolas direktore: “Viņi tiešām īstenoja visas mūsu vēlmes, manuprāt, uz to brīdi, ko mēs tik vien vēlējāmies.” Latvijā reģistrētie nodibinājumi ļāva valstī ieplūst miljoniem eiro no Putinam tuviem Krievijas biznesmeņiem. Arī no ofšoru firmām Kiprā un Britu Virdžīnu salās. Valts Ābols, Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Tajā laikā mēs sadarbojāmies ar cilvēku, kas bija Ordeņu kapitula izvērtēts Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris.” Pjotram Avenam, kā arī daļai no viņa fonda ziedotājiem, kuriem ir ciešas saiknes ar Putinu, tagad ir noteiktas sankcijas. Elīna Vrobļevska, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece: “Es neuzskatu, ka viņš bija jebkurā brīdī līdz pēdējo pāris gadu notikumiem traktēts kā kaut kas negatīvs.” Kāpēc iestādes un organizācijas Latvijā saņēma ziedojumus no labdarības fonda, kas pieder Putinam pietuvinātam oligarham un vai šie maksājumi palīdzēja Kremlim nostiprināt Krievijas ietekmi Latvijā, pētām “Atvērto failu” pusstundā. -- Atēlu paraksti: 1. 2019. gadā atklātā rekonstruētā Dobeles mūzikas skolas ēka un tās piebūve - koncertzāle Zinta ar 200 klausītāju sēdvietām. 2. Dobeles mūzikas skolas atjaunotā aktu zāle. Tajā restaurēta lustra, ko savulaik ēkā esošajai ģimnāzijai uzdāvināja Kārlis Ulmanis. 3. Koncertzāle Zinta, kas nosaukta par godu Krievijas diktatora Vladimira Putina ilggadējā sabiedrotā Alekseja Kudrina mātei. 4. Mūzikas skolas ēku ar koncertzāli savieno plašs gaitenis. Tajā paredzēts regulāri izstādīt mākslas skolas audzēkņu darbus.

“Neviens nav dzimis karam. Arī es nē. Bet šis ir brīdis, kad tev jāizdara izvēle - meklēt attaisnojumus, lai nekarotu, vai iet un darīt visu, lai saglabātu savas valsts pastāvēšanu,” tā šo brīdi Ukrainas cīņā par brīvību raksturo mūsu šīs nedēļas galvenais varonis - Ukrainas bruņoto spēku karavīrs Andrijs Kiceļuks, kurš pēc smaga ievainojuma šobrīd atkopjas Latvijā. Ar Andriju sarunājas LR4 žurnāliste Jūlija Petrika.    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujās par šādiem jautājumiem:  • Ukrainas jautājumam ASV prezidenta priekšvēlēšanu ietekmē zaudējot savu aktualitāti, Vašingtona piedzīvo Eiropas politiķu pārliecināšanas vizīšu vilni;  • Kā Ukrainas iekšpolitiskie procesi izraisa viļņošanos ārzemēs?  • Ukraiņi atkal pierāda, ka nepakļaušanas Krievijas draudiem dod ievērojamus rezultātus. Šoreiz - izgāžot kremļa īstenoto badināšanas politiku.    Podkāsta gaita:  00:31 Ievads  00:43 Dīvs apstiprina izmaiņas Drošinātāja vadītāju komandā. Tāli Eipuru nomainījis Latvijas Radio ārzemju ziņu redaktors Rihards Plūme. 01:25 Rihards iepazīstina ar sevi. 02:43 Citu lielu izmaiņu šobrīd nav – turpināsim iesākto. 04:19 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:34 Ukrainas jautājumam ASV prezidenta priekšvēlēšanu ietekmē zaudējot savu aktualitāti, Vašingtona piedzīvo Eiropas politiķu pārliecināšanas vizīšu vilni. Kas notiek Vašingtonā, kad kļuvis skaidrs, ka republikāņus prezidenta vēlēšanās visdrīzāk pārstāvēs tieši Donalds Tramps. 09:15 Republikāņiem zudusi interese risināt problēmas, lai priekšvēlēšanās visādas nebūšanas savā labā var izmantot Tramps. 11:33 ASV Ukrainai solītā atbalsta apjomos pirmo reizi nu jau krietni atpaliek no Eiropas. 12:30 Tikmēr no ASV pienākušas labas ziņas militārā atbalsta jautājumā – Ukrainai dos pilnīgi jaunas raķetes, kādas vēl nav pat ASV armijas rīcībā.  14:20 Atkal baumas par to, ka Zelenskis grib atlaist Zalužniju. Neviens nevar to apstiprināt, taču Kristīne norāda, ka šādas lietas ir daļa no politiskā procesa, bet skaidrs, ka šobrīd Ukraina ir zem palielināmā stikla un viss tur notiekošais tiek uztverts ļoti sakāpināti, daudziem meklējot iemeslus kāpēc nepalīdzēt Kijivai. 17:08 Par spīti Krievijas draudiem, Ukraina uzrāda uzteicamus rezultātus graudu eksporta atjaunošanas apjomos, izgāžot Kremļa īstenoto “badināšanas” politiku. 20:00 Ukraina ar savām darbībām atmasko cik tukši var būt Krievijas draudi. Kādēļ Rietumi neiet Ukrainas pēdās? 22:20 EXPLAINER: par ķīmiskajiem ieročiem, ko kara laukā, pārkāpjot parakstītās konvencijas, izmanto Krievija. 26:07 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Ukrainas bruņoto spēku karavīru, izlūku Andriju Kiceļuku, kurš pēc smagas traumas šobrīd atgūstās Latvijā. 27:19 Šoreiz intervijas autore – Latvijas radio 4 žurnāliste Jūlija Petrika. 28:03 Andrijs par to kā no parasta celtnieka, kurš iepriekš nebija šāvis ne reizes, pēc lielā kara sākuma kļuva par karavīru. 30:11 Dienesta biedru vidū valda īstena brālība. Ukraiņi jau tā draudzīgi, bet karš satuvinājis vēl vairāk.  31:15 Tieši frontē nākusi atklāsme par to, ka ir cilvēki, kas gatavi darīt ko vairāk nevis sev, bet kopējam labumam 33:45 Doties armijā lika tēva instinkts un apziņa, ka tulīt un tagad kaut kas jādara pašam. Nedrīkst gaidīt uz citiem. 34:22 Nav ceļa atpakaļ un tas būtu jāsaprot visiem ukraiņiem. 36:57 Kas nepatīkami pārsteidz Rietumu attieksmē. 39:20 Mēs pacelsim mūsu valsti, bet vispirms jābeidzas šim neprātam. 39:43 Par ievainojumu un izdzīvošanu kara laukā. 40:33 Paldies Latvijai par atbalstu. 41:05 Par kara šī brīža fāzi saskarsmes līnijā. 43:04 Kādi plāni pēc atveseļošanās? 44:09 Ukrainā plāno vērienīgu mobilizāciju. Vai jākaro tikai brīvprātīgajiem? 45:13 Neviens nav dzimis karam. Ja neiesi aizstāvēt savu zemi, tad tevi paverdzinās vai iznīcinās. 46:34 Šis ir laiks, lai tiktu skaidrībā ar to, kas esi.  49:39 Cik motivējošs faktors karošanai ir nauda? 50:27 Rotācijas frontē ļoti dažādas, bieži nesaprotamas. 52:19 Kara ietekme uz veselu vīriešu paaudzi. 53:43 Pie kara, diemžēl, pierod. 55:20 Karš ziemas apstākļos. Ukraiņi labi ekipēti. Notiekošo var uztvert kā savdabīgu tūrismu dabā. 56:32 Ierakumu sveces – mazais prieciņš, kas palīdz. 57:02 Par žurkām ierakumos. 57:35 Ukraiņi ievainotos un nogalinātos kara laukā nepamet.  58:27 Vai palīdzat ievainotajiem Krievijas karavīriem? 59:44 Mums – ukraiņu karavīriem – nav izvēles. Jācīnās līdz pēdējam. 1:01:27 Paldies par silto attieksmi ko esmu piedzīvojis Latvijā. 1:02:18 Sarunas beigas. 1:02:20 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto. 1:04:32 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!    Intervija oriģinālvalodā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/ru-nikto-ne-rozhden-dlja-voyni--intervyu-iz-podkasta-predohranit.a187439/   Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

ASV Kongresa politiķi kuluāros sāk pieļaut iespēju, ka finansiālais un militārais atbalsts Ukrainai tomēr varētu tikt nodalīts no iekšpolitiskām diskusijām par migrācijas reformu un Meksikas robežas kontroli. Tā, ar atsauci uz avotiem Kongresā, vēsta CNN. Viens no atslēgas cilvēkiem šajā procesā ir jaunais Pārstāvju palātas spīkers, republikānis Maiks Džonsons. Vašingtonā šonedēļ ar viņu un daudzām citām amatpersonām tikās trīs Baltijas valstu parlamentu vadītāji, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un zemnieku savienības. Īsi pēc šīs tikšanās mūsu korespondents Artjoms Konohovs, kurš šonedēļ arī atradās Vašingtonā, aicināja Mieriņu uz sarunu par galvenajiem secinājumiem, kas gūti no viesošanās Kongresā.  

Aktualitātes pasaulē analizē žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps. Ierakstā uzklausām Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondentu Briselē Artjomu Konohovu. ANO aģentūras darbinieku diskrētais „vaļasprieks” Apvienoto Nāciju aģentūra palīdzībai un darbu organizācijai palestīniešu bēgļiem Tuvajos Austrumos tika nodibināta 1949. gadā ar sākotnējo mērķi sniegt atbalstu visiem bēgļiem, kuriem bija nācies pamest savas dzīvesvietas Pirmā Arābu-Izraēlas kara rezultātā. Tā ir īpatnēja struktūra Apvienoto Nāciju ietvaros, kas nav pakļauta ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un nodarbojas tikai ar vienas nacionalitātes bēgļiem un tikai ierobežotā reģionā – Jordānijā, Libānā, Sīrijā, Gazas joslā un Jordānas Rietumkrasta palestīniešu teritorijās. Tās darbība koncentrējas bēgļu nometnēs, kurās turpina dzīvot apmēram trešdaļa no minēto teritoriju palestīniešu iedzīvotājiem, aģentūrai gādājot par viņu nodarbinātības iespējām, izglītības, veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem. Atšķirībā no ANO Bēgļu komisariāta, aģentūras pilnvarās neietilpst bēgļu repatriācija, integrācija patvēruma zemes sabiedrībā vai pārvietošana uz trešajām valstīm. Struktūras ikgadējā budžeta apjoms ir apmēram miljards ASV dolāru. 2022. gadā, par ko pieejami jaunākie dati, nepilnus 340 miljonus šai budžetā nodrošināja Savienotās Valstis, vairāk nekā 200 miljonus Vācija, nepilnus 115 miljonus – Eiropas Savienības budžets, vairāk nekā 60 miljonus Zviedrija. Nozīmīgi finansētāji bija arī Norvēģija, Japāna, Francija, Saūda Arābija, Šveice, Turcija, Kanāda, Nīderlande, Lielbritānija u.c. valstis. Ar nelielu artavu apmētam 17,5 tūkstošu apjomā sarakstā atrodama arī Latvija. Lielum lielais vairums no apmēram 30 000 aģentūras nodarbināto ir palestīniešu izcelsmes. Jau agrāk parādījusies informācija, ka starp šiem darbiniekiem ir tādi, kuri ir saistīti ar teroristisko grupējumu „Hamās” vai pat ir tā rindās. Šis jautājums aktualizējās 28. janvārī, kad laikraksts „The New York Times” publiskoja informāciju no Savienoto Valstu valdībai sagatavota ziņojuma, kas liecina, ka divpadsmit bēgļu palīdzības aģentūrā nodarbināto tieši piedalījušies 7. oktobra teroristiskajā uzbrukumā Izraēlai. Starp apsūdzībām ir piedalīšanās kādas izraēlietes nolaupīšanā, nogalināta izraēliešu karavīra ķermeņa izvešanā uz Gazas joslu, munīcijas izdalīšanā un autotransporta koordinēšanā. Šai informācijai parādoties atklātībā, daudzas donorvalstis, t.sk. Savienotās Valstis, Vācija, Lielbritānija, Francija, Japāna u.c., paziņoja, ka aptur palīdzības aģentūras finansēšanu. Šādu lēmumu kritizējušas vairākas starptautiskas palīdzības organizācijas, Arābu Līga, Jordānijas, Ēģiptes un Turcijas valdības. Arī Izraēlas valdības pārstāvis izteicies, ka viņa valsts ir pret tūlītēju bēgļu palīdzības aģentūras darbības apturēšanu, kas draudētu ar nozīmīgu Gazas joslas civiliedzīvotāju situācijas pasliktināšanos. Ar traktoru pēc taisnīguma Pirmdien, 29. janvārī, tika paralizēta satiksme pa vairākām automaģistrālēm Parīzes tuvumā, kad tās bloķēja franču zemnieku traktori, kravas mašīnas un salmu ķīpas. Zemkopji protestē pret veselu virkni regulējumu un politisku pieeju, kurās saskata savu interešu neievērošanu. Viens aspekts ir Francijas valdības politika, mēģinot panākt pārtikas preču cenu pazemināšanu, kas, attiecīgi, mazina pārtikas ražotāju ienākumus laikā, kad izmaksas par degvielu, minerālmēsliem un transportu ir pamatīgi augušas. Papildu neapmierinātības avots ir Francijas valdības plāni pakāpeniski mazināt subsīdijas dīzeļdegvielai Eiropas „Zaļā kursa” ietvaros. Vēl viena zemnieku bēda ir grūtības konkurēt ar lētāku importa produkciju, sevišķi no Ukrainas, kuras graudiem, cukuram, gaļai un citai produkcijai atcelta ievedmuita Eiropas Savienībā. Kā norāda franču zemnieki, viņu ukraiņu kolēģiem nav jāievēro daudzas ekoloģiskās prasības, kādas ir spēkā Eiropas Savienībā. Kā paziņojis premjerministrs Gabriels Atāls, valdība esot gatava saglabāt nodokļu atlaides degvielai, atvieglot birokrātiskās procedūras, sniegt palīdzību konkrētām nozarēm. Franču lauksaimnieki nav vienīgie, kas šais dienās par sevi atgādina, izbraucot pilsētu ielās un uz šosejām ar smago tehniku. Sākušās pirmdien, vakar protesta akcijas vērsās plašumā Beļģijā, kur zemnieki bloķējuši vairākas šosejas, tai skaitā praktiski pārtraucot satiksmi ar ostas pilsētu Zēbrigi, tāpat izgāzuši kūtsmēslus un apmētājuši jēlām olām Valonijas reģiona parlamenta ēku Namīrā. Arī te protestu iemesls ir lētā importa konkurence un pārmērīgās vides likumdošanas prasības. Vācijā zemnieki jau vairākas nedēļas protestē pret valdības plāniem atcelt nodokļu atlaides dīzeļdegvielai un jaunai lauksaimniecības tehnikai, cita starpā viņi mēneša vidū pabojāja nervus berlīniešiem, ar smago tehniku bloķējot vienu no galvenajām ielām. Kopš mēneša sākuma pret valdības lauksaimniecības politiku protestē Lietuvas zemnieki. Vakar smagās tehnikas kolonas parādījās uz šosejām arī pie Romas un Milānas Itālijā, par gatavību pievienoties akcijām paziņojusi Spānijas zemnieku un liellopu audzētāju organizācija. Neskatoties uz protestu plašo ģeogrāfiju, šis jautājums tomēr nav Eiropadomes rītdienas samita darba kārtībā. Tomēr, kā raksta britu izdevums „The Guardian”, iespējams, Brisele piekāpsies lauksaimniekiem, atliekot uz vēlāku prasību četrus procentus zemes platību atvēlēt papuvēm, dzīvžogiem un citai vides daudzveidību veicinošai darbībai. Savaldīt spītnieku Rīt, 1. februārī, Eiropas Savienības valstu vadītāji pulcēsies uz ārkārtas samitu Briselē. Šī kopāsanākšana nebūtu vajadzīga, ja iepriekšējā, kas notika decembrī, Eiropas „lielais spītnieks”, Ungārijas premjers Viktors Orbans nebūtu iecirties un vienpersoniski nobremzējis ilglaicīgās palīdzības paketes piešķiršanu Ukrainai. Svētdien izdevums „Financial Times” savā publikācijā pavēstīja par kādu dokumentu, kas esot tapis Eiropadomes sekretariātā un aplūko iespējas, kā savienības centrālās institūcijas varētu dot triecienus ungāru ekonomikai, ja Budapeštas varasvīrs turpinās tiepties. Savienības valstu līderi izteiktos par pilnīgu savienības fondu piešķīrumu pārtraukšanu Ungārijai, kas neizbēgami mazinātu investoru interesi, pasliktinātu valsts kredītreitingus, liktu kristies Ungārijas forinta kursam, kam visam būtu bēdīgas sekas Ungārijas ekonomikai. Šāda kādas dalībvalsts ekonomiska taranēšana būtu līdz šim nepieredzēta savienības taktika. Publikācija oficiāli tiek traktēta kā informācijas noplūde, taču daudzi analītiķi izsaka pieņēmumu, ka šāds teksts „nopludināts” ar nolūku dot ungāru līderim visai konkrētu mājienu, ka kolēģu pacietība tuvojas beigām. Ungārijas Eiropas Savienības lietu ministrs Jānošs Boka „Financial Times” paziņojis, ka viņa valsts spiedienam nepakļaušoties, un uzsvēris, ka Ungārija esot gatava tālākām sarunām. Budapeštas galvenais ierosinājums tagad ir – sadalīt četriem gadiem paredzēto atbalsta paketi mazākos ikgadējos piešķīrumos. Vairāki citi savienības valstu vadītāji jau noraidījuši tādu iespēju, jo tas nozīmētu, ka Orbans vai kāds cits potenciāls „spītnieks” varētu ik gadus dancināt Eiropadomi šai jautājumā. Tiek piesaukta arī iespēja, ka dažas dalībvalstis esot gatavas virzīt tālāk pret Budapeštu uzsākto procedūru Eiropas Savienības Līguma 7. panta kārtībā, kas galu galā var novest pie Ungārijas balsstiesību atņemšanas Eiropadomē. Šāda iespēja gan tiek uzlūkota kā galējais līdzeklis, par kura iespējamo lietošanu padomē vēl ne tuvu neesot vienprātības. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz valsts finansējumu piešķirt tikai tām skolām, kuras izpilda prasības par minimālo skolēnu skaitu. Kā tās ietekmēs mazās skolas un skolu tīklu kopumā? Krustpunktā analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, Saeimas deputāte Agita Zariņa-Stūre (Jaunā Vienotība), Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos, Mārupes valsts ģimnāzijas direktora vietniece Andžela Sokolova un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. Pašvaldībām ir jāizvēlas, vai tās pašas daļēji vai pilnībā finansē skolas, kur ir maz skolēnu – klasē mācās vien daži bērni, vai arī tās tiek slēgtas. Valsts nodrošinās līdzekļus pedagogu algām tad, ja skolēnu skaits būs pietiekams.  Šis ir ļoti vispārīgs raksturojums finansējuma modeļa maiņai, kuru no septembra grib ieviest Izglītības un zinātnes ministrijas ministrija. No vienas puses, šis princips nav nekas jauns, jo galu galā par mazām skolām runājam jau vairākus gadus. No otras puses, jautājums ir grūts, jo te ir daudz saskaitāmo - gan bērnu un vecāku intereses, gan pedagogu algas, reģionālā attīstība, centralizācija, viss pārējais. Kādi būs ieguvumi, kādi - zaudējumi, ja šīs pārmaiņas tiks īstenotas?   

Nacionālā apvienība jau izziņojusi savus Eiroparlamenta deputāta amata kandidātus šajā vasarā gaidāmajās vēlēšanās. Saraksta līderi būs pamatīgu Eiropas Parlamenta pieredzi iekrājušais Eiropas Parlamenta viens no viceprezidnetiem Roberts Zīle, kā arī divi Latvijas politikā pieredzējuši cilvēki - Saeimas deputāte un bijusī tās priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un arī Saeimas deputāts un ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols. Kādi ir partijas mērķi un galvenie uzdevumi Eiropas parlamentā un vai izkrišana no koalīcijas Latvijas parlamentā neiedragās arī vēlētāju uzticību gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski par Eiropas vienotības problēmu Ukrainas karā, par kara iznākumu Ukrainā, Krievijas scenārijiem Baltijā un ASV prezidenta vēlēšanām un to ietekmi uz Rietumu palīdzību Ukrainai. "Tūlītēji draudi no Krievijas puses nav nevienai no Eiropas Savienības vai NATO valstīm, un to ir vērts atcerēties," atzīst Kārlis Bukovskis. Otra lieta ir tas, ka mēs šeit esam pieraduši un mēs esam jau mobilizēti, un šobrīd pārbūvējam un būvējam vēl tikai aizsardzības sistēmas un aizsardzības robežas pret potenciālu Krievijas, Baltkrievijas vai Krievijas caur Baltkrieviju, vai Krievijas un Baltkrievijas apvienotās valsts uzbrukumu mums kādā brīdī, kas varētu varbūt notikt. Bet Rietumvalstīs, tanī pašā Vācijā, Nīderlandē un daudz kur citur, papildus budžeta resursu veltīšana karam, par kuru trīs paaudžu garumā cilvēki jau bija aizmirsuši un viņiem tā nav realitāte, tas ir aptuveni no sērijas – tas kaut kur citur notiek, tas nenotiek pie mums. Viņiem faktiski šis ir atgādinājums par to, ka, nē, ziniet ko, izskatās, ka tas var notikt arī šeit, ja mēs negatavosimies. Šīs citu Rietumvalstu sabiedrību mobilizēšanai domātās ziņas vai noplūdušie dokumenti, vai kaut kas tamlīdzīgs, mums nevajadzētu šos uzreiz automātiski uztvert, ka tā arī piepildīsies, tie tiešām ir domāti, lai, iekustinātu dramatiskā veidā atbalstu Ukrainai un arī pašiem savu militāro kapacitāšu celšanai, pārliecināt sabiedrību, pateikt sabiedrībai to, ka nu, ziniet, diemžēl nav tie apstākļi vairs tādi, kur mēs varam militārajam budžetam nekādu naudu neveltīt. Lūk, tas ir primārais. Otrs ir tas - ja tu pats sevi nesargāsi, tad neviens cits tevi arī nesargās. Tā doma ir tāda, ka mums faktiski ir jābūt gataviem, cik nu var, scenārijiem, kas ir paredzami. Te ir stāsts par to, ka, ja Krievija redzēs, ka cena uzbrukumam Baltijas valstīm, Somijai vai jebkurai citai NATO valstij ir pārāk augsta, tad protams, ka viņi to nedarīs. Un te mums ir tā cena, mūsu cena jākāpina, cik nu mēs vien varam. Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā 700 dienas, un eksperti izsaka ļoti atšķirīgas prognozes par kara ilgstamību un sekām - no viena gada līdz pēc trim, līdz pat desmit. Tajā pašā laikā Krievija turpina uzbrukumus dzīvojamām mājām Harkivā, Kijivā. Kas varētu ietekmēt kara gaitu?  Mēs visu laiku runājam par to, ka Krievija turpina apdraudēt Ukrainu un visu pasauli, bet kas apdraud pašu Putinu? Kārlis Bukovskis: Pašu Putinu apdraud... Tas ir vēl viens no iemesliem, kāpēc pilnīgi noteikti viņš ir ieinteresēts, ka karš ilgst ilgāk, nekā tūlīt beigties. Ir diezgan skaidrs, ka viņš, protams, kas visas Ukrainas ieņemšana viņam acīmredzot var arī neizdoties, un visticamākais un ļoti cerams, ka neizdosies. Putina gadījumā viņš jau nestāsta, ka viņš karo ar Ukrainu, viņš jau stāsta, ka viņš ir visu NATO. Neviens Krievijas līderis līdz šim nav saņēmies karot ar visu NATO, un Putins jau nesaka, ka pret Zelenski viņš cīnās, viņš jau pret Baidenu cīnās, pret ASV. Viņš parāda to, ka, redz, visas NATO valstis piedalās,  tikai caur Ukrainu. Krievijas svētais karš pret ASV imperiālismu pasaulē, tas ir tas uz ko viņš koncentrējās.  (..) Šobrīd mēs redzam, Krievijā tuvojas martā vēlēšanas. Jebkuru, kurš kaut cik neparedzamākas kandidāts, kurš nav daļa no "establišmeta" vai daļa no valdošās, vienā vai citā veidā valdošās varas, viņi vienkārši netiek reģistrēti vēlēšanām vai netiek pielaisti. Vai Navaļnija gadījumā viņi tiek aizsūtīti vēl tālāk, dziļāk Sibīrijā cietumā tikai tāpēc, lai tā ietekme un piekļuve viņam būtu vēl mazāka, lai marginalizētu vēl vairāk viņu. Tie ir milzīgie jautājumi, kas no Putina kā autoritāru diktatoru viedokļa viņam absolūti ir izdevīgi. Viņš diemžēl prasmīgi operē ar viņiem tādā veidā, lai konsolidētu varu pats savā valstī iekšienē. "The Times" amerikāņu politologs Jans Bremmers izteicās, ka viņa prognoze bija, ka Ukraina paliks priekš Krievijas kā tāda vēsturiska izgāšanās sankciju dēļ, Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO dēļ, kā arī dēļ tam, ka Eiropa ir atteikusies no Krievijas energoresursiem. Taču viņš tajā pašā laikā arī prognozēja, ka Ukraina de facto varētu palikt sadalīta. Kārlis Bukovskis: Nepiekritīšu līdz galam. Es domāju, ka arī šobrīd, šajā situācijā skatoties, diemžēl Krievija ir ieguvusi no šī kara vairāk, nekā mums gribētos redzēt. Somijas, Zviedrijas pievienošanās NATO - jā, tas būs papildus resurss, kur Krievijai jātērē, bet es domāju, ka viņi jau sen atpakaļ bija padevušies un sapratuši, ka Eiropas Savienībā 5. pants, analogais 5. pants, kas ir Eiropas Savienības līgumos iestrādāts, ka viņš jau tāpat bija klātesošs, gan Somija, gan Zviedrija bija viņos iekšā.  Te ir stāsts par to, ka, jā, Baltijas jūra kļūst sarežģītāka, bet tanī pašā laikā no viņa piekļuve un ietekme Melnajā jūrā, gluži pretēji, palielinās. Tas ir tas, ko viņš ir varbūt šajā stāstā zaudējis.  Otra lieta, ko mēs aizmirstam, ir tas, ka Krimas atkarošana kļūst arvien tālāka, tā teritorija, kuru kontrolē ir ieguvis Krievijas karaspēks faktiski, ir kādus 12 triljonus ASV dolāru vērtībā energoresursu ziņā. Tas nozīmē, lai cik viņam šobrīd dārgi izmaksājis šis te karš, tas kara laupījums teritoriju un energoresursu ziņā ir Krievijai bijis ieguvums.  Turklāt vēl viena lieta, ja pat viņam visa Ukraina ieņem neizdodas, un arī jo ilgāk viņš turpinās šo karu, jo grūtāk Ukrainai būs ar it sevišķi iestāšanos NATO. Eiropas Savienībā tas vēl potenciāli varētu notikt, bet arī - karā iesaistītu, ievilktu valsti uzņemt Eiropas Savienībā - tāda ļoti īpatnēja situācija var veidoties.  Un visbeidzot, fundamentāli ir tas, ko mēs aizmirstam, ka Baltkrieviju viņš ir ieguvis bez neviena šāviena. Baltkrieviju nevar uzskatīt šobrīd vairs par neatkarīgu, patstāvīgu valsti. Lukašenko režīms absolūti balstās tikai un vienīgi uz Krievijas atbalstu. Jebkura veida Lukašenko mēģinājumi nedarīt tā, kā vēlas Putins nopietnos jautājumos, acīmredzot ir tikai prelūdija tam, kas no kā Lukašenko baidās visvairāk. Viņa izauklētā valsts, ja tā var izteikties, pazudīs.  (..) Tanī brīdī, kad Lukašenko vairs nebūs, risks, ka Krievija pabeigs apvienotās valsts izveidi, ir milzīgs. Kodolieroči tur ir, viņi ir kādam jāsargā., baltkrievu nākamie politiķi to nevarēs izdarīt, tad mums pašiem tas vien ir jādara. Tas būs arguments, ko viņi izmantos. Kārlis Bukovskis ir Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes docents. Viņš ir autors apmēram simts analītiskiem un zinātniskiem rakstiem un arī vairāku grāmatu zinātniskais redaktors. 2021. gadā Kārlis Bukovskis Fulbraita granta ietvaros bija viespētnieks Džona Hopkinsa universitātē ASV, kā arī no 2017. līdz 2021. gadam bija Eiropas Starptautisko attiecību pētniecības institūta asociētais pētnieks. Mācījies Trīras universitātē Vācijā, ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātē un Helsinku Universitātē un doktora grādu starptautiskajā politikā Rīgas Stradiņa universitātē.

Otavas konvencija, kas aizliedz nevadāmas kājnieku mīnas, pēdējās nedēļās ir viens no daudz apspriestajiem jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku vadība jau pateikusi argumentus, kādēļ šobrīd izstāšanās nebūtu lietderīga. Pievienošanās vai atteikšanās no šādām saistībām ir Saeimas jautājums, tādēļ kopā ar deputātiem diskutējam par to lietderību. Jāpiemin, ka arī portālā manabalss.lv tiek vākti vēlētāju paraksti par izstāšanos no Otavas konvencijas. Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) un Andrejs Vilks (Zaļo un zemnieku savienība).  

Kā ar koka nūju hokeja laukumā vai neamortizējošiem apaviem uz skrejceļa - tā varētu nodēvēt Sporta likumu, kas izveidots pirms 22 gadiem, bet neseko līdzi laikam. Valdības deklerācijā noteikts līdz augusta beigām izstrādāt jaunu Sporta likumu, taču tā aprises nav pat izveidotas melnraksta formā. Lai sporta attīstības uzdevumi un mērķi būtu vienuviet, kā arī visi par to būtu informēti pēc iespējas ātrāk nepieciešams izstrādāt jaunas vadlīnijas. Praktiski neviens no iesaistītajiem likuma izstrādē netic, ka to varēs izdarīt līdz termiņa beigām. Savu otro pilngadību pērn atzīmēja Sporta likums. Ar cerībām apveltīts, mazliet sašļucis tas turpina funkcionēt. Teju kā aizsēdējies vienā klasē divus gadus, jo laiks iet uz priekšu, bet Sporta likums nemainās. Diskusijas gadu laikā par tā maiņu ir bijušas daudz, neteiktu, ka regulāri, bet starp ikdienas uzvaru un zaudējumu virsrakstiem tāda tēma ir pavīdējusi. Tagad gan ir konkrēts uzdevums: izstrādāt Sporta likumprojektu līdz šī gada 31. augustam.  

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā daudziem Rietumos atvērās acis par to, ko sagaidīt no šīs valsts, un lika atcerēties arī aukstā kara laikus. Tomēr, vai mēs spējam mācīties no vēstures, veidojot politiku šodien, un vai ir veselīgi vilkt vēsturiskās paralēles? Par vēstures mācībām saruna Krustpunktā ar vēstures zinātņu doktori, Helsinku universitātes pētnieci Unu Bergmani.  

Savus kandidātus Eiroparlamenta vēlēšanām daļēji jau izziņojusi un vēl šajā nedēļā izziņot sola Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Saraksta pirmais numurs būs Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Kādēļ tieši Harijs Rokeplnis ir pirmais numurs, ko viņš gatavs darīt, nonākot Eiropas Parlamentā, un kas ir visas Zaļo un zemnieku savienības mērķis un vēstījums šajās vēlēšanās?

Pādējā laikā Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja ir dagrīzuse viereibu naviņ Rēzeknei, kur juorysynoj finaņšu krīze, bet ari Varakļuonu nūvodam. Niu piec administrativi teritorialuos reformys Varakļuoni ir mozuokais nūvods i pastuov pats par sevi. Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja vierzej lykumprojektu par Varakļuonu pīvīnuošonu Modūnis nūvodam.    Par Varakļuonu i ari par Rēzeknis vaļstspiļsātys asūšū situaceju raidejumā pīsadola Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministre Inga Bērziņa (Jaunuo vīnuoteiba), Varakļuonu nūvoda dūmis prīšksādātuojs Māris Justs (Latvejis atteisteibai), Latgolys kongresa lāmumu izpiļdi padūmis prīšksādātuojs Agris Bitāns i Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs (Latgolys parteja).

Vilcienu haoss turpinājās arī šonedēļ un nu šī iemesla dēļ ir sākušas arī "ripot galvas". Tikmēr arvien augstākos toņos turpinās diskusija par kājnieku mīnām. Nedēļas notikumus analizējam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītājiem diskutē portāta "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.  

Domājot par Krievijas nākotnes scenārijiem, mēs mēdzam skatīties pagātnē, meklējot tur analoģijas un iespējamas atbildes uz šo jautājumu. Tāpēc raidījumā Kas būs ar Krieviju? saruna ar vēsturnieku Valdi Klišānu. Kā ierasts, aplūkojam trīs iespējamos Krievijas nākotnes scenārijus. Kurš no trim scenārijiem šķiet, ticamākais, vai varbūt kāda būs to attīstības secība? Valdis Klišāns: Protams, to mēs pēc kādiem gadiem varēsim pārliecināties, vai tas piepildījās vai nē. Domāju, ka scenārijs sāks realizēties tajā brīdī, kad zudīs šī "Kašķeja adata", ko sauc par Vladimiru Putinu. Es domāju, ka tad nāks tiešām šie juku laiki un ies vēl lielāka autoritārisma virzienā, tas, ko nosauci varbūt par to "Ordas scenāriju". Bet man gribas domāt, ka viņš nebūs ilgs, jo es vēlreiz saku, Ķīnu Krievijai kulturāli civilizācijas ziņā nekā nav kopīga, un ar Āziju. Un tad šis pēdējais scenārijs [iespējamā Krievijas demokratizācija] tā jeb savādāk sāks realizēties. Respektīvi, būs vēl sliktāk, nekā ir, un tad paliks labāk.

Domājot par Krievijas nākotnes scenārijiem, mēs mēdzam skatīties pagātnē, meklējot tur analoģijas un iespējamas atbildes uz šo jautājumu. Tāpēc raidījumā Kas būs ar Krieviju? saruna ar vēsturnieku Valdi Klišānu. Kā ierasts, aplūkojam trīs iespējamos Krievijas nākotnes scenārijus. Kurš no trim scenārijiem šķiet, ticamākais, vai varbūt kāda būs to attīstības secība? Valdis Klišāns: Protams, to mēs pēc kādiem gadiem varēsim pārliecināties, vai tas piepildījās vai nē. Domāju, ka scenārijs sāks realizēties tajā brīdī, kad zudīs šī "Kašķeja adata", ko sauc par Vladimiru Putinu. Es domāju, ka tad nāks tiešām šie juku laiki un ies vēl lielāka autoritārisma virzienā, tas, ko nosauci varbūt par to "Ordas scenāriju". Bet man gribas domāt, ka viņš nebūs ilgs, jo es vēlreiz saku, Ķīnu Krievijai kulturāli civilizācijas ziņā nekā nav kopīga, un ar Āziju. Un tad šis pēdējais scenārijs [iespējamā Krievijas demokratizācija] tā jeb savādāk sāks realizēties. Respektīvi, būs vēl sliktāk, nekā ir, un tad paliks labāk.

Vairojoties militārajai nedrošībai Ukrainā un pieaugot spriedzei, valsts aizsardzība kļūst par arvien svarīgāku prioritāti. Krustpunktā iztaujājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Agnija Lazdiņa no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Atis Drēziņš no "Latvijas Avīzes".  

Pagājušā gada beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pabeidza izvērtēt iespējamas nelikumības Rīgas domes kādreizējā Satiksmes departamenta darbā. Par spīti skandālam par nesaimnieciski un dārgi asfaltētajām ielām, KNAB paziņoja, ka pašvaldības amatpersonas, kuras organizēja remontdarbus, tomēr nav pastrādājušas noziegumu. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis cerēja, ka ar to šis skandāls arī beigsies. Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs: „Tagad redzam, ka visi šie te skaļie apgalvojumi, viss ar ko mētājās kolēģi, ir absolūti un pilnīgi nepamatoti.” Lai gan dome atteicās pārsūdzēt KNAB lēmumu, to ir sākusi vētīt prokuratūra. Tikmēr, aizbildinoties ar funkciju dublēšanos, no darba pašvaldībā ir atlaists izpilddirektora padomnieks, kurš izmeklēja disciplinārlietu, - Māris Knoks. Māris Knoks, Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks: „Uzskatu, ka mans amats tiek likvidēts tiešā veidā saistībā ar 2023. gada vasarā manis kā izmeklētāja veiktajām izmeklēšanas darbībām.” Juceklis ar ielu uzturēšanu Satiksmes departamentā turpinās. Pretēji solītajam, simtiem miljonu vērtais ielu uzturēšanas konkurss nākamajiem pieciem gadiem joprojām nav izsludināts. Jānis Vaivods, Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs: „Šie laika apstākļi mūs nav lutinājuši ar daudz brīvām minūtēm gatavot dokumentus.” Kāpēc domes vadība atlaiž amatpersonu, kura izmeklēja pašvaldības darbinieku nesaimniecisku rīcību ar nodokļu maksātāju naudu, un kādēļ kavējas iespaidīgais ielu uzturēšanas konkurss, interesējamies Atvērto failu pusstundā.  

Skolu reforma ietekmē arī privātās mācību iestādes. Tajās pieaudzis skolēnu skaits. Tā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāja Anna Jermakoviča. 2023./24. mācību gadā privātajās mācību iestādēs reģistrēti 15 479 skolēni (1.-12. klasē), kas ir par 2293 bērniem jeb 17,4 % vairāk nekā gadu iepriekš. Šajā laikā, kad visos Latvijas novados kaismīgākās diskusijas saistītas ar skolu tīkla sakārtošanu (standartiem neatbilstīga skolēnu skaita dēļ skolu līmenis tiek mainīts, dažas vispār pārtrauc darbību), privātskolas ceļ trauksmi par izmaiņu ietekmi uz to likteni.

Savienotajās Valstīs turpinās priekšvēlēšanas prezidenta kandidāta nominācijai, tai skaitā Republikāņu partijā. Jau pēc balsošanas pirmajā štatā uz sacensību trases palikuši tikai divi kandidāti - pārējie izstājušies. Arī vakar notikušajā balsošanā Ņūhempšīrā uzvaru svinējis eksprezidents Donalds Tramps.  Sarežģījušās attiecības starp Irānu un dažām kaimiņvalstīm pēc tam, kad Irānas bruņotie spēki veica gaisa uzbrukumus mērķiem Sīrijā, Irākā, Pakistānā. Pēdējās divas atbildēja ar vēstnieka atsaukšanu, bet Pakistāna arī ar militāru operāciju. Arvien biežāk kāda valsts atļaujas apšaudīt mērķus citu valstu teritorijā.  Un pievēršamies risinājuma meklējumiem karam Izraēlā un palestīniešu apdzīvotajās teritorijās. Savienotās Valstis un Eiropas Savienība arvien ciešāk uzstāj uz tā saukto divu valstu risinājumu, pret ko savulaik iebilduši gan palestīnieši, gan arī tagad Izraēla. Vai vispār ir kāds cits ilgtermiņa risinājums nebeidzamajai spriedzei reģionā?  Pasaules aktualitātes studijā analizē politologs, vēstures zinātņu doktors Ojārs Skudra. Netanjahu kārtējais „nē” divu valstu risinājumam Pēdējās dienās no jauna aktualizējušās debates par palestīniešu teritoriju likteni pēc Gazas kara beigām, respektīvi, par potenciālā Palestīnas valstiskuma īstenošanas iespējām. 19. janvārī telefonsarunā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu šai problēmai pievērsās Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens, kurš pēc tam izteicās, ka Gazas joslā un Jordānas rietumkrastā varētu tikt radīta demilitarizēta palestīniešu valsts. Svētdien ar šīs idejas noliegumu nāca klajā premjerministrs Netanjahu. „Mana uzstājība ir tā, kas jau gadiem nav ļāvusi nodibināties Palestīnas valstij, kura radītu eksistenciālus draudus Izraēlai,” paziņoja Izraēlas valdības vadītājs, piebilzdams, ka nemainīs savu nostāju, kamēr vien paliks amatā. Kā atzīmē novērotāji, kas līdzīgs no Netanjahu puses bija sagaidāms, jo viņš nekad nav slēpis, ka neatbalsta pilnvērtīgas suverēnas Palestīnas valsts radīšanu, un šobrīd vada valdību, kurā ietilpstošās radikāli nacionālistiskās ebreju partijas ir kategoriskas palestīniešu valstiskuma pretinieces. Reaģējot uz Izraēlas premjera teikto, Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs paziņojis, ka liegt palestīniešu tautai tās valstiskumu ir nepieņemami. Savukārt Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grants Šeps pirmdien pauda, ka Netanjahu teiktais esot sarūgtinošs un ka divu valstu risinājums ir labākais ceļš uz atrisinājumu. Kā zināms, 1947. gadā atzīstot ebreju valsts nodibināšanās tiesības, Apvienotās Nācijas paredzēja, ka toreizējā britu Palestīnas mandātteritorijā pastāvēs divas – ebreju un arābu – valstis. Sākotnēji Palestīnas arābu iedzīvotāji un Izraēlas arābu kaimiņvalstis bija tās, kas noliedza šo risinājumu, neatzīstot ebreju valsts pastāvēšanas tiesības un tiecoties to iznīcināt. Kvalitatīvi jauns stāvoklis iestājās pēc 1967. gada, kad t.s. Sešu dienu kara rezultātā visa potenciālās Palestīnas arābu valsts teritorija nonāca Izraēlas kontrolē. 1988. gadā Palestīnas Atbrīvošanas organizācija, tobrīd vadošais palestīniešu politiskais spēks, pieņēma Palestīnas Neatkarības deklarāciju, kurā atsaucās uz ANO 1947. gada teritoriālā sadalījuma plānu, respektīvi, netieši atzina Izraēlas valsts tiesības uz pastāvēšanu sākotnēji tai paredzētajās robežās. Līdzīgs saturs ir arī t.s. „„Hamās” hartai”, kas tika publiskota 2017. gadā. Pašreizējais karš, no vienas puses, aktualizējis palestīniešu valsts pastāvēšanas jautājumu, no otras, jādomā, attālinājis tās tapšanas iespējamību. Var piebilst, ka bez divu valstu risinājuma pastāv vēl arī citi teorētiski attīstības scenāriji. Tāds ir t.s. vienas valsts modelis, kas paredz vienotas federatīvas vai unitāras valsts izveidi visā kādreizējā Palestīnas mandātteritorijā ar izraēliešiem un Palestīnas arābiem kā pilsoņu kopumu, vai arī t.s. trīs valstu modelis, kad Gazas joslu un daļu Jordānas rietumkrasta anektētu, attiecīgi, Ēģipte un Jordānija. Irānas izārdīšanās, t.i. izrādīšanās Pagājušā nedēļa piešķīra jaunus motīvus biedējošajai tēmai par Tuvo Austrumu konflikta izvēršanos plašumā, kad divu dienu laikā Irāna īstenoja raķešu un lidrobotu triecienus trīs kaimiņvalstu teritorijām. 15. janvārī irāņu raķetes krita Irākas Kurdu autonomā reģiona administratīvajā centrā Erbīlā, nogalinot četrus un ievainojot sešus cilvēkus. Starp bojāgājušajiem ir uzņēmējs Pešro Dizaiji, daudznozaru uzņēmuma īpašnieks. Irānas puse apgalvojusi, ka trieciens dots Izraēlas izlūkdienesta atbalsta punktiem, ko par nepamatotu nodēvējusi kā Irākas valdība, tā kurdu autonomijas administrācija. Vēl vairākas Irānas raķetes tai pašā dienā piezemējās Sīrijas Idlibas provincē, kuru daļēji kontrolē pret valdošo režīmu karojošie nemiernieki. Kā apgalvo Teherāna, šeit mērķis esot bijušas tā dēvētās Islāma kalifāta kustības pozīcijas. Visbeidzot dienu vēlāk raķešu un lidrobotu trieciens tika vērsts pret Pandžguras rajonu Pakistānas Beludžistānas provincē. Šeit mērķis esot bijusi Irānas beludžu sunnītu bruņotās grupas „Džaīš ul-Adl” jeb „Taisnīguma armija” bāze. Vairākas valstis, tai skaitā ASV, atzīst šo grupējumu par teroristisku, un, kā pēc apšaudes paziņojis Irānas ārlietu ministrs Hosejns Amīrs Abdollahjans, mērķis esot bijuši tikai teroristi, bet nekādi ne „draudzīgās un brālīgās valsts pilsoņi”. Grūti spriest par trieciena sekmēm, jo, kā ziņo, vienīgie bojāgājušie esot divi bērni; četri pieaugušie ievainoti. Ja Irākas reakcija uz tās teritorijas apšaudīšanu bija tikai diplomātiska, proti, no Teherānas tika atsaukts Irākas vēstnieks, tad Pakistāna deva arī militāru atbildi. 18. janvārī Pakistānas bruņotie spēki apšaudīja ar raķetēm Saravanas pilsētu Irānas Sīstānas un Beludžistānas provincē, nogalinot deviņus cilvēkus, t.sk. trīs sievietes un četrus bērnus. Kā norādījusi oficiālā Islamabada, esot apšaudīti šeit bāzētie pakistāniešu beludžu separātisti. Šī Irānas mētāšanās ar raķetēm, izrādot savus militāros muskuļus, pievieno jaunus triepienus Tuvo Austrumu raķešu kara ainavai, kurā līdz šim bija redzama Izraēlas spēku un Libānā bāzētās grupas „Hezbollah” savstarpējā apšaudīšanās, uzbrukumi Savienoto Valstu bāzēm Irākā, Jemenas husītu nemiernieku uzbrukumi civilajiem kuģiem Sarkanajā jūrā, pretī saņemot ASV un to sabiedroto triecienus, un vēl citi elementi. DeSantiss pamet distanci Svētdien par savu izstāšanos no cīņas par Savienoto Valstu prezidenta krēslu paziņoja viens no Republikāņu partijas kandidātiem, vēl nesen par potenciālu favorītu uzskatītais Floridas gubernators Rons DeSantiss. „Man ir skaidrs, ka lielākā daļa republikāņu priekšvēlēšanu dalībnieku vēlas dot vēl vienu iespēju Donaldam Trampam. Es izsaku viņam savu atbalstu, jo mēs nevaram atgriezties pie pērnās vecās republikāņu gvardes, uzsildītā korporatīvsma jaunā iepakojumā, kuru pārstāv Nikija Heilija,” savā sociālā medija „X” kontā ierakstījis DeSantiss. Viņa lēmums sekoja pirmajām republikāņu priekšvēlēšanu sapulcēm Aiovas štatā, kurās viņš palika otrajā vietā aiz Donalda Trampa, kuru atbalstījuši vairāk nekā puse partijas pārstāvju. Floridas gubernators ir trešais republikāņu kandidāts, kurš izstājies no cīņas, sekojot uzņēmējam Vivekam Ramasvami un bijušajam Arkanzasas štata gubernatoram Eisai Hatčinsonam. Tagad republikāņu kandidātu sacīkstes distancē palikuši divi: eksprezidents Donalds Tramps un kādreizējā Savienoto Valstu pārstāve Apvienoto Nāciju organizācijā Nikija Heilija, lai gan priekšvēlēšanu biļetenos turpinās figurēt apmēram divi duči kandidātu vārdu, t.sk. visi tie, kas paziņojuši par savu kampaņu pārtraukšanu. 23. janvārī kā republikāņu, tā demokrātu partijas priekšvēlēšanas notika Ņūhempšīras štatā, un, saskaņā ar primārajiem rezultātiem, arī šeit republikāņu vēlētāju favorīts ir Donalds Tramps, kaut distance starp viņu un Nikiju Heiliju ir samērā neliela. Viņa pati paziņojusi, ka savu priekšvēlēšanu kampaņu nepārtraukšot arī tad, ja nepārprotami atpalikšot no eksprezidenta Trampa. Nākamais štats, kur republikāņi izvēlēsies savu prezidenta kandidātu, būs Nevada 8. februārī. Spriežot pēc aptaujām, arī te favorīts varētu būt Tramps. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Mēs vēlamies, lai politikā iesaistās un darbojas gudri, veiksmīgi un labi cilvēki, tomēr pieredze rāda, ka iešana politikā nereti tiek uzņemta negatīvi, jo partija "uzliek savu zīmogu". Kāpēc? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse, kura pati savulaik aktīvi darbojusies politikā, Latvijas Universitātes asociētā profesore,  sociālantropoloģe Aivita Putniņa, 13.Saeimas deputāte, rakstniece Dace Rukšāne un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, kurš ir vairakkārt kandidējis Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Jau pēc pāris nedēļām Latvijā oficiāli sāksies priekšvēlēšanu laiks, ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Vasaras sākumā vēlēsim Eiropas Parlamenta deputātus un kā vienmēr interesanti, kurus cilvēkus partijas virzīs kā savus saraksta līderus? Tam, kas ilgstoši darbojas politikā, to droši vien nosaka arī iekšējā gaisotne, bet jaunajām partijām un tām, kas nu nav bijušas pārstāvētas, vairāk jādomā, kā pievilināt vēlētājus. Eiropas Parlamentā tas, protams, īpaši svarīgi, jo Latvijai pienākas mazāk nekā 10 deputātu mandātu, un līdz ar to personībām ir izšķiroša nozīme.  Vairākas partijas, kā mēs esam dzirdējuši publiskajā telpā, ir spējušas uzrunāt arī sabiedrībā redzamas personības, un tas izraisījis arī asas diskusijas. Veļas pār šiem cilvēkiem gan atbalsta, gan aizdomu, pārmetumu vilnis. Un šis atgādina Latvijā zināmo faktu: kandidēšana politikā uzliek cilvēkam noteiktu zīmogu. Varbūt pat reizēm kādiem arī uz mūžu, jo politika jau nes līdzi arī noteiktu auru. Kāpēc tā un kā pret to izturēties?

Kazahstāna nekad nav atzinusi karu Ukrainā, bet nav atzinusi rietumvalstu sankcijas pret Krieviju. Tā intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Kazahstānā Irina Mangule. Viņa sacīja, ka šai valstij ļoti svarīga tās reputācija, tā cenšas noturēt balansu attiecībās starp rietumvalstīm un Krieviju. Valsts arī apkaro izteiktu kara propagandu un, piemēram, nesen izraidīja no valsts kādu šova zvaigzni. Kazahstānas amatpersonas diplomātiskos jautājumus attiecībās ar Krieviju risina mierīgi un prātīgi.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pērnā gada nogalē nāca klajā ar militāru stratēģiju Ukrainas uzvarai un Krievijas sakāvei. Tas ir dokuments diskusijām par to, kā sagatavot panākumiem transatlantisko aizsardzību. Tur ir iztirzātas visnotaļ konkrētas lietas, tajā skaitā par to, kāda militārā tehnika ukraiņiem nepieciešama, cik izmaksātu tās saražošana, un, pēc igauņu aplēsēm, ja ASV un Eiropas militārā ražošana darbosies nepieciešamajā tempā, Krievija zaudēs 2-3 gadu laikā. Vai sabiedrotajiem varētu izdoties vienoties par dokumentā minētajām tēzēm, kā tas viss saistāms ar atbalsta kavēšanos Ukrainai šobrīd un NATO brīdinājumiem par to, ka Krievija agri vai vēlu uzbruks tās dalībvalstīm? Krustpunktā analizē Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (Progresīvie), Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Jānis Bērziņš un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.  

Ir jāveido profesionālākus sociālos dienestus. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja labklajības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības. Jautāts par samilzušajām problēmām bērnu aprūpes iestādēs un darbinieku trūkumu sociālajos centros, Augulis norādīja, ka problēma ir gan izglītība, gan atalgojums.

Krustpunktā Lielā intervija ar Saeimas deputātu, kādreizējo Madonas novada vadītāju Andreju Ceļapīteru. Pagājušā gada beigās viņu izslēdza no "Jaunās Vienotības", jo viņš nebija gatavs balsot par Stambulas konvenciju, bija arī citas domstarpības. Krustpunktā šoreiz daudz runājam par politiku - gan par to, kā tā tiek veidota, gan to, kāpēc reizēm ir tik grūti vienoties. Droši vien ir arī kādi zemūdens akmeņi, par kuriem mēs tikai nojaušam.  Studijā politiķis - Saeimas deputāts, kas salīdzinoši nesen ir kļuvis par neatkarīgo jeb frakcijām nepiederošo deputātu. Cik daudz viņš pats to ir gribējis? Mediji ziņoja, ka viņš esot pirmais, ko vairāk nekā 20 gadu garajā un mainīgajā partijas vēsturē "Vienotība" esot pati izstūmusi no savas frakcijas rindām. 

Politiskās partijas pamazām atklāj savus sarakstu līderus, ar kuriem priekšgalā centīsies iepatikties vēlētājiem, lai gūtu sekmes vasarā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vēlēšanām gatava arī Jaunā konservatīvā partija, kuras saraksta līderis ir Tālis Linkaits.

Līdzšinējo pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "nauda seko skolēnam" plānots nomainīt uz jaunu principu, kas balstīts katras izglītības programmas izmaksās. Pedagogu arodbiedrība un Pašvaldību savienība gan norāda, ka Izglītības ministrijas piedāvātais modelis vēl nav pietiekami izdiskutēts un ir neatbildēti jautājumi par pedagogu slodzēm jaunajā modelī, kā arī par līdzfinansējuma apmēru, kas būs jāpiešķir pašām vietvarām.

Virkne opozīcijas deputātu devušies Ķīnas pilnībā apmaksātā vizītē uz šo valsti, savukārt Latvijas ārlietu ministrs ceļo vien pa Latviju. Aktualitātes Krustpunktā komentē "Re:Baltica" un TV3 žurnāliste Inese Braže, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors un pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Zolitūdes traģēdija, kad, sabrūkot veikalam "Maxima", gāja bojā 54 cilvēki, izgaismoja nepilnības būvniecības jomā. Lai tās novērstu, tika nodibināts Būvniecības valsts kontroles birojs un pieņemts jauns Būvniecības likums. Jaunais regulējums arī radīja dažādus juridiskos un birokrātiskos šķēršļus, kas kavē un paildzina būvniecības norisi. Ekonomikas ministrija (EM) šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu ar pasākumu plānu administratīvā sloga samazināšanai nekustamo īpašumu jomā. Tajā iekļauti 62 priekšlikumi teritorijas plānošanas, vides aizsardzības, būvniecības procesa sagatavošanas un uzlabošanas, kā arī īpašuma tiesību nostiprināšanas jomā.

„Latvijas interesēs ir tas, ka kolektīvo aizsardzību nodrošina NATO,” tā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministra padomnieks NATO, Eiropas Savinības un citu starptautisko attiecību jautājumos - Imants Lieģis, atbildot uz jautājumu par Eiropas armijas nepieciešamību, par kuru laiku pa laikam uzvirmo diskusijas. Baltijas valstu parlamentu deputāti šodien, 19. janvārī, pārspriedīs virkni jautājumus par reģiona aizsardzību, drošību un sadarbību Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības, kā arī Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komiteju kopīgā sēdē.

No 2025. gada Latvijas Radio un Latvijas Televīzija būs vienota struktūra - tā pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušām diskusijām lēmusi Saeima. Tās balsojums šajā jautājumā bija teju vienbalsīgs. Galvenie ieguvumi, medijus apvienojot, būs digitālā satura attīstība un virzība arī mediju infrastruktūras uzlabošanā, tā norāda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis. Savukārt abu sabiedrisko mediju vadība uzsver uzdevumu nepieļaut neziņu par apvienošanas procesu. Ar 75 balsīm par un 1 pret Saeima atbalstījusi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no nākamā gada. Līdz galīgajam balsojuma Saeima gājusi vairāk nekā 10 gadus. Šoreiz šo lēmumu pavada arī valdības lēmums par papildu finansējumu sabiedrisko mediju darbam turpmākajos trīs gados. Sabiedriskajiem medijiem apvienošanas procesā turpmākajiem gadiem paredzēts lielāks finansējums, tam līdz 2026. gadam sasniedzot 0,12% no iekšzemes kopprodukta. Saeima arī turpmāk sekos sabiedrisko mediju apvienošanai, pirms balsojuma norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima no "Progresīvajiem". Šī gada laikā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadībā trīs darba grupas turpinās apvienotā sabiedriskā medija izveides uzdevumus par pārvaldības jautājumiem; par sabiedriskā pasūtījuma, programmu pakalpojumu attīstību un trešā – par finanšu vadības un infrastruktūras jautājumiem. Šogad arī jānotiek konkursam uz jaunu vienotā uzņēmuma valdi piecu cilvēku sastāvā. Abu mediju apvienošanai vienā uzņēmumā vajadzēs ap 384 000 eiro, norādīts likumprojektā. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis arī atkārto galvenos apsvērumus, kāpēc apvienošana virzīta. Vienlaikus Latvijas Radio arodbiedrība vēl pagājušajā nedēļā vēstulē Saeimai atkārtoja aicinājumu atlikt lēmumu par sabiedrisko mediju apvienošanu. Trūkstot pārliecības par prognozējamu apvienotā sabiedriskā medija finansējumu, darbinieku atalgojuma skaidru izlīdzināšanu. Nav arī skaidrības, kā veidos un sadalīs apvienotā medija budžetu infrastruktūras uzturēšanai un kā risinās mediju ēku izmaksas. Saeimā šo šaubu dēļ lēmumu par apvienošanu neatlika, savukārt Siksnis uzsver, ka apvienošanas procesā būs iesaistīti abu mediju darbinieki, padome kā šo uzņēmumu kapitāla daļu turētāja turpinās skaidrot lēmumus. Ar to rēķinās arī Latvijas Radio valdes loceklis Ģirts Helmanis, piebilstot, ka darba grupās būs iesaistīti abu mediju darbinieki. Tiesa, apvienota medija plānu izstrādei nepilns gads ir gana īss laika periods. Daļa finansējuma šiem trim gadiem sabiedriskajiem medijiem ir rezervēta valsts budžeta programmā neparedzētiem gadījumiem. Par šo līdzekļu nepārskatāmu izmantošanu satraucas arodbiedrības, taču to izmantošanu jāspēj pamatot pašiem sabiedriskajiem medijiem, norāda, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede. Abu mediju vadības pārstāvji uzsver – par apvienošanas procesu jābūt plašai atklātībai.

Novadu robežas, pašvaldību referendumi, vides jautājumi, kas nu kuram aktuālāk. Krustpunktā izjautājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "LVportals" žurnāliste Inese Helmane un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude.  

Vai jau gada otrajā pusē par zālēm maksāsim mazāk? Medikamentu pieejamības uzlabošanas plāna ieceres izstrādās līdz vasarai un ir labas iespējas recepšu medikamentu cenas samazināt par 15 līdz 20%. To vislabāk izjutīs seniori un cilvēki ar hroniskām slimībām. Tā Saeimas komisiju kopsēdē izteicās Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Vienlaikus par pievienotās vērtības nodokļa pazemināšanu zālēm varētu lemt ne ātrāk kā pirms 2025. gada. Latvijā medikamenti ir dārgāki nekā citās Baltijas valstīs gan uzcenojuma, gan arī augstākas pievienotās vērtības nodokļa likmes dēļ. Latvijā ir spēkā 12% PVN likme medikamentiem, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5% kompensējamiem medikamentiem, bet pārējām zālēm – 21%. PVN recepšu zālēm varētu pārskatīt kontekstā ar citu nodokļu izmaiņām. Plašākus risinājumus zāļu pieejamības uzlabošanai Veselības ministrija gatavos jau ātrāk. Latvijā medikamentu lieltirgotavu un aptieku uzcenojumam nav fiksēts maksimums, kāds tas ir noteikts, piemēram, Lietuvā. To plānots pārskatīt – uzcenojuma sistēmas izmaiņas gatavos līdz jūlijam, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātiem klāstīja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Veselības resorā šogad paredzēti papildu vēl 30 miljoni eiro kompensējamo medikamentu saraksta papildināšanai un kompensāciju izmaksāšanai. Līdztekus zāļu izmaksu pārskatīšanai izskan norādes par citām risināmām problēmām zāļu pieejamības noturēšanai attālākos reģionos un farmaceitu atalgojuma celšanu. Pagaidām Veselības ministrijas ziņojumā konkrētu aprēķinu un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumu vēl nav. Plāna ieceres atbalsta Farmaceitu un Aptieku biedrības, taču daļa nozares gatavojas aizstāvēt zāļu piecenojuma aprēķinus. Tajā skaitā par zāļu krājumu uzturēšanu, kas ir arī valsts drošības jautājums, uzsvēra Latvijas Farmaceitu aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča. Veselības ministrijas ieskatā, zāļu pieejamības uzlabošanas plāna ieviešana jau šā gada otrajā pusē ļautu recepšu medikamentu cenas samazināt par 15 līdz 20%. Tas vairotu arī Latvijas iedzīvotāju paļāvību veselības aprūpes sistēmai. Konkrētākas plāna aprises atspoguļos lēmumi izmaiņas daudzos normatīvajos aktos, kuru izstrāde turpināsies līdz jūlijam.

Krustpunktā diskutējam par Latvijas mediju radītā satura pieejamību Krievijā. Kamēr esam norobežojušies no Krievijā radītā propagandas mediju satura, vai mums pašiem vajadzētu mēģināt uzrunāt auditoriju šajā valstī un kādam vajadzētu būt saturam? Diskutē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, politologs Andis Kudors, kultūras ministres ārštata padomieks Kārlis Dagilis un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Jaunā Vienotība). Vai Latvijas medijiem vajag uzrunāt krievus, kas dzīvo Krievijā, Baltkrievijā vai citur pasaulē. Par šo jautājumu aizdomājāmies, kad uzzinājām, ka Latvijas Radio jādzēš savi konti no Krievijā populārās "Yandex" platformas. To noteikusi uzraugošā padome. Bet jautājums ir krietni plašāks, nekā konkrētie konti, jo no vienas puses ir karstas diskusijas par krievu valodā radīto saturu Latvijā, tajā pašā laikā zinām, ka vēlme uzrunāt pretējā nometnē esošos ir bijusi aktualitāte vienmēr. Nav šaubu, ka Krievija aktīvi cenšas ietekmēt sabiedrisko domu pie mums, par to arī daudz raizējamies. Vai mums ir jāmēģina darīt to pašu, varbūt esam tikai neliels "pundurītis", kam nav vērts runāt ar "goliātu". Kāda ir Latvijas politika šajā ziņā? 

Partija „Latvijas atīstībai” vēlas parādīt, ka tai ir sava vieta politikā. Tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas valdes līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, stāstot par izziņotajiem tās Eiroparlamenta deputāta amata kandidātiem vasarā gaidāmajās vēlēšanās. Saraksta līderi būs partijas līdzpriekšsēdētāji Ivars Ījabs un Artis Pabriks, kā arī partijas valdes loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Pūce sacīja, ka šie kandidāti ir spēcīgi un sabiedrībā pazīstami.

Raidījumā Brīvības Bulvāris saruna ar Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Jāni Bērziņu par Krievijas kara Ukrainā politiskajiem mērķiem, Ukrainas kara uzvaras mērķiem, miera sarunu neiespējamību, Krievijas plāniem un NATO stratēģiju.

Cik ilgi vēl turpināsim importēt Krievijas graudus? Par to diskusija ar Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāju Daci Freimani, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Skaidrīti Ābramu (Progresīvie) un Saeimas deputātu, bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu (Apvienotais saraksts).   

Parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu nereti nāk rokrokā ar diskusijām, vai likumu normas pārāk nežņaudz pilsoņu demokrātiskās tiesībās. Šis ir viens no jautājumiem, ko pārrunājam Krustpunktā Lielajā intervijā ar zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru.  

Vairuokys partejis – koalicejis, opozicejis i Saeimā nimoz natykušuos partejis – Rēzeknē iz prīšku planavoj struoduot zam vīna jumta, attaisūt kūpeigu biroju. Rēzeknē interesi par vīnuota biroja sataiseišonu izruodejušys: „Jaunā konservatīvā partija” (JKP), „Nacionālā apvienība” (NA), „Progresīvie”, „Jaunā vienotība” (JV), „Latvijas Reģionu apvienība” (LRA) i „Latvijas Zaļā partija” (LZP) – koč i juosoka, ka nacionalā leiminī itūs parteju idejis i uzskoti ir vysā atškireigi. „Latgalīši tymā breidī, kod voi nu juonūrūk buļbys, voi juonūkaun cyuka, vysod taiseja tolku, nu tod ite taida vīna lela tolka nu vysaidu parteju,” raidejumā atzeist Guntis Rasims (JKP). „Leidz šam finaņsis mums varbyut nav ļuovušys kotram sovu biroju attaiset, bet šūbreid beidzūt taida īspieja ir, ka mes kūpā īmam, kūpā ar tū, kū mes kotrys varim īdūt,” soka Leila Rasima (Progresīvie). Par ideju, kas ir unikala Latvejis regionu politikā, kai tys varātu sturoduot i kai tys varātu maineit Latgolys politiskū skotivi voi vyrtuvi, sarunā ar Saeimys deputatu Juri Viļumu (Apvīnuotais Saroksts),  Saeimas deputati Leilu Rasimu (Progresīvie), Jāni Žugovu NA Etikys komisejis prīšksādātuoju i Gunti Rasimu, JKP vaļdis lūcekli.

Nedēļas apskatā pārrunāsim Zelenska vizīti Latvijā, to, vai valdībai izdosies vienoties par Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegumu, vai jāizstājas no konvencijas par kājinieku mīnu aizliegumu, kā Zviedrija sūtīs bataljonu uz Latviju un par to, ka pases nodeva tomēr nedubultosies. Iztirzāt nedēļas aktualitātes mums palīdzēs Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un LETA žurnāliste Anastasija Teterenko, kā arī Delfi redaktors Kārlis Arājs.     

Speciālizlaidumā ar ārpolitikas ekspertiem vērtējam Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīti Rīgā un pieslēdzamies preses konferencei Rīgas pilī. Zelenska vizītes laikā iecerētas Latvijas un Ukrainas delegāciju sarunas, pēc kurām notiks Zelenska un Latvijas Valsts Prezidenta Edgara Rinkēviča kopīgā preses konference. Rinkēvičs preses konferencē izziņos jauno Latvijas palīdzības pakotni Ukrainai. Studijā: Aidis Tomsons un Eduards Liniņš.

Tālis Eipurs sarunā ar ukraiņu Kamikadzes dronu piloti Valentīnu Korobku, kura gan iznīcina pretinieku mērķus, gan vāc naudu armijai, gan pati ir māte mazam puikam.    Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujās par šīm aktualitātēm:  • Ja Vācija grib kritizēt citas Eiropas valstis, tai pašai jārāda labāks piemērs;  • Vašingtonā šobrīd vismaz trīs tēmas svarīgākas par Ukrainu. Lielāka cerība uz 50 miljardiem no Eiropas Savienības;  • Ukrainā diskusija numur viens šobrīd ir par gaidāmo mobilizāciju. Ukrainai jāmaina pieeja mobilizācijai, ejot prom no padomju laiku tikumiem. Mums svarīgi vērot šo procesu un mācīties;  • Ukrainā saražo vairāk dronus, nekā valsts spēj nopirkt.   Par droniem un to veidiem arī raidieraksta saimnieku sagatavots plašāks skaidrojums.    Epizodes gaita:  00:00 Ievads 02:39 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm: 03:37 Ja Vācija grib kritizēt citas Eiropas valstis, tai pašai jārāda labāks piemērs. 06:54 Vašingtonā šobrīd vismaz trīs tēmas svarīgākas par Ukrainu. Lielāka cerība uz 50 miljardiem no Eiropas Savienības.  15:23 Ukrainā diskusija Nr.1 šobrīd ir par gaidāmo mobilizāciju. Ukrainai jāmaina pieeja mobilizācijai, ejot prom no padomju laiku tikumiem. Mums svarīgi vērot šo procesu un izdarīt secinājumus.   19:34 Ukrainā saražo vairāk dronus, nekā valsts spēj nopirkt. 22:04 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Valentīnu Korobku, ukraiņu Kamikadzes dronu piloti, kura gan iznīcina pretinieku mērķus, gan vāc naudu armijai, gan pati ir māte mazam puikam.  24:24 EXPLAINER: Kādi droni tiek izmantoti frontē? 30:28 beidzot sākas intervija 30:34 Valentīna par to kā nokļuva armijas rindās, pie reizes piedzīvojot padomju laiku birokrātisko mantojumu. 32:49 Protu braukt ar bruņutransportieri, taču darbs ar kamikadzes bezpilota lidaparātiem ir daudz vienkāršāk un interesantāk. 33:48 Kad sākās pilna mēroga iebrukums, man dēlam bija 4 mēneši, tādēļ radi mani atrunāja no došanas uz fronti. Taču, man bija kauns, ka sēžu mājās. Tādēļ, pagaidīju, kad dēlēns nedaudz paaugsies un tomēr devos. 35:39 Kopš augusta dēlu esmu redzējusi divas reizes.  38:48 Karā doties motivē sirdsapziņa. 40:15 Kas tu būtu, ja nebūtu kara? 41:14 Kā nonāci tieši līdz dronu pilotēšanai? 42:45 Ir īpaša programma, kas par dronu pilotiem apmāca tieši sievietes. 44:00 Kā tīri praktiski kļūt par kamikadzes dronu pilotu?  47:25 Kāpēc ir grūti pateikt cik tieši mērķi ir iznīcināti? 49:36 Kādas emocijas pārņem, iznīcinot mērķi? 51:05 Kamikadzes dronu operatori pretiniekiem ir prioritārs mērķis 52:41 Kamikadzes dronu pionieri ir ukraiņu FPV sporta dronu piloti. Tagad jau krievi pievilkušies klāt. Bez rietumu palīdzības, šie svaru kausi var nosvērties par labu pretiniekam.  54:58 Kāpēc tevi mēdz saukt arī par Valiko Korobkadzi? 56:14 Ceru savas zināšanas nodot tālāk. 57:32 Sarunas beigas. 57:40 Tālis un Dīvs reflektē par dzirdēto. 1:02:31 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kamēr Latvijā gatavojāmies gada nogales svētkiem, Dubaijā norisinājās gada lielākā vides un klimata jautājumiem veltītā sanāksme pasaulē - COP28. Tajā piedalījās arī Pasaules dabas fonda pārstāvji no Latvijas. Kādi ir panākumi asajām diskusijām Dubajas samitā? Cik apzinīgi pildām Parīzes nolīgumu - vēsturisko starpvalstu vienošanos, kas uzliek atbildību visām iesaistītajām pusēm rīkoties atbildīgi klimata pārmaiņu laikā, vērtē Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis un fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Magda Jentgena. Katrs nākamais gads kļūst par kartstāko gadu vēsturē. Cilvēkiem, kas dzīvo šajos reģionos, tas rada eksistenciālas problēmas, tostarp badu, bet valstu vadītājiem - aizvien karstākas diskusijas par to, ko iesākt ar neizbēgamo klimata pārmaiņu radīto krīzi. Kādi ir aizvadītā gada klimata samita rezultāti un par ko diskutēja zinātnieki un politiķi Dubaijā? Vērtīgie melnalkšņu staignāji Melnalksnis ir bieži sastopams koks mūsu platuma grādos, bet mitro vietu audzes - melnalkšņu staignāji - ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, piemēram, mazākajam Latvijas pūču dzimtas putnam - apogam. Kāpēc šie staignāji ir saudzējami un ko interesantu var atrast melnalkšņu mežos, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece. 

No šī gada plānots bērnudārzu pedagogu algas pielīdzināt vispārējo izglītības iestāžu skolotāju algām. Tomēr vairākās pašvaldībās pirmsskolas pedagogi pie cerētā netiks – lai taupītu naudu, vietvaras lemj par slodzes samazināšanu. Vienlaikus finansiālā situācija pēc solītā algu pieauguma daļai skolu pedagogu pat pasliktinājusies. Vietvaras joprojām atrunājas ar naudas trūkumu. Par to, kā nodrošināt skolotājiem pienācīgu atalgojumu, diskutē jau gadiem. Paralēli algu paaugstināšanas grafikam tiek veiktas dažādas reformas, lai izglītībai pieejamo finansējumu varētu izlietot efektīvāk. Arī šo mācību gadu pedagogi gaidīja ar lielām cerībām, jo atkal tika solīts atalgojuma pieaugums un papildus tam – sabalansēta slodze. Tas nozīmē, ka kopējā slodze joprojām ir 40 stundas, tomēr samazināts kontaktstundu un palielināts gatavošanās stundu skaits. Rezultātā darba apstākļiem skolotājiem būtu jākļūst labvēlīgākiem, bet atalgojumam – atbilstošākam izdarītajam. Jau rudenī skolotāji cēla trauksmi, ka cerētā atalgojuma pieauguma vietā daļai tas samazinājies pat par vairākiem simtiem eiro. Arī Lienei, kuras vārds ir mainīts. Viņa strādā skolā Kuldīgas novadā un uzsver, ka joprojām kopš rudens situācija nav atrisināta.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar sociālantropoloģi Agnesi Cimdiņu par tirgus un naftas antropoloģiju, par to, kas ir ilgtspējas ideoloģija un kas liek skatīties uz to ar aizdomām, par Ziemeļvalstu identitāti un mūsu stereotipiem, par to, vai mums vēl aizvien piemīt īpašas zināšanas par Krieviju. Nule kā iznākusi sociālantropoloģes Agneses Cimdiņas grāmata "Ilgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesī: Tirgus un naftas antropoloģija" par to, kas ir ilgtspēja un kas ir ilgtspējas ideoloģija, kas ir zaļās tehnoloģijas un kas ir mūsu stereotipi par tiem un kāda tiem ir nozīme. Grāmata ir par Arābijas pussalas valstīm. Bet jautājums par to, kas ir tas, ko, pētot vai vērojot citus, mēs uzzinām par sevi?  „Protams, ka uzņēmumiem, politiķiem, valdībām tas tagad ir tas primārais sauklis. Mēs visi runājam par ilgtspēju, bet vai tas praksē pie ilgtspējīgākas ekosistēmas ir novedis? Nu es teikšu, ka nē,” vērtē Agnese Cimdiņa. „Analizējot daudzas no šīm ilgtspējas iniciatīvām, tas ir tieši tas, ko es daru, kā teikt, rāpojot ar lupu pa tuksnesi, skatoties, analizējot konkrētas tehnoloģijas, kas tiek ieviestas un attīstītas ilgtspējas vārdā, un, ja tu tiešām analizē līdzi, ko šo tehnoloģiju ieviešana nodara ekosistēmai un dabai, tad tu redzi, ka tur īstenībā varbūt nekas vairāk kā zaļa krāsa nav. Vai mēs kaut ko darām, lai mums tiešām būtu apkārt zaļa krāsa? Kas tuksnesī ir ļoti pamanāmi, ja mēs kaut ko zaļu dabūjam. Bet ko ekosistēmai maksā, piemēram, sālītā tuksnesī, kur ir plus 50 grādi un saldūdens nav vispār, audzēt tomātus, lai it kā mēs būtu zaļi. Ko mums tas prasa? Ko tas prasa ekosistēmai? Tas prasa vienkārši abnormālu ūdens patēriņu, kurš vispirms ir jāatsāļo. Atsāļojot šo ūdeni, šis sālsūdens nonāk atpakaļ jūrā, jūra kļūst arvien sāļāka, arvien nedzīvotspējīgāka. Un tas ir tā mērķa vārdā, lai mēs, piemēram, varētu tuksnesī izaudzēt šos tomātus. Tā vietā, lai mēģinātu saprast, kāpēc mēs to darām. Tad tur ir atkal kaut kāda modernisma, nacionālā lepnuma aspekti, protams, progress, pierādīt, ka mēs varam neiespējamo, jo mums ir tehnoloģijas.   Agnese Cimdiņa ir pētniece, konsultante un autore. Maģistra un doktora grādus sociālajā antropoloģijā ieguvusi Bergenas universitātē Norvēģijā. Specializējusies biznesa antropoloģijā, padziļināti pētījusi uzņēmējdarbības starpkultūru un ilgtspējības kontekstus, dažādības vadību, Ziemeļvalstu institūcijas, saimniecības, inovācijas un reģionālo attīstību. Viņas pēcdoktorantūras pētījumus par Ziemeļvalstu uzņēmējdarbību un ilgtspēju Arābu līča valstīs nule kā iznācis grāmatā. Viņa ir līdzautore grāmatai "Cilvēks un darbs Latvijas laukos: sociālantropoloģisks skatījums" un šobrīd strādā "Price Waterhouse cooper" personāla vadības komandā, pēta dažādības un iekļaukšanās jautājumus uzņēmējdarbībā.  

Novadu reforma vēl nav noslēgusies Varakļānos, Garkalnē, kur par robežām drīz lems Saeima. Garkalnes pagasta sadalīšana cēlusi gaismā domstarpības par kārtību, kā šādi jautājumi būtu jālemj, jo skaidri kritēriji likumā nav noteikti. Vienlaikus tie raisījuši diskusiju par to, cik lielā mērā jautājumos par novadu robežām teikšanai jābūt pašiem iedzīvotājiem. Vai vajadzētu arī iedzīvotājiem referendumā ļaut izlemt, kurā novadā viņi vēlētos dzīvot, analizējam Krustpunktā. Diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs un šīs pašas komisijas deputāts Māris Sprindžuks, viņš arī bijis VARAM vadītājs un Ādažu novada mērs. Garkalnes stāsts īsumā ir tāds: likumā, kas visā valstī mainīja administratīvās robežas, tika noteikts, ka līdz pagājušā gada beigām Ādažiem un Ropažiem ir jāizlemj par Garkalnes piederību, jāpieņem lēmumi, jo Garkalne tika pievienota Ropažu novadam. Ropažos veica iedzīvotāju aptauju, kurā nolēma, ka Baltezera ciems un apkaime un Mārsili būs Ādažu novadā, pārējais - Ropažu novadā. Cilvēki ir izteikuši neapmierinātību, norādot, ka aptaujas nav bijušas ar pilnīgi skaidriem nosacījumiem. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka vairāk Garkalnes vajadzēja nonākt Ādažu novadā. Katrā ziņā Ropaži lēmumu ir pieņēmuši, bet Ādaži gaida šos nosacījumus un skaidrību, kurai jābūt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas būs jau 2025. gadā. Galu galā kad lēmums par Garkalnes piederību tiks pieņemts un kurš to izdarīs? Un vai ir iespējams, ka Garkalne paliek viens veselums pie vienas vai otras pašvaldības? 

Pēc Maskavas nama pārņemšanas, ko Saeima skata steidzamības kārtā, ir sagaidāma reakcija no Krievijas, intervijā Latvijas Radio pieļāva Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis no Apvienotā saraksta. Viņš gan nekonkretizēja iespējamos kaimiņvalsts reakcijas soļus. Bergmanis apstiprināja izskanējušo informāciju, ka ir divi priekšlikumi, ko pēc tam darīt ar atsavināto Maskavas namu, taču tos nenosauca, jo pastāv iespēja, ka šos priekšlikumus atcels. Aizsardzības komisija šodien, 9. janvārī, skatīs priekšlikumus "Maskavas nama likuma" otrajam lasījumam.

Būtu jāaizliedz gan Krievijas graudu imports, gan arī tranzīts, intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie). Viņš norādīja, ka daudzus gadus ir runāts par to, ka Latvijā gan dzelzceļa, gan arī ostu darbība ir pārāk atkarīga no Krievijas kravu apstrādes. Satiksmes ministrs esot sagatavojis vēstuli ar kuru vērsīsies pie kolēģiem Baltijā, lai runātu par vienotu pozīciju šajā jautājumā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Spānijas.

Šonedēļ noslēdzas parakstu vākšana par referenduma sarīkošanu pret partnerības institūta ieviešanu Latvijā; daudzi vilcienu pasažieri šajās dienās palika uz perona, jo jaunie vilcieni pievīla. Gada pirmās nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš.  

Šodien, 5. janvārī, noslēdzas parakstu vākšana, lai ierosinātu referendumu par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu. No nepieciešamajiem vairāk nekā 154 tūkstošiem parakstiem savākta vien aptuveni septītā daļa, tādēļ ir maz ticams, ka nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts un tiks rīkots referendums. Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs intervijā Latvijas Radio izteicās, ka sākotnējās politiskās gaidas bijušas par lielāku sabiedrības aktivitāti, jo politiķi aizstāvējuši laulības institūciju un iestājušies pret tās vājināšanu. Lai gan iecirkņi strādāja arī brīvdienās, Grasberga ieskatā cilvēki neesot parakstījušies daudzo svētku brīvdienu dēļ. Nacionālā apvienība apņēmusies arī turpināt bloķēt citus likuma grozījumus, kas nepieciešami partnerības institūta ieviešanai, piebilda politiķis.

Kāpēc līdzšinējā vadītāja vairs neturpinās darbu Valsts ieņēmumu dienestā, par izdarīto, par aktuālo un iecerēm Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Ievu Jaunzemi. Jautājumus kopā ar raidījuma vaditāju uzdod raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane.  

Pirmos dzīves gadus pavadījusi Purvciemā, viņa ar ģimeni pārcēlās uz ASV, izglītību ieguva Jēlā un Kembridžā un nu ir viena no visbiežāk redzamajiem latviešiem vadošajos pasaules ziņu kanālos, daloties ar savu ekspertīzi, tai skaitā skaidrojot Ukrainas izdzīvošanas cīņas nianses. Kas ir Kristīne Bērziņa, kuru jūs pazīstat kā “Drošinātāja” iknedēļas ziņu skaidrošanas guru?  Dīvs Reiznieks noķēra Kristīni, kad viņa uz īsu mirkli bija ieskrējusi Rīgā, lai noskaidrotu Kristīnes dzīves ceļu.   Savukārt Tālis Eipurs Kristīni liks pie ierastā darba, lai viņa izskaidrotu šādas aktuālās tēmas:  • Šis gads Eiropā un pasaulē nāks ar ļoti daudzām parlamentu un valstu līderu vēlēšanām. Ko no tām sagaidīt?  • Vai ārzemēs iesaldētie Krievijas līdzekļi tiks konfiscēti un atdoti Ukrainai? • Kādi ir paši svarīgākie novēlējumi Ukrainai jaunajā, 2024. gadā, cīnoties pret Krievijas iebrukumu?   Tāpat, Tālis un Dīvs pavērs priekškaru uz “Drošinātaja” tapšanas aizkulisēm.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs    Epizodes gaita:  00:00 Ievads 01:45 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm: 03:03 Kādi ir paši svarīgākie novēlējumi Ukrainai jaunajā, 2024. gadā cīnoties pret Krievijas iebrukumu? Svarīgākais nezaudēt pašpārliecinātību. 06:49 Šajā gadā īpaši daudz vēlēšanas Eiropas valstīs un ne tikai. Kādi no tā riski Ukrainai?  10:45 Vai ārzemēs iesaldētie Krievijas līdzekļi tiks konfiscēti un atdoti Ukrainai? Svarīgākie izaicinājumi. 13:40 EXPLAINER: Kā tiek gatavots “Drošinātājs” 30:16 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Kristīni Bērziņu, Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci 31:21 Kas ir Kristīne Bērziņa? 32:40 Kas slēpjas aiz Kristīnes amata nosaukuma? 33:20 Pirmos gadus dzīvoja Purvciemā. 33:56 Vēlāk ar ģimeni pārcēlās uz ASV, bet vasaras pavadītas Latvijā, Ikšķilē. 35:15 “Man Latvija ir kaut kas īsts.” 36:06 Savu ceļu izglītībā izvēlējusies visnotaļ apzināti. 36:40 Lielākais iespaids – Vaira Vīķe Freiberga un citas spēcīgas latviešu sievietes politikā.  37:04 Latvijā sievietēm nav “stikla griestu”. Šeit viss ir iespējams. 37:41 Vidusskolā mācījās Čikāgā, bet literatūru mācījās latviešu valodā un pārbaudījumus kārtoja Latvijā. 38:24 Nolēma studēt Jēlā pie slavena Aukstā kara eksperta. 39:22 Tēva pāragrā aiziešana kā spīta dzinējspēks 40:17 Jēlā bija grūti, izaicinoši, visi cīnās un arī atbalsta. Tas citādi, nekā citās prestižās universitātēs.  42:22 Vienlaicīgi studēja gan vēsturi, gan politoloģiju. 42:54 Bakalaura darbu Jēlā rakstīja par rokmūzikas ietekmi uz atmodu Latvijā un Nordstream 45:15 Pēc Jēlas bija jāpelna nauda, strādājot Juristu firmā Ņujorkā, taču atnāca finanšu krīze un apjausma, ka šī laikam nebūs īstā nozare. 46:34 Ieiešana politikas sfērā 48:00 Ko nozīmē studēt Kembridžā? 49:19 Tālāk uz Berlīni kopā ar vīru, kur turpinājās pētījumi par Krievijas gāzes ietekmi Vācijā, kas noveda pie jaunām iespējām. 52:58 Vīra darba dēļ pāris gadi tika pavadīti starp Briseli un Maskavu. 54:05 Pandēmijas laikā ar ģimeni pavadīja Latvijā. Vīrs iemācījies latviešu valodu, bet dēls šobrīd dzīvojot ASV, tālmācībā mācās arī Brocēnu vidusskolā.  55:43 Darba piedāvājumi no Latvijas nav bijuši. 56:41 Darbs Valsts konkurētspējas komisijā pie valsts prezidenta. 57:57 Kristīnes attiecības ar Ukrainas tēmu. Izprast situāciju palīdzēja dzīvošana Maskavā. 1:00:26 Ja skatās no Vašingtonas, tad Eiropa visa ir viena. “Parīzes Eiropa” vai “Berlīnes Eiropa” ir kaut kas pilnīgi cits. 1:02:27 Latvietes faktors eksperta darbā – ieguvums ASV, bet mīnuss dažās citās auditorijās, pirmkārt jau rietumeiropas uzņēmēju vidū. 1:05:36 Kāpēc daudzi rietumeiropas uzņēmumi tulīt pēc kara beigām būs atpakaļ Krievijā. 1:06:04 Vai “ekspertu” komūnā ir dalīšanās pēc ģeogrāfiskā principa? 1:08:05 Kādus cilvēkus varam saukt par “ekspertiem”? 1:09:49 Darbs ar informācijas avotiem.  1:12:12 Domnīcu viens no galvenajiem uzdevumiem: veidot telpu viedokļu apmaiņai. 1:13:17 No kurienes nāk Maršala fonda finansējums? 1:13:40 Kas ir eksperta””  darbs? 1:14:14 Kristīne atsakās ieteikt konkrētus ekspertus, grāmatas vai informācijas avotus. Lūk, kāpēc. 1:15:49 Vai pareizi, ka Latvija nobloķējusi Krievijas informācijas (propagandas) avotus? 1:16:44 Jāklausās Drošinātājs! 1:18:25 Kristīne prognozē ātrāko termiņu kad karš Ukrainā būs beidzies. 1:19:00 Sarunas beigas. 1:19:30 Tālis un Dīvs reflektē par dzirdēto. 1:20:03 Nākamajā epizodē kamikadzes dronu pilote no Ukrainas. 1:20:32 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!     

Šovasar gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs interesantas, jo par deputātu vietām būs vērojama īstāka cīņa. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio pauda politologs Juris Rozenvalds. Vairs nebūšot tā saukto „Vienotības DIVI” vai „Saskaņas DIVI” piedāvājumu, bet gaidāmas politiskas turbulences arī pašos politiskajos spēkos, kas vēlēšanās kandidēs. Pēc Rozenvalda domām, vairs tikai uz divām vietām pašreizējo trīs vietā Eiropas Parlamentā varot cerēt premjeres partija "Jaunā Vienotība", kuras reitingus pasliktinājušas ziņas par ekspremjera Kariņa privātajiem lidojumiem.

Vairāku apstākļu dēļ pases izsniegšanas nodeva šogad, visticamāk, pieaugs, bet ne divkārt, kā izskanēja aizvadītā gada nogalē. Tā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības”. Saistībā ar personas dokumentu izdošanu risināmas vēl vairāks problēmas. Latvijā obligāts personu apliecinošs dokuments ir elektroniskā identifikācijas karte. Pase vajadzīga, ceļojot ārpus Eiropas Savienības, uz tā dēvētajām trešajām valstīm. No 12. februāra plānots laist klajā jauna parauga pases ar jauniem drošības risinājumiem. Decembrī izskanēja, ka nodeva par pasu izsniegšanu varētu pieaugt no 30 līdz 60 eiro, bet bērniem un personām ar atvieglojumiem – 30 eiro tagadējo 15 eiro vietā. „Apvienotā saraksta” deputāti pieprasījumā iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim no „Jaunās Vienotības” pauda, ka tas būtu nesamērīgi un prasīja skaidrot, kā radies tik būtisks nodevas palielinājums.

Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot iespējas suni turēt piesietu. Ja grozījumi stāsies spēkā, vai Latvija būs gatava dzīvot pa jaunam, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: zoopsiholoģe Inga Cerbule, Juglas dzīvnieku patversmes "Labās mājas" valdes locekle, Latvijas kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Kļučniece un zvērināta advokāte, dzīvnieku aizsardzības brīvprātīgā Ineta Krodere. Ineta Krodere skaidro, ka šobrīd nedrīkst turēt suni piesietu līdz 10 mēnešu vecumam. Ar paredzamajiem grozījumiem likumā vajadzētu ieviest korekcijas tuvākā vai tālākā nākotnē dzīvnieku labturībā. Tāpat top arī jauni dzīvnieku labturības noteikumi. "Lielā mērā tie ir izstrādāti, ir gatavs projekts ar visiem pielikumiem par voljēru platību, bet pašlaik noteikumi netiek virzīti, kamēr nav pabeigts darbs pie likuma grozījumiem," norāda Ineta Krodere. Tas gan nenozīmē, ka klasiskā suņu būda ar ķēdi pazudīs tūlīt pēc likuma grozījumu pieņemšanas. "Pašreizējā redakcijā, kā ir otrajā lasījumā pieņemts, ka piesietus jeb pie ķēdes būs aizliegts turēt tikai suņus, kuri dzimuši pēc 2023. gada 31.augusta. Tas ir piesaistīts tam, ka tie ir suņi, kurus jau tagad nedrīkst turēt pie ķēdes vai piesietus," skaidro Ineta Krodere. "Nebūs tas, par ko cilvēki komentāros ir ļoti nobažījušies, ka tagad visi ķēdes suņi būs jāatlaiž vaļā, ka viņi skries pa ciemu un visus kodīs. Nē, tas tā nebūs, tas notiks pakāpeniski. Suņi, kas dzimuši pēc 2023. gada 31. augusta, viņi šobrīd nedrīkst būt pie ķēdes un viņus arī nedrīkstēs likt pie ķēdes." Līdz ar to pārejas periods būs garš. Bet jaunie labturības noteikumi paredz uzlabojumus arī tiem suņiem, kurus drīkstēs turēt piesietus. Gan ir palielināts ķēdes garums, gan arī troses garums ir noteikts lielāks.  "Vislielākās bažas izraisa voljēru aspekts. Gan paredzēto izmēru ziņā, līdz 15 kg suni 2x3 kvadrātmetru voljērā. Tas ir maz. Otrs aspekts, ka voljēru var nogrūst sava īpašuma vistālākajā kaktā," vērtē Ineta Krodere. Tāpat regulējumā ir daudz aspektu par fiziskajā aktivitātēm, bet tur daudz atkarīgs no dzīvnieka īpašnieka izpratnes un godaprāta. "Mums tradīcija kā Vācijā, kur pelītei ne tikai, cik lielas būris, bet kādi pakaiši vēlami. Mums nav tāda tradīcija likumdošanā," atzīst Vija Kļučniece. Viņas pieredze rāda, jo konkrētāki ir normatīvie akti, jo prakse pierāda, ka sāk rasties problēmas un tie ir jāmaina. Vija Kļučniece atzīst, ka strādāts daudz un ir nopietns uzlabojums. "Suns pie ķēdes kļūst psihiski nenosvērts un ja laiž vaļā periodiski, var būt tiešām bīstams,"' norāda Vija Kļučniece un uzskata, ka suņa turēšana pie ķēdes ir pagātnes atlieka. Vija Kļučniece arī vērtē, ka paredzamais lielums voljēram nav mazs.  "Bet problēma ir  cita – suns ir sociāls dzīvnieks, viņam ir vajadzīgs savs bars, vajadzīgs "divkājainais suns" – cilvēks, kas ir viņa vadonis, kuram var arī izdabāt, aru kuru veidojas normālas attiecības," bilst Vija Kļučniece. Arī viņa atzīst, ka jābūt godaprātam saimniekiem, bet arī kontrolējošām institūcijām jābūt uzdevumu augstumos. "Suns nav pirmās nepieciešamības lieta, tā ir faktiski ekskluzīva lieta, kurai jāvelta līdzekļi un laiks. Ja to nevari atļauties, lūdzu, neņem to dzīvnieku," aicina Vija Kļučniece.    

Vai Saeimai vajadzētu rūpīgāk pārvērtēt plānu valstij pārņemt tā saucamo "Maskavas namu" Marijas ielā 7? To vēstulē Saeimai aicinājusi "Rietumu banka", brīdinot par sekām Latvijas komersantiem, kuri aktīvi atrodas Krievijā. Atbildīgā komisija šo aspektu varētu izvērtēt, taču neplāno vilcināt lēmumus par ēkas pārņemšanu. Kādreizējais Dzelzceļnieku nams Maskavas valdības rokās nonāca īpašumu maiņas rezultātā gadsimta sākumā. Pēc pārbūves par "Maskavas namu" nosaukto ēku atklāja 2004. gadā. Kopš tā laika tajā rīkotas izrādes, kino seansi un dažādi citi pasākumi. Šajā ēkā arī pēc Krievija pilna mēroga iebrukuma Ukrainā notikušas aktivitātes, kas liecinājušas par atbalstu Krievijas īstenotajai agresijai. Tātad „Maskavas nams” ir Krievijas politikas ietekmes vieta, kur notiekošās aktivitātes ir vērstas arī pret Latvijas valsts neatkarību un demokrātiju, tāpēc Latvijai ir pienākums vērsties pret to, pauda īpašuma pārņemšanas likumprojekta autori. Vienlaikus decembrī Saeimā ar vēstuli vērsusies "Rietumu bankas" vadītāja Jeļena Buraja. Šī banka jau dažus gadus pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā lēmusi aiziet no Krievijas un Baltkrievijas tirgus, tomēr bankai šajās valstīs ir iepriekš sāktas saistības. To izbeigšana ir sarežģīta, jo Krievija iesaldējusi Eiropas valstu komersantu, toskait arī "Rietumu bankas" aktīvus. "Maskavas nama" pārņemšana var dot agresorvalstij pamatu nacionalizēt šos aktīvus, brīdina Buraja. Runa ir par milzu summām – „Rietumu bankas" riska pozīcija pret Krieviju pirms gada bija 129 miljoni eiro, bet pret Baltkrieviju - 18 miljoni eiro. Galvenais riska darījumu apjoms ir kredīti klientiem un debitoru parādi, kuru izbeigšana ir traucēta, jo Krievija ierobežojusi naudas līdzekļu pārskaitīšanu uz "Rietumu bankas” un citu komersantu kontiem. "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja arī norāda, ka pilnībā izprot tā saucamā "Maskavas nama" Rīgā pārņemšanu valsts īpašumā. Tā būtu simboliska un solidāra rīcība ar Ukrainu un tās cīņu pret agresoru. Vienlaikus neko vairāk par vēstulē jau uzrakstīto „Rietumu banka" komentēt nevēlas. Vēstulē minētos "Rietumu bankas" apsvērumus Saeimā varētu izvērtēt, taču likumprojekta virzība nebūtu jākavē. Tā, paužot savu personīgo viedokli, Latvijas Radio norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš no "Jaunās Vienotības".

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar publicistu un žurnāla "Ir" komentētāju Paulu Raudsepu par 2024.gada pasaules notikumu prognozēm, ASV prezidenta vēlēšanām un to ietekmējošiem faktoriem, par to, vai Putinam ir laiks gaidīt savas varas beigas un kā uz šo nākotnes prognožu fona izskatās Latvija. Par to, ko mēs varam prognozēt 2024. gadā un ko nevaram, saruna ar Paulu Raudsepu, kurš pagājušā gada nogalē rakstīja, ka 2023. gads tika dēvēts par kārtējo karstāko gadu novērojumu vēsturē. Ķīnas valdnieks Sji nostiprina varu un caur sev pakļautu Taivānu, Izraēlas un palestīniešu senais konflikts iegājis jaunā asiņainā fāzē, kura drīz nebeigsies; no mājām padzīto cilvēku skaits pasaulē turpina augt un mums ir sasniedzis 110 miljonus. Krievijas karš ir iegājis ilgstošā fāzē, un pasaule 2024. gadā prognozē Krievijas prezidenta vēlēšanu iznākumu, un gaida ASV prezidenta vēlēšanu variantus.  "Ja mēs izlasām, ko Kremlis prasīja 2021. gada decembrī savā slavenajā dokumentā, ko viņi izplatīja, kas apmēram būtu pamats sarunām ar ASV par jaunu pasaules kārtību, tad viņi grib atjaunot Padomju impēriju līdz pat, es nezinu, Vācijas robežām, ja ne tālāk. Viņi prasa izvākt visus NATO spēkus, kas ir kaut kur ieviesti kopš 1997. gada. Viņu ambīcijām tādā ziņā nav robežu," analizē Pauls Raudseps. "Putins, man liekas, pats ir teicis, ka Krievijai robežu nav. Teiksim tā - viņi paņems visu ko viņi var, un tur, man liekas, mums nevar būt ilūzijas. Tas vienīgais jautājums ir par spējām, un tur mums ir ļoti nopietni jāstrādā, pirmkārt, lai viņu spējas būtu mazākas un, otrkārt, lai viņi neuzskatītu to par tā riska vērtu. (..) Mēs bieži runājam par Putina sarkanajām līnijām, es domāju, ka Putinam ir viena sarkanā līnija - viņš grib dzīvot, viņš negrib mirt. Jebkurš uzbrukums šobrīd NATO valstij, pat ja tu domā, ka ir tikai 10% iespēja, ka tas varētu novest pie kodolkara, tas risks tomēr ir pārāk liels. Tāpēc es domāju, ka šobrīd, paldies Dievam, ka mēs esam NATO, paldies Dievam, ka mēs izdarījām visu tajā iespēju logā, kas mums tika dots, lai iestātos NATO, jo tas šobrīd mūs ļoti pasargā." Pēdējā laikā salīdzinām gan šī brīža Ameriku ar Reigana Ameriku, domājot par republikāņiem un to, ko viņi dara, gan arī to, kādā veidā interese par Krieviju vai Padomju Savienību bija Aukstā kara laikā, kurā arī tu mācījies. Tas gan bija jau pārmaiņu laiks, tomēr cik lielā mērā varam teikt, ka Rietumu izpratne par to, kas ir Krievija un ko no viņas sagaidīt, ir nu adekvāta? Pauls Raudseps: Es domāju, ka būtu kļūdaini teikt, ka ir viena rietumu izpratne par šo jautājumu. Man viens no profesoriem bija Ričards Paips (Richard Pipe), kurš, es domāju, neatpalika ne no viena mūsu ... savās aizdomās un, teiksim, skepsē ne tikai par komunistisko, bet vispār par Krievijas mērķiem, vēsturisko lomu. Viņš bija viens no Reigana padomdevējiem, viņš strādāja Nacionālās drošības padomē vienubrīd, kamēr Reigans bija prezidents.  (..) Kaut vai paskatāmies uz to, kas tagad notiek Ukrainā. Pilnīgi ciniskā nevērība pret pašu cilvēku dzīvību, ko mēs redzam Krievijas taktikā uzbrukumos Ukrainā. Rietumiem var daudz ko pārmest, bet, teiksim, šāda veida lielgabalu gaļas izmantošana karā nav bijusi Rietumiem raksturīga. Pirmā pasaules kara varbūt. Es domāju, tas atstāja tik dziļas rētas, ka neviens nav īsti gatavs tā vairs darīt. Daudzi cilvēki, es domāju, varbūt to intelektuāli redz, bet emocionāli viņi to īsti nevar saprast. Pēc ukraiņu statistikas ir vairāk nekā 300000 nogalināto Krievijas karavīru šajā karā. Vai šis skaitlis vispār nerezonē Krievijas sabiedrībā?  Pauls Raudseps: Mēs redzam vēsturē, bieži vien viņi ir gatavi pieņemt to, ka valsts viņus izmanto un pazemo daudz lielākā mērā nekā daudzās citās sabiedrībās. Ja paskatās arī Svetlanas Aleksejevičas grāmatā "Secondhand Time". Es to grāmatu sāku lasīt pēc tam, kad jau bija sācies liela mēroga uzbrukums Ukrainā, un tas ievads grāmatai, kurš ir rakstīts, ja nemaldos, 2012. vai 13. gadā, viņa raksta par to, ka mēs, runājot par postpadomju cilvēkiem tajā Krievijas kultūras telpā, ka mēs pēc būtības bez  kara nevaram iztikt, jo mēs esam audzināti tā, ka viss mūsu skats uz dzīvi un to, kāpēc sabiedrība eksistē un kas ir valsts mērķis, ir saistīts ar karu. Tas ir viens aspekts, kas ļoti nopietni rezonē Krievijas sabiedrībā noteikti.  Otrs, tajā grāmatā viņa apraksta gadījumu ar vienu tajā laikā jau vecu vīru, kurš bija padomju armijā, iesaistīta Ziemas karā. Pirmkārt, viņš bija pārsteigts un šokēts par to, kā somi pret viņu izturējās, ka viņi cilvēcīgi pret viņu izturējās. Un tad, kad notika gūstekņu apmaiņa pēc kara, viņš atcerās, kā somi ar gavilēm sagaidīja visus savējos, kas atgriezās, un priecājās par to, kamēr visi tie, kas atgriezās padomju pusē, protams, pirmais solis bija - jūs esat nodevēji, kāpēc jūs kritāt gūstā un tika aizsūtīti uz nometnēm?  Un tā vai tā, viņš mūža beigās vienkārši tā noliec galvu un to pieņem kā tādu nolemtību, ka tur jau neko nevar darīt, un tā varbūt arī pati bija pareiza. Viņš kaut kādā veidā sevi pārliecinājis. Man likās interesanti, ka mēs šajā laikā Ukrainas kara kontekstā apšaubām, diskutējām par daudzām ar padomju un Krievijas impēriju saistītām lietām, pārsvarā gan par padomju dzejniekiem un viņu kolaborāciju un lomu bieži runājam, tu izvirzīji arī nesen tēzi - runāt par Krišjāni Valdemāru. Tad jau mēs ejam atpakaļ daudz senākā kontekstā, lai izvērtētu šo izpratni par Krievijas impēriju un Latvijas pašnoteikšanos. Pauls Raudseps: Tas vispār ir interesants jautājums Valdemāru. (..)  Viens ir skaidrs: ierastā izpratne par vēsturi vienmēr mēdz būt diezgan plakana un arī zināmā mērā mitoloģizēta. Un tas pat nav nepareizi. Mums ir jābūt kaut kādiem ideāliem, varoņiem un sapratnei, kas mēs esam bijuši un kas mēs vēlamies būt. Un Krišjānis Valdemārs noteikti, es domāju, ka viņa nopelni latviešu modernizācijā un latviešu pašapziņas celšanā ir neapšaubāmi. Tur es domāju, ka neviens nevarētu neko iebilst. Un tas ir pilnīgi pareizi, ka viņa vārdā ir nosaukta iela Rīgā. Teiksim, tas, ko viņš panāca, kaut vai tas, ka viņš bija "Pēterburgas Avīžu" izdevējs un panāca šī laikraksta iznākšanu, kas bija grūdiens, kas pēc būtības uzsāka pirmo atmodu un latviešu noformēšanos kā politisku nāciju. Ar to vien pietiktu. Protams, viņš arī daudz ko citu darīja.  Bet viņa politiskie uzskati un arī tā izpratne par to, ar ko latviešiem būtu jādraudzējas, lai aizstāvētu savas... Jāsaka, viņš nebija vienīgais, arī Andrejs Pumpurs diezgan līdzīgi domāja. Vismaz vienu brīdi viņam ir dzejoļi par to, es tagad necitēšu precīzi, bet kur viņš saka, ka rietumi mūs iekala važās, austrumi mūs atbrīvoja.  Tā doma, ka ir jādraudzējas ar Krievijas valdību, lai sevi aizstāvētu pret vācu muižniecību, tā bija diezgan izplatīta 19. gadsimteņa otrā pusē, un, es domāju, tam ir arī nopietnas sekas arī turpmākā Latvijas vēsturē. Kaut vai sociāldemokrātu kustībā, daudzi no kuriem pēc tam kļuva par komunistiem, es domāju, ka šis domāšanas veids viņos arī bija pārmantots no tiem Atmodas laika domātājiem zināmā mērā. Tā ka mums par to, protams, ir jādomā, jo kā mazai tautai. (..) Vienmēr jādomā, jāmeklē sabiedrotie, un tajā laikā vismaz vienu brīdi Krievija un Krievijas valdība likās kā varbūt perspektīvākā sabiedrotā. Izrādījās, ka tā bija diezgan fundamentāla kļūda, un tas jau parādījās tajā pašā 19. gadsimtenī. (..)  Es domāju, ka mums ir jāsaprot, kāpēc viņi tā domāja, kāpēc viņi tā izvēlējās, un arī jāpadomā par to, ko mēs varam darīt. To izrakstīt no vēstures nedrīkst, bet es domāju, mums ir jāsaprot, kā mācīties no šīm, kā izrādījās, kļūdām, lai mēs tās neatkārtotu. Pauls Raudseps ir viens no Latvijas vadošajiem žurnālistiem un komentētājiem, pēc 19 laikrakstā "Diena" nostrādātiem gadiem 2010. gadā ar bijušajiem "Dienas" kolēģiem izveidoja žurnālu "Ir". Viņš raksta par plašu tēmu loku, tai skaitā ekonomiku, politiku, starptautiskajām attiecībām, vēsturi un kultūru.  Pauls Raudseps ir beidzis Hārvarda universitāti ar bakalaura grādu krievu un padomju studijās. 1990. gadā pārcēlās uz Rīgu, lai strādātu Tautas frontē. Tur viņam arī ar domubiedriem radās ideja, ka Latvijai nepieciešama rietumu tipa avīze, un rezultātā 1990. gada novembrī sāka iznākt laikraksts "Diena". Līdz 2000. gadam Pauls Raudseps "Dienā" atbildēja par ziņu bloku, bet pēc 2001. gada - par komentāru lappusi. 

Gada notikumu apskats. Kāds bijis šis gads iekšpolitikā, ārzemēs, ekonomikā, kultūrā un sportā? Notikumus apkopojuši Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālisti. Krustpunktā tos analizē eksperti. Raidījuma viesi: SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš, kultūras žurnālists, komponists, Smiltenes kultūras centra vadītājs Edgars Raginskis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis un žurnālists Raimonds Rudzāts. Aktualitātes iekšpolitikā apkopojis Jānis Kincis, ārzemju ziņas pārskatījis Rihards Plūme, ekonomikas aktualitātes - Zane Eniņa un Aiga Pelane, kultūras - Ieva Puķe un sporta - Mārtiņš Kļavenieks.  

Nākamā gada sākumā no Latvijas plāno izraidīt vairāk nekā 1200t Krievijas pilsoņu, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma prasības un iesnieguši dokumentus, lai pieprasītu uzturēšanās atļauju. Tā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Kā īsti tas notiks? Kas ir šie pilsoņi, vai viņiem vēl ir kādas iespējas palikt Latvijā? Un vai pastāv kādi drošības riski? 1213 personas līdz likuma grozījumos atvēlētajam termiņam – 30. novembrim – nav iesniegušas dokumentus jebkādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā, kā arī nav pieejama informācija, ka šie cilvēki jau būtu pametuši valsti. Savukārt no personām, kas kavējās ar sava uzturēšanās statusa sakārtošanu Latvijā, 1344 līdz 30. novembrim ir iesniegušas dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Līdz šim apkopotā informācija liecina, ka vēl 904 personas ir šķērsojušas Latvijas ārējo robežu un pametušas valsti. Galīgais personu skaits, kurām likuma prasību neizpildes dēļ nāksies pamest Latviju, vēl tikšot apkopots, jo nākamā gada 3. janvārī spēku zaudēs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi un kuri līdz šī gada 31. decembrim nebūs iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Jāņem vērā, ka šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecas tikai uz personām, kuras līdz 30. novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi. Gadījumā, ja pārbaude nav nokārtota sekmīgi, šiem cilvēkiem ir nepieciešams līdz nedēļas beigām – 31. decembrim pieteikties atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga. Taču tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024. gada 31. martam. Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem. Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli. Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe, šiem 1213 Krievijas pilsoņiem vēl savā ziņā pastāvot iespēja palikt Latvijā.

Kas būs ar Krieviju? Šo jautājumu esam ekspertiem uzdevuši visa gada garumā, piedāvājot trīs iespējamos šīs valsts attīstības scenārijus. Gada pēdējā raidījumā ieklausīsimies viedokļos, ko par izmaiņām Krievijā teica raidījuma viesi.

Krustpunktā iztaujājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un Latvijas Radio 1 raidījumu vadītājs Elvis Jansons.  

Pēdējā laika notikumi ir mācība Rietumvalstīm, ka tās pēc Otrā pasaules kara dzīvojušas pašpaļāvībā, ka nekas slikts vairs nevar notikt. Tagad valstis atkal investē bruņojuma ražošanā. Katrai valstij jāpilda arī savi mājasdarbi aizsardzības jomā. Tā Latvijas Radio intervijā sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Viņš uzsvēra, ka nav jātic Krievijas apzināti izplatītajiem maldinājumiem par Ukrainas neveiksmēm vai Putina sacītajam, ka Krieviju neinteresē apdraudēt NATO valstis. Savukārt NATO stingri pieturas pie saviem principiem, kas ir spēkā jau 75 gadus.

Vai tiešām bažās par naudas trūkumu, daļa ģimenes ārstu neparakstīs līgumus un pacientiem nebūs pieejami nākamajā gadā? Tā brīdinājusi Ģimenes ārstu asociācija. Neparakstīto līgumu gan ir arvien mazāk un nozares ministrs aicina ģimenes ārstu prakses to izdarīt līdz 29. decembrim. Viņš vienlaikus apliecināja, ka papildu finansējums prakšu darba uzlabošanai būs. Veselības nozares vadības domstarpības ar ģimenes ārstiem sākās pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas paziņojuma, ka ģimenes ārsti no 1. janvāra varētu strādāt četras valsts apmaksātas darba dienas, piekto dienu nosakot par maksu. Pēc asociācijas aprēķiniem, no 1. janvāra nozarē finansējums samazināsies par 13%. Tāpēc ir bažas par ģimenes ārstu prakses vietu un pakalpojumu nodrošināšanu pacientiem. Šodien, 27. decembrī, par šīm problēmām Veselības ministrijā notika saruna, lai novērstu ģimenes ārstu pieejamības iespējamās problēmas pacientiem. Veselības ministrs Hosams Abu Meri no „Jaunās Vienotības” gan nenoliedza komunikācijas kļūdas līdzšinējā saziņā par ģimenes ārstu norādītajām problēmām, gan solīja, ka jau janvārī valdība lems par ģimenes ārsta prakses uzturēšanas naudas palielināšanu un ģimenes ārstu aizvietošanu. Tāpēc, runājot par daļas ģimenes ārstu prakšu nevēlēšanos pašlaik slēgt līgumus par darbu nākamajā gadā nepietiekama finansējuma dēļ, ministrs aicināja to izdarīt līdz 29. decembrim.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības šā gada budžeta veidošanas procesā ir vairāki pārkāpumi. Būtiskākais no tiem - grāmatvedības uzskaitē nav uzrādītas saistības par teju 14 miljoniem eiro. Valsts kontrole uzdevusi Rēzeknes vietvarai centralizēt grāmatvedību, kā arī norāda uz zvērināta revidenta neesamību Rēzeknes valstspilsētā budžeta pārskata sagatavošanai. Savukārt atstādinātais Rēzeknes mērs problēmas ap pašvaldību aizvien dēvē par politisku izrēķināšanos.

Evijas Siliņas vadītajai valdībai aprit pirmās simt darba dienas; lēmums par jaunu pasu izsniegšanu raisījis ļaužu neizpratni, bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam piespriests reāls cietumsods. aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, TV24 raidījumu vadītājs Romāns Meļņiks un Latvijas Radio Ziņu dienesta raidījumu vadītājs Kristaps Feldmanis.  

Par valdības darbu, padarīto un iecerēm Krustpunktā izvaicājam premjerministri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība). Jautājumuskopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un portāla "TVNET Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.  

Septembrī Latvijas skolās sākās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.  Pāvels Terjohins, skolēna tēvs: “Pagrūti. Pagaidām pagrūti. Lielākā problēma nav latviešu valoda, bet tie jēdzieni, jauni termini.” Grūtības komunicēt valsts valodā ikdienas mācībās ir trešdaļai skolēnu. Tā secina izglītības kvalitātes uzraugi.  Rolands Ozols, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors: “Lielākās grūtības viennozīmīgi ir pirmsskolā, pirmajās un trešajās klasēs.” Un valodas prasme nav tikai skolēnu problēma. Kopš pērnā gada sākuma par nepietiekamām valsts valodas zināšanām visā Latvijā sodīti 312 pedagogi.  Ilmārs Zučiks, Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas direktors: “Daļa skolotāju tomēr izvēlējās pārtraukt darba attiecības. Tādu nebija daudz, bet bija.” Kā uz vienotu skolu pāriet Daugavpilī, kur latviešu ir dzimtā valoda labi ja katram piektajam pedagogam? Un kā uz to raugās ģimenes, kuru bērniem tagad jāmācās tikai latviski, Atvērto failu pusstundā stāsta "Re:Baltica" žurnālistes Evita Puriņa un Annija Petrova.   

Nākamā gada valsts budžetā izvirzītās prioritātes ir atbilstošas šobrīd esošajai situācijai, intervijā Latvijas Radio sacīja sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Tauriņa. Viņa akcentēja, ka drošība, Latvijas ekonomikas stiprināšana, izglītība un veselības aprūpe esot vērsta uz cilvēku. Viņa arī vērtēja valdības darbu, jo nedēļas nogalē apritēs 100 dienas, kopš darbu sākusi jaunā valdība ministru prezidentes Evikas Siliņas no "Jaunās Vienotības" vadībā. Šajā laikā izstrādāts budžets, kuru Saeima ir pieņēmusi, taču valdību piemeklējušas arī atsevišķas krīzes, piemēram, Siliņas partijas biedra, ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa, privāto lidmašīnu skandāls.

Kreditēšanas apjomi uzņēmējdarbībā Latvijā ir tik nepietiekami, ka mērķtiecīga valsts attīstības bankas izveide uz finanšu institūcijas „Altum” bāzes būs tikai daļa risinājuma ekonomiskās aktivitātes atdzīvināšanai. Tas izriet Finanšu ministrijas pārstāvju debatēm ar Saeimas Budžeta un Tautsaimniecības komisiju deputātiem. Viņi apzinās tirgus un kreditēšanas problēmas un sarunu par valsts bankas izveidi turpinās pēc apmēram mēneša. Latvijā uzņēmumu pašu kapitāls no 2016. līdz 2022. gadam pieaudzis no 20,2 līdz teju 32 miljardiem eiro. Aizņemtās saistības šo gadu laikā bijušas līdzīgas robežās no 13,7 līdz 14 miljardiem eiro. Tajā pat laikā Igaunijā uzņēmumu pašu kapitāls ir teju 50 miljardi eiro, bet aizņemtais kapitāls – nepilns 21 miljards eiro, bet Lietuvā uzņēmumu pašu kapitāls bija 51,6 miljardi eiro, bet aizņemtais kapitāls - 29,7 miljardi eiro. Finanšu ministrija secina – Latvijā uzņēmējdarbībā jauna nauda faktiski nenāk klāt. Ja Latvijas uzņēmumi kredītsaistības uzņemtos tādā līmenī kā vidēji Eiropas Savienībā, tie apgrozītu būtiski vairāk, klāstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”. Tas arī ir viens no galvenajiem aspektiem Saeimā sāktajai sarunai par „Attīstības finanšu institūcijas "Altum” iespējamu pārveidi par valsts attīstības banku. Finanšu ministrija piedāvā vairākus "Altum" turpmākās darbības variantus. Viens no tiem – "Altum" pārveidot par banku – kredītiestādi ar licenci. Iespējamas arī versijas par jaunas valsts īpašumā esošas kredītiestādes izveidi un bankas izveidi ar privātā ieguldītāja principu. Valsts ekonomikas trūkumu mazināšanai piedāvāts arī vienkāršāks risinājums – "Altum" statusu nemainīt un papildināt ar jauniem finanšu rīkiem tirgus nepilnību novēršanai, vērtēja Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere. Abu Saeimas komisiju deputāti gan piekrita, ka šis variants, zinot problēmu, pielīdzināms kosmētiskajam remontam. Vienlaikus netrūkst daudz kritikas lielo komercbanku kreditēšanas politikai ārpus Rīgas un Pierīgas. Iespējām uzņēmumiem Latvijā aizņemties jābūt būtiski lielākām. Valsts attīstības banka šo kustību varētu veicināt, lielu daļu klientu pārvilinot no komercbankām, uzsvēra arī Saeimas opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers no „Latvija pirmajā vietā”. Latvijā darbojošos komercbanku pārstāvji šīsdienas sarunā gan nepiedalījās. Diskusija par valsts attīstības bankas veidošanu turpināsies janvāra nogalē. Tad deputātu rīcībā būs ministriju apkopoti sīkāki dati par tirgus nepilnībām dažādās nozarēs. Budžeta komisija grib zināt arī par piemēriem, kad komercbankas atteikušas finansējuma izsniegšanu kādiem projektiem, īpaši reģionos.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludinās Eiropas Centrālās bankas (ECB) kritizētos likuma grozījumus mājokļu kredītu ņēmēju atbalstam. ECB norādes Saeimā gan nepaliks bez ievērības – Saeimas Budžeta komisija aicinās trešdien, 20. decembrī, apspriest Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un komercbanku pārstāvjiem. Saeimas Budžeta komisijā šoruden vērtēja dažādas iespējas, kā hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēt kredītlikmju straujo kāpumu. Plānoja kredītiestāžu kritizētu ieceri ieviest īpašu nodevu, ko pārraudzītu pašas bankas un pēc konkrētiem kritērijiem mazinātu likmes hipotekārajiem kredītiem. Taču līdz balsojumam Saeimā nonāca cits risinājums. Saskaņa ar to nākamgad nodevu iekasēs Valsts ieņēmumu dienests, kas izmaksās iedzīvotājiem summu, atbilstošu likmes samazinājumam par 30%, bet ne vairāk par diviem procentpunktiem gada laikā. Šo atbalstu saņems lielais vairums aizņēmēju – tie, kuriem kredīta atlikums ir līdz 250 000 eiro un līgums noslēgts līdz 31. oktobrim. 6. decembrī šo risinājumu atbalstīja Saeimas deputātu vairākums. Eiropas Centrālā banka savā atzinumā par pieņemto regulējumu norādījusi vairākas problēmas. Pirmkārt, šis atbalsta regulējums virzīts bez ECB izvērtējuma. Tā iesaka likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi par iespējamām negatīvām sekām banku nozarē. Turklāt – kompensāciju gūs arī kredītņēmēji, kuriem nav grūtību segt kredītsaistības. Tomēr Valsts prezidents izsludinās Saeimā rasto atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem. Viņš norāda, ka tas ir Saeimas politiskās izšķiršanās jautājums atbalstīt ne tikai tos, kuriem ir grūtības samaksāt kredītus, bet visus ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus, un ECB apsvērumi neliedz izsludināt likumu. Par likuma izmaiņu virzību atbildīgā Saeimas Budžeta komisija gan trešdien pulcēs Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un komercbanku pārstāvjus par ECB norādēm un gatavos atbildes vēstuli, stāsta komisijas vadītājs Jānis Reirs no „Jaunās Vienotības”. Lielākās komercbankas vēl nav izlēmušas, vai apstrīdēs šos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļu kredītņēmēju atbalstam. ECB norādījusi, ka likumā paredzētā hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta dēļ nākotnē var būt mazāk izdevīgi kreditēšanas nosacījumi. Latvijas Banka jau sākotnēji vērtēja, ka atbalstam hipotekāro kredītu ņēmējiem jābūt mērķētam tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs. Atbilstoši datiem grūtības segt maksājumus ir apmēram piektdaļai mājokļu kredītu ņēmēju, atgādina Latvijas Bankas eksperts Elmārs Zakulis. Latvijas Bankas piedāvātajam risinājumam mērķēt atbalstu, izmantojot Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadlīnijā par klientu spēju segt kredīta saistības, nebija deputātu atbalsta.

Šobrīd sabiedrībā jūtams neliels satraukums par to, ka no 2024. gada portālam "eveseliba.gov.lv" varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem - ar mobilo lietotni "eParaksts mobile" vai personas apliecību (eID karti), un vairs nebūs iespējams izmantot internetbanku, lai pieslēgtos sistēmai. Vai tiešām ir pamats uztraukumam, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine un Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas projektu vadītāja Aleksandra Kozlova. Raidījuma viešņas skaidro, ka iecerētās izmaiņas, pirmām kārtām, saistītas ar drošību, lai cilvēkiem būtu drosa piekļuve saviem veselības datiem.

Finanšu minisrtijas sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, ko skatīs valdībā, paredz līdz 2027. gadam budžetā atgūt 252 miljonus eiro jeb samazināt ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9%. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova. Viņa norādīja, ka nodokļu nemaksātāji paši sev nodara neapzinātu kaitējumu. Tas ietekmē pensiju, konkurenci uzņēmējdarbībā un citas jomas.

  Labas ziņas vakar, 14. decembrī, vakarā pienāca no Briseles, kur Eiropas Savienības valstu līderi vienojās par sarunu uzsākšanu par Ukrainas un Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ne tik labas ziņas pienākušas šorīt, kad Ungārijas līderis Viktors Orbāns, kurš iestāšanās sarunu sākšanas lēmumu neizgāza, pametot sarunu telpu, tomēr lēmumu par finansiālu palīdzību Ukrainai ir bloķējis. Tās ir karstākās ziņas, kuras apspriedīsim. Neizpaliks arī citas, piemēram, par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs Parīzē. Un arī to, ka šodien beidzot jaunie vilcieni ir izbraukuši, šķiet, ar visiem pasažieriem. Krustpunktā aktualitātes analizē politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

  Labas ziņas vakar, 14. decembrī, vakarā pienāca no Briseles, kur Eiropas Savienības valstu līderi vienojās par sarunu uzsākšanu par Ukrainas un Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ne tik labas ziņas pienākušas šorīt, kad Ungārijas līderis Viktors Orbāns, kurš iestāšanās sarunu sākšanas lēmumu neizgāza, pametot sarunu telpu, tomēr lēmumu par finansiālu palīdzību Ukrainai ir bloķējis. Tās ir karstākās ziņas, kuras apspriedīsim. Neizpaliks arī citas, piemēram, par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs Parīzē. Un arī to, ka šodien beidzot jaunie vilcieni ir izbraukuši, šķiet, ar visiem pasažieriem. Krustpunktā aktualitātes analizē politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Saeimas pieņemtie grozījumi „Mikrouzņēmuma nodokļa likumā" paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra mikrouzņēmuma nodoklim būs tikai viena likme – 25%. Līdz šim mikrouzņēmumam, kura apgrozījums gadā sasniedza 25 000 eiro, nodokļa likme bija 25%, savukārt, tiem, kam gada apgrozījums pārsniedza 25 000 eiro gadā, likme bija 40%. Eksperti vērtē, ka turpmāk nodokli maksāt būs vienkāršāk un to novērtē arī autoratlīdzību saņēmēji. Latvijā mikrouzņēmuma nodokli 40% apmērā maksā neliels uzņēmēju skaits – 3,7% jeb 368. Tā liecina VID dati. Latvijas Biozinātņu tehnoloģiju universitātes profesore Inguna Leibus vērtē, ka nākamgad 25% nodokļa režīms būs vienkāršāks un to varēs izmantot vairāk iedzīvotāju, arī tie, kas pamatienākumus saņem kādā citā darba vietā. Saeimas opozīcija mikrouzņēmuma nodokļa grozījumu apspriešanas gaitā gan norādīja, ka izraudzītā likme – 25% ir par augstu un tas veicinās daļas uzņēmumu nonākšanu ēnu ekonomikā. Guntars Račs ir Pašnodarbināto mūziķu biedrības padomes loceklis un vērtē, ka mikrouzņēmuma nodokļa likme 25% apmērā kopā ar iepriekš ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta – izmantošanu, būs labs risinājums arī autoratlīdzību saņēmējiem. Pēc VID datiem, 2022. gadā Latvijā bija 9843 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.

Ukrainai naudas pietiek vēl vairākām nedēļām, tāpēc pagaidām nav jāsatraucas par Eiropas Savienības un ASV kavēšanos ar jauniem atbalsta piešķīrumiem. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Ņemot vērā Ungārijas iebildes pret papildu naudas došanu Ukrainai, kā arī potenciālu Eiropas Savienībā uzņemt tādas jaunas dalībvalstis kā Ukrainu un Moldovu, savienībā arvien intensīvāk tiek domāts, kā mazināt atsevišķu valstu veto tiesību izmantošanu nozīmīgos balsojumos, teica Bukovskis. Briselē turpinās Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksme. Ungārijas premjers Viktors Orbāns šorīt, 15. decembrī, bloķēja papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā. Līdz ar to Orbāns uzlika veto Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetam, kurā bija iekļauta palīdzība Ukrainai.

Paredzēts atteikties no krievu valodas zināšanu prasības darba tirgū, to saglabājot vien dažās profesijās. To paredz Nacionālās apvienības rosinātie grozījumi Darba likumā, kam Saeimā 1. lasījumā bija visai plašs atbalsts. Likumprojekts veidots ar mērķi novērst diskrimināciju darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ. Tomēr likumprojekta turpmākajā izskatīšanā aktuāls būs jautājums, vai likumā ierakstīt profesijas, kurās varētu prasīt krievu valodas zināšanas, un tieši uz kurām nodarbinātības jomām šī prasība attiektos. Jau pašlaik likums darba devējam neļauj nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas, tomēr formulējums Darba likumā ir tik vispārīgs, ka praksē ar to nepietiek. Tā sagatavotās likuma izmaiņas par krievu valodas lomas mazināšanu dara tirgū pamato Saeimas deputāts Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības. Darba likuma izmaiņām Saeimā vismaz pašlaik ir diezgan liels atbalsts, ko apliecināja arī balsojums plenārsēdē. Tajā skaitā atbalstoši šodien bija visu koalīcijas frakciju deputāti. Nav pieņemami, ka vairāk nekā 30 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas darba tirgū aizvien nepamatoti prasa krievu valodas zināšanas, izskanēja no tribīnes. Tomēr vienprātības nav par ideju likumā uzskaitīt profesijas, kurās prasība izmantot krievu valodu ir pamatota. Tās ir, piemēram, tulki, pasniedzēji augstskolās, arhīvu darbinieki. Pret piedāvātajām Darba likuma izmaiņām balsoja „Stabilitātei” frakcija un no tās aizgājusī Glorija Grevcova. Pretargumentos gan izskanēja arī ar situāciju darba tirgū nesaistīti apgalvojumi. Saeimas deputāti Darba likuma izmaiņas otrajā lasījumā turpinās skatīt pavasarī – priekšlikumi iesniedzami līdz 29. martam.

Krustpunktā izvaicājam labklājības ministru Uldi Auguli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un portāla "Delfi" žurnālu satura redaktore Dita Vinovska.  

Kopš 7.decembra norit parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par partnerības institūta ieviešanu. Kā informē Centrālā vēlēšanu komisija, līdz šim savākti nepilni 4000 parakstu. Lai šo jautājumu nodotu tautas nobalsošanai, gan nepieciešams ievērojami vairāk – gandrīz 155 000 parakstu. Ļoti aktīva nostāja šī mērķa sasniegšanā ir Latvijas kristīgajām konfesijām. Vai tad patiešām no kanceles aicina iet un balsot? Eva Birzniece nav liela baznīcā gājēja, bet Otrajā adventē gribējusi redzēt Krustpils baznīcu no iekšpuses; todien bijis arī koncerts, tāpēc kopā ar vīru aizgājuši uz dievkalpojumu. Sprediķis bijis "inteliģents, domas izvedums pat interesants" – par vārda "Betlēme" atšķirīgo nozīmi. Tad sekojis aizlūgums – par pāvestu, par Latvijas luteriskās baznīcas vadību, bet tālākais gan sagādājis nepatīkamu pārsteigumu. "Pilnīgi plūstoši, mierīgi mācītājs tajā pašā lūgumā saka: lūdzu, neaizmirstiet aiziet parakstīties referendumā. Uzreiz aiz šiem vārdiem ar vīru saskatījāmies un cēlāmies augšā no saviem augstajiem soliem, un gājām laukā," pastāstīja Eva. Viņi ar vīru gan bijuši vienīgie, kuri pamet baznīcu. Radies priekšstats, ka visiem pārējiem tas ir pieņemami, ka no kanceles izskan šāds aicinājums. Ar pieredzēto Eva dalījusies arī ierakstā sociālajā tīklā "Facebook", kur uzdevusi jautājumu, vai Latvijas luterāņu baznīca vienmēr ir bijusi tik politiska un tik ļoti normalizējusi naidu pret citādo. Viņa arī aicina Kultūras ministriju, kura ir atbildīga par sabiedrības integrāciju, vairs nepiešķirt naudu baznīcām, ja jau tās "praktizē, popularizē un veicina naidu". Tā kā tas notika luterāņu baznīcā, Latvijas Radio uzrunāja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu. Vai tas ir pieņemami, ka baznīcā izskan šāds aicinājums? "Kad kaut kas tāds notiek, tad es personīgi un baznīcas vadība saņem daudzus pārmetumus, kāpēc bīskapi klusē, kāpēc baznīcas vadība neko nedara, kāpēc jūs nerīkoja demonstrācijas, neaicināt uz piketiem. Tie cilvēki, kam vajag protestēt pret šādu lietu, var katrs personīgi to izdarīt. Mēs esam arī pateikuši un aicinājuši: tagad ir iespēja, lūdzu, dariet," sacīja Vanags.

Vai šogad izdosies pieņemt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā: vai tiks aizliegta suņu turēšana pie ķēdes un kā tiks kontrolēti suņu un kaķu pavairotāji? Raidījumā Ķepa uz sirds diskutē dzīvnieku tiesību aktīviste Katrīna Vilsone un Saeimas tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas loceklis Jānis Grasbergs.   Raidījumu atbalsta:  

Starpatutiskā Olimpiskā komiteja pagājušās nedēļas izskaņā negaidīti pavēstīja, ka Parīzes olimpiskajās spēlēs atļaus piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Negaidīts nebija pats paziņojums, bet gan laiks, kad tika pieņmts lēmums. Neoficiāli bija zināms, ka šādu lēmumu varētu pieņemt tikai nākamā gada vēlā pavasarī. Kopš lēmuma izziņošanas pagājušas trīs dienas, bet iesaistītās puses Latvijā nav plašāk publiski komentējušas notikušo. Latvijas Olimpiskā komiteja pagaidām vien izplatījusi īsu paziņojumu presei, bet izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no “Jaunās Vienotības” nosodījusi Starptautiskās Olimpiskās komitejas nolemto.

Noslēdzoties trīs gadu periodam, kad pēc 2020. gada vēl varējām tērēt līdz šim gadam ieplānoto Eiropas Savienības atbalsta naudu, lēnās projektu īstenošanas dēļ Latvija tomēr varētu nepazaudēt 400 un vairāk miljonu, kā tika lēsts iepriekš. Sarunās ar finanšu ministru esot redzams, ka fondu apguve kļuvusi ātrāka. Tā intervijā Latvijas Radio teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība).

Latvijai drīz jāsāk izraidīt Krievijas pilsoņu, kas nav pagarinājuši uzturēšanās atļaujas. Krievijas prezidents Putins jau piedraudējis Latvijai ar nepatikšanām. Tikmēr Rietumos spriež, kā novērst nākamo iespējamo karu. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Māris Zanders, "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore un Latvijas reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude un Latvijas TV ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska. Pārskatot ziņu lenti, nešķita, ka šajās dienās būtu kādi ļoti negaidīti notikumi bijuši, drīzāk tiek turpināts iesāktais. Vienalga, vai ir runa par budžeta pieņemšanu, hipotekāro kredītņēmēju atbalstu vai parakstu vākšanu. Bet sociālajos tīklos, šķiet, vislielāko satraukumu raisa ziņas, kas saistās ar Krieviju un draudiem, kas var nākt no turienes. No starptautiskā viedokļa lūkojoties, vispirms bija Vācijas eksperti, kas secināja, ka vispār NATO valstīm ir daži gadi, tad Polijas drošības iestādes vadītājs ir izteicies par dažiem gadiem, kas varētu būt pēc Ukrainas kara, kad Krievija varētu gribēt pamēģināt iebrukt arī NATO teritorijā. Līdzīgas domas ir paudis arī Čehijas prezidents, protams, Ukrainas prezidents. Tātad daži gadi, lai sagatavotos, lai Krievija negribētu mēģināt riskēt iebrukt.

Par Putina izteikumiem nevajadzētu uztraukties, - tā Latvijas Radio uz jautājumu par nesen izteiktajiem Krievijas prezidenta draudiem Latvijai, ja tā necienīgi izturēsies pret krieviem valstī, teica NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts. Viņš arī atzina, ka līdz ar nākamā gada prezidenta vēlēšanu tuvošanos Krievijā, šādi izteikumi varētu atskanēt biežāk.

Kad kāds Latvijas politiķis ir tik daudz aprunāts, kā ekspremjers, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), gan par lidmašīnu reisiem, gan citiem tematiem. Izvaicājam viņu arī Krustpunktā. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVnet" žurnālists Arturs Bikavs un portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Krišjānis Kariņš uzskata, ka mūsu sabiedrībā ir ilgstoši iesakņojusies neticība saviem spēkiem, neuzticība valsts varai un, iespējams, tas saistāms ar kaimiņvalsts ilgstošo ietekmi. Starptautiskajās attiecībās, pēc Kariņa domām, ļoti būtiska ir personīgā klātbūtne un iesaiste jautājumu risināšanā – neatkarīgi no valsts izmēriem. Kariņš sacīja, ja kļūtu par NATO ģenerālsekretāru, darītu visu, lai 31 NATO valsts ietu uz kopīgu mērķi, un tāds karš, kā šobrīd ir Ukrainā, vispār nenotiktu.

Laikā, kad pasaulē notiek ANO Klimata pārmaiņu konference Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Latvijā tapis svarīgs un īpašs plāns. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, enerģētika, zaļāka infrastruktūra, ogļskābās gāzes uzņemšana no atmosfēras - kas šajās jomās plānots jaunajā Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā? Ko par to saka vides organizācijas? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Pasaules Dabas donda direktors Jānis Rozītis un biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas politikas eksperte Krista Pētersone.

Saeima šodien, 7. decembrī, galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus. Nākamā gada budžetu gaida arī pašvaldības. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs šorīt Latvijas Radio sacīja, ka budžetā izvirzītās prioritātes - iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība - ir ļoti svarīgas, taču lai tās ilgtermiņā varētu nodrošināt, vairāk jāatbalsta uzņēmējdarbība. Pašvaldībām nākamais gads būšot izdzīvošanas laiks, jo ir ļoti daudz vajadzību un atkal nepaliks nekas pāri attīstībai. Veselības jomai nākamajā gadā tiks rekordliela nauda - pielikums nozarei ir 275 miljoni eiro un tā ir nozīmīga summa. Kāds būs naudas sadalījums, skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri (Jaunā Vienotība). Vairāki koalīcijas deputāti parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam, lūdzot samazināt laiku debašu runām par budžetu – pirmo reizi runājot trīs minūtes, bet, runājot otro reizi - divas minūtes.  

Draudi NATO Austrumu flangam. Venecuēla vēlas anektēt daļu Gajānas teritoriju. Simts 100 gadu vecumā mūžībā devies bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers. Aktualitātes analizē Edijs Bošs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, TV3 žurnālists, Kristīne Bērziņa, Māršala fonda vecākā pētniece, un Jānis Bērziņš, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks. Diži pretrunīgais Henrijs Kisindžers (1923 – 2023) 29. novembrī pasauli aplidoja ziņa, ka 101. dzīves gadā savas šīs zemes gaitas beidzis politologs, diplomāts un politiķis, kādreizējais ASV valsts sekretārs, Nobela Miera prēmijas laureāts Henrijs Kisindžers. Dzimis Vācijas ebreju ģimenē, kura bija spiesta pamest dzimteni, bēgot no holokausta, Henrijs Otrajā pasaules karā cīnījās amerikāņu armijā, pēc tam studēja Hārvardā un kļuva par profesoru šai vienā no prestižākajām pasaules augstskolām. Pirmos soļus politikas laukā viņš spēra kā republikāņa Nelsona Rokfellera vairākkārtējo nominācijas kampaņu konsultants, bet 1969. gadā, kad par prezidentu kļuva Rokfellera partijas biedrs un sāncensis Ričards Niksons, tika aicināts ieņemt ietekmīgo nacionālās drošības padomnieka posteni. Tā iesākās viņa ārpolitikas veidotāja slavas laiks, kas kulminēja 1973. gadā, kad Kisindžers ieņēma arī valsts sekretāra, respektīvi, Savienoto Valstu ārlietu resora vadītāja amatu. To viņš saglabāja arī tad, kad pēc Niksona demisijas Votergeitas skandāla rezultātā viņa vietā stājās Džeralds Fords. Šis periods palicis vēsturē kā t.s. detantes – superlielvalstu ASV un PSRS attiecību relatīvas uzlabošanās – laiks, un šajā procesā nozīmīgi nopelni bija valsts sekretāram Kisindžeram. Tāpat lielā mērā viņa rokās bija Savienoto Valstu uzsāktais dialogs ar Ķīnas Tautas republiku, amerikāņu spēku atvilkšana no ilgstošā militārā konflikta Vjetnamā, Tuvo Austrumu situācijas līdzsvarošana pēc t.s. Salīdzināšanas dienas kara u.c. tālaika globālie procesi. 1977. gadā, kad Džeraldu Fordu prezidenta amatā nomainīja demokrāts Džimijs Kārters, Kisindžers aizgāja no politiskās skatuves avanscēnas, taču palika joprojām viena no ietekmīgākajām figūrām ārpolitiskās ekspertīzes vidē. Žurnāla „Foreign Affairs” autors Timotijs Naftali aizgājējam veltītajā rakstā pauž: „Henrijs Kisindžers tagad pieder vēsturei, kuru viņš pats palīdzējis veidot. Kā vienīgajam amerikāņu ierēdnim vēsturē, kura rokās ir bijušas visas ārpolitikas veidošanas sviras, kad viņš divus gadus bija vienlaikus nacionālās drošības padomnieks un valsts sekretārs, viņam nav līdzinieku ASV ārējo attiecību vēsturē lielvaru laikmetā. Kisindžera patiesie līdzinieki ir sendienu Eiropas lielvalstu monarhu padomdevēji (Šarls Moriss de Taleirāns, firsts Klemenss fon Meternihs un Oto fon Bismarks), kas liecina par viņa lomas unikalitāti modernajā laikmetā un par savdabību, kas piemita viņa savstarpēji atkarīgajām attiecībām ar demokrātiskas lielvaras vēlētu vadītāju. Kisindžers bija pretrunu cilvēks. Ar dzelžainu intelektu un nesalaužamu pašapziņu apveltīts, viņš tomēr bija emocionāls un dažkārt nedrošības vajāts. Alkatīgs lasītājs būdams, viņš tomēr varēja nonākt fiksētu ideju gūstā. Ja notikumi izrādījās pretrunā ar šīm idejām, Kisindžers krita uztraukuma bedrēs. Lai gan allaž uzticams miera idejai un diplomātijas valodas meistars, viņš bija arī riskētājs, kurš atzina ne vien draudēšanu ar vardarbību, bet arī tās pielietošanu. Tikai neordinārs partneris spēja panākt no Kisindžera maksimālo efektu. Apstākļiem, kas padarīja viņa karjeru iespējamu, bija vajadzīga ne vien indivīda ģenialitāte, bet arī nejaušību.” Cik laika mums ir? „Krievija ar tās impēriskajām ambīcijām ir vislielākais un spiedīgākais drauds NATO valstīm. Maskavas režīmam var būt nepieciešami tikai seši līdz desmit gadi no brīža, kad būs beigušās intensīvas kaujas Ukrainā, lai atjaunotu savus bruņotos spēkus. Šajā laikā Vācijai un NATO savi bruņotie spēki jāpadara spējīgi atturēt un, ja nepieciešams, cīnīties pret Krieviju. Tikai tad tie varēs mazināt vēl viena kara izcelšanās risku Eiropā.” Tā savu ziņojumu „Novēršot nākamo karu” iesāk Vācijas neatkarīgā politikas pētījumu institūta līdzstrādnieki Kristiāns Mellings un Torbens Šics. Vācijai, kā norāda autori, šai ziņā jāveic kvantitatīvs lēciens, kas nozīmētu ne vien strauju bruņojuma un armijas personālsastāva apjomu kāpināšanu, bet arī izmaiņas sabiedrības mentalitātē. Viņu tekstā pausto, mediju mudināti, komentējuši vairāki citi militārās nozares zinātāji. Šai sakarā, atbildot uz izdevuma „Warsaw Business Journal” jautājumu, Polijas Nacionālā drošības biroja vadītājs Jaceks Severa, bildis, ka, viņaprāt, vācu kolēģu aplēses esot pārāk optimistiskas. NATO austrumu flanga valstīm varētu būt atvēlēti trīs gadi, lai sagatavotu savu militāro potenciālu tādā līmenī, ka tas spētu atturēt Krieviju no agresijas. Nevalstiskā organizācija Pasaules Ukraiņu kongress oktobrī atsaukusies uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto, ka gadījumā, ja karadarbību viņa valstī Krievijai izdotos iesaldēt, ap 2028. gadu būtu gaidāma tās nākamā agresija, visticamāk – pret Baltijas valstīm. Savukārt čehu izdevums „České Noviny” atstāstījis Čehijas prezidenta, atvaļinātā armijas ģenerāļa Petra Pavela teikto, proti – Krievijai pilnvērtīgai armijas kaujas spēju atjaunošanai būšot vajadzīgi pieci līdz septiņi gadi, bet šī kalkulācija var būtiski mainīties atkarībā no Ukrainā notiekošā kara rezultātā. Vai gaidāms agresijas karš Dienvidamerikā? 3. decembrī Venecuēlā notika konsultatīvs referendums, kurā balsstiesīgajiem tika uzdoti vairāki jautājumi, kuru būtība ir – vai viņi piekrīt, ka Venecuēla anektē teritoriju, ka tiek dēvēta par Gajānu Eskelibo un līdz šim ir bijusi Venecuēlas kaimiņvalsts Gajānas kontrolē. Laikos, kad Venecuēla bija Spānijas, bet Gajāna – Nīderlandes koloniālais valdījums, robežas šais džungļu klātajās zemēs ilgi palika nenovilktas. Par strīdus ābolu teritorija kļuva 19. gadsimta otrajā pusē, kad tagadējo Gajānu savā valdījumā bija ieguvusi Lielbritānija, Venecuēla bija kļuvusi  neatkarīga no Spānijas, savukārt Gajānu Eskelibo bija atklātas zelta atradnes. 1899. gadā starptautiska šķīrējtiesa lēma jautājumu par labu Britu impērijai, taču pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad Gajāna bija suverēna valstiskuma izveides procesā, Venecuēla jautājumu atkal aktualizēja. 1966. gadā starp Venecuēlu, Lielbritāniju un Gajānu noslēgtā vienošanās paredz, ka valstis risina jautājumu sarunu ceļā un, ja sarunu process nesekmējas, nodod to ANO ģenerālsekretāra izlemšanai. Pēdējais, savukārt, ir nodevis jautājuma risināšanu Starptautiskajai tiesai, kura 2020. gadā pieņēma izskatīšanai Gajānas prasību un šī gada 1. decembrī norādīja Venecuēlai atturēties no jebkādiem soļiem, kuri varētu mainīt esošo situāciju strīdus teritorijā. Gajāna Eskelibo veido apmēram divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, tajā dzīvo apmēram 125 000 jeb nedaudz mazāk kā sestdaļa valsts iedzīvotāju. Pirms desmit gadiem tur atklātas bagātīgas naftas iegulas. Saskaņā ar Venecuēlas valdības apgalvoto, referendumā nodotas vairāk nekā desmit miljoni balsu, un apmēram 95% balsojuši par labu potenciālajai teritorijas aneksijai. Starptautiskie eksperti apšauba šo rezultātu patiesumu. Gajāna, reaģējot uz notikušo, atsaukusi savu vēstnieku Venecuēlā. Ar nosodošiem paziņojumiem nākuši klajā Nāciju Sadraudzības (agrāk dēvētas par Britu Sadraudzību) ģenerālsekretāre Patrisija Skotlenda, Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretārs Luiss Almagro un Karību valstu kopienas vadība. Venecuēlas un Gajānas robežvalsts Brazīlija kāpinājusi savu militāro spēku klātbūtni pierobežas rajonos. Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar sabiedrības līdzdalības platformas “Mana balss” vadītāju Imantu Breidaku par demokrātijas kvalitāti Latvijā, jaunām un vecām demokrātijas formām un to līdzās pastāvēšanu, Latvijas politisko dienaskārtību, tēmām, kas sāp mūsu sabiedrībai, e-vēlēšanām un e-demokrātijas robežām. Demokrātija mainās, un arī kara apstākļos ir būtiski saprast, kas ir tā demokrātijas kvalitāte, kurā mēs atrodamies, vai un kas būtu saucams par e-demokrātiju un vai tas ietver arī manipulācijas riskus. Kad tiešās demokrātijas formas šķeļ un kad vieno sabiedrību? Ja būtu šobrīd veic demokrātijas audits Latvijā un jāizmēra, kāda ir tā demokrātijas kvalitāte, kā pēc tiem datiem, kuri nonāk līdz jums, kā jūs to mērītu vai diagnosticētu? Imants Breidaks: Ja mēs skatāmies uz Latviju kaut vai 30 gadu rāmī kopš valsts atjaunošanas, mums ir sekmīgi funkcionējoša parlamentārā demokrātija. Mūsu partiju konkurence ir īsta un godīga. Mūsu mediju telpa ir kopumā brīva. Mūsu pilsoņi kopumā pārsvarā spēj sasniegt to, ko pilsoņu lobijs vēlas. Taču, protams, ja mēs skatāmies niansēs šos apgalvojumus, tad mēs redzam virkni lietu, kas varētu būt labākas, un kuras mums gribas, lai ir labākas. Līdz ar to kopumā mēs esam sekmīga demokrātija, un, ja mēs paskatāmies uz, piemēram, gan politiskajām vērtībām Saeimā, gan politiskajām vērtībām sabiedrībā un priekšstatiem, idejām, morāli, tad, jā, Saeimā sēž sabiedrības pārstāvji, sabiedrības seja. Nav tā, ka minoritāte dominētu mūsu politiskajā dienaskārtībā. Tā galīgi nav. Bet Saeima un tās reprezentācijas formula pārstāv to veco demokrātijas modeli. Imants Breidaks: Arī. Ja mēs runājam par jaunajām formām, tad jaunajās formās mums ir labi sasniegumi. "Mana balss" platforma ir ļoti labs pierādījums. Demokrātija kopumā un politiskās sistēmas pasaulē kopumā ir diezgan vecmodīgas. Tu tā nopietni savu valsti vari mainīt reizi četros gados, kamēr šodien tehnoloģijas tev atļauj viena gada laikā teorētiski un ir kaut kādi precedenti, kļūt par miljonāru un miljardieri. (..) Bet to četru gadu rāmī tu nepaspēsi neko dižu mainīt valstī, jo vēlēšanu cikls, kas ir savā ziņā pasaulē nostiprinājās 19. gadsimta laikā, respektīvi, mums jau ir formas politiskajā līdzdalībā, ir vecmodīgas un lēnākas, nekā sabiedrība to šodien gribētu. Varbūt arī nemaz nav slikti, ka tā politiskā forma attīstās lēnām, jo, ja mums būtu vienā gadā anarhija, otrā gadā - monarhija, arī nebūtu labi. Imants Breidaks: Pilnībā piekrītu. Ir pašsaglabāšanās cēloņi, kāpēc lietas dažreiz nemainās tik strauji, taču vienlaicīgi ir jāsaprot, ka, ja politiskais process un mijiedarbība baigi nemainās un stagnē, tad nevajag brīnīties, kāpēc jaunieši nestājās politiskās partijās. Tāpēc, ka viņiem ir garlaicīgi. Tas, ka šodien politiķi prot lietot tviteri un feisbuku, nemaina politisku procesu galvenos mehānismus. Vācu sociologs Helmuts Klārka saka, ka partiju politiskais pārvaldes modelis Eiropā piedzīvoja būtiskus satricinājumus. Tā ir tendence, ar kuru mums ir jārēķinās nākotnē. Imants Breidaks: Mums ir īpaši slikti, jo mums visu laiku cipari ir bijuši zemi. Latvijā visās politiskās partijās, kopā ņemot, ir tikpat daudz biedru kā Lietuvas lielākajā politiskajā partijā vienā. "Mana balss" kā organizācija ir vairākkārt runājusi ar politiķiem - kādi ir tie mehānismi, kā mēs varam celt visu politisko partiju biedru skaitu. Mums par to ir jārunā, tā ir liela problēma. Ir partijas, kuras ir tiešām bijušas interesantas, par to parunājāmies, ir bijušas partijas, kuras saka nē, mums ir "okay", mums ir vecie biedri, viņi kontrolē visu partiju, mums tagad pūlēties jaunu biedru piesaistei ir, iespējams, nelietderīga resursu izniekošana. Es tā klausos, bāc, nē - nacionālajās interesēs ir, ka visās partijās aug biedru skaits. Ir partijas, kurām tas interesē, bet tik un tā rezultātu īsti nav. Imants Briedaks ir sabiedrības līdzdalības platformas "Manabalss.lv" vadītājs, studējis vēsturi un savulaik strādājis arī par skolotāju. Viņam ir pieredze dažādu izglītības un vadības konsultācijas projektu vadīšanā, jo astoņus gadus vada tiešās demokrātijas platformu "Mana balss", kuras unikālo lietotāju skaits pārsniedzis 400 tūkstošus apmeklētāju.

Rīdzinieku skaits pēdējo 30 gadu laikā ir samazinājies par aptuveni trešdaļu, un diemžēl šī tendence saglabājas arī pēdējos gados, kamēr kaimiņos, Viļņā un Tallinā, ir labāki rādītāji gan dabiskajā demogrāfijā, gan to cilvēku skaita ziņā, kas pārceļas dzīvot uz galvaspilsētu. Kā Rīgu padarīt pievilcīgu dzīvošanai; vai sākt ar esošās pilsētvides uzlabošanu vai jaunu mājokļu celtniecību un kas būtu maināms satiksmē, kura ir būtisks faktors pakalpojumu pieejamībā, bet vienlaikus arī var kalpot arī kā vidi degradējošas elements? Krustpunktā diskutē Rīgas domes deputāte Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone (Jaunā Vienotība), pilsētplānotājs un izpilddirektors atvērto inovāciju kustībā "VEFRESH" Viesturs Celmiņš, Saeimas deputāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts) un stratēģiskās plānošanas eksperts Gatis Pāvils.  

Eiropas Savienība ir nogurusi no kara Ukrainā - to dzird arvien biežāk, un izskan arī brīdinājumi par to, ka nākamais gads būs smags. Ukrainai trūkst artilērijas lādiņu, Eiropas Savienība nav varējusi izpildīt solījumus par to piegādi, kamēr Krievijas agresorvalsts apgādē tās sabiedrotie ir bijuši krietni naskāki. Arī vēlēšanās atsevišķās Eiropas Savienības valstīs uzvar spēki, kas Ukrainai nesimpatizē. Par Eiropas Savienības ārpolitiskajiem izaicinājumiem un iekšējām grūtībām Krustpunktā Lielā intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Ivaru Ijabu. „Sajēga nāk, bet pārāk lēni,” tā par patiesās situācijas izpratni par Krievijas draudiem Eiropas valstu apziņā norāda Ivars Ijabs. Viņš atzīst, ka ir jāsaprot, ka pilnīgas vienotības atbalstā Ukrainai nebūs un būs jāmeklē jaunus sadarbības formātus. Ijabs sacīja, ka patiesā situācija varētu noskaidroties nākamnedēļ, kad par ilgstošu finansiālu Eiropas atbalstu Ukrainas budžeta deficītam plānots runāt Eiropas padomē.

Ko par plašu rezonansi raisījušajiem Krišjāņa Kariņa privātreisiem valdības vadīšanas laikā saka tagadējās valdības veidotāji? Politikas eksperte uzskata, ka Kariņam būtu jādemisionē. Tā neuzskata viņa pārstāvētajā partijā "Vienotība" un arī pats tagadējais ārlietu ministrs no amata atkāpties negrasās. Valsts kanceleja jau ceturtdien Latvijas Radio atklāja, ka gatavo izmaiņas amatpersonu ceļošanas nosacījumos. Tādējādi valsts amatpersonas ar privātiem reisiem turpmāk lidos krietni retāk, kas ietekmēs arī premjeres Evikas Siliņas no "Jaunās Vienotības" darba vizīšu plānošanu. Tā ir reakcija uz plašu publicitāti guvušo informāciju par iepriekšējās valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa veiktajiem 36 lidojumiem ar privātajām lidmašīnām, kas izmaksāja vairāk nekā 1,3 miljonus eiro. Lidojumu praksi izvērtē gan Valsts kontrole, gan arī Ģenerālprokuratūra.

Jau vairākus mēnešus Rēzeknes politiskā situācija ir neskaidra, neskaidra ir arī pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanas nākotne un tas, vai pietiks finansējums visām pašvaldības funkcijām līdz gada beigām un 2024.gadā? Šobrīd tiek gaidīts Valsts kontroles ziņojums par finanšu situāciju Rēzeknē, savukārt VARAM un Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka neapdomīgas saimniekošanas dēļ Rēzeknes domes nu jau atstādinātais priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (Kopā Latvijai) ir novedis pašvaldību lielās finanšu grūtībās. Rēzeknes pašvaldībai tiek pārmesta nesaimnieciska finanšu tērēšana, jo par 12 miljoniem eiro pie pilsētas ezera tiek būvēts rekreācijas centrs, kā būvniecības pabeigšanai vien šobrīd trūkst vairāki miljoni eiro. Aleksandrs Bartaševičs šobrīd uzskata, ka nekādas kļūdas savā darbā pieļavis nav un noteik kā viņš to sauc - politiska izrēķināšanās. Tāpēc viņš un viņa partijas biedri domē ievēlētie deputāti iepriekšējās trīs domes sēdes dažādu iemeslu dēļ neapmeklāja, lai gan šonedēļ domes sēde tomēr notika, pēc trīs nenotikušām sēdēm, šoreiz sēdē piedalījās 12 no 13 deputātiem. Pa to laiku VARAM ir virzījusi uz Saeimu grozījumus likumos par pašvaldības deputātu mandātu anulēšanas kārtību, lai turpmāk pašvaldībās nerastos situācija, kāda tā šobrīd izveidojusies Rēzeknē. Par to kas tad politiski šobrīd notiek Rēzeknē, ko vēl varam sagaidīt un ko par šo visu domāt vēlētājiem šodien sarunā ar Rīgas Stradiņa Universitātes Politikas zinātņu katedras lektori Leldi Metli Rozentāli un politologu Juri Rozenvaldu.

Jau vairuokus mienešus Rēzeknis politiskuo situaceja irnaskaidra. Naskaidra ir ari pošvaļdeibys politiskūs lāmumu pījimšona iz prīškui tys, voi byus gona finansiejuma vysom pošvaļdeibys funkcejom da goda gola i2024. godā? Itūšaļt teik gaideits Vaļsts kontrolis ziņuojums par finaņšusituaceju Rēzeknē, sovpus VARAM i Finaņšu ministreja ir paziņuojuse, kanaapdūmeigys saiminīkuošonys deļ Rēzeknis dūmis niu jau atstateitaisprīšksādātuojs Aleksandrs Bartaševičs (Kopā Latvijai) ir nūveds pošvaļdeibuleluos finaņšu gryuteibuos. Rēzeknis pošvaļdeibai teik puormasta nasaiminīcyskafinaņšu tieriešona, jo par 12 miļjonu eiro pi piļsātys azara teik byuvātsrekreacejis centrys, kuo byuvnīceibys pabeigšonai viņ niu datryukst vairuokumiļjonu eiro. Aleksandrs Bartaševičs itūšaļt tur, ka nikaidys klaidys sovādorbā pīļuovs nav i nūteik, kai jis tū sauc, – politiska izariekinuošona. Deļtuojis i juo partejis bīdri, dūmē īvālātī deputati, īprīškejuos treis dūmis sēdēvysaidu īmesļu deļ nabeja, koč i itūnedeļ dūmis sēde piec treis nanūtykušūssēžu nūtyka – pīsadaleja 12 nu vysu 13 deputatu. Pa tū laiku VARAM irvierziejuse iz Saeimu grūzejumus lykumūs par pošvaļdeibys deputatu mandatuanuliešonys parādu, lai iz prīšku pošvaļdeibuos nabyutu situaceju, kaida teiniu ir izaveiduojuse Rēzeknē. Par tū, kas tod politiski niu nūteik Rēzeknē, kūvēļ varim sagaideit i kū par itū vysu dūmuot vālātuojim, sarunā ar ReigysStradeņa Universitatis Politikys zynuotņu katedrys lektori Leldi Metlu-Rozentāli politogolu Juri Rozenvaldu. 

Vakar, 30. novembrī, pēc vairāku stundu debatēm Saeima ratificēja Stambulas konvenciju. Diskusijām vajadzēja septiņarpus gadus no brīža, kad toreizējais labklājības ministrs dokumentu Latvijas vārdā parakstīja, līdz Saeima to ratificēja. Tagad ir grūti pateikt, cik un kā konvencija tiks izmantota Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās, bet tām drīzumā vajadzētu uzņemt apgriezienus, jo parādās jau pirmie partiju kandidātu vārdi. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs, neatkarīgs pētnieciskais žurnālists, uzņēmējs Dāvids Zalāns, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un žurnālists Raimonds Rudzāts.    

Partijai, lai būtu perspektīva, jāspēj darīt un labot to, kas bija nepareizi, tā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras profesore Ilga Kreituse, apspriežot "Jaunās Vienotības" reakciju ekspremjera Kariņa specreisu jautājumu. Kreituse uzsvēra, ka politiskā situācija šobrīd Latvijā ir savdabīga un pat bīstama valdībai.

Saeima otrajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar ko ratificē Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju. Plenārsēdē izvērtās kaismīgas debates, konvenciju piesaucot gan kā starptautiskas sadarbības pamatu vardarbības mazināšanai, gan dokumentu, kura pieņemšana nerisinās pašu neizdarītos mājasdarbus.

Raidījumā Kas būs ar Krieviju? saruna ar politologu Kārli Daukštu. Kā ierasts, sākam ar iespējamo attīstības scenāriju, proti, ar to, ka Vladimirs Putins un viņa režīms mums ir uz ilgu laiku. Pirms gada, kad iecerēja šo raidījumu, skats uz to situāciju bija optimistiskāks: Ukrainai bija veicies frontē, bija atgūtas salīdzinoši lielas teritorijas, kuras kara sākumā bija sagrābusi Krievija. Optimistiskākie ļaudis runāja par to, ka Ukrainā visā drīzumā varētu pārraut šo sauszemes koridoru, ko Krievijai ir izdevies izveidot gar Melno jūru uz Krimu, iespējams, pat ieņemt Krimas pussalu. Un, protams, prognozēja, ka tas viss atstās graujošu iespaidu uz Putina režīmu, uz šī režīma izdzīvošanu. Tika minēti ļoti daudzi argumenti, kas pagājušā gada laikā ir izrādījušies neadekvāti. Putina režīms ir izrādījies krietni stabilāks, nekā par to domāja, tas var atļauties simtiem tūkstošu cilvēku noguldīt Ukrainas zemē. Tas ir ticis pāri tādām diezgan nopietnām dumpim pašā Krievijā šī gada Jāņos. Kā šobrīd izskatās, cik stabils ir Putina režīms, cik tas vēl ilgi var atļauties karot un ar kādiem zaudējumiem? "Mums laikam jāskatās no diviem viedokļiem, pirmkārt, ko grib Putins un viņa režīms, otrs - ko grib pasaule, un, manuprāt, arī trešais - ko grib arī pati Krievija vispār un kādā veidā viņas, gan elite, gan iedzīvotāju masa. Patlaban kaut kādas noteiktas analīzes metodes nav," uzskata Kārlis Daukšts. Viņš min publikāciju vācu izdevumā "Bild", ka tomēr notiek sarunas starp Baidenu, Šolcu un arī piesaistot Krieviju. "Arī Rietumi, vienkārši runājot, ir izpumpējušies fiziski, morāli un arī finansiāli, tāpēc arī patlaban tiek domāts par to, kādā veidā atrisināt ne tikai kara laukā, bet varbūt kaut kādā veidā meklēt diplomātiskos risinājumus. Protams, ka Krievija šinī gadījumā grib izmantot šo situāciju un grib noslēgt miera līgumu. Putins, manuprāt, to ļoti atklāti trīs vai četras reizes pateica, kad bija G20 konference, kur viņš runāja attālināti, bet viņš runāja par to, ka mēs gribam mieru, mums vajadzīgs miers un vēlreiz miers, bet šo mieru viņš saprot ļoti īpatnēji - pusi Ukrainas jūs atdodat, par tālāko mēs vēl runāsim. Un šī pozīcija ir pieņemama daļai to cilvēku, kuri saka, ka pietiek nogalināt un ka vajag noslēgt mieru tikai tāpēc, lai izbeigtu slepkavības. Tādu pozīciju cilvēciski ir ļoti pamatota, ietekmē samērā plašu iedzīvotāju masu ukraiņu pusē," raidījuma ievadā analizē Kārlis Daukšts. Rezumējot un apkopojot, kurš no trim scenārijiem jums šķiet ticamākais nākotnes attīstībai, vai varbūt ir kaut kāda secība vai kaut kādi hibrīdvarianti? "Vēl gadus 10 būs tāds pats lēns materiāla krājums, tālāk prognozēt nav iespējams, vai nu uz vienu pusi, vai nu uz otru pusi. Protams, ja viens no apvērsumiem, tad varbūt tāds, kurš vēl atnesīs daudz sliktāku par Putiņu uz laiku. Jukas ir ļoti bīstamas arī Latvijai, un tāpēc es tā ļoti uzmanīgi skatos un analizēju notikumus Krievijā," atzīst Kārlis Daukšts.

Trauksme zivsaimniecības nozarē, PVN likme augļiem un dārzeņiem. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un portāla "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš.  

Tāļa Eipura sarunas biedrene Anastasija Vereščinska atklās, kā karš Ukrainā veicinājis atjaunīgo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī ļaus uzzināt, kā projekts “Energy Act for Ukraine” palīdz ar saules baterijām aprīkot skolas un slimnīcas Ukrainā un pie viena ir izdevīgs arī iniciatīvas atbalstītājiem un ziedotājiem.   Savukārt Dīvs Reiznieks noskaidros, kādēļ Kristīni Bērziņu īpaši bažīgu dara nākamajā gadā gaidāmie politiskie procesi Eiropā un ASV. Un ko darīt mums laikā, kad pie varas Eiropā arvien vairāk nāk Ukrainai nedraudzīgi politiķi.   Tāpat Dīvs uzrunās latviešu brīvprātīgos no “Ganta Fonds”, kuri ir ceļā uz Ukrainu ar ļoti īpašu sūtījumu – Latvijā no nulles izveidoto pārvietojamo zobārstniecības kabinetu. “Jāved tiešām vērtīgas mantas. Nevar braukt ar adītām zeķēm un priecāties par to,” saka viens no fonda valdes locekļiem Artūrs Kristlībs.   Podkāsta gaita:    00:00 Ievads 03:44 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa skaidro aktualitātes. Šoreiz uzmanības centrā šādas aktualitātes: 04:33 Nīderlandē pie varas nāk galēji labējais politiķis Hjērts VIlders. Kārtējais Ukrainas “nedraugs” pārņem Eiropas valsts vadības grožus. Šīs nav labas ziņas Ukrainai, domājot par tās dalību ES un NATO. 2024.gadā Eiropā vēl daudzas svarīgas vēlēšanas. Tādēļ svarīgākais būs pārdzīvot nākamo gadu. 09:33 Inerce šobrīd Krievijai par labu. 10:40 Cilvēkiem Latvijā jābūt skaļiem un aktīviem Ukrainas atbalstā, lai nedominētu ekstrēmākie viedokļi, bet arī atbalstošās balsis būtu dzirdamas. 14:02 Ungārijas līderis Orbāns draud izjaukt Eiropas atbalsta mehānismus Ukrainai – vai ir iespējama Ungārijas iegrožošana Eiropas Savienībā un NATO? 20:28 Saruna ar Artūru Kristlību no “Ganta Fonds”, kuru noķērām ceļā uz Ukrainu, vedot Latvijā no nulles izveidoto mobilo zobārstniecības kabinetu. 22:34 Artūrs stāsta, ka uz Ukrainu kopš 24.februāra braucis jau daudzkārt. Pagājušajā gadā vien kopā tur sabūts apmēram 4 mēnešus.  24:09 Artūrs nonācis pie pārliecības, ka ja brauc tik lielu gabalu, tad jāved patiešām vērtīgas preces nevis tik adītas zeķes. 24:25 Zobu veselība Ukrainas armijā šobrīd ļoti akūta problēma. 25:07 Kā tika realizēts mobilā kabineta projekts. 27:04 Auto pilnībā aprīkots – Artūrs pastāsta plašāk ko tieši varēs izdarīt. 28:00 Šajā mobilajā kabinetā strādās brīvprātīgie ukraiņu zobārsti. 29:38 Artūrs šo visu dara, jo apzinās, ka Krievijas uzbrukuma upuri varam būt arī mēs. 31:05 Sarunas beigas 31:37 LIELĀ INTERVIJA ar Anastasiju Vereščinsku no “Energy Act for Ukraine”. Tālis ieskicē, ka šī būs saruna par to, kas notiek Ukrainas energosektorā un jaunajām vēsmām, kas ļauj iestādēm būt neatkarīgākām.  34:46 Anastasija iepazīstina ar sevi un fondu “Energy Act for Ukraine”, kas palīdz aprīkot skolas un slimnīcas ar saules paneļu sistēmām kara laikā. 35:50 Projekts iespējams pateicoties ziedotājiem – dažādiem fondiem un uzņēmumiem, kas tā vai citādi saistīti ar atjaunīgo energoresursu jomu Eiropā. 38:20 Anastasija par studijām Rīgā. 39:25 Anastasija par pievēršanos enerģijas sfērai un nonākšanai šajā projektā. 43:54 Anastasija par fonda darbības virzieniem – palīdzību skolām un slimnīcām, ierīkojot atjaunojamos energoavotus. 46:00 Sadarbība ar fondu ārzemju uzņēmumiem ir laba iespēja iepazīt Ukrainas tirgu.  46:42 Lai būtu efektīvi atbalstītāju piesaistē, mums jādomā kā uzņēmumiem. 47:36 Par jau pabeigtajiem saules bateriju un akumulatoru projektiem skolā Irpiņā un slimnīcā Čerņihivā. 52:49 Skolas direktors ieviesis tik striktus elektrības lietošanas noteikumus, ka no paredzētajām 4 stundām, nu tā no saules vien var nodzīvot 8 stundas. 53:45 Iestādes kļūst ne tikai neatkarīgākas energo ziņā, bet ietaupa arī līdzekļus par patērēto enerģiju. 54:44 Ziemas sagādātie izaicinājumi. 56:50 Dodam savu ieguldījumu Ukrainas energosistēmas decenralizēšanā, lai tā būtu mazāk ievainojama. 57:50 Atjaunīgie resursu Ukrainā nekad nav bijuši tik populāri kā pēdējā gada laikā, jo enerģija Ukrainā ir ļoti subsidēta un nav bijis nekāda stimula pievērsties zaļajiem resursiem. 1:01:00 Šī ziema būs vēl grūtāka par iepriekšējo 1:02:30 Žitomira kā labais piemērs, kur aktīva mēra darbība noveda pie pārejas pie atjaunīgajiem resursiem, kas ierastās elektrības pārrāvumus padarīja pat nepamanāmus. Ko Latvija var mācīties no Ukrainas? 1:05:03 Atjaunīgie resursi ir atslēga uz energoneatkarību, jo tur ir gan decentralizācija, gan avotu dažādošana un izvēle 1:06:19 Mēs priecātos par sadarbību ar uzņēmumiem no Baltijas valstīm. 1:07:24 Ko novēlēt personīgi? 1:09:05 Intervijas beigas + Dīvs un Tālis reflektē. 1:09:37 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!  Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Nīderlandes un Argentīnas vēlešanu rezultāti liek domāt par labējā populisma atgriešanos. Ukrainas tālbraucēji gaida Polijas jauno valdību. Vai katalāņu separātistu amnestija nodrošinās stabilitāti Spānijā? Aktualitātes vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Labējais populisms joprojām modē Vēlēšanu rezultāti divās valstīs, divās planētas puslodēs pēdējās nedēļās apliecinājuši labējā populisma potenciālu šī brīža pasaulē. Runa ir par ekonomista un publicista Havjera Gerardo Mileja uzvaru Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā un Gērta Vildersa vadītās „Partijas brīvībai” izcilie rezultāti Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palātas vēlēšanās. Havjers Milejs pārstāv politisko partiju aliansi „La Libertad Avanza”, kuras nosaukumu latviski varētu tulkot kā „Brīvība iet uz priekšu”, „Brīvība attīstās” vai tamlīdzīgi. Tās kodolu veido Mileja piekritēju 2018. gadā dibinātā Libertariāņu partija un Demokrātiskā partija, kuru pārstāv otra alianses pamanāmākā figūra – juriste un politiķe Viktorija Viljarruela. Vēlēšanu uzvarētāja politiskais triumfs noticis uz ilgstošās ekonomiskās un finanšu krīzes fona, kura Argentīnu moka jau kopš 2018. gada. Līdzšinējā prezidenta Alberto Fernandesa valdībai gan izdevās panākt zināmu ekonomikas atlabšanu, taču inflācijas rādītāji turpina kāpt, novembrī sasniedzot jaunu rekordu – 140%. Tiek lēsts, ka vairāk nekā puse argentīniešu bērnu šobrīd dzīvo zem iztikas minimuma sliekšņa. Fernandess atteicās no kandidēšanas nesenajās vēlēšanās, bet viņa valdības ekonomikas ministrs Serhio Massa vēlēšanās piekāpās Milejam. Kā izdevumam „The Guardian” izteicies Vašingtonā bāzētās politisko pētījumu organizācijas Vilsona centrs eksperts Bendžamins Gedans, par Mileju balsojušie gribējuši ko jaunu, viļoties līdzšinējos varas nesējos. Tomēr šim elektorātam var nākties nožēlot, ja jaunievēlētais prezidents īstenošot kaut nelielu daļu no agrāk solītā, proti – radikāli mazināt nodokļus, bet, līdz ar to, arī sociālās izmaksas, likvidēt Argentīnas centrālo banku un dolarizēt ekonomiku, saraut saites ar diviem lielākajiem tirdzniecības partneriem – Brazīliju un Ķīnu. Vēl viņa programma paredz atcelt 2020. gadā īstenoto abortu legalizāciju valstī, savukārt Mileja līdzgaitniece un jaunievēlētā viceprezidente Viljarruela plaši pazīstama kā savulaik Argentīnā valdījušās un apmēram 30 000 cilvēku nāvē vainojamās militārās huntas noziegumu attaisnotāja. Nākamajām Nīderlandes parlamenta vēlēšanām bija jānotiek tikai 2025. gadā, taču ilglaicīgā premjerministra Marka Rutes ceturtā kabineta demisija jūlijā noveda pie jaunām vēlēšanām. Arī Nīderlandes gadījumā analītiķi piesauc sabiedrības nogurumu no līdzšinējās politikas, kura daudziem esot šķitusi pārāk neoliberāla. Par to liecina arī vēlēšanu rezultāti, jo visas līdzšinējās koalīcijas partijas – ekspremjera konservatīvi liberālā Tautas partija brīvībai un demokrātijai, sociālliberālā „Demokrāti 66”, sociālkonservatīvā „Kristīgi demokrātiskais aicinājums” un centriskā Kristīgā savienība – zaudējušas ievērojamu daļu no deputātu vietām. Politisko stafeti cerēja pārņemt Zaļi-kreiso un Darba partijas alianse, kuras līderis Franss Timmermanss pat pameta Eiropas Komisijas izpildviceprezidenta amatu, lai stātos tās priekšgalā. Zināmi panākumi, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, kreisajiem ir, taču tos nevar salīdzināt ar Gērta Vildersa vadītās „Partijas Brīvībai” sniegumu, palielinot savu frakciju vairāk nekā divas reizes. Taču 37 vietas ieguvušajiem labējiem populistiem vienalga jālūkojas pēc koalīcijas partneriem, kas nebūs vienkārši, ievērojot, ka Vilderss ir iedibinājis sev pārliecināta eiroskeptiķa, migrācijas pretinieka un islāmticīgo gānītāja reputāciju. Spānija un Katalonija – pamiers vai pārgrupēšanās? 15. novembrī, uzstājoties Spānijas parlamentā, premjerministrs, Sociālistiskās strādnieku partijas līderis Pedro Sančess pauda: „Mēs esam izvēlējušies atkalapvienošanos, nevis atriebšanos, vienotību, nevis sadalīšanos.” Šādi kreiso līderis aizstāvēja vienošanos ar divām vadošajām Katalonijas neatkarības atbalstītāju partijām, kas paredz amnestiju to līderiem, kas notiesāti vai apsūdzēti par dumpja rīkošanu. Plāns izdevās, un Sančess tika ievēlēts, pie tam, pirmo reizi kopš 2011. gada, jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Starp 179 par viņu balsojušajiem deputātiem bez sociālistiem un radikālkreisās platformas „Sumar” ir reģionāli-etniskās katalāņu, basku, galisiešu un Kanāriju salu partijas. Šāda notikumu attīstība izveda ielās labējo partiju vēlētājus, kuri sociālistu sadarbībā ar minoritāšu partijām saskata valsts pamatu graušanu. Pats Sančess pauž, ka šī vienošanās ļaus pāršķirt asās pretstāves lappusi Spānijas centrālās varas un Katalonijas neatkarības aizstāvju starpā, par ko gan ir skeptiski daudzi analītiķi. Viņuprāt, katalāņu partijas nebūt nav atmetušas domu par Katalonijas pašnoteikšanos, un šo vienošanos uzskata par pirmo soli, pēc kura jāpanāk turpmākie. Citādi atbalsts Sančesa valdībai var tikt atsaukts. Tiesa, Katalonijas sabiedrības atbalsts secesijai no Spānijas, salīdzinot ar piecus gadus seno pagātni, spriežot pēc aptauju datiem, ir sarucis. Lai arī 73% aptaujāto joprojām izsakās par atkārtotu neatkarības referendumu, tikai 41% patiešām vēlētos izstāšanos no vienotās valsts. Abas lielākās katalāņu secesionistu partijas – „Kopā par Kataloniju” un Katalonijas Kreisie republikāņi – pēdējās vēlēšanās zaudējušas pavisam apmēram 550 000 vēlētāju, liela daļa no kuriem, visdrīzāk, nobalsojuši par sociālistu partijas Katalonijas atzaru. Poļu šoferi un zemnieki rīkojas Pie Polijas un Ukrainas robežšķērsošanas punktiem izveidojušās desmitiem kilometru garas smago automašīnu rindas. Tiek ziņots, ka, lai no Polijas nonāktu Ukrainā, nākoties gaidīt līdz pat četrām diennaktīm, bet pretējā virzienā – pat divpadsmit diennaktis. Šādu neapskaužamu situāciju saviem kolēģiem sagādājuši poļu kravas mašīnu vadītāji, kuri kopš 6. novembra uzsākuši un arvien pastiprinājuši robežpunktu blokādi. Cauri tiekot laistas vien militārās un humānās palīdzības kravas, pārējais kravas transports – pa vienai vai pāris mašīnām stundā. Nesen šoferiem šai protestā sākuši pievienoties arī zemnieki. Ukraina, savukārt, paziņojusi, ka šī robežas blokāde iedragā valsts jau tā kara traumēto ekonomiku un neļauj pāri robežai nonākt humānās palīdzības kravām. Kā apgalvo poļu kravas mašīnu vadītāji, kopš pagājušajā gadā tika atvieglota Ukrainas transporta iebraukšana Eiropas Savienībā, viņi ciešot no negodīgas konkurences. Ukrainas transporta firmas, kuru darbības izmaksas esot mazākas, ne tikai transportējot kravas no savas valsts, bet izpildot pasūtījumus arī Eiropas Savienības iekšienē. Pie tam Polijā, apejot sankcijas, savus meitas uzņēmumus nodibinājušas arī Krievijas un Baltkrievijas transportkompānijas. Poļu zemnieki, kā jau ierasts, protestē pret lētākās Ukrainas produkcijas konkurenci viņu valsts tirgū. Protestētājiem atradies arī politiskais sabiedrotais – nelielā labējā partija Konfederācija „Brīvība un Neatkarība”, kura jau priekšvēlēšanu retorikā uzstāja, ka Polija pārāk dāsni atbalstot Ukrainu. Pašreizējais Polijas infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks vērsies pie sava Ukrainas kolēģa ar aicinājumu izpildīt vienu no protestētāju prasībām – nelikt tām kravas mašīnām, kuras tukšas atgriežas no Ukrainas Polijā, iziet pārbaudi uz robežas vispārējās rindas kārtībā. Šoferu un zemnieku protesti uzsākti laikā, kad visa uzmanība Polijas politikā koncentrēta uz jaunās valdības veidošanas procesu. Aizvakar prezidents Andžejs Duda apstiprināja līdzšinējā premjera Mateuša Moravjecka valdību, ciktāl viņa partija – „Likums un Taisnīgums” – ieguvusi visvairāk vietu parlamentā. Taču ir praktiski neizbēgami, ka šī valdība neizturēs parlamenta uzticības balsojumu, kam jānotiek pēc pāris nedēļām. Tad parlaments, savukārt, varēs apstiprināt valdību pēc saviem ieskatiem, ko, jādomā, veidos „Likumam un Taisnīgumam” opozicionārās liberālākās partijas ar „Pilsonisko koalīciju” kā centrālo spēku. Sagatavoja Eduards Liniņš. 

Migrantu plūsmas virzīšana ir zemisks Baltkrievijas un Krievijas režīmu pielietotais instruments, lai izdarītu spiedienu uz tām kaimiņos esošajām demokrātiskajām valstīm, intervijā Latvijas Radio norādījusi Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska. Viņa skaidroja, ka migrantu plūsmas virzīšana uz Eiropas Savienības dalībvalstīm (ES) ir šantāža un mēģinājums novērst šo valstu valdību uzmanību no palīdzības sniegšanas Ukrainai un Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Ar Baltkrievijas demokrātiskās kustības līderi sarunājās Rustams Šukurovs.

Nākamgad Latvijā būs samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lai to nodrošinātu, straujāk palielinās akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, tabakai un tās aizstājējproduktiem, kā arī saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus nākamā gada budžetā nav iespēju atbalstīt nevienu no teju 300 Saeimas opozīcijas iesniegtajiem priekšlikumiem. Tā lēma valdība pirms budžeta priekšlikumu nosūtīšanas skatīšanai Saeimā.   Saeimas deputāti saistībā ar 2024. gada budžetu bija iesnieguši 289 priekšlikumus, aicinot dažādiem pasākumiem pārdalīt kopumā 5,1 miljardu eiro. To piedāvāts nodrošināt, palielinot budžeta deficītu, ( budžeta izpildes procesā pārdalot finansējumu), izmantojot budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kā arī paaugstinot nodokļus. Piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa celšana bija rosināta 13 priekšlikumos. Tomēr Finanšu ministrija šiem plāniem pārvilkusi svītru, jo nākamgad neplāno pārskatīt uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļus, vienlaikus piedāvātais budžeta plāns esot sabalansēts un nevarot atļauties lielus papildu izdevumus. Tādējādi no Saeimas iesniegtajiem priekšlikumiem atbalstīts tikai viens - Saeimas priekšsēdētājas, Zaļo un zemnieku savienības pārstāves Daigas Mieriņas pieteikums nākamajā gadā par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus.   Taču līdz ar koalīcijā panāktu kompromisu nākamgad nodrošinās samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām. Latvijā kopš 2018. gada šiem produktiem PVN likme ir 5% un pēc šī gada pazemināta likme vairs nebija plānota un tiem aprēķinātu standarta likmi 21%. Tomēr Zaļo un zemnieku savienība uzstāja saglabāt pazeminātu PVN augļiem un dārzeņiem, pēc kā koalīcija vienojās nozares atbalstam nākamgad noteikt 12% PVN likmi augļiem, ogām, dārzeņiem. Šis lēmums attiecas tikai uz nākamo gadu un diskusijas par ilglaicīgāku risinājumu turpināsies, norādīja premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēsturnieku un etnologu Bērklija universitātes profesoru Juriju Sļozkinu par Krievijas norietu un Eiropas projekta beigām, par Putinu un viņa vēstures vietu, par Staļina noziegumu aizmiršanu Krievijā,“ebreju gadsimtu” un karadarbību Gazā.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēsturnieku un etnologu Bērklija universitātes profesoru Juriju Sļozkinu par Krievijas norietu un Eiropas projekta beigām, par Putinu un viņa vēstures vietu, par Staļina noziegumu aizmiršanu Krievijā,“ebreju gadsimtu” un karadarbību Gazā. "Runa pat nav par to, ka politiķi… Viņi, protams, kaut kādā ziņā – katrā ziņā politiķi, kas atrodas lielu impēriju priekšgalā – neizbēgami ir vēsturnieki tai ziņā, ka viņi nevar nedomāt par savu vietu vēsturē. Skaidrs, ka Putins par to daudz domā. Skaidrs, ka Putins ir imperators, cars, ja vēlaties. Un tāpēc, protams, ir interesanti pamēģināt pajautāt vai pamēģināt paskatīties, kā viņš atbildēs uz tādu jautājumu. Esmu pārliecināts, ka viņš domā par savu vietu Krievijas vēsturē, iztēlojas savu vietu Krievijas valdnieku, Krievijas imperatoru galerijā un tā tālāk. Tāpēc, protams, tas ir ļoti interesanti, vērtē Jurijs Sļozkins. Un kā jūs to redzat? Vai vēl ir par agru spriest, kāda… Jurijs Sļozkins: Protams. Rakstīt es par to nerakstītu. Ja es rakstītu… Es nerakstu mācību grāmatas, bet, ja rakstītu Krievijas vēsturi, tad pagaidītu ar šo valdīšanu. Es domāju, ka viņa valdīšana var kļūt par katastrofu, var arī nekļūt, bet jāpagaida. Starp citu, pirms tam, iepriekšējā tikšanās reizē, es viņam jautāju, vai viņš nedomā, ka viņa varas laika vēlīnais posms, tāpat kā viņa priekšteču varas laika vēlīnais posms, vēlīnā atrašanās tronī, var kļūt par stagnācijas periodu. Un viņš aizgāja no atbildes uz šo jautājumu. Turklāt es toreiz jautāju, vai viņš nedomā, ka Krievijas vēstures mācību grāmatās nodaļa, kas sekos Putina valdīšanas laikam, sauksies "juku laiki". Tāpēc, ka trūkst varas mantošanas kārtības un ir pilnīgi nesaprotams, kurš un kādā veidā kļūs par viņa mantinieku, pareizāk, pēcteci. Paskatīsimies. Man šķiet, ļoti iespējams, tā Krievijai būs katastrofa. Ko nozīmē "katastrofa Krievijai"? Kaut kāds valsts sabrukums? Jurijs Sļozkins: Nē, es nedomāju… Tātad, ja būs juku laiki, ja būs cīņa par varu, tad viss ir iespējams, tai skaitā arī sabrukums. To es nezinu. Tur jau tā lieta, man liekas pilnīgi nesaprotami, kas tālāk būs. Pētnieks jau kādu laiku dzīvo Latvijā un teicis, ka šī vieta ietekmē to, ko apcer. Kā tā ietekmē jūsu refleksiju? Kā Latvija vai kā šis laiks to ietekmē? Jurijs Sļozkins: Jebkura jauna vieta atstāj savu iespaidu. It īpaši vieta, kurp tu pārvācies uz ilgāku laiku un nonāc – kā tas notika ar mani – vietējā ģimenē un apmeties uz dzīvi… Tāpēc, protams, es sev atklāju jaunu pasauli, jaunu kultūru. Kā visi padomju cilvēki, kā visi maskavieši, es zināju, kas ir Latvija, braucu šurp atpūsties – kā bija pieņemts manā Maskavas līdzcilvēku lokā. Taču tas, protams, bija tāds virspusējs skatījums no ārpuses. Toties tagad es mācos valodu un dzīvoju latviešu ģimenē. Cik varu, lasu latviešu vēsturi, un tas, protams, ir… Nu, un cenšos skatīties uz pasauli… cenšos paraudzīties uz pasauli caur latvieša prizmu. Un caur to tā, protams, izskatās atšķirīgi… nekā citos manas dzīves brīžos no Maskavas, no Lisabonas, no Teksasas un pārējām vietām, kurās esmu dzīvojis. Saruna ar Juriju Sļozkinu krievu valodā.  

Šogad pirmajos trijos ceturkšņos jaundzimušo skaits Latvijā ir par gandrīz 14% mazāks nekā tikpat ilgā laika posmā pagājušajā gadā un ikvienā šā gada mēnesī ir piedzimis mazāk bērnu nekā attiecīgajā mēnesī pēdējo simts gadu laikā. Dzimstības kritums jau tika gaidīts 90. gadu dēļ, kad arī bija "demogrāfiskā bedre", tomēr, vai šis kritums varēja būt mazākas un ko var darīt, lai situāciju mainītu? Pašreizējās valdības deklarācijā demogrāfijas problēmu risināšana nav īpaši izvērsta. Vai mums ir plāns un politiskā griba kaut ko mainīt? Krustpunktā analizē Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība), Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes doktora grāda kandidāte Elza Lāma un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.  

Ukraina un Moldova ar nepacietību gaida oficiālu sarunu uzsākšanu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Iespējams, ka 27 pašreizējo dalībvalstu vadītāji šo lēmumu varētu pieņemt jau pēc pāris nedēļām gaidāmajā samitā. Daudzi Ukrainā raugās uz Eiropas Savienību (ES) ar lielām cerībām. Tomēr, kā pierāda Balkānu valstu pieredze, iestāšanās process mēdz būt ilgs un sarežģīts. Tas ir arī laiks, kad sabiedrībā var notikt būtiskas pārmaiņas, tostarp arī veidojot iekļaujošu vidi. Tādēļ mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs nesen uz sarunu aicināja trīs sieviešu tiesību aktīvistes no Ukrainas, Ziemeļmaķedonijas un Kosovas, lai saprastu kā viņas raugās uz savas valsts un sabiedrības ceļu pretī dalībai Eiropas Savienībā. Dalība Eiropas Savienībā ir daudzu ukraiņu sapnis. Viņu vidū arī Marta Čumalo no Ļvivas. Viņa ir vadītājas vietniece nevalstiskajā organizācijā „Sieviešu perspektīvas centrs”. „Mēs esam noguruši. Daudziem ir depresija un trauksme. Tas ir ļoti smagi, daudziem mūsu sabiedrībā tagad ir garīgās veselības problēmas, jo šis lielais iebrukums turpinās jau divus gadus. Ir grūti tam visam iet cauri. Bet mums patiešām palīdz doma, ka kādu dienu, - jā, tas nebūs rīt, bet kādu dienu mēs varēsim elpot brīvi un dzīvot bez visām šīm konservatīvajām lietām.” Mūsu saruna notiek Eiropas Parlamentā. Čumalo kopā ar vairāk nekā 20 aktīvistēm no dažādām valstīm ir atbraukusi uz Briseli, lai runātu par situāciju sieviešu un minoritāšu tiesību jomā. Viņas ir sapulcinājusi Zviedrijas nevalstiskā organizācija „Sieviete sievietei”. Ja Ukrainas ceļš uz dalību Eiropas Savienībā vēl tikai sākas, tad Ziemeļmaķedonija mēģina to panākt jau vairākus gadus. Vispirms sarunu sākšanu bloķēja Grieķija, kas pieprasīja mainīt valsts nosaukumu. Kad tas tika atrisināts, tad savus šķēršļus sāka likt Bulgārija, kas pašlaik pieprasa grozīt Ziemeļmaķedonijas konstitūciju un pieminēt tajā etniskos bulgārus, kuri dzīvo šajā valstī. Tādēļ, kā saka nevalstiskās organizācijas „Marginalizēto koalīcija” izpilddirektore Irēna Cvetkovika, šobrīd Ziemeļmaķedonijā ir vērojams zināms panīkums. Stambulas konvencija ir ratificēta gan Ziemeļmaķedonijā, gan Kosovā, gan arī visās citās Rietumbalkānu valstīs, kas vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. Tā ir spēkā arī Moldovā. Ja runājam par Kosovu, tad šī valsts pagaidām ir atzīta tikai par iespējamo kandidātvalsti. Tas nozīmē, ka Prištinas pievienošanās process vēl būs garš. Progresa trūkums oficiālajās sarunās sarūgtina Valmiru Rašiti no organizācijas „Kosovas sieviešu tīkls”.  

Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa no “Jaunās Vienotības” lidojumi ar privātajām lidmašīnām bija dzīres uz nodokļu maksātāju rēķina, tā intervijā Latvijas Radio pauda opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars. Partijas mērķis esot apturēt šādus nelietderīgus tēriņus nākotnē. Tavars domā, ka valstij radīti zaudējumi. Kamēr partija bija valdībā, šī informācija no viņiem esot slēpta. Pagaidām, gan nav skaidrs, kurš ir atbildīgs par lielajiem tēriņiem, bet atbildīgie jāatrod, piebilda Tavars. Viņš noraidīja, ka “Apvienotā saraksta” interese par šo jautājumu būtu daļa no partijas kampaņas pirms Eiroparamenta vēlēšanām.

90. gados viņš bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā, bija premjers, tad ārlietu ministrs, vadīja lielāko partiju valstī "Latvijas ceļš". Krustpunktā runājam par politiku gan šodien, gan 90. gados. Lielā intervija ar Valdi Birkavu.    

Notikumu, kas būtu pārņēmuši informatīvo telpu, šajā nedēļā nav bijis, vienkārši bijušas vairākas interesantas un aktuālas ziņas. Viena no tām - ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu. Aktualitātes analizē Bens Latkovskis, portāla "Neatkarīgā" žurnālists, Raivis Spalvēns, portāla "Delfi" žurnālists un Toms Ostrovskis, "TVNet" galvenais redaktors.  

Tieslietu ministrijas iniciētais partnerattiecību likums gaida, vai tiks savākti paraksti referenduma rīkošanai, bet ne tikai šis jautājums ir ministrijas darba fokusā. Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" redaktore Inese Helmane un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Kaujas laukos rūdītie ukraiņu karavīri – īsti lauvas – viņa priekšā mēdz pārvērsties par bailīgiem jēriņiem. Viņš ir Sergejs Bass – zobārsts, kurš kopā ar kolēģiem izveidojis mobilo zobārstniecības kabinetu, lai ik nedēļu dotos ārstēt karavīru zobus blakus frontes līnijai. Sarunā ar Dīvu Reiznieku gan par motivāciju, gan grūtībām un mīlestību, kas ceļā jāsatiek ne reizi vien.    Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Kad Ukraina var cerēt uz jauno ASV atbalsta paketi?  • Kāpēc migrantu pūļus uz Krievijas robežas ar Somiju nopietni jāuztver arī Latvijā;  • Par jauniem šķēršļiem Zviedrijas ceļā uz NATO;  • Un kāpēc Krišjānim Kariņam vai Kajai Kallasai ir maz cerību kļūt par NATO vadītāju.   Podkāsta gaita:    00:00 Ievads 03:48 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa skaidrot aktualitātes. Šoreiz uzmanības centrā šādas aktualitātes: 03:50 Kad Ukraina var cerēt uz jauno ASV atbalsta paketi? 10:08 Kāpēc migrantu pūļus uz Krievijas robežas ar Somiju nopietni jāuztver arī Latvijā. 13:27 Par jauniem šķēršļiem Zviedrijas ceļā uz NATO 14:32 Un kāpēc Krišjānim Kariņam vai Kajai Kallasai ir maz cerību kļūt par NATO vadītāju 18:15 Tālis papildina ar jaunākajām ziņām no ASV, kas liecina, ka Kallasa sevi lieliski parādījusi vizītē ASV. 19:27 EXPLAINER: Ukrainas Aizsardzības ministrijā kadru tīrīšana turpinās. Šoreiz uzmanības centrā kara medicīnas apstāvētāji. Karalaukā samilzusī tēma beidzot sadzirdēta prezidenta kabinetā. Solās pārmaiņas.  21:07 Dīvs iepazīstina ar šīs nedēļas lielās intervijas varoni – zobārstu Sergeju Bassu no Odesas, kurš kopā ar kolēģiem izveidojis mobilo zobārstniecības kabinetu, lai ik nedēļu dotos uz piefrontes zonām un ārstētu karavīru zobus pilnīgi bez maksas. 23:14 LIELĀ INTERVIJA ar Sergeju Basu – zobārstu ar 20 gadu pieredzi, vairāku zobārstniecības klīniku īpašnieku Odesā.  23:42 Sergejs iepazīstina ar sevi. Par savu klīniku, brīvprātīgā zobārsta darbu 2014.gadā. 24:48 Par došanos uz piefrontes zonām un grūtībām atrast piemērotas telpas, lai varētu ārstēt karavīrus, kas noveda pie lēmuma izveidot mobilo zobārstniecības kabinetu. 25:52 Projekta nosaukuma “Zubaisters” saknes sniedzas Ukraiņu mitoloģijā. 26:42Kabinets uz riteņiem aprīkots ar mūsdienu tehnoloģijām, lai nodrošinātu tādu pat pakalpojumu klāstu kā Sergeja privātajā klīnikā Odesā.  27:35 Pateicoties Odesas apkārtnes lielajiem zemniekiem, izveidots jau otrs Zubaisters. 28:26 Līdz nesenam laikam armija zobu veselībai faktiski nepievērsa uzmanību, taču nu situācija sāk uzlaboties. 29:56 Dienā pieņem 20-30 pacientus. Tas ir ļoti daudz. 30:40 Sergejs pastāsta par to kā tiek komplektēta iebraucienu komanda. 31:54 Cik tuvu frontei viņi dodas? 32:50 Sākotnēji armija nebija pretimnākoša viņu vēlmei labot karavīru zobus. 35:20 Ziemā apdraudējums zobu veselībai krietni pieaug. 36:29 Pēc tam, kad savu darbu padarījuši pirmajās armijas vienībās, tālāk viņu slava jau izplatījās ātri. 38:13 Mutes veselības standarti ir, taču ilgu laiku ignorēti. 39:38 Frontē jāsniedz viss iespējamais pakalpojumu klāsts. 42:24 Kā atšķiras parastā no “militārās” stomatoloģijas? 46:44 Kā tiek nolemts kurp doties šajās brīvprātīgajās misijās? 47:30 Kā armijnieki rūpējas par zobārstu drošību? 48:53 Kā drošsirdīgie kareivji mainās kad jāiet pie zobārsta? 50:04 Kā “savākties” pēc 24h garajām maiņām? 50:33 Sergejs saka, ka braucieni un fronti sagādā milzum daudz pozitīvā. 51:55 Karavīri noguruši, bet apņēmības pilni uzvarēt.  52:57 Sergejs turpinās savu misiju līdz uzvarai  53:31 Finansē šo misiju paši  54:17 Aicina palīdzēt citiem projektiem 55:40 Pēc kara labprāt vēlētos atbraukt uz Latviju. Tās palīdzība ir pamanīta un novērtētu. 56:06 Pēc uzvaras Odesā vajadzētu izveidot Zubaistera muzeju. 56:50 Intervijas beigas + Dīvs un Tālis reflektē. 59:35 Sarmīte kļuvusi par Ukrainas armijas seržanti un atsūtījusi kādu īpašu sveicienu.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Kā rīkoties situācijā, kad deputātu vairākums torpedē domes sēžu norisi un kavē lēmumu pieņemšanu? Tāda situācija pašlaik izveidojusies Rēzeknes domē, kur koalīcijas vairākums nav apmeklējis trīs sēdes pēc kārtas. Šādi gadījumi ir izņēmumi, taču pašvaldību darbu pārraugošā ministrija reaģējusi ar likuma grozījumiem par deputātu atsaukšanu un sēžu rīkošanu daudz mazākā skaitā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina – ja kāds pašvaldības deputāts trīs mēnešu laikā bez attaisnojuma kavējis vairāk nekā pusi domes sēžu, par to informē pašvaldības vēlēšanu komisiju vai Centrālo vēlēšanu komisiju. Kādai no tām būtu jālemj par šī deputāta pilnvaru anulēšanu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti piemērotāko risinājumu deputātu mandāta anulēšanai vēl neatrada. Piemēram, deputāts Andrejs Ceļapīters no "Jaunās Vienotības" šos lēmumus rosina uzticēt Ministru kabinetam. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte argumentē, ka vietējās vēlēšanu komisijas darbojas pārāk tuvu attiecīgajai domei, tāpēc nebūtu labākais lēmējs par deputātu pilnvaru anulēšanu. Savukārt Centrālajai vēlēšanu komisija jau pašlaik ir pārāk noslogota. Otri likuma grozījumu par pašvaldību darbu paredz rīcību gadījumos, kad domes darbs iebuksējis kvoruma trūkuma dēļ, taču lēmumi ir jāpieņem. Piedāvāts šāds regulējums – ja domes deputātu vairākums jeb kvorums kārtējās sēdēs nav sanācis divas sēdes pēc kārtas, tad trešo pašvaldības sēdi var sasaukt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un lēmumus var pieņemt viena piektdaļa domes deputātu. Rēzeknes domes gadījumā - trīs no 13 deputātiem. Arī šo normu Saeimas komisija vēl pārvērtēs nākamajā nedēļā. Ar VARAM piedāvātajiem likuma grozījumiem arī iecerēts nenonākt līdz visas Rēzeknes domes atlaišanai un ārkārtas vēlēšanu rīkošanai. Uz to cerējis atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. Likumu grozījumus Saeimas plenārsēdē ceturtdien skatīs pirmajā lasījumā un lūgs tiem steidzamību. Jaunnedēļ pirms galīgā lasījuma vēl lems par piemērotākajiem risinājumiem pašvaldību darba nespējas gadījumos. Lēmumu par deputātu pilnvaru anulēšanu komentē Rēzeknes domes opozīcijas deputāts Juris Guntis Vjakse no partiju apvienotā saraksta. Vai grozījumi ieviesīs korekcijas arī valdošās pozīcijas uzsāktajā domes sēžu boikotēšanas kursā, Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs no partijas "Kopā Latvijai" konkrētu atbildi joprojām nesniedza.

Inflācija ietekmē arī ģimenes ārstu prakses. Ģimenes ārsti ceļ trauksmi, ka naudas trūkuma dēļ var nākties ierobežot pakalpojumus. Kā ilgtermiņā nodrošināt primārās aprūpes finansējumu, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis un Saeimas deputātes Ingrīda Circene (Jaunā Vienotība) un Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība).    

Kā Latvijas ekonomikai panākt Igauniju un Lietuvu? Par šo it kā vispārīgo jautājumu trešdien turpinās runāt Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Galvenais runātājs parlamenta komisijā būs darba devēji, kas jau vairākus gadus uzstāj uz darbaspēka nodokļu mazināšanu. Viņu rosinājums tomēr atsaucīgas politiķu ausis valsts nākamā gada budžeta tapšanā nav radis. Likumdevējs gan norāda, ka kaut kādas izmaiņas vēl var panākt.

Dzelzceļa sliežu projektā „Rail Baltica” ir iestājies patiesības brīdis, atzīstot, ka tā izmaksas ir vairākkārtīgi augušas, turklāt projekta pārvaldība nav bijusi efektīva. Tā intervijā Latvijas Radio atzina satiksmes ministrs Kaspars Briškens no „Progresīvajiem”. Viņam neesot pieņemams viens no jaunākajiem variantiem, ka „Rail Baltica” līnija varētu paiet garām Rīgai, Latvijas pasažieriem ļaujot vilcienos iesēsties vai no tiem izkāpt tikai Salaspilī vai Skultē. Vajadzīgā nauda projektam gan nav atrasta.

Jau otro nedēļu tiek vākti paraksti, lai sarīkotu tautas nobalsošanu Saeimas atlaišanai. ko īsti vēlas panākt referenduma rosinātāji un kādi ir argumenti par un pret šādam solim, Kruspunktā analizē politoloģe Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Ilga Kreituse, sociālantropologs, RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks un Saeimas deputāti Ainārs Šlesers (Latvija pirmajā vietā) un Andris Šuvajevs (Progresīvie). Latvijā ik četrus gadus notiek Saeimas vēlēšanas, kad mēs dodamies uz iecirkņiem, lai dotu mandātu mūsu izvēlētajiem cilvēkiem pārstāvēt mūsu intereses parlamentā nākamajiem četriem gadiem. Tieši pirms četriem gadiem, 2019. gada novembrī, pēc valsts svētkiem Krustpunktā Lielā intervija bija ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, un raidījuma anotācija vēstīja: "Atlaist vai neatlaist Saeimu? Emocijas, kas jau daudzas dienas virmo sociālajos tīklos, nesa savus augļus. Par referenduma sarīkošanu parakstījušies jau daudzi cilvēki." Ir pagājuši četri gadi, esam šajā pašā laikā un rīkojām diskusiju - atlaist vai neatlaist Saeimu. Šoreiz aktīvāk to virza partija "Latvija pirmajā vietā", bet idejas virzītāju vidū ir arī citas partijas, kas šo ieceri iniciēja arī pagājušajā reizē. Kāpēc vēlēšanu starplaikā rodas viens un tas pats jautājums un kāpēc iet vai neiet šajā reizē parakstīties par Saeimas atlaišanu?   

Jau nedēļu tiek vākti paraksti, lai sarīkotu referendumu par Saeimas atlaišanu un par to tiešsaistē parakstījušies vairāk nekā 27000 vēlētāju. Lai sarīkotu šādu referendumu, ir nepieciešami vairāk nekā 154000 parakstu, līdz tam ir ļoti tālu, bet arī laika vēl ir daudz - vesels gads. Tikmēr Saeima turpina darbu, un 2024. gada budžets pirmajā lasījumā jeb apstiprināts, lai gan no opozīcijas saņēmis daudz kritikas, cita starpā par to, ka, nerisinot demogrāfijas problēmas, kuras par sevi atgādināja jaunākajos statistikas datos. Dzimstība ir nokritusies zemākajā līmenī pēdējo simts gadu laikā. Šos notikumus, kā arī atklātībā nākušās ziņas par ekspremjera privātās lidmašīnas izmantošanu Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Libeka.  

Uz draudīgo pasaules notikumu fona šī gada Dziesmu svētki bija kā īpašs spēcinājuma avots tautas pašapziņai, vienotībai un kopībai. Un tā tas bijis 150 gadu garumā, kopš pastāv šī mūsu unikālā tradīcija, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un UNESCO pasaules meistardarbu sarakstā. Vai tiešām esam gatavi to sagraut? Diemžēl, šāds satraucošs jautājums šobrīd aktualizējies publiskajā telpā. Valsts budžeta prioritātēs valdība nav iekļāvusi nepilnus piecus miljonus eiro, kas bija paredzēti Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam. Viņi ir svētku kustības galvenais balsts, bet šobrīd viņu atalgojums ir vairāk nekā pazemojošs. Vēl ir cerības, ka Dziesmu svētku nozīmību novērtēs Saeima, kam, pieņemot budžetu, būs jāsaka gala vārds. Kultūras nozare savām budžeta prioritātēm kopumā saņēmusi mazāku atbalstu nekā citos gados, arguments bijis – nestabilā situācija pasaulē, kas centrā izvirza citas prioritātes. Diez vai kāds apšaubīs, ka Dziesmu svētki – tas ir ļoti liels, sargājams un kopjams Latvijas dārgums, ar ko arī pamatoti lepojamies un par ko mūs apbrīno pasaulē. Ne velti šo tradīciju pirms 20 gadiem iekļāva UNESCO pasaules nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā. Arī mūsu valsts to aizsargā ar īpašu likumu. Taču Dziesmu svētki nav tikai krāšņā svētku kulminācijas nedēļa reizi piecos gados, tas ir dzīvs, ļoti darbīgs ikdienas process, kas notiek mākslinieciskajos kolektīvos, ko vada profesionāli diriģenti, dejotāji un citu nozaru profesionāļi. Patlaban, piemēram, koru un deju kolektīvu vadītāji par darbu ar vienu kolektīvu no valsts saņem nepilnus 40 eiro mēnesī, pārējais finansējums, kā teikts likumā, ir jānodrošina pašvaldībām iespēju robežās, bet kā atzīst Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs, virsdiriģents Ints Teterovskis – šīs iespēju robežas ir ļoti stiepts jēdziens.

Valdības solītie uzlabojumi onkoloģijā notiek pārāk lēni, tādēļ daudzi vēža pacienti tos nesagaida un nomirst. Lai pievērstu uzmanību lēnajam progresam onkoloģijas jomas pilnveidē un atgādinātu par vēža pacientu vajadzībām un onkoloģijai nepieciešamo finansējumu, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse” šodien, 16. novembrī, laukumā netālu no Saeimas rīkoja informatīvu pasākumu “Laiks un vēzis negaida”. Laiks ir svarīgs faktors vēža diagnostikā un pēc tam – arī ārstēšanā: jo agrāk audzēju atklāj, jo lielākas cerības, ka cilvēks atlabs un dzīvos. Laika metaforu akcijas rīkotāji bija ietvēruši simboliskā vides objektā ar pulksteni, kas apstājies, tā uzsverot – ja runa ir par vēzi, kavēties nedrīkst. Tā kā visai nozarei finansējums ilgus gadus bijis nepietiekams, arī onkoloģijā uzkrājies daudz problēmu: garas rindas uz izmeklējumiem un ķīmijterapiju, nereti cilvēki spiesti vākt ziedojumus, lai saņemtu vajadzīgās zāles vai terapiju, nav uzsākta paliatīvās aprūpes mājās sniegšana utt. Par neskaitāmajām vajadzībām raisījās organizācijas pārstāves Evitas Zālītes-Grosas un Saeimas deputātes Līgas Kļaviņas no ZZS vārdu apmaiņa. „Onkoalianses” pārstāve Irina Jaunuma savukārt norādīja, ka Onkoloģijas nozares attīstības plāns laika posmam no 2022. Līdz 2024. gadam un arī iepriekšējam plānošanas periodam bijuši vien formāli dokumenti, kuros nospraustie mērķi neesot sasniegti Runājot ar „Onkoalianses” pārstāvjiem, Saeimas deputāte Ingrīda Circene no Jaunās Vienotības izteicās, ka pa maziem solīšiem situācija onkoloģijā tomēr uzlabojoties. Viņa norādīja arī uz katra paša atbildību. Pulksteņu objektu „Onkoalianse” novietojusi pie Saimas tieši tagad, jo deputāti ķērušies pie budžeta likumprojekta skatīšanas. Veselība aprūpe ir viena no nākamā gada budžeta prioritātēm; tai papildus paredzēts piešķirt 275 miljonus eiro, daļu atvēlot arī onkoloģijai, tomēr ar to ir par maz, norādīja „Onkoalianses” pārstāvji.

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Saeima sākusi darbu pie nākamā gada budžeta projekta un ir daudz strīdīgu jautājumu un rosinājumu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Pirms vairāk nekā 30 gadiem Luksemburgā izveidoja brīvprātīgu pensiju fondu Eiropas Parlamenta deputātiem. Tā mērķis bija vecumdienās politiķiem nodrošināt dāsnu papildu pensiju. Tagad fondu ir piemeklējušas nedienas. Haralds Šūmans, Starptautiskās pētnieciskās žurnālistikas organizācijas “Investigate Europe” žurnālists: “Līdz gada beigām droši vien fondam beigsies nauda, un tad no Eiropas Parlamenta budžeta, kas ir nodokļu maksātāju nauda, visticamāk tas tiks glābts par 200 līdz 300 miljoniem eiro.” Pensiju fondā šobrīd ir simtiem biedru, tostarp tādi Eiropā skandalozi politiķi un populisti, kā Marina Lepēna no Francijas un Naidžels Farādžs no Lielbritānijas. Uz lielām pensiju piemaksām cer arī politiķi no Latvijas. Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks (Nacionālā apvienība): “Skaidrs, ka jūs ar šo atalgojumu, kas bija tajā laikā, jūs nevarat uzkrāt pensiju nākotnei, un tas bija normāls plāns cilvēkiem, kas domā arī par citiem laikiem, to darīt, tur nav nekas tāds īpašs.” Vasarā Eiropas Parlaments lēma samazināt solītās piemaksas. Tas mudināja daļu politiķu vērsties Eiropas tiesā. Vita Matīsa, politikas pētniece, Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore: “Šī tiesāšanās, ņemot vērā šo ētisko aspektu, es personīgi uzskatu, ja jūs vēlaties, lai Eiropas vārds un Eiropas Savienības, teiksim, tēls jūsu valstī krīt vēl zemāk, tad, lūdzu, tiesājieties!” Vai Eiropas nodokļu maksātājiem par savu naudu jāglābj bagātīgs eiroparlamentāriešu privātais pensiju fonds un ko par dalību tajā saka tie Latvijas politiķi, kuru vārdi parādās starp fonda dalībniekiem, pētām Atvērto failu pusstundā.  

Tālis Eipurs sarunāsies ar cilvēku, kurš personiskā traģēdijā ir spējis atrast pamatu tālākai dzīvei jeb spējis to izmantot savā un arī citu labā. Dzirdēsit sarunu ar bijušo Ukrainas armijas helikoptera pilotu, kuram dzīve jāpavada ratiņkrēslā, bet tagad viņš ir psihologs, kurš palīdz smagi savainotiem ukraiņu karavīriem atgriezties dzīvē un dažkārt arī armijas ierindā.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Tālis Eipurs sarunāsies ar cilvēku, kurš personiskā traģēdijā ir spējis atrast pamatu tālākai dzīvei jeb spējis to izmantot savā un arī citu labā. Dzirdēsit sarunu ar bijušo Ukrainas armijas helikoptera pilotu, kuram dzīve jāpavada ratiņkrēslā, bet tagad viņš ir psihologs, kurš palīdz smagi savainotiem ukraiņu karavīriem atgriezties dzīvē un dažkārt arī armijas ierindā.   Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Vai Trampa nākšana pie varas varētu novest pie ASV spēku atvilkšanas no Eiropas?  • Ko nozīmē Vācijas apņemšanās dubultot palīdzības apjomus Ukrainai?  • Kā Izraēlas - Palestīnas karš kaitē Ukrainas cīņai par brīvību?    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 02:55 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa atbild uz “Drošinātāja” klausītāja jautājumu par to vai Trampa nākšana pie varas varētu novest pie ASV spēku atvilkšanas no Eiropas? 06:16 Nepieciešamība Eiropai rūpēties par savu aizsardzību ir milzīga. 07:00 Vai demokrātam Eiropa rūp vairāk nekā republikānim? 10:07 Vācija it kā grasās dubultot palīdzību Ukrainai. Cik ticami tas ir? Vai vācija kļūs par drošības garantu Eiropā? 12:34 Izraēlas – Palestīnas jautājums noņem uzmanību no kara Ukrainā. Bīstama tendence, jo neatrisināmi jautājumi aizēno lielus, stratēģiskus draudus. 16:13 EXPLAINER: Dīvs atrod ko pozitīvu: Kijiva pusotru mēnesi netika piedzīvojusi mierīgas naktis, kad nav skanējušas gaisa uzlidojumu brīdināšanas sirēnas.  18:53 Tālis iepazīstina ar šīs nedēļas lielās intervijas varoni – Serhiju Titerenko 24:56 LIELĀ INTERVIJA ar Serhiju Titerenko - bijušo Ukrainas armijas helikoptera polotu, bet tagad - psihologu Haličinas rehabilitācijas centrā.  21:38 Serhijs iepazīstina ar sevi. 23:40 Serhija detalizēts stāsts par to, kā dienestā guva dzīvi mainošos ievainojumus, kas viņu piekala pie ratiņkrēsla 36:08 Brīdī, kad vajag upurēt dzīvību, baiļu nav  37:20 Grūtākais seko vēlāk. 42:40 Saasināta taisnīguma sajūta. 44:12 Vai psihologu darbs ietekmē to, kas notiek frontē? 49:10 Kas aizrauj tagad, psihologa darbā? 51:41 Tas, ka pats ir kara veterāns, kurš piesiets pie ratiņkrēsla pavisam izmaina pacientu attieksmi 54:15 Citu valstu palīdzība šajā jomā ir nepārvērtējama 56:25 Ukraiņu speciālisti uzkrājusi milzu pieredzi un labprāt dalīsies savās zināšanās ar ārzemju kolēģiem  58:30 Kādu iespaidu uz sabiedrību atstās karš? 1:02:55 Intervijas beigas  1:04:36 Nākamajā nedēļā runāsim ar zobārstu, kurš frontē karavīriem labo zobus. 1:05:43 Rakstiet mums, dalieties. Līdz nākamajai reizei!    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

„Opozīcijas priekšlikumiem budžetā paredzams tikai politisko debašu liktenis, ļoti nemākulīga energo resursu pārvaldība, mūsu ekonomika ir niecīga un kosmiskā ātrumā atpaliek no kaimiņvalstīm,” – šādu vērtējumu valdības un Saeimas darbam šorīt pirms Saeima sāks skatīt budžeta jautājumus, izteica deputāts Vilis Krištopans no Latvija pirmajā vietā. Viņš uzsvēra, ka opozīcijai faktiski nav iespēju kaut ko mainīt šajā Saeimas sasaukumā, vienlaikus secinot, ka sabiedrībai jācieš, ja nemāk ievēlēt neko labāku. Jautāts, ar ko lepojas šajā svētku nedēļā, Krištopans atbildēja, ka tie varētu būt mūsu sportisti. Saeima šodien, 16. novembrī,  konceptuāli pirmajā lasījumā skatīs likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam". Kopējie budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā.

Valsts prezidents rosina noteikt, ka augstākajām pašvaldību amatpersonām obligāti nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Vai šāda prasība būtu pamatota, Krustpunktā ieceri vērtē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa,  Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos​​​​​​, Nacionālās drošības padomes sekretārs Aivars Puriņš un Saeimas deputāts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts). Sazināmies ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu un Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani. Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā situācija ir būtiski mainījusies, ir nepieciešams, ka arī pašvaldības var iesaistīties drošības sargāšanā, vispirms jau gādājot par civilo aizsardzību, bet ne tikai. Tāpēc Valsts prezidents nācis klajā rosinājumu ieviest prasību pašvaldību vadītājiem un izpilddirektoriem saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Šīs pagaidām ir tikai mutisks aicinājums, bet visticamāk, drīz būs arī dokumenta formā. Tas ir arī būtisks pavērsiens, jo šķiet, ka vairākiem pašreizējiem vietvaru vadītājiem ar atļaujas saņemšanu varētu rasties problēmas, īpaši Latgalē. Vai tā nav pārāk nesamērīga prasība, kādi ir riski un kāpēc par to vajadzētu lemt?

Saeima jau vairāk nekā trīs gadus strādā ar apjomīgu likumprojektu, kas aizliegtu visa veida smēķēšanas produktus ar aromātiem, kā arī paaugstinātu vecumu, no kura varētu iegādāties tabakas izstrādājumus un paredz vēl daudzus citus ierobežojumus. Vakar, 14. novembrī, atbildīgā komisija izmaiņas būtu skatījusi jau trešajā lasījumā, taču dienaskārtību mainīja ar valsts budžetu saistīti jautājumi. Ar lielu pārliecību atbildīgās komisijas deputāte pauž, ka izmaiņas varētu pieņemt līdz gada beigām. Tikmēr aptaujātie skolu direktori bažījas, ka ar aizliegumiem vien smēķējošu skolēnu sērgu neapkaros.

Valsts prezidents pēc 34 Saeimas deputātu pieprasījuma ir apturējis Notariāta likuma grozījumus, kas ļauj reģistrēt partnerattiecības. Tagad divu mēneši laikā jāsarīko parakstu vākšanai par šo jautājumu. Parakstīties varēs 30 dienas un, ja to izdarīs desmitā daļa jeb 154 tūkstoši vēlētāju, tad referendums notiks. Vai varam sagaidīt plašu politiskās aģitācijas kampaņu un kā tas ietekmēs iekšpoliku? Krustpunktā analizē Saeimas deputāti Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) un Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode. Šobrīd jau notiek cita parakstu vākšana – par Saeimas atlaišanu, ko iniciējušas divas Saeimas opozīcijas un vairākas ārpusparlamenta partijas. Tā notiek jau kopš piektdienas un portālā Latvija.lv, par to jau parakstījušies vairāk nekā 20 tūkstoši vēlētāju, šī parakstu vākšana gan ilgs gadu.      

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (Jaunā Vienotība) plāno virzīt grozījumus likumā, lai turpmāk nerastos situācija, kāda šobrīd izveidojusies Rēzeknē, kur jau divas domes sēdes kvoruma trūkuma dēļ nenotika. Ceturtdien, 16. novembrī, gaidāma nākamā sēde, kas, visticamāk, arī nenotiks, un tas nozīmē, ka šo domi varētu atlaist par nespēju pildīt pienākumus. Atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs neslēpj, ka tāds ir viņa partijas "Kopā Latvijai" mērķis – panākt ārkārtas vēlēšanas un nākamajā gadā ar uzticīgo vēlētāju atbalstu atgriezties domē un iespējams arī mēra krēslā. Ministres Bērziņas ieceres gan nerisina pašreizējo situāciju Rēzeknes domē.

Latvija pirmo reizi ir pieteikusi savu kandidatūru uz nepastāvīgo vietu ANO Drošības padomē. Aizvadītajā nedēļā Valsts prezidents Edgars Rinkevičs piedalījās priekšvēlēšanu kampaņas atklāšanas pasākumā, kurā runāja arī par mūsu valsts prioritātēm, ja Latviju ievēlēs ANO Drošības padomē. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) skaidro, ka politiķiem un diplomātiem vēl ir jāiegulda liels darbs.

Šajā nedēļā mediji daudz pievērsušies tematiem, par kuriem Krustpunktā esam arī diezgan daudz runājuši iepriekšējās nedēļās. Partnerattiecību likums ir pieņemts, Stambulas konvencija ir nākamā uzmanības lokā. Protams, diskusijas ir arī par budžetu. Bet vairākas ziņas šajā nedēļā ir bijušas arī saistītas ar vietvaru darbu. Kriminālprocess sākts pret bijušo Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli, ne tikai pret viņu. Kolēģi no "Re:Baltica" publicējuši interesantu rakstu par Daugavpils mēru un viņa dzīvesveidu. Protams, Rēzeknes notikumi. Savukārt Valsts prezidents ir rosinājis diskutēt par to, vai vietvaru vadītājiem nebūtu obligāti jāsaņem arī pielaide valsts noslēpumam. Tas, kā zināms, varētu arī kādiem radīt problēmas turpmāk vadīt pašvaldību. Šīs nedēļas ziņas pārlūkojam Krustpunktā. Aktulalitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.  

Nākamā gada budžets esot drošības budžets, aizsardzības spēju stiprināšana ir viena no lielākajām prioritātēm. Kādas ir ieceres, Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis.  

Augļu un dārzeņu ražotāji nav gatavi piekāpties valdības iecerei no nākamā gada paaugstināt PVN likmi no 5 uz 12%. Nozares pārstāvji uzsver, ka likmes paaugstināšana par septiņiem procentpunktiem sekmēs ēnu ekonomikas uzplaukumu, kā arī bremzēs nozarē strādājošo uzņēmumu izaugsmi. Augļu un dārzeņu ražotāju pārstāvji uzsver, ka cīņa vēl nav galā.

Pasaules līmeņa picu meistara pagatavota svaiga pica pie frontes zonas esošajiem karavīriem? Tieši šāds jau kādu laiku bijis slavenā ukraiņu picu meistara Vitālija Kološica sapnis. Atklātā sarunā ar Dīvu Reiznieku viens no simts labākajiem sava meistara arodiem pasaulē stāsta ne tikai par to, kas redzams kareivju acīs pēc viņa picas notiesāšanas, bet arī par karu kā vēsturisku iespēju, ko ukraiņi gaidījuši gadsimtiem ilgi. Піцайоло с світового рівня готує свіжу піцу на передовій для військових? Саме такою була мрія у відомого українського фахівця з приготування піци Віталія Колошиця. У відвертій розмові  з Дівсом Рейзнієксом один із сотні найкращих у своєму ремеслі майстер розповідає не лише про те, що бачив в очах солдат після  частування його піцою, але  й про війну, як історичну можливість, яку українці чекали упродовж  століть.   Все найголовніше про війну в Україні в одному місці – в новому епізоді випуску подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), який виходить повністю латиською мовою.    

Pasaules līmeņa picu meistara pagatavota svaiga pica pie frontes zonas esošajiem karavīriem? Tieši šāds jau kādu laiku bijis slavenā ukraiņu picu meistara Vitālija Kološica sapnis. Atklātā sarunā ar Dīvu Reiznieku viens no simts labākajiem sava meistara arodiem pasaulē stāsta ne tikai par to, kas redzams kareivju acīs pēc viņa picas notiesāšanas, bet arī par karu kā vēsturisku iespēju, ko ukraiņi gaidījuši gadsimtiem ilgi.   Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Kāpēc Ukrainas armijas virspavēlnieka Zalužnija vēstījums par kara ieiešanu jaunā posmā un palīdzības prasīšana nav bijis pārāk veiksmīgs gājiens?  • Kāpēc nemierīgā situācija un Ķīnas agresīvie manevri ūdeņos ap Taivānu un Klusajā okeānā rūpīgi jāvēro arī Ukrainas kontekstā?  • Kāpēc joprojām nevar teikt, ka Ukrainu gaida drošs ASV finansiāls atbalsts karā pret Krieviju?    Bez tam Dīvs nolasa vienu no 50 esejām, kas publicēta nule kā latviski iznākušajā Ukrainas inteliģences eseju krājumā "Ka-ra-stā-vok-lis".   Podkāsta gaita: 00:00 Ievads 3:30 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa skaidro kāpēc Ukrainas armijas virspavēlnieka Zalužnija vēstījums par kara ieiešanu jaunā posmā un palīdzības prasīšana nav bijis pārāk veiksmīgs gājiens. 07:49 Kāpēc nemierīgā situācija un Ķīnas agresīvie manevri ūdeņos ap Taivānu un Klusajā okeānā rūpīgi jāvēro arī Ukrainas kontekstā. 11:07 un kāpēc joprojām nevar teikt, ka Ukrainu gaida drošs ASV finansiāls atbalsts karā pret Krieviju, laikā kad palīdzību gaida arī Izraēla. Kristīne skaidro ASV iekšpolitiskās nianses.  16:07 Dīvs un Tālis komentē Kristīnes komentāru par Zalužnija izteikumiem un spriež par dažādajiem redzējumiem un dažādiem skatu punktiem, kā arī pārspriež komentētāju lomu ekspektāciju veidošanā. 19:05 pieteikums lielajai intervijai ar Vitāliju Kološicu (Віталій Колошиць) – Ukrainā slavenu picu meistaru, kurš nolēmis doties tūrē pa piefrontes zonu, lai uz Ukrainas karavīriem uz vietas ceptu augstākā labuma svaigu picu. 22:10 Neliels ieskats aizkulisēs un stāsts par to kā DĪvs pirmo reizi kādu intervēja ukrainiski.   24:56 LIELĀ INTERVIJA ar Vitāliju Kološicu. 25:50 Vitālijs iepazīstina ar sevi. 26:47 Vitālijs par to, kā restorāni palīdzēja sākot no pilna mēroga kara pirmajām dienām, ēdinot gan militārpersonas, gan cilvēkus, kuri Krievijas iebrukuma dēļ, bija spiesti pamest savus mājokļus. 27:37 Par picu gatavošanas meistarklasēm bēgļu bērniem. 27:55 Kā radās ideja par picu gatavošanu karavīriem frontē. 29:42 Vairāk par picas krāsni uz riteņiem.  30:38 Pirmajā braucienā plānots pagatavot 1000 picu, bet līdz pavasarim 10 000. 31:05 Vitālijs vēlas būt pēc iespējas tuvāk frontei. 32:02 Picas krāsns veidota tā, lai būtu ļoti izturīga.  32:32 Picas gatavošanā izmantos augstākās kvalitātes produktus.  34:10 Kāda ir karavīru reakcija uz viņu acu priekšā ceptu picu armijas daļā? 35:05 Karavīri šobrīd ir nobijušies, noguruši, bet vēlme uzvarēt nav zudusi. 35:53 Smieklīgi dzirdēt kādu Kijivā, kurš sūdzas par nogurumu darba dienas beigās. 36:04 Vitālijs stāsta par Ukrainas rekordiem, kas viņam pieder un kāpēc tādi tiek organizēti.  38:29 Satraukums par brīvprātīgo, ziedojumu un palīdzības sarukšanu. 39:10 Mūsu uzdevums sagraut korupciju 39:47 Kādēļ pats nav frontē? 40:45 Par patriotismu un pofigismu. Par Ukrainas politisko dzīvi, kas iepriekš nemudināja būt patriotam un šī brīža motivāciju nepamest valsti. 44:15 tieši mums būs jāatjauno Ukraina.  45:22 Kāda bijusi kara ietekme uz Vitālija dzimto pilsētu valsts rietumus. 47:02 Baltijas atbalsts Ukrainā tiek ļoti novērtēts. 48:34 Restorāni kara laikā – kāpēc tiem jābūt? 50:10 Krievija nepiespiedīs mūs sēdēt pagrabos un raudāt. 51:29 Kā Latvijas picu meistari var palīdzēt? 52:40 Vēlos tikai uzvaru. 53:25 Vai Vitālijam ir sava picas firmas recepte? 54:20 Pēc kara beigām vēlos atvērt savu picēriju. 54:50 Kāpēc intervija nebija krievu valodā? 55:33 Intervijas beigas  57:17 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!  58:19 Dīvs lasa rakstnieces un gleznotājas Hristinas Venhriņukas eseju “Šis karš ir uz mūžīgiem laikiem, dzirdi, Sofī” no Ukrainas intelektuāļu eseju apkopojuma grāmatas  "Ka-ra-stā-vok-lis" Māras Poļakovas tulkojumā    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Saeima šodien, 9. novembrī, galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību. Nacionālā apvienība to sauc par apdraudējumu sabiedrībai un laulības institūtam. To intervijā Latvijas Radio norādīja Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (NA). Iebildes esot arī par ātrumu, kā šos likumus virza.

Eiropas Komisija (EK) rosina uzsākt iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā ar Ukrainu un Moldovu. Savukārt ar Bosniju un Hercegovinu iestāšanās sarunas varētu sākt pēc vairāku reformu izpildes. Gruzijai tiek ieteikts piešķirt kandidātvalsts statusu, jo vairums tās iedzīvotāju vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. Arī Tbilisi vēl ir jāveic vairākas reformas, lai saņemtu šo statusu. Tomēr galīgo lēmumu par šiem jautājumiem vēl ir jāpieņem dalībvalstu līderiem decembrī gaidāmajā samitā. Vēsturisks ziņojums - tā Ukrainā vērtē Eiropas Komisijas novērtējumu par Ukrainas progresu virzībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Lai veicinātu konkurenci kreditēšanas jomā, Saeimas komisija aicina izskatīt iespēju finanšu institūciju "Altum" pārveidot par Latvijas Attīstības banku. Vai valstij ir atkal jāveido sava banka, Krustpunktā analizē Latvijas Bankas prezidenta vietniece uzraudzības jautājumos Santa Purgaile, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, bijusī ekonomikas ministre, Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs. Saeimas Budžeta un finanšu komisija ir uzdevusi Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku izvērtēt, vai būtu pareizi pašreizējo finanšu institūciju "Altum" izveidot par pilnvērtīgu banku ar visām tām funkcijām, kādas ir citām komercbankām. Savulaik jautā bija banka - Hipotēku un zemes banka, kas iznīka iepriekšējās lielās krīzes laikā. Tad valsts no tamlīdzīgas iesaistes banku sektorā atteicās. Vājā kreditēšana, mazā konkurence privātbanku sektorā ir likusi arvien aktīvāk iesaistīties gan ar garantiju izsniegšanu, gan ar citiem pakalpojumiem, valstij uzņemoties lielākos riskus. Šajā situācijā arvien aktuālāks kļūst jautājums, kāpēc nerīkoties vēl aktīvāk, lai ietekmētu tirgu, kurš pagaidām izrāda lielu kūtrumu. Kādi būtu ieguvumi un riski, ja "Altum" kļūtu par valstij piederošu pilnvērtīgu banku?

Jau vairākus gadus homoseksuāli pāri Latvijā var tikt atzīti par ģimeni, saņemot tiesas spriedumus, kuros konstatēta "publiski tiesisko attiecību pastāvēšana" jeb, vienkāršiem vārdiem sakot – atzīts, ka starp pāri pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē. Tāpat arī rīt Saeimas sēdē galīgajā lasījumā skatīs Tieslietu ministrijas piedāvāto partnerības regulējumu, kas būs jauns veids, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu, tostarp viendzimuma pāru, attiecības un paredzēt tām noteiktu aizsardzību. Bet kā ir realitātē? Kā norāda gan LGBT komūnas pārstāvji, gan advokāti – ne ar tiesas spriedumu, ne jauno piedāvāto partnerattiecību regulējumu, viendzimuma pāru ģimeņu būtiskākās problēmas netiek risinātas un tiesvedības procesi, kur viendzimuma pāri cīnās par savām tiesībām, kā bija tā būs.

Turpinām sarunu par Izraēlas un palestīniešu konfliktu. Raidījumā Šīs dienas acīm skaidro muzeja "Ebreji Latvijā" vadītājs Iļja Ļenskis.  Iepriekšējā sarunā tikām lielās līnijās līdz pagājušā gadsimta beigām, kad valdīja salīdzinoši visoptimistiskākā gaisotne šī konflikta vēsturē. Ir tāds fakts, ka, tiekoties Izraēlas premjerministram Ehudam Barakam un Palestīnas atbrīvošanas organizācijas līderim Jasiram Arafatam, izskanēja tēze, ka mēs esam tik tuvu izlīgumam, tik tuvu atrisinājumam, kā nekad agrāk. Diemžēl ar šodienas zināšanām varam teikt, ka tas arī bija tas augstākais punkts. Mūsu gadsimts, tā ir tādas situācijas iestrēgšana, bet nu zināmā mērā arī atpakaļ slīdēšana. Un faktiski šajā laikā - 2000. -  2001. gadā - bija sācies tas, ko sauc par Otro intifādu, tātad otrā palestīniešu aktīvās pretošanās fāze. Ir izskanējuši viedokļi, ka Jasirs Arafats tomēr lielā mērā bija šīs intifādas kustības iedvesmotājs, iespējams, lielā mērā arī plānotājs.

Nākamā gada valsts budžeta projekts jau nonācis Saeimā, likumi, lai sakārtotu partnerattiecību jautājumus, arī tiek skatīti, arī Stambulas konvencijas ratifikācijas likumprojekts ar atsauci uz Satversmi valdībā apstiprināts. Tiktāl ar viss notiek raiti, bet vai tā būt arī turpmāk, Krustpunktā vērtē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi Plus" žurnāliste Laine Fedotova un TV24 raidījumu vadītājs Romāns Meļņiks.  

Vajadzības vienmēr ir lielākas par iespējām, bet, lai katra nozare neplosītu budžetu un beigās visi nepaliktu bešā, par nākamā gada budžeta prioritātēm ir izvēlēta drošība, veselība un izglītība. Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja premjere Evika Siliņa no Jaunās Vienotības. Premjere Siliņa arī solīja, ka tuvāko darbu plānā būs birokrātijas mazināšana ārvalstu investīcijām. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības šodien, 3. novembrī, valsts budžeta likumprojektu nogādās izskatīšanai parlamentā. Nākamgad budžeta izdevumi plānoti 16,2 miljardi eiro, bet ieņēmumi 14,5 miljardi.

Pieaugot spriedzei pasaulē, arvien svarīgāk ir pievērst uzmanību arī iekšējai drošībai – Valsts drošības dienestam, Robežsardzei ir vairāk darba. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un portāla LSM.lv ziņu redaktors Edgars Zicāns.  

Viņš cenšas būt maksimāli objektīvs, bet arī pozitīvs savos vēstījumos. Viņš par "jūtūberi" Džordžiju kļuva gandrīz vai nejauši, bet nu viņš kļuvis par uzticamas informācijas avotu daudziem angliski runājošajiem, kuri vēlas uzzināt objektīvu informāciju par Ukrainas cīņu pret iebrucējiem. Tas ir Georgijs Ivanovs, kurš dzimis Latvijā, bet nu dzīvo Dānijā un "YouTube" kanālā nopelnīto ziedo Ukrainas brīvības cīnītājiem. Ar Georgiju sarunājas Tālis Eipurs.   Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā: • Vai Eiropa spēs reaģēt uz Krievijas un Ķīnas draudzības nostiprināšanos?  • Vai nogurstot no sekošanas līdzi karam Ukrainā, pasliktinām paši savu drošības situāciju?  • ASV pārstāvju palāta beidzot tikusi pie Spīkera - kāpēc tas svarīgi Ukrainai?    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 1:40 Klausītājs, kurš ieteica šīs nedēļas viesi, paskaidro kāpēc tieši Georgijs būtu interesants sarunas biedrs. 8:57 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa skaidro kāpēc Ukrainai svarīgi, ka ASV Pārstāvju palātā beidzot apstiprināts spīkeris un kādas tam būs sekas.  12:30 Vai Eiropa spēs palielināt palīdzības apjomu Ukrainai 13:01 Baltijas jūrā pārrauto kabeļu sāgas turpinājums 17:25 Vai Eiropa spēs reaģēt uz Krievijas un Ķīnas draudzības nostiprināšanos? 19:35 EXPLAINER: Kāpēc nepālieši karo Ukrainas – Krievijas kara abās frontes pusēs? 24:39 pieteikums lielajai intervijai ar Georgiju Ivanovu, kurš plašākai publikai angliski runājošajā pasaulē. pazīstams kā YouTube kanāla “Ukraine Matters” izveidotājs un autors.  26:39 LIELĀ INTERVIJA ar Georgiju Ivanovu. 27:07 Georgijs par izaugšanu Rīgā un pārcelšanos uz Dāniju mācību dēļ. 27:24 Pirmā iepazīšanās ar Ukrainu.  28:10 Ukrainā iepazinās arī ar savu nākamo sievu, kuras ģimene kādu laiku bija spiesta dzīvot okupācijā. 28:53 YouTube karjera sākās nejauši. Sākotnēji ierakstīja video, lai izksaidrotu notiekošo Ukrainā saviem draugiem. 30:17 šobrīd Georgijam maza saikne ar Latviju. 31:05 Dažādās Georgija saknes.  32:14 Strādā uz angliski runājošo auditoriju. 33:00 YouTube kanālā nopelnīto ziedo Ukrainai.  34:40 Saikne ar militārām institūcijām 36:10 Kas ir Georgija YouTuvbe raidījumu niša? 38:30 “Mums pieeja tikai sliktai un ļoti sliktai informācijai” – Georgijs par to kā izvērtē informācijas avotus un kā apkopo informāciju, ko stāstīt tālāk. 42:14 Daudziem rietumniekiem “Ukraine Matters”ir kā šovs, kurā uzzināt, kas tad pagājušajā nedēļā noticis Ukrainā. 43:17 Ukraina centusies piedāvāt sadarbību propagandas nolūkos. 44:25 Kas ir Georgija informācijas avoti un pūles ko viņš pieliek, lai tos izvērtētu. 46:15 Tiešie avoti Ukrainā. 47:50 Kāpēc svarīgas ir tendences. 49:01 Georgija ieteikumi klausītājiem kā novērtēt informācijas avota uzticamību. 50:16 “YouTube kanāla veidošana atņem laiku ģimenei, hobijiem. 51:20 Troļļu uzbrukumi ir ikdiena ar ko jāsadzīvo. Nāves draudi tiek saņemti regulāri. 52:25 Kā sakārto saturu, ko stāstīt skatītājiem.  53:57 Par 8 stundu tiešraidi, kad Prigožina spēki devās uz Maskavu. 56:49 Šis karš ātri nebeigsies. Šobrīd redzam kara trešo daļu – maratonu. 59:42 Kāds ir pesimistiskākais scenārijs? 1:00:52 Optimistiskais scenārijs. 01:01:37 Latviešu versiju savam kanālam veidot nav plānā. 01:02:21 “Man neko nevajag, palīdziet Ukrainai.” 01:02:34 Intervijas beigas 01:02:50 Tālis cenšas izprast vai 100-200 000 skatījumu vienam video skaitās daudz. 01:05:20 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Izraēla sākusi virszemes operāciju Gazas sektorā. Kā jau tika prognozēts, tas nes arvien vairāk civiliedzīvotāju upuru. Spriedze pieaug, tas savukārt ietekmē noskaņojumu arvien plašākā reģionā. Daudzas valstis izmanto konfliktu savās politiskajās interesēs. To dara Turcija, tā rīkojas Krievija. Ebreju grautiņi Dagestānā liek arī jautāt, cik lielā mērā Krievija spēj kontrolēt noskaņojumu savā valstī. Kamēr pasaules uzmanība pievērsta Izraēlai, maz pamanīta ir vēl kāda drāma. Pakistāna pieprasījusi līdz šodienai pamest valsti visiem afgāņu bēgļiem, kam nav atbilstošas uzturēšanās atļaujas, bet tie ir nepilni divi miljoni cilvēku.  Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Delavēras universitātes doktorants Toms Rātfelders. Pakistāna izraida afgāņu bēgļus Nu jau vairāk nekā četrdesmit gadus Afganistāna dzīvo iekšēju satricinājumu un ārvalstu intervences situācijā, un šajās desmitgadēs miljoniem afgāņu atradušu patvērumu kaimiņvalstī Pakistānā. Pēdējais bēgļu vilnis sasniedza Pakistānu aizpagājušajā gadā, kad varu Afganistānā sagrāba radikālā islāma kustība „Taliban”. Tiek lēsts, ka tolaik pāri robežai bēga no sešsimt līdz astoņsimt tūkstošiem cilvēku, līdz ar to afgāņu skaitam kaimiņvalstī, pēc Pakistānas varasiestāžu ziņām, pieaugot līdz apmēram četriem miljoniem un četrsimt tūkstošiem. Kā norāda oficiālā Islamabada, apmēram viens miljons un septiņsimt trīsdesmit tūkstoši afgāņu Pakistānā uzturoties bez kāda oficiāla statusa. Oktobra sākumā tika paziņots, ka viņiem valsts jāpamet līdz 1. novembrim, vai arī jārēķinās ar deportēšanu. Tiek ziņots, ka pēdējās nedēļās desmitiem tūkstoši afgāņu, nesagaidot piespiedu izsūtīšanu, jau devušies pāri robežai. Tikām daudzi to nav gatavi darīt – sevišķi tie, kuri bēguši uz kaimiņvalsti no talibu varas. Viņiem atgriešanās dzimtenē draudētu ar nopietnām represijām, iespējams, pat dzīvības briesmām. Pakistānas lēmumu kritizējuši kā cilvēktiesību aizstāvības organizāciju pārstāvji, tā Afganistānas talibu valdība, kurai masveidīgā cilvēku plūsma pāri robežai rada papildu rūpes. Jāpiebilst, ka, pametot Pakistānu, izraidāmajiem ļauts izvest vien ierobežotu daudzumu mantu un naudas, nav atļauts ņemt līdzi mājlopus. Islamabadas valdība savu lēmumu motivē ar drošības apsvērumiem. Pēdējā laikā nozīmīgi pieaudzis bruņoto uzbrukumu skaits, kurus pierobežas rajonos veic radikālo islāmistu grupas, kuras apvieno jumta organizācija, dēvēta par Pakistānas Talibanu. Organizācijai nav tiešu saikņu ar Afganistānā valdošo talibu partiju, un pēdējā noliedz, ka sniegtu atbalstu un patvērumu šai grupai, tomēr abas grupas, kā jau liecina nosaukums, ir idejiski tuvas, ar līdzīgiem mērķiem un programmu, pie tam abās dominē puštunu tautības piederīgie, kuri apdzīvo rajonus abpus valstu robežai. Fonu šiem notikumiem veido ieilgusi politiskā krīze Pakistānā, kur augustā tika atlaists parlaments, savukārt vēlēšanas, kurām bija jānotiek ne vēlāk kā 8. novembrī, atliktas uz līdz šim galīgi neapstiprinātu datumu nākamgad, pamatojot to ar nesen notikušo tautskaiti. Attiecīgi lēmumu par afgāņu izraidīšanu pieņēmusi pagaidu premjera Anvāra ul-Haka Kakara valdība. Antisemītisma rēgs izlien dienas gaismā Dramatiski notikumi svētdien, 29. oktobrī, risinājās Krievijas Federācijas Dagestānas Republikā, kad sociālajos tīklos izplatījās ziņas, ka tur it kā ieradušies bēgļi no Izraēlas. Tā kā 83% republikas iedzīvotāju identificē sevi kā  musulmaņi, attiecīgi, noskaņojums Dagestānā ir nepārprotami naidīgs Izraēlai. Vispirms agresīvu vīriešu bars ielenca kādu viesnīcu Hasavjurtas pilsētā nolūkā tur atrast no Tuvajiem Austrumiem iebraukušos un, protams, nevienu tādu neatrodot. Vēlāk jau krietni lielāks pūlis ieradās republikas galvaspilsētas Mahačkalas lidostā, kur, pēc izplatītajām ziņām, bija ielidojusi lidmašīna no Telavivas. Kā liecina publiskotie videoieraksti, „ebreju meklētāji” ielauzās lidostas ēkā un uz skrejceļa, mēģināja iekļūt lidmašīnās, vicināja Palestīnas karogus un pret Izraēlu vērstus lozungus un pieprasīja pasažieriem apliecināt, ka viņi nav ebreju bēgļi. Tāpat videoieraksti ļauj spriest, ka policija sākotnēji izturējās visai pasīvi, vēlāk gan notika sadursmes. Pēc aģentūras „Associated Press” ziņām nekārtībās ievainojumus guvuši divdesmit cilvēki, divi ir smagā stāvoklī. Vēlāk gan apmēram 80 cilvēki arestēti, pieci jau sodīti ar vairāku diennakšu arestu par sīko huligānismu, taču ierosināta krimināllieta par dalību masu nekārtībās, kas paredz daudz bargākus sodus. Dagestānas republikas galva Sergejs Meļikovs paziņojis, ka pūli uz nekārtībām uzkūdījuši „ienaidnieki”, kuri uzturoties Ukrainā. Tikām Mahačklas notikumi ir tikai asākais īlens, kas izlīdis no pēdējās nedēļās uzblīdušā globālā antisemītisma maisa. Tiek lēsts, ka antisemītisku incidentu skaits pasaulē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis vairakkārt, bet Lielbritānijā pat 14 reizes. Visbiežākie, protams, ir naidīgi ieraksti sociālajos tīklos, taču dažviet fiksēti arī tieši verbāli un pat fiziski uzbrukumi, īpašuma bojāšana un vandālisms. Gluži drūmas asociācijas raisa vakar publiskotā ziņa no Parīzes, kur ebreju tautības iedzīvotāju dzīvesvietas iezīmētas, uzkrāsojot uz sienām Dāvida zvaigznes. Paralēli tiek atzīmēts arī islāmofobijas izpausmju skaita pieaugums. Izraēlas armija ieiet Gazas sektorā Pagājušajā sestdienā, 28. oktobrī, Izraēlas bruņutehnika un buldozeri, lielāks skaits kājnieku un sapieru sāka iespiesties Gazas sektorā. Viņi virzās pa trīs galvenajiem vektoriem – no sektora ziemeļrietumu stūra paralēli jūrai, no ziemeļaustrumu stūra un no austrumiem apmēram sektora robežas vidusdaļā. Šobrīd droši apstiprināta ir Izraēlas aizsardzības spēku kontrole apmēram trīs kilometru dziļumā, taču atsevišķi ziņojumi vēsta par Izraēlas kaujas tehnikas parādīšanos arī tālāk sektora iekšienē, tai skaitā vien pāris kilometru attālumā no Gazas pilsētas centra. Tāpat, pēc visa spriežot, Izraēlas spēki bloķējuši galveno sektoru šķērsojošo transporta artēriju, dēvētu par Salāha ad-Dīna ceļu. Cik zināms, pretestību uzbrūkošajiem izrāda „Hamās”, kā arī marksistiskās Palestīnas atbrīvošanas demokrātiskās frontes kaujinieki. Vakar Izraēlas gaisa spēki deva masīvu triecienu dzīvojamajam rajonam Džebalijas bēgļu nometnē joslas ziemeļdaļā. Triecienā esot nogalināts viens no „Hamās” militārajiem līderiem Ibrahims Biari, taču, saskaņā ar Gazas pārstāvju un medicīnas darbinieku apgalvojumiem, tas laupījis dzīvību arī daudziem civiliedzīvotājiem. Šis notikums jau izraisījis starptautisku reakciju. Triecienu nometnei nosodījusi Saūda Arābija, Kolumbija un Čīle atsaukušas no Izraēlas savus vēstniekus, savukārt Bolīvija paziņojusi par diplomātisko attiecību pārtraukšanu. Starp Izraēlai tuvāko reģiona valstu līderiem ar sevišķi asu retoriku pēdējās dienās izcēlies Turcijas prezidents Radžips Taijips Erdogans. Pagājušajā sestdienā viņš uzrunāja tūkstošus savas partijas pulcētu Palestīnas atbalstītāju Stambulas Atatirka lidostā. Turcijas līderis atkārtoja savas jau agrāk paustās tēzes: Izraēla ir okupants, „Hamās” nav teroristi, bet gan brīvības cīnītāji, bet par pašreizējo karu atbildīgas rietumvalstis. Atšķirībā no tām, Turcija Izraēlai neko neesot parādā, tāpēc viņš, Erdogans, runājot tiešu valodu. Plaši Palestīnu atbalstoši mītiņi pēdējās dienās notikuši arī Londonā un citās Lielbritānijas pilsētās, savukārt Berlīnē, kur šādas akcijas aizliegtas, policija mītiņotājus izklīdinājusi. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Saeima drīzumā plāno lemt par ierobežojumiem elektroniskajām cigaretēm. Vai tām būtu jāpiemēro tādi paši aizliegumi, kā Eiropas Savienībā noteikti karsējamai tabakai, Krustpunktā diskutē Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams. Agrāk bieži vien bija kāda vieta kaut kur netālu no skolas, kur jaunieši pirms stundām, pēc stundām vai starpbrīžos devās it kā paslepus uzsmēķēt. Cigaretes vienmēr ir bijis vilinājums pusaudžiem. Tagad jau kādus gadus vairs nav nepieciešams kaut kur slēpties, jo modernās tehnoloģijas dzīvi pusaudžiem ir padarījušas krietni vieglāku. Elektronisko "ļuļķīti" var ielikt kabatā vai soma, nav nekādas smakas un arī nevienam netraucē. Veipošana ir kļuvusi par daudzu pusaudžu ikdienu, bet veips [elektroniskā cigarete] nav nekāds veselīgais burkāns, tādēļ pasaulē ārsti un pētnieki meklē risinājumus, ko darīt, lai arī mudinātu politiķus rīkoties, lai mazinātu iespējamo postu un kaitējumu. Jautājums ir nonācis arī Latvijas politiķu dienaskārtībā, bet kāda ir vai varētu būt mūsu politika šajā jautājumā, īstas vienprātības nav. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienībā stājās spēkā aizliegums par karsējamās tabakas aromatizēšanu, bet kas notiks ar elektroniskajām cigaretēm un kādi ir riski dažādu lēmumu pieņemšanā?

Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu vai tā sauktā Stambulas konvencija Saeimai jāratificē - tā šodien, 31. oktobrī, lēma valdība. Tajā par šo jautājumu ir vienprātība, bet parlamentā vēl paredzamas plašas debates. Ap konvenciju iepriekš virmojušas dažādas runas gan, ka tās pieņemšana nerisinās vardarbības problēmas, gan par tajā ietverto sociālā dzimuma terminu. Šos aspektus pirms lēmuma pieņemšanas apskatīja arī valdības sēdē.

Atceltie reģionālo autobusu reisi ir problēma ne pirmo gadu un arī iemesli, kādēļ pārvadātāji neizpilda saistības, palikuši iepriekšējie. Galvenais iemesls, ko min, - trūkst autobusu vadītāju. Tomēr nozarē atklājušās arī citas problēmas. Tā, šā gada sākumā Konkurences padome sodīja trīs pakalpojuma sniedzējus par dalību kartelī. Autotransporta direkcija tagad raugās, kā jau līguma nosacījumos paredzēt iespējamās problēmas, bet vai tas izdosies. Ko darīt, lai pasažieriem nebūtu nikniem jāstāv pieturā un jāsecina, ka šodien atkal nevarēs nekur aizbraukt, jo atcelts kārtējais starppilsētu autobusu reiss? Analizējam esošo situāciju un meklējam iespējamos risinājumus. Krustpunktā diskutē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Autotransporta direkcijas priekšsēdētājs Artūrs Caune, satikmes ministra padomnieks Edgars Klētnieks un Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.  

Vietējo pašvaldību referendumu ieviešana jau no 2024. gada 1. janvāra nav iespējama. Iekšlietu ministrija rosinājusi to atlikt līdz 2026. gadam, pret ko iebildumus cēla nevalstiskās organizācijas. Iegansts prasīt pārcelt referendumu ieviešanu - jaunas elektroniskās sistēmas ieviešana un vienlaikus tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau nākamā gada vasarā. Tomēr apspriedē Saeimā šodien, 20. oktobrī, panākts kompromisa priekšlikums - pārcelt vietējo referendumu ieviešanu līdz nākamā gada septembrim. Pašvaldību referendumu likumu Saeima pieņēma pagājušajā gadā. Tos varēs rosināt par konkrētas pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem, par pašvaldības rosinājumiem celt publisku ēku vai tādu objektu, kam piemērojams tā ietekmes uz vidi novērtējums. Vietējo referendumu likums paredz arī rosināt domes atlaišanu ar ne mazāk kā 30% no iepriekšējo vēlēšanu sarakstos iekļautajiem balsotājiem. Domi nevarēs atlaist gadu pēc tās sanākšanas un gadu pirms tās pilnvaru beigām. Pašlaik likums paredz vietējos pašvaldību referendumus ieviest jau no nākamā gada 1. janvāra. Taču ir sarežģījumi vēlēšanu un referendumu programmatūras nodrošināšanā, par ko Centrālā vēlēšanu komisija un citas iestādes vēstīja jau iepriekš. Par prioritāti atzīta Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana nākamā gada 8. jūnijā. Iepriekšējo vēlēšanu sistēmu vairs neizmantos, jo pērn sāka kriminālprocesu saistībā nepamatotu pārmaksu uzņēmumam „SOAAR," kas izstrādāja un daudzus gadus uzturēja vēlēšanu sistēmas. Jaunas programmatūras izstrāde ir iemesls kavējumiem pašvaldību referendumu ieviešanā. Līdz brīdim, kad referendumu norise būs nodrošināta elektroniski, iedzīvotāji tā ierosināšanai parakstus varēs vākt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, bet balsošanu referendumā klātienē organizēs attiecīgā pašvaldība. Balsošanai izmantos papīra zīmes. Šādus priekšlikumus Saeimas komisijas sēdē vērtēs trešdien, 1. novembrī.

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kas veicinās uzņēmumu, pētniecības, izglītības un zinātnes institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī. Programmai atvēlēti 5,8 miljoni eiro un ar šo finansējumu plāno atbalstīt 12 sadarbības tīklus un palīdzēt 240 uzņēmumiem uzsākt eksportu. Eksporta apjomam atbalstītajos uzņēmumos divu gadu laikā būtu jāpalielinās līdz 100 miljoniem eiro. Uzņēmēji ir nobažījušies, ka ES finansējums kavējas un var nepaspēt Atveseļošanas fonda programmas naudu izmantot līdz 2026. gada vidum. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš stāsta, ka inovāciju attīstīšanai paredzētas vairākas atbalsta programmas – sākot ar jaunu, inovatīvu produktu izstrādi, beidzot ar to virzīšanu eksporta tirgos. Bet pagājušajā nedēļā apstiprinātās programmas mērķis ir veicināt uzņēmumu sadarbību un eksportu. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš vērtē, ka inovāciju attīstībai Latvijā nepieciešami 100 miljoni eiro. Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izpilddirektore Inese Berga norāda, ka uzņēmējus uztrauc atbalsta programmu kavēšanās. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš vērtē, ka ES fondu finansējums vairāk piemērots lieliem infrastruktūras projektiem, piemēram, ceļu būvei, bet Latvijā jādiskutē, kā ES finansējumu aizvietot ar valsts budžeta naudu. Saskaņošanas process aizkavējies arī uzņēmēju gaidītajai kompetenču centra programmai, to varētu pabeigt līdz gada beigām.

Jaunā realitāte ir tāda, ka draudi ir visapkārt un pasaulē vairs nav noteikumu. Tā intervijā Latvijas Radio pašreizējo situāciju pasaulē vērtēja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš gan teica, ka, par spīti kara apstākļiem un neparedzamajai nākotnei, mēs nevaram ļauties trauksmei un panikai, kaut arī neuzticība Latvijas cilvēkos pēdējā laikā aug.

Šī gada 7. oktobra notikumu sakarā Izraēlā tika minēts arī fakts, ka "Hamās" teroristiskais uzbrukums, iespējams, bija saskaņots ar 50. gadadienu, kopš sākās tā dēvētais "salīdzināšanas dienas karš". Kas ir noticis kopš 1973. gada, raidījumā Šīs dienas acīm analizē muzeja Ebreji Latvijā vadītājs Iļja Ļenskis.

Aptuveni ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju neuzticas valsts varai, tā liecina OECD dati. Tas ir krietni sliktāk nekā vidēji organizācijas dalībvalstīs. Politiķu vidū visaugstāko uzticību bauda pašvaldību politiķi, taču nacionālā līmenī tautas pārstāvjiem uzticība krītas. Iemesli ir dažādi - sākot ar valsts iestāžu neefektīvu komunikāciju, nesaprotamiem politiķu lēmumiem, līdz pat cilvēku sociālajam stāvoklim.

Kamēr pasaulē, šķiet situācija kļūst arvien nokaitētāka, Latvijā šī ir bijusi samērā mierīga nedēļa, nav būtiski skaļu ziņu, nav bijuši dramatiski notikumi. Līdz ar to pievēršamies ziņām, kam citās reizēs neatliek laika. Runājam arī par pasaules notikumu atskaņām. Aktualitātes analizē žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.  

Vācijas un Eiropas interesēs ir, lai Ukraina atgūtu Krimu, jo tas nozīmētu beigas Putina režīmam, tāpēc nav saprotama atsevišķu valstu vilcināšanās piešķirt ukraiņiem modernākos ieročus. To sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra bijušais Vācijas Bundesvēra virsnieks un tagadējais Bundestāga deputāts Roderihs Kīzeveters no opozīcijā esošās Kristīgo demokrātu savienības. Kīzeveters aizvadītajā nedēļā piedalījās drošībai un starptautiskajai politikai veltītajā forumā „Rīgas konference”.

Krievijas iespējamie nākotnes scenāriji; argumenti par vai pret dažādiem attīstības modeļiem.  To, ka šis jautājums mums būs aktuāls vismaz pāris desmitgades, bet, domājams, vēl krietni ilgāk, savās publikācijās ne reizi vien ir atzīmējis politologs Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns. Ar viņu saruna raidījumā. Vai Rietumiem pietiktu ar kaut kādu pieņemamu nolīgumu Ukrainas sakarā, Krievijas iekšējo situāciju atstājot pašu krievu ziņā? Cik vispār, jūsuprāt, ir iespējama atgriešanās situācijā pirms 2014. gada? Māris Andžāns: Domāju, ka tāda ir gandrīz neiespējama, atgriešanās pirms 2014. gada, pirms Krimas okupācijas, aneksijas. No otras puses, ja raugās, pēc 2014. gada pakāpeniski karš Ukrainā tika piemirsts pilnībā. Kā vēsture rāda, tādu scenāriju nevar izslēgt. Protams, tas, kas bija Krimā, Krimas okupācija, aneksija, nav salīdzināms ar karu kopš 24. februāra 2022. gadā.  Bet hipotētiski pieņemot, ka pēc daudziem gadiem normalizējas kaut cik attiecības starp Krieviju un Rietumiem, tad, es domāju, ka drīzāk procesus Krievijas iekšienē Rietumi atstātu Krievijas iedzīvotājiem lemšanai. Šeit ir pietiekami daudz pieredzes pēdējo divu desmitgažu laikā bijis Rietumiem: neveiksmīga demokrātijas eksporta mēģinājumi. Afganistāna, Irāka, daudz pārdomu raisīja arī Arābu pavasaris, kas sākās 2010. gada beigās. Panākumi arābu pasaulē nav bijuši diez ko iedrošinoši. Tāpat Sīrija, kur nu jau vairāk nekā 10 gadus turpinās pilsoņu karš. Tās mācības, ko ir nesis karš Irākā, Afganistānā, Arābu pavasaris, ir bijušas tādas, ka iespējams, labāka kārtība zem stingras rokas, lai cik tas nebūtu ciniski, nekā haoss ar visām tām sekām, terorisms, migrācija, kas sasniedz arī Rietumus. (..) Rezumējot sarunu, kurš no šiem modeļiem var būt kādā laika perspektīvā šķiet ticamākais? Māris Andžāns: Nevar izslēgt nekādus scenārijus, bet pirmais variants, ka Putina režīms turpinās ar viņu šobrīd un perspektīvā, nododot varas grožus kādam citam, tas turpināsies. Protams, Krievija var pakāpeniski mainīties, tā var kļūt gan autoritārāka, gan arī var parādīties kādas plašākas vietas izpausmei arī pilsoniskajai sabiedrībai, bet tiktāl, kamēr Krievijas elite redzēs, ka Krievija iet tās iecerētajā virzienā.  

Drīzumā Saeimas deputātiem būs jālemj par grozījumiem Alkohola aprites likumā. Cita starpā arī jālemj par to, vai nepieciešams palielināt vecuma cenzu, no kura ir atļauts iegādāties alkoholu. Vai un kāpēc ir svarīgi, ka jaunieši alkoholam legāli piekļūst vēlāk, Ģimenes studijā skaidro Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs, narkoloģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite veselības centrs „Vivendi” Ilze Maksima un atkarību atveseļošanās centra "Sober Way" vadītājs, mentors Jānis Skrastiņš.

Atkritumu šķirošana kara laikā? Dīvs Reiznieks uz sarunu aicinājis Natāliju Gajecku, kurai šis nebūt nešķiet dīvains jautājums. Līdz 24. februārim Natālija vadīja “Zero Waste” kustību Mariupolē, kas pilsētā pirmo reizi ieviesa atkritumu šķirošanu. Nu, kad viņa bijusi spiesta pamest savas mājas un viņas dzīvoklī ievākušies Krievijas atvesti uzbeku celtnieki, viņa saka ka eko projektiem ir vēl lielāka nozīme, nekā līdz lielā kara sākumam. Kāpēc tā – par to lielajā intervijā.   Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Kāpēc ASV prezidenta Džo Baidena nesenā uzruna ir tik svarīga ne tikai Ukrainas un Izraēlas, bet arī Baltijas valstu drošībai?  • Par cik reālu pēdējo šķērsli Zviedrijas ceļā uz NATO var kļūt Ungārija?  • Cik nopietni uztverami izteikumi par iespējamo Baltijas jūras slēgšanu naidīgām valstīm?    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 03:20 ASV prezidents Baidens beidzot runā par palīdzību Ukrainai un Izraēlai. Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa ko svarīgu pateica, un norāda, ka Baltijas pieminēšana bijusi pārsteigums. 08:50 Turki vairs nepretojas NATO dalībai NATO, pēdējais klupšanas akmenis Ungārija, kas turpina “izcelties”? 10:55 Vai pēc Krievijas vai Ķīnas iespējams veitkajām ļaunprātībām tiks slēgta Baltijas jūra, par ko runājis Latvijas prezidents? Kristīne norāda, ka šeit varbūt noticis tikai tests kam lielākam. 15:20 EXPLAINER: Vai tiešām trešdaļa Ukrainas armijai paredzētās humanitārās palīdzības ir nozagta? Dīvs pēta kādu sensacionālu ziņu un norāda, ka jo šokējošāk kas izklausās, jo uzmanīgākam jābūt. Tas apliecinājies arī šoreiz.   22:13 pieteikums lielajai intervijai ar Natāliju Gajecku, kura ir Mariupoles eko aktīvistu organizācijas “Zero Waste” vadītāja.  25:29 LIELA INTERVIJA ar Natāliju Gajecku 25:35 Ko nozīmē eko aktīvisms kara laikā? 26:30 Eko aktīvismam Natālija pieķērās 2019.gadā Mariupolē, kas šobrīd ir noārdīta un okupēta. 30:32 Ko atbild cilvēkiem, kuri saka, ka vispirms karš jāuzvar un tad varēs domāt par dabu. 32:12 Projekti, kurus izdevās realizēt līdz okupācijai – ieviesa atkritumu šķirošanu Mariupolē. Nodarbojās ar sabiedrības izglītošanu. 36:01 24.februāris visu apturēja un lika pamest pilsētu. 38:16 Kas tagad notiek Mariupolē? 41:08 Nātālijas dzīvoklis izdīvoja, taču tagad to ieņēmuši Krievijas atvesti uzbeku celtnieki. 42:47 Mariupoles “atjaunošana” – Potjomkina sādža? 44:25 “te ir jaunie Soči,” – saka no Krievijas atbraukušie. 45:33 Pilsētā ir iznīcība, ēkas tiek nojauktas, slēpjot kara noziegumu sekas.  47:10 Natālija par darbu šobrīd – nu strādā, lai zaļāku padarītu Ukrainas viesmīlības nozari.  49:15 Kāpēc šīs nozares uzņēmējiem svarīgi domāt par ekoloģiju pat kara laikā? 51:08 Daudzi dzīvo ar pārliecību, ka svarīgi ir ne tikai izdzīvot, bet arī pilnveidoties un kļūt labākiem. 51:55 Cilvēki vairs negrib pievērst acis uz netaisnību. 53:45 Kā varētu palīdzēt Latvijas eko aktīvisti.  54:20 Ko novēlēt personīgi? 54:42 Intervijas beigas 55:20 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Ilgstoši vadījis opozīcijas darbu, nu viņam ir iespēja uzņemties lielāku atbildību, rīkoties. Kādi ir pirmie secinājumi un ieceres? Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Septembrī Saeima apstiprināja ministriju un drošības iestāžu sagatavoto Nacionālās drošības koncepciju nākamajiem četriem gadiem. Linda Liepiņa, Saeimas deputāte (Latvija Pirmajā vietā): “18 minūtes pirms sēdes sākuma es saņēmu e-pastu ar šīs drošības koncepcijas tekstu. 18 minūtes pirms sēdes sākuma — tik nopietnam dokumentam kā valsts drošības koncepcija! Nopietni?” Nopietnas diskusijas gan deputātu, gan mediju pārstāvju vidū izraisīja tajā ietvertais nosacījums divu gadu laikā pilnībā atteikties no satura krievu valodā sabiedriskajos medijos. Jānis Siksnis, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs: “Tas nedrīkst notikt šādā veidā, ka tas notiek ar padomi nesaskaņojot, kā vienas politiskās partijas ministra, nu, es teiktu, slepus izvirzīts priekšlikums, kurš kaut kādu iemeslu dēļ ir palicis nepamanīts.” Priekšlikuma idejas autors ir bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības. Nauris Puntulis, Saeimas deputāts, bijušais kultūras ministrs (Nacionālā apvienība): “Sabiedriskais medijs krievu valodā nav nekas cits kā okupācijas sekas.” Kā nosacījums par mediju slēgšanu ar konkrētu izpildes termiņu iekļuva Nacionālās drošības koncepcijā un kā to vērtē mediju nozare, ar kuru izmaiņas neviens neapsprieda, pētām Atvērto failu pusstundā.  

Atkritumu šķirošana kara laikā? Dīvs Reiznieks uz sarunu aicinājis Natāliju Gajecku, kurai šis nebūt nešķiet dīvains jautājums. Līdz 24. februārim Natālija vadīja “Zero Waste” kustību Mariupolē, kas pilsētā pirmo reizi ieviesa atkritumu šķirošanu. Nu, kad viņa bijusi spiesta pamest savas mājas un viņas dzīvoklī ievākušies Krievijas atvesti uzbeku celtnieki, viņa saka ka eko projektiem ir vēl lielāka nozīme, nekā līdz lielā kara sākumam. Kāpēc tā – par to lielajā intervijā.   Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Kāpēc ASV prezidenta Džo Baidena nesenā uzruna ir tik svarīga ne tikai Ukrainas un Izraēlas, bet arī Baltijas valstu drošībai?  • Par cik reālu pēdējo šķērsli Zviedrijas ceļā uz NATO var kļūt Ungārija?  • Cik nopietni uztverami izteikumi par iespējamo Baltijas jūras slēgšanu naidīgām valstīm?    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 03:20 ASV prezidents Baidens beidzot runā par palīdzību Ukrainai un Izraēlai. Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa ko svarīgu pateica, un norāda, ka Baltijas pieminēšana bijusi pārsteigums. 08:50 Turki vairs nepretojas NATO dalībai NATO, pēdējais klupšanas akmenis Ungārija, kas turpina “izcelties”? 10:55 Vai pēc Krievijas vai Ķīnas iespējams veitkajām ļaunprātībām tiks slēgta Baltijas jūra, par ko runājis Latvijas prezidents? Kristīne norāda, ka šeit varbūt noticis tikai tests kam lielākam. 15:20 EXPLAINER: Vai tiešām trešdaļa Ukrainas armijai paredzētās humanitārās palīdzības ir nozagta? Dīvs pēta kādu sensacionālu ziņu un norāda, ka jo šokējošāk kas izklausās, jo uzmanīgākam jābūt. Tas apliecinājies arī šoreiz.   22:13 pieteikums lielajai intervijai ar Natāliju Gajecku, kura ir Mariupoles eko aktīvistu organizācijas “Zero Waste” vadītāja.  25:29 LIELA INTERVIJA ar Natāliju Gajecku 25:35 Ko nozīmē eko aktīvisms kara laikā? 26:30 Eko aktīvismam Natālija pieķērās 2019.gadā Mariupolē, kas šobrīd ir noārdīta un okupēta. 30:32 Ko atbild cilvēkiem, kuri saka, ka vispirms karš jāuzvar un tad varēs domāt par dabu. 32:12 Projekti, kurus izdevās realizēt līdz okupācijai – ieviesa atkritumu šķirošanu Mariupolē. Nodarbojās ar sabiedrības izglītošanu. 36:01 24.februāris visu apturēja un lika pamest pilsētu. 38:16 Kas tagad notiek Mariupolē? 41:08 Nātālijas dzīvoklis izdīvoja, taču tagad to ieņēmuši Krievijas atvesti uzbeku celtnieki. 42:47 Mariupoles “atjaunošana” – Potjomkina sādža? 44:25 “te ir jaunie Soči,” – saka no Krievijas atbraukušie. 45:33 Pilsētā ir iznīcība, ēkas tiek nojauktas, slēpjot kara noziegumu sekas.  47:10 Natālija par darbu šobrīd – nu strādā, lai zaļāku padarītu Ukrainas viesmīlības nozari.  49:15 Kāpēc šīs nozares uzņēmējiem svarīgi domāt par ekoloģiju pat kara laikā? 51:08 Daudzi dzīvo ar pārliecību, ka svarīgi ir ne tikai izdzīvot, bet arī pilnveidoties un kļūt labākiem. 51:55 Cilvēki vairs negrib pievērst acis uz netaisnību. 53:45 Kā varētu palīdzēt Latvijas eko aktīvisti.  54:20 Ko novēlēt personīgi? 54:42 Intervijas beigas 55:20 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Eiropas Savienībā (ES) šoziem sāks darboties brīvprātīgs solidaritātes mehānisms, kura ietvaros bloka dalībvalstis savā starpā varēs dalīties ar trūkstošajiem medikamentiem. Tādējādi Brisele cer novērsts zāļu trūkumu, kas daudzviet Eiropā tika pieredzēts pagājušajā ziemā. Tuvākajos gados tiks ieviesti arī citi pasākumi, lai nepieļautu medikamentu deficītu, kas var apdraudēt ES iedzīvotāju veselību vai pat dzīvību.

Saeimas deputāti trešdien, 25. oktobrī, vienojās strādāt pie bērna piedzimšanas un bērna kopšanas pabalsta celšanas. Pašreizējie pabalstu apmēri nav pārskatīti 10 un pat vairāk gadu, un tie neatbilst esošajai ekonomiskajai situācijai. Atbalsta pārskatīšanu rosināja iedzīvotāju iniciatīva portālā "Manabalss.lv", kur tā savāca vairāk nekā 14 tūkstošus parakstu. Saeimas deputāti un Labklājības ministrija šodien apņēmās strādāt pie pabalstu palielināšanas. Šāds lēmums pieņemts pēc iedzīvotāju iniciatīvas portālā manabalss.lv, kur vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku parakstījās par bērna piedzimšanas un bērna kopšanas pabalstu palielināšanu. Piedzimšanas pabalsts nav mainīts jau kopš 2003.gada un ir 421 eiro, bet kopšanas pabalsts pēdējo reizi pārskatīts 2014. gada un šobrīd ir 171 eiro. Iniciatīva pieprasa atbalstu pārrēķināt atbilstoši esošajai ekonomiskajai situācijai.

Visi satraukti gaida tālāko notikumu attīstību Izraēlā. Jau vairāk nekā divas nedēļas tiek gatavota Izraēlas armijas ieiešana Gazas sektorā, apzinoties, ka šis būs ļoti asiņains un smags karš . Bažas arī raisa militārās mācības, ko pie Armēnijas robežām ir uzsākusi Azerbaidžāna kopā Turciju. Kalnu Karabahu armēņi ir zaudējuši, bet pastāv nopietnas bažas, ka Azerbaidžānai ar to var nebūt gana. Savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs mediji jau ar ironiju ziņo par notiekošo Republikāņu partijā. Tā nespēj vienoties par to, kam deleģēt kongresa spīkera amatu, paši izvirza un paši pēc tam neatbalsta. Partiju balsojumam, nominējusi kārtējo kandidātu. Tikmēr kongresa darbs faktiski ir paralizēts. Aktualitātes analizē Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un politologs Kārlis Daukšts. Baku impēriskā apetīte Pirmdien, 23.oktobrī, Irānas galvaspilsētā Teherāna tikās Armēnijas, Azerbaidžānas, Irānas, Krievijas un Turcijas ārlietu ministri. Aicināta piedalīties bija arī Gruzija, taču atteicās, norādot, ka trīs Aizkaukāza nācijām savu attiecību problēmas būtu jārisina bez lielo kaimiņvalstu tiešas līdzdalības. Protams, ka tikšanās centrālā tēma bija Armēnijas un Azerbaidžānas savstarpējās attiecības, kuras joprojām ir sprādzienbīstamas pēc tam, kad Azerbaidžāna septembra nogalē atguva kontroli pār Kalnu Karabahas reģionu, likvidējot tur vairāk nekā trīsdesmit gadus pastāvējušo, faktiski neatkarīgo armēņu valstisko veidojumu – Arcahas republiku. Tas izraisīja praktiski visu reģionā dzīvojošo armēņu – vairāk nekā simts tūkstošu – bēgšanu uz Armēniju. Daudzi starptautiskie eksperti novērtē notikušo kā etnisko tīrīšanu. Teherānā Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs paziņojis, ka galvenās problēmas Kalnu Karabahas sakarā esot atrisinātas. Tomēr, pat ja tā būtu, šis jautājums neizsmeļ visu attiecību problemātiku Baku un Erevānas starpā. Abu valstu robežu tuvumā ir vairāki eksklāvi, kuri atrodas pretējās puses kontrolē. Vēl daudz nozīmīgāks iemesls potenciālajam konfliktam ir Azerbaidžānas Nahičevanas rajons, kuru no valsts pamatteritorijas šķir apmēram 40 kilometrus plata Armēnijas teritorijas josla. Azerbaidžāna pieprasa šeit izveidot Armēnijas nekontrolētu transporta koridoru, kas tad izveidotu tiešu transporta artēriju arī ar Turciju, kura robežojas ar Nahičevanu. Arī Krievija šķiet ieinteresēta šādā koridorā, kas varētu būt viens no kanāliem sankciju apiešanai. Taču ar to Azerbaidžānas ekspansionistiskie motīvi neaprobežojas. Pēdējos gados, tai skaitā no režīma līdera Ilhama Alijeva mutes, izskan pastāvīgi apgalvojumi, ka pati Armēnijas teritorija vēsturiski esot azerbaidžāņu zeme. Pamatojoties uz faktu, ka līdz 18. gs. beigām armēņi pašreizējā Armēnijas teritorijā patiešām bija minoritāte, tiek izvērsta koncepcija par Armēniju kā t.s. „Rietumazerbaidžānu” – potenciālu Baku ekspansijas objektu. Uz šī fona papildu nervozitāti rada šobrīd notiekošās militārās mācības ar Azerbaidžānas un Turcijas spēku piedalīšanos, kas aptver Nahičevanu, Kalnu Karabahu un vairākus citus rajonus Armēnijas robežas tuvumā. Sauszemes operāciju Gazā (ne)gaidot Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, vakar, 24.oktobrī, tiekoties ar aizsardzības spēku personālu vienā no apakšvienībām, paziņoja, ka jau labu laiku sagaidītā plašā sauszemes operācija tuvojas un noteikti notiks. To pašu citas vienības apmeklējuma laikā pauda arī Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Gallants, sakot, ka karš vēl ir tikai pašā sākumā un „Hamās” nāksies iznīcināt sauszemes kaujās. Tomēr pagaidām nav pazīmju, kas liecinātu, kad varētu sākties šī nākamā kara fāze. Izraēla turpina vērst pret Gazas sektoru intensīvus aviācijas un raķešu triecienus, pēdējās dienās publiskotas arī ziņas par īpašo uzdevumu vienību reidiem. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju sniegtajiem datiem nogalināto skaits Gazas joslā šobrīd jau pārsniedzis piecus tūkstošus, no kuriem, kā lēš, tikai neliela daļa ir teroristiskās organizācijas „Hamās” kaujinieki. Šādi civiliedzīvotāju upuri daudzu acīs ir nepieņemami, un pret Izraēlu tiek vērsts starptautisks spiediens. Francijas prezidents Emanuels Makrons, vakar ieradies Izraēlā, izteicās, ka palestīniešu dzīvības ir tikpat vērtas kā franču vai izraēliešu dzīvības un Gazas iedzīvotāju ciešanas nav attaisnojamas. Tiesa, viņš nekavējās bilst, ka nav attaisnojuma arī „Hamās” teroristu pastrādātajām zvērībām. Var diezgan droši paredzēt, ka, izvēršoties plašai sauszemes spēku operācijai, šo upuru skaits strauji pieaugs. Protams, kaujas pilsētvidē nesīs lielus upurus arī Izraēlas Aizsardzības spēkiem, kā arī būs papildu risks uz Gazu aizvesto izraēliešu ķīlnieku dzīvībām. Savienotās Valstis nule nosūtījušas uz Izraēlu ģenerālleitnantu Džeimsu Glinnu, kuram ir nozīmīga ielu kauju pieredze, gūta amerikāņu spēku operācijās Irākā, mudinājušas Izraēlu atteikties no plašas sauszemes kampaņas, turpinot līdzšinējo gaisa triecienu un specvienību operāciju taktiku. Tikām arvien padziļinās humānā krīze Gazas joslā. Kritisks ir degvielas deficīts, kas draud izraisīt ūdensapgādes un slimnīcu darbības pārtraukumu. Attiecīgi civiliedzīvotāji var iet bojā ne tikai tiešās karadarbības, bet arī tīra ūdens un medicīnas palīdzības nepieejamības dēļ. Par spīti agrāk izskanējušajiem pieļāvumiem, vakar Izraēlas Aizsardzības spēku pārstāvis admirālis Daniels Hagari paziņoja, ka Izraēla nepieļaus degvielas ievešanu Gazas joslā, jo „Hamās” to piesavinoties un izmantojot militāriem mērķiem. Bija paredzēts, ka vakar Gazas joslā no Ēģiptes ieradīsies 20 kravas mašīnas ar humāno palīdzību, taču līdz šim nenoskaidrotu iemeslu dēļ robežu šķērsojušas vien astoņas. Pirmdien tika apstiprināta ziņa, ka „Hamās” teroristi ar Sarkanā Krusta starpniecību atbrīvojuši divas cienījamos gados esošas izraēliešu ķīlnieces. Vēl divas ķīlnieces – māte un meita, Savienoto Valstu pilsones – tika atbrīvotas pagājušonedēļ. Tas rada kaut pieticīgu, tomēr cerību uz pārējo vairāk nekā divsimt ķīlnieku atbrīvošanu. Kongresa spīkera ilgais „kāstings” Kā zināms, 3. oktobrī Savienoto Valstu kongresmeņi pirmoreiz valsts vēsturē ar balsojumu atbrīvoja no amata līdzšinējo Kongresa Pārstāvju palātas spīkeri, republikāni Kevinu Makārtiju. Saskaņā ar nerakstītu likumu šādā situācijā Kongresa apakšnams pārtrauc visus citus likumdošanas procesus līdz brīdim, kad tiek ievēlēts jauns vadītājs. Kandidātus izvirza katras partijas frakcija, taču izšķirošā, protams, ir vairākuma frakcijas – šajā gadījumā republikāņu – izvēle. Un republikāņiem, kuru frakcijas daļa vienojās ar mazākumā esošajiem demokrātiem Makārtija atlaišanai, ar jauna nominanta izraudzīšanu līdz šim gājis kā pa celmiem. 11. oktobrī ar nelielu pārsvaru frakcija vienojās izvirzīt kongresmeni no Luiziānas Stīvu Skelīsu, taču drīz pēc frakcijas balsojuma vairāki republikāņu deputāti paziņoja, ka tomēr par viņu nebalsos, un balsojums Kongresā tika atlikts. 13. oktobrī tika izvirzīts nākamais pretendents – Skalīsa konkurents iepriekšējā kārtā, Ohaio pārstāvis Džims Džordans. Tomēr nākamajās dienās atbalsts frakcijā viņam sāka sarukt, līdz 20. oktobrī Kongresa republikāņi atmeta arī šo kandidatūru. Var pieminēt, ka nozīmīgākais jautājums izvirzīšanai bija kandidāta attieksme pret atbalstu Ukrainai un Izraēlai. Pirmdien republikāņu frakcija pulcējās aiz slēgtām durvīm trešajai nominācijas tūrei, kurā tika balstot par septiņiem kandidātiem, pēc katras kārtas atmetot vismazāk balsu saņēmušo. Par uzvarētāju šai sacīkstēs kļuva kongresmenis no Minesotas Tomass Erls Emmers. Taču te procesā iesaistījās pats Donalds Tramps, paziņodams, ka viņam Emmers šķietot pārāk kreiss, un nominants atsauca savu kandidatūru. Tad nu vakar, 24. oktobrī, iepriekšējais balsošanas mehānisms tika iedarbināts vēlreiz, šoreiz ar pieciem kandidātiem, no kuriem viens atsauca kandidatūru, trīs tika izbalsoti, bet par favorītu kļuva 51 gadu vecais Luiziānas pārstāvis, bijušais radiožurnālists Maiks Džonsons. Paredzēts, ka balsojums par viņa kandidatūru Kongresa Pārstāvju palātā notiks šodien. Ja vien kaut kas atkal neatgadīsies. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Skolotāju slepkavība Francijā, tad šaušana Briselē. It kā jau nav tādas tiešas saiknes ar Izraēlu, bet spriedze gaisā virmo. Vācijā vai Francijā gandrīz katru dienu kāds saņem spridzināšanas draudus, viens vīrietis vakar Vācijā arestēts. Ziņās izskanējusi informācijā par spriedzi studentu vidu Rīgas Stradiņa universitātē. Protams, pasaulē ļoti plašās par un pret demonstrācijas daudzās valstīs un pilsētās, fotogrāfijas plašsaziņas līdzekļos un ieraksti sociālajos medijos ļaudīs raisa nemieru. Iebrukums Izraēlā ir satricinājis visu pasauli un pazeminājis drošības līmeni arī Rietumvalstīs. Kā traģiskie notikumi Tuvajos Austrumos ietekmēs mūs Eiropā? Krustpunktā analizē un vērtē sociālantropoloģe Aivita Putniņa, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (Jaunā Vienotība) un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.  

Alternatīvās enerģijas, jo īpaši alternatīvo elektroenerģijas ražošanas avotu, attīstība pēdējās desmitgadēs ir pieaugusi, īpaši pēc naftas krīzēm, kas Eiropas Savienību skāra 20.gadsimta 70.gados un 80.gadu sākumā. Šis impulss ir tikai paātrinājies līdz ar klimata krīzi un Eiropas Savienības Zaļo kursu, nemaz nerunājot par jaunākajiem ģeopolitiskajiem notikumiem, uz kuriem norāda Vācijas vicekanclers un Zaļās partijas biedrs Roberts Hābeks. Kārtējā „Eurnet Plus Green Deal” jeb „Zaļā kursa” podkāsta epizodē kopā ar kolēģiem no Eiropas aplūkojam to, kā mēs, eiropieši, varam ietekmēt tā dēvēto “zaļo pāreju”, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi. Šoreiz par vēja un saules enerģiju. Tradicionāli elektroenerģiju Eiropā ražo no kodolenerģijas, oglēm un dabasgāzes. Taču visiem trim avotiem ir lieli trūkumi: kodolenerģija rada atkritumus, kas ir radioaktīvi un bīstami cilvēku veselībai tūkstošiem gadu; ogļu dedzināšana ne tikai ievērojami veicina siltumnīcas efektu, bet arī izdala toksiskas un kancerogēnas vielas gaisā, ūdenī un augsnē; un attiecībā uz gāzi, izņemot to, ka tā ir arī ogļūdeņradis, šodien galvenās bažas rada Eiropas Savienības lielā atkarība no importa no Krievijas. Tāpēc bloks aktīvi strādā pie elektroenerģijas ražošanas avotu dažādošanas. Mērķis ir tīrāki, ilgtspējīgāki enerģijas avoti, kas ir arī uzticami, par pieņemamu cenu un dod enerģiju pašmājās. Atjaunojamo energoresursu strauja izvēršana ir „REPowerEU” plāna pamatā. Tā ir Eiropas Savienības iniciatīva, lai izbeigtu savu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Eiropas Parlamenta deputāti Strasbūrā ieviesuši zaļo gaismu Atjaunojamās enerģijas direktīvas pārskatīšanai, kuras jaunais mērķis ir līdz 2030.gadam gandrīz dubultot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru no pašreizējiem 22 procentiem līdz 42,5 procentiem. Iepriekšējais mērķis bija 30 procenti. Saskaņā ar Portugāles Atjaunojamo energoresursu asociācijas prezidenta Pedro Amarala Horhes teikto, tā ir lielāka vienošanās, nekā šķiet. Tas, protams, ir lieliski uz papīra, bet kā tas izskatās praksē? Žurnālisti no Eiropas to vaicāja ekspertiem un citām ar šo tematu saistītām personām. Ņemot vērā nepieciešamību paātrināt enerģētikas sektora zaļo pāreju, pastāv visas iespējas, ka jauninājumos tiks ieguldīts vairāk Eiropas Savienības resursu, un tas savukārt nesīs augļus.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Leonu Gabrielu Taivānu par karu Izraēlā, globālā terorisma draudiem, pasaules kārtības maiņu un nākotnes scenārijiem. Palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" uzbrukums Izraēlai izraisīja lavīnveidīgu efektu pasaules procesos, kas izraisa virkni jautājumu gan par vardarbības vēsturi šajā reģionā, gan kā pret to attiekties. Vai un kādā ziņā notiekošais var atvērt jaunu vēstures lappusi ne tikai reģiona, bet arī pasaules vēsturē kopumā? Un kāds notiekošajam Tuvajos Austrumos ir sakars ar citiem pasaules procesiem - karu Ukrainā vai Putina tikšanos ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu. Kas ir iespējamā pasaules nākotne, kuras liecinieki mēs esam tagad? "Es domāju, ka vispār mums būs jārunā diezgan drīz par pavisam citu Eiropu un citu pasauli. Mēs jau varam uzskatīt, ka varbūt liels karš nebūs, bet būs vairāki reģionāli kari, kuri vēsturnieku atmiņā beigu beigās pārvērtīsies par tādu vienu karu. Pēc tādiem lieliem kariem tā situācija un pasaules izkārtojums ir cits, un es domāju, ka tā sistēma, kurā mēs šodien dzīvojam, viņa vairs tāda nebūs," analizē Leons Taivāns, jautāts, kā karš Izraēlā var izmainīt situāciju Eiropā. "Tādā sakarā es domāju, ka Eiropa ļoti dziļi izmainīsies. Jāsaprot arī to, ka, piemēram, šodien jau netrūkst ziņojumu par to, ka parādās aizvien vairāk antisemītiski plakāti un uzraksti uz sienām, antisemītisms sāk Eiropā pieaugt un tas lieku reizi liecina par to, ka ebreju perspektīvas nav īpaši gaišas un viņiem nekas cits neatliek, kā visiem spēkiem mēģināt noturēt savu Izraēlas valsti Tuvajos Austrumos un turēties pretī," turpina Leons Taivāns. "Izskatās, ka Amerikas Savienotās Valstis būs sabiedrotais, kaut gan tas vēsturiski tā ne vienmēr ir bijis, un tas viss pavērsīs to ainu citādāk. Bet Eiropā situācija var būt ļoti dažāda tāpēc, ka tā viena piektdaļa iedzīvotāju, kas ir musulmaņi Francijā, piemēram, tieši vai netieši simpatizē Palestīnai, simpatizē Tuvo Austrumu reģionam, simpatizē kolektīviem dienvidiem. Amerikas Savienotajās Valstis arī situācija ir ļoti nelāga." Savā grāmatā "Tuvo Austrumu civilizācija: arābu islāms un kalifāts" jūs atsaucaties uz Austrumu pētnieku Bernardu Luisu, kurš arī runāja par civilizāciju sadursmi un aizstāvēja tēzi, ka islāma terorisms nav sakņots ne teoloģijā, ne musulmaņu jurisprudencē. Bet jūs šīs pašas grāmatas ievadā rakstāt, ka šim viedoklim piekrītat tikai daļēji, jo "vardarbība ir islāma civilizācijas neatņemamu sastāvdaļa". Vai šo jūsu tēzi varam attiecināt uz to, kas notiek šobrīd? Leons Taivāns: Divas reliģijas - islāms un jūdaisms - ir būvētas uz dažādiem principiem, uz pretējiem principiem. Jā, bieži vien tiek runāts, ka Vecā Derība, jūdu Svētie Raksti, ka tur ir asiņainas lappuses. (..) Vecā Derība, kā mēs kristietībā saucam, tā dažādu literāru darbu kopums, no kuriem tā īsti sakrālā daļa, tā svētā daļa ir piecas Mozus grāmatas. Samērā neliela. Pārējais ir vēstures izklāsts. Ir pravieša daļa un ir vēstures izklāsts, un tajā vēstures izklāstā, protams, ir stāstīts tīri vēsturiski par izraēļu kariem, par kariem pret, kā zinātnē sauc, senā Sīrijas iedzīvotājiem, kur cilvēku upurēšana tika praktizēta, un to izraēlieši nevarēja ciest, tāpēc arīdzan tās valstiņas tika sagrautas. Bet šī vēstures daļa nav, tā stingri sakot, Svētie Raksti. Svētie Raksti ir Mozus likums, un ar to viņš jau beidzas. Bet pārējie teksti ir dažādi vēsturiski teksti. Islāmā, islāma vēsturē varmācība un arī naidu kurinošas sūras, kas vērstas pret jūdiem, pret kristiešiem ir Svēto Rakstu neatņemama sastāvdaļa. Jūdaisma vēsture nav salīdzināma ar islāma vēsturi. Tāpēc, ka islāma vēsturē, sākot ar pašu Muhamedu, ir ārkārtīgi nejauka vardarbība. Pats Muhameds sēž un vēro, kā tiek nogalināti visi vīriešu no viņam netīkamas Jūdu cilts, kas dzīvo Medīnā. Viņš pats ir karotājs, viņš pats izlej cilvēku asinis. Šāda veida darbība ne jūdaismā, ne kristietībā nav praviešu cienīga.  Bet pravietis vai reliģijas dibinātājs ir tā persona, kuram seko darbos īpaši tādi reliģiozi cilvēki. Seko darbiem, dara tāpat, uzskata to par cienīgu nodarbi. Diemžēl islāmā šī īpašība ir klātesoša, un tie, kas grib būt kārtīgi musulmaņi kaut vai vārdos, viņi noteikti atbalstīs varmācību. Diemžēl viņiem ir arī sava sociālā dimensija, tas ir atkārtošanas sindroms. Leons Gabriels Taivāns ir Latvijas Universitātes profesors, reliģiju pētnieks, Dienvidaustrumāzijas studiju centra vadītājs. Dzimis luterāņu mācītāja ģimenē, beidzis Maskavas Valsts universitātes Austrumu valodu institūta Vēstures un filoloģijas fakultāti, kur apguvis indonēziešu valodu. Patlaban strādā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļā. Strādājis Izraēlā, Libānā, Sīrijā, Singapūrā, Jordānijā, Filipīnās un Krievijā. 17 gadus bijis zinātnieks PSRS Zinātņu akadēmijas Austrumu institūtā. 1969. gadā, viņu savervēja Valsts drošības komiteju Maskavā, par ko viņš publiski stāstīt 90. gadu sākumā. Leons Taivāns ir arī viens no Latvijas Okupācijas muzeja dibinātājiem, daudzu monogrāfiju, mācību grāmatu un rakstu autors.

Latvijai nav ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas. Uz to Latvijas Radio norādīja Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs. Viņš uzskata, ka tuvākajos gados ievērojami kāps elektroenerģijas patēriņš, taču energotīkla izmaksas ir vienas no augstākajām Eiropā. Tāpat jautājums ir par gāzes izmantošanas apjomiem nākotnē. Kulbergs sacīja, ka ir jāmeklē sabalansēti risinājumi pārejai uz zaļāku enerģijas portfeli.

Eiropas Komisija šobrīd noslēdz darbu pie Mediju brīvības akta, kas paredz vairākus stingrus nosacījumus nacionālajām valdībām. Tā Latvijas Radio sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (Jaunā Vienotība). Viņa uzsvēra, ka lielākajai daļai Eiropas valstu ir augsti riski ar mediju plurālismu.

Kopš 7. oktobra ziņas no Izraēlas ir pasaules mediju uzmanības centrā. Kustības "Hamas" teroristiskais iebrukums Izraēlas teritorijā no Gazas joslas atgādinājis pasaulei par vienu no tās sasāpējušajiem konfliktiem - Izraēlas Valsts un Palestīnas arābu līdzāspastāvēšanas problēmu. Šīs problēmas saknes meklējamas nu jau apmēram simts gadus senā pagātnē, kad toreizējā britu Palestīnas mandāta teritorijā tika likti pamati ebreju nacionālajam valstiskumam. Fragmenti no savulaik izskanējušiem diviem raidījumiem, kas bija veltīti Izraēlas valstiskuma tapšanai un attīstībai. Stāsta muzeja "Ebreji Latvijā" vadītājs, vēsturnieks Iļja Ļenskis un Izraēlas diplomāts, šobrīd Izraēlas valdības pilnvarotais pārstāvis Baltkrievijā, Cvī Mirkins. Izraēlas valsts tapšana un tās turpmākā vēsture. 1. daļa. Izraēlas valsts tapšana un tās turpmākā vēsture. 2. daļa.

Stūra māju, bijušo čekas cietuma ēku Stabu un Brīvības ielas stūrī kā tūrisma objektu izlemts saglabāt arī pēc nākamā gada 7.maija, kad tam draudēja slēgšana – tā pēc tikšanās ar kultūras ministri Agnesi Loginu no "Progresīvajiem" Latvijas Radio paziņoja Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība. Stūra mājā šodien ir parasta darba diena, samērā daudz tūristu, ekspozīcijas telpā viņi lasa informāciju par šo ēku, ekrānā redzams videorullītis ar ieslodzīto atmiņām. Satieku tūristus no Spānijas, bet Alekss atbraucis no Anglijas. Uzzinājis, kas esmu ieradusies Stūra mājā, jo šodien Kultūras ministrijā notiek kārtējā apspriede, vai tai būt arī pēc 7.maija, kas ir izziņots kā iespējamā Okupācijas muzeja pārraudzītās ekspozīcijas slēgšana, tūrists brīnās – tiešām? Tas taču ir tik nozīmīgs objekts. To atzīst arī Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība. Jautājums par Okupācijas muzeja ekspozīcijas "Stūra māja" aizvēršanu viesiem aktualizējās jau drīz pēc 2014.gada, kad tā vēra durvis apmeklētājiem - ēkas bēdīgā tehniskā stāvokļa dēļ. Ziemā tai nepieslēdz apkuri, biroja telpās darbinieki sildās ar sildītājiem, bet viesi stundu garo ekskursiju pavada aukstumā. Šodien, 20. oktobrī, kultūras ministre Agnese Logina no "Progresīvajiem" tikās ar Solvitu Vību, lai pārrunātu sasāpējušo jautājumu par finansējumu: neatliekamo darbu veikšanai Stūra mājā šobrīd nepieciešami 847 000 eiro – pagraba pārseguma remontam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta konstatētās bīstamības novēršanai, kas saistīta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Vība jau iepriekš ir norādījusi, ka Ministru kabinetā ir iesniegts Kultūras ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par nama tehnisko stāvokli un neatliekami veicamajiem darbiem. Tāpat ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par šīs summas piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šodien izdevies vienoties, ka Kultūras ministrijai šīs summas sagādāšana būs prioritāte. Solvita Vība skaidroja, ka apmeklētājiem atvērtajās telpās signalizācijas sistēma darbojas jau tagad, un par to neesot jāuztraucas, un arī bīstamais pagraba pārsegums ir pagalmā, kurš tagad ir slēgts apmeklētājiem. Tomēr Valsts nekustamajiem īpašumiem, no kuriem Okupācijas muzeja biedrība īrē telpas, šīs lietas ir jārisina, un tie varēs sākt darbus, kad vajadzīgā nauda būs pieejama. Bet Okupācijas muzejam šis apsolījums ļaušot sākt darbu pie jaunas ekspozīcijas.

Likuma grozījumi, kas paredzēja plašāku iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, tajā skaitā dāvanu uzskaiti, būs jāpārstrādā. Tā lēmusi valdība. Tikmēr daudzi pedagogi ir vīlušies šonedēļ, saņemot jaunās algas. Izglītības un zinātnes ministrija un pašvaldības viena uz otru rāda ar pirkstu, meklējot vainīgo. Aktualitātes Krustpunktā analizē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs, un Latvijas Radio 1 raidījumu producente Sarmīte Kolāte.  

Jaunās kultūras ministres izteikumi raisījuši neizpratni un daudz strīdu. Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Loginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radoi 3 "Klasika" redaktore Anete Ašmane-Vilsone un portāla "Satori" redaktors Andrejs Vīksna.  

“Es esmu dinamo, kas griežas un tur arī rodas tas spēks,” tā par nenogurstošo palīdzības vākšanu Ukrainai saka fonda “Uzņēmēji mieram” vadītāja Laura Skrodele. Viņas vadītā nevalstiskā organizācija ir viens no jaudīgākajiem starpniekiem starp Latvijas cilvēkiem, kuri grib palīdzēt, un Ukrainu, kur šī palīdzība tik ļoti vajadzīga. Sarunā ar Tāli Eipuru Laura atklāj gan ikdienas darba ritmu, gan paver priekškaru uz motivāciju, kādēļ viņai šis darbs šķiet tik svarīgs.   Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • vai gaidāms trešais pasaules karš?  • ko Kijiva var sagaidīt no Vašingtonas, kad nu tai jāpievērš uzmanība arī notikumiem Izraēlā;  • kādēļ jauna ēra Polijas politikā ir labas ziņas Ukrainai.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Septiņos gados Latvija izmantojusi 681 miljonu eiro publisko finansējumu inovāciju atbalsta projektiem. Valsts kontrole secinājusi, lai gan Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atsevišķās jomās uzlabojušas inovāciju rādītājus, politikas plānošanā iepriekš identificētās problēmas joprojām netiek risinātas. Tas arī rada risku, ka nākamajos septiņos gados, kam piešķirti vairāk nekā septiņsimt miljoni eiro, netiks sasniegta iecerētā tautsaimniecības attīstība.

Normas, kas aizliedz profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru, atbilst Satversmei – tā lēmusi Satversmes tiesa. Tās lēmums attiecas tieši uz karavīru dalību partijā, tiesa nav pievērsusies jautājumiem par dalību cita veida politiskos pasākumos. Vienlaikus Satversmes tiesa arī secinājusi, ka profesionālā dienesta karavīrs var paust savu politisko nostāju, arī nebūdams politiskās partijas biedrs – var piedalīties vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Pieteikuma iesniedzēja lūdza izvērtēt, vai Militārā dienesta likumā ietvertais aizliegums profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru nepārkāpj Satversmi. Tās 102. pantā ietverts biedrošanās brīvības un tiesiskās vienlīdzības princips, taču apstrīdētās normas aizliedzot viņai kā profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Andris Laviņš, skaidrojot spriedumu, uzsvēra, ka šāds ierobežojums nenozīmē neatbilstību Satversmei. Šis aizliegums vērsts uz Nacionālo bruņoto spēku politiskās neitralitātes saglabāšanu.

Krustpunktā diskusija. Valdībā apspriež plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai n;akamajiem trijiem gadiem. Tajā paredzēta arī skaidras naudas aprites ierobežošana un plašāku iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Par iecerētajām pārmaiņām Krustpunktā disktutē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Atis Bičkovskis, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš un Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāte Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts). Pagājušā nedēļā kolēģi no Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas stāstīja par cīņu pret ēnu ekonomiku Latvijā, kāpēc tā nesekmējas. Viņi arī pieminēja Finanšu ministrijā tapušo plānu nākamajiem gadiem, ko darīt, lai situāciju uzlabotu. Pāri par 50 priekšlikumiem ir izstrādāti un nosūtīti dažādiem partneriem izvērtēšanai. Viens no strīdīgākajiem priekšlikumiem kaut kādā mērā šobrīd jau ir apturēts, runa ir par vēlmi ieviest visaptverošu ienākumu deklarāciju. Bet ir arī virkne citu interesantu rosinājumu. Tā kā plānam ir vairākas sadaļas, tad nepilnas stundas diskusijā varam paspēt ielūkoties tikai vienā no tām. Ja reiz ienākumu deklarēšanas ideja ir raisījusi pirmā pretestība, interesanti šķita analizēt sadaļu par skaidras naudas aprites mazināšanu. Vai šādā veidā vispār ir iespējams cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu?  

Labklājības ministrija apsver iespēju ieviest pensiju indeksāciju divas reizes gadā, taču, lai to izdarītu šobrīd notiek izvērtēšana, intervijā Latvijas Radio sacīja Labklājības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības:

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar filozofu un žurnāla "Rīgas Laiks" galveno redaktoru Uldi Tīronu par valodu un to, kā atpazīst “sapuvušu”, par domāšanu un nedomāšanu par karu, par mūsdienu krievu pasauli un sabiedrības “fašizāciju”, par Ļeņinu un latviešu strēlniekiem un arī Putinu. "Tas, ko darīja vācieši, atvaino par tādu gramatiski nepareizu formu, viņi centās noslēgties savās ģimenēs, centās dzīvot savā labklājībā, nodrošināt par katru cenu, lai viņi paliktu šajās labklājības pozīcijās. Nu labi, tas, kas tur notiek tajā sabiedrībā - kaut kādi sprukstiņi raujas pie varas, bet kopumā jau tas mani neskar, jo es vienalga vēlēšanās piedalīšos tajā mērā, ka es vēlēšu par ko es gribu,"vērtē Uldis Tīrons. "Mēs redzam, ka gan politiskā līmenī - tas nozīmē Hitlera nākšanu pie varas - tā piedalīšanās vēlēšanās vai nepiedalīšanās izrādījās pilnīgs bleķis, gan arī tādā ikdienas nozīmē vācieši kā pilsoņi cieta fiasko. Šādā pašā situācijā dzīvo daudzas Eiropas zemes, ieskaitot līdz pat šim brīdim, ja mēs skatāmies uz Slovēniju un Ungāriju, piemēram,. Bet tikpat labi mēs varam skatīties uz Latviju. Proti, cilvēki dzīvo salīdzinoši labi un ir gatavi visu darīt, lai tā varētu turpināt dzīvot, un tas skar tuvākos cilvēkus. Pilsoniski aktīvi ir ļoti maza grupa, un nevajag iedomāties, ka vienreiz iet novēlēt ir viss, ar ko nodarbojas pilsonis normālā demokrātiskā zemē. Nekā tāda nav, ir nepieciešama daudz un dažāda piedalīšanās valsts dzīvē, ieskaitot pārdomas par to, kam tu deleģē pārstāvēt savu viedokli, savu attieksmi, savu sapratni par to, kā būtu jādzīvo. Kas ir tas, kādu daļu brīvības tu upurē sabiedrības labā, nedzīvot tikai un vienīgi sev un vienīgi un tikai žurnālam "Rīgas Laiks" vai kam tamlīdzīgam. Pirms 30 gadiem novembrī sāka iznākt žurnāls "Rīgas Laiks", kam izdevējs bija iecerējis kļūt par ievērojamāko sabiedriski politiskos žurnālus Latvijā. Šo 30 gadu laikā žurnāls ir veidojis sava veida intelektuālās domas vēstures lappusi Latvijā, ir izaugušas vismaz divas paaudzes, kurām daļai šis izdevums kļuvis par tādu institucionālu lietu, citai - par metaforu specifiskai mediju auditorijai. Filozofs Uldis TĪrons ir žurnāla "Rīgas Laiks" galvenais redaktors kopš tā pirmsākumiem. Kā režisors iestudējis vairākas izrādes Jaunajā Rīgas teātrī, bijis arī režisors un scenārists vairākām dokumentālajām filmām. Ja restaurētu jaunāko laiku vēsturi, kas ir tas, kādu Latvijas vēsturi, tavuprāt, ir iespējams rekonstruēt laika posmā no 1993. līdz 2023. gadam. Uldis Tīrons: "Rīgas Laika" iznākšana ir notikums 1993. gadā, bet ja mēs par to runājām kaut kādās pasaules kategorijās, ir ārkārtīgi grūti spriest, tādēļ ka ir notikuši vairāki kari, protams, ka Dvīņu torņu sabrukšana 2001. gadā ir tāds notikums, kuru nav iespējams aizmirst. Es pat zinu, kurā bārā Rīgā sēdēju un dzēru alu ar vienu draugu no Pēterburgas un televīzijā rādīja Dvīņu torņu sabrukumu, kas likās kā kaut kāda "ekšen" filma no Rietumiem. Nevarēju noticēt savām acīm. Tādā veidā pasaule ir izmainījusies ārprātīgi, kaut vai spriežot tikai no "Rīgas Laika" perspektīvas, jo mēs sākām Preses namā, tajā pašā Preses namā, kas tagad tur rēgojās un kur Pīlēns blakus birojus būvēm. Preses namā bija tāda, piemēram, profesija žurnālam, precīzāk, amats, kā ievadītāja. Ttas nozīmē to, ka iesniedz rokrakstus, mašīnrakstā rakstītus, reizēm ar roku, un tie tika ievadīti vienīgajā kompjūteri, kas bija. Nē, bija divi - viens bija ievadīšanai un otrs bija maketēšanai. "Rīgas Laiks" ir nespecializētas žurnāls latviešu valodā, raksta Vikipēdija, kurš regulāri iznāk kopš 1993. gada novembra. "Lai cik amizanti tas izklausītos, ir labi likt uzsvaru uz apzīmējumu nespecializēts, tā "Rīgas Laika" pagājušajā numurā raksta rakstnieks Svens Kuzmins. "Jo varbūt tieši izlocīšanās no specializācijas ir paglābusi "Rīgas Laiku" no pārtapšanas par to, ko mūsdienās sauc briesmīgā vārdā projekts." Uldis Tīrons: Katrā gadījumā "Rīgas Laiks" ir mēms pārmetums visiem tiem, kas ir ērti iekārtojušies dzīvē un kuriem liekās, ka nāve ir tikai pārpratums un tas viņus neskar. Visi cilvēki, kuriem ir šāda neērtības sajūta, lielā mērā var būt pateicīgi par šo neērtības sajūtu arī "Rīgas Laikam", jo viena no "Rīgas Laika"  funkcijām, ko tas veiksmīgi ir sasniedzis, ir tāda nemiera izraisīšana cilvēkos. Ir, protams, cilvēki, kas lasa visu laiku, visus 30 gadus, bet to nav daudz. Tu esi vairākkārtīgi teicis, ka valoda ir bezmaz vai pats galvenais. Uldis Tīrons: Šajā gadījumā es esmu Heidegera sekotājs. Atgādināšu viņa teikto, kas kļuvis jau par banalitāti noteiktās aprindā: "Die Sprache ist das Haus des Seins / Valoda ir esamības mājas". Es patiešām domāju, ka viena no "Rīgas Laika" funkcijām un prasmēm, un pieredzēm, lai gan pieredze nav lietojama daudzskaitlī. Bet tagad jau visu drīkst, tāpat kā brīvības un viss kaut kas tamlīdzīgs. Man šķiet, ka šī stāvēšanu sardzē pie valodas cietokšņa... Tas bija vēl padomju laikā, manas dziļi cienītās korektores un redaktores, pat Ļeņina rakstu izdošanā latviešu valodā strādājošās, bija brīnišķīgi profesionāļi. Pat Ļeņina raksti, piemēram, ir ļoti latviski labi izrediģēti.  No tiem var mācīties labu latviešu valodu. Uldis Tīrons: Savā ziņā var mācīties labu latviešu valodu, tādēļ ka tur strādāja ļoti kvalificētas vecas korektores. Tas ir pārsteidzoši. Kamēr pašreizējā izdošana vai, piemēram, masu mediju valoda internetā ir vienkārši katastrofa un vajadzētu jau sen pakārties, ja gadījumā mēs domātu, ka tam - valodai - ir kāda nozīme. Valoda ir viens no tiem apsvērumiem, kāpēc cilvēki saka, ka viņi dzīvo Latvijā. Viens no, es nesaku, ka visi. Piemēram, dzimtas kapi, ģimene, draugi, valoda. Ir vienīgā zeme, kur mēs varam runāt latviski. Un kad mēs klausāmies, šie paši cilvēki, kas to saka, kāda ir viņu valoda, kādā veidā viņi neprot izteikt domas, kādā veidā viņi lieto šo valodu, kas ir piesārņota ar milzīgu tehnokrātu spiedienu pašreiz. Bez šaubām, ka viņa [valoda] mainās, bet es esmu par to, ka valodai ir reāli liela loma tajā pasaulē, ar kuru sastopas cilvēks tad, kad viņš ienāk šajā pasaulē. Vairāk viņš attīstās valodā, nekā ģimenē. Ģimene, bez šaubām, arī ir valodas māja, kopumā es domāju, ka "Rīgas Laika" darbs ir, kā izteicās mans kolēģis un draugs Arnis [Rītups], ir pazīt puvušu runu. Tici man, Gint, ka Latvijā no šī viedokļa darba ir atliku likām.

Iesaistoties pētniecības projektā, viņš ir nokļuvis valstī, kas tagad ir ierauta karā. Ko viņš tagad redz, zina un piedzīvo, Krustpunktā Lielā intervija arTuvo Austrumu politikas un kultūras pētnieku, žurnālistu un starptautisko notikumu apskatnieku Imantu Frederiku Ozolu.  

Man neliekas, ka šajā mierīgajā zemē ir pamats runāt par to, ka viss ir slikti, pārliecināta tulkotāja Ieva Lešinska. Par tēvu-spiegu un attiecībām ar māti, par atdzejošanu un "Rīgas Laiku", arī par Trampu saruna ar Ievu Lešinsku Laikmeta krustpunktā. Lai iepazīstinātu ar šis reizes raidījuma viešņu, ievadā diezgan garš citāts. Tā autore ir Inese Zandere. Raksta nosaukums “Ieva un realitāte”. Raksts publicēts 1990.gada 6.janvārī žurnālā “Avots”, tātad vēl padomju okupācijas pašā izskaņā.  "To es patiesībā saku nu jau cienījamu vecumu sasniegušajiem jauniešiem, kuri pirms divpadsmit gadiem orgānu melu un savas muļķības dēļ rakstīja levai atklātās un personiskās, kolektīvās un individuālās vēstules. Diez vai viņi, ne reizi levu dzīvē neredzējuši, tiešām uztvēra viņu kā realitāti? Viņiem leva bija propagandas radīts fantoms, ļaunā pārbēgušā čekista nelaimīgā un nevainīgā meitiņa, apmēram kā tornī ieslodzīta princese, kuru apsargā viltīgie, neģēlīgie CIP aģenti un neļauj atgriezties dzimtenē. Bet leva ir realitāte. Tas varbūt skan mazliet ciniski, jo cena, ko liktenis licis viņai maksāt par labu izglītību, īsteno mērogu apzināšanos un oriģinālu, saasinātu pasaules izjūtu, ir bijusi stipri augsta – politiskā pārbēdzēja it kā pēc savas un tomēr ne pēc savas gribas. Jā, dzīve ir bijusi kā kino, varbūt levai vajadzētu kādreiz uzrakstīt memuārus, iznāktu īsts bestsellers, kas interesētu cilvēkus ne mazāk kā viņas tēva Imanta Lešinska (kādreizējā “Dzimtenes Balss” redaktora, “kuļtkoma” priekšsēdētāja, KGB virsnieka, ANO ierēdņa, “dubultaģenta” un politiskā bēgļa) uzrakstītie "Kalpības gadi”. Un tātad: leva ir tāda, kāda nu viņa ir, 12 gadus dzīvodama prom Amerikā, Zviedrijā, Vācijā, filoloģe, literāte, atdzejotāja, radio redaktore raidstacijā Brīvā Eiropa, sociāldemokrāte, Latvijai šobrīd ļoti derīga un vajadzīga." Literāte, atdzejotāju filoloģe, publiciste – šis Ineses Zanderes raksturojums ir aktuāls arī šodien. Kā ar to sociāldemokrāti? Ieva Lešinska: Kā lai pasaka, es domāju, ka savā ziņā es dzīvoju un nomiršu kā sociāldemokrāte, tikai ne kā partijas biedre. Jo diemžēl Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kura tik ilgi bija turējusies trimdā kā vienīgā un ļoti aktīvā partija, kas ļoti aktīvi palīdzēja Latvijai, bija arī pati pirmā, kura tika infiltrēta un, varētu teikt, pilnībā nodeva savus ideālus. Kas kļuva par diezgan nožēlojamu veidojumu, vismaz manās acīs. Un par to ir ļoti žēl, jo tas caurums, kas palika tajā visā politiskajā spektrā, manuprāt, tā arī līdz šai dienai nav aizpildīts. Dzīvojot Zviedrijā, jums bija iespēja arī satikt tos Ulmaņlaika sociāldemokrātu pēctečus? Ieva Lešinska: Dažus no viņiem satiku, vai arī drusku jaunākus, bet jā, kā es saku, tas bija ļoti nozīmīgs spēks, domāju, tieši atmodas laikos, kas ļoti palīdzēja Latvijai un Tautas frontei, un arī dažādām citām organizācijām, kas tapa. Tās visas cirkulēja cauri Stokholmai. Es nesaku, ka LSDSP bija vienīgā organizācija, kas palīdzēja, bet katrā ziņā ļoti nozīmīgā veidā to darīja. Mūsu saruna notiek nedēļā, kad pasaules uzmanības priekšplānā ir Izraēla un Palestīna. Gadsimtu senais konflikta ugunskurs atkal ir uzliesmojis un šoreiz ar īpaši lielu liesmu. Vēl nesen vairākos publiskos sarīkojumos jūs lasījāt ebreju izcelsmes amerikāņu dzejnieces Cipi Kelleres atdzejoto dzeju. Tas, kas šobrīd notiek Tuvajos Austrumos, kā jūs to redzat?  Ieva Lešinska: Es nezinu. Ir tā, ka, raugoties uz daudz ko, kas notiek mūsdienu pasaulē, sāk pietrūkt vārdu. Jo teikt, ka tas ir briesmīgi, ka tas ir baismīgi, ka tas ir šaušalīgi, ka tas ir nepiedodami, neattaisnojami un tā tālāk, tas viss jau sāk likties par maz. Bet nu katrā ziņā tas tā ir, un es nezinu, vienkārši jādomā par to, kā tas ietekmēs visu tālāko ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī ārpus Tuvajiem Austrumiem, kā tas ietekmēs karu Ukrainā un tā tālāk. Jo viss jau ir savā starpā saistīts, un tie nu kā tagad saka – aktori – ir vieni un tie paši. Protams, es nebrīnītos ne mirkli, ja arī aiz visa šī lielā mērā stāvētu Putina Krievija. Kā jūs redzat šo ebreju un arābu konfliktu, vai vispār tur ir iespējams kāds risinājums, ja tāds nav bijis garu gadsimtu laikā panākams? Ieva Lešinska: Es nevarēšu neko tādu ģeniālu šajā sakarā pateikt, es tikai teikšu, ka 90. gadu, laikam jāsaka pirmajā pusē, tas bija tāds milzīgs cerību laiks visā pasaulē. Es katrā ziņā biju pilna ar cerībām par to, ka ir iespējams divu valstu risinājums un ka tas būs, un vēl tikai drusciņ jāpagaida. Un tagad ir skaidrs, ka tas nebūs un tas droši vien nebūs nekad.  Protams, ka ir ļoti svarīgi nošķirt palestīniešus no "Hamas", no "Hesbollah" un tā tālāk. Protams, ka, teiksim, tā empātija pret mierīgajiem iedzīvotājiem ir arī tur. Un nav skaidrs, kas tad ar viņiem notiks, un man ir grūti saprast, kā viena organizācija var pakļaut savus tautas brāļus, patiesībā, diezgan neizbēgamām ciešanām, ņemot vērā to, ka tā Gazas teritorija ir tik maza un tur dzīvo miljoniem cilvēku. Tā kartē uzliekot, tā ir puse no Rīgas. Ieva Lešinska: Jā, bet tikai iedzīvotāju tur ir – cikreiz vairāk, gandrīz trīs miljoni, tas ir vairāk nekā Latvijā. Ieva, raugoties jūsu "Facebook" lapā, jūs diezgan daudz dalāties arī ar stāstiem no Ukrainas par ukraiņu ciešanām Krievijas izraisītajā karā. Vai tagad nav bažas, ka šis Izraēlas – palestīniešu konflikts varētu pasaules ziņu lappusēs būt priekšplānā un par ukraiņiem tagad pasaule dzirdēs krietni mazāk? Ieva Lešinska: Nu protams, ka tās ir lielas bažas, un tas ir arī… es domāju, ka visa šī situācija, kas radās, bet eskalējās sestdien [7.oktobrī], ka tā ļoti nāk par labu Putinam un visiem tiem, kuri grib, tā teikt, norakt to, ko viņi sauc par konfliktu Ukrainā. Un, protams, ka negribētos to pieļaut nekādā gadījumā, jo patiesībā, kā jau es teicu, manuprāt, tas viss ir saistīts. Jā, es ļoti baidos par to, ka pēkšņi tagad visa uzmanība var pārsviesties uz Tuvajiem Austrumiem. Vēl viena epizode, kur es gribētu dzirdēt jūsu pārdomas. Tas, ko burtiski pāris stundas mēs redzējām video kadros sociālajos tīklos un televīzijā, ka jau īsi pēc šīs asinspirts Izraēlā virknē Eiropas valstu galvaspilsētu to centrālajos laukumos izgāja ļaudis ar Palestīnas karogiem. Un viņa gavilēja par to, kas ir noticis. Līdzīgi arī, protams, arābu valstīs, arī Turcijas lielajās pilsētās. Tas liek ļaudīm arī domāt par to, cik mums ir jābūt atvērtiem pret dažādiem bēgļiem, migrantiem, cik mums jābūt piesardzīgiem,. Kas ir tas, ko mēs ieraudzījām šeit, Eiropas galvaspilsētās, kā mums to uztvert un saprast? Ieva Lešinska: Kā mums tos uztvert? Es domāju, ka tajos pūļos ir dažādi cilvēki. Es domāju, kā jebkurā pūlī liela daļa ir vienkārši līdzskrējēji, kuri, neņemot vērā nekādu, teiksim, sīkāku, detalizētu informāciju, vienkārši priecājas par to, ka, lūk, ir izdevies senajam ienaidniekam "iedot pa ķobi". Bet tikai, ja kāds ir redzējis kadrus no Izraēlas un ja kāds ir redzējis tos cilvēkus, kas tiek vesti projām kā ķīlnieki, vai ja kāds ir lasījis stāstu par vecmāmiņu, kura tiek nogalināta un kuras bilde tiek ielikta viņas pašas "Facebook" lapā, tad nav saprotams, kas tie ir par cilvēkiem, kuri var par to priecāties. Es to nesaprotu vēl līdz šai dienai. Es varu saprast kaut kādus kaujiniekus, kuriem tā ir milzīga uzvara, tāpat kā, teiksim, 11. septembrī, ka tu sakauj tādu pretinieku, kuram ir tāds pārsvars. To es varu saprast, bet es tikai domāju, ka tajā pūlī ir arī vienkārši apstulbināti cilvēki. Un, protams, ka vienmēr grūti novilkt to robežu. Pasaule ir nenormāli sarežģīta.  Un diemžēl ir jāsaka, tā man ir licies jau ilgāku laiku, vispār 21. gadsimtam neviens nav gatavs, ka tas viss ir kaut kā… Nav tādu spēku, kuri spētu visas šīs lietas atšķetināt un skatīties piecus soļus uz priekšu, bet tikai reaģē tā autopilotā uz to, kas notiek pašlaik. Un ar to arī tas viss beidzas un tad ir nākamais notikums, un tad mēs reaģējam uz nākamo, bet tas viss… Pēc 50 gadiem droši vien kāds skaisti to visu saliks pa plauktiņiem un teiks, redz, kā, nu redz, tās bija saistītas ar to, šitas - ar to un tā. Bet arī par tiem bēgļiem, nu es nezinu. Tad, kad es lasu, piemēram, mūsu presē par bēgļiem, kas nāk pāri robežai no Baltkrievijas, un par cilvēkiem, kuri nosalst... Dabīgi, ka ir empātija un simpātijas pret viņiem. Bet no otras puses, nedrīkst pazaudēt arī to, ka tas viss ir inscenēts, ka šie cilvēki paši neapzinās, ka viņi ir ieroči kāda cita rokās. Bet nu atkal, kur vilkt tās robežas, kurš viņas spēj novilkt? Es nezinu. (..) Jūs minējāt, ka mēs tā īsti neesam sagatavojušies 21. gadsimtam. Vai jums ir kādas priekšnojautas, ko vēl mēs sagaidīsim? Ieva Lešinska: Ir tādi brīži, kad liekas, ka vienkārši viss ļaunais jau ir izsmelts, bet parādās kaut kas vēl ļaunāks. Tā kā es nezinu, nav nekādu tādu gaišu prognožu, vienkārši nav saprotams, kur viņus ņemt šobrīd. Kāda jums tā sajūta, jūs vairāk esat tajā pusē, kur viss ir slikti, vai ir slikti, bet būs labi, vai nemaz nav tik slikti? Ieva Lešinska: Es domāju, ka pie mums nav tik slikti. Ja paskatās apkārt, pie mums tiešām nav tik slikti. Tad, kad te sāk runāt par to, ka te ir viss tik briesmīgi, un tādās šausmīgās kategorijās, tad gribas kliegt, tāpēc, ka citur ir daudz, daudz, daudz sliktāk un vienkārši var… faktiski jā, ir interesanti arī tas, ka līdz pat... tagad atkal, protams, cilvēki reaģē uz to, kas notiek Izraēlā un tā tālāk, bet jau bija iestājies tāds  "apmiers", varētu teikt, par to, nu labi ir, jā, ir Ukrainā un tā tālāk. Bet es biju šokēta izlasīt, ka Kurzemē, kur es uzturos diezgan daudz, lielākā daļa cilvēku, acīmredzot vairs negrib vispār zināt neko par Ukrainu. Tas man ir šoks. Tas ir tā saucamais nogurums no Ukrainas ziņā. Ieva Lešinska: Jā. Bet atvainojiet, kādas jums ir tiesības nogurt no tā, kas vispār jūs skar tikai attālināti, bet kas attiecas pilnā mērā uz jums. Tas ir apmēram tā kā, teiksim, vēl 90. gadā, kad manam Minhenes dzīvoklim cirkulēja cauri visdažādākie cilvēki ar visdažādākajiem uzskatiem un kuri teica, es par politiku neinteresējos. Man tas nav aptverams, man nav aptverams, ko nozīmē neinteresēties par politiku, ja tas tevi skar vistiešākajā veidā. Respektīvi, tu atrodies uz klints malas un vai nu būtu varējis pakāpties soli atpakaļ, vai arī tu kritīsi aizā. Nu tad tevi neinteresē, uz kuru pusi to soli spert? Nesaprotu. Pie šī „viss ir slikti” stāsta -  mums šeit, Latvijas Radio, darbadienās ir Brīvais mikrofons, kur ļaudis var zvanīt un izteikties, un, jā, ir arī tādas intonācijas, ka varbūt mēs, žurnālisti, pa daudz Ukrainu liekam priekšplānā un stāstam. Ir arī stāsti par to, cik Latvijā viss ir slikti, un patiesībā tas pat bieži vien dominē.  Ieva Lešinska: Man neliekas, ka ir pamats, dzīvojot šajā mierīgajā zemē, runāt par to, ka viss ir slikti. Protams, ka atšķiras cilvēku ekonomiskās iespējas, atšķiras viņu sociālās iespējas un tā tālāk un tā joprojām, tomēr ir jābūt kaut kādai realitātes izjūtai par to. Un tas, ka karš notiek Ukrainā, tas nenozīmē, ka tas nav mūsu karš, tas ir mūsu karš.

Piec izmaiņom vaļdeibā 14. Saeimys deputatu pylnvarys apstyprynuotys devenim jaunim deputatim. Ari divejim nu Latgolys vieleišonu apgobola īvālātim deputatim. Iz laiku, cikom Īšklītu ministra omotā byus Rihards Kozlovskis nu Jaunuos Vīnuoteibys, Saeimā deputata pīnuokumus piļdeis Alīna Gendele, bet cikom Kaspars Melnis nu Zaļūs i Zemnīku savīneibys byus Klimata i energetikys ministrys, juo vītu Saeimā ījims Valdis Maslovskis. Kai Alīna Gendele (Jaunā vienotība), tai Valdis Maslovskis (Zaļo un Zemnieku savienība) ir nu vīna nūvoda – Ludzys nūvoda. Valdis Maslovskis ir jurists, da šam ir struoduojs Vaļsts rūbežsardzē i bejs ari Ludzas nūvoda dūmis prīšksādātuoja vītinīks, sovpus Alīna Gendele pedagoge, bejuse Ludzys nūvoda prīšksādātuoja, Kaunatys vydsškolys direktore, i ari 13. Saeimys deputate. Raidejuma sarunā plotuok par tū, kū eistyn nūzeimoj jiedzīņs “deputats iz laiku”, kū deputati, kas īvālāti iz laiku, cer izdareit Saeimā, kaidi ir jūs mierki i politiskī redzīni.

Šķiek, šī ir bijusi "terorisma nedēļa", jo visas skaļās ziņas saistās ar ļoti netīkamiem notikumiem. Protams, vistraģiskākā situācija izveidojusies Izraēlā, ainas tur ir ļoti asiņainas. Arī pašu mājās kādi draud spridzināt skolas un bērnudārzus, lai arī policija saka, ka tie ir zema līmeņa draudi, savu ietekmi tas atstāj. Arī šodien ne viens vien baidījās doties uz skolu, jo nekas neesot beidzies. Bet gāzes vads Baltijas jūrā starp Igauniju un Somiju, liekas, tiešām ir saspridzināts un tam ir sava ietekme jau tagad. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē žurnālists Māris Zanders, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šnore.  

Lai samazinātu ēnu ekonomiku, Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Galvenā pārmaiņa - no 2025. gada ienākumu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs obligāti jāiesniedz visiem iedzīvotājiem. Paredzēti arī izņēmumi, piemēram, ja pensija nepārsniedz 500 eiro mēnesī. Savukārt, uzņēmēji norāda arī uz absurdām prasībām, piemēram, par dāvanu deklarēšanu, sākot no 100 eiro, ja to nav dāvinājis radinieks. Padarot gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu par obligātu prasību, valdība grib samazināt ēnu ekonomiku. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne stāsta, ka gada ienākumu deklarācijas par 2024. gadu būs jāiesniedz līdz 2025. gada 1. jūlijam, VID EDS sistēmā jau katram būs izveidojis sagatavi ar informāciju, kas ir tās rīcībā, bet IIN samaksas termiņš būs 23. augusts. Astra Kaļāne arī stāsta, ka būs atsevišķas iedzīvotāju grupas, kam gada ienākumu deklarācijas nebūs jāiesniedz un no tiem liela daļa būs pensionāri, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 6000 eiro. Jau šobrīd gada ienākumu deklarācijas VID iesniedz ap miljons Latvijas iedzīvotāju. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš kā labu piemēru min to, ka turpmāk darba devēji, piemēram, saviem darbiniekiem varēs pirkt dārgākas veselības apdrošināšanas polises. Kā mēdz teikt, velns slēpjas detaļās. A/s „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs sociālajos medijos neslēpa sašutumu par slieksni, no kura jādeklarē dāvanas. Ja, piemēram, drīkstēs nedeklarēt ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz 3. pakāpei, ja ienākumi gadā kopā nepārsniedz 10 000 eiro, tad no citas fiziskas personas saņemtās dāvanas būs jādeklarē, ja to vērtība pārsniegs 100 eiro. Grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” apstiprinājusi valdība, tie vēl jāapstiprina Saeimai.

Turpmāk Ukrainas pilsoņi no Eiropas Savienības Krievijā pa sauszemi varēs ieceļot tikai caur vienu vietu – Latvijas robežpunktu “Vientuļi”. Tā Krievija informējusi Ārlietu ministriju, paziņojot, ka ierobežo ukraiņu ieceļošanu Krievijā no trešajām valstīm. Kā otra vieta ir Šeremetjevas lidosta Maskavā. No 16. oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās – Šeremetjevas lidostā, kas atrodas Maskavā, un robežkontroles punktā uz Latvijas–Krievijas robežas – "Vientuļos". Kā stāsta Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe, ukraiņiem Krievija vairāk ir kā tranzītvalsts. Arī Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (no Latgales partijas) norāda, ka šobrīd lielākais nezināmais ir cilvēku skaits, kuri gribēs šķērsot robežu. Līdz šim esot bijuši vidēji 50 Ukrainas iedzīvotāju, kas devās uz Krieviju, bet kopā caur Igaunijas, Somijas un Latvijas robežšķērsošanas punktiem, vidēji 500 cilvēku dienā. Līdz ar to tie varot būt gan 100, gan 1000 cilvēku dienā. Taču novads esot gatavs robežšķērsotāju skaita pieaugumam, uzsver Maksimovs. Visdrīzāk šāds lēmums no Krievijas puses ir vēlme radīt spiedienu un atriebties par daudziem lēmumiem, kas pieņemti pret Krieviju, gan no Latvijas, gan Eiropas Savienības puses, tā norāda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes augstskolas prorektors Māris Andžāns. Krievijai Eiropā ir sauszemes robeža ar Latviju, Igauniju, Somiju, Norvēģiju, kā arī Lietuvu Karaļaučos. No Latvijas iebraukt Krievijā līdz šim varēja, izmantojot septiņus robežkontroles punktus. Arī Igaunijā pa sauszemi Krievijā varēja ieceļot pa septiņiem, bet no Somijas – vairāk nekā desmit sauszemes robežšķērsošanas punktiem. Norvēģijā ir tikai viens šāds robežpunkts. “Vientuļu” robežšķērsošanas punkts Latvijā ir mazākais, un pamatā satiksme starp abām valstīm intensīvāk notikusi caur citiem punktiem, piemēram, Terehovu, Grebņevu vai Zilupi. Šāds Krievijas lēmums nozīmē, ka teju 30 robežšķērsošanas punktu vietā, kas līdz šim bija pieejami uz Eiropas Savienības ārējās robežas iekļūšanai Krievijā, paliks tikai viens, turklāt mazākais. Iekšlietu ministrija sagatavojusi valdības lēmuma projektu par Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu. Tajā norādīts, ka Krievijas lēmuma dēļ “uz Latvijas-Krievijas robežas tiek radīti apstākļi, kas var būtiski ietekmēt sabiedrisko kārtību un radīt valsts drošības apdraudējumu,” tāpēc plānots apturēt abu robežšķērsošanas vietu darbību. Pašlaik lēmuma projekts ir iesniegts sagatavošanai. Arī Valsts robežsardzaenorāda, ka sagaidīs valdības lēmumu, lai attiecīgi varētu rīkoties.

Veselības aprūpes nozare ilgstoši saskaras ar nauda trūkumu, kas rada virkni problēmu. Kas mūs sagaida nākotnē? Krustpunktā izjautājam veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Kristaps Feldmanis no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Sarmīte Gaidule, portāla "Delfi" žurnāliste.  

Divu jauniešu stāsti par dzīvi okupētajā Mariupolē, izkļūšanu no tās un atmiņām, kas paliks uz mūžu. Intervijas tapušas sadarbībā ar Ukrainas radio “Kultūra”.   Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā:  • Kāpēc Volodimirs Zelenskis pēc Hamāss teroristu pēkšņā uzbrukuma Izraēlai brīdina, ka šobrīd notiekošais ir “lielāki draudi nekā pasaule to apzinās”, un kāpēc tieši Ukrainai ir svarīgi uz ko tādu norādīt?  • Kāpēc, pretēji bažām, notiekošais Izraēlā varētu pat veicināt ASV finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai?  • Un kādas ne pārāk patīkamas pārmaiņas mūsu reģionā, tai skaitā Latvijai, var nest Polijā šonedēļ notiekošās vēlēšanas?   Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 04:430 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa analizē Hamas iebrukuma Izraēlā ietekmi uz notikumiem Ukrainā 09:26 Vai notiekošais Izraēlā varētu pat veicināt ASV finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai?  11:46 Kādas ne pārāk patīkamas pārmaiņas mūsu reģionā, tai skaitā Latvijai, var nest Polijā šonedēļ notiekošās vēlēšanas? 15:36 Ukrainai paredzētie ieroči Hamas rokās? Krievijas īstenotā dezinformācijas kampaņa. 20:45 pieteikums lielajai intervijai ar jauniešiem no Mariupoles  22:15 LIELA INTERVIJA ar Mariju Filipčenkko (intervijas autori: Radio “Kultūra” Ukrainā) 22:38 Marija par kara sākumu 23:58 Kāpēc sāka rakstīt dienasgrāmatu? 25:30 Spilgtākās atmiņas, kas piedzīvoti okupētajā Mariupolē 26:42 Lēmums par pilsētas pamešanu 27:45 Kā notika aizbraukšana no Mariupoles 28:34 Ko ņēmāt līdzi? Žēl, ka nepaņēma fotogrāfijas. 29:35 Krievi palaida ārā, lai arī bija bailīgi brīži 30:25 Kad varēja atviegloti uzelpot? 31:30 Vēlāk devās uz Poliju  32:00 Ko jaunu par sevi es atklājusi? 32:40 Dienasgrāmatu vairs nerakstu 33:04 Daudzi sapņi mainījušies 33:52 LIELA INTERVIJA ar Vladislavu jeb Vladu Pjatinu-Ponomarenko 34:14 Kara pirmajās dienās saprata, ka jāmaina domāšana un notiekošais jāuztver kā datorspēle. 35:54 Nolēmu filmēt visu notiekošo 36:59 Tēvs palīdzēja filmēt 38:09 38:Kāpēc nosaukums “Imagine” 39:09 Tikai esot Eiropā, pa īstam novērtēju cik lieliska pilsēta bija Meriupole 40:05 Vienā mirklī Mariupole pārvērtās no hipsteru pilsētas par izdzīvošanas pilsētu 40:35 75 dienas okupētajā pilsētā 42:40 Par dzīvošanu pagrabā  44:32 Pagrabā, par spīti visam, daudzi bija prokrieviski noskaņoti. Tas bija pretīgi. 47:50 Pilsētas vadība par iedzīvotājiem nedomāja 48:50 Kas notika, kad pilsētu okupēja? 50:00 Šobrīd plānoju filmu, kas balstīta uz manu grāmatu 51:33 Intervijas beigas 52:30 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Darba nespējas lapu regulējums diskusiju dienaskārtībā nonāk laiku pa laikam. Darba devēji arī tagad rosina veikt tajā izmaiņas – palielinot to dienu skaitu, par kurām darbinieks darba nespējas gadījumā samaksu nesaņem. Arodbiedrības ar to nav mierā, norādot, ka uzņēmumu konkurētspēju nevar kāpināt tikai uz darbinieku sociālās aizsardzības rēķina. Ko darīt, lai apmierinātas ir abas puses? Kādam vajadzētu būt darba nespējas lapas regulējumam, lai apmierināti būtu gan darba devēji, gan darba ņēmēji? Krustpunktā analizē Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdis Egils Baldzēns, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) Līga Kozlovska, Latvijas Darba Devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts).  

Kā mazināt alkohola patēriņu sabiedrībā? Uz šo jautājumu jau šī mēneša beigās, pēc garāka pārtraukuma, atbildes meklēs Saeimas deputāti. 25. oktobrī Sociālo un darba lietu komisijā plānots skatīt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, otrajā lasījumā. Paredzams, ka lēmumu pieņemšana nebūt nebūs ātra, jo uz otro lasījumu saņemti 43 priekšlikumi. Starp tiem arī nozares iebildumi. Grozījumu mērķis ir panākt, ka iedzīvotāji alkoholu lieto mazāk. Pēdējo gadu laikā alkohola ierobežošanas politikā darīts ļoti maz, lai neteiktu, ka gandrīz nekas. Eksperti uzsver – stingri ierobežojumi jāpieņem pēc iespējas agrāk, jo Latvija kļuvusi par alkohola patēriņa līderi OECD valstu vidū. Par to visu rubrikā “Zeme, kur dzer” vairāk pastāstīs Vita Anstrate. Lielais alkohola patēriņš Latvijā ir satraucošs. Tas ietekmē veselības, ekonomikas jomu, un ir pierādīts, ka alkoholam ir saistība ar biežāku mirstību, norāda Pasaules Veselības organizācijā. Drīzumā Saeimas deputātiem nāksies izšķirties par to, vai un kādiem būt efektīvākiem paņēmieniem alkohola patēriņa ierobežošanai Latvijā. 25. oktobrī grozījumi Alkohola aprites likumā būs jāskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai - otrajā lasījumā. Kopā saņemti vairāk nekā 40 priekšlikumi. Cik daudz priekšlikumu, tik daudz arī iebildumu no nozares. Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols saka - esam pret gandrīz visiem deputātu priekšlikumiem, izņemot papildu marķēšanas prasības uz pudelēm par grādīgo dziru kaitīgumu. Vēl varētu diskutēt par vecuma paaugstināšanu, no kāda atļauts iegādāties alkoholu, paaugstināšanu, lai ierobežotu alkohola tirdzniecību un šī netikuma izplatību gados jaunu cilvēku vidū. Taču visam citam - nē. Pēc viņa teiktā, cietīs ekonomika, valsts budžets. Pret liegumu alkoholu tirgot degvielas uzpildes stacijās iebilst Ojārs Karčevskis, kas vada Degvielas tirgotāju asociāciju. Benzīntankus Karčevskis salīdzina ar maziem veikaliem, kuros pircēji var nopirkt preci bez garām rindām, turklāt par dārgāku cenu. Un vēl daudzos lauku reģionos degvielas uzpildes stacija esot vienīgā vieta, kur iegādāties alkoholiskos dzērienus. Tāpat citu nozaru pārstāvji Saeimas deputātiem savās iebildēs norāda, ka nav pārliecinošu argumentu, kāpēc pieņemt šādus aizliegumus. Pretējās domās ir Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētniece Laura Isajeva. Gandrīz pēdējo 20 gadu laikā, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, nav sekojuši būtiski ierobežojumi attiecībā uz alkohola pieejamības, tirgošanas un reklāmas ierobežošanu. Tā teikt, minimumu, ko prasa Pasaules Veselības organizācija, Latvija izpilda. Jā, vairākus gadus ir celtas alkoholisko dzērienu cenas ar izmaiņām akcīzes nodokļu politikā, kam ir nozīme, bet tas nav nesis būtiskus uzlabojumus. Eksperti norāda - nostrādās tikai visi iepriekš piedāvātie ierobežojumi kopā. Arī Pasaules Veselības organizācija rekomendējusi politiķiem pieņemt iepriekš minētos priekšlikumus vērā. Par vecuma slieksni, no kura nopērkams alkohols un papildu marķējumu izvietošanu uz pudelēm, ir vismazāk iebildumu, izriet no intervēto atbildēm. Bet ir vēl pārējie, būtiskie priekšlikumi par tirdzniecības laika un vietu ierobežojumiem, par kuriem vēl pamatīgi lauzīs šķēpus.

Kā mazināt alkohola patēriņu sabiedrībā? Uz šo jautājumu jau šī mēneša beigās, pēc garāka pārtraukuma, atbildes meklēs Saeimas deputāti. 25. oktobrī Sociālo un darba lietu komisijā plānots skatīt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, otrajā lasījumā. Paredzams, ka lēmumu pieņemšana nebūt nebūs ātra, jo uz otro lasījumu saņemti 43 priekšlikumi. Starp tiem arī nozares iebildumi. Grozījumu mērķis ir panākt, ka iedzīvotāji alkoholu lieto mazāk. Pēdējo gadu laikā alkohola ierobežošanas politikā darīts ļoti maz, lai neteiktu, ka gandrīz nekas. Eksperti uzsver – stingri ierobežojumi jāpieņem pēc iespējas agrāk, jo Latvija kļuvusi par alkohola patēriņa līderi OECD valstu vidū. Par to visu rubrikā “Zeme, kur dzer” vairāk pastāstīs Vita Anstrate. Lielais alkohola patēriņš Latvijā ir satraucošs. Tas ietekmē veselības, ekonomikas jomu, un ir pierādīts, ka alkoholam ir saistība ar biežāku mirstību, norāda Pasaules Veselības organizācijā. Drīzumā Saeimas deputātiem nāksies izšķirties par to, vai un kādiem būt efektīvākiem paņēmieniem alkohola patēriņa ierobežošanai Latvijā. 25. oktobrī grozījumi Alkohola aprites likumā būs jāskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai - otrajā lasījumā. Kopā saņemti vairāk nekā 40 priekšlikumi. Cik daudz priekšlikumu, tik daudz arī iebildumu no nozares. Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols saka - esam pret gandrīz visiem deputātu priekšlikumiem, izņemot papildu marķēšanas prasības uz pudelēm par grādīgo dziru kaitīgumu. Vēl varētu diskutēt par vecuma paaugstināšanu, no kāda atļauts iegādāties alkoholu, paaugstināšanu, lai ierobežotu alkohola tirdzniecību un šī netikuma izplatību gados jaunu cilvēku vidū. Taču visam citam - nē. Pēc viņa teiktā, cietīs ekonomika, valsts budžets. Pret liegumu alkoholu tirgot degvielas uzpildes stacijās iebilst Ojārs Karčevskis, kas vada Degvielas tirgotāju asociāciju. Benzīntankus Karčevskis salīdzina ar maziem veikaliem, kuros pircēji var nopirkt preci bez garām rindām, turklāt par dārgāku cenu. Un vēl daudzos lauku reģionos degvielas uzpildes stacija esot vienīgā vieta, kur iegādāties alkoholiskos dzērienus. Tāpat citu nozaru pārstāvji Saeimas deputātiem savās iebildēs norāda, ka nav pārliecinošu argumentu, kāpēc pieņemt šādus aizliegumus. Pretējās domās ir Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētniece Laura Isajeva. Gandrīz pēdējo 20 gadu laikā, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, nav sekojuši būtiski ierobežojumi attiecībā uz alkohola pieejamības, tirgošanas un reklāmas ierobežošanu. Tā teikt, minimumu, ko prasa Pasaules Veselības organizācija, Latvija izpilda. Jā, vairākus gadus ir celtas alkoholisko dzērienu cenas ar izmaiņām akcīzes nodokļu politikā, kam ir nozīme, bet tas nav nesis būtiskus uzlabojumus. Eksperti norāda - nostrādās tikai visi iepriekš piedāvātie ierobežojumi kopā. Arī Pasaules Veselības organizācija rekomendējusi politiķiem pieņemt iepriekš minētos priekšlikumus vērā. Par vecuma slieksni, no kura nopērkams alkohols un papildu marķējumu izvietošanu uz pudelēm, ir vismazāk iebildumu, izriet no intervēto atbildēm. Bet ir vēl pārējie, būtiskie priekšlikumi par tirdzniecības laika un vietu ierobežojumiem, par kuriem vēl pamatīgi lauzīs šķēpus.

Bez Irānas atbalsta "Hamas"grupējums nebūtu varējis izvērst tik apjomīgu uzbrukumu Izraēlai. Turklāt Irāna bijusi dažu soļu attālumā no kodolieroču programmas palaišanas, pret kuru būtu jāreaģē Izraēlai. Un pašlaik esam tikai konflikta sākuma stadijā. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās politologs Kārlis Daukšts. Viņš gan nedomā, ka Izraēlas un Gazas joslas konflikta dēļ karš Ukrainā tiks atstāts novārtā.Daukšts arī vērtē, ka karš Izraēlā var atstāt iespaidu uz ASV nākamgad gaidāmajām vēlēšanām. Izraēlas aizsardzības spēki pilnībā atguvuši kontroli pār apdzīvotajām vietām, kurām uzbruka palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamas". Turpinās raķešu triecieni pret Gazas joslu. Aizvadītajās trīs dienās kopš palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamas" uzbrukuma Izraēlai nogalināti vismaz 900 cilvēku Izraēlas pusē un vairāk nekā 2700 ievainoti. Nogalināto skaitā arī ASV un citu valstu pilsoņi. Savukārt Izraēlas raķešu triecienos Gazā nogalināti ap 600 cilvēku un ievainoti ap 3000, ziņo Gazas amatpersonas. Grupējums "Hamas" sagrābis aptuveni 150 ķīlnieku un draud viņus nogalināt, ja Izraēlas armija veiks uzlidojumus Gazas joslai. Jautājums par ķīlniekiem Izraēlā šobrīd ir ļoti emocionāls.   *  

Raidījuma uzmanības fokusā ārpolitika. Sestdienas rīts Izraēlā pēkšņi un strauji mainīja pasaules dienaskārtību. Teroristiskā grupējuma "Hamas" uzbrukums ir licis uzdot daudzus jautājumus, sākot no tā, kā gatavošanos tam ir palaidis garām leģendārais Izraēlas izlūkdienests, līdz tam, kā notiekošais ietekmēs Rietumu atbalstu Ukrainai. Krustpunktā Lielā intervija ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu.  

Šajā reizē "Hamas" veiktais uzbrukums ir unikāls, jo tika kombinēts ar dronu uzlidojumiem, kaujinieku izlaušanos cauri robežmūrim, ķīlnieku saņemšanu un citām lietām. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza. Izraēlā ilgstoši dzīvo ap pieciem tūkstošiem mūsu valstspiederīgo. 64 interesējušies par palīdzību, bet tie ir tūristi un darba lietās iebraukušie, turklāt vēstniecībā vēršas bez jebkādas panikas, teica Groza. Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamas" uzbrukumā Izraēlai kopš sestdienas rīta gājuši bojā jau vairāk nekā 700 izraēliešu, liecina Izraēlas armijas publiskotie dati. Vēl vismaz 2150 cilvēku ir ievainoti. "Hamas" un grupējuma "Islāma džihāds" kaujinieki paziņojuši, ka sagrābuši vairāk nekā 130 ķīlnieku, kas nogādāti Gazas joslā. Izraēlas varasiestādes ziņo, ka līdz šim likvidēti 400 kaujinieku, bet vairāki desmiti saņemti gūstā. ASV Baltais nams apstiprinājis, ka palestīniešu kaujinieku uzbrukumā nogalināti arī vairāki ASV pilsoņi. Konkrēts skaits nav norādīts. Pentagons paziņojis, ka ASV piegādās Izraēlai munīciju un aprīkojumu un pastiprinās savu militāro klātbūtni Tuvajos Austrumos. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu paziņoja, ka valsts atrodas kara stāvoklī. Netanjahu solīja, ka Hamas "samaksās vēl nepieredzētu cenu". Izraēla šobrīd evakuē visus izraēliešus, kas dzīvo pie Gazas joslas robežas, un jau vakar ceļā uz Gazas joslu bija liels daudzums militārās tehnikas. Latvijas ārpolitikas institūta, Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka vērtē, ka lielāki vai mazāki šī konflikta uzliesmojumi vērojami ik pēc pāris gadiem, bet viņas vērtējumā pašreizējais "Hamas" uzbrukums saistīts ar Izraēlas sākto miera procesu reģionā un Izraēlas centieniem, kā arī publisko retoriku, ka Tuvo Austrumu miera process esot iespējams bez Palestīnas jautājuma atrisināšanas. Tāpat Broka norāda uz to, ka grupējumam "Hamas" bijis atbalsts, lai sarīkotu šādu plaša mēroga uzbrukumu, jo grupējumam pašam nav plašu resursu. Tāpēc nevar izslēgt Irānas iesaisti, kā arī pilnībā nav izslēdzama arī Sīrijas un Krievijas pastarpināta iesaiste.

Viens no šonedēļ visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir saistīti ar bankām un to izsniegto kredītu procentiem. Saeimā jau pavisam nopietni tiek virzīts projekts, kas uz pusi samazinātu hipotekāro kredītu procentus un ar ko bankas, protams, nav mierā. Tomēr netrūkst arī citu aktualitāšu. Tā Saeima vakar Augstākās tiesas tiesneša amatā tomēr apstiprināja bijušos Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, kuras kandidatūru pirmajā reizē noraidīja, kā nenoliedza viņas kritiķi – saistībā ar tiesas lēmumu par viendzimuma pāru tiesībām. Aktualitātes analizē Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, Mārtiņš Pričins, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks, un Ansis Bogustovs no TV24.  

Krustpunktā saruna par jautājumiem, kas skar satiksmi un satiksmes infrastruktūru. Jaunos elektrovilcienus braucieniem pa Latviju gaidām jau vairāk nekā 10 gadus un kur nu vēl milzu projekts "Rail Baltica", kas arī arī aizķeras. Izvaicājam satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Progresīvie), kurš amatā ir jau trešo nedēļu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Latvijā ar katru gadu alkohola patēriņš tikai pieaug. Pērn vidēji viens cilvēks izdzēra teju 13 litrus tīra alkohola. Ieva Rikveile, Gulbenes iedzīvotāja: „Mērķis bija viens – apskatīties akcijas, izrēķināt, ko varēs, ko nevarēs nopirkt, kurā brīdī varēs lepnāk, kurā varbūt nē. Esi gatavs aizņemties, gatavs iet vairāk strādāt, gatavs darīt jebko, lai dabūtu. Kā kārtīgam dzērājam.” No alkohola atkarīgam cilvēkam gan piekļuve dzērieniem, gan arī to reklāmas ir spēcīgs stimuls. Ilze Maksima, narkoloģe: „Alkohola pieejamība ir diezgan brīva un uzmācīga. Man nav saprotams, kāpēc veikalā pretim čipsiem atrodas viskija pudeles.” Lai gan statistikas dati rāda, ka no alkoholisma Latvijā cieš ievērojams skaits iedzīvotāju, Saeimā ikviens likuma grozījums, kas skar alkohola apriti vai reklāmu, saskaras ar spēcīgu nozares lobiju. Elēna Zviedre, Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte: „Pretestība ir gana augsta. Jāpatur prātā, ka industrijas galvenais mērķis ir nopelnīt. Tas jau nav nekāds noslēpums.” Cik spēcīgs Latvijā ir alkohola ražotāju, izplatītāju un tirgotāju lobijs un cik caurskatāma ir lobija ietekme uz politiķiem, kuri lemj par nozari, vērtējam Atvērto failu pusstundā.  

"Mēģinu darīt visu, lai Ukraina uzvar šo karu," tā sarunā ar Tāli Eipuru saka dedzīgais zemessargs Juris Ulmanis, kurš kopš Ukrainas kara sākuma pilnībā nodevies palīdzības sniegšanai militārajām vienībām Ukrainā. Bez tam - izdevis grāmatu par redzēto šajā valstī, kā arī uznesis Ukrainas karogu Everestā.    Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunās:  • Cik nopietni Ukrainai satraukties par iekšpolitiskajām spēlītēm ASV? • Krievija gatava ilgtermiņa karam - ko pretī liks Eiropa?  • Kādi indikatori pētniekiem norāda, vai valstī iestājies nogurums no kara?    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 04:43 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa analizē “bardaku” ASV iekšpolitikā un tā ietekmi uz Ukrainu 08:07 Vai varam sagaidīt izmaiņas ASV retorikā? 09:32 Ne ASV, ne Krievija, nesaka kāds karā ir tas viņu vēlamais mērķis. 10:53 Konflikta stiepšana garumā un tā ietekme uz valstu nostājām. 12:15 Krievija ievērojami palielina militāro budžetu. Ko tas pasaka? 14:00 Ko Eiropa var likt pretī? Nedrīkst nogurt. 15:09 Kas ir indikatori tam vai valsts nogurst no atbalsta Ukrainai. Un ko tie liecina par Latviju? 17:33 Pierādījums, ka ASV, Krievijas un ES diplomāti spēj apsēsties pie viena sarunu gala. 18:25 LIELĀ INTERVIJA ar zemessargu, brīvprātīgo, grāmatas autoru un kopumā dedzīgu Ukrainas atbalstītāju Juri Ulmani. Ievads. 20:01 Iepazīšanās ar Juri 20:30 Es nebaidos, zinu, kas man jādara. Man jāpalīdz Ukrainai. 21:45 Kas bija Juris pirms kara? Pasniedzējs, alpīnists, zemessargs. 22:58 Jura attiecību vēsture ar Ukrainu – pirmsākumi jau dzimtajā Bronksā, Ņujorkā. 23:48 Pirmo reizi uz Ukrainu devās 2015.gadā drauga Ata Klimoviča mudināts, lai vestu palīdzību karā kritušo Ukrainas karavīru ģimenēm.  24:17 Pieteicās karot ārzemnieku leģionā, bet nepaņēma. 25:30 Otrais mēģinājums karot un kāpēc arī tas nerealizējās 27:47 Viņš vajadzīgs tepat Latvijā 28:35 Katram jāatrod savs veids kā palīdzēt. 28:45 Palīdzības vilnis ir noplucis. 30:08 Par paša izdoto grāmatu, kurā aprakstīts Ukrainā piedzīvotais.  31:02 Juris stāsta par to ko šobrīd dara, palīdzot Ukrainai – vāc ziedojumus, un personiski nodod karavīriem Ukrainā 33:04 Izveidojusies sabiedroto grupa, kurā viens otram palīdz.  33:16 Šobrīd svarīgākais sagādāt dronus. Mums šajā ziņā ir ko mācīties no ukraiņiem. 34:49 Kur tu ved sūtījumus, kā nodod ukraiņiem? 35:38 Uzticības jautājums. Korupcijas drauds Juri neapstādinās. 36:35 Par Gundaru Kalvi, Juri Jurašu Ukrainā. 37:57 Kāda attieksme pret Jura darbību starp Amerikas latviešiem? 40:15 Valodas jautājums – kā ir Ukrainā, ja nemāki ukraiņu vai krievu valodu. 42:33 Kas mainījies ukraiņu vajadzībās salīdzinot ar kara sākumu? Svarīgākais palīdzēt armijai. 44:45 Kā vislabāk var palīdzēt tie, kuri klausās šo sarunu? Pārskaitīt naudu droniem 45:45 Vairāk par droniem – kādas atšķirības.  46:38 Ukraiņi ziemai būs gatavi?  47:29 Ukrainas karavīri apņēmības pilni. 49:15 “Esmu no Bronksas, zinu kā ir, ja tevi ielenc un grib nodarīt pāri”. Juris par to, ka jādomā par Ukraiņiem un Rīgā esot, nav par ko sūdzēties. 50:32 Par grāmatu “Kad karš kļūst personisks” 54:14 Ierakumu rakšana – māksla, ko ukraiņu karavīri uztaisījuši par mākslu 55:36 Ko mācīties no ukraiņiem militārajā ziņā 56:36 Par cīņu pret Krievijas mīksto karu Latvijā 57:30 Kā tuvinieki uztver tavu darbošanos Ukrainā.  59:04 Kā tiec galā ar Ukrainā redzētajām šausmām? 1:00:08 Par Ukrainas karoga uznešanu Everestā 1:01:10 Karā zaudēti pieci draugi 1:01:22 Miers var būt tad, kad Krievija izvāksies no Ukrainas 1:02:04 Ko novēli sev 1:02:26 Juris lasa fragmentu no savas grāmatas 1:04:55 Intervijas beigas 1:05:20 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Saeima jau ceturtdien, 5. oktobrī, varētu lemt par Ārlietu komisijas virzīto lēmuma projektu par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai. Šo dokumentu sagatavoja Saeimas Juridiskais birojs pēc tam, kad Saeimas Ārlietu komisijas vairākums lēma virzīt apstiprināšanai 12 973 iedzīvotāju parakstīto kolektīvo iesniegumu. Saeimas vairākums plenārsēdē to gan var arī noraidīt, ņemot vērā arī jaunās koalīcijas apņemšanos panākt Stambulas konvencijas ratificēšanu un tajā iekļauto mērķi – vērsties pret vardarbību pret sievietēm un ģimenē.

Saeimas apstiprinātā Nacionālā valsts drošības koncepcija paredz, ka pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem sabiedrisko mediju saturs varēs būt tikai latviešu valodā. Par šī lēmuma pareizību domas tomēr dalās. Vai sabiedriskajiem medijiem jāturpina raidīt arī krieviski? Krustpunktā analizē komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, politologs, Konservatīvisma studiju centra direktors Andis Kudors, žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesore, sabiedrisko mediju tiesībsargs Anda Rožukalne. Pieņemtā Nacionālās drošības koncepcija jau vairākas dienas ir raisījusi diezgan kategoriskas diskusijas, vai vajag slēgt sabiedriskos medijus, kas uzrunā krievu valodā. Īsais ieraksts koncepcijā nenozīmē galējo lēmumu, jo vēl ir jāpieņem izmaiņas likumos, virknē normatīvo aktu. Arī premjerministrs sacījis, ka tas nav stingri pateikts, ka tā būs. Tātad politiķi un lēmumu pieņēmēji par to vēl spriedīs. Bet vai šajos diskusiju strīdos ir iespēja izsvērt, kuri no argumentiem ir ar lielāku svaru un vairāk ņemami vērā un kāds būtu pareizākais lēmums?    

Darba devēju konfederācijas padome šodien, 4. oktobrī, apspriedīs jaunās valdības iecerētos nodokļu politikas priekšlikumus, ar ko darba devēji neesot apmierināti. Plānotās izmaiņas apdraudot vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt - tā norāda darbadevēju konfederācija, kas uz sēdi aicinājusi arī ekonomikas ministru Viktoru Valaini (Zaļo un Zemnieku savienība). Ministrs sola šo lēmumu izskaidrot un pārliecināt, ka tas ir samērīgs. Apstrīdētais nodoklis attiecas tikai uz uzņēmējiem, kas strādā speciālajās ekonomiskajās zonās. To Latvijas Radio šorīt sacīja ministrs Valainis.

  Valdība un Saeima meklē iespējas, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuri cieš no kredītprocentu likmju kāpuma, ko izraisa Eiropas Centrālās bankas vairākkārtējie lēmumi paaugstināt starpbanku procentu likmi, lai ierobežotu inflāciju. Tiek apsvērtas gan iespējas meklēt līdzekļus budžetā, lai palīdzētu kredītņēmējiem, gan arī diskutēts par veidiem, kā piespiest šajā procesā piedalīties komercbankas, kuru peļņa pirmajā pusgadā ir krietni pieaugusi. Saeimas Budžeta komisija grib panākt, lai bankas divus gadus uz pusi samazina procentlikmes. Kredītiestādes jau brīdinājušas, ja šādu lēmumu pieņems, varētu pārtraukt kreditēšanu.  Krustpunktā analizējam, kādi būtu ieguvumi un zaudējumi, iejaucoties un ar likumu ierobežojot likmju kāpumu? Diskutē deputāts, Saiemas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja vietnieks Andris Šuvajevs (Progresīvie), Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.  

Apelācijas instances spriedums Aivara Lemberga lietā - vainīgs, cietumā jāsēž, tomēr īsāku laiku. Rīgas dome nobalsojusi par azartspēļu vietu slēgšanu, šoreiz ar opozīcijas palīdzību, citādi pietrūktu vajadzīgo balsu. Emocionālas diskusijas ir raisījusi Nacionālās drošības koncepcijas, kas faktiski paredz likvidēt Latvijas Radio 4. kanālu, aizvērt portāla "lsm.lv" krievu valodas sadaļu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV 24 žurnāliste Anita Daukšte, "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Šonedēļ radiostaciju tīkla "Euranet Plus" žurnālisti Briselē iztaujāja par Eiropas vērtībām un pārredzamību atbildīgo komisāri Veru Jourovu. Žurnālisti no vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm intervijas laikā meklēja atbildes uz jautājumiem par to, kad beidzot visas bloka valstis būs ratificējušas Stambulas konvenciju, cik veiksmīgi darbojas likuma varas un demokrātijas mehānismi Eiropas Savienībā, kā arī par to, kā veicināt eiropiešu līdzdalību vēlēšanās un uzticību Eiropas institūcijām.

Saeima apstiprinājusi jauno Nacionālās drošības koncepciju - uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavotu dokumentu. Tajā arī aplūkoti draudi Latvijas nacionālajai drošībai. Visvairāk debašu izvērtušās par vienu rindkopu šajā dokumentā, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un sabiedriskie mediji norādījuši uz kvalitatīva sabiedrisko mediju satura nozīmi arī krievu valodā. Tam piekrīt arī pašreizējā kultūras ministre Agnese Logina no „Progresīvajiem” un diskusijām par koncepcijā nosaukto termiņu gatavi arī koalīcijas partneri.

Lai arī uz papīra Ukrainas armija piedzīvojusi iespaidīgas reformas, dzīvē ne viss ir tik rožaini. It īpaši, ja runa ir par sievietes vietu armijā. Šo savu pārliecību atklātā sarunā ar Dīvu Reiznieku pauž Ukrainas sieviešu veterāņu kustības “Veteranka” līdzdibinātāja un vadītājas vietniece Katerina Primaka. Kas paveikts, un kādēļ visgrūtāk tik vaļā tieši no padomju domāšanas – par to šīs nedēļas lielajā intervijā.    Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunās:  • Vai Krievijas atbalsta neesamība armēņiem Kalnu Karabahā varētu liecināt par tās militārā spēku izsīkumu un ir laba ziņa arī ukraiņiem?  • Vai tiešām varētu mazināties Polijas militārais atbalsts Ukrainai?  • Kāpēc ASV lauku iedzīvotājiem ir izdevīgi, ka viņu valsts sūta daudz un dārgus ieročus uz Ukrainu?   Podkāsta gaita:    00:00 Ievads 03:50 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa analizē vai notikumi Kalnu Karabahā izgaismo Krievijas militārā spēka un tēla izsīkumu un vai tās ir labas ziņas ukraiņiem 08:02  Kristīne par to vai varētu samazināties Polijas militārais atbalsts Ukrainai 11:29 Kristīne skaidro kā ASV lauku iedzīvotājiem taustāmu labumu nes ASV atbalsts Ukrainai. 17:12 ASV senators Lindsijs Greiems: ASV palīdzība Ukrainai ir labāk iztērētā nauda kopš palīdzējām Čērčilam stāties pretī nacistiem. 18:56 Tālis stāsta anekdoti par Krieviju un Ķīnu 19:05 Vai redzot kā Krievija nepilda solījumus un neatbalstīja Armēniju, vēl kāds varētu izdomāt atrisināt sen sāpošas teritoriālās pretenzijas, kuras iepriekš iegrožoja bailes no Krievijas militārā spēka? 20:09 ANO pilnvarotās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojums par krievu armijnieku pastrādātajām zvērībām okupētajā Hersonas apgabalā. Izvrošanas upures vecumā no 19-83 gadiem. 23:10 LIELĀ INTERVIJA ar Ukrainas sieviešu veterāņu kustības “Veteranka” līdzdibinātāju un vadītājas vietnieci Katerīnu Primaku. Ievads. 26:43 Katerīna par savu pieredzi frontē kā brīvprātīgajam kaujas mediķim   27:27 2014. gadā sievietes frontē dažādas funkcijas izpildīja neoficiāli, jo tobrīd oficiāli nevarēja pildīt pienākumus kaujas darbības zonās. 27:45 Pieredzētā iespaidā tika izveidota organizācija, kas sāka lobēt sieviešu intereses bruņotajos spēkos. 30:43 Ar kādām problēmām armijā saskaras sievietes 32:29 Vai armijas reformas izskatās labas tikai uz papīra? 35:40 Viss nav tikai melns un balts 39:24 Salīdzinājums ar Latviju un mūsu veiktajām reformām. “Jūs daudz skaidrāk apzinājāties, ka Padomju savienība ir okupācija” 40:53 Kara laikā kritizēt armiju – vai jūs neapsūdz nepatriotismā? – Mums jābūt pieaugušiem un jāatzīst problēmas, lai varētu tās risināt. 42:28 Kāpēc viņi šuj formastērpus speciāli sievietēm un kā tas notiek? 45:55 Kāda situācija šajā ziņā Latvijas armijā? 46:35 Kādēļ kara laukā ir svarīga sievietēm piemērots formastērps 47:58 Jautājums par formas tērpiem patiesībā arī jautājums par attieksmi 48:35 cik daudz formu spēj uzšūt un kā ražošanas procesā tiek iesaistītas kara veterānes? 51:49 Armija arī sākusi piedāvāt sieviešu vasaras formastērpu, taču mūsu ir krietni labākas. 53:15 Vai sievietes Ukrainas armijā ir gatavas ziemai? 53:53 Seksuālā uzmākšanās armija – ir problēma, taču pārspīlēta. 58:11 Karš paātrina pārmaiņu procesu 59:12 Ko novēlat sev? 59:51 Intervijas beigas 59:55 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Lai gan, būdama opozīcijā, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pērn divas reizes sniedza Saeimā priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli vairākiem pārtikas produktiem, tagad, nonākot valdībā, ZZS šī gada budžetā vairs šo priekšlikumu neuztur, intervijā Latvijas Radio atzina zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). "Mēs par to esam runājuši visu laiku, un mēs to rosinām gan attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, gan attiecībā uz citām lietām, bet tas būs kopīgs koleģiāls lēmums; ja mums izdosies pārliecināt kolēģus, būtu tāda likme arī kādiem citiem produktiem; ja neizdosies to panākt, tad nebūs," sacīja Krauze. Krauze turklāt norādīja, ka, nākotnē spriežot par samazinātām PVN likmēm, būtu jāvērtē, "vai mēs ar šādām likmēm nepalīdzam importa produkcijai". Viņš neizslēdz, ka nākotnē varētu atgriezties pie kādreizējās partijas ieceres – atsevišķiem pārtikas produktiem pilnībā atcelt pievienotās vērtības nodokli. Savukārt, runājot, par iepriekšējā zemkopības ministra Didža Šmita no „Apvienotā saraksta” rosinājumu nedēļas nogalēs slēgt tirdzniecības centrus, Krauze minēja, ka būtisks ir gan ekonomiskais aspekts – jeb, ko valsts iegūst no šī lēmuma, gan arī iedzīvotāju viedoklis. Krauze uzskata, ka jautājums nav slēgts, tomēr šī jautājuma risināšana nebūšot viņa galvenā prioritāte.

Krievijas pensionāri Latvijā pensijas no Maskavas nav saņēmuši. Labklājības ministrija pagājušajā nedēļā informēja, ka Krievijas pensiju izmaksa senioriem Latvijā par šī gada trešo ceturksni kavēsies, jo nav saņemti naudas līdzekļi no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda. Ko vēl varam sagaidīt no savstarpēji noslēgtu līgumu [ne]izpildes? Krustpunktā analizē Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Katarina Plātere, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska un RSU Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Grasis. Sazināmies ar Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvi Ivetu Daini.  

Slovākijā šo sestdien, 30. septembrī, gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Tās solās būt sīvas un absolūtu vairākumu nevienam no politiskajiem spēkiem, visticamāk, iegūt neizdosies. Galvenā uzmanība pievērsta opozīcijā esošai kreisi populistiskai partijai "Smer-SD" un tās līdera Roberta Fico izteikumiem. Fico solījies pārtraukt militāra atbalsta sniegšanu Ukrainai, piebilstot, ka galu galā būs nepieciešamas miera sarunas un Krievija no Krimas vai citām sagrābtajām teritorijām nekad neaizies. Par attiecībām ar Ukrainu un Slovākijas politisko vidi pirms vēlēšanām saruna ar Slovākijas Zinātņu akadēmijas Politikas zinātnes institūta direktoru doktoru Juraju Marušjaku.

Nākamajā gadā būtiskas nodokļu izmaiņas nav plānotas, jo pašreizējā situācija ekonomikā to nepieļauj, uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”. Valdība šonedēļ uzklausīs ziņojumu par nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādi turpmākajiem trīs gadiem, paredzot arī vienkāršot ar nodokļu iekasēšanu saistītus aspektus. Nākamajā gadā paredzēts noteikt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apjomā no iepriekšējā gada peļņas atbilstoši pārējo Baltijas valstu piemēram. Tāpat Finanšu ministrija piedāvā akcīzes nodokļa likmi, piemēram, tabakai un alkoholam un palielināt azartspēļu nodokli par 20%. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa, darbaspēka nodokļu izmaiņām šobrīd nav piemērots laiks, sarunā ar Latvijas Radio norāda sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības". Uzņēmēji aicinājuši mazināt darbaspēka nodokļus, taču tas iespējams, ceļot citus nodokļus. Lielākas nodokļu izmaiņas apsvērs uz 2025. gadu, tas atspoguļosies nodokļu pamatnostādnēs. Balstoties uz līdz šim apspriesto, līdz aiznākamajam gadam varētu pārskatīt uzņēmumu ienākumu nodokļa atliktā maksājuma sistēmu, kuras dēļ ienākumi Valsts kasē sarūkot. Tāpat plānots pārskatīt dabas resursu nodokļa likmes un to ietekmi uz CO2 emisiju mazināšanu. Iespējamas arī nekustamā īpašuma nodokļa pārmaiņas. Vienlaikus Ašeradens runā par nodokļu administrēšanas atvieglojumiem. Kā piemēru viņš min, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus pašlaik rēķina gan grāmatveži, gan Valsts ieņēmumu dienests, caur ko atmaksā dažādus atvieglojumus. Jāvirzās uz vienu maksājuma metodi. Šīs un citas pārmaiņas vērtēs Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupa, kurā pieaicināti jaunās koalīcijas pārstāvji. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis gan pagaidām atturējās minēt konkrētus priekšlikumus. Pieeju nesasteigt nodokļu izmaiņas atbalsta arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, kurš līdzekļu ekonomijas nolūkos rosina publiskajā sektorā tērēt efektīvāk. Nodokļu politikas pamatnostādnes turpmākajiem trīs gadiem paredzēts sagatavot līdz šā gada beigām.

Tagad, kad redzam, cik lielus postījumus Krievija nodara Ukrainai, nedrīkst aizmirst par zaudējumiem, ko savulaik padomju okupācija nodarīja Latvijai. To aprēķināšanai jau 2005. gadā tika izveidota īpaša komisija, tomēr krīzes dēļ tās darbu četrus gadus vēlāk apturēja. Tagad komisijas darbs ir atjaunots un par tās vadītāju kļuvis Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Krustpunktā saruna ar Gati Krūmiņu.    

Jaunā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un zemnieku savienības turpmāk plāno norobežoties no visa, kas var kaitēt Latvijas tēlam. Tā viņa izteicās intervijā Latvijas Radio uz jautājumu, vai turpmāk plāno komentēt Aivara Lemberga tiesvedību. Mieriņa arī ir pārliecināta, ka varēs sastrādāties ar "Jauno Vienotību", jo tā kritika, ko ZZS veltījis šai partijai atrodoties opozīcijā, ir bijusi konstruktīva un turpmāk sarežģījumiem nevajadzētu būt. Vienu no tuvākajiem izaicinājumiem Mieriņa min nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu.

Saeimā šonedēļ karsta darba nedēļa: vispirms ārkārtas sēde, balsojot par jaunu Saeimas spīkeru, bet kārtējā sēdē pieņemts svarīgs lēmums samazināt "Sadales tīkla" fiksēto jaudas maksājumu mājsaimniecībām līdz gada beigām par 60%. Aktualitātes analizē žurnāliste Baiba Strautmane, "Kas notiek Latvijā" raidījumu vadītājs, žurnālists Jānis Domburs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns.   Šonedēļ notikušo Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanu iznākums tika izlemts ne vien politiķu sarunās, bet arī Latvijas Radio studijā, kad raidījumā Krustpunktā spīkera amata kandidāts Gunārs Kūtris sarunāja lietas, kas bija nepieņemamas ne tikai lielai daļai sabiedrības, bet arī Zaļo un zemnieku koalīcijas partneriem. Attiecības koalīcijā un norobežošanās no ASV sankcijām pakļautām un pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga aizņems lielu daļu diskusijas raidījumā. Vēl arī aplūkojam pirmos jaunās valdības ministru lēmumus.  

Nākamā gada veselības budžets būs lielāks nekā šī gada, savukārt trīs gadu laikā šai jomai plānots panākt divarpus miljardu eiro finansējumu. Tā intervijā Latvijas Radio teica veselības ministrs Hosams Abu Meri no "Jaunās Vienotības". Viņš domā, ka vairāk naudas izdosies panākt, jo viņa partijai ir gan Finanšu ministrija, gan valdības vadība. Īstermiņā Abu Meri iecerējis panākt zemākas medikamentu cenas un plašāku kompensējamo zāļu klāstu.

Saeima paātrinātā kārtībā un bez debatēm apstiprināja ieceri no nākamā mēneša līdz gada beigām mazināt rēķinus par elektrību, par 60 procentiem samazinot sadales tarifa fiksēto daļu. Tas izmaksās vairāk nekā 30 miljonus eiro, ko segs no "Latvenergo" dividendēs izmaksājamās peļņas. Atbalsta pasākumu ikvienam elektroenerģijas lietotājam līdz gada beigām samazināt izmaksas valdība pieņēma savā pirmajā sēdē. Saeimā šis jautājums papildu diskusijas neraisīja. Rēķini samazināsies vidēji par 18%, taču tie arvien būs augstāki nekā pirms sadales tarifu pieauguma par 30% šā gada jūlijā. Tas izmaksās ap 30,5 miljoniem eiro, ko segs no "Latvenergo" dividendēs izmaksājamās peļņas daļas. Šādu risinājumu Saeimas Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs no „Jaunās Vienotības” pamato ar iegūtajiem datiem, ka „Sadales tīkls” elektroenerģiju zudumu segšanai un sprieguma uzturēšanai no mātes kompānijas „Latvenergo” iepērkot par 140 eiro megavatstundā – krietni dārgāk par biržas cenu, tādējādi mākslīgi audzējot „Latvenergo” peļņu. Līdz ar pieņemto risinājumu mājsaimniecībām ar vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgums, fiksētās komponentes tarifs pēc 60% samazinājuma būs 2,43 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa līdzšinējo 6,08 eiro vietā. Mājsaimniecībai ar vienu fāzi un 20 ampēru pieslēgumu šī maksas daļa saruks no līdzšinējiem 7,6 eiro līdz 3,04 eiro. Savukārt mājsaimniecībai, kurai ir trīs fāzes un 20 ampēru pieslēgums, fiksētās komponentes maksa bez PVN samazināsies no 18,4 līdz 7,36 eiro. Klimata un enerģētikas ministrijas arī plāno plašāk informēt par iespēju izvēlēties mazākas pieslēguma jaudas, jo bieži klients maksā par neizmantotu jaudas apjomu. Vienlaikus ministrija līdz 1. novembrim gatavos vidēja termiņa risinājumus sistēmas pakalpojumu tarifu pieauguma ierobežošanai no nākamā gada. Premjerministre Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" un arī Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs norādījuši, ka kopā ar regulatoru būtu jāpārskata strauji kāpušie elektroenerģijas sadales tarifi.

Krustpunktā izvaicājam jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (Jaunā Vienotība). Kādas ir viņas ieceres jaunajā amatā? Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Edgars Zicāns, "LSM.lv" ziņu redaktors, un Mārtiņš Kalaus, ziņu aģentūra LETA.  

"Tas patlaban raksturo visu, kas ir mana dzīve", saka Jānis Ozols - cilvēks, kurš ap sevi pulcē brīvprātīgos, kuri ar 3D printeru palīdzību drukā “astītes" granātām, ko uz iebrucējiem palaiž no droniem. Nu jau Jāņa ideja tiek realizēta 16 pasaules valstīs, kas ļauj gan ievērojami kāpināt ražošanas apjomus, gan arī sortimentu. Sarunā ar Tāli Eipuru Jānis Ozols atklāj daudz iepriekš publiski nedzirdētas informācijas.   Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunās:  • Kāda jēga Ukrainas prezidentam Zelenskim braukt uz ANO, ko kritiķi sauc par neefektīvu organizāciju;  • Vai vēl viena Eiropas valsts tiks pie līdera, kurš atražo Maskavas vēstījumus?  • Kāpēc Vācijā tik daudz jauniešu atbalsta Krievijas un Ķīnas politiku;  • Ko nozīmē Ukrainas Aizsardzības ministrijas visas vadības atlaišana.    Podkāsta gaita:  00:00 Ievads 03:19 Ukrainas prezidents Zelenskis ANO Ģenerālajā asamblejā un ko viņš teica 05:38 Drošinātāja eksperte Kristīne Bērziņa par to cik jēgpilna ir Zelenska vizīte ANO, kuru daudzi dēvē par neefektīvu organizāciju un apšauba tās pastāvēšanas jēgu.  11:08 Vācijas Maršala Fonda pētījums, kas atklāj, atbalstu Ukrainai dažādās pasaules valstīs, kā arī to, ka Rietumeiropas jaunatnes vidū simpātijas pret Krieviju un Ķīnu ir lielākas nekā tu domāji. 16:06 Vai pie varas Slovākijā nāks Krievijas atbalstītājs un kāpēc uz to vērts vērst uzmanību? 19:01 Ukrainas militāro panākumu ietekme 20:21 Kāpēc atlaista visa Ukrainas Aizsardzības ministrijas vadība? Iemesli un skaidrojumi. 24:21 Kristīne Bērziņa par to  cik rūpīgi cīņai pret korupciju Ukrainā seko līdzi citviet pasaulē. 26:01 Un vēl nedaudz par korupcijas apkarošanu Ukrainā. 29:26 LIELĀ INTERVIJA ar Jāni Ozolu - 3D “savvaļas bišu” idejas autoru. Tāļa ievads. 31:51 Jānis iepazīstina ar sevi un to, ko dara. 33:25 “Savvaļas bišu” stāsta pirmsākumi un attīstība 35:52 “Astītes” šobrīd jau tikai daļa no saražotā. Jānis stāsta sīkāk par to, ko šobrīd saražo un nogādā Ukrainas armijai. 42:17 Kā radās nosaukums “Savvaļas bites”?  43:01 Cilvēki Latvijā noguruši no kara, nu mums jādomā kā nopelnīt, lai turpinātu darbu. Cer, ka Ukrainas valdība varētu apmaksāt materiālu. 46:15 Viena HIMARS raķete ir līdzvērtīga mūsu gada finansējumam. 47:21 Kādu efektu dod jūsu saražotais kaujas laukā? 49:37 Šis karš ieies vēsturē kā pirmais lielais dronu karš. 50:11 Ko spēj paveikt viena granāta ar astīti un viens drons?  53:13 Cik daudz astīšu nepieciešams? 55:28 3D drukāšana ir fleksibla – var drukāt to, kas tobrīd Ukrainas armijai visvairāk nepieciešams. 55:40 vislabāk būtu, ja NATO valstis izveidotu presformas dažādām lietām, jo šobrīd tā nasta, kas uz civilajiem, ir ļoti liela.  56:43 kāda ir cilvēciskā atgriezeniskā saite no ukraiņiem? 58:27 Sāku šo darīt, jo kā izbijušam brunču medniekam bija žēl smuko meiteņu īsos svārciņos, kurām tiek darīts pāri. 58:41 No ģerevņas izlīdušie briesmoņi to pašu darītu arī pie mums. Mums kopā jāstāv Latvijas sardzē. 59:49 Kā šis darbs ietekmē privāto dzīvi? 01:01:40 Mēs cerējām iesākto stafeti nodot NATO vai valstu militārjiem spēkiem, bet izskatās, ka būsim spiesti sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību. 01:02:50 Esam lielākā 3D printeru apvienība NATO valstīs un esam gatavi izpildīt ļoti lielus pasūtījumus. 01:03:21 Par attiecībām ar Krievijas atbalstītājiem  01:05:37 Par 3D drukāšanu Krievijas pusē. 01:07:25 Kā klausītāji un uzņēmumi varētu palīdzēt? 01:12:52 Ar ko jārēķinās, ja mājās ir 3D printeris? 01:14:14: Par darbību Latviešu Nacionālo karavīru biedrībā. 01:15:36 Kā sazināties ar “Savvaļas bitēm”?  01:16:26 Intervijas beigas 01:16:34 Cik daudz Jānis nedrīkstēja stāstīt? 01:17:22 Vai valstij nevajadzētu palielināt sadarbību ar brīvprātīgajiem? 01:18:22 Rakstiet mums, dalieties u.t.t. Līdz nākamajai reizei!   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Kā allaž ar jaunām un augstvērtīgām programmām sezonu cits pēc cita uzsāk Latvijas profesionālie mūzikas kolektīvi. Taču šoreiz sezona tiek ievadīta arī ar lielu satraukumu, pat izmisumu, jo kolektīvos arvien vairāk atspoguļojas problēmas, ko raisa mūsu mūziķu zemais atalgojums. Šai saistībā arvien vairāk mūziķu dodas strādāt uz ārzemēm vai, ja tomēr paliek Latvijā, tad izvēlas mainīt profesiju. Šobrīd jau var runāt par nopietnu nozares krīzi, kas prasa tūlītēju risinājumu. Mūsu mūziķu sasniegumi ir viens no nedaudzajiem Latvijas ilgtermiņa veiksmes stāstiem pasaulē. Mēdzam ļoti lepoties ar mūsu solistu, koru un orķestru panākumiem. Taču pašu mājās situācija kļūst arvien satraucošāka. Zemā atalgojuma dēļ mūziķi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, kur viņiem nav problēmu konkurēt. Savukārt tie, kas paliek Latvijā, ir spiesti strādāt vai nu vairākos ar mūziķa profesiju saistītos darbos vai arī pat mainīt profesiju, situācijas kritiskumu iezīmē "Latvijas koncertu" vadītājs Guntars Ķirsis. Orķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē atzīst, lai arī viņa orķestrī strādā fanātiķi un uzkrītoši neviens no orķestra prom neiet, situācija kļūst arvien kritiskāka, kas rada arī aizvien lielāku nedrošību par nākotni. Viena no problēmām – mūziķu trūkums konkrētās instrumentu grupās – ar to saskaras arī Latvijas Radio bigbends, skaidro tā vadītājs Kārlis Vanags. Visa kontekstā gandrīz vai paradoksāli šķiet, ka, piemēram, Latvijas Radio koris oktobra sākumā dosies uz Londonu, kur notiks prestižās britu žurnāla "Gramophone" gada balvas pasniegšana, kam kora veikums ir izvirzīts, kamēr pašu mājās valda neziņa jau par to, kas notiks tuvākajos mēnešos, kad sāksies ziemas rēķinu sezona. "Latvijas koncertu" vadītājs Guntars Ķirsis uzsver, ka situācija ir tik samilzusi, ka tā jāatrisina vistuvākajā laikā, cerot uz produktīvu dialogu ar jauno valdību. Šobrīd profesionāla mūziķa alga Latvijā ir 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas, Lietuvā un Igaunijā tā ir ievērojami augstāka, Igaunijā mūziķu atalgojums ir pat divas reizes lielāks.

Saeimas deputāti šodien, 20. septembrī, saistībā ar izmaiņām koalīcijā no Saeimas priekšsēdētāja amata atsauca Edvardu Smiltēnu no „Apvienotā saraksta”. Zaļo un zemnieku savienība pēc koalīcijas partneru noraidošiem balsojumiem nākamā Saeimas spīkera amatam Gunāra Kūtra vietā virza deputāti, kādreizējo Carnikavas novada domes vadītāju Daigu Mieriņu. Koalīcijas partneri ir pārliecināti – šie notikumi koalīcijas stabilitāti neietekmēšot. Raidījuma skanēšanas laikā kļuva zināms, ka ar 55 balsīm par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēta Daiga Mieriņa. Līdzšinējā Saeimas priekšsēdētāja „Apvienotā saraksta” pārstāvja Edvarda Smiltēna atsaukšana no amata līdz ar koalīcijas izmaiņām bija gaidāma. Arī viņš atzina, ka šāds lēmums ir daļa no parlamentārās demokrātijas. Dienas turpinājumā „Jaunā Vienotība” un „Progresīvie” trīs balsojumos noraidīja Zaļo un zemnieku savienības virzīto Gunāra Kūtra kandidatūru Saeimas priekšsēža amatam. Pēc viņa kandidatūras izbalsošanas ZZS Saeimas spīkera amatam piedāvāja deputātes Daigas Mieriņas kandidatūru, kuru atbalsta koalīcijas partneri un arī daļa opozīcijas. „Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Jurēvics norāda, ka šī bija politiķu reakcija uz Kūtra izteikumiem par gatavību apspriesties arī ar apsūdzētiem un notiesātiem personāžiem un vēlāko taisnošanos. Nav tā, ka ZZS nezināja par sagaidāmo balsojumu par Kūtra kandidatūru, piebilda „Progresīvo” pārstāve Antoņina Ņenaševa. Šī situācija nevarētu būt iegansts turpmākām politiskām domstarpībām. Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanu norise ne pēc ZZS piedāvātā pirmā scenārija neradīšot sarežģījumus, apstiprināja arī pašreizējais ZZS Saeimas frakcijas vadītājs ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viedokli izsaka Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Pirms divdesmit gadiem šajā dienā, 20. septembrī, notikušais referendums, kurā piedalījās miljons pilsoņu un divas trešdaļas iedzīvotāju atbalstīja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, bija tikai iznākums jau desmit gadu iepriekš sāktam ceļam uz aliansi. Daļa teiks, ka šis ceļš sākās jau ar mūsu valsts neatkarības atgūšanu, citi pieminēs 1991. gada augusta beigas, kad Eiropas Komisija atzina Baltijas valstu neatkarību, bet vēl kāds atcerēsies 1995. gada 27. oktobri, kad mūsu valdība iesniedza pieteikumu par valsts vēlmi iestāties Eiropas Savienībā.  

Ja pirms 20 gadiem lielākā daļa mūsu nācijas nebūtu izšķīrusies par iestāšanos Eiropas Savienībā un mēs būtu palikuši ārpus tās un NATO, ļoti iespējams, ka Latvijā jau sen būtu iebrukusi Krievija. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais premjers Einars Repše, kura valdības vadīšanas laikā notika referendums. Viņš vērtēja, ka esam arī palaiduši garām daudz iespēju, jau esot Eiropas Savienībā, bet ir arī daudz pašu nepadarītu darbu. Tieši pirms 20 gadiem šajā dienā Latvijas iedzīvotāji pulcējās vēlēšanu iecirkņos, lai atdotu savu balsi par vai pret mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Līdzīgi kā šodien, arī tolaik par sabiedriski un politiski svarīgiem notikumiem bija plašas diskusijas, kurās atbalstošus vai skeptiskus viedokļus publiskajā vidē izteica arī sabiedrība pazīstami cilvēki no dažādām nozarēm. To vidū bija arī Māris Olte un Normunds Skauģis, kuri jau ar 20 gadu distanci paraudzīsies uz saviem argumentiem, balsojot šajā referendumā. Māris Olte balsoja pret pievienošanos ES, jo Eiropas Savienību neuzskata par perfektu veidojumu. Un arī šodien viņa izvēle varētu būt tāda pati. Pirms 20 gadiem šajā dienā tautas nobalsošanā "pret " dalību Eiropas savienībā nobalsoja 32%, bet "Par" nobalsoja lielākā daļa vēlētāju - 67%. Normunds Skauģis balsoja par iestāju Eiropas Savienībā. Raugoties šodienas acīm, maiznieks savā izvēlē par Eiropas Savienību nav vīlies.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar kultūras pētnieci un Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu par kultūras un politikas attiecībām, individuālisma un kolektīvisma vērtību ietekmi uz kultūru un postpadomju perioda politiskās līdzdalības formām mūsdienu Latvijā. Jaunās valdības deklarācijas projektā kultūra ir pieminēta vienā punktā: koalīcija apņemas atbalstīt latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī laikmetīgās attīstības nodrošināšanu. Kultūras īpašā vai sekundārā loma un tās izpratne?  Jau tad, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, viens no uzstādījumiem bija mēģināt paplašināt kultūras jēdzienisko izpratni, bet, skatoties uz šo deklarāciju, lai arī deklarācijās var sarakstīt visu ko, vai tomēr tam vajag pievērst uzmanību vai nevajag? Rūta Muktupāvela: No vienas puses, man ir bail būt subjektīvai, jo es tomēr uzskatu, ka pārstāvu nozari. Man šķiet, ka ir ļoti jāpievērš uzmanība. Faktiski ar to, ka ar vienu teikumu noformulē milzīgu nozari, kas sevī iekļauj ne tikai dejas un dziesmas, bet arī mediju politiku, bēdīgo mūsu integrācijas politiku, protams, profesionālo mākslu, kultūras izglītību - tas lauks ir milzīgs. Izlīdzoties ar vienu teikumu, protams, mazliet tāda kā izbrīna. No otrās puses, dzirdēju arī topošās valdības pārstāvju diskusiju, kas uzsver šo lakoniskumu kā lielu plusu: jo lakoniskāk, jo ietilpīgāk. Tas, ko gribētos saprast, vai apgaismota politika, vai tā ir tikai tāda ilūzija? Ja valoda tiecas uz ekonomiju un domāšana... Rūta Muktupāvela: Gribētu klasiķus piesaukt, no Eločkas vārdnīcas ["Divpadsmit krēsli"], kas bija pavisam niecīga, ar 24 vārdiem un cilvēks var funkcionēt. It kā no vienas puses, bet kāda tad ir mūsu ambīcija, vai mēs tiešam kaut kā tiecamies uz civilizēto arī kultūrā balstītu valsti kā pilnvērtīgu tādu Rietumu labklājības sistēmas sastāvdaļu, vai tomēr virzāmies varbūt uz otru pusi, vai arī apstājāmies. Cik lielā mērā ir iespējams vispār mainīt izpratni par to, ka kultūra nav tikai stāsts par glezniecību, mūziku un kino, ka tas ir visaptverošs process? Kādā veidā šī izpratne ir maināma, lai to attiecinātu uz visu ministriju sadalījumu, ne tikai uz vienu specifisku? Rūta Muktupāvela: Viena lieta, protams, ir Kultūras ministrijas līderu jautājums, bez šaubām, ir nepieciešama spēcīga, zinošā personība, ļoti daudz kas ir atkarīgs no līdera un no viņa komandas. No otrās puses, protams, ir ļoti svarīgi, tomēr strādāt visos līmeņos, sākot jau no skolas un no pamatskolas.  Mēs tiešām esam attiecībā uz kultūras izpratni iestrēguši Cicerona laikmetā, kad kultūra tiešām tika definēta kā tāda cultura animi, kā dvēseles kopšanā ar mākslas un izglītības palīdzību. Arī Cicerons ir patapinājis šo jēdzienu kultūra no zemkopības jomas. Viņš ļoti skaisti rakstīja. Viņš teica: "Kā zemnieki kultivē augus, tā mēs ar mākslas un izglītības palīdzību varētu kultivēt jauno cilvēku dvēseles, lai viņi ir derīgi kalpošanai savai valstij." Māksla, izglītība, izsmalcināti uzvedības modeļi. Bet, ja mēs skatāmies perspektīvā, pateicoties Herderam, Kantam vispirms, bet pēc tam Herders, kas pārņēma un turpināja viņa idejas. Šis kultūras jēdziens un kultūras izpratne, protams, paplašināt. Tā ir jau 18. gadsimta otrā puse, kad Herders arī noformulē - kultūra nav tikai valdnieku privilēģija, ka kultūru var atrast arī zemnieka būdiņā. Jo tos vieno ģeogrāfiskā vide, valoda, galu galā, mentalitāte, ko mēs šodien dēvētu par gan emocionālām, intelektuālām, gan radošām izpausmēm. Faktiski kultūra, arī Kultūras ministrija, ja mēs runājam par tādiem no funkcionāliem aspektiem, arī ir mainījusies. Kādreiz tiešām bija dejas, dziesmas, profesionālā kultūra, un ar to pietika. Baltijas valstis dažkārt mēdz salīdzināt, un arī šobrīd mēs runājam par šo ekonomisko atpalicību, konkurences zaudēšana. 90. gadu sākumā bija skaidrojums igauņu rietumnieciskajam virzienam, ka viņiem bija iespēja redzēt somu televīziju, kas bija kā caurums dzelzs priekškara. Tas igauņus padarīja rietumnieciskākus. Savukārt par lietuviešiem teica, ka viņiem bija vairāki lietuvieši komunistiskajā partijā, kas ļāva saglabāt kaut kādu spēcīgāku nacionālo identitāti. Ar ko mēs šobrīd vēl aizvien varam skaidrot - ar to somu televīziju, ar lietuviešu komunistiem? Rūta Muktupāvela: Tās jaunākās ziņas, kas jau 2021. un 2022. gadā parādījās, kas tiešām šokēja savā ziņā. Mēs zinājām, ka mēs mazliet atpaliekam no igauņiem, ar to esam jau samierinājušies vairāk vai mazāk. Bet, ka sāk arī likties, ka arī lietuvieši ir priekšā vairākās jomās, arī investīciju jomā, arī ekonomikas jomā, tad kaut kā paliek neomulīgi, atklāti sakot. Ja šobrīd viņi tiešām ir priekšā kaut kādus 10 gadus, grūti būs kaut kādā veidā sasniegt to līmeni.  Es atceros, kad sākās pārmaiņas 90. gadu sākumā, jo īpaši, kad sākām runāt par savu valsti, par Latviju kā par pilnvērtīgu Eiropas Savienības dalībnieci, mēs runājām, ka mēs atpaliekam no viņiem vienas paaudzes kaut kādā mērogā. Tas likās kā kosmoss, bet mēs to sasniegsim, mēs to izdarīsim. Un tas mīts bija laikam aktuāls visām trim (Baltijas) valstīm. Šobrīd ir skaidrs, ka tā bija ļoti naiva lieta tā uzskatīt, jo tās labklājības valstis un Rietumeiropas valstis jau arī nestāv uz vietas, viņas arī attīstās. Sasniegt to līmeni, tas ir kā apvārsnis vai varavīksne - jo vairāk tu ej, tuvojies, jo viņš vairāk attālinās. Protams, ka ir tāds nemierīgs prāts, bet tajā pašā laikā jāsaka, ka kaut kā ir tā gadījies, ka es strādāju ar jauniem cilvēkiem un es redzu to milzīgo potenciālu, to izraušanās potenciālu un arī domāšanas paradigmas maiņu, neskatoties uz to, ko mēs runājam iepriekš, ka viņi ir it kā apolitiski un vairāk centrēti tiešām uz sevi nekā uz kaut kādām sabiedrības pārmaiņām. Man ir lielas cerības, ka tomēr lietas notiek tā, kā tam jānotiek, un mēs virzāmies uz priekšu. Rūta Muktupāvela ir Latvijas Kultūras akadēmijas rektore un profesore kultūras teorijā. Rektoru padomes priekšsēdētāja un Latvijas Zinātnes padomes locekle. Beigusi Vēstures, sabiedrisko zinātņu un tieslietu studijas Viļņā, pēc maģistra grāda kultūras teorijā iegūšanas Kultūras akadēmijā turpināja studijas Latvijā, pētot inkulturācijas procesus jeb to, kā cilvēki iekļaujas kādā noteiktā kultūrā, uzņem tās iezīmes, uzvedības un domāšanas modeļus. Ir vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju kultūras teorijā, etnoloģijā, folkloristikā autore.

Jau gandrīz divas darba dienas Latvijā ir jauna valdība. Iepriekšējo valdības koalīciju bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja paplašināt vai vismaz mainīt ministru vietu sadalījumu, lai "iepūstu koalīcijā jaunu dzīvību vai vairotu dinamismu sasāpējušu jautājumu raitākai risināšanai". Tā kā līdzšinējie partneri tam nepiekrita, nācās mainīt partnerus un arī premjeru. Krustpunktā studijā esam aicinājuši dažādu jomu pārstāvjus, lai spriestu, vai jaunajai valdībai ir potenciāls risināt šobrīd aktuālās problēmas un vai valdības maiņa nesīs pārmaiņas līdzšinējā politikā. Diskutē: Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, finansists Ģirts Rungainis, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.  

Jaunajam Ministru kabinetam šodien, 19. septembrī, pirmā darba sēde. Viens no valdības sēdē izskatāmajiem jautājumiem būs par valsts pētījumu programmu, kā sasniegt klimatneitralitātes mērķus. Jaunais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis no Zaļo un Zemnieku savienības intervijā Latvijas Radio atzina, ka šos mērķus nebūs viegli sasniegt, jo pat ar māju siltināšanu mūsu valstī neveicas. Ministram līdz šim esot radies iespaids, ka klimata mērķu sasniegšanā nozares un amatpersonas atbildību noveļ cita uz citu. Melnis arī intervijā atzina, ka viņa dienaskārtībā esot arī jautājums par lielo elektrības tarifu mazināšanu.

Sākumā likās, ka viņš varētu būt kultūras ministrs, bet nu viņam esot paredzēts cits amats. Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (Zaļo un zemnieku savienība) varētu kļūt par Saeimas priekšsēdētāju. Pēdējā laikā viņa vārds daudz locīts plašsaziņas līdzekļos un ar sociālajos medijos, tāpēc Krustpunktā tiekamies ar Gunāru Kūtri lielajā intervijā.  

Evikas Siliņas valdība ir pagaidu risinājums, kuras laikā ministriem būs jāskata nepopulāri jautājumi, tā intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas frakcijas "Stabilitāte" vadītājs Aleksejs Rosļikovs. Rosļikovs neizslēdz izmaiņas politikā pēc pusotra gada.

Garais valdības veidošanas process ir panācis, ka sabiedrības uzticība partijām un politiķiem kļuvusi vēl zemāka, uzskata politoloģijas profesore Vita Matīsa, periodu kopš prezidenta vēlēšanām nosaucot par zemē nomestu laiku. Kādēļ politiķiem ir iesakāmas klavierstundas un kāpēc krievu valodu šobrīd var uzskatīt par agresorvalsts kara vēstnesi? Arī par Raini, Sorosu un Lembergu saruna ar Vitu Matīsu Laikmeta krustpunktā. Raidījuma viešņa Latvijas politiskos un sabiedriskos procesus kā politikas pētniece un profesore ir komentējusi jau kopš valsts neatkarības atgūšanas. Publiski viņa Latvijas medijos ir redzama un dzirdama salīdzinoši reti, bet tad, kad runā, katrs vārds un doma ir tā vērta, lai to piefiksētu un par to aizdomātos. Viņa runā tiešu un skaidru valodu. Latvijas politiku, politiķus un norises vērtē, ņemot vērā arī savu pasaules skatu un izglītību, kurai pamati likti Savienotajās Valstīs un vēlāk akadēmiskā dzīve vadīta arī Šveicē. Viņas redzējuma plašums ir tikpat mērogos liels kā pašas senču saknes Latvijā no Liepājas līdz Jaungulbenei, pirmskara Abrenes apriņķī.  Saruna ar politoloģijas un starptautisko attiecību eksperti, profesori un viesprofesori virknē augstskolu, Raiņa pētnieci un Vāgnera izcilu pārzinātāju Vitu Matīsu. Matīsas kundze reiz varēja būt arī profesionāla pianiste un ir teikusi, ka mūzikā nevar blefot, to uzreiz var sajust. Vēlams to nedarīt arī politikā, tādēļ politiķiem ir silti iesakāmas arī klavieru stundas.  Ja reiz tā tēlaini esam iesākuši, Krišjānis Kariņš savu "klavierkoncertu" ir nospēlējis, un mums ir jauna iespējama valdības vadītāja un "pianiste" Evika Siliņa. Sarunas ieraksta laikā vēl nezinām, vai būs apstiprināta jaunā valdība. Sestdien, kad skan raidījuma, ir zināms, ka Evikas Siliņas valdība ir apstiprināta. Cik daudz esat šovasar sekojusi šai valdības krīzei? Vita Matīsa: Protams, esmu sekojusi, kā jau visi Latvijas iedzīvotāji. Un man jāsaka, ka ir viens konkrēts rezultāts, man šķiet, kas ir sasniegts šajos četros mēnešos. Jau agrāk Latvijas iedzīvotājiem bija samērā zems novērtējums par politiskajām partijām un politiķiem, tad šobrīd viņiem noteikti šis novērtējums ir pat zemāks nekā agrāk. Es domāju, ka to varētu pat skaitliski izmērīt ar aptaujām. Šie maskēšanas manevri četru mēnešu garumā, lai nonāktu tieši tajās pašās starta pozīcijās, kā bija prezidenta ievēlēšanas brīdī, tas ir mans personīgais uzskats, tas ir mazliet iztērēts laiks. Un arī tas noteikti nav uzlabojis politiskās vides novērtējumu latviešu iedzīvotāju acīs. Brīdī, kad Evika Siliņa tika izvirzīta un viņas vārds izskanēja, tas ļoti plaši tika apspriests arī sociālajos medijos un pirmie komentāri bija pat naidīgi, ne tik daudz saistībā ar politiku, bet ar viņas kā sievietes ārieni un tādām lietām. Vai tas ir stāsts, kur mēs vēl krietni atpaliekam no Rietumeiropas šādos izvērtējumos? Vita Matīsa: Ņemsim Hilarijas Klintones gadījumu. Es domāju, ka mēs īpaši neatpaliekam. Varbūt mazliet. Bet sievietēm ar to jārēķinās, ka tiek apspriests izskats, teiksim, kostīmiņš, ko viņa valkā vai nevalkā, kas vīriešiem nav tik izteikti. Tā kā diemžēl, es domāju, ka sievietēm ar to ir jārēķinās, un ne viena vien ir izteikusi to, ka viņas ir iemācījušās uzaudzēt tādu biezu ādu. Bet šeit ir medaļai otra puse. Kad tu esi politiķis un tev ir ļoti bieza āda, nu varbūt tas tev palīdz aizsargāties, bet tas tev nepalīdz uztvert iedzīvotāju attieksmi, kur  varbūt viens vai divi no tiem kritiski izteiktiem vārdiem tomēr atbilst patiesībai. Ja to norobežojies pilnībā no šīs kritikas, varbūt tu neuztver kaut kādu tomēr ļoti vērtīgu vēstījumu. (..) Par šībrīža valdību, kāda jums ir nojauta, kāda būs nākamā Latvijas valdība? Šobrīd daudz runāts par par to, vai vajadzēja aicināt ZZS, vai un kāda būs, piemēram, Aivara Lemberga ietekme? Vita Matīsa: Tas, ko es konstatēju, ka Latvijā valda liels relatīvisms. Latvijā nelabprāt novelk robežas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ir gadiem bijis grūti novilkt to robežu ar austrumu kaimiņiem, tīri fizisko robežu, un, kā mēs redzam, šīs it kā sarkanās līnijas un robežas, kuras it kā tiek novilktas no politiķu puses, viņas izgaist. Ir šis morālais relatīvisms, ko var teikt... Latvijā valda samērā liels šis relatīvisms. Un es uzskatu, ka Latvija būtu labāka valsts, tieši ja būtu šīs spējas skaidrāk novilkt robežas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kas ir tas Aivara Lemberga fenomens, ka viņa vārds ik pa brīdim izskan. Šobrīd viņš ir apsūdzēts un pirmajā instancē notiesāts, viņš ir vairs ierindas domes deputāts, bet arvien arī šobrīd valdības veidošanas procesā faktiski viņa vārds, uzvārds gandrīz katru dienu dzirdams. Vita Matīsa: Tur ir tieši tā problēma, ka Latvijas iedzīvotāji neredz vai nevar saprast tos procesus, kas notiek politikā šeit. Izvelk vienu zaķi, trusīti ārā no cepures piektdien, izrādās, tas ir bijis nepareizais trusītis. Izvilksim vēl vienu, teiksim… To jūs par kultūras ministru? Vita Matīsa: Jā, tieši par kultūru es tagad runāju. Nu, satracināsim tautu mazliet. Tā ir tāda spēlēšanās, man šķiet, ar Latvijas iedzīvotājiem, kas neliecina par nopietnu attieksmi pret savu vēlētāju. Vai tas ar nolūku darīts? Vita Matīsa: Jā, bija tādas versijas, ka tas bija tāds maskēšanas manevrs. Satracināsim tautu ar šo Kūtra [Gunāru Kūtri no ZZS sākotnēji virzīja kultūras ministra amatam Evikas Siliņas valdībā] gadījumu, tad izvilksim īsto, kas tomēr pieņemamāks, un tad visi būs mierīgi. Ja tas tiešām bija tā, ka tas bija tāds maskēšanas manevrs, tas nav nopietni, tā ir ņirgāšanās par Latvijas iedzīvotājiem. Ja tas tiešām tā bija, ka politiķi vēroja šo šūmēšanos un teica, rezultāts ir sasniegts, tad piedodiet, tā nav cienīga politiķu rīcība. (..) Kas ir tas, ko jūs stāstāt, mācāt studentiem Latvijā, tas ir starptautiskās attiecības? Vita Matīsa: Jā, un tieši publiskā diplomātija, tas, kā var pasniegt Latvijas un ne tikai Latvijas, bet dažādas valstis, vai tā būtu Vācija, Ukraina, Francija vai Latvija, kā viņi pasniedz savu tēlu pasaulē. Viens galvenais vēstījums, ko dodu studentiem, ir, ja jums tā realitāte ir samērā čābīga, jums ar vislielākiem centieniem uzbūvēt kaut kādu spīdošu tēlu neizdosies, jo ir jābūt kaut kādai saiknei starp realitāti un to vēstījumu, ko jūs dodat uz ārpusi. Tā ir lielākā kļūda, ko parasti visi izdara ar savu ārējā tēla veidošanu, ka viņi mēģina pasaulei iestāstīt kaut ko tādu, kas nav iesakņojies valsts realitātē. Pēdējais jautājums šajā sarunā par starptautisko situāciju, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Ar ko šis viss, kāds ir jūsu paredzējums, beigsies Putinam, Krievijai, Ukrainai, un galu galā Eiropai un pasaulei? Vita Matīsa: Neviens to nevar pareģot, bet iznākumam ir jābūt skaidram. Ukrainai ir jāuzvar, skaidri jāuzvar, šeit nevar būt nekādas divas domas un nedrīkst zaudēt modrību. Jau tagad mēs redzam, ka rietumvalstīs iestājās šis nogurums. Nedrīkst būt šis nogurums, un galvenokārt ir tiem krievvalodīgiem cilvēkiem jāsaprot, ka tas, ko Krievija dara šobrīd, ka tas ir nepareizi. Un nepietiek ar to, ka saka, ka grib mieru. Mēs visi gribam mieru. Ir jābūt tādai nostājai, ka tu nožēlo to, kas notiek Ukrainā tagad. Arī tāpat, kā es vienreiz teicu, ka man ir kauns par to, kas notiek Irākā, jo man ir arī Amerikas pase un es lūdzu savai Amerikas draudzenei vilcienā Šveicē, lai viņa mazliet klusāk runā angļu valodu ar stipru, skaļu amerikāņu akcentu, jo man ir šī kauna izjūta.. Kauna izjūta par iebrukumu Irākā? Vita Matīsa: Jā, es uzskatu, ka tā bija kļūda. Kaut gan tas, ko amerikāņi izdarīja Irākā 2003. un 2004. gadā, tas, protams, netuvojās tam, ko krievi tagad dara Ukrainā. Tomēr es jau tad teicu, ka es uzskatu, tas ir nepareizi. (..) nepietiek ar to, ka saka, jā, gribu mieru. Ir jābūt skaidrai nostājai, ka tas, kas notiek šobrīd Ukrainā, tas ir apkaunojoši no krievu valsts un armijas puses, un ka to vajag nosodīt. Ja cilvēks nav gatavs nosodīt to, ko dara Krievija tagad Ukrainā, skaidri un gaiši to nosodīt, tad man rodas jautājumi. Un ko darīt ar tiem, kuri nav gatavi ne nosodīt, ne mācīties latviešu valodu, lai gan šeit jau visu mūžu dzīvo, bet ir paņēmuši Krievijas pasi? Vita Matīsa: Ziniet, šeit ir arī daļēji Latvijas puses vaina, ka šī prasība netika skaidri un gaiši noteikta jau 90. gadu sākumā. Es varu tikai teikt to, ka tā institūcija, kuru es vadīju, 90. gadu sākumā, visa dokumentācija bija tikai divās valodās - latviešu un angļu. Vēlāk nāca klāt krievu valoda. Varēja to izdarīt, ja gribēja. Un es domāju, ja būtu bijusi šī stingrā nostāja jau no paša sākuma. Es saprotu visus tos iemeslus, politiskos iemeslus, kādēļ nebija, bija spiediens no ārzemēm… man arī bija spiediens, starp citu, no Ņujorkas mainīt šo manu nostāju. Es domāju, ka šeit nevajag jaukt divas lietas. Šī nav attieksme pret krievu valodu kā tādu. Es pati esmu mācījusies krievu valodu Amerikas universitātēs, man ļoti patīk krievu autori. Bet mēs esam kara situācijā un kara situācijā visi apstākļi mainās. Neaizmirsīsim, ka Pirmā pasaules kara laikā, kad Amerika iesaistījās Pirmā pasaules kara darbībā, otrā visizplatītākā valoda Amerikā tajā laikā bija vācu valoda. Momentā Amerikā aizliedza vācu valodas mācīšanu visās skolās, jo tie bija kara apstākļi. Arī Otrā pasaules kara laikā Alzacā, piemēram, pēckara laikā vācu valodas mācīšana tika aizliegta, tie bija kara apstākļi. Un gods kam gods, vācieši no šīs bedres izrāpās ārā. Nevienam šodien nav nekādu, teiksim, aizspriedumu pret vācu valodu, jo Vācija ir atpirkusi savus grēkus. (..) Tas, ko es gribu teikt, ir nevajag jaukt šos divus jēdzienus. Nevienam nav nekas pret krievu valodu kā tādu, bet kara apstākļos krievu valoda ir politiska vēstījuma nesējs, tāpat kā Pirmā un Otrā pasaules kara laikā vācu valoda bija politiska vēstījuma nesējs. Tad, kad karš beigsies, un cerams, ka karš beigsies ar Ukrainas uzvaru, tad, cerams, Krievija ies to pašu ceļu kā gāja Vācija pēc Otrā pasaules kara, atvainosies, mēģinās atpirkties, un pēc tam, cerams, vairākus gadus pēc tam arī krievu valodai nebūs šī, varētu teikt, negatīvā pieskaņa.

Šudiņ Saeimā uorkuortys sēdē aktivuos debatēs teik pījimta jaunuo Evikys Silinis vaļdeiba, nu reita paraksteita jaunuo ministru kabineta deklaraceja i politiskūs parteju sadarbeibys leigums. Jaunuos vaļdeibys koaliceju iz prīšku veiduos taidi politiskī spāki kai “Jaunuo Vīnuoteiba”, “Zaļūs i Zemnīku savīneiba” i “Progresivī”. Diveju ministreju vadeibys krāslus iz prīšku izticāts ījimt nu Latgolys īvālātajim Saeimys deputatim – Kasparam Melnim (ZZS) izticāta Klimata i energetiskys ministreja i Rihardam Kozlovskim (JV) Īšklītu ministreja. Kai jaunuo vaļdeiba i jaunuo koaliceja sasastruoduos regionu atbolsta, tuo vydā Latgolys atteisteibai, par tū raidejumā runojam ar nu Latgolys vieliešonu apgobola īvālātajim 14. Saeimys deputatim – Līgu Kozlovsku (ZZS), Annu Rancāni (JV), Leilu Rasimu (Progresivī), Juri Viļumu (AS).

Šodien, 15. septembrī, Saeimā ir balsojums par jauno Ministru kabinetu. Kā vērtēt vecās un jaunās sejas ministru galerijā? Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska, "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.    

Jaunajā Evikas Siliņas valdībā kultūras ministra amatu plānots uzticēt “Progresīvo” pārstāvei Agnesei Loginai. Intervijā Latvijas Radio iespējamā ministre atzina, ka vēlas pastiprināt Ministru kabineta kolēģos izpratni par kultūras nozīmi Latvijas stiprināšanā. Saistībā ar mediju saturu krievu valodā Logina uzsvēra, ka, dzīvojot līdzās divām agresorvalstīm, kas spēcīgas dezinformācijas izplatīšanā, ir jārada pašiem savs spēcīgs saturs. Saeimas sēdē šodien plānots apstiprināt topošo valdību Evikas Siliņas (JV) vadībā. Siliņa var rēķināties ar 53 balsīm valdības apstiprināšanai.

Pēc triju gadu darba šovasar izjuka tā sauktā Rīgas domes „pārmaiņu koalīcija”. Varas maiņa pilsētā rada aizdomas, ka „Jaunās Vienotības” politiķi cenšas slēpt likumapārkāpumus un saglabāt ietekmi naudīgos ielu uzturēšanas pasūtījumos. Mārtiņš Staķis, bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs: „Es lūdzu toreiz, lai Ķirša kungs un Pulka kungs uzņemas arī par to atbildību!” Centieni pasargāt Satiksmes departamenta ierēdni no izmeklēšanas pārsteidz  pretkorupcijas ekspertus. Inese Tauriņa, „Sabiedrības par atklātību - Delna” direktore: „Šis piemērs parāda, kā ar tiesiskiem līdzekļiem var nolaist podā svarīgu uzdevumu!” Satricinājumi Rīgas domē notiek īsi pirms jauna, simtiem miljonu vērta ielu uzturēšanas konkursa izsludināšanas. Jānis Aizbalts, „Pilsētas Eko Serviss” valdes priekšsēdētājs: „Gaidām nolikumu! No tā jau viss būs atkarīgs!” Kāpēc „Jaunās Vienotības” deputāti Olafs Pulks un Vilnis Ķirsis bija gatavi riskēt ar savu reputāciju un politiķu karjeru, lai saglabātu amatu par ielu remontiem atbildīgam ierēdnim? Vai Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas ir rīkojušās rīdzinieku interesēs, pētām Atvērto failu pusstundā.  

Šis nav stāsts par kūkām, bet sajūtām. Sajūtu, ka tur ierakumos neesi viens. Sajūtu, ka par tevi kāds domā un rūpējas. Un ar mīlestību gatavo kūku tieši tev. Šoreiz Dīvs Reiznieks sarunājas ar ukraiņu brīvpŗātīgo Olenu Kravčenko, kura kopā ar sava un tuvējo ciemu iedzīvotājiem karavīriem frontē gādā visu nepieciešamo. Arī kūkas.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Šis nav stāsts par kūkām, bet sajūtām. Sajūtu, ka tur ierakumos neesi viens. Sajūtu, ka par tevi kāds domā un rūpējas. Un ar mīlestību gatavo kūku tieši tev. Šoreiz Dīvs Reiznieks sarunājas ar ukraiņu brīvpŗātīgo Olenu Kravčenko, kura kopā ar sava un tuvējo ciemu iedzīvotājiem karavīriem frontē gādā visu nepieciešamo. Arī kūkas.    Эта история не о тортах, а о чувствах. О чувстве, что ты не один в окопах. О чувстве, что кто-то думает и заботится о тебе. И торт с любовью пекут специально для тебя. В этом эпизоде журналист Дивс Рейзниекс беседует со свободолюбивой украинкой Oленой Кравченко, которая вместе с односельчанами снабжает солдат всем необходимым на фронте. Даже тортами.   Это интервью выходит в подкасте Латвийского общественного радио «Drošinātājs» («Предохранитель»), посвященного борьбе украинцев за свободу. Полная трансляция ведется на латышском языке и выходит каждый четверг на всех основных вещательных платформах.   Интервью не на латышском языке публикуются отдельно на том языке, на котором они были записаны. Они доступны в подкасте «Предохранитель» на канале Латвийского радио 4.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Šis nav stāsts par kūkām, bet sajūtām. Sajūtu, ka tur ierakumos neesi viens. Sajūtu, ka par tevi kāds domā un rūpējas. Un ar mīlestību gatavo kūku tieši tev. Šoreiz Dīvs Reiznieks sarunājas ar ukraiņu brīvpŗātīgo Olenu Kravčenko, kura kopā ar sava un tuvējo ciemu iedzīvotājiem karavīriem frontē gādā visu nepieciešamo. Arī kūkas.   Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunās šādas tēmas: • ko nozīmē britu paziņojumi, ka viņi sāks patrulēt Melnajā jūrā, lai gādātu par Ukrainas graudu kuģu drošību?  • Ar kādām bažām jāraugās uz Putina un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanos? • Ko mūsu drošībai nozīmē virkne šobrīd notiekošu, plašu NATO militāro mācību gan Latvijā, gan Baltijas jūrā, gan Melnajā jūrā?    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs  

Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Cihanauska vakar, 13. septembrī, uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus Strasbūrā. Uzstāšanās laikā viņa parādīja attēlu ar pases vāku, ko ārzemēs dzīvojošajiem Baltkrievijas pilsoņiem plāno sākt izsniegt viņas vadītie opozīcijas spēki. Tas ļautu šiem cilvēkiem izvairīties no nepieciešamības atgriezties dzimtenē, kur viņiem varētu draudēt briesmas. Lai saprastu, kā tas varētu notikt, mūsu kolēģis Artjoms Konohovs uz sarunu Strasbūrā ir aicinājis Cihanauskas "labo roku" Franaku Vjačorku.

Zināms nākamās valdības sastāvs, ko Saeimā plānots apstiprināt piektdien. Ar to premjera amatam nominētā Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" iepazīstinājusi Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un valdības sociālos partnerus. Tie valdības deklarācijā ietvertos darbības virzienu vērtē kā visai nekonkrētus un prasa definēt konkrētākus mērķus. Vienlaikus pret atsevišķām ministru kandidatūrām izskan asi iebildumi.   "Jaunās Vienotības" politiķes Evikas Siliņas veidotajā valdībā visvairāk ministru - septiņi - būs no "Jaunās Vienotības". Finanšu ministra amatu saglabās Arvils Ašeradens, izglītības un zinātnes ministra – Anda Čakša, tieslietu ministra – Inese Lībiņa-Egnere. Ārlietu ministra amatu ieņems līdzšinējais premjers Krišjānis Kariņš, iekšlietu ministra amatā pēc dažu gadu pārtraukuma atgriezīsies Rihards Kozlovskis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre būs Inga Bērziņa, bet par veselības ministru plānots apstiprināt parlamentārieti Hosamu Abu Meri. Zaļo un zemnieku savienības pārstāvim Gunāram Kūtrim piedāvāts Saeimas priekšsēdētāja amats, bet valdībā ZZS pārstāvēs četri ministri. Labklājības ministra amatu plānots uzticēt Uldim Augulim, zemkopības ministra – Armandam Krauzem, ekonomikas ministra amatu - Viktoram Valainim, bet Kasparu Melni virzīs uz klimata un enerģētikas ministra amatu. No partijas "Progresīvie" par satiksmes ministru kļūs Kaspars Briškens, par aizsardzības ministru – Andris Sprūds, bet par kultūras ministri - Agnese Logina. Valdību Saeimā, visticamāk, apstiprinās ar 53 balsīm - vēl niecīgāku pārsvaru kā aizejošajai valdībai. Tas nav cerētais rezultāts un bija iespējas izveidot plašāku koalīciju, atzīst Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tomēr, pirms vērtēt jaunveidojamo valdību, viņš aicina sagaidīt konkrētus darbus. Ko par jauno iespējamo valdības sastāvu domā sabiedrība? Latvijas Radio uzrunātajiem iedzīvotājiem Rīgas ielās domas atšķiras – vieni uzsver, ka jaunos ministrus vērtēs vien vēlāk, pēc to darbiem; citi norāda, ka pārmaiņas Ministru kabineta sastāvā valstij un iedzīvotājiem neko nemainīs; taču vēl citi atzīst, ka valdības maiņa viņus neinteresē un tai nemaz neseko līdzi. Analizē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Topošās valdības veidotāji sagatavojuši valdības deklarācijas melnrakstu, ko trešdien apspriedīs ar sociālajiem partneriem. Saeima par jaunās valdības apstiprināšanu lems jau piektdien, taču ministru portfeļu sadalījumu premjera amatam nominētā Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" aizvien vairās atklāt. Valdības deklarācijas teksts esot teju pabeigts un to drīzumā paredzēts publiskot. Līdz vēlai pēcpusdienai tas gan nav noticis, bet trešdien par valdība deklarāciju notiks apspriede ar uzņēmēju un darba devēju organizācijām, arodbiedrību savienību, Pilsoniskās alianses un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Premjera amata kandidāte Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" sagaida papildinājumus valdības darbu plānam. Deklarācijā ietvertie virzieni būšot pamatā rīcības plānam, kas vēl taps pēc valdības apstiprināšanas. Šie dokumenti atspoguļos vairākas būtiskas vērtības un uzdevumus, uzsvēra "Progresīvo" viens no līderiem Andris Šuvajevs. Vienlaikus par atbildības jomu sadalījumu aizvien turpinās diskusijas. Zināms, ka "Jaunā Vienotība" atbildēs par astoņiem amatiem valdībā, Zaļo un zemnieku savienība – četrus ministru un Saeimas priekšsēdētāja amatu, bet "Progresīvie" saņems trīs ministru portfeļus. Pēdējās dienās notikušās neformālās sarunas par amatu sadali vēl nav pabeigtas un par sarunām izskanējušas dažādas versijas. Tomēr, kā piebilda Evika Siliņa, valdības sastāvā lieli pārsteigumi nebūtu gaidāmi. Pēcpusdienā ZZS frakcija vienojās, ka amatiem virzīs savus apgabalu līderus, kuri izturējuši vēlēšanu sietu. ZZS kandidāti konkrētiem amatiem ir skaidri un par šo izvēli informēs premjera amatam nominēto Siliņu. Līdz tam ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis konkrētus pretendentus atsakās nosaukt. Paredzēts, ka Saeimā balsojums par valdības apstiprināšanu notiks piektdien, 15. septembrī.

Vai un kā valsts uzrauga, cik saimnieciski pašvaldības rīkojas ar finansēm, un vai šobrīd ir objektīvi iemesli pašvaldībām prasīt no valdības papildus finansējumu savu problēmu risināšanai. Mēs zinām par Rēzekni, kas nonākusi finanšu grūtībās. Pati pašvaldība uzskata, ka tas saistīts ar pieaugušajiem kredītprocentiem, bet Finanšu ministrija ir lūgusi Valsts kontroli novērtēt, cik saimnieciski r dzīvojusi Rēzekne. Bet jautājums, vai valsts šādus briestošās problēmas var pamanīt savlaicīgi? Krustpunktā diskutē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis un Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.  

Nākamajai valdībai būtu jāturpina darbs ar pārmērīgi lielajiem pārtikas cenu piecenojumiem veikalos, intervijā Latvijas Radio sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe. Viņš arī atzina, ka šī jautājuma risināšana ir ļoti izaicinoša, jo Latvija strādā globālā tirgū. Vienlaikus Irbe piebilda, ka ikvienai valstij ir iespēja ar regulējumu ietekmēt šos procesus. Zemkopības ministrija gatavojas iepazīstināt valdību ar kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs. Pavasara salnas un sausums, arī augusta vētra, gluži tāpat kā ekonomiskie faktori - zemās iepirkuma cenas un augstās izejvielu izmaksas apdraud lauksaimniecības produktu ražotāju dzīvotspēju un tālāku darbību. Komentējot Zemkopības ministrijas prasību valdībai piešķirt finansējumu ārkārtas atbalstam lauksaimniecības nozarēs, papildus jau piešķirtajam atbalstam, Irbe sacīja, ka indikācijas par iespēju saņemt šo finansējumu neesot labas.

"Jaunā vienotība" , Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie" šonedēļ turpinās konsultācijas par jaunās valdības izveidi. Līdz gada beigām būs skaidrs, vai opozīcijas mērķis ir bremzēt Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) veidotās valdības darbu. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks, politologs Ojārs Skudra, pieļaujot, ka šonedēļ varētu būt jauna valdība.

Aigars Kovaļevskis ir Latvijas Televīzijas operators, viens no retajiem cunftes pārstāvjiem, kuru darba ceļi regulāri ved uz Ukrainas karstākajiem punktiem. Tur bijis arī dienā, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu. Kāpēc viņš turp dodas par spīti bailēm un kāpēc nestāsta visu, ko tur pieredzējis? par to plašā sarunā ar Tāli Eipuru.   Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu palīdzēs visiem tiem, kuri vasaru pavadījuši atrauti no ziņām. Kas mainījies pasaulē pēdējo divu mēnešu laikā. Kā mainījies pasaules valstu galvaspilsētās un vai sākusi veidoties paralēlā diplomātiskā sistēma?   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Progresīvie" ir gatavi jaunajā valdībā uzņemties atbildību par veselības nozari, tāpēc vaicāsim kāds ir šī politiskā spēka vērtējums par situāciju nozarē, kādi ir plāni un kas tiks darīts.  Sarunai pievienojas Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis. 

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis atbild uzjautājumiem kas notiks tālāk ar valdības veidošanas procesu, kā arī par imigrācijas likuma grozījumu gaita Saeimā.

75 gadi mūs šķir no laika, kad Korejas pussala sadalīta Ziemeļu un Dienvidu daļās kļūstot par divām atsevišķām valstīm. Dienvidos izveidojās Korejas republika, ziemeļos Korejas tautas demokrātiskā republika. Par to kā kopš tā laika ir dzīvojusi Koreja sarunājamies kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes docentu Mārtiņu Dauguli.

Ja uzzīmētu Sandras Kalnietes dzīves līniju, tā lielā mērā sakristu ar visas Latvijas likteņa līniju. Viņas dzīvē ir bijuši skurbinošas laimes un melna izmisuma brīži, viņas dzīve ir lauzta, un viņa lauzusi sevi pati, lai izdzīvotu, lai ietu tālāk. Tā pirms vairākiem gadiem žurnālā Ieva rakstīja žurnāliste Anna Pepiņa. Sandras Kalnietes dzīves pieredzējumus var izmantot kādam scenārijam, lai izstāstītu jaunāko laiku Latvijas vēsturi. Tajā ir Sibīrijas moku ceļi, bet pirms tam arī senču dzīve Latvijā, ka Sandrai ir izpētīta līdz pat 1700 gadu vidum. Nez vai viņa pati zina, ka viņas vecvecāki vectēvam un vecvecākiem ir bijuši arī tādi uzvārdi kā Kalnītis, Putniņš, Cimdiņš, Eglītis, Ameriks un citi, un tas tikai pa tēva līniju. Sandras Kalnietes stāsts ir arī Latvijas neatkarības atgūšanas stāsts.  

Latvijā sastiķēt valdību kā ķebli ar četrām kājām izrādās ir pārāk grūti. Kāpēc tā? Valdības veidošanu un citas aktualitātes nedēļas notikumu apskatā analizējam kopā ar laikraksta Latvijas Avīze žurnālistu Māri Antonēviču, DELFI galveno redaktoru Filipu Lastovski un žurnālistu Raimondu Rudzātu.   

Krustpunktā intervija: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET redaktori Ēriku Staškeviču un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu Jāni Kinci.  

Neformālās sarunas par jaunās valdības veidošanu notiek jau teju visu vasaru. Bet šodien uz tikšanos ar Jaunās Vienotības premjera amata kandidāti Eviku Siliņu aicināti tie politiskie spēki, kuri pauduši gatavību strādāt Siliņas vadītajā koalīcijā, proti, Apvienotais saraksts, Zaļo un zemnieku savienība un partija "Progresīvie". Taču Apvienotais Saraksts paziņojis, ka uz šīm sarunām neieradīsies, jo neredz jēgu. Partija izvirzījusi piedāvājumu, kas paredz, ka jaunās koalīcijas kodolu veidotu pašreizējās valdības partijas - Jaunā Vienotība, Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība, reizē nosakot garantijas pret Aivara Lemberga ietekmi caur Zaļu un Zemnieku savienību.

Apvienotais Saraksts (AS) uzstāj uz diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Ko tas mainītu līdzšinējā politikā? Izvērtēsim ieguvumus un riskus kopā ar konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru, vēsturnieku Kasparu Zelli un politologu Juri Rozenvaldu.  

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām gala ziņojums ir neglaimojošs pozīcijai. To šorīt Latvijas Radio atzina Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopāns no partijas „Latvija pirmajā vietā”, norādot, ka pozīcijas deputāti ir bremzējuši darbu un neesot ļāvuši komisijai pilnvērtīgi veikt izmeklēšanu. Tomēr pieņemtajā gala ziņojumā esot 23 secinājumi un 8 ierosinājumi.

Viņš ir viens no tiem līdzšinējiem ministriem, ko gribēja atlaist premjers Krišjānis Kariņš. Apvienotais Saraksts tam nepiekrita. Krustpunktā Lielā intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku.  

Premjera amata kandidāte ir oficiāli nominēta. Koalīcijas sastāvu vēl nezinām, kā arī nezinām, cik tā varētu būt stabila. Runājam gan par valdības veidošanas procesu, gan par Prigožina lidmašīnas notriekšanu Krievijā, gan par to, kas notiks ar Krievijas pilsoņiem Latvijā. Valdība pieņēmusi lēmumu, kas raisījis diskusijas par to, ko darīt ar Krievijas pilsoņiem, kas nekārto to valodas eksāmenu. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.  

Krievijā, Tveras apgabalā, nogāžoties privātajai lidmašīnai, gāja bojā grupējuma “Vagner” līderi, tostarp Jevgeņijs Prigožins. Visticamāk, rīkojumu nogalināt Prigožinu devis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atriebjoties par militāro dumpi Krievijā, ko tieši pirms diviem mēnešiem uzsāka Prigožins. Šī versija patlaban izskan kā ticamākā, kaut gan klejo arī citas teorijas un sazvērestības. Nekāds atbildes gājiens no „vāgneriešiem” gan vairs nav iespējams. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien, 24. augustā, premjera amatam nominējis Eviku Siliņu no "Jaunās Vienotības". Līdz ar to viņa jau piektdien sāks sarunas ar četriem potenciālajiem koalīcijas partneriem nolūkā valdību izveidot līdz septembra vidum. Valsts prezidents premjera amatam nominēja vienīgo tam izvirzīto kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu no „Jaunās Vienotības”. Viņš pauda pārliecību, ka Siliņa spēs sarunas par koalīcijas izveidi īstenot pietiekami īsā laikā. Neformālās konsultācijās viņš guvis pārliecību, ka Siliņai ir Saeimas vairākuma atbalsts un labas iespējas izveidot iespējami plašāku koalīciju un gūt jaunās valdības izveidei atbalstu parlamentā. Evika Siliņa uzsvēra, ka šajā procesā viens no atskaites elementiem ir arī Valsts prezidenta nosauktais mērķis līdz 2030. gadam Latvijā panākt vidējo Eiropas Savienības valstu labklājības līmeni. Lai uz to virzītos, būtiska loma uzlabojumiem izglītība, ekonomikā, arī valsts drošības stiprināšanā. Lai runātu par sadarbību, premjera amata kandidāte piektdien uz divpusējām sarunām aicinās Zaļo un zemnieku savienības, Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un "Progresīvo" pārstāvjus. Pēc tam sarunas jau notiks plašākā lokā. Pēc rītdienas sarunām viņa ļaus potenciālajiem koalīcijas partneriem iekšēji izlemt tālāko rīcību, tāpēc piektdien vēl paziņojumi par ticamāko sadarbības modeli nav gaidāmi. Pagaidām Siliņa atzīst, ka iespējami divi četru politisko spēku virknējumi - "Jaunā Vienotība" ar Zaļo un zemnieku savienību, Apvienoto sarakstu un ar vai nu Nacionālo apvienību vai "Progresīvajiem", taču iespējami arī kompaktāki varianti. Siliņa pauda pārliecību, ka nav laika un arī nepieciešamības sarunu procesu ievilkt garumā. Prezidenta nosauktajā termiņā – līdz septembra vidum – iespējams virzīt balsojumam Saeimā jauno valdības modeli. Valsts prezidents valdības veidošanas sarunu progresu ar Siliņu plāno pārrunāt nākamās nedēļas vidū.

Nākamās koalīcijas kontekstā ik pa brīdim ieskanas jautājums par bijušā Ventspils mēra, ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga ietekmi uz valdības darbu, tajā pēc ilgāka pārtraukuma plānojot atgriezties Zaļo un zemnieku savienībai. Papildu jautājumus rada fakts, ka Lembergs oficiālā vēstulē aizvien parakstās kā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts. ZZS vadība riskus noraida, bet „Jaunā Vienotība” sola nepieļaut ietekmi ārpus Saeimā ievēlētu personu loka. Aivara Lemberga vārdu pērn bieži pieminēja gan pirms, gan pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Pirms tām „Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš paziņoja, ka nepiedalīsies debatēs kopā ar Lembergu, savukārt pēc vēlēšanām Lemberga faktors „Jaunajai Vienotībai” kļuva par ieganstu neaicināt 14. Saeimas vēlēšanās otru labāko rezultātu ieguvušo ZZS valdībā. „Jaunā Vienotība” toreiz pavēstīja, ka ar ZZS nesadarbosies, kamēr tā publiski nenorobežosies no Lemberga, pret kuru kopš 2019. gada ir spēkā ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteiktās sankcijas saistībā ar liela apjoma korupciju. Vienlaikus Krišjānis Kariņš uzstāja, ka koalīcijas sadarbības padomes sēdēs var piedalīties tikai Saeimā ievēlētas personas. Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās Edgaru Rinkēviču valsts pirmās amatpersonas amatā ievēlēja ar ZZS un arī „Progresīvo” balsīm, tieši šos abus politiskos spēkus kā nākamās valdības kodolu kopā ar „Jauno Vienotību” nosauca arī tās premjera amata pretendente Evika Siliņa. Par Lemberga ietekmes atjaunošanu pašlaik brīdina „Apvienotā saraksta” politiķi, piemēram, Māris Kučinskis intervijā Latvijas Televīzijā. Viņš pērn to izmantoja kā argumentu, pārtraucot sadarbību ar ZZS. Latvijas Radio papildu uzmanību Lemberga lomas aspektam pievērsa viņš pats. Politiķis sagatavojis oficiālu vēstuli ar iebildumiem par žurnālistu diskusijā raidījumā "Krustpunktā" izskanējušo par ZZS līdzatbildību par situāciju izglītības jomā. Šo vēstuli Lembergs parakstījis kā ZZS premjera amata kandidāts. ZZS uz to viņu izvirzīja pērn, labi zinot, ka sankciju dēļ viņš to nevarēs uzņemties. Šodien viens no ZZS līderiem Latvijas Zemnieku savienības vadītājs Viktors Valainis uz Latvijas Radio jautājumu par Lemberga lomu uz ZZS lēmumiem atkārto, ka risku Lemberga dēļ nav. Partiju apvienība ievēro „Jaunās Vienotības” noteiktos principus, ka lēmumu pieņemšanā piedalās tikai vēlētāju iebalsoti politiķi. Vienlaikus ZZS pašlaik runā par dalību „Jaunās Vienotības” vadītā valdībā, uz premjera amatu nepretendē. „Jaunās Vienotības” pārstāvji, kuri pauduši gatavību uzņemties jaunās koalīcijas veidošanas sarunas, uz šo aspektu raugās piesardzīgāk. Premjera amatam izraudzītā labklājības ministre Evika Siliņa intervijā „Delfi TV” paudusi cerību, ka partiju finansējums no valsts budžeta mazinājis Lemberga ietekmi ZZS, un kopumā viņa koalīcijā no ZZS sagaidot "no Aivara Lemberga neatkarīgu darbu". Viņas pausto papildina „Jaunās Vienotības” frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Jurēvics. Rakstiskā saziņā ar Latvijas Radio Siliņa piebilda, ka tas būšot arī koalīcijas līguma jautājums par ārējas, Saeimā neievēlētu personu ietekmes nepieļaušanu uz lēmumu pieņemšanu.

Arī pēc valdības nomaiņas jāturpina iesāktās reformas izglītības nozarē. Tā uzskata izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no „Jaunās Vienotības”. Viņa intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka rezultāti vispārējā izglītībā ir būtiski pasliktinājušies, tāpēc nepieciešams strādāt, lai šādu situāciju novērstu. Runājot par mācībām pilnībā tikai latviešu valodā, ministre norādīja, ka nekādu atkāpju par valodas zināšanām nebūs.

Noslēgušās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātās konsultācijas ar visiem Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem par nākamās valdības veidošanu un galvenajiem uzdevumiem. Nacionālā apvienība šodien kā nākamās valdības galvenos uzdevumus nosaukusi valsts drošības politikas prioritāti un ekonomisko attīstību. Ir runa par plašākas koalīcijas izveidi, taču Nacionālā apvienība ideoloģisku atšķirību dēļ nesaskata iespēju sadarboties ar "Progresīvajiem". Turpretī "Progresīvo" līderis ideoloģiskas cīņas un sarkano līniju vilkšanu mudina nolikt malā, lai vienotos par valsts attīstībai būtiskiem darbiem. Savs redzējums par nākamo valdību ir arī tās veidošanā neiesaistītajām partijām. Viedokli izsaka Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Jebkurš skandāls vai neizdarība rada neuzticību sabiedrībā, un ienaidnieks to vēlas, jo tādai valstij ir vieglāk uzbrukt. Tā Latvijas Radio sacīja bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, tagad domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” (Northern Europe Policy Centre) direktors, politoloģijas doktors. Runājot par austrumu robežas izbūvi, Pabriks norādīja, ka arī pats vēlētos, lai tas žogs būtu.

Jebkurš skandāls vai neizdarība rada neuzticību sabiedrībā, un ienaidnieks to vēlas, jo tādai valstij ir vieglāk uzbrukt. Tā Latvijas Radio sacīja bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, tagad domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” (Northern Europe Policy Centre) direktors, politoloģijas doktors. Runājot par austrumu robežas izbūvi, Pabriks norādīja, ka arī pats vēlētos, lai tas žogs būtu.

Jolanta Kalniņa ir trīs bērnu mamma, no kuriem vienam ir smaga invaliditāte. Viņa atklāti dalās ar savu grūto pieredzi. Kā pati saka, lai palīdzētu citiem, kam ir līdzīgi izaicinājumi. Krustpunnktā Lielā intervija ar Jolantu Kalniņu.  

Šī nedēļa ir pagājusi valdības demisijas zīmē - Latvijā būs jauns premjers, visticamāk, cita koalīcija, tāpat, kā skaidri iezīmējušās pārmaiņas Rīgas domē. Krustpunktā aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs un Latvijas TV žurnāliste Odita Krenberga.  

Rīgas domē šodien, 17. augustā, plāno ievēlēt galvaspilsētas mēru. Visticamāk, jaunveidojamā koalīcija virzīs pašreizējo vicemēru Vilni Ķirsi (Jaunā Vienotība). Ķirsis intervijā Latvijas Radio teica, ka, kļūstot par mēru, izvirzījis sev trīs prioritātes galvaspilsētas saimniecībā. Pirmkārt, pievērsties ielu, tiltu un pilsētas infrastruktūras sakārtošanai, kā arī jaunu mājokļu būvniecībai un investīciju piesaistīšanai un izglītībai. Radio Ķirsis arī uzsvēra, ka ar jaunās koalīcijas kolēģiem ir pavadīts ilgs laiks sarunās, meklēti kompromisi un panākta vienošanās, tāpēc šobrīd nav iemeslu neuzticēties tiem, kas apliecinājuši atbalstu.

Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) ir paziņojis, ka demisionēs, partijām tagad jāspēj saprast, kuras ir gatavas sastrādāties un uz kādiem principiem, tāpēc esam aicinājuši uz diskusiju iespējamo valdību veidojošo frakciju pārstāvjus. Kāda varētu būt jaunā valdība? Krustpunktā diskutē Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji: Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), Kaspars Briškens (Progresīvie), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Edgars Tavars (Apvienotais saraksts).  

Līdzšinējā valdība ir strādājusi efektīvi, tāpēc tas nav varējis būt iemesls, lai Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības” demisionētu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja „Apvienotā saraksta” līderis Uldis Pīlēns. Šī esot labākā iespējama koalīcija, un visvienkāršākais tehniskais risinājums būtu bijis atrast nākamo premjeru un cilvēku, kas ieņemtu brīvo vakanci – ārlietu ministra vietu.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs paziņojis, ka Ukraina boikotēs Parīzes olimpiskās spēles, ja tajās ļaus piedalīties Krievijai un Baltkrievijai. Amatpersona lietotnē "Telegram" uzsvēra, ka viņa valsts ir noskaņota apņēmīgi un esot arī izveidota varena starptautiska koalīcija par godīgu sportu, kurā ir 35 valstis. Šis paziņojums gan disonē ar vakar, 14. augustā, vairākos ārvalstu medijos publicēto Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidenta Vadima Gutsaita paziņojumu, ka ukraiņi gatavi startēt Parīzē arī tad, ja Krievijas un Baltkrievijas sportisti tur būs neitrālā statusā. Savukārt ukraiņu tenisiste Jeļina Svitoļina pauda, ka krievi un baltkrievi sportistus izmanto kā propagandas ieroci, tāpēc viņiem nav vietas starptautiskās sacensībās.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") tomēr nolēmis demisionēt un aicināja "Jauno Vienotību" virzīt "nākamo, jauno" premjera amata kandidātu. Par to viņš paziņoja preses konferencē pirmdien, 14. augustā, pirms koalīcijas sadarbības padomes. Kariņš pastāstīja, ka ceturtdien, 17. augustā, informēs prezidentu par valdības demisiju. Viņš apliecināja, ka aicināja "Jauno Vienotību" virzīt nākamo premjera amata kandidātu un viņš nebūs nākamās valdības vadītājs. Situāciju analizē līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālās apvienības deputāts Jānos Dombrava un Apvienotā saraksta Saeimas deputāts Edvards Smiltēns. Viedokli izsaka Saeimas "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Pārmaiņas valdība komentē politoloģe Rīgas Stradiņa universitāte Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle.

"Jaunā Vienotība", "Progresīvie" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) varētu būt jaunās valdības kodols. Tā uzskata Kaspars Briškens, Saeimas deputāts, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs. Šīm partijām ir kopīgs redzējums par valdības darbu. Tas atklājies līdzšinējās sarunās, vasarā strādājot pie valdības prioritātēm. Briškens arī vērtē, ka koalīcija būtu stabilāka, ja valdībā būtu četras partijas.

Šajās dienās aprit 15 gadi kopš īsa, bet dramatiska Krievijas iebrukuma Gruzijā, kas paredzami beidzās ar Gruzijas sakāvi. Tas tiek saukts par pirmo karu Eiropā 21. gadsimtā. Analizē vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors Ojārs Skudra. 2008. gada jūlija beigās, īsi pirms minēta iebrukumasākuma, Ojārs Skudra viesojās raidījumā Šīs dienas acīm. Tobrīd attiecības starp Gruziju un Krieviju jau bija samilzušas, jau bija indikācijas, ka Krievija koncentrē spēkus Gruzijas pierobežā, bija militāras provokācijas. Toreiz tādā kontekstā arī notika saruna raidījuma, un pašā sarunas noslēgumā, rezumējot, raidījuma autors Eduards Liniņš norādījis, ka ir maz ticama ir Krievijas militāra invāzija, plašs militārs konflikts... Šoreiz sarunas ievadā mazliet par priekšvēsturi. Skaidrs, ka Krievija izmantoja Gruzijas iekšējo situāciju, lai mēģinātu ievilkt Gruziju savā ietekmes orbītā, no kuras Gruziju tieši tajā brīdī centās maksimāli izrauties, tuvinoties Eiropas Savienībai un arīdzan NATO. Ir šie divi separātiskie reģioni - Dienvidosetija un Abhāzija. Ko varam teikt, runājot par gruzīnu nācijas un abhāzu un osetīnu nācijas Gruzijas teritorijā attiecībām? Cik lielā mērā tā ir divpusēji veidojusies problēma?  

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") šodien, 11. augustā, paziņoja, ka viņa ilgstošie centieni pārliecināt abas pārējās valdības partijas par koalīcijas paplašināšanu bijuši nesekmīgi. Tā kā "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība nav piekrituši arī Ministru prezidenta piedāvātajiem esošās koalīcijas turpmākās darbības nosacījumiem – parakstīt piecu punktu saprašanās memorandu un veikt valdības sastāva "atsvaidzināšanu" ar izmaiņām trīs ministriju vadībā –, Kariņš sākšot veidot citu valdības koalīciju, taču nedemisionēs. Situāciju analizē līdzšinējie koalīcijas partneri – Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava un Apvienotā saraksta Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka. Viedokli izsaka Saeimas "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Uzklausām arī sabiedriskās politikas centra "Providus" direktori politoloģi Iveta Kažoku. Situāciju valdībā vērtē arī Rīgas ielās sastaptie cilvēki.  

Šovasar bija dažas nedēļas, kurās mēs ziņu valodā saucam par tukšajām, ka piektdienās Krustpunktā pat īsti nebija tādi lieli notikumi, kurus ar žurnālistiem apspriest. Šo augusta nedēļu noteikti nevar saukt par tukšo, apspriežamo tematu ir tik daudz, ka ir pat iespēja izvēlēties. Premjera Kariņa šodienas paziņojums par jaunas valdības veidošanu, jauna koalīcija Rīgas domē, sabiedrības nemiers un politiķu reakcija par jaunajām elektroenerģijas sadales tarifu cenām. Zemgalē ļaudīm, iespējams, šobrīd mazsvarīgākas ir Rīgas politiskās vētras, jo pirmdien tika piedzīvots pamatīgs negaiss, kurš izpostīja mājas, labības laukus un arī ir paņēmis vienu dzīvību. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Ar ministru rokādēm ir plānots izbeigt lēmumu pieņemšanas bremzēšanu, savukārt ar koalīcijas paplašināšanu varētu izvairīties no veto tiesību likšanas, ņemot vērā priekšā esošās smagās reformas veselības un izglītības nozarēs. Tā intervijā Latvijas Radio teica valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības. Ar jaunāko memorandu un ministru nomaiņu viņš gribot sapurināt savus koalīcijas partnerus, jo pašlaik daļa strādājot ar domu, ka viņiem nav konkurences. Kariņš kā nākamo ekonomikas ministru redzētu uzņēmēju Uldi Pīlēnu no "Apvienotā saraksta". Pašreizējos ministrus viņš kritizēt negribot. Valdības vadītājam šodien, 11. augustā, plānota tikšanās ar "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību, lai uzklausītu koalīcijas partneru nostāju par premjera izvirzītajiem nosacījumiem šīs valdības pastāvēšanai. Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" sola savu nostāju paust preses brīfingā, kas sasaukts īsi pirms tikšanās ar premjeru. Ja Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" būtu apmierināti ar premjera piedāvājumu par ministru rokādēm, tās nez vai rīkotu īpašu preses konferenci pirms tikšanās ar Kariņu. Tā premjera ultimatīvos piedāvājumus koalīcijas partneriem vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras profesore Ilga Kreituse. Viņa pieļauj, ka Jaunā Vienotība pašvaldību lietu ministriju grib sev, lai Rīgā par mēru ieceltu savu cilvēku, savukārt otrs variants paredz koalīcijas izjukšanu, jaunas valdības veidošanu un reizē arī Kariņa demisiju.

Koalīcijas partneru – Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības – skatījumā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) izvirzītie nosacījumi šīs valdības turpmākajai pastāvēšanai ir ultimāts, ministru rotācijai nav saskatāms nekāds pamatojums. Ministru prezidenta partijas biedri savukārt nostājas Kariņa pusē: piedāvājums esot taisnīgs. Kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības raidījumā „Labrīt” izteicās, ka premjera piedāvājums esot ultimāts. Šeit Nacionālajai apvienībai esot taisnība, ministru rotācijai nav saskatāms pamats, piekrīt Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta  Juris Viļums. Viņaprāt, valdībai, ieskaitot pašu premjeru, gluži vienkārši esot aktīvāk jāstrādā, „jāizbeidz cirks, kas sākās vēl jūnija sākumā”, jo tūlīt jāsāk veidot budžetu. Taču Juris Viļums piekrīt Kariņa piedāvājumam vienoties par valdības kopīgajām prioritātēm budžeta izveidē; pēc viņa teiktā, Apvienotais saraksts to esot piedāvājusi jau valdības veidošanas procesā, bet tad šis priekšlikums noraidīts kā lieka laika vilkšana garumā. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševiča savukārt aizstāvēja premjera piedāvājumu. Taču nogaidoša nostāja ir abās pusēs: premjers gaida koalīcijas partneru skaidro atbildi, savukārt Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts no Ministru prezidenta vēl gaida skaidrojumu, kāpēc viņš izvēlējies ministru portfeļus pārdalīt tieši tā un ne citādi, kāds no tā būs labums, kā arī jautājumi radušies par priekšlikumu parakstīt memorandu par šogad neatliekami izdarāmajiem darbiem un par principiem budžeta veidošanā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim nav skaidrs, kāpēc jāmaina sekmīgi strādājošs ekonomikas ministrs laikā, kad Latvijai ir svarīga katra dienai, lai palielinātu ekonomikas apmēru. Situāciju valdībā analizē arī Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis.

Premjerministra, "Jaunās Vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa piedāvājums darbu turpināt esošajā koalīcijā, bet ar nosacījumu mainīt trīs ministrus, ir vērtējams kā ultimāts. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Nacionālās apvienības pārstāvis, kultūras ministrs Nauris Puntulis. Kaut arī par dinamikas vajadzību politisku lēmumu pieņemšanā tiek runāts jau vairākus mēnešus, Puntulis uzskata, ka Kariņa piedāvājums ir nācis pārāk strauji. Jau vēstījām, ka premjers Nacionālajai apvienībai, tās pārstāvim Rihardam Kolam piedāvā ārlietu ministra posteni, bet grib atņemt pārvaldību pār Ekonomikas ministriju. Puntulis domā, ka ekonomikas ministre strādā labi.

Lai valdība strādātu dinamiskāk, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš rosinājis Nacionālās apvienības (NA) politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, "Apvienotajam sarakstam" pārņemt Ekonomikas ministrijas un "Jaunajai vienotībai" - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadību. Tas nozīmētu ministriju rotāciju starp partneriem, jo pašlaik „Jaunās vienotības” atbildībā ir Ārlietu ministrija, Nacionālās apvienības atbildībā ir Ekonomikas ministrija, bet „Apvienotā saraksta” pārziņā ir VARAM. Piedāvājums arī paredz, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu no NA pārņemtu JV. Tāpat premjers rosina JV, AS un NA parakstīt memorandu par vairākiem paveicamajiem darbiem. Notiekošo ap valdības koalīciju skaidro žurnāliste Zane Eniņa un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Pretēji iepriekš paustajam valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības” šodien tomēr vēl nenāks klajā ar piedāvājumu par valdības paplašināšanu, to atliekot, visticamāk, par nedēļu – līdz Valsts prezidenta noliktajam termiņam. Valdības potenciālās jaunpienācējas – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) – Saeimas frakcijas vadītājs un partijas priekšsēdētājs Viktors Valainis uzsver, ka divus mēnešus runāts par valstī būtiskām tēmām, piemēram, izglītību, veselības aprūpi, darbaspēka pieejamību. Un tagad ir pienācis laiks premjeram sākt rīkoties, jo ir uzlikta ļoti augsta politiskās atbildības latiņa. Tātad no Kariņa gaidāmā paziņojuma Zaļo un zemnieku savienība drīzāk sagaida sarunu turpinājumu, kā īstenot premjera izvirzītās piecas prioritātes. ZZS viens no līderiem arī akcentēja, ka Kariņš attiecīgos piecus jautājumus pieteicis, jo uzskata tos kā ļoti svarīgus valsts izaugsmei, bet reizē valdības vadītājs neredzējis, kā tos pilnvērtīgi īstenot kopā tikai ar pašreizējiem koalīcijas partneriem. Valainis skaidro, ka bijis pietiekami daudz laika, lai sagatavotos un varētu ar sarunām par šiem jautājumiem finišēt atbilstoši atlikušajam termiņam. Tā politiķis komentēja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča minēto termiņu - augusta vidu un augusta otro pusi skaidrībai par valdības nākotni.

Politikā bijušas neveiksmīgas Rīgas domes koalīcijas izveidošanas sarunas, bet kultūras pasaulē kaislības uzjundījusi Nacionālā teātra direktora maiņa. Šīs nedēļas aktualitātes analizē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.    

Rīgas domē ātriem soļiem sāk veidoties jauna koalīcija. Šodien trīs frakciju bloks – „Jaunā Vienotība”, „Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienības” kopīgais saraksts un deputātu bloks „Kods Rīgai” – par sadarbību konceptuāli vienojās ar opozīcijas frakciju „Latvijas attīstībai”. Jaunajā koalīcijā būtu gatavi strādāt arī vismaz pāris neatkarīgo deputātu.  Rīgas domes topošās koalīcijas sarunas komentē Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse.

Risinot vienu no lielākajām problēmām veselības nozarē – personāla trūkumu, kas sevišķi akūti jūtams ārpus Rīgas, Veselības ministrija kopš 2017. gada īsteno kompensāciju projektu ārstu piesaistei darbam reģionos. Ārsti, medicīnas māsas un ārstu palīgi darbam reģionālajās klīnikās vai ģimenes ārstu praksēs tiek piesaistīti uz pieciem gadiem, pretī saņemot pārcelšanās kompensācijas. Līdz šim šādi izdevies ieinteresēt vairāk nekā 1500 mediķu, tomēr arvien augošo darbinieku trūkumu šādi nevar panākt, kur nu vēl apsteigt. "Izmantojot Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļus, Veselības ministrija izstrādāja Ministru kabineta noteikumus, kur paredz kompensācijas tām ārstniecības personām, kuri izvēlas darbu reģionos. Kopumā programmai pieejami aptuveni 10 miljoni. Atbalstu es sadalītu trīs pamatvirzienos: pirmais ir vienreizēja pārcelšanās kompensācija, kas izmaksājama ārstniecības personai piecu minimālo algu apmērā. Nevis valsts minimālās algas, bet konkrētas kategorijas ārstniecības personas minimālā alga atbilstoši ministru kabineta noteikumiem. Un vēl papildus viena alga par katru ģimenes locekli. Atbalstu saņemot, ārstniecības personai jānoslēdz līgums ar ārstniecības iestādi un jānodrošina, ka viņš tajā vietā strādās piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas." Šādi intervijā kolēģei Artai Skujai 2017. gadā tolaik nule uzsāktā projekta darbības pamatprincipus skaidroja Veselības ministrijas pārstāvis Jevgeņijs Blaževičs. Ārstam, medicīnas māsai, vecmātei vai ārsta palīgam, kurš izvēlētos strādāt reģionā, pienāktos vienreizējs pārcelšanās pabalsts. Tā apmērs palielinātos atkarībā no tā, cik ģimenes locekļu pārceltos ārpus Rīgas kopā ar ārstniecības personu. Būtu jānoslēdz līgums, apņemoties reģiona ārstniecības iestādē nostrādāt piecus gadus. Šogad projekts noslēdzas; viens no ārstiem, kurš vēl paspējis ielēkt tā pēdējā vagonā, ir Gustavs Laurāns – rīdzinieks, vidējo izglītību ieguvis Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, no tās ar labām ķīmijas zināšanām un interesi par medicīnu startējis Rīgas Stradiņa Universitātē. Studiju laikā Gustavs Laurāns iepazinies ar savu nākamo sievu, apprecējies un izveidojis ģimeni – pārim ir divi bērni. Kaļot nākotnes plānus, sākuši apsvērt iespēju dzīvot un strādāt ārpus Rīgas. Par iespēju par pārcelšanos no Rīgas uz mazpilsētu saņemt kompensāciju ķirurgam pastāstījuši kolēģi. Apmēram pirms gada – laikā, kad kārtojis sertifikātu – Gustavs Laurāns arī pieteicies dalībai programmā. Kad formalitātes nokārtotas, šī gada sākumā ārsts saņēmis vienreizēju pārcelšanās kompensāciju – ap 10 000 eiro, pretī apņemoties piecus gadus strādāt Cēsu klīnikā vienu pilnu slodzi. Gustavam Laurānam domas par darbavietas maiņu neesot – Cēsu klīnikā patīkot gan kolektīvs, gan pati iestāde, kur nesen veikts remonts un labiekārtošana. Jautāts par to, vai Rīgā jaunam ārstam tomēr nebūtu vairāk iespēju un vai darbs kādā lielā universitātes klīnikā nebūtu prestižāks, ķirurgs atbild – apvienot pamatdarbu ar praktizēšanos citās klīnikās arī neesot aizliegts. Taču viņam pirmajā vietā tomēr bijusi mazpilsētas kā patīkamas dzīves vides izvēle; kompensācija nākusi kā noderīgs bonuss. Kopumā projekta gaitā līdz šim noslēgti 1522 kompensācijas līgumi. Finanšu atbalstu saņēmuši 252 ārsti, 267 ārsta palīgi, 301 medicīnas māsa, 20 vecmātes, 42 fizioterapeiti, 10 ergoterapeiti, kā arī zobārsta asistenti, zobu higiēnisti, mākslas terapeits un audiologopēds; sākotnēji plānotie 10 miljoni eiro pieauguši līdz 17 miljoniem, naudu šim nolūkam pārceļot no citiem Eiropas Savienības finansētiem projektiem. Kaut gan projekta īstenošanu var uzskatīt par veiksmīgu un nospraustos mērķus – par sasniegtiem, mediķu trūkuma problēmu šādi izdevies atrisināt tikai pavisam nedaudz, atzīst Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.

Darba devēji sagaida konkrētas izmaiņas nodokļu sistēmā un viena no prioritātēm ir darbaspēka nodokļu sloga konkurētspēja, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un zivju pārstrādes uzņēmuma „Karavela” valdes loceklis, līdzīpašnieks Andris Bite. Tas motivētu uzņēmējus attīstīt eksportu, piesaistītu investīcijas un veidotu jaunas darba vietas, skaidroja LDDK prezidents. Ir jāpanāk, lai Latvijā darbaspēka nodokļi nebūtu lielāki par nodokļiem Igaunijā, Lietuvā un Polijā, kas rada negatīvas sekas uzņēmumu attīstībai un veido pelēko ekonomiku, teica Bite un uzskaitīja arī citas prioritātes.  

Nigērā noticis valsts apvērsums. Armijas komandieri arestējuši demokrātiskā ceļā ievēlēto prezidentu un paziņojuši, ka pārņem varu. Ielās izgājuši lielākoties puča atbalstītāji. Pēdējo rokās pavīd arī Krievijas karogi. Par Krievijas centieniem iegūt Āfrikas valstu simpātijas runā jau sen. Pagājušās nedēļas nogalē Sanktpēterburgā ieradās Āfrikas valstu pārstāvji un īpašu samitu, kurā Putins centās nopirkt "melnā kontinenta" simpātijas, solot vairākām valstīm arī bezmaksas labības piegādi. Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu devās uz Ziemeļkoreju, lai piedalītos tur organizētās svinībās Krievija arvien biežāk pēdējā laikā tiek salīdzināta ar Ziemeļkoreju. Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis un politologs Andis Kudors. Šoigu svin „Uzvaras dienu” Phenjanā Pagājušonedēļ Ziemeļkorejā tika plaši atzīmēta Korejas kara noslēguma 70. gadadiena. Šis karš, kura iemesls bija komunistiskās Ziemeļkorejas mēģinājums ar bruņotu spēku pakļaut sev rietumnieciski orientēto pussalas dienviddaļu, prasīja, kā lēš, līdz pat trīs miljoniem dzīvību, taču beidzās ar nelielām teritoriālām izmaiņām. Tomēr Ziemeļkoreja pamiera noslēgšanas datumu 27. jūlijā svin kā Uzvaras dienu. Uz apaļo jubileju Phenjanā ieradās kādreizējo Ziemeļkorejas sabiedroto – Ķīnas Tautas republikas un toreizējās Padomju Savienības tiesību mantinieces Krievijas – delegācijas. Un ja oficiālā Pekina bija atsūtījusi otrā ranga pārstāvi – Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja vietnieku Li Hundžunu, tad Maskavas delegācijas priekšgalā bija viens no Putina tuvākajiem līdzgaitniekiem, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Tā, starp citu, bija pirmā reize, kad Ziemeļkoreju apmeklēja pēc Padomju Savienības sabrukuma suverenitāti ieguvušās Krievijas Federācijas aizsardzības ministrs. Sevišķu uzmanību piesaistīja Ziemeļkorejas ziņu aģentūras izplatītie fotoattēli, kuros Phenjanas režīma līderis Kims Čenuns redzams, izrādot Maskavas viesim militārās tehnikas ekspozīciju, konkrēti – ballistiskās raķetes, kuras var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām. Šādu raķešu izstrādi Ziemeļkorejai liedz ANO Drošības padomes rezolūcija, par kuru savulaik balsoja kā Krievija, tā Ķīna. Atklāta fotografēšanās uz šo raķešu fona var tikt uztverta kā signāls, ka Kremlis Ziemeļkorejas sakarā vairs stingri neuztur savu līdzšinējo kodolieroču neizplatīšanas politiku. Kā pausts oficiālajā paziņojumā, Kima Čenuna un Sergeja Šoigu sarunās panākts konsenss „abpusēji nozīmīgos valsts aizsardzības un drošības, kā arī reģionālās un starptautiskās drošības vides jautājumos”. Atliek vien minēt, ko ietver šis konsenss, un vai daļa no tā nav vienošanās par Ziemeļkorejas ieroču un munīcijas piegādēm, balstot Krievijas agresiju pret Ukrainu. Krievija uzņem Āfrikas viesus 27. un 28. jūlijā Sanktpēterburgā risinājās Otrais Krievijas–Āfrikas samits ar 49 delegāciju piedalīšanos. Pirmā tikšanās šādā formātā notika 2019. gada oktobrī Krievijas Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos; atkārtojums tika plānots jau pērnā gada oktobrī Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā, taču to pārcēla pēc Vladimira Putina iniciatīvas. Šoreiz ieradušos valsts galvu saraksts gan ir pieticīgāks nekā Sočos, tomēr starp augstākā ranga viesiem joprojām ir tādas pamanāmas figūras kā Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa, Ēģiptes prezidents Abdelfatāhs es Sīsī, Kamerūnas prezidents Pols Bija, Ugandas prezidents Joveri Museveni u.c. Klāt bija pārstāvji arī no vairuma Āfrikas starpvalstu organizācijām. Visam notikumam fonā nepārprotami vīd Krievijas agresija pret Ukrainu, kura jūtami ietekmē Āfrikas valstu situāciju. Daudzas no šīm valstīm līdz šim lielā daudzumā importējušas labību u.c. lauksaimniecības produkciju no Krievijas un Ukrainas, un tagad šīs piegādes ir būtiski traucētas. Bažas par iespējamu pārtikas deficītu Āfrikā sevišķi pieaugušās, kopš Krievija pirms pāris nedēļām paziņoja, ka pārtrauks sadarbību t.s. Labības vienošanās ietvaros, un uzsāka mērķtiecīgus raķešu triecienus Ukrainas ostu labības iekraušanas infrastruktūrai. Daži no delegāciju vadītājiem, kā Kongo Republikas prezidents Denī Sasu-Ngeso un Dienvidāfrikas prezidents Ramafosa veltīja namatēvam Putinam pārmetošas frāzes, aicinot izbeigt karadarbību pret kaimiņvalsti. Taču netrūka arī tādu, kuri pūta Kremļa stabulē un pauda atbalstu agresijai. Šai ziņā izcēlās Zimbabves prezidents Emersons Mnangagva, Mali militārās huntas līderis Asimi Goita, Centrālāfrikas Republikas prezidents Fostens Aršanžs Tuadera un vairāki citi. Kā zināms, Mali un Centrālāfrikas Republikā pēdējos gados pamanāmu lomu spēlē privātā militārā struktūra „Vāgnera grupa”. Grupas dibinātājs un nesenā dumpja vadītājs Jevgeņijs Prigožins samita laikā arī bija manāms Sanktpēterburgā, kur tikās ar ļaudīm no Centrālāfrikas Republikas un Kamerūnas delegācijām. Āfrikā atkal apvērsums. Šoreiz Nigērā Kopš Rietumāfrikas valsts Nigēra 1960. gadā ieguva neatkarību no franču koloniālās varas, tās vēsturē ilgāki un īsāki nestabilas demokrātijas posmi mijušies ar militāro huntu valdīšanu. Pēdējais demokrātijas cikls, saukts par Septīto republiku, iesākās 2010. gadā, taču pēdējās nedēļas notikumi liek bažīties, ka tam pienākušas beigas. Pašreizējais likumīgais valsts galva – prezidents Mohameds Bazūms – tika ievēlēts 2021. gada aprīlī, un šis bija pirmais gadījums Nigēras vēsturē, kad demokrātiski ievēlēts valsts galva pārņem varu no sava demokrātiski ievēlēta priekšteča. 26. jūlijā prezidenta gvarde, kuru komandē ģenerālis Abdurrahmāns Čiani, apcietināja valsts galvu. Sākumā armija pauda gatavību atjaunot likumisko kārtību valstī, taču vēlāk armija pārstāvji, uzstājoties televīzijā, paziņoja, ka prezidenta amata pilnvaras ir pārtrauktas un tiek nodibināta Dzimtenes aizsardzības nacionālā padome. Tika apturēta konstitūcijas un valsts struktūru darbība, slēgtas robežas un izsludināta komandanta stunda. Hunta vainoja iepriekšējo valsts galvu neprasmīgā vadībā, kas graujot valsts ekonomiku un drošību. 28. jūlijā ģenerālis Čiani paziņoja, ka uzņemas Dzimtenes aizsardzības nacionālās padomes vadību, resp. pasludināja sevi par jaunā režīma vadītāju. Ielās izgāja pučistu atbalstītāji, kuri, cita starpā, pauž simpātijas Krievijai un tās vadonim Putinam, vicinot Krievijas karogus un attiecīgus plakātus. Franciju, kādreizējo koloniālo valdītāju, viņi, savukārt, vaino Nigēru piemeklējušajās problēmās. 30. jūlijā Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas vadība nāca klajā ar ultimātu, pieprasot atjaunot Nigērā likumisko kārtību un, pretējā gadījumā, piedraudot ar militāru intervenci. Šī organizācija, kurā ir 15 dalībvalstis, arī pagātnē vairakkārt veikusi šādu iejaukšanos reģiona valstīs. Tāpat iesaldēta to dalībvalstu darbība organizācijā, kurās varu pārņēmuši nekonstitucionāli režīmi, proti, iesaldēta Mali un Gvinejas dalība 2021. gadā un Burkinafaso dalība 2022. gadā. Nākamajā dienā Mali un Burkinafaso režīmi publiskoja kopīgu komunikē, kurā pauda, ka intervenci Nigērā uzlūkos kā kara pieteikumu sev. Nigērā ir dislocēti apmēram 1500 franču un apmēram tūkstotis amerikāņu kareivji, kuri līdz šim atbalstījuši valdību cīņā pret islāma ekstrēmistu grupām. Franču kontingents daļēji pārņēmis savā kontrolē galvaspilsētas Niamejas lidostu un organizē franču un citu Eiropas valstu pilsoņu evakuāciju. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Kādas pārmaiņas gaida Rīgas domi? Krustpunktā Lielā intervija ar Rīgas domes frakcijas "Progresīvie" vadītāja vietnieci Justīni Panteļējevu.  

Šī nedēļa ir izvērtusies neparasta izbēgušo noziedznieku skaita ziņā. Vispirms bēglis no Centrālcietuma, kuru izdevās ātri dabūt rokā, bet vakar no policijas automašīnas aizbēgušais, kura dēļ vairākas stundas satiksme Rīgas centrā bija gandrīz apstājusies, arvien nav notverts. Šonedēļ daudzināts tika arī Rēzeknes vārds, bet ne tādēļ, ka tur būtu noticis kas jauks, gluži otrādi – pilsētai ir briesmīgs naudas trūkums. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Turpinot ciklu "Kas būs ar Krieviju?", šoreiz lūkojamies uz šo valsti no okeāna viņas puses, mēģinot iezīmēt, kā Krievijas attīstības perspektīvu redz Vašingtonā un kādas ir no tā izrietošās politiskās konsekvences. Vērtē Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa. Kā allaž secīgi aplūkojam trīs iespējamos Krievijas attīstības scenārijus, līdz ar to arī sarunu sākam ar jautājumu: cik lielā mērā Vašingtonā orientējas uz to, ka Putina režīmam vai līdzīgam režīmam ar vai bez Putina, esošajai Krievijas politiskajai sistēmai būtu jāsaglābājas, ka tas būtu visdrošākais un pārredzamākais variants? Kurš no trim scenārijiem Krievijā ir ticamāks: režīma joprojām stabila pastāvēšana vairāk vai mazāk esošajā formā, sabrukums, iespējams, valsts sadalīšanās sīkākās vienībās vai demokratizācija? Vai arī tas ir kaut kāds hibrīds starp visiem? Kristīne Bērziņa: Kā nākamais solis noteikti nav pēkšņa demokrātija. Pēc manām domām, Krievijā arī tie kara vadoņi, kuri vēlētos pārmaiņas, nevēlās haosu. Jo haosā ir lieli zaudētāji. Prigožina situācija ir tāda, ka notiek it kā sacensība par varu, bet nav atklāts karš. Progožins dzīvo, Prigožinam ir dota telpa. Vai notiek kāda vairāk plānveida decentralizācija vai kaut kas tamlīdzīgs, vai notiek pārmaiņas, kuras aizkulisēs varētu būt neharmoniskas, bet ārēji, lai izskatītos, ka pārmaiņas notiek drīzāk plānveidā. Kaut kas drīzāk uz to pusi. To iespējamie nākamie spēki Krievijā, pirmkārt, vēlētos. Otrkārt, atkal ir tas Ķīnas jautājums. Neprognozējamas situācijas nav pieņemamas Ķīnas valdībai. Tādēļ, ka tur stabilitāte ir primārā vērtība, un, ja skaidrs, ka kaut kas Krievijā notiek un mainās, un Ķīnas dalība, protams, Krievijas jautājumos arvien aug, tad ir svarīgi, lai pasaulē, bet arī Ķīnā izskatās, ka notiek kaut cik harmoniskas pārmaiņas. Tāpēc kaut kas, kas ir varbūt kara vadoņu savstarpēja noruna sadalīt teritorijas ar iespēju, ka varētu līt asinis nedaudz. Jā. Vai būs atklāts karš ar milzīgu sabrukumu? To arī nevar izslēgt. Bet, ja kaut kas mainās un kaut kas dalās, tad tas būtu vai nu piespiedu kārtā, bet beigās ar parakstiem.  

Vairums drukātās preses izdevēju un abonētāji ir sašutuši par „Latvijas Pasta” negaidīto lēmumu ieviest 3 eiro maksu par preses abonēšanu pasta vietnē "abone.lv". Laikraksta „Staburags” redaktore Agita Grīnvalde-Iruka Latvijas Radio atzina, ka šāds palielinājums ir ļoti jūtams - lasītāji laikrakstu nāk abonēt uz redakcijas telpām. Savukārt Satiksmes ministram Jānim Vitenbergam no Nacionālās apvienības konkrētais „Latvijas Pasta” lēmums esot bijis liels pārsteigums un viņš to neesot zinājis. Taču Latvijas Radio viņš nespēja atbildēt, cik pamatoti ir citi šī uzņēmuma tarifi situācijā, kad energo cenas ir samazinājušas.

Jau vairāk nekā mēnesi Rīgas domes koalīcija darbojas "savstarpējā kašķa režīmā", kas sākās  ar izmeklēšanu pret  pilsētas Satiksmes departamenta  amatpersonām, kuras jau atgriezušās amatos, bet no amata aizgājis bijušais mērs Mārtiņš Staķis. Pa vidu izskanēja tādi savstarpējie apvainojumi, ka bija grūti iedomāties, kā domes koalīcija varēs sastrādāties. Tomēr četras frakcijas nonākušas pie secinājuma, ka tās nevēlas nonākt līdz ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētā, tāpēc  turpina meklēt tālākās sadarbības kopsaucējus. Vai viņiem tas izdosies, Krustpunktā analizē politologs, Latvijas Universitātes pētnieks Juris Rozenvalds, laikraksta "Diena"žurnālists Atis Rozentāls un domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.  

Ukrainas graudu eksporta ietekme uz pierobežas valstu zemniekiem šodien, 25. jūlijā, ir viens no centrālajiem jautājumiem, kas tiek apspriests Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru sanāksmē Briselē. Kā zināms, Polija un vēl četras valstis, kas robežojas ar Ukrainu, vēlas vismaz līdz gada beigām pagarināt aizliegumu tirgot Ukrainas graudus, kukurūzu, kā arī rapša un saulespuķu sēklas savā teritorijā. Savukārt Ukraina ir kategoriski pret to. Somijas lauksaimniecības ministre Sari Esaja uzskata, ka Ukrainas graudu pārvadāšanā būtu aktīvāk jāiesaista citu valstu ostas. Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kēstutis Navicks rosina aktīvāk izmantot Baltijas valstu ostas. Par Ukrainas graudu ceļu atvieglošanu bažas arī Latvijas zemniekiem, jo daļa ražas var "izbirt" ostās, bet vēl daļu nopirkt vietējie ražotāji par zemāku cenu. Komentē biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Ukrainas graudu un citu lauksaimniecības produktu ietekme uz pierobežas valstīm šodien, 25. jūlijā, būs viens no galvenajiem tematiem Eiropas Savienības lauksamniecības ministru sanāksmē Briselē. Kā zināms, Bulgārija, Čehija, Polija, Rumānija un Ungārija vēlas pagarināt pašlaik līdz septembra vidum spēkā esošos ierobežojumus tirgot Ukrainas graudus, kukurūzu, kā arī rapša un saulespuķu sēkliņas viņu teritorijā. Tas tiek pamatots ar to, ka šī produkcija destabilizē tirgu. Polijas premjers Mateušs Moravecskis sola rīkoties vienpusēji, ja netiks panākta vienošanās Briselē. Turpretī Ukrainas valdība sauc to par populismu. Tādēļ mūsu Briseles korespondents izvaicāja Eiropas Savienības tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski par iespējamiem šīs situācijas risinājumiem.

Šodien, 21. jūlijā, Krāslavu savā pirmajā reģionālā vizītē apmeklē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vizītes ietvaros viņš tiekas ar pašvaldības vadību, novada uzņēmējiem, zemniekiem un izglītības nozares pārstāvjiem. Tikšanās reizē krāslavieši pauda cerību saņemt no prezidenta lielāku uzmanību Latgales reģionam un atbalstu konkrētu problēmu risināšanā. „Mēs visi Latvijā sēžam pie viena galda, tomēr sajūta, ka atbalsts, kas nāk no Rīgas puses, viņš apstājas pie simtā kilometra, līdz tālākiem reģioniem tā arī nenonāk,” Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā pirmajā reģionālajā vizīte viesojas Krāslavā. Tās ietvaros viņš tikās arī ar novada zemniekiem un uzņēmējiem, lai uzklausītu viņu problēmas un meklētu iespējamos risinājumus. Satraukumu par atbalsta trūkumu Austrumu pierobežas zemniekiem tikšanās laikā pauda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvis Krāslavā Ivars Geiba. Viņš ir arī īpašnieks zemnieku saimniecībai “Kurmīši”, kas pierobežā nodarbojas ar bioloģiski sertificētu ārstniecības augu audzēšanu un pārstrādi. Šo saimniecību šodien apmeklē arī Valsts prezidents. „Varbūt vajag stiprināt arī austrumu pierobežu – sākt dalīt fondus, procentu atbalstu lielāku dot tieši šeit, pierobežā,” norādīja Ivars Geiba. Atbildot uz Ivara Geibas ierosinājumu, Valsts prezidents runāja par iespēju meklēšanu nākamajos Eiropas Savienības budžeta plānošanas ciklos Latgalei noteikt īpašo austrumu robežas statusu: „Bet ir divas lietas – pirmā lieta, lai katru eiro dabūtu klāt, tev ir ne tikai jārunā maksimāli skaisti, tev ir pretī jābūt ļoti konkrētiem projektiem, kur tu gribi to naudu dabūt. Un otra lieta – es redzu, cik daudz šobrīd nauda stāv tāpēc, ka ir kaut kādi birokrātiski šķēršļi. Varbūt mums ir jābūt veiklākiem un spējīgākiem savlaicīgi to naudu pārdalīt.” Par konkrētām problēmām, piemēram, Latvijas banku kreditēšanas ierobežojumiem Latgalē un domstarpībām ar "Sadales tīklu" par nepieciešamo elektroenerģijas apjomu, runāja vairāki Krāslavas novada uzņēmēji, cerot uz prezidenta atbalstu jautājumu aktualizēšanā valdības līmenī. Savukārt Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne akcentēja skolu slēgšanas jautājumu. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kas pārstāv Latvijas Zemnieku savienību, sagaida, ka prezidenta vizīte pievērsīs arī lielāku valdības ministru uzmanību Latgales reģiona problēmām. Pulksten piecos pēcpusdienā Edgars Rinkēvičs tiekas arī ar Krāslavas novada iedzīvotājiem, savukārt jau no rīta pilsētas ielās sastaptie cilvēki lielākoties bija apmierināti par prezidenta vizīti tieši uz Krāslavu. Edgars Rinkēvičs savas prezidentūras laikā ir iecerējis apmeklēt visus Latvijas novadus. Drīzumā ir plānota vizīte arī uz Austrumu robežu.

Nevarētu teikt, ka šīs dienas būtu notikumiem bagātas, jo vasara turpinās, Saeima un valdība arvien brīvdienās, atvaļinājumu paņēmis arī premjers. Bet savu pirmo pilno darba nedēļu amatā aizvadījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notikušas pirmās viņa tikšanās ar ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Tāpat līdzšinējā Rīgas domes "pārmaiņu komanda" centās glābt irstošo "laulību". Savukārt pasaules ziņās arvien dominē Ukrainas vārds – uzbrukums Krimas tiltam un Krievijas reakcija izstājoties no "labības darījuma". Aktualitātes Krustpunktā vērtē vērtē "Mediju Tilts" līdzdibinātājs, politologs  Filips Rajevskis, laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Jau vairākus mēnešus Veselības ministrija plāno slimnīcu tīkla sakārtošanu; tās galvenais mērķis – paaugstināt ārstniecības kvalitāti. To iecerēts panākt, tuvāk cilvēku dzīvesvietai saglabājot pamatā neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas un terapeitisko aprūpi, bet sarežģītāka veida palīdzību koncentrējot reģionāla un nacionāla līmeņa slimnīcās. Latvijas Slimnīcu biedrības ieskatā šīs plāns neatrisina, bet – gluži pretēji – saasina divas nozares akūtākās problēmas: naudas un personāla trūkumu. Savukārt pašvaldību pārstāvji saka: ļaujiet mums pašiem izlemt, kas mūsu iedzīvotājiem ir vai nav vajadzīgs.

Gada pirmajā pusē Latvija ir piesaistījusi aptuveni tikpat daudz investīciju, kā pagājušajā gadā un šeit noteikti ir vieta izaugsmei. Šādu viedokli  Latvijas Radio pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības. Pēc viņas vārdiem, joprojām turpinās darbs pie "zaļā koridora" izstrādes gan investīciju piesaistei, gan eksportējošo uzņēmumu atbalstīšanai. Pēc ministres vārdiem viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē Investīciju piesaisti, ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. Indriksone arī atzinīgi novērtējusi tos uzņēmējus, kuri izrādījuši vēlmi iesaistīties Ukrainas Čerņihivas apgabala atjaunošanā.  

Līdz ar jaunā Valsts prezidenta darba sākumu labs signāls pašvaldībām ir tas, ka viņš nav vienaldzīgs par tur notiekošo, turklāt interesējas arī par dzīvi ārpus vietvaru centriem. Turklāt prezidents ir apņēmies īsā laikā apciemot katru pašvaldību. Kā intervijā izteicās Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, pašlaik galvenā aktualitāte ir skolu tīkla reforma, ko ar ierēdņiem paredzēts izrunāt līdz augusta vidum, un Rinkēvičs piekrītot, ka šajā ziņā steigai nav pamata. Gints Kaminskis norādīja, ka "galvenais signāls ir – prezidentam nav vienaldzīgi tas, kā strādā pašvaldības un kā jūtas iedzīvotāji". Pagājšnedēļ notika Pašvaldību savienības priekšsēdētaja Ginta Kaminska un jaunā valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās, pēc kuras abas puses vienojās turpināt ciešu sadarbību, organizēt regulāras tikšanās un informācijas apmaiņu un nepieciešamības gadījumā strādāt kopā ar Latvijas Pašvaldību savienības ekspertiem.

Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonu disciplinārlieta par pārkāpumiem ceļu remontu organizēšanā beigusies bez rezultāta. Divos sākotnēji atklātos pārkāpumos izmeklēšanas komisija lēmumu nevar pieņemt, bet vienā jautājumā komisija secinājusi, ka departaments rīkojies pareizi. Tas nozīmē, ka atstādinātie darbinieki jau rīt varēs atgriezties darbā. Taču vērienīgos pārkāpumus, kas nodarījuši miljoniem eiro lielus zaudējumus, pašvaldība turpinās izmeklēt. Galvaspilsētā pirms mēneša sāktā disciplinārlietas izmeklēšana noritēja saraustīti. Vispirms to veica izpilddirektora Jāņa Langes biroja darbinieki, tad atsevišķiem deputātiem radās aizdomas, ka tādējādi pastāv interešu konflikta risks, tāpēc pēc vairāku stundu strīdiem pašvaldība izveidoja speciālo komisiju, kurā iekļāva, piemēram, Juridisko pārvaldi un citas domes struktūrvienības. Kā novērotāji bija pārstāvji, piemēram, no Satiksmes ministrijas un biedrības „Sabiedrība par atklātību – Delna”. Tad vēlāk sastāvā vēlreiz ieviesa korekcijas. Nemainīgā sastāvā komisija kopumā nostrādāja vien vairākas dienas. Secināts, ka par diviem no trim iepriekš konstatētajiem pārkāpumiem izveidotā komisija nevar pieņemt lēmumu, jo nepieciešama papildus apstākļu izvērtēšana. Viedokli izsaka biedrības „Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa. Viņa uzskata, ka disciplinārlieta korekti notika līdz brīdim, kad koalīcijas nesaskaņu dēļ izmeklēšanā veica izmaiņas.

Rīgas domē šonedēļ paredzētas kārtējās nākamās koalīcijas veidošanas sarunas. Līdz šim tās nav izdevušās raiti, jo visas četras iepriekšējās koalīcijas partijas turpina apmainīties pārmetumiem. Pašreizējās opozīcijas frakcijas "Gods kalpot Rīgai" vadītājs, deputāts Juris Radzevičs Latvijas Radio atzina, ka domes vadības partneri ir sastrīdējušies un turpina spēlēt teātri, lai iegūtu lielāku varu. Radzevičs uzskata, ka līdzšinējā situācija tuvinās strupceļam. "Ja Rīgas domes koalīcijas sarunas turpināsies "ar intonāciju, ka katrs atcerēsies pagātnes grēkus un nemitīgi pieprasīs atvainošanos, tad šīs sarunas novedīs pie strupceļa"," sacīja Juris Radzevičs.

Koalīcijā ietilpstošais „Apvienotais saraksts” rosina papildināt premjera Krišjāņa Kariņa no „Jaunās Vienotības” nosaukto valdības prioritāro uzdevumu sarakstu. Vienlaikus „Apvienotā saraksta” pārstāvji atkārto, ka ir pret koalīcijas papildināšanu ar pašlaik Saeimas opozīcijā esošiem politiskiem spēkiem. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs augusta vidū vai otrajā pusē sagaida skaidrību par valdības sastāvu un darbības plānu. Augusta vidū valdība apņēmusies sākt sarunas par nodokļu pārmaiņām, par skolu tīkla un veselības aprūpes sistēmas reformām. Tad arī vajadzētu būt skaidrībai, kādā veidā un sastāvā valdība strādās. Pašlaik, mēnesi pirms tam, koalīcijā ietilpstošais „Apvienotais saraksts” aicināja uz sarunu premjeru un citus kolēģus no „Jaunās Vienotības” un rosināja papildināt valdības fokusu banku sektora trūkumiem, tajā skaitā pievērst uzmanību vājajai kreditēšanai reģionos, birokrātijas mazināšanai dažādu pakalpojumu pieejamībā. Par to esot kopīga sapratne un abas puses vienojās atkārtoti tikties, lai izskatītu konkrētus priekšlikumus tautsaimniecības stiprināšanai. Vienlaikus „Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars izskaidrojis, kāpēc paliek pie sava, noraidot koalīcijas paplašināšanas ideju. Koalīcijas aprises noteiks arī politisko spēku gatavība kompromisiem, iepriekš izteicies valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības”. Pēc šīsdienas sarunas ar „Apvienotā saraksta” kolēģiem viņš atkārtoja, ka vēlas raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, ārvalstu darbaspēka piesaistes jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu, kā arī par Stambulas konvencijas ratificēšanu, izpildot Satversmes tiesas lēmumu par kopdzīves regulējumu. Plašāku lēmēju loku šajos jautājumos premjers saista ar plašākas sabiedrības interešu ņemšanu vērā. Vienlaikus finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības” uzsvēra, ka pēc tam, kad sarunās par valdības darbiem iesaistīti arī pašreizējie opozicionāri no Zaļo un zemnieku savienība un „Progresīvajiem”, tagadējie koalīcijas partneri ir sasparojušies. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs līdz augusta vidum vai otrajai pusei sagaida skaidrību par turpmāko valdības sastāvu un darbības plānu. Vienlaikus pēc tikšanās ar premjeru viņš bija noslēpumains par savu iespējamo rīcību, ja politiskajiem spēkiem tas neizdosies.

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Dziesmu svētki ir izskanējuši, un to kulminācijas laikā amatā stājās jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Jau pirmajā darba nedēļā viņš ir dzirdams un pamanāms. Rinkēvičs jau paudis neapmierinātību ar prokuratūras darbu. Jāteic, ka ģenerālprokuratūras piemērotais naudassods kādam Latvijas iedzīvotājam par atbalstu Krievijas specdienestiem ir raisījis neizpratni daudziem. Aktualitātes analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Valdība 13. jūlijā nolēma bez atlīdzības nodot Ukrainai kopumā 11 dzērājšoferiem konfiscētos transportlīdzekļus. Saskaņā ar valdības lēmumu 11 automašīnas paredzētas Ukrainas Hersonas pilsētas militārajai pārvaldei, Ukrainas Aizsardzības ministrijai, Mikolajivas apgabala Arbuzinskas ciema padomei, Ukrainas Militārās medicīnas akadēmijai, Ukrainas Valsts robežsardzes dienestam. Ukrainai nododamo 11 transportlīdzekļu kopējā provizoriskā tirgus vērtība ir 40 000 eiro. Plašāk skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu pārvaldes Iepirkumu un valstij piekritīgās mantas daļas vadītāja Ināra Solosteja.

Jautājums par Stambulas konvenciju iestiepjas vismaz līdz augustam, - šāds secinājums izriet no sarunas ar labklājības ministri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība) šorīt Latvijas Radio. Uzsverot, ka esam starp sešām valstīm Eiropā, kas konvenciju nav apstiprinājusi, Siliņa norādīja uz Latvijas sabiedrībā valdošo dzimumu lomu stereotipu. "Daži Latvijas politiķi nevēlas ratificēt Stambulas konvenciju, kuras mērķis ir cīnīties pret vardarbību ģimenē un arī lauz stereotipus par sieviešu "kalpošanu kaut kam", tieši savu stereotipu dēļ," uzskata labklājības ministre Evika Siliņa. Valdība šodien, 13.jūlijā, neskatīs jautājumu par Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvencijas apstiprināšanu Latvijā, jo viena no koalīcijas partijām - Apvienotais saraksts - vēlas dokumentā ieviest papildinājumus.

Saruna par iekšlietām un valsts iekšējo drošību. Par situāciju uz Krievijas un Baltkrievijas robežas, kam allaž pievērsta pastiprināta uzmanība, bet par ko daudzi īpaši atcerējās pēc vagneriešu dumpja Krievijā. Nevar aizmirst arī tos Krievijas pilsoņus, kuriem uzturēšanas atļaujas turpināšanai jānokārto valsts valodas pārbaude, bet izskatās, ka viena daļa par šo prasību nav likusies ne zinis. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Māri Kučinski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.  

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šodien un rīt, 11. un 12. jūlijā, notiks NATO samits. Tajā piedalīsies 48 valstu delegācijas, tostarp Lietuvā ir gaidāms arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Austrumu flanga un kopējās drošības stiprināšana – tos kā būtiskākos iespējamos samita ieguvumus Baltijas valstīm intervijā Latvijas Radio nosauca Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Strūberga. Viņa sacīja, ka ļoti būtiska ir aizsardzības industrijas attīstīšana.

Jaunā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča svinīgais solījums un uzruna Saeimā. Pēc svinīgā solījuma diskusija studijā. Analizē Latvijas Universitātes profesors politologs Juris Rozenvalds.  

Pēdējo dienu Valsts prezidenta amatā pavada Egils Levits. Jau sestdien Saeimā svinīgo solījumu, pārņemot Valsts prezidenta pienākumus, dos Edgars Rinkēvičs. Levits īsā uzrunā paudis pateicību par iespēju četrus gadus pildīt šos pienākumus. Atskatāmies, kā Levitam veicies aizvadītajos četros gados? Valsts prezidents Egils Levits prezidentūras noslēdzošajā dienā jauniešu grupas pavadīts jau no rīta nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, uzrunā izteica pateicību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts robežsardzei, Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Apmeklēja militāro bāzi Ādažos. Īsā uzrunā, atvadoties no Rīgas pils, Levits norādījis, ka šajos gados aizstāvējis ideju par Latviju kā nacionālu un latvisku valsti, kurā padomju okupācijas paliekām vairs nav vietas. Iestājies par valsts valodu, par izglītību latviešu valodu, latvisko mantojumu vēsturiskajās zemēs. Par galveno aspektu savā prezidentūrā viņš izcēlis valsts drošības jautājumus. „Latvijas drošība ir bijis manas prezidentūras svarīgākais uzdevums. Es esmu iestājies par NATO pienākumu aizstāvēt katru Latvijas zemes centimetru; par stingru atbalstu Ukrainai, par starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai, lai no soda neizbēg ne pavēļu devēji, ne izpildītāji.” Valsts prezidents centies izmantot savas amata pilnvaras panākt NATO Austrumu flanga aizsardzības nostiprināšanu. Salīdzinot ar laiku pirms četriem gadiem, Krievijas apdraudējums mūsu valstij ir audzis, taču Latvijas drošība pieaugusi līdz ar NATO aizsardzības koncepcija maiņu. Levits pievērsis uzmanību Latvijas armijas kaujas spēju stiprināšanai, valsts aizsardzības dienesta izveidei. Atbalstījis Saeimas lēmumu palielināt nākamo trīs gadu aizsardzības budžetu līdz 2,5 % no iekšzemes kopprodukta un norādījis, ka 14. Saeimas laikā jārauga iespējas to turpināt palielināt. Citās jomās Levita redzamākais veikums saistībā ar Vēsturisko zemju likumu, tajā veicinot Sēlijas kā atsevišķa kultūrvēsturiskā novada statusu. Administratīvi teritoriālo reformu viņš apstiprināja ar norādi, ka šī reforma ir nepieciešama, taču ar labojumiem. Egils Levits trīs reizes izmantojis iespēju atdot atkārtotai izskatīšanai Saeimā kādus likumprojektus. Piemēram, pērn Pašvaldību likuma projektā Levits prasīja iestrādāt iedzīvotāju padomju nosacījumus vietējo kopienu interesēs. Tieši Levits arī rosināja palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, tādējādi mazinot to ietekmi no naudīgiem sponsoriem. KPV LV partijas izčākstēšanas gadījums lika Valsts prezidenta kancelejai lika labot Partiju finansēšanas likumu, samazinot finansējumu partijām, ja Saeimas frakcija sarūk par 2/3. Prezidentūras sākumā Levits ļāvās radošai izpausmei, publiskajās runās piedāvājot dažādus jaunvārdus kā „likteņkopība”, „valstsgriba”, „turpinātība” un citus. Plašu uzmanību izpelnījušies atsevišķi prezidenta prātojumi. Piemēram, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā „Šodienas jautājums” motivējot netikties ar cilvēkiem kovida pandēmijas laikā. „Vislielākā motivācija ir nesaslimt un sliktākā gadījumā nenomirt. Tie cilvēki, kuri nomiruši no kovida, tiem šo Ziemassvētku nebūs.” Levits Bieži uzstājies dažādās konferencēs un pats tās rīkojis par inovāciju, zinātnes, izglītības jautājumiem. Aizejošais prezidents uzskata, ka šo četru gadu laikā Latvija kļuvusi latviskāka, nostiprināta valsts valodas nozīme, tajā skaitā ar pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās. Par šo izpausmju iespēju viņš ir pateicīgs. „Es pateicos Latvijas tautai par man doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. Es pateicos maniem domubiedriem, kolēģiem, atbalstītājiem. Es pateicos maniem kritiķiem. Arī turpmāk strādāšu Latvijas labā kā atbildīgs savas valsts pilsonis un brīvs cilvēks.” Četru prezidentūras gadu laikā Levita reitings gan sasniedzis vēsturiski zemākos rādītājus kopš neatkarības atjaunošanas. Pirms četriem gadiem pēc ievēlēšanas prezidenta amatā viņa darbību pozitīvi vērtēja 37,9%, bet negatīvi – 14,9% respondentu. Šogad pēc sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS datiem Levita darbību pozitīvi vērtēja 27%, bet negatīvi 64% Latvijas pilsoņu. Daļēji šāds novērtējums skaidrots ar krīžu laiku – Levita prezidentūra bija kovida pandēmijas laikā, vēlāk nācās cīnīties ar Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, virzot uz Latvijas robežu bēgļus. Savukārt pagājušajā apkures sezonā nācās cīnīties ar energoresursu strauji augošām cenām. Savukārt pēc prezidentūras beigām Levits plāno piedalīties starptautiskos forumos kā eksperts un eksprezidents. Jau pavisam drīz viņš dosies uz Pasaules tiesību kongresu Ņujorkā. Pievērsīšoties arī zinātniskiem, akadēmiskiem projektiem, kam prezidentūras gados nebija laika.

Aizvadām īpašu nedēļu - Dziesmu un deju svētku nedēļu. Priekšā vēl divi lielākie notikumi - deju lielkoncerts Daugavas stadionā un noslēguma koncerts Mežaparkā. Bet Dziesmu svētku nedēļa sākās ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa paziņojumu, ka nodevības dēļ viņš atkāpjas no amata. Un šī nedēļa ir īpaša arī ar to, ka Dziesmu svētkus atklāja Valsts prezidents Egils Levits, bet Dziesmu svētkus Mežaparkā noslēgs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā nedēļas notikumu apskats: aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, žurnāliste Baiba Strautmane un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Edgars Rinkēvičs, raksturojot galvenās prioritātes Valsts prezidenta amatā, intervijā Latvijas Radio izceļ valsts ārējo un iekšējo drošību, valsts konkurētspējas veicināšanu, arī jautājumus, kas saistīti ar demokrātijas un likuma varas stiprināšanu. "Nemainīgi stingrs atbalsts Ukrainai" un plašāka reģionālā sadarbība, kur Baltijas valstis "spēlē unikālu lomu kā saikne starp Ziemeļvalstīm un Centrāleiropas valstīm," – tā topošais Valsts prezidents par "ārpolitiskajiem uzsvariem" jaunajā amatā. Tajā pašā laikā Rinkēvičs atzina, ka "nākamnedēļ Viļņā notiekošajā NATO samitā Ukrainas uzaicināšana aliansē nenotiks", un valdošais noskaņojums aliansē ir tāds, ka par Ukrainas uzaicināšanu varētu runāt, kad karadarbība valstī būs beigusies, Latvijas Radio sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Savukārt, runājot par valdības koalīcijas paplašināšanās sarunām, Rinkēvičs norādīja: "Es netaisos šajā procesā līdz augusta otrajai pusei nekādi iesaistīties", uzsverot, ka šis ir "principiāli jautājums partijām". Egils Levits šodien, 7. julijā, aizvadīs pēdējo dienu prezidenta amatā kopā ar 24 sabiedriski aktīviem jauniešiem no visas Latvijas un diasporas. Jau rītdien amatā stāsies jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Aizejošais Valsts prezidents Egils Levits ir pārliecināts, ka viņa pēctecis amatā Edgars Rinkēvičs turpinās iesākto tradīciju par ciešu sadarbību ar ārlietu ministru. Savukārt valdības vadītājam Krišjānim Kariņam no "Jaunās Vienotības" neatkarīgi no tā, kāds būs valdības sastāvs, Levits novēlēja noturēt nosauktos reformu virzienus. To Levits pauda pēc savas pēdējās tikšanās Valsts prezidenta amatā ar valdības vadītāju.

Dziesmu un deju svētku laikā Krustpunktā iztaujājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnāliste Inese Lūsiņa un žurnāliste Ieva Alberte. Daudzās ministrijās šis ir atvaļinājumu laiks, bet noteikti ne Kultūras ministrijā. Visticamāk, ka kultūras ministram šīs Dziesmu svētku nedēļa ir izplānota pa stundām un šī stunda ir rezervēti Latvijas Radio, lai atbildētu uz mūsu klausītāji un arī žurnālistu jautājumiem. Bet raidījuma sākumā studijā ir tikai tā vadītājs, jo ministrs vēl steidzas uz Radio. Tāpēc iesākumā uzklausām klausītājus domas par šo svētku nedēļu.  

Ķīna ir paziņojusi, ka tā varētu ierobežot divu ļoti nozīmīgu izejvielu eksportu uz Eiropu. Runa ir par galliju un germāniju. Tie tiek izmantoti, piemēram, saules paneļu un 5G tehnoloģijas ierīču ražošanā. Tāpat Pekina ir pēkšņi atcēlusi nākamnedēļ plānoto Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela vizīti šajā valstī. Tiek pieļauts, ka tā ir Pekinas atbilde uz neseno Nīderlandes un ASV lēmumu ierobežot jaunākās paaudzes mikroshēmu ražošanas iekārtu piegādes Ķīnai. Tikai dažas dienas pirms gaidāmās Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela vizītes, Pekinas amatpersonas ir paziņojušas, ka iepriekš plānotie datumi viņiem vairs neder. Tik pēkšņa vizītes atcelšana varētu būt atbilde uz pagājušās nedēļas Eiropas Savienības līderu lēmumu veicināt risku mazināšanu attiecībās ar Ķīnu. Premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" to salīdzināja ar atkarību no Krievijas energoresursiem. Līdzīgi ekskluzīvajā intervijā „Euranet Plus” radiostaciju tīklam izteicās arī Borels. Kariņš minēja litiju kā vienu no būtiskām nākotnes ekonomikas izejvielām. Tomēr amatpersonas Pekinā nolēma ķerties pie gallija un germānija. Viņi paziņoja Eiropas Komisijai, ka no šā gada augusta visām ierīcēm, kas satur šīs vielas, būs nepieciešama duālās izmantošanas licence. Parasti par duālās izmantošanas tehnoloģijām tiek dēvētas ierīces, ko var pielietot gan miermīlīgiem, gan militāriem mērķiem. Tomēr Eiropas Komisijas preses sekretāre Sonija Gospodinova saka, ka Ķīnas minētie drošības apsvērumi varētu būt tikai iegansts. Gan gallijs, gan germānijs ir ārkārtīgi nozīmīgi zaļo un digitālo tehnoloģiju ražošanai un tos Eiropai piegādā tikai Ķīna. Tādēļ Eiropas Savienības likumos šīs ķīmiskās vielas ir nodēvētas par kritiski svarīgām un stratēģiski nozīmīgām izejvielām. Visticamāk, tā varētu būt Pekinas atbilde uz Nīderlandes un ASV lēmumu ierobežot mikroshēmu ražošanas iekārtu eksportu uz Ķīnu. Viens no iemesliem tam ir, ka Ķīna piespiež uzņēmumus nodot varasiestādēm tehnoloģiskos komercnoslēpumus un vēlāk tās uzņēmumi paši sāk ražot līdzīgas iekārtas. To pieminēja arī Borels, runājot par automašīnu ražošanu. Viedokļi par to cik lielā mērā Eiropas valdībām vajadzētu ierobežot uzņēmumu sadarbību ar Ķīnu pašlaik dalās.

Divu mēnešu laikā atrast jaunu pašvaldības vadītāju Rīgai "ir reāli, jo neviena no frakcijām nav ieinteresēta ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās", tā intervijā Latvijas Radio sacīja partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāja un Rīgas domes deputāte Justīne Panteļējeva. Panteļējeva norādīja, ka jautājums esot, "vai ir nepieciešams restartēt "pārmaiņu koalīciju" un vai tie paši principi, ar ko darbs sākts pirms trim gadiem, vēl ir spēkā". Kā īpaši būtisku sarunās Rīgas domes deputāte izcēla satiksmes jomu. "Progresīvie" ir gatavi virzīt savu kandidātu Rīgas mēra amatam, bet "pašreiz negribētu skriet vilcienam pa priekšu", jo kandidāts tikšot virzīts tikai tad, ja partijas spēs atšķetināt "samilzušo konfliktu", kas ir "ne tikai politisks, bet arī saturisks", pauda Panteļējeva.

Rīgas atslēgas jaunās rokās - šodien, 5. jūlijā, domes ārkārtas sēdē par priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju kļuvis līdzšinējais mēra vietnieks Vilnis Ķirsis no „Jaunās Vienotības”. Vārds “kļuva” ir visatbilstošākais, jo deputāti par viņu tā arī nebalsoja. Ķirsis par galvaspilsētas pagaidu saimnieku kļuvis savstarpēji vienojoties ar pārējiem vicemēriem. Tas deputātu vidū raisījis lielu neizpratni. Tāpēc arvien aktuāls kļūst jautājums par jaunas koalīcijas izveidi.

Pārmaiņas Rīgas rātsnamā jeb kurš turpmāk vadīs galvaspilsētas domi? Krustpunktā diskutē Rīgas domes pārstāvji. Svētdien Dziesmu svētku gājienā daudzo Rīgas dalībnieku priekšgalā plecu pie pleca gāja arī Rīgas domes vadība - mērs Mārtiņš Staķis un trīs viņa vietnieki. Jau nākamajā rītā kļuva skaidrs, ka tā bija pēdējā reize, kad galvaspilsētas vadībā bija publiski redzama kopā. Pirmdienas rītā domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis paziņoja par atkāpšanos no amata, skaidrojot, ka viņam nav pieņemama kolēģu nodevība. Krustpunktā diskusiju par notiekošo Rīgas domes valdošajā koalīcijā bijām ieplānojuši jau pirms nedēļas, bet, protams, nevarējām paredzēt šādu notikumu pavērsienu. Kas notiek Rīgas vadībā? Šo jautājumu šajās dienās uzdod daudzi, atbildes meklējam arī mēs. Diskutē Rīgas domes "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Olafs Pulks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, "Par/ Progresīvie" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs un Rīgas domes Nacionālās apvienības Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Dainis Locis.  

Valsts iestāžu komunikācija ar medijiem un sabiedrību: vai valsts iestādes pietiekami skaidro dažādus pieņemtos un iecerētos lēmumus sabiedrībai, vai ieklausās arī tās viedoklī? Krustpunktā diskutē Latvijas sabiedrisko attiecību profesionāļu asociācijas biedrs, komunikācijas eksperts Ivars Svilāns, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis. To, cik svarīga ir komunikācija ar sabiedrību notikumos, kuros iesaistīts liels ļaužu skaits, pierāda arī Dziesmu svētki. Daudz neskaidrību dalībniekiem par to, ko drīkst ienest pasākuma teritorijā, un diemžēl šis nevajadzīgais troksnis ap kotlešu maizēm un ūdens pudelēm dažbrīd aizēno svētkus, kuriem tūkstošiem cilvēku gatavojas piecu gadu garumā.  Krustpunktā runājam par valsts saziņu ar sabiedrību. Kā un vai pietiekami valsts pārvalde skaidro dažādus pieņemtos un iecerētos lēmumus, vai ieklausās sabiedrības viedoklī un kā tiek plānota komunikācija iespējamās krīzes situācijās, ņemot vērā karu Ukrainā un viltus ziņu laikmetu.  

Grandiozās Rīgas ielu rekonstrukcijas novedušas arī pie pārbūves Rīgas rātsnamā. Mērs Mārtiņš Staķis aizie no amata, apvainojot bijušos partnerus nodevībā un vēlmē atgriezties pie korumpantu shēmām. Vicemēri to sauc par meliem un gatavi sākt sarunas par jaunu koalīciju. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis lēmis par atkāpšanos no amata, jo vairs nevarot uzņemties atbildību par Rīgas domes lēmumiem. Līdzšinējie koalīcijas partneri - "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un bloks "Kods Rīgai" - esot izveidojuši citu vairākumu kopā ar "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai". Lēmumus vairs nepieņemot kopā ar "Par/Progresīvo" frakciju, kurā ir arī Staķis. Šo apgalvojumu apstiprinot pagājušajā nedēļā notikušais balsojums par jaunas izmeklēšanas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā. Šīs komisijas izveidi Staķis saista ar vēlmi paslaucīt zem tepiķa jau sākto izmeklēšanu par neskaidru vismaz 1,6 miljonu eiro izmantojumu ceļu remontos. Jaunas izmeklēšanas komisijas izveidi koalīcijas partneri panākuši ar opozīcijas atbalstu, par ko Rīgas mērs nevarot uzņemties atbildību. Politiskās kaislības galvapilsētā analizē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle. Uzklausām arī pilsētnieku domas.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis nolēmis atkāpties no amata. Atkāpšanās no Rīgas vadītāja amata ir saistīta ar nesaskaņām un šķelšanos koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā. Tāpat pastāvot fundamentālas atšķirības uzskatos, kā attīstīt Rīgu. Tā intervija Latvijas Radio teica Staķis. Kā arī – ir bijuši politiķu mēģinājumi izdarīt tiešu ietekmi uz domes darbiniekiem un kapitālsabiedrībām.

8. jūlijā paredzēta jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča inaugurācija, bet līdzšinējais prezidents Egils Levits uzreiz pēc amata pilnvaru beigām sāks saņemt likumā noteikto nodrošinājumu – pensiju 85% apmērā no prezidenta algas. Viņam būs arī valsts piešķirts auto un sekretārs, kā arī apsardze. Tikmēr platformā „Manabalss.lv” vairāk nekā 13 000 cilvēku nobalsojuši par iniciatīvu samazināt bijušajiem valsts prezidentiem paredzēto valsts nodrošinājumu. Kā vērtēt šo ierosinājumu un cik dāsns tagad ir atbalsts agrākajiem valsts vadītājiem? Atstājot amatu, bijušais prezidents ik mēnesi saņem pensiju, kas vienāda ar 85% no Valsts prezidenta ikmēneša atalgojuma. Kā liecina publiski pieejamā informācija, Egila Levita alga šogad ir gandrīz 8000 eiro mēnesī; 85% jeb pensijas lielums līdz ar to būtu nedaudz virs 6700 eiro. Vēl bez pensijas bijušajam Valsts prezidentam pienākas arī auto un sekretārs uz visu mūžu, bet vēl četrus turpmākos gadus – arī apsardze. Sekretāra algu maksā no Valsts prezidenta kancelejas budžeta, bet mašīnu un apsardzi nodrošina Aizsardzības ministrija. Nepieciešamības gadījumā bijušais valsts galva reprezentācijas nolūkos var izmantot telpas Rīgas pilī. Vēl Valsts prezidentam ir tiesības izpirkt kādas iepatikušās dāvanas, kas viņam pasniegtas, augstajā amatā strādājot, bet vai un kādas veltes iegādāsies Egils Levits, vēl neesot zināms, norādīja Vasts prezidenta kancelejā. Visu to likums garantē neatkarīgi no tā, vai un kādi ir bijušā valsts vadītāja ienākumi, bet arī tad, ja neko tādu valsts nepiešķirtu, Egilam Levitam nebūtu jācieš trūkums: kā liecina viņa amatpersonas ienākumu deklarācija par 2022.gadu, pašreizējam prezidentam ir gan īpašumi, gan uzkrājumi, gan arī pensija, ko viņš saņem kā bijušais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis – tās apmērs pērn bijis kopumā virs 190 tūkstošiem eiro. Tikmēr platformā "manabalss.lv" iniciatīva izbeigt Valsts prezidenta uzturēšanu par tautas naudu savākusi jau stipri vairāk nekā 10 000 balsu, kas ir slieksnis, lai priekšlikums tiktu nodots izskatīšanai parlamentā. Ierosināts saglabāt samērīgas sociālās garantijas. Šis priekšlikums ir visai saprātīgs, tā vērtē politologs Juris Rozenvalds. Jāpiebilst, ka Valsts prezidentiem garantēto labumu loks jau ir sašaurināts, proti, likums vairs neparedz bijušos valsts vadītājus nodrošināt ar dzīvokli. Šādi grozījumi likumā izdarīti jau pirms vairākiem gadiem; tad tika palielināta prezidenta pensija – no 50 līdz 85% no atalgojuma.

Spriedze Rīgas domes koalīcijā nerimst un jautājums par galvaspilsētas mēra Mārtiņa Staķa krēsla stabilitāti ir kļuvis arvien aktuālāks. Tas līdzās sarunām par valdības tālāko darbu, kas čūkst lēnītēm kā jāņuguns rītausmā. Nevar aizmirst arī kavēšanos ar 9. klases absolventu centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanu, kas sagādāja lieku stresu un nepatīkamus brīžus skolēniem un viņu ģimenēm.Aktualitātes Krustpunktā analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone un TV23 žurnālists Romāns Meļņiks.      

Krustpunktā šoreiz pievēršamies reģionāliem jautājumiem, pašvaldībām un visam citam, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības pārziņā, jo izvaicājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.      

Migrācijas jautājumu risināšanā Eiropas Savienībai (ES) ir jāsaglabā balanss starp solidaritāti un atbildību. To intervijā Latvijas Radio norādīja Spānijas vēstnieks Latvijā Manuels Alhams Oreness. Spānija 1.jūlijā no Zviedrijas pārņems prezidentūru Eiropas Savienībā. Eiropas vienotība, stratēģiskā autonomija, konkurētspējīga ekonomika un cīņa ar klimata pārmaiņām ir izvirzītas kā prezidentūras prioritātes. Par tām un arī par atbalstu Ukrainai un Spānijas ekonomiku saruna ar vēstnieku.

Prigožina dumpis Krievijā gluži kā spoks naksnīgā ceļmalā - pēkšņi pavīdēja un tikpat piepeši arī nozuda, bet tagad ir palicis visu mutēs. Joprojām izskan visdažādākās versijas, kas vāgneriešiem lika iet uz Maskavu un tad griezties atpakaļ, bet skaidrs, ka tas ir nozīmīgs notikums visas pasaules acīs. Par rietumu pasaules reakciju uz Prigožina dumpi runāsim šodien raidījumā. Ir palikušas vien pāris nedēļas līdz NATO samitam un vāgneriešu izgājiens ielauzīsies arī tā dienas kārtībā. Galu galā Prigožins ir devies vai dosies uz Minsku un jautājums, vai un cik viņa izslavēti nežēlīgo kaujinieku pārcelsies līdzi. Un tas ir pavisam blakus mūsu robežām. Aktualitātes vērtē Latvijass Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un politologs Andis Kudors. Vāgners un popkorns Vairāki pasaules mediji jau nodēvējuši privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” dumpi kā Putina režīmam bīstamāko epizodi visā tā pastāvēšanas vēsturē. Tiek norādīts, ka situācija, kad Maskavai šādā veidā pietuvojas varai nedraudzīgs pašmāju spēks, nav piedzīvota kopš Krievijas pilsoņu kara laikiem. Tikām sociālajos tīklos dumpja dienās parādījās videoklipi, kuros prezidents Zelenskis vai kāds cits Ukrainu simbolizējošs personāžs iekārtojies pie ekrāna ar popkornu un aliņu – tā sakot, vēro šovu. „Mēs rūpīgi vērojam,” „mēs sekojam,” „mēs esam informēti,” „mēs koordinējam mūsu rīcību” – šīs frāzes bija praktiski neiztrūkstošas pirmajos komentāros, kurus dumpja sakarā sniedza pasaules valstu vadītāji un citas amatpersonas. Daži, kā Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un Turcijas prezidents Radžips Taijips Erdogans aicināja konfliktā iesaistītās puses rīkoties saprātīgi un atbildīgi. Citi, kā Eiropadomes prezidents Šarls Mišels vai Kanādas premjerministrs Džastins Trudo uzsvēra, ka notiekošais ir Krievijas iekšēja lieta. To pašu pauda oficiālās Pekinas un oficiālās Teherānas pārstāvji, pie tam apliecinot savu atbalstu Kremļa varai. Notikumiem attīstoties, vairojās komentāri, kas norādīja uz cēloņsakarību starp Krievijas agresiju pret Ukrainu un stāvokļa destabilizēšanos pašā Krievijā. Kā viena no pirmajām šo viedokli vēl sestdien, 24. jūnijā, pauda Itālijas premjerministre Džordžija Meloni, vēlāk ar līdzīgiem izteikumiem nākot klajā arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietu un drošības jautājumos Žuzeps Borels, Savienoto Valstu valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs u.c. Austrijas kanclers Karls Nehammers pauda bažas sakarā ar Krievijas kodolarsenālu drošību, savukārt Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku norādīja, ka notiekošais apliecinot, cik pareiza ir Moldovas politika, virzoties projām no potenciālā haosa perēkļa Krievijas un Eiropas Savienības virzienā. Ar spilgtu citātu dumpja laikā izcēlās Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis, sakot: „Es tā skatos, ka manas vasaras brīvdienas Krimā tuvojas.”   Ar pastiprinātu interesi notikumus Rostovā pie Donas un Voroņežā vēroja tajās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs, kurās darbojas „Vāgnera grupas” algotņi. Cerības, ka Prigožina uzņēmuma nonākšana konfliktā ar Kremli veicinās „vāgneriešu” aizvākšanos no viņu valstīm, izteikuši ļaudis no Sīrijas opozīcijas un Lībijas Nacionālās vienotības valdības, kuras konkurējošo spēku, feldmaršala Haftara valdību, atbalsts „Vāgnera grupas” algotņi. Domājams, ar nervozitāti notiekošo vēro arī Mali un Centrālāfrikas Republikas militāro huntu vadība, ciktāl šīs varas balsta tur izvietotie „vāgneriešu” kontingenti. Kad monstrs tepat aiz stūra Ātrums, ar kādu pa Krieviju pārvietojās sadumpojušos „vāgneriešu” kolonas, liek vēlreiz pārvērtēt NATO ziemeļaustrumu flanga aizsardzības spējas. Lielāku Krievijas vai Baltkrievijas spēku koncentrēšanās Baltijas un Polijas robežu tuvumā, protams, tiktu savlaicīgi pamanīta, un alianses spēki attiecīgi mobilizētos. Taču nav izslēdzama salīdzinoši pēkšņa samērā nelielu, taču labi sagatavotu un vadītu vienību parādīšanās, kas arī var būt nopietns destabilizējošs faktors. Pamatu vēl lielākām bažām rada tas, ka karakungs Prigožins ar vairākiem tūkstošiem savu rīkļurāvēju, cik noprotams, grasās vismaz uz laiku ieperināties Baltkrievijā, gluži tuvu Latvijas un Lietuvas robežām. Tāpat „Vāgnera grupas” dumpis liek nopietni apsvērt plašākus drošības jautājumus – cik liela ir nopietnu iekšēju juku iespējamība Krievijā, kas tādā gadījumā notiktu ar Krievijas kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču arsenāliem, kurp varētu virzīties potenciālās bēgļu straumes. Viss iepriekšminētais noteikti būs nākamā NATO samita uzmanības centrā, kad tā dalībnieki 11. un 12. jūlijā tiksies Viļņā. Lietuvas prezidents Gitans Nauseda gan izteicies, ka pēdējie Krievijas notikumi neliekot būtiski mainīt vispārējo alianses drošības plānu reģionam, tomēr nenākas šaubīties, ka tie kalpos par argumentu vēl intensīvākai šo spēju stiprināšanai. Kopumā Viļņas samita visvairāk diskutētais jautājums diezgan nepārprotami būs Ukrainas uzņemšanas nosacījumi – cik drīz pēc kara beigām tas varētu notikt. Vēl viena samita dienaskārtības tēma ir Turcijas joprojām bloķētā Zviedrijas uzņemšana aliansē. Tāpat aktuāls ir jautājums par nākamo alianses ģenerālsekretāru, jo Jenss Stoltenbergs paudis nodomu oktobrī šo amatu pamest. Taču nav izslēgts, ka viņam nāksies tajā uzkavēties vēl kādus mēnešus, ja dalībvalstis nespēs operatīvi izraudzīt funkciju pārņēmēju. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Lai veselības aprūpes valsts finansējuma lielumu padarītu mazāk atkarīgu no politiskiem lēmumiem, Veselības ministrijā un arī Finanšu ministrijā izskanējusi iecere pārveidot šīs nozares naudas ieguves un pārdales kārtību. Kā paraugu plānots izmantot Igaunijas veselības aprūpes finansēšanas sistēmu. Tā atgādina mūsu pensiju sistēmu: budžetu jeb fondu veido garantēti ienākumi no sociālajiem maksājumiem. Par šīs sistēmas darbības pamatprincipiem, priekšrocībām un trūkumiem izvaicājam Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Veselības sistēmas attīstības departamenta vadītāju Kersti Esnaru. Kā veselības aprūpes sistēmas finansēšana Igaunijā tiek organizēta un cik sen? Mūsu sistēma darbojas kopš 90.gadu sākuma. Princips ir saglabājies kopš tā laika. Mums ir iezīmēta sociālā nodokļa daļa, ko maksā darba devēji. Sociālais nodoklis ir 33%, un no tiem 13% nonāk veselības apdrošināšanas fondā. Igaunijā gandrīz visas veselības aprūpes izmaksas tiek segtas no šī fonda. Dalība veselības apdrošināšanas sistēmā ir obligāta, no tās nevar atteikties. Ja cilvēks strādā, darba devējam jāmaksā sociālais nodoklis. Sistēma ir solidāra: ir arī tā sauktās pielīdzinātās sabiedrības grupas, piemēram, pensionāri, kuri sociālo nodokli nemaksā, taču veselības apdrošināšana ietver arī viņus. Kopš aptuveni 2017. gada par nestrādājošajiem pensionāriem iemaksas veselības apdrošināšanas fondā sāka veikt valsts. Sākumā tie bija septiņi procenti no minimālās pensijas. Četru gadu laikā iemaksu lielums pakāpeniski paaugstinājās, līdz sasniedza tādu pašu apmēru kā strādājošajiem, proti, 13 procentus. Ir arī citas pielīdzinātās grupas, piemēram, studenti un valsts militārā dienesta karavīri. Kovida laikā ar īpašu valdības lēmumu fondā tika ieskaitīta papildu nauda, bet lielākā daļa nāk no sociālā nodokļa. Ir arī cilvēki, kuri strādā mainīgos apstākļos un ir elastīgi – vienu dienu dara to, citu dienu – kaut ko citu. Šai sabiedrības grupai var nebūt regulāru ikmēneša ienākumu un līdz ar to nav ikmēneša nodokļu maksājumu. Pašlaik risinām to, lai veselības apdrošināšanas sistēma ietvertu arī šo sabiedrības grupu. Tādi ir, piemēram, dažādi mākslinieki vai mūziķi, kuri varbūt saņem kādu stipendiju un sociālo nodokli maksā tikai par vienu mēnesi.  

Vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli paredz izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā otrdien vienojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, uzdodot Kultūras ministrijai (KM) izstrādāt attiecīgus likumu grozījumus, lai sabiedriskos medijus varētu apvienot no 2025. gada.  Divas darba grupas par sabiedrisko mediju apvienošanu un to finansēšanas modeļa maiņu sekoja Latvijas Radio darbinieku kolektīvā vēstulē paustajām bažām par sabiedrisko mediju apvienošanas procesa sasteigtību un nepietiekamu sasaisti ar uzdevumu vienlaikus ar apvienošanu virzīt sabiedrisko mediju finansējuma palielinājumu. Argumentus par labu pārdomātai sabiedrisko mediju apvienošanai vizītēs Igaunijas un Lietuvas sabiedriskajos medijos smēlušies arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti kopā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vadību. Tur sabiedrisko mediju finansējumu un attīstību plāno vairāku gadu griezumā, ļaujot plānot investīcijas attīstībai, straujāk attīstīt digitālos risinājumus, kas līdzās klasiskajai radio un TV apraidei kļūst arvien populārāki. Šā gada rudenī skaidrību par šo procesu virzību no politiskās vadības prasa Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis. Sabiedrisko mediju ilgtermiņa attīstību saista ar no ikgadējiem politiskiem budžeta gatavošanas lēmumiem neatkarīgu, atbilstoši augošu un prognozējamu budžetu. Iepriekšējās apspriedēs par piemērotāko atzīts sabiedrisko mediju finansējumu saistīt ar konkrētiem procentiem no iekšzemes kopprodukta, lai sasniegtu Eiropas vidējo – 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Pret to gan iepriekš, gan pašlaik ir Finanšu ministrija. Komisijas sēdē pamatoja tās pārstāve Līga Šulca. Nav gatavības sekot arī Lietuvas piemēram un sabiedriskos medijus finansēt no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un akcīzes nodokļa ienākumu konkrētas summas. Tāpēc Saeimas komisijas deputāti izšķīrās piedāvāt sabiedrisko mediju finansēšanas plānu "divi vienā" – kompromisu, saglabājot gan sabiedrisko mediju budžeta piesaisti konkrētiem procentiem no iekšzemes kopprodukta, gan iekļaujot vēl vienu darba grupas piedāvātu scenāriju - sabiedrisko mediju budžeta pieaugumu plānot trīs gadu nogrieznī. Saeimas komisija, kuras lēmumi nav saistoši valdībai, tādējādi mudina izvēlēties atšķirīgu pieeju, kā turpmāk finansēt sabiedriskos medijus, uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ieva Brante no „Apvienotā saraksta”. Komisija uzdeva par mediju nozari atbildīgajai Kultūras ministrijai sagatavot likuma grozījumus, kuros iezīmēti šie sabiedrisko mediju darbību ietekmējošie faktori. Galvenie principi, ko deputāti šādi cer nodrošināt, ir finansējuma pieaugums un prognozējamība vairākiem gadiem uz priekšu. Valdībā un vēlāk Saeimā darbu ar tiem turpinātu rudenī.

Tūlīt pēc Valsts Prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš paziņoja par nepieciešamību paplašināt valdošo koalīciju. Valdības paplašināšanas sarunas pirms Jāņiem taustāmus rezultātus nav devušas, jo esošie partneri netaisās neko paplašināt un sarunas ignorēja. Tomēr premjera partija "Jaunā Vienotība" ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem" par atsevišķiem jautājumiem ir vienojušies. Kas būs tālāk? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode un domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.  

Palikušas nepilnas divas nedēļas līdz brīdim, kad pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs stāsies Valsts prezidenta amatā. Atbilstoši pašreizējam koalīcijas līgumam atbildība par ārlietu jomu ir "Jaunās Vienotības" rokās, taču šī politiskā spēka pārstāvji plānus par nākamo ārlietu ministru pašlaik neatklāj. Šos pienākumus uz laiku, iespējams, varētu uzņemties kāds cits valdības loceklis. Ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Valsts prezidenta pienākumus sāks pildīt 8. jūlijā, kad viņš dos svinīgo zvērestu, stājoties amatā. Viņš bijis ārlietu ministrs kopš 2011. gada. Saistībā ar gaidāmām izmaiņām valdībā viens no jautājumiem ir par nākamo ārlietu ministru. Vēl pirms ievēlēšanas šajā amatā pats Rinkēvičs paudis, ka viņam ir iesakāmas dažas kandidatūras ārlietu ministra amatam. Tomēr, kā norāda esošajā koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības pārstāvis, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols, koalīcijā par nākamo ārlietu ministru neesot spriests. Kāda ministra pienākumu uzticēšana citam nebūtu nekas neparasts. Ministri kolēģus mēdz aizstāt, viņiem esot atvaļinājumā vai viņu ārvalstu vizīšu laikā. Ministri cita kolēģa amata pienākumus uz laiku uzņemas arī specifiskākos gadījumos. Piemēram, pērn, kad no iekšlietu ministres amata atkāpās Marija Golubeva, līdz nākamā ministra ievēlēšanai šos pienākumus uz laiku uzņēmās toreizējais aizsardzības ministrs. Taču pašreizējā politiskajā situācijā sagaidāmas plašākas izmaiņas koalīcijā. Tās varētu skaidrāk iezīmēties pēc diviem notikumiem – jaunā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča inaugurācijas 8. jūlijā un NATO samita Viļņā 11.–12. jūlijā. Atšķirībā no tagadējā Valsts prezidenta Egila Levita Rinkēvičs nav teicis, ka nevirzītu premjera amatam kandidātu, kurš piedāvā koalīciju ar Zaļo un zemnieku savienību. ZZS viens no līderiem Viktors Valainis pašlaik gan norāda, ka ar premjeru Krišjāni Kariņu un citiem "Jaunās Vienotības" pārstāvjiem Ārlietu ministrijas nākamo politisko vadītāju nav apsprieduši. Pagaidām atturīgs par nākamo ārlietu ministra pienākumu izpildītāju ir arī par jomu atbildīgās "Jaunās Vienotības" viens no līderiem finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Fokusējamies uz Rīgas problēmām. Galvaspilsētas domes koalīcijā izveidojies jauns spriedzes elements saistībā ar amatpersonu atstādināšanu un izmeklēšanu pilsētas Satiksmes departamentā par ielu remontiem iztērēto naudu. Bet tā – pilsēta dzīvo Dziesmu svētku gaidās un remontdarbu izraisītos sastrēgumos. Kā tas izskatās no domes priekšsēdētāja kabineta? Krustpunkta izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Latvijā naidīgas attieksmes dēļ pastāvīgi cieš lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas. Fizisku uzbrukumu dēļ viņi uz ielām nevar justies droši. Līvajs Amareins, Daugavpils iedzīvotājs: „Viņš paspēja man iesist vēl kādas četras reizes, pēc tam viņš mani pagrūda un turpināja sist pa galvu, pa seju.” Noziegumus pret cilvēkiem no LGBT kopienas iedrošina naida runa ne tikai sociālajos tīklos, bet arī nievājoša attieksme no Saeimas tribīnes. Aleksandrs Kiršteins, Saeimas deputāts no Nacionālās Apvienības: „Divi vīrieši, kas nodarbojas ar homoseksuālismu, ir pederasti. Nu ir kaut kādi geji. Kas ir gejisms, neviens jums nevar pateikt.” Pētījums rāda, ka homoseksuālus cilvēkus visvairāk nosoda iedzīvotāji Latgalē, kā arī krievvalodīgie. Aleksandrs (vārds mainīts), Krievijas pilsonis, kurš dzīvo Latvijā: „Es nepieņemu tādus uzskatus, kurus pasniedz Krievija. Protams, ka transcilvēkam… es pat nezinu, ko darītu tur.” Kāpēc iedzīvotāji Latgalē vairāk nosoda seksuālās minoritātes nekā citviet Latvijā un kādā mērā cilvēku attieksmi pret LGBT kopienu ietekmē Krievijas propaganda un dezinformācija, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.  

Cilvēki ar invaliditāti Latvijā nereti tiek aizmirsti vai uzskatīti par otrās šķiras cilvēkiem. Latvijā arī nav institūcijas, kura praksē pārliecinātos, vai jaunuzceltas būves ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kā to risināt, Krustpunktā diskutē invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis, Valsts kontroles padomes loceklis un Piektās revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša un Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons. Pēdējās nedēļas sabiedrību pāršalkuši vairāki skaļi notikumi, kad nācies secināt, ka cilvēki ar invaliditāti Latvijā joprojām tiek piemirsti. Daudz ir apspriests skandāls ar "airBaltic" partnerkompāniju, kas neielaida lidmašīnas reisā četrkājaino pavadoni. Jācer, ka nacionālajai kompānijai tā būs laba mācība, slēdzot sadarbības līgumus. Ja šādi gadījumi atklāj vājos punktus un liek izdarīt tūlītējus secinājumus, ir joma, kur sistēma līdz galam nestrādā jau daudzu gadu garumā. Runa ir par būvniecību. Nesen tika daudz apspriests jaunais dzelzceļa pārvads pie Mangaļiem, kas ir uzbūvēts tā, ka ratiņkrēslā esošs cilvēks var tikai minēt, vai lifts darbosies. Citādi nekur nokļūt nav iespējams. Pēc tam sekoja fotogrāfija sociālajos tīklos no būvējamā Brasas tilta. Tur gan vēlāk izskanēja skaidrojums, ka viena puse tilta, kas vēl top, būs pieejama cilvēkiem ratiņkrēslā. Bet šī nopietna problēma kopumā, Latvijā joprojām top objekti, kurus būvējot, par visiem netiek padomāts.

Igaunijas parlaments šodien, 20. jūnijā, atbalstīja viendzimuma laulību legalizēšanu. Tādējādi Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti, kurā būs atļautas viendzimuma laulības. Vēsturisks lēmums – tā Igaunijas sabiedriskie mediji šodien vēsta par parlamenta balsojumu. Par likumu, ar kuru tiek atbalstīta viendzimuma laulību legalizēšana, nobalsoja 55 deputāti, 34 deputāti balsoja pret, bet viens deputāts atturējās. Ko paredz pieņemtais likums? Tas paredz, ka no 2024.gada 1.janvāra Igaunijā būs iespējama laulība starp diviem pieaugušajiem neatkarīgi no viņu dzimuma. Likums arī paredz iespēju noslēgt kopdzīves līgumu, un reģistrētie partneri saskaņā ar likumu varēs noslēgt laulību vienkāršotā procedūrā. Tāpat viendzimuma pāri varēs arī adoptēt bērnus. Un viendzimuma laulātie varēs adoptēt sava laulātā bērnu ar bioloģiskā vecāka piekrišanu. Likumā ir noteikts princips, ka bērnam nevar būt vairāk nekā divi vecāki. Tiek saglabāts princips, ka tiesības un pienākumi attiecībā uz bērnu vispirms un galvenokārt ir bioloģiskajiem vecākiem. Līdztekus laulībām cilvēkiem turpmāk būs arī iespēja noslēgt kopdzīves līgumu. Un arī pāriem, kuri noslēguši kopdzīves līgumu, tiek dota iespēja vienkāršotā kārtībā pāriet uz laulību. Likumu vēl jāapstiprina prezidentam Alaram Karisam un sagaidāms, ka viņš to arī darīs. Viedokli izsaka kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis. Uzklausām arī Latvijas politiķu domas viendzimuma laulību legalizēšanu Latvijā.

Latvijā būs jāizstrādā vispārējās veselības apdrošināšanas modelis, tā izteicies premjers Krišjānis Kariņš, norādot, ka ieviest to vajadzētu jau pēc pāris gadiem. Cik tas ir reāli un ko tas mainīs veselības aprūpē, Krustpunktā analizē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska. Par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas sasaisti ar nodokļiem diskutē sen, bet nu par to panākta politiska vienošanās valdības darba grupā, kas spriež par nodokļu politikas pilnveidošanu. Kā piemērs tiek minēta Igaunijā ieviestā sistēma, kur veselības aprūpei atvēl daļu no sociālajām iemaksām, bet pakalpojumus arī saņem tikai nodokļu maksātāji, kā arī noteiktas iedzīvotāju grupas, kuras apdrošina valsts. Vai ar šādām izmaiņām remdēs mūžīgo naudas badu medicīnas nozarē un samazinās privāti iepludināto finanšu apjomu?  

Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumos Saeimā iesniegta virkne priekšlikumu, kas saistīti arī ar grādīgo dzērienu pieejamības ierobežošanu. Tostarp rosināts celt vecuma latiņu, no kura atļauts pārdot alkoholu, aizliegt alkohola tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, kā arī liegt alkohola tirdzniecību internetā. Sākotnējais likumprojekts paredz samazināt alkohola patēriņu ar reklāmas un akciju ierobežošanu, kā arī ar alkohola tirdzniecības liegumu tieši azartspēļu automātu zālēs, bet rudenī gaidāmas plašas diskusijas par papildu priekšlikumiem.

Veselības aizsardzību mēs uztveram tāpat kā valsts aizsardzību. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Apvienotā saraksta izvirzītā veselības ministre Līga Meņģelsone, izsakot gandarījumu, ka izdevies vienoties par naudu veselības aprūpei. Ministre teica, ir daudz uzkrājušos problēmu un ka nauda tiks likta lietā vairākos posmos. 57 miljoni eiro tiks izlietoti uzreiz – šobrīd svarīgākiem izdevumiem – ambulatoram sektoram. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) vakar, 19. jūinjā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka pēc veselības aprūpei nepieciešamo 140 miljonu atrašanas valstī palikušas tikai rezerves neparedzētām situācijām.

Šodien, 19. jūnijā, Saeimā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē pārrunās Ārvalstu investīciju piesaisti un konkurētspēju Baltijas reģionā. Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Gundars Bērziņš Latvijas Radio sacīja, ka ārvalstu investoriem ir svarīga virspeļņas gūšana – tātad būtiska ir darbaspēka pieejamība un zemi nodokļi. Bērziņš sacīja, ka Speciālajai darba grupai, kas patlaban strādā pie nodokļu izmaiņām, vajadzētu skaidri noformulēt, ko vēlas ar šo nodokļu reformu panākt.

"Mūs sit, bet mēs izdzīvojam!" tā saka viena no applūdušās Hersonas salas iedzīvotājām, kas bija spiesta evakuēties pirmajā dienā pēc Kahovkas hidroelektrostacijas dambja iznīcināšanas. Ir svētdiena, 11. jūnijs, – sestā diena kopš Kahovkas hidroelektrostacijas dambja iznīcināšanas. Kopā ar medicīniskā bataljona "Hospitalieri" brīvprātīgajiem atrodos Hersonā un esam ceļā uz vienu no palīdzības punktiem plūdos cietušajiem iedzīvotājiem.  Kopš 6. jūnija šajā apgabalā evakuēti 2718 cilvēki, plūdu laikā 5 cilvēki miruši, bet 35 atzīti par pazudušiem, viņu vidū arī septiņi bērni. "Lija visu nakti un līst, un ūdens līmenis tagad celsies. Šobrīd novērtēt, kas būs tālāk, ir ļoti grūti," atzīst brīvprātīgais Mihailčiks. Zem ūdens Hersonas apgabalā joprojām atrodas 77 kvadrātkilometri teritorijas ar 46 apdzīvotām vietām – gan ukraiņu, gan arī Krievijas kontrolētajās teritorijās. No braukšanas pa ūdeni automašīnas radiators sāk kūpēt un, baidoties iestrēgt kādā bedrē, kas zem ūdens nav redzama, nolemjam atgriezties uz sauszemes. Esam sasnieguši humānās palīdzības punktu, kas iekārtots kādas daudzstāvu dzīvojamās ēkas pagalmā. Te ir pamatīga burzma – manāmi cilvēki, kas atnākuši pēc palīdzības, bariņš brīvprātīgo no dažādām palīdzības sniegšanas organizācijām, visam pa vidu bērni un pat savā nodabā staigājoši mājdzīvnieki. Brīvprātīgo darbu šeit organizē Ļena – enerģiska vidēja vecuma sieviete. Viņa stāsta: "Mēs no vakardienas un šodien pieņemam tikai tos cilvēkus, kas cietuši plūdos, kuri palikuši uz ielas. Viņi ir kaut kur izmitināti, bet viņi palikuši bez nekā."

Politikā par kādu dzīvīgumu, šķiet, šonedēļ gādāja vien deputāte Ramona Petraviča no "Latvija pirmajā vietā!", kas mēģināja sadzīvot ar festivālā "Lampa" piedzīvoto "cepienu". Bet koalīcijas sarunas - bez pārmaiņām: premjers grib plašāku koalīciju, tomēr nespēj neko izdarīt. Tā vismaz izskatās publiski. Nozīmīga šīs nedēļas ziņa ir par atklāto karteli ceļu būvē, savukārt mediju organizācijas prasa atsaukt uzrauga - NEPLP - sastāvu. Aktualitātes Krustpunktā analizē Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Diemžēl cilvēce ir sasniegusi vēl vienu traģisku rekordu – līdz 2022. gada beigām vairāk nekā 108 miljoni cilvēku visā pasaulē bija spiesti pamest savas mājas un doties bēgļu gaitās. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja ANO Bēgļu aģentūras komunikācijas un ārējo attiecību pārstāve Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Elizabete Arnsdorfa Haslunda. Viņa atzīmēja, ka bēgļu un piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaita pieaugums saistīts ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kā arī ar vairākām citām krīzēm un konfliktiem visā pasaulē, kuri retāk nonāk ziņu virsrakstos, jo tie norisinās attālos zemes nostūros.

Dita Krauze ir Anglijā dzīvojoša latviete, kura savu atvaļinājumu izlēma pavadīt Ļvivā, strādājot kā brīvprātīgais un palīdzot gatavot ēdienu Ukrainas karavīriem. Dita stāsta par šīs pieredzes praktisko pusi un gandarījumu, ko tas nesis.   Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā, cik pacietīgi būs rietumi, sekojot līdzi Ukrainas pretuzbrukuma panākumiem, vērtē NATO macības Baltijas jūrā, kā arī skaidro, kas svarīgs gaidāms līdz NATO samitam Viļņā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Eiropas Komisija šodien publicējusi ieteikumus, lai atbalstītu Eiropas Savienības sociālo ekonomiku. Priekšlikumu mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus sociālās ekonomikas organizāciju uzplakumam un izaugsmei, kā arī palielināt informētību par to potenciālu. Eiropā ir 2,8 miljoni sociālās ekonomikas struktūru, kuras kopumā nodarbina 13,6 miljonus cilvēku un piedāvā risināt sabiedrībā svarīgas problēmas. Minētās struktūras aptver ļoti dažādas nozares — no sociālajiem un aprūpes pakalpojumiem līdz mājokļiem, atpūtai un enerģijai par pieņemamu cenu —, un tās var būt organizētas dažādās formās, piemēram, kā kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas asociācijas, fondi un sociālie uzņēmumi. Eiropas Savienība vēlas, lai vismaz 78 % cilvēku vecumā no 20 līdz 64 gadiem būtu nodarbināti, vismaz 60 % — būtu apmācībā un lai vismaz 15 miljoni cilvēku izkļūst no nabadzības vai sociālās atstumtības. 2021.gada decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar „Sociālās ekonomikas rīcības plānu”. Saskaņā ar to, Komisija šonedēļ prezentēja priekšlikumus sociālās ekonomikas atbalstam, norādot, ka sociālajā ekonomikā par prioritāti ir jābūt nevis peļņai, bet gan cilvēkiem, kā arī sociālajiem un vides mērķiem. Priekšlikumu mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus sociālās ekonomikas organizāciju uzplaukumam un izaugsmei, kā arī palielināt informētību par to potenciālu, jo īpaši kvalitatīvu darbvietu radīšanā, kā arī inovācijas un sociālās iekļaušanas atbalstīšanā. Komisija, piemēram, aicina izstrādāt darba tirgus rīcībpolitikas, kas atbalsta darba ņēmējus sociālajos uzņēmumos, veicina sociālo uzņēmējdarbību un nodrošina taisnīgus darba apstākļus. Tāpat dalībvalstis tiek aicinātas nodrošinot pieejamus un kvalitatīvus sociālos un aprūpes pakalpojumus un mājokļus, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. Komisijas ieskatā būtu jāuzlabo arī piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam, tai skaitā Eiropas Savienības fondiem. Turklāt Komisija arī iesaka dalībvalstīm optimāli izmantot pieejamo Eiropas Savienības finansējumu no dažādām programmām, kas palīdzēs dalībvalstīm veicināt sociālo ekonomiku. Komisija arī prezentējusi sociālās ekonomikas vārteju, proti, tīmekļvietni, kas sociālās ekonomikas struktūrām sniedz informāciju par Eiropas Savienības finansējumu, apmācības iespējām, pasākumiem, informāciju par konkrētām valstīm un par to, kur iegūt papildu resursus.

Latvija nav tālu no ārkārtas stāvokļa izsludināšanas lauksaimniecībā sausuma dēļ, intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits no Apvienotā saraksta. Latvija var cerēt uz Eiropas atbalstu kompensācijās un pieļauj atbalstu valsts līmenī. Par ārkārtas situāciju varēšot vērtēt pēc Jāņiem, teica Šmits.

Eiropas Savienības (ES) valstis spriež par migrācijas noteikumu reformu: ko tā paredz un kāda ir Latvijas nostāja? Krustpunktā diskutē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (Apvienotais saraksts), Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (Progresīvie) un "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks. Situācija ar migrantu centieniem iekļūt Eiropas Savienībā atkal saasinās. Uzsvars no Ukrainas bēgļiem, kas raduši atbalstu praktiski visās valstīs, tagad no jauna pārvirzās uz migrantu plūsmām no dienvidiem. Eiropas dienvidzemes sūdzas, ka netiek galā vairs ar lielo patvēruma meklētāju skaitu, nometnes ir pārpildītas, bet pārējā Eiropa talkā nenāk.  Tāpēc ziņa par jauno patvēruma politiku, par ko esot vienojušies iekšlietu ministri, šīm valstīm ir svarīga. Bet Polija un Ungārija jau ir paziņojušas, ka šo vienošanos neatbalstīs, turklāt Polija organizēšot arī citu valstu koalīciju. Mediju telpā izskan pārliecība, ka priekšā gaidāmas grūtas un arī asas diskusijas.  Mums, kas saskaramies ar Baltkrievijas radītajiem izaicinājumiem, turklāt mums nav skaidrs, kas notiks tālākā nākotnē Krievijā, šis ir ļoti būtisks jautājums. Ko ir sarunājuši Eiropas iekšlietu ministri, kāda Latvijas nostāja, vai mēs pievienosimies Polijas centieniem bloķēt procesu?  

"Jaunās Vienotības" pārstāvji tieši raidījuma skanēšana laikā Ministru kabineta ēkā sāk sarunu ar koalīcijas partneriem "Apvienoto sarakstu". Tikšanās nolūks – pārrunāt iespējas paplašināt valdības sastāvu. Pret to iebilst esošie koalīcijas partneri. Partiju pārstāvji neoficiāli prognozē, ka ātra risinājuma šai situācijai nebūs un politiskais process ievilksies vismaz turpmāko mēnesi. Vienlaikus esošie koalīcijas partneri arī sola atbalstu esošajai valdībai ceturtdien, 15. jūnijā. Saeimā gaidāmajā balsojumā pret divu opozīcijas partiju izteikto neuzticību esošajai valdībai. Pēc pagājušajā nedēļā notikušajām sarunām ar pašlaik Saeimas opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem" premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" aicināja esošos partnerus valdībā un iespējamos sadarbības partnerus likt pie malas tradicionālās latviešu domstarpības un vienoties par kopīgu darbu. Aiz šī cēlā vēstījuma ir aicinājums vienoties par valdības paplašināšanu "Jaunajai Vienotībai", Zaļo un zemnieku savienībai, "Apvienotajam sarakstam", Nacionālajai apvienībai un partijai "Progresīvie". Grūtības strādāt vienā valdībā saskata Nacionālā apvienība un "Progresīvie", jo šie politiskie spēki ir pretējās nometnēs, piemēram, partnerattiecību regulējuma jautājumos. Pašlaik saglabājas "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības kopīga nostāja, ka valdības sastāvā izmaiņas nav nepieciešamas. To apliecina arī vārds vārdā līdzīgi vēstījumi neatbalstīt Saeimas "dziļās opozīcijas" - partiju "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" pieteikto opozīcijas pieprasījumu Kariņam un viņa vadītājai valdībai. Atgādināšu, ka šie politiskie spēki nav iesaistīti sarunās par valdības paplašināšanu.

Raidījumā “Brīvības bulvāris” saruna ar filozofu un komunikācijas pasniedzēju Edmundu Apsalonu par to, kāpēc mūsu viedokļi kļūst arvien polarizētāki, kā saprasties tad, ja vienoties nav iespējams, vai “politiskais tirgus” ir politiskās komunikācijas normāla parādība un kas ir konstruktīva komunikācija. Mēs nereti publiskajā vidē dzirdam diagnozi polarizēta sabiedrība, ka mums ir jāveido jauns sabiedriskais līgums, jārod dialogs ar dažādām sabiedrībā iesaistītajām pusēm, ka opozīcija nesarunājas ar pozīciju, ka koalīcija nesaprotas, ka vairākums neatbalsta mazākumu. Valdības paplašināšanu vai jaunas koalīcijas veidošana neizbēgami norāda arī uz komunikācijas problēmām politikā.  Filozofs Edmunds Apsalons savā jaunākajā grāmatā "Konstruktīvā komunikācija" uzdod jautājumu, vai ir iespējams visiem pieņemams un atšķirīgas pozīcijas vienojošs risinājums jautājumos, kuros opozicionārie redzējumi, pārliecības un nodomi ir kardināli atšķirīgi vai pat pretēji. Kāpēc gan sociālais un pilsoniskais, gan starppersonu dialogs neizdodas un kāpēc mūsu centieni sarunāties, saprasties un sadarboties citam ar citu ir lemti neveiksmei? Svarīgs ir jautājums par kontekstu, kurā saprašanās notiek. Bet kādā ziņā tas, ko tu māci uzņēmumiem vai organizācijām un to vadītājiem, ir attiecināms arī uz sabiedrību un politiku kopumā, ka tā nav liela atšķirība? Secinājumi par to, kā veidojama stratēģiska vai konstruktīva komunikācija, ka pēc būtības ir viens un tas pats, viena procesa divi dažādi aspekti. Edmunds Apsalons: Tas ir viens tas pats, ja mēs uz to skatāmies, ka komunikācija vienmēr notiek starp konkrētām personām. Es nodarbojas ar starppersonu komunikācijas jautājumiem, un starppersonu komunikācijā, protams, var būt ļoti dažādas un atšķirīgas tēmas, tajā skaitā arī politiskas un sociālas tēmas. Bet tas jau nemaina pašu situāciju, ka divas personas nonāk kontaktā cita ar citu un tad ir jautājums, ko abas puses vēlas darīt un ko abas puses prot darīt. Vienāda pieredze ir viselementārākais pamats, uz ko var balstīt savstarpēju saprašanos. Kopēja pieredze ļauj cilvēkiem citam citu saprast, taču saprasties var arī bez kopējas pieredzes, bet joprojām ir nepieciešams tas, ko es saucu par komunikācijas platformu. Respektīvi, ir jāatrod kaut kas, kas abus divus jau vieno: viens variants bija kopēja pieredze, cits variants - tie var būt kopēji mērķi, kuru vārdā mēs spējam saprasties. Tikpat labi tā var būt kopējā realitāte jeb tas, kā mēs notiekošo interpretējam. Tad mēs savu saprašanos balstam šajā notikuma interpretācijā. Tās var būt mūs vienojušas pārliecības, respektīvi, kaut kas, ko mēs esam ieņēmuši galvā, un esam pārliecināti, ka tieši tā un ne savādāk, un esam tik ļoti pārliecināti, ka tam pat nav vajadzīgi nekādi pierādījumi, ka tas tā varētu būt. Tas ir ticības jautājums. Ļoti bieži, arī šobrīd pēc prezidenta vēlēšanām, veidojot koalīciju, Latvijā dzirdam politikā pārmetumus, ka te jau notiek tirgošanās, te notiek kaut kāds politiskais tirgus, kur katrs meklē savu izdevīgumu. Edmunds Apsalons: Šie pārmetumi ir pilnīgi nevietā, jo tā ir stratēģiskās rīcības loģika panākt vēlamo risinājumu. Tamdēļ ir kāds jānopērk, tamdēļ ir kaut kas jādod pretī, jo tirgošanās notiek tad, kad mēs ne tikai no otra kaut ko ņemam, bet mēs arī kaut ko pretī dodam. Tas atbilst stratēģiskas rīcības loģikai. Jautājums jau ir tikai par to, vai stratēģiskā rīcība ir vienīgais veids, kā pastāvēt politikai. Vai visa politika ir tikai stratēģiska rīcība? Lielākā daļa teiks, jā, protams, jo kas tad ir jebkura politiķa vēlamā rokasgrāmata, pēc kuras vadīties savā komunikācijā - Makjavelli "Valdnieks", kur ir ļoti labi aprakstīta stratēģiskā komunikācija un stratēģiska rīcība kopumā. Vienmēr ir jautājums, vai tas ir vienīgais veids? Vai ir iespējams kaut kādā ziņā aprakstīt laikmetu no komunikācijas viedokļa, šī aspekta, ka viss strauji mainās? Mēs pat ieviešam jaunus jēdzienus, piemēram, medijpratība. Jauns vārds, kuru mums vajadzētu apgūt, lai mēs šajā komunikācijā spētu piedalīties. Edmunds Apsalons: Būtībā jau mediju pratība ir jautājums par mūsu prasmi uztvert un analizēt informāciju. Tā prasme ir bijusi aktuāla jebkuros laikos, arī pirms tehnoloģiskajām revolūcijām cilvēkiem, runājot citam ar citu, ļoti nozīmīga bija prasme saprast, ko viņš saka, spēja uztvert informāciju, spēja analizētinformāciju. Līdz ar to tādā principiālā jeb, kā es saku, loģikas līmenī, tie principi joprojām ir vieni tie paši. Jautājums ir par to, ko mēs katru reizi tajā struktūrā aktuāli ieliekam iekšā. Tas, protams, visu laiku mainās. Mums ļoti gribētos, ja mēs spētu vienreiz par kaut ko vienoties - tagad mēs tam visam piekrītam, un tad, balstoties uz to, mēs varētu līdz pasaules galam vai vismaz vienas paaudzes līmenī visus jautājumus risināt, atsaucoties uz to, kas mums ir visiem svēts, kam mēs visi ticam, par ko visi esam pārliecināti, kas mūs īstenībā vieno.  Tas, ko mēs redzam, ka šādi centieni radīt vienu statisku akmenī iekaltu platformu savstarpējai komunikācijai nav iespējams visu dinamisko izmaiņu dēļ. Ne tikai to izmaiņām dēļ, kas notiek pasaulē, bet lielākoties jau to izmaiņu dēļ, kas notiek mūsu izpratnē par pasauli.  Ir tāds sarežģīts komunikācijas žanrs, ko sauc par pārmaiņu komunikāciju. Ir tā vieglā komunikācija, un tad ir tas grūtais brīdis, ka kaut kas mainās, un mainoties, mēs vairs nevaram balstīties uz to, ko balstījāmies līdz šim, mums ir jauns pamats zem kājām un tamlīdzīgi. Bet īstenībā jau jebkura komunikācija ir par pārmaiņām, vai nu par pārmaiņām, vai pret pārmaiņām, bet pārmaiņas ir komunikācijas tēma. Ja nekas nemainās, ja nekas nenotiek, mums nav īsti par ko komunicēt. Kā tev iet? Nu iet labi, nekas nav mainījies. Viss, komunikācija ir beigusies. Pasaule visu laiku mainās, mēs visu laiku esam pārmaiņu procesā, un tad, kad jautā, kad tās pārmaiņas beigsies, es saku, nekad nebeigsies. Vienīgais nemainīgais šajā pasaulē ir tas, ka pārmaiņas visu laiku notiek, un mums ir nepieciešams ar šīm pārmaiņām kaut kā tikt galā. (..) Un kā lai mēs ar viņām tiekam galā? Mums par viņām ir jārunā ar kādu, mums ir jāatrod cilvēki, kurus arī šīs pārmaiņas satrauc, kuri arī par viņām domā, mums ir jāatrod kāds, kas domā līdzīgi mums, lai mēs saprotam, ka mums viss kārtībā, ka mēs esam normāli.   Edmunds Apsalons ir filozofijas doktors, studējis Brēmenes un Latvijas Universitātē, ir eksperts starppersonu komunikācijas jomā. Konsultējis un vadījis mācības iekšējās un ārējās komunikācijas jautājumos vairāk nekā simts organizācijās. Grāmatu "Valodas lietojuma loģika", "Komunikācijas kompetence" un "Konstruktīvā komunikācija" autors.  

Atgriežamies pie temata par skolu tīklu Latvijā. Tas ir bijis karsts temats jau daudzus gadus, jo par to, ka Latvijā ir pārāk daudz skolu, kas nevar nodrošināt kvalitatīvu izglītību un pietiekamu slodzi pedagogiem, ir spriests sen, bet ar skolu slēgšana vienmēr bijis smags lēmums. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija rosina lēmumus par skolu tīklu 7.- 12. klašu līmenī pieņemt centralizēti, nosakot kritērijus, kuriem skolai vai nu jāatbilst vai tā jāslēdz ciet. Cik tas ir lietderīgi un vai risinās sasāpējušās problēmas izglītības jomā, Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes vadītāja Karīna Miķelsone, bijusī Izglītības ministre Anita Muižniece, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure un Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputāts Andrejs Radževičs.  

14.jūnijā visā Latvijā pieminēsim Komunistiskā genocīda upurus - vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu, kurus padomju okupācijas režīms 1941. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Kopš tā laika tagad vēl dzīvi palikuši lielākoties tikai represēto bērni, kas dzimuši Krievijas attālākos apgabalos. Šie cilvēki Latvijā arī uzskatāmi par represētajiem, taču daļai ilgstoši neizdodas pierādīt savu statusu dažādu iemeslu dēļ. Dati liecina, ka pēdējos piecos gados šo statusu kopumā lūgušas 70 personas, no kurām pusei tas atteikts. Vai problēma ir tikai nepamatota vēlme pēc atvieglojumiem vai kādu arhīvu dokumentu trūkums, vai tomēr arī valsts attieksmē pret iepriekšējā režīma upuriem?

Ukrainas armija veikusi veiksmīgu pretuzbrukumu vairākos posmos, šādas ziņas pienāk gan no Kijivas, gan starptautiskajiem novērotājiem. Tiek minēts, ka ukraiņu spēki dažviet guvuši nopietnus panākumus. Bet rietumu analītiķi arī ziņo, ka veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā, Krievijas prezidents var izšķirties par plaša mēroga mobilizāciju. Par situācijas attīstību Ukrainā saruna Krustpunktā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.  

Krustpunktā tiešraide no sarunu festivāla „Lampa” Cēsīs. Diskusija „Paši ievēlējāt!”. Cik lielā mērā sabiedrība ir spējīga ietekmēt procesus politikā un valstī kopumā? Diskutē žurnāla „IR” komentētājs, žurnālists Pauls Raudseps, portāla „Delfi” galvenais redaktors Filips Lastovskis, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds un žurnāla „SestDiena” galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Saruna raidījumā daļēji skars politiskās aktualitātes valstī un saspīlējumu valdības partiju starpā, kas saasinājies pēc Valsts prezidenta vēlēšanām. Ja nu notiek tā, ka valdība krīt, jauna premjera nominēšana līdz 8.jūlijam būtu pašreizējā Valsts prezidenta rokās. Krustpunktā iztaujājam Valsts prezidentu Egilu Levitu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe.    

Pat ja karš beigtos jau rīt, mīnas Ukrainā sagādās briesmas vēl ilgus gadus. Par to pārliecināts Ukrainas Sapieru asociācijas vadītājs Timurs Pistrjuhs, kurš sarunā ar Tāli Eipuru atklāj gan, ko nozīmē atmīnēšanas darbi, gan to, kāpēc mīnu gadījumā drosme var būt nāvējoša.    Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu spriedīs par NATO flirtu ar Ukrainu, Francijas un Vācijas līderu īpašajiem izteikumiem, kā arī to, kā lielajos procesos ierakstās jauna prezidenta ievēlēšana Latvijā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Vajag vai nevajag striktāku regulējumu Latvijā tam, kā mēs izturamies pret dzīvniekiem. Šis jautājums pēdējās nedēļās ir kļuvis aktuāls, vācot parakstus par cietumsodu piemērošanu tiem, kas ir spīdzinājuši vai nogalinājuši savus mājdzīvniekus. Viedokļi bijuši dažādi, jo arī šobrīd sodi ir iespējami itin bargi, un daļa domā, ka jautājums drīzāk ir par to piemērošanu. Bet ir raisījušās diskusijas dažādos virzienos, vai nevajag pārskatīt labturības prasības kait vai jautājumā, kā mēs ļaujam suņus turēt pie ķēdes.  Vai un ko vajag pārskatīt, runājot par noteikumiem likuma prasībām Latvijā, un ko darīt, lai izskaustu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem? Krustpunktā diskutē raidījuma "Ķepa uz sirds" veidotāja un žurnāliste Inese Kreicberga, Zemkopības ministrijas Veterinārās un pārtikas departamenta, dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietnieks Ģirts Stenders, Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis un Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe.  

Valsts arī turpmāk nepieciešamības gadījumā kompensēs energoresursu sadārdzinājumu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Par to valdība vienojās, uzklausot Klimata un enerģētikas ministrijas ziņojumu par mērķēta un automatizēta atbalsta rīka izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem. Vienlaikus valdība secināja, ka, lai arī pašreizējās energoresursu cenas ne tuvu neliecina par cenu krīzi, to līmeni rudenī pašlaik prognozēt nav iespējams.

Valsts prezidenta vēlēšanas ir noslēgušās. Lai gan līdz galam neviens nezināja, ar ko tās beigsies, tomēr piepildījās ticamākais scenārijs un amatā ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību S un „Progresīvo” atbalstu tika ievēlēts „Jaunās Vienotības” virzītais kandidāts Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā spriedīsim par Saeimas lēmumu un to, ko īsti sagaidām no jaunā Valsts prezidenta un ko viņa spēkos ir veikt? Krustpunktā diskutē Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Guntars Kokorevičs.  

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā nobalsojis par savu nostāju sarunās ar dalībvalstīm attiecībā uz jaunajiem noteikumiem par cilvēktiesību un ietekmes uz vidi integrēšanu uzņēmumu pārvaldībā. Eiroparlamentārieši jau ilgstoši vēlējušies panākt atbildību no uzņēmumiem, kas neņem vērā to radīto negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem uzņēmumiem būs jānovērš, jāpārtrauc vai jāsamazina to darbības negatīvā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi, piemēram, uz bērnu nodarbināšanu, verdzību, piesārņojumu vai bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Uzņēmumiem būs arī jānovērtē savu piegādātāju, transporta, izplatīšanas vai pārdošanas partneru atstātā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi. Jaunie noteikumi arī paredz, ka uzņēmumiem ir jāsadarbojas ar tiem, kurus skārusi to rīcība, tostarp cilvēktiesību un vides aktīvistiem, kā arī jāievieš sūdzību izskatīšanas mehānisms. Uzņēmumiem būs jāīsteno pārejas plāns saskaņā ar Parīzes klimata līgumu, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz pusotram grādam pēc celsija. Lielo uzņēmumu gadījumā ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem plāna mērķu sasniegšana ietekmēs direktora mainīgo atalgojumu, piemēram, prēmijas. Jaunie noteikumi attieksies uz Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 40 miljonus eiro. Tāpat tie attieksies uz mātes uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 500 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 150 miljonus eiro. Taču tiks iekļauti arī uzņēmumi ārpus bloka, kuru apgrozījums pārsniedz 150 miljonus eiro, ja vismaz 40 miljoni eiro ir iegūti Eiropas Savienībā. Uzņēmumi, kas neievēros noteikumus, būs atbildīgi par zaudējumu atlīdzināšanu un valsts uzraudzības iestādes tiem var piemērot soda sankcijas. Šīs sankcijas ietver, piemēram, tādus pasākumus kā noteikumus pārkāpušā uzņēmuma publiska nosaukuma atklāšana, uzņēmuma preču izņemšana no tirgus vai naudas soda piemērošana vismaz 5% apmērā no to globālā apgrozījuma. Savukārt uzņēmumiem ārpus Eiropas Savienības, kas neievēros noteikumus, tiks aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos Eiropas Savienībā.

Pašreizējā koalīcija ir disfunkcionāla un nespēj pieņemt valstiski svarīgus lēmumus. Tā uzskata partijas "Progresīvie" valdes locekle un Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa. Pēc tam, kad ar "Progresīvo" atbalstu Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts "Jaunās Vienotības" virzītais Edgars Rinkēvičs, premjers Krišjānis Kariņš nekavējās ar paziņojumu par valdības paplašināšanu. Pret to gan iebilst koalīcijas partneri Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts. "Progresīvo" pārstāve Ņenaševa atzīst, ka ar viņu partiju sarunas par dalību valdībā vēl nav notikušas.

  Pagājušajā nedēļā politiskiem procesiem Latvijā tika pievērsta īpaša uzmanība, jo Saeimas deputāti vēlēja valsts prezidentu. Bet politiķim Edvarda Smiltēnam sev lielāku uzmanību sev izdevās pievērst vēl pirms šīm vēlēšanām saistībā ar hokeja svētkiem. Viņš hokejista kreklā priecīgs dalīja autogrāfus reizē ar sportistiem, bija panācis, ka pagājušās nedēļas pirmdiena Latvijā bija brīvdiena, vispār viņš ir otra augstākā amatpersona valstī. Krustpunktā Lielā intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.  

"Es domāju, ka Latvija vienmēr jutīs Krievijas sānu, un no tā, kādas attiecības veidosim ar Krieviju, ir atkarīgs Latvijas būt vai nebūt," tā saka bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Par ukraiņiem un Putinu, par skatīšanos acīs nāvei un reiz piespriestajiem septiņiem gadiem cietumā, arī par poļu izcelsmi saruna ar Jāni Jurkānu Laikmeta krustpunktā.  Raidījums skan nedēļā, kad Saeima ir ievēlējusi jaunu Valsts prezidentu. Trīs kandidātu konkurencē uzvarēja ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš 90. gadu sākumā strādāja arī Latvijas Radio kā gados ļoti jauns ārzemju ziņu redaktors. Šodien uz sarunu esam aicinājuši politiķi, kurš pats kā Saeimas deputāts ir pieredzējis vairāku Valsts prezidentu ievēlēšanas procesu un pats bijis arī ārlietu ministrs. Pats pirmais atjaunotās neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Jūs noteikti sekojām Valsts prezidenta vēlēšanu procesam. Kā raugāties uz jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgara Rinkēviču? Jānis Jurkāns: Es domāju, ka ir ievēlēts vislabākais no kandidātiem, kāds bija. Vispiemērotākais cilvēks vispār Latvijas politiskajā arēnā. Ko es stāstīšu, visi zina, kas ir Rinkēvičs un ko viņš zina, uz ko viņš ir spējīgs. Un man ir gandarījums, ka viņš ir prezidents. Mani tikai mulsina tas, ka viņu ievēlēja tikai ar opozīcijas balsīm. Es nesaprotu, kāpēc pozīcijas partijas nebalsoja par Rinkēviču, jo galu galā visiem taču bija skaidrs, ka viņš ir labākais. Kāpēc tādas rotaļas ar valsti, kāpēc cilvēku nespēja domāt valstiski, viņš ir labākais, mēs par viņu balsosim neatkarīgi, kādā partijā viņš ir vai bijis. Viņš ir labākais. Tas apmēram tā, ja mēs runājam līdzībās par hokeju, būtu liels brīnums, ja Harijs Vītoliņš vārtos ieliktu kādu citu, bet ne Šilovu. Jo viņš ir labākais. Rinkēvičs ir labākais šobrīd un tāpēc man ir liela neizpratne, kāpēc pozīcijas partijas nedomāja valstiski? Vēl man jautājums, kāpēc kandidāti paši, šinī gadījumā Pīlēna kungs, viņš taču varēja saprast, ka nevar politiskajiem spēkiem mēroties ar Rinkēviču. Viņš nav gatavs šim lielajam amatam. Bet nē, viņš tomēr domā, ka viņš var. Kāpēc viņš domā, ka viņš var? Tāpēc, ka viņš nesaprot šo žanru. Viņš nesaprot, ko nozīmē būt par Valsts prezidentu. Viņš to zina tik tā no grāmatām un žurnāliem, bet lai pildītu labi darbu situācijā, kad Eiropā karš, kad visa pasaules politiskā kultūra mainās, laikā, kad mēs nezinām, kā būs rītdien, mēs nezinām, kā beigsies karš Ukrainā un tā tālāk. Viņam taču nav tādi sakari ārzemēs, kādi ir politiskie sakari Rinkēvičam. Tāpēc es domāju, kā tu vari tā kandidēt uz tik augstiem amatiem, neapzinoties, ka tu nederētu tam amatam.  Mums jau ir bijuši tādi prezidenti, kas absolūti neder, bet viņi gribēja būt prezidenti. Nu ar ko tas viss beidzās? Ar vienu termiņu. Es nesaukšu uzvārdus. Mēs visi zinām, par ko mēs runājam. Man nepatīk, ka nav tādas valstiskas domāšanas, valstiskas attieksmes pret šo amatu, pret situāciju, kādā mēs visi šobrīd esam. Es domāju, politisko situāciju gan Latvijā, gan pasaulē. Kāds ir jūsu vērtējums Egila Levita prezidentūras gadiem un kādēļ viņam neizdevās saņemt atbalstu otram termiņam? Jānis Jurkāns: Es pazīstu Egilu Levitu kopš 1989. gada, viņš ļoti daudz palīdzēja arī man veidot ārpolitisko dienestu, viņam bija liela pieredze rakstīt dokumentus. Kā zinām, viņš arī 4. maija deklarāciju rakstīja, piedalījās tanī komandā. Viņš bija ļoti vajadzīgs un lietderīgs tanī laikā, bet viņš nav prezidents, viņam nav prezidentam vajadzīgo kvalifikāciju. Viņš to nezināja. Viņš paļāvās tam, ka būs nācijas tēvs, visādiem tādiem lētiem lozungiem. Viņš vienkārši arī nesaprata, ko nozīmē būt par Valsts prezidentu, jo viņš nekad nav bijis tuvu tam amatam un droši vien viņa rakstura īpašības nepalīdzēja viņam, neļāva viņam būt. Viņš neauga līdz ar krēslu. Kādreiz ir tā, ka cilvēks iesēžas kādā krēslā, nav it kā gatavs šim darbam, bet līdz ar krēslu viņš izaug. Egils Levits neizauga prezidenta krēslā par prezidentu. No jūsu iepriekš teiktā var saprast, ka jums ir pārliecība, ka Rīgas pils atslēgas turpmākos četrus gadus būs drošās rokās. Jānis Jurkāns: Es esmu pārliecināts, jo Rinkēvičs ir stabils vīrs. Es, analizējot viņa izteikumus, viņa runas, saprotu, ka viņa pirmais uzstādījums, viens no uzstādījumiem būs - jādara kaut kas savādāk, un es pieņemu, viņš zina, kā tas ir - darīt kaut ko savādāk.  Man nāk prātā līdzība ar Hariju Vītoliņu. Viņš pirms čempionāta ar saviem palīgiem runāja, teica - darām kaut ko citādi, mainām to, ko mēs esam darījuši līdz šim. Un viņi mainīja. Pēc tam Vītoliņš nosapņoja, ka viņiem ir medaļas. Sākumā domāja, ka tas tāds sapnis, kaut kas murgains un tā tālāk, bet tad kaut kā viena uzvara... Un jau viņš sāka ticēt vairāk tam savam sapnim, līdz beidzot viņš saprata, ka es esmu nosapņojis kaut ko, uz ko man tagad jāstrādā, un viņš strādāja, viņš strādāja. Daudz visādi piemēri, kur viņš ir minējis un stāstījis. Un viņi dabūja medaļas tāpēc, ka viņš noticēja savam sapnim. Es pieņemu, ka Rinkēvičs arī varētu noticēt savam sapnim par Latvijas nākotni, Latvijas vietu Eiropas politikā un tā tālāk. Vismaz gribas viņam novēlēt, lai viņš dara citādāk un lai viņiem ir šis sapnis, šī vīzija.  Runājot par Krievijas uzsākto karu Ukrainā, Jānis Jurkāns atzīst, ka nav ticējis, ka šāds karš būs, ka to varēs novērst diplomātija. Taču diplomāti izrādījās vājāki par militāristiem, kuri uzsāka karadarbību.  Kādu jūs redzat Putina motivāciju sākt šo karu un šobrīd turpināt un cik tālu viņš ies? Mēs dzirdam arī šos draudus par kodolieroču pielietošanu. Jānis Jurkāns: Es domāju, ka nevar uzvarēt valsti, kurai ir kodolieroči, tāpēc visas runas par to, ka Ukraina kaut kad, teju bez maz vai uzvarēs, es neticu. Starp citu, visi pasaules kari kas ir bijuši līdz šim, vienmēr ir izmantojuši kaut kādus jaunus ieročus. Tā tas bija Pirmā pasaules kara laikā, kad izmantoja gāzi, Otrā pasaules karā, sevišķi beidzoties, amerikāņi uzmeta Japānai atombumbas, un tas palīdzēja japāņiem ātrāk parakstīt miera līgumu. Tagad arī es pieņemu, ka, nedod Dievs, ka Putins būs iedzīts bezizejā kaut kādā stūrī, viņš nepadosies, viņš pielietos savus taktiskos kodolieročus. Tas, ka Rietumos saka nē, nē, nu viņš baidīsies no iespējamā pasaules kara... Es domāju, ka tad, kad viņš to izdarīs, ja viņš to izdarīs, es domāju, ka tad Rietumi sapratīs, ka jārunā par pamieru. Es nezinu tās formulas, kā tas varētu būt, bet es neticu, ka tad, kad Krievija, Putins pielietos taktiskos kodolieročus, būs atomkarš. Jurkāna kungs, jūs pareizi sadzirdēju, jūsu vārdi bija - es neticu, ka Ukraina var uzvarēt šo karu. Jānis Jurkāns: Jā, es neticu, jo tu nevari uzvarēt valsti, kurai ir kodolieroči. Bet ukraiņi saka, viņiem pietiek ar to, ka padzen krievus no savas zemes. Jānis Jurkāns: Es domāju, ka ar to varbūt, jā, viņiem pietiek, bet viņi jau grib atbrīvot arī Krimu. Arī grib atbrīvot pārņemt Luhansku un Donecku, tos apgabalus, kuri pagaidām ir Krievijas rokās. Ja ķersies sevišķi pie Krimas, es domāju, ka izšķirošais ģeogrāfiskais punkts ir Krima. Ja mēģinās Krieviju padzīt no Krimas, būs atomkarš, tad krievi pielietos taktiskos kodolieročus. Manuprāt, nedod Dievs, protams. Es neticu, ka Putins vienkārši padosies un ies mājās, un pateiks pasaulei, piedodiet, es kļūdījos. Tā tas nenotiks. -- Saruna ar Jāni Jurkānu notiek attālināti, jo viņš jau trešo gadu dzīvo Spānijā okeāna krastā. Viņš atklāj, ka Spāniju izvēlējies, jo patīk klimats, ēdiens un arī golfa sezona tur ir cauru gadu. "Tā ir man viena no galvenajām nodarbēm - spēlēt golfu, jo tā ir nodarbe, kas palīdz novecot lēnāk," bilst Jānis Jurkāns. "Man klājās labi, izņemot to, ka nevar nekādi dzīvot garām Latvijai. Esmu Latvijā, Latvijas politiskajā dzīvē, un, jāsaka atklāti, ļoti pārdzīvoju par to, kas Latvijā notiek, pareizāk sakot, kas nenotiek," atzīst bijušais politiķis.  Kā jūs sekojat norisēm Latvijā, tie ir sociālie tīkli? Jānis Jurkāns: Ir sociālie tīkli, ir draugi no iepriekšējā darba, cilvēki, kas vēl strādā Ārlietu ministrijā, valdībā un bijušie kolēģi. Daudz visādu draugu un paziņu, un cilvēki grib aprunāties. Arī žurnālisti zvana aprunāties, prasa kādu viedokli par vienu vai otru notikumu. Tā kā es arī to izbaudu, es nemūku no sarunām par Latviju, par politiku, jo tad, kad tu esi bijis vairāk nekā trīsdesmit gadus politikā, tu jau no viņas nevar aiziet.

Līdz ar jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča atbalsta apliecinājumu cilvēktiesībām un demokrātijai kā vērtībām ir cerības, ka no sastinguma punkta izkustēsies gan viendzimuma partneru tiesisko attiecību regulējuma jautājums, gan Stambulas konvencijas ratifikācija. Taču eksperti par to, vai politiķu un sabiedrības attieksmē pret LGBT kopienu un tai aktuālajiem jautājumiem jau notikušas vai tuvākajā laikā varētu notikt straujas izmaiņas pozitīvā virzienā, izsaka šaubas. Jaunievēlētais prezidents, pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, šodien, 2. jūnijā, pēc tikšanās ar aizejošo Valsts prezidentu Egilu Levitu sacīja, viens no būtiskiem jautājumiem, kura atrisināšana Latvijā ir nepieciešama, ir gan pretēja dzimuma, gan viendzimuma partnerattiecību jautājums. Tas beidzot būtu sakārtojams cieņpilnā veidā pret dažādu uzskatu cilvēkiem

Šī ir bijusi pamatīgu kaislību nedēļa, gan saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām, gan ar Latvijas komandas panākumiem pasaules hokeja čempionātā, kas radīja ne tikai svētkus, bet arī zināmu haosu. Krustpunktā aktualitātes vērtē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga, žurnālists Māris Zanders un "Rus TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.  

Vai Latvijā gaidāma jauna valdība? Un ja jā – tad kad? Zaļo un zemnieku savienības potenciālā ienākšanas valdībā pēc Edgara Rinkēviča kandidatūras atbalstīšanas Valsts prezidenta vēlēšanās varētu nozīmēt jaunas valdības veidošanu. Ja tā notiktu, šo procesu jau tagad prognozē kā ilgu un smagnēju. Lai arī šobrīd arvien skaļāk izskan mērķis paplašināt koalīciju būtisku reformu īstenošanai, pret plašāku koalīciju ir tagadējā valdībā strādājošie „Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība.

Runājam par naudu un ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas vadītāju Mārtiņu Kazāku. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Aiga Pelane un "Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.  

Reāli stāsti par dzīvi okupācijā, par izdzīvošanu, pretošanos, izaicinājumiem un morālām dilemmām. Tas viss atklājas līdz šim nopietnākajā pētījumā par dzīvi atbrīvotajā Hersonas reģionā. Dīvs Reiznieks sarunājas ar vienu no pētījuma autoriem – Serhiju Danilovu un noskaidro, kāda dzīve šobrīd ir Krievijas vēl okupētajās Ukrainas teritorijās, kas jau pavisam drīz varētu tikt atbrīvotas.   Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā iespējamās sekas dronu uzbrukumiem Maskavai, pievērš uzmanību satraucošajiem notikumiem Polijas iekšpolitikā, kā arī vērtē, kādēļ tieši Moldova izraudzīta par Eiropas līderu tikšanās vietu šonedēļ.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Reāli stāsti par dzīvi okupācijā, par izdzīvošanu, pretošanos, izaicinājumiem un morālām dilemmām. Tas viss atklājas līdz šim nopietnākajā pētījumā par dzīvi atbrīvotajā Hersonas reģionā. Dīvs Reiznieks sarunājas ar vienu no pētījuma autoriem – Serhiju Danilovu un noskaidro, kāda dzīve šobrīd ir Krievijas vēl okupētajās Ukrainas teritorijās, kas jau pavisam drīz varētu tikt atbrīvotas.   Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā iespējamās sekas dronu uzbrukumiem Maskavai, pievērš uzmanību satraucošajiem notikumiem Polijas iekšpolitikā, kā arī vērtē, kādēļ tieši Moldova izraudzīta par Eiropas līderu tikšanās vietu šonedēļ.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Edgars Tavars nesaprot, ko varētu koalīcijai dot iespējami jaunpienācēji. To Tavars sacīja Latvijas Radio, pārrunājot izteikumus par plašāku koalīciju pēc prezidenta vēlēšanām. Savukārt finanšu ministrs un Jaunās Vienotības pārstāvis koalīcijā Arvils Ašeradens izvairījās minēt ko konkrētāk par iespējamo koalīcijas paplašināšanos, norādot, ka gūta pārliecība, ka var sadarboties ar partijām, kas atbalstīja Jaunās Vienotības prezidenta kandidātu. Viņš arī atzina, ka premjers sācis sarunas ar koalīcijas paplašināšanu. Jautāts par to, vai nevajadzētu valdībai demisionēt, Ašeradens Latvijas Radio sacīja, ka nevajadzētu sasteigt. Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Viktors Valainis Latvijas Radio izteicās, ka septiņu mēnešu laikā valdība neko nav panākusi un tas ir bezatbildīgi pret valsti. Ka līdzšinējā modelī koalīcija turpinās slīdēt lejup, ka kļūda bijusi jau pagājušajā gadā, izveidojot šādu valdību. -- 31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm. Pēc prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos". 

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru par prezidenta vēlēšanu procesu, oligarhu laikmetu Latvijas politikā un tā atskaņām mūsdienu politiskajos procesos, jaunas politiskās paaudzes problēmām un jaunāko laiku vēstures mācībām. Valsts prezidenta vēlēšanas politikā vienmēr ir stāsts par kaut ko citu kā tikai konkrētas personas kļūšanu par prezidentu. Kaut kādā ziņā tas ir arī Latvijas politiskās kultūras simbolisks akts, kad reizē tiek formulēta vīzija, kur Latvija varētu attīstīties, un definēts punkts, kur mēs šobrīd atrodamies.  Kādā ziņā ir iespējams pateikt, kas ir tas punkts, kurā Latvija šobrīd atrodas? Mēs ļoti daudz dzirdam pēdējās nedēļās, ka dzīvojam sarežģītā laikā. Ko tas īsti ietver no prezidenta institūcijas viedokļa? Valdis Zatlers: Ne tikai prezidentam, bet visai latviešu tautai ir skaidra situācija - mēs dzīvojam kara apstākļos. Tā ir prioritāte, kas nosaka visu to, ko mēs darīsim un ko mēs iespēsim tuvākajā nākotnē. Otrs moments, mēs esam sākuši diezgan praktiski, ne tikai tā histēriski apzināties, ka mūsu ekonomika sāk atpalikt. Tam ir noteikti vairāki iemesli, objektīvi iemesli, bet tas nav process, kas sācies vakar. Tas ir sācies jau daudzus gadus iepriekš, un es pat teikšu, varbūt visus 30 gadus mēs kaut kur esam tā klupuši un gājuši uz priekšu, ar tādām zināmām atkāpēm. Tagad mēs sākam apzināties, ka mēs gribam vairāk. Tās ir tās divas lietas, kas nosaka šīs dienas situāciju. Kas ir vajadzīgs? Mums ir vajadzīgs prezidents, kas spēj vienkāršos vārdos pateikt cilvēkiem, kas notiek, ko būtu jādara, kā viņiem būtu jāpielāgojas šim laikam. Mēs sakām grūts [laiks], bet visu laiki ir bijuši grūti. Parasti pieprasa vīzija, virzienu, ko mēs gribam sasniegt tuvākajā laikā un arī tālākajā laikā.  Kā jūs raksturotu to vēsturisko periodu, kurā jūs kļuvāt par prezidentu, šobrīd, kad ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi un to varam novērtēt? Un kā ir šobrīd? Valdis Zatlers: Toreiz man likās, ka pats svarīgākais, un arī tagad man liekas, ka pats svarīgākais ir izglītība. Ja mēs izglītojam savus bērnus, ja viņi kļūs gudri, zinoši, bezbailīgi, arī tāds audzināšanas moments, tas ir pirmais, kas būtu jādara. Tas pačibēja jau pirmā gada laikā, jo parādījās reālas grūtības, ekonomiskā finanšu krīze, kas lika darīt neatliekamos darbus. Un visa izglītības kūrēšana, rūpes par izglītību, tās palika pat ne otrā plānā, viņas vienkārši gaidīja citu laiku. Bet kad tas cits laiks pienāks, es joprojām nezinu, jo arī šobrīd tas jautājums ir tikpat svarīgs. Nav jau svarīgāka jautājuma - kas nesīs jūsu idejas tālāk, kas nesīs jūsu valsti tālāk, kas jūsu identitāti, kultūru nesīs tālāk. Kas spēs būt konkurētspējīgi pasaulē - tie ir jūsu bērni. Neviens cits. Šeit parādās arī to sieviešu atbildība, sieviete - māte, kā viņai palīdzēt, lai viņa varētu izaudzināt ne tikai spēcīgas meitas, bet arī spēcīgus dēlus. Noslēdzoties jūsu prezidentūrai savulaik, tika iezīmēts, kas arī bija saistīts ar referendumu par Saeimas atlaišanu un jūsu partijas izveidošanu vēlāk, ka ir kaut kāds tā saucamais oligarhu  politiskās vēstures vai kultūras laiks Latvijas politikā beidzies. Vai mēs šobrīd varam runāt par to, ka tomēr pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tas nav beidzies, bet tas ir ieguvis jaunas modificētas formas?  Valdis Zatlers: Ir tāda līdzība ar atvasaru. Nu atnāk tā atvasara septembra beigās, bet pēc tam vienalga iestājās rudens. Varbūt, tā neatlaidība, kas bija Šleseram parādīt to, ka ar neatlaidību un konsekvenci, arī konsekventi vienkārši visu lamāšanu, tu vari iegūt kaut kādu sabiedrības atbalstu, neapmierināto [atbalstu]. Bet tā vairs nav sistēmiska vara. Tā vairs nav un nekad nebūs. Tie laiki ir pagājuši, un tagad cenšas spekulēt ar Lembergu: tas tur runāja ar Lembergu, nē, tas runāja. Tas ir vienkārši smieklīgi, jo ko mēs redzam pašreizējā politiskajā vidē un arī mediju vidē, mediji nav gatavi īsti neko jautāt tiem kandidātiem. Meklē kaut kādas dzīves epizodes - kāpēc jūs bijāt Tautas partijā, kāpēc dzīvojāt ārzemēs, tik ilgi esat amatā. Visādas tādas lietas, kas īstenība nav būtiskas. Būtiski ir, kas notiek šodien, tā visa ir pagātne.  Tagad vajag pajautāt pavisam vienkāršas lietas, kas daudz ko pastāstītu par šiem kandidātiem. Pieņemsim, vienkāršs jautājums - vai esat padomājis, kurš būs jūsu prezidenta kancelejas vadītājs, tātad jūsu uzticamības persona, jūsu labā roka. Neviens to nav pajautājis. Tas nav svarīgi, gan jau pienāks tas periods, kad ievēlēs, tad viņam katru otro dienu prasīs, kāda būs jūsu komanda.  Vai teiksim tāds attieksmes jautājums:  sakiet, lūdzu, kā jūs esat iedomājies savu inaugurācijas ceremoniju gadījumā, ja jūs ievēlēs. Tas ļoti daudz pasaka par cilvēku.   Valdis Zatlers bija Valsts prezidents no 2007. līdz 2011. gadam. Pirms tam strādājis kā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, bijis ārsts Rīgas 2.slimnīcā un arī Valsts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.  Valda Zatlera prezidentūras periods iezīmējās ar nopietnu ekonomiskās krīzes problēmu pārvarēšanu. Savas prezidentūras noslēgumā tiešraidē uzrunā tautai Latvijas Televīzijā un Radio viņš paziņoja, ka 10. Saeima pēc balsojuma, ar kuru liedz veikt kriminālprocesā plānotu kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, ir zaudējis uzticību un ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu. Runā prezidents toreiz brīdināja par demokrātiskās pārvaldes nopietnu apdraudējumu valstij, oligarhu pieaugošo ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Saeimā, netieši norādot uz trīs tā dēvēto oligarhu vārdiem.  Valdis Zatlers ir pirmais Latvijas Valsts prezidents, kurš izmanto iespēju rosināt atlaist Saeimu, vēlāk nodibināja Zatlera Reformu partiju, kas tika ievēlēta nākamajā Saeimā.

Ievēlēts jauns Latvijas Valsts prezidents! Edgara Rinkēviča pirmā intervija - Latvijas Radio 1 speciālizlaidumā Krustpunktā.  

Valsts prezidenta vēlēšanas noslēgušās. Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode.  

Valsts prezidenta vēlēšanas noslēgušās. Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Pieslēdzamies arī Saeimai, kur notiek jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pirmā preses konference. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā Rīgas Stradiņas universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. Saeimā uzklausām Uldi Pīlēnu, Apvienotā saraksta kandidātu.  

Par 11. Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Trešajā kārtā Edgars Rinkēvičs ieguva 52 balsis, Uldis Pīlēns – 25. "Latvijas demokrātija ir augstā līmenī. Es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka. Esmu gatavs sadarbībai gan ar Saeimu, gan valdību," uzrunā pēc rezultātu paziņošanas sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.  

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Saeimā uzklausām Elīnu Pinto, kura bija „Progresīvo” kandidāte valsts prezidenta amatam, deputātu Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība), Andri Šuvajevu (Progresīvie) un Oļegu Burovu (Latvijas pirmajā vietā).

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Otrajā kārtā Edgars Rinkēvičs ieguvis balsis 42, Uldis Pīlēns – 25, Elīna Pinto – 10. Saeimā uzklausām Edvardu Smiltēnu (Apvienotais saraksts).

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka. Pirmajā balsojumā Edgars Rinkēvičs ieguvis 42 balsis, Uldis Pīlēns – 25, Elīna Pinto – 10. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī uzklausām Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība), finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība) un sabiedrisko attiecību speciālistu Filipu Rajevski.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī Saeimā uzklausām frakciju pārstāvjus - Aināru Latkovski (Jaunā Vienotība), Antoņinu Ņenaševu (Progresīvie) un politoloģi Ivetu Kažoku.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Strādāsim vai nu līdz skaidrībai, ka prezidents tomēr nav ievēlēts, vai līdz pirmajai intervijai ar jauno Rīgas pils saimnieku. Studijā Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī Saeimā uzklausām frakciju pārstāvjus - Raivi Dzintaru (Nacionālā apvienība), Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība).

Valsts prezidentu vēlēšanas mūsu valstī vienmēr ir bijis intrigu pilns process, kurā galveno lomu spēlē politiķu spēja lietas nokārtot slepus un kandidātu sarunāt. Pēdējā laikā šajā procesā mēģināts ieviest caurspīdīguma glazūru, ir atklāti pieteikti trīs kandidāti, kas čakli runā ar tautu. Taču kuluāri ziņo, ka neviens no trim par prezidentu nekļūs. Tāpēc varbūt nav jābrīnās, ka prezidenta reitings noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam. Kā līdz tam esam nonākuši? Šoreiz ierakstā par Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās atbalstu guva Andris Bērziņš, Raimonds Vējonis un Egils Levits.  

Šodien, 31. maijā, ir Valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts prezidenta amata kandidāti ir trīs – Apvienotā saraksta virzītais Uldis Pīlēns, partijas „Progresīvie” virzītā publiskas pārvaldības eksperte Elīna Pinto un „Jaunās Vienotības” virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Līdz pat šim rītam nav iespējams skaidri pateikt, kuram no trim kandidātiem ir izredzes šodien iegūt ievēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 balsi. Politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka par šīsdienas vēlēšanu gaitu joprojām ir liela nenoteiktība. Intervijā Latvijas Radio viņš atzina, ka visiem prezidenta amata kandidātiem ir absolūti vienādas iespējas uzvarēt, lai gan lielāka varbūtība kļūt par prezidentu esot Edgaram Rinkēvičam, jo uz viņu „Jaunā Vienotība” likusi visu svaru un Rinkēviča neievēlēšanas gadījumā varētu būt lieli zaudējumi partijas tēlam. Tomēr politologs atzīst, ka nav izslēgts arī vēlēšanu turpinājums.

Veselības ministrija šodien, 30. maijā, cēla priekšā valdībai slimnīcu tīkla stiprināšanas plānu. Šāds plāns bija priekšnoteikums, lai valdība lemtu par papildus finansējuma piešķiršanu nozarei, kurā, līdzīgi kā izglītības jomā, naudas trūkuma dēļ šogad briest ne vien darbinieku streiks, bet arī ievērojams ārstniecības pakalpojumu samazinājums jau tuvākajos mēnešos.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru par to, ko var un ko nevar gaidīt no prezidenta un ko jaunāko laiku vēsture rakstītu par jauno laiku Latvijas vēstures prezidentiem. "Ja prezidents grib kļūt par politisko tīģeri, viņam no sākuma jākļūst par cirkus lāci,  pārgriežot lentītes, atklājot pasākumus," tā izteicies konstitucionālo tiesību eksperts un zvērināts advokāts Edgars Pastars, kurš pats arī savulaik bija prezidenta Andra Bērziņa padomnieks juridiskajos jautājumos īsu brīdi.  Par ko īsti ir prezidenta vēlēšanas Latvijā, vai tas ir par prezidenta ievēlēšanu, vai tomēr vienmēr arī par kaut ko citu vēl? Edgars Pastars: Formāli juridiski tas ir par prezidenta ievēlēšanu, bet tam vienmēr nāk klāt kaut kādi citi nenokārtoti darījumi, kurus mēģina nokārtot, vai nesadalītas politiskās teritorijas, kuras šajā brīdī mēģina pārdalīt. Tas ir veids, kā partijas pārdala savu ietekmi. Tas vienmēr bijis sarežģīts lēmums, jo neviens nav nekad gribējis, ka kāds cits iegūst pārsvaru, kura pārstāvis iegūst prezidenta amatu.  Otrkārt, ne vienmēr parlamentam stipri prezidenti ir izdevīgi. Varbūt emocionālās runās tas tā tiek pausts, ka mums ir vajadzīgs visu tautu vienojošs prezidents, bet ar piebildi, ka vienīgā lieta, kur viņš var likt savu degunu, ir viņa mutautiņš. Labāk varbūt citur nē.  Protams, brīžos, kad politiķi saprot, ka viss ir salaists dēlī, ja tā var teikt, tad prezidents ir tas, pie kura nāk pēc glābšanas, lai viņš spētu vienot, mobilizēt un vadīt procesus, kas arī ir prezidenta sūtību.  Principā vēlēšanas tomēr ir un paliek par prezidentu, bet tam ir dažādas blakus lietas, ko ar papildu darbībām grib atrisināt kāds neapmierināts politiskais spēks vai spēks, kurš grib redzēt kādas pārmaiņas politiskajā vidē. Kas ir tas, kāpēc stiprais prezidents personības līmenī nav izdevīgs mūsu pašreiz esošajā konstitucionālajā modeli? Edgars Pastars: No vienas puses, jā, bet no otras puses, prezidents var ar pieejamo informāciju, ar savām runām, ar savu politisko kapitālu, ja viņš kā cirkus lācis, griežot lentītes, būs kļuvusi par tīģeri, viņš ieņems savu vietu politiskajā sistēmā un viņš var kādām partijām arī aprādīt to, kā kaut ko darīt citādāk. Un kurš gan grib dalīties ar varu. Tādēļ visiem interesē prezidents, kurš ir vairāk simbols, bet kurš nejaucās tik stipri politikā, vai iejaucas tikai tad, kad patiešām politiķi paši netiek galā. Bet principā manas sajūtas visus gadus arī bijušas, ka parlamentam nav interese, lai paralēli parlamentam pastāvētu kāds spēcīgs pretpols. Kādā ziņā ir būtisks viņa izglītības faktors, jo šobrīd ir diskusija par to, vai mums vajag tautsaimnieku? Ir bijuši prezidenti juristi, šobrīd kandidē vēsturnieks. Edgars Pastars: Prezidentam noteikti nav jābūt kādai specifiskai izglītībai, jebkura izglītība ir laba, galvenā lieta, kurai viņam ir jāpiemīt, lai viņš vispār spētu organizēt savas institūcijas darbu, ir, pirmkārt, politiskā intuīcija. Un es teikšu, ka ne visiem viņa līdz galam ir piemitusi, it īpaši tiem, kuri nav bijuši politiķi vai nav bijuši saistīti ar to. Dažiem tas ir iedzimts, daži to ir  iemācījušies politikā, bet citiem tas nav dots. (..) Ne vienmēr tā ir pieredze, intuīciju var iegūt arī tāpēc, ka tā cilvēkiem ir dabiski, jo tāds ir viņa salikums. Viņam ir jājūt tomēr, kā ir jāuzvedas politika, un es teiktu, ka šobrīd esošais prezidents īsti to nejuta. Tās politiskās intuīcijas viņam bija par maz, bet viņš tāds nav vienīgais noteikti vēsturē.  Tāpat prezidentam ir skaidri jāspēj saprast, ko viņš grib. Nereti ir tā, ka var just, ka prezidenti īsti nav paši tikuši galā ar to, kā viņi redz savu prezidentūru un misiju, līdz ar to arī viņa komanda īsti nav nokalibrēta uz to, kā mēs strādājam. Šie divi faktori patiesībā ir galvenie veiksmīgai prezidentūrai. Kāds pieredzējis politiķis man reiz teica, ka prezidentam sabojāt savu reitingu ir ļoti grūti, tas ir jāmāk un pie tā ir ļoti jāstrādā. Principā viņam ir dabiski ieprogrammēts reitings. Līdz ar to, ja prezidentam ir šī politiskā intuīcija, ja viņš saprot, ko viņš grib un kā viņš to sasniedz, un ko no viņa sagaida sabiedrība, tajā skaitā arī varbūt kāda sabiedrības niķa vai stiķa, pāraudzināšana, kas varbūt arī beigās labs darbs, tā prezidentūra būs veiksmīga.  Kādreiz arī baidīšanās no savas ēnas. Dažkārt licies, ka ir prezidenti, kuriem nav nekāda pamata savā dzīves gājumā un ar savu rocību, ar pieredzi būt tādiem ļoti piesardzīgiem. Viņiem vajadzēja būt varbūt kādreiz stingrākiem, drosmīgākajiem savos lēmumos. Tas arī kādreiz pietrūkst. Man ir kādreiz radusies sajūta, ka ir prezidenti, kuri savu misiju ir apzinājušies tikai pēc tam, kad vairs nav prezidenti. Kas šobrīd, jūsuprāt, ir kontekstuālās prioritātes, kuras būtu svarīgas? Valdis Zatlers ieiet vēsturē ar politiskās krīzes un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, Vairai Vīķei-Freibergai ir ārpolitiskais aspekts. Kas būtu šobrīd svarīgi? Edgars Pastars: Izņemot ārpolitiku un aizsardzību, kas ir dabiski ieprogrammēta prezidenta institūcijā, to izlaidīšu. Tas, kas viņam būtu jādara pašam, prezidentam ir jābūt tulkam, vidutājiem starp varu un sabiedrību un tādam, kas atskaitās sabiedrībai pēc būtības, nevis formāli. Būtu jāpieskata, lai vara, parlaments un valdība, tomēr virzās kaut kādā sabiedrības interešu ievērošanas virzienā. Varbūt nedaudz arī populistam jābūt kādos brīžos, ja tas ir nepieciešams. Viņš nedrīkst pārāk saaugt ar koalīciju. Viņam ir jābūt tomēr pāri stāvošam un viņam ir jāspēj pakritizēt valdību pareizajos brīžos, nevis tikai jāatbalsta.  Un vēl noteikti tā visa ietvaros, sabiedrības interešu ievērošanas ietvaros prezidenta institūcijai dabiski piestāv domāt par kādiem jautājumiem, kuri nekad valdības darba kārtībā prioritātēs tā īpaši neizvirzīsies kaut kādu iemeslu dēļ. Valdībai varbūt tas nav pats kritiskākais, bet kādai sabiedrības grupai tas ir ļoti svarīgi. Tie var būt gan uzņēmēji kādā nišā, tie var būt kādi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tās var būt personas ar invaliditāti, tās var būt arī kādas sociālās grupas, kuras ir atstumtas vai kuru intereses nav sadzirdētas. Viņam ir jāspēj sajust, kuras tās ir, un tad mēģināt arī palīdzēt.  Jāņem arī vērā, ka bieži ir tēmas, kuras politiķi būtu gatavi atbalstīt, bet viņi nekad nenobalsos par to lietu, ja to virzīs kāds no citas partijas. Un prezidentam ir jāsaprot, kuras ir tās lietas, kuras viņš virzot varētu panākt, ka tās pieņem; par kurām partijas ir vienisprātis, bet ir šī politiskā greizsirdība. Vajag kādu neitrālu spēlētāju, kas to jautājumu pavirza. Edgars Pastars ir konstitucionālo tiesību eksperts, bija Saeimas jurists, kļuvis par advokātu biroja "Borenius" konsultantu, bijis arī savulaik Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks juridiskajos un likumdošanas jautājumos. Viņš ir sertificēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālists un vienlaikus arī sertificēts starptautisko sankciju atbilstības speciālists, kā arī prakses vadītājs "Cobalt" Latvijas birojā. Viens no atzītākajiem valsts tiesību ekspertiem, vairāku nozīmīgu grāmatu līdzautors konstitucionālo tiesību jomā.  Pastaram ir plaša pieredze nodrošināt pārstāvniecību Satversmes tiesā un savā jurista praksē izstrādājis lielu skaitu likumu un likumu grozījumus būvniecības, banku un finanšu, nekustamā īpašuma, darba tiesību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un amatpersonu atbildības jomās.

Prezidenta vēlēšanas jau rīt, bet šobrīd laikam neviens neņemas skaidri pateikt, izdosies tikt pie jauna valsts prezidenta vai tomēr ne. Savu kandidāti ir divām koalīcijas partijām, bet trešā nav solījusi atbalstu nevienam no viņiem. Trešā ir Nacionālā apvienība, kuras līderis Raivis Dzintars ir Krustpunktā studijā.  

Politiskās intrigas un sarunāšanas mēģinājumus, ko pašlaik vērojam saistībā ar rīt gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, atjaunotās Latvijas vēsturē nav nekas unikāls. Tā tas ir bijis vienmēr – gan tad, kad prezidenta krēslā pārsēdās tikko Saeimā ievēlēts deputāts, gan pēc negaidītas prezidenta atrašanas pēdējā mirklī vai sarunāšanas zoodārzā. Aptaujas rāda, ka vairums no pēdējiem sešiem prezidentiem laika gaitā ir zaudējuši tautas uzticību. Bet kā tad pie tādiem prezidentiem tikām? Šodien ierakstā par pirmajiem trim atjaunotās Latvijas prezidentiem _ Gunti Ulmani, Vairu Vīķi-Freibergu un Valdi Zatleru.

Daudziem šī nedēļa droši vien paliks atmiņā ar Latvijas hokeja izlases iekļūšanu pusfinālā pasaules čempoinātā, bet šonedēļ daudz apspriesti arī citi notikumi. Līdztekus diskusijām par gaidāmajām Valsts prezidenta velēšanām daudz diskusiju arī par mediju neatkarību un vārda brīvību. Runa ir par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzlikto sodu portālam TVNET par dzirdēto sarunā ar vienu no Saeimas deputātiem, kurš izklāstīja savu viedokli saistībā ar valodas pārbaudēm Krievijas pilsoņiem un iespējamo izraidīšanu no valsts. Sen neesam apsprieduši arī to, kas notiek Ukrainā: bet Ukrainas prezidenta biroja pārstāvis šonedēļ paziņoja, ka ilgi gaidītais pretuzbrukums ir sācies. Krustpunktā aktualitātēs vērtē Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse un žurnālisti: Anita Daukšte (TV24 ), Sallija Benfelde (laikraksti "Brīvā Latvija" un "Laiks") un Toms Ostrovskis (TVNET group galvenais redaktors).  

Vērtējot pašvaldību pārvaldību, to vislabāk var redzēt caur līdzdalību pašvaldību vēlēšanās, un pagājušoreiz "tā nebija pārāk laba, jo tikai 34% no balsstiesīgajiem vēlētājiem uz tām atnāca", intervijā Latvijas Radio sacīja domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka. Laba pārvaldība pašvaldībās ir vajadzīga ne vien pašiem Latvijas iedzīvotājiem, bet arī investoriem. Pēc tā tiek vērtēta investoru ienākšana Latvijā, norāda pētniece. Viņa teica, ka katru dienu pastarpināti saskaramies ar šo labās pārvaldības terminu. Administratīvi teritoriālā reforma "ir ļoti sarežģīta", un ilgtermiņa novērtējums, lai redzētu, vai pašvaldībās cilvēkiem ir sniegta labāka dzīves kvalitāte, "ir vismaz piecgades jautājums"," vērtē Līga Stafecka. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru "Providus" un Eiropas Padomi šodien rīko konferenci "Laba pārvaldība pašvaldībās: priekšnoteikums vajadzībās balstītai teritorijas attīstības un ES fondu investīciju plānošanai".

Raidījumā Kas būs ar Krieviju? nedaudz cita ievirze, proti, saruna par to, kas varētu notikt ar Baltkrieviju, Krievijas vienīgo drošo sabiedroto tās agresijā pret Ukrainu. Vērtē laikraksta "Diena" apskatnieks Andris Sedlenieks. Runājot par Lukašenko režīmu, ilgi būvētu, ideoloģiski konkrētāk iekrāsotu nekā Putina režīms, tur ir vairāk postpadomju elementu. Kāds, tavuprāt, ir Lukašenko režīma stabilitātes resurss? Andis Sedlenieks: Tas ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik šie cilvēki, uz kuriem viņš balstās, ir ieinteresēti. Jo diktators jau nekad nav viens, aiz viņa muguras stāv liels skaits dažādu ieinteresētu ļaužu, ļoti bieži arī ar pretrunīgām interesēm, kas to vai citu iemeslu dēļ ir ieinteresēti šāda režīma pastāvēšanā. Galvenais jautājums ir, kas ir viņa galvenie balsti un cik lielā mērā šie galvenie balsti ir ieinteresēti, lai tā turpinātos.  Tie, protams, ir drošības dienesti, speciālie dienesti, milicija. Arī armijas vadība. Lielākā daļa šo cilvēku, kas atrodas augstākos posteņos, viņi ir Krievijas izcelsmes, vēl pēdējos padomju gados nozīmēti, vai arī, kas ir jaunāki, tie visi ir izglītību guvuši Krievijā. Viņi ir ļoti cieši saistīti ar Krieviju. Viņi ir tie, kuri arī nodarbojas ar sacelšanos apspiešanu, un viņi ir ieinteresēti šī režīma pastāvēšanā, jo tas ir arī viņu jautājums.  Otrs tāds jau krietni daudzskaitlīgāks slānis, kā pie mums kādreiz teica "sarkanie direktori", tie ir visādi kolhozi, sovhozi, kas tur joprojām pastāv kuplā skaitā, tās ir dažādas lielās rūpnīcas. Teiksim, Minskas traktoru rūpnīcas, milzīga rūpnīca, bet viņas noieta tirgus ir praktiski tikai Krievija. (..) Kad bija 2020. gada nemieri, bija mēģinājums saaģitēt šo rūpnīcu strādniekus piedalīties protesta akcijās, viņi neizrāda īpašu vēlēšanos, acīm redzami satraucoties par to, kas varas maiņas, ekonomiskās situācijas maiņas, politiskā kursa maiņas gadījumā var notikt ar viņu darbavietām. Un es domāju, ka vecākai paaudzei tas, kas notika pēc PSRS sabrukuma, ir spilgtā atmiņā. Ne tieši Baltkrievijā, jo Lukašenko lielā mērā izdevās saglabāt to padomju rezervātu tāpēc, ka Baltkrievijas ekonomiskā sistēma bija noslēgtāka. Bet tas, kas notika Krievijā vai apkārt, cilvēki to atceras, un viņi no tā visa baidās, un viņi arī ir tie, kas gāja atbalstīt Lukašenko, vicināja padomju stila karogus. Tās ir divas galvenās grupas.  Vēl viena lieta, protams, ir ierēdņi, par kuriem nekad nav skaidrs. Ja tu esi pie varas jau cik gadu desmitus, tad šajā laikā jau ir izaugušas vairākas ierēdņu paaudzes, kuras visas ir tā vai citādi jau atkarīgas no tevis. Kā tas viss tur mijiedarbosies un kas notiks, mainoties varai, bet tas brīdis ir neizbēgams. Neviens cilvēks nav mūžīgs un viņa vecums ir diezgan. Ko izvēlēsies šīs trīs galvenās grupas, tas ir labs jautājums. Par Krievijas iespējām noturēt Baltkrieviju savā varas zonā. Šobrīd ir krietni pieaugusi iespēja, ka tas būtu jādara ar militāriem līdzekļiem, jo atšķirībā no situācijas pirms Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā pastāv baltkrievu vienības Ukrainas bruņoto spēku sastāvā. Zināmākais Kaļinovska vārdā nosauktais pulks. Bruņoti baltkrievi, baltkrievi ar kara pieredzi, kuri kādā brīdī var mēģināt doties triecienā uz Minsku. Pagaidām ļoti teorētisks scenārijs, taču šai karā notiek reizēm diezgan neiedomājamas lietas. Andis Sedlenieks: Ir jau arī tādas lietas kā vāgnerieši vai kadirovieši, kas ir specializējušies šādos jautājumos. Nezinu, vai ir obligāti nepieciešams okupēt visu Baltkrieviju, domāju, ka pilnīgi pietiek ar "palīdzīgas rokas sniegšanu", bet tas arī savā ziņā būtu simbols.  Cik paskatās dokumentus, kas ir par vienoto valsti, tas viss notiek ļoti palēnām. Ir grūti pateikt, no malas skatoties, cik tālu ir tā robeža, pēc kuras atpakaļceļš paliek grūti iedomājams. Ekonomiskā integrācija paliek aizvien ciešāka un ciešāka, vēl nāks kaut kādas politiskās integrācijas. Visu laiku kaut kas tiek integrēts. Krievijas kompānijas palēnām pārņem to, to un vēl šito, Krievijas bankas, tiek piemērotas tādas un citādas Krievijas normas, Krievijas standarti. Tur pat nav iespējams pateikt, kad tas būs, kā tas izskatīsies.  Būsim godīgi, Lukašenko ļoti ilgi cilpoja un visādi izvairījās no šī godpilnā pienākuma. Un meklēja alternatīvas Ķīnā un Eiropā, bet Ķīnā jau Baltkrieviju uztver apmēram tāpat kā Krievijā Ziemeļkoreju. Mēs, protams, ar viņiem draudzējamies un mums tur ir šādas tādas intereses, bet tā ir Krievijas interešu sfēra, un, ja mūsu draugi Maskavā vai mūsu draugi Pekinā gribi to vai to, tad mēs tur iekšā nejaucamies.

Krustpunktā uz diskusiju esam aicinājuši kandidātus Valsts prezidenta amatam, par kuriem Saeima balsos 31.maijā. Kandidāti – pieteikšanas secībā ir Uldis Pīlēns, ko virza Apvienotais saraksts, Elīna Pinto, kuru virza „Progresīvie” un Edgars Rinkēvičs, kuru izvirzīja „Jaunā Vienotība”. Kandidāti jau daudz ir intervēti, atklājuši redzējumu par prioritātēm amatā, kas visiem sasaucas gan ar drošības situāciju mūsu reģionā, gan problēmām mūsu ekonomikā. Atšķiras akcenti, iespējams, arī vīzija, kā prioritātes realizēt praksē.  

Politiķi īsi pirms aizvadītajām Saeimas vēlēšanām grozīja Imigrācijas likumu un nolēma, ka Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem būs jāprot latviešu valoda. Ja vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku, lielākoties pensionāri, nenokārtos eksāmenu, tad Latviju viņiem var nākties pamest. Anna Poļakova, Krievijas pilsone un Latvijas iedzīvotāja: „Kādu apdraudējumu es varu radīt? Ar slimo vīru tikai līdz veikalam, uz slimnīcu, pa ārstiem un viss.” Pret šo ieceri cīnās jau ilgus gadus Latvijas drošības dienesta uzmanības lokā nonākusi prokrieviska aktīviste, kura pārstāv klientus tiesā. Elizabete Krivcova, partijas „Saskaņa” biedre un Krievijas tautiešu politikas aktīviste: „Es arī redzu diezgan labas izredzes aizstāvēt savas tiesības un arī vinnēt tiesas administratīvajā kārtībā.” Kaut arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi vairākas lietas, Saeimas juridiskais birojs, kas analizē deputātu pieņemtos lēmumus, uzskata, ka likums nepārkāpj konstitūciju. Jānis Priekulis, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks: „Valstij [ir] samērā plaša rīcības brīvība ierobežot cilvēktiesības, ja tik tiešām tas tiek darīts valsts drošības aizsardzības labad.” Vai izmaiņas Imigrācijas likumā, kuras Saeimas deputāti pērn pieņēma steigā, ir rūpīgi izsvērtas un samērīgas? Un vai Krievijas pilsoņus, kuri nenokārtos latviešu valodas eksāmenu un neizpildīs vēl citas prasības, tik tiešām izraidīs no valsts, pētām Atvērto failu pusstundā.  

Dzimis Latvijā, izaudzis Ukrainā un guvis smagus ievainojumu karā pret iebrucējiem, Ukrainas armijas seržants Nikoljajs nu atkal ir Latvijā. Kādeļ viņš ir pateicīgs šai iespējai un Latvijas ārstiem - par to Nikolajs atklātā sarunā ar Tāli Eipuru. Tālis arī iztaujā NRC Vaivari stacionāra virsārsti Inesi Svikliņu, kura labāk ļauj saprast, kā konkrēti Latvija palīdz frontē smagi ievainotajiem ukraiņu karavīriem.    Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā Zelenska ārzemju vizītes, gaidāmās F16 lidmašīnu piegādes, kā arī pārsteidzošos manevrus uz Ukrainas-Krievijas robežas, bet nu jau Krievijas teritorijā.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Dzimis Latvijā, izaudzis Ukrainā un guvis smagus ievainojumu karā pret iebrucējiem, Ukrainas armijas seržants Nikoljajs nu atkal ir Latvijā. Kādeļ viņš ir pateicīgs šai iespējai un Latvijas ārstiem - par to Nikolajs atklātā sarunā ar Tāli Eipuru. Tālis arī iztaujā NRC Vaivari stacionāra virsārsti Inesi Svikliņu, kura labāk ļauj saprast, kā konkrēti Latvija palīdz frontē smagi ievainotajiem ukraiņu karavīriem.    Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu pārrunā Zelenska ārzemju vizītes, gaidāmās F16 lidmašīnu piegādes, kā arī pārsteidzošos manevrus uz Ukrainas-Krievijas robežas, bet nu jau Krievijas teritorijā.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Zelenskis – globālās politikas zvaigzne. Ungārijas īpašā nostāja Krievijas agresijas pret Ukrainu sakarā. Grieķija saglabā politisko kursu. Aktualitātes analizē ārpolitikas eksperti Rinalds Gulbis un Jānis Kapustāns, Nacionalās Aizsardzības akadēmijas pētnieks. Grieķija saglabā politisko kursu Grieķijas labēji centriskajai valdībai ir izdevies iegūt valsts iedzīvotāju nozīmīgas daļas uzticību, un tā arī turpmāk paliks pie varas stūres. To ļauj secināt 21.maijā notikušo vēlēšanu rezultāti, saskaņā ar kuriem līdzšinējā varas partija „Jaunā demokrātija”, viena no vecākajām grieķu partijām, ieguvusi apmēram 41% balsu un, attiecīgi, 146 no 300 Grieķijas parlamenta deputātu vietām. Partijas sniegums ir nedaudz labāks nekā iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā, taču šoreiz ar to ir par maz, lai, kā līdz šim, veidotu vienpartijas vairākuma valdību. Iemesls tāds, ka starplaikā ir stājies spēkā jauns vēlēšanu likums. Agrāk vēlēšanās proporcionāli tika sadalītas 250 deputātu vietas no 300, savukārt atlikušās piecdesmit tika papildus piešķirtas vislabāko rezultātu ieguvušajai partijai. Tagad šāda kārtība ir spēkā tikai tad, ja pēc vēlēšanām koalīciju izveidot neizdodas un tiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas. „Jaunās demokrātijas” līderis, premjerministrs Kiriaks Micotakis, jau paziņojis, ka īstenos tieši šādu scenāriju. Parlamenta sastāvs ir tāds, ka viņam šai ziņā ir visas iespējas. Galvenais konkurents, Radikāli kreiso un progresīvo koalīcija jeb SIRIZA, kas bija pie varas līdz 2019. gadam, tikusi vien pie 20% balsu un 71 deputātu mandāta. Šai bijušā premjera Alekša Cipra partijai nav iespēju izveidot vairākuma koalīciju ne kopā ar idejiski tuvo kreisi centrisko aliansi PASOK, kurai ir 41 mandāts, un pat ne piepulcinot galēji kreisos – Grieķijas Komunistisko partiju ar tās 26 mandātiem. Var piebilst, ka grieķu komunistus, kuri joprojām turas pie ortodoksālā marksisma dogmām, no mēreni kreisajiem šķir arī visai liela ideoloģiska plaisa. Piektais spēks, kas iekļuvis parlamentā, ir galēji labējā, ultranacionālistiskā partija „Grieķu risinājums”. Kā SIRIZA veiksmes atslēgu komentētāji min visnotaļ pozitīvo ekonomikas izaugsmi, kas pagājušogad sasniegusi 6%. Premjerministram Micotakim, acīmredzot, ir izdevies pārliecināt vēlētājus, ka viņš ir īstais, kurš spēs arī turpmāk uzturēt šo attīstības tempu. Zelenskis – globālās politikas zvaigzne Viens no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska talantiem, kuram likusi izpausties viņa valsts izmisīgā cīņa pret Krievijas agresiju, ir māka veidot un uzturēt starptautiskos kontaktus. Pateicoties tiem, Ukraina saņem arvien plašāku sabiedroto palīdzību, kas palielina tās cerības uz kara mērķu sasniegšanu. Un laikam gan nav nejaušība, ka tieši šobrīd, kad kuru katru brīdi tiek sagaidīta Ukrainas spēku ofensīva, valsts vadītāja ārpolitiskā aktivitāte sasniegusi vēl nepieredzētus apjomus. Aizpagājušās nedēļas nogalē un pagājušās nedēļas sākumā viņš apmeklēja Romu, arī Vatikānu, Berlīni, Parīzi un Londonu, tiekoties, attiecīgi, ar premjerministri Meloni un prezidentu Matarellu, pāvestu Francisku, kancleru Šolcu, prezidentu Makronu un premjerministru Sunaku. Visos gadījumos galvenais temats bija atbalsts Ukrainai, kas, jo sevišķi Londonā un Berlīnē, ietvēra arī ļoti nozīmīgas ieroču piegādes. Savukārt pagājušajā piektdienā, 19.maijā, Francijas valdības sagādātā lidmašīna nogādāja Zelenski Saūda Arābijas rietumu pilsētā Džidā, kur uz kārtējo samitu bija pulcējušies Arābu valstu līgas vadītāji. Saprotams, šī ierašanās nebija iepriekš izziņota, un sevišķi netīkama tā nepārprotami bija ciešākajam Maskavas sabiedrotajam arābu pasaulē – Sīrijas diktatoram Bašaram Asadam, kurš pēc 12 gadu pārtraukuma atkal ticis pielaists līgas sanāksmē. Starp samita dalībniekiem bija dažs labs, kurš uztur draudzīgas attiecības ar Kremli, un arī pārējie ietur neitrālu nostāju, dažos gadījumos sniedzot humāno atbalstu Ukrainai, taču nepievienojoties sankcijām pret Krieviju. Gluži citāda gaisotne valdīja pasaules septiņu ietekmīgāko brīvā tirgus valstu jeb G7 samitā Japānas pilsētā Hirosimā, kur Zelenskis ieradās sestdien. Arī šajā gadījumā līdz pat nolaišanās brīdim nebija skaidrs, vai Ukrainas līderis pievienosies samita dalībniekiem. Dažas stundas pirms tas notika, Savienotās Valstis paziņoja, ka tās apmācīs ukraiņu pilotus lidošanai ar iznīcinātājiem F-16 un neiebildīs, ja sabiedrotie nodos šos modernos lidaparātus Ukrainai. Tāpat jau pirms Zelenska ierašanās G7 līderi deklarēja apņemšanos izvērst tālākas sankcijas pret Krieviju, lai kavētu tās militāro spēju pieaugumu. Kā atzīst novērotāji, pēc ierašanās Ukrainas vadītājs nepārprotami kļuva par samita zvaigzni, tomēr visa notikuma svarīgākais akcents palika nemainīgs, un tā bija Ķīnas ekspansija reģionāli un globāli. Pieņemtajos dokumentos nosodīta Pekinas tendence izmantot starptautisko tirdzniecību kā ietekmes sviru un pausts nepārprotams atbalsts Taivānas neatkarībai. Ka ierasts, samitā piedalījās arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, kā arī uzaicinātie vairāku citu valstu vadītāji. Kā sevišķi nozīmīga tiek atzīmēta prezidenta Zelenska tikšanās ar Indijas premjerministru Narendru Modi. Īpašie viedokļi Pagājušajās dienās Eiropas politikas degpunktā jau atkal nonākusi Ungārijas un tās premjera Viktora Orbana īpašā nostāja Krievijas agresijas pret Ukrainu sakarā. Ungārija turpina bloķēt kārtējo militārās palīdzības izmaksu Ukrainai piecsimt miljonu apmērā no t.s. Eiropas miera mehānisma – finanšu instrumenta, kas paredzēts Eiropas Savienības partnervalstu aizsardzības spēju stiprināšanai. Tāpat Budapešta atsakās piekrist nākamās savienības sankciju paketes ieviešanai, kuras fokusā ir cīņa pret Krievijas sankciju apiešanu caur trešajām valstīm. Konkrētais iegansts, ko min ungāru puse, ir Ungārijas banka „OTP Bank”, kuru Kijiva iekļāvusi karu atbalstošo institūciju sarakstos. Kā apgalvo Budapešta, šādas apsūdzības esot nepatiesas. Pirmdien notikušajā Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē, kur risināti tieši šie jautājumi, kā informējuši anonīmi avoti diplomātu aprindās, esot notikusi diezgan asa viedokļu apmaiņa starp Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku un viņas ungāru kolēģi Pēteru Sījārto. Bez jau minētā konkrētā apstākļa Ungārijas ārlietu resora vadītājs izteica arī vispārīgākus argumentus par to, ka sankcijas pret Krieviju esot bezjēdzīgas un līdz šim nav devušas nekādus rezultātus. Vakar intervijā aģentūrai „Bloomberg” šo tēmu izvērsa arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans. Paziņojis, ka viņa viedoklis nesakrītot ar „Eiropas meinstrīmu”, viņš postulēja, ka Ukrainai nav izredžu uzvarēt karā pret Krieviju un, attiecīgi, militārs atbalsts tai tikai turpinot asinsizliešanu; vienīgais risinājums esot sēsties pie sarunu galda ar Maskavu. Ungārijas valdības īpašā nostāja, kā zināms, ir bijis pastāvīgs drauds Eiropas Savienības vienotai rīcībai, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tāpat Ungārija kā NATO dalībvalsts joprojām nav akceptējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Šai ziņā Budapešta pievienojusies striktākajai Zviedrijas uzņemšanas pretiniecei – Turcijai. Turcijas ieskatā Stokholma sniedz atbalstu kurdu teroristiem, savukārt Budapeštai netīkot Zviedrijas aizrādījumi par demokrātijas stāvokli Ungārijā, kas, ka zināms, ir jau ilglaicīgs spriedzes moments tās attiecības ar Eiropas Savienību. Visai izplatīts ir ieskats, ka situācija varētu mainīties pēc Turcijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, lai kāds arī būtu tās iznākums. Ankarai mainot savu nostāju, Budapešta negribētu palikt vienīgais autsaiders. Pirms dažām dienām intervijā telekanālam CNN prezidents Erdogans gan vēlreiz uzsvēra, ka Zviedrija neesot labojusies un, attiecīgi, neesot pieņemama Turcijai kā NATO dalībvalsts. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.  

Līdz Valsts prezidenta vēlēšanām palikusi tikai nedēļa. Kandidāti ir trīs, iznākums - nezināms. Par gaidāmajām vēlēšanām Krustpunktā diskutē Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītāji: Ainārs Latkovskis (Jaunā Vienotība), Ainārs Šlesers (Latvijas Pirmajā vietā), Kaspars Brikšens (Progresīvie), Edgars Tavars (Apvienotais saraksts), Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) un Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība). Piedalīties diskusijā neilgi pirms raidījuma attiecās Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei), jo šajā laikā nolemts sasaukt Saeimas frakcijas sēdi.  

Visi trīs prezidenta amata kandidāti ir spēcīgi, taču lēmumu par labu kādam no šiem kandidātiem Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti pieņems vien vēlēšanu dienā. To intervijā Latvijas Radio atkārtoti uzsvēra ZZS Saeimas frakcijas vadītājs un partijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Šobrīd politiskais spēks vērtējot visas kandidātu publiskās uzstāšanās un izteikumus. Uz jautājumu, vai ZZS pēc prezidenta vēlēšanām varētu kļūt par koalīcijas biedru, Valainis atbildēja, ka šobrīd esošā valdība ir rīcībnespējīga un darbs tajā neesot pašmērķis. Turklāt esot citi mehānismi, kā nokļūt valdībā, nevis izmantojot prezidenta vēlēšanas.

Uldis Pīlēns par kandidēšanu uz prezidenta amatu paziņoja pirmais no šobrīd pieteiktajiem trīs kandidātiem. Uzņēmējs Pīlēns sevi ir pierādījis ne vien ar vārdiem, bet arī darbiem, izveidojot koncernu ar 240 miljonu apgrozījumu. Tomēr viņa kandidatūra ir satricinājusi valdības pamatus. „Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē, pie kuras mēs visi piederam, un es atsaucos Apvienotā saraksta deputātu 100 procentīgam aicinājumam, izteikt savu gatavību kļūt par apvienotā saraksta prezidenta kandidātu,” tā par savu kandidēšanu aprīlī paziņoja uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns. Atšķirībā no diviem konkurentiem, kuru izvirzītāji rīkoja īpašas preses konferences, par savu lēmumu viņš paziņoja video intervijā ziņu aģentūrai LETA. „Pirmām kārtām mums ir pilnīgi skaidra Pīlēna kunga nostāja šobrīd starptautiskos drošības jautājumos. Nelokāma nostāja Ukrainas atbalstam,” savukārt tā Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars sāk savu pamatojumu, kāpēc Pīlēns ir labākais kandidāts prezidenta amatam. Taču galvenais trumpis, viņaprāt, ir Pīlēna orientēšanās ekonomikā. Uldis Pīlēns dzimis Liepājā, tur pabeidzis vidusskolu, 70. gadu vidū iestājies Politehniskajā institūtā Arhitektūras fakultātē un tur ieguva iespēju mācīties Veimāras Arhitektūras un būvniecības augstskolā Vācijas demokrātiskajā republikā. Pēc studijām Pīlēns Padomju Latvijā strādāja Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko pētījumu institūtā par dizaina centra vadītāju, un bija Valsts plāna komitejas tehniskās estētikas problēmu padomes biroja loceklis. 1983.gadā viņš kļuva par Liepājas galveno arhitektu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Pīlēns veiksmīgi uzsāka ūvniecības biznesu un tagad viņam daļēji piederošais koncerns UPB var lepoties ar 240 miljonu apgrozījumu. Jau astoņus gadus Pīlēns vairs nepiedalās tiešajā uzņēmuma darbā, bet ir uzņēmuma padomē. Politikā Pīlēns iesaistījās 90. gadu beigās kā jaundibinātās Tautas partijas valdes loceklis. Viņš strādājis arī kā Liepājas domes deputāts, bet partiju pameta ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Pirms pagājušā gada Saeimas vēlēšanām Pīlēns atgriezās politikā. Pīlēns ir komunikabls, viņam ir labas manieres un laba reputācija, kas, šķiet, ir apzināti kopta. Nekādu „dzeltenu” skandālu. Tikai lielas, gludas intervijas glancētos žurnālos, kurās viņš izceļas ar domas precizitāti un spēju runāt arī filozofiskos jēdzienos. Šādu viņa tēlu stiprina arī paša projektētā un pērn Rīgā Ķīpsalā atklātā konferenču un izstāžu ēka ar nosaukumu "Ola". Modernajā dzelzsbetona ēkā Pīlēns dibināja biedrību "Apvienotais saraksts". Aiziešana no aktīvā biznesa, tēla veidošana, politiskā spēka izveidošana, atteikšanās no pretendēšanas uz Saeimu un amatiem valdībā, liek domāt, ka augsts valstsvīra amats un caur to arī sava vārda ierakstīšana Latvijas vēsturē jau ilgāku laiku ir bijis Pīlēna mērķis. To, ka Pīlēna veiksmīgais tēls un ambīcijas daļai sabiedrības var likties pārāk spilgti, pamanījuši arī politoloģijas eksperti. Raksturojums „ambiciozs” bieži parādās vērtējumos. Plankumi Pīlēna biogrāfijā publiskajā telpā neuzpeld. Vienīgi TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālisti bija pamanījuši, ka Pīlēna firma kā apakšuzņēmējs piedalījies "Gazprom" ēkas būvniecībā Sanktpēterburgā, kas noritēja jau pēc Krimas aneksijas. Pīlēns uzskata, ka te viņam neko nevar pārmest. Visvairāk apspriesti ir divi citi fakti Pīlēna biogrāgfijā. Pirmais no tiem, ka viņš studēja Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Lai izpelnītos tādu iespēju, bija jābūt labam komjaunietim. Un neizbēgama bija VDK uzmanība. Otrs apspriestākais Pīlēna biogrāfijas notikums ir viņa atrašanās Tautas partijas valdē laikā, kad ekspremjers Andris Šķēle izmantoja politiku sava biznesa impērijas stiprināšanai un valdība realizēja „gāzi grīdā” politiku. Pīlēns neuzskata, ka būtu līdzatbildīgs par sekām. Šobrīd Uldis Pīlēns var droši rēķināties ar Apvienotā saraksta 15 balsīm. Plaši tiek runāts, ka viņu varētu atbalstīt Ainara Šlesera vadītā „Latvija Pirmajā vietā!” ar deviņām balsīm, un Rosļikova partija „Stabilitātei” ar desmit. Šis atbalsts nav drošs un papildus nepieciešamas vēl 17 balsis, kuras šobrīd neviens nesola.

Kā līdz ar plānu apvienot sabiedriskos medijus uzlabot to finansiālo situāciju un padarīt to mazāk atkarīgu no ikgadējām budžeta veidošanas peripetijām? To 23. maijā apsprieda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Finanšu ministrs par neīstenojamu nosauca pieeju sabiedriskos medijus finansēt noteiktā apjomā procentos no valsts budžeta iekšzemes kopprodukta. Tā vietā ministrija piedāvā atgriezties pie diskusijas par sabiedriskā medija nodokļa vai abonentmaksas ieviešanu. Sabiedriskajiem medijiem regulāri ar valsts budžeta projektā paredzētajiem līdzekļiem nepietiek un gada laikā dažādām vajadzībām jāprasa vēl. Sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa pārskatīšana tieši saistāma ar sabiedrisko mediju paredzēto apvienošanu no 2025. gada. To kārtējo reizi atkārtoja Latvijas Radio valdes loceklis Ģirts Helmanis un Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede. Darba grupās vērtēti četri scenāriji, kā uzlabot sabiedrisko mediju finansiālo situāciju. Viena versija – noteikt to kā fiksētu valsts budžeta daļu – procentus no budžeta izdevumiem; otra – ar daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļu vai akcīzes nodokļa ieņēmumiem, līdzīgi kā finansē Valsts Kultūrkapitāla fondu vai sabiedriskos medijos Lietuvā. Trešā – sabiedrisko mediju nodoklis vai abonentmaksa; ceturtā – konkrēts apjoms no iekšzemes kopprodukta. Sabiedrisko mediju finansēšanu noteiktā apjomā no valsts iekšzemes kopprodukta kā piemērotāko pieeju vērtē arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Kultūras ministrija, pielīdzinot to veidam, kā aprēķina valsts izdevumus aizsardzības pasākumiem. Padomes nolūks bija piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo finansējuma līmeni sabiedriskajiem medijiem, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr scenārijam par sabiedrisko mediju finansēšanu šādā veidā svītru pārvilka finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”. Viņš atsaucās uz Satversmes tiesas lēmumu par neatbilstošu Konstitūcijai atzīt Augstskolu likuma normu augstākajai izglītībai un zinātnei ik gadu palielināt finansējumu par 0,25% no iekšzemes kopprodukta. No tā secināms, ka likumdevējam – Saeimai – nav tiesību noteikt procentuālu apjomu no budžeta. Izņēmums ir izdevumi valsts aizsardzībai, ko paredz starptautiskas vienošanās. Tāpēc viņš aicināja nesaistīt sabiedrisko mediju finansēšanu ar šādu metodiku, kādu nepiemēro arī citām no valsts budžeta finansētām iestādēm. Apzinoties vajadzību stabilizēt sabiedrisko mediju finansējumu, Ašeradens uzdos nodokļu revīzijas grupai izvērtēt atsevišķu sabiedriskā medija nodokļa vai abonentmaksas ieviešanas iespēju. Šī darba grupa pašlaik izstrādā iespējamās izmaiņas citos nodokļos turpmākajiem gadiem un tai ar piedāvājumu jānāk klajā augusta beigās. Temats par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas abonēšanas maksu apsvērts jau krietni senāk un citu apsvērumu dēļ. 2009. gadā par to runāja saistībā ar dižķibeles seku pārvarēšanu. Vēlāk sabiedrisko mediju nodoklis vai maksa par piekļuvi to saturam kā viens no variantiem parādījies arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes virzītajā finansēšanas modeļa koncepcijā.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politoloģi Ivetu Reinholdi par mūsdienu demokrātijas kvalitāti, pārstāvniecības politiku, sociālo mediju veidotām politiskās līdzdalības formām un valsts drošību prezidenta vēlēšanu kontekstā. Demokrātija un mūsdiena politika. Pilsoniskā alianse bija pasludinājusi pirmo maija nedēļu līdz 9. maijam par demokrātijas nedēļu. Demokrātija un demokrātisks ir jēdzieni, kuri politiskā līmenī pēdējā laikā tiek piesaukti itin bieži, gan strīdā par Ogres muzeju, pašvaldības vadītāju un viņa rīcību, gan par opozīcijas balsīm saistībā ar prezidenta vēlēšanām, tajā skaitā prokremliskām, ar kurām šobrīd teorētiski var ievēlēt prezidentu.  Mūsdienu pasaulē demokrātijas vērtību atzīšana kļuvusi jau par plaši izplatītu parādību, bet Rietumu pasaulē par vispārpieņemtu normu. Taču šāda attieksme pret demokrātiju nav valdījusi vienmēr, un, kā redzam, norma vienmēr tikusi interpretēta. Divtūkstoš gadu laikā lielākā daļa politiķu un politisko domātāju uzskatīja demokrātiju par zemāku sabiedrības pārvaldes veidu, kas grupu pūļa interešu vārdā upurē augstākās vērtības un visas sabiedrības labumu. Ja atceramies grieķu domātāju Platonu, viņš to sauca par vairākuma ārprātu.  Kā ir ar demokrātiju šobrīd? Kādā ziņā to, par ko runāja Platons, mums labpatīkas šo pūļa ārprāta varu izmantot kaut kādas šī brīža situācijas raksturošanai, vai arī demokrātija, kas ir kļuvusi Rietumu pasaulē par normu, šobrīd ir apdraudēta? Iveta Reinholde: Izpratne par demokrātiju mainās līdz ar notikumiem, iekšpolitiskiem, ārpolitiskiem notikumiem un, protams, Platonam pirms divtūkstoš gadiem bija viens priekšstats par to, kā mums, visai sabiedrībai kopumā, būtu jāfunkcionē un kas būtu tautas vara vai "vairākuma ārprāts", vai vairākuma vara. 21. gadsimtā mēs varam nodalīt pirms sociālo tīklu laiku, tagad jau sociālo tīklu laiku, kad ir mainījušās pietiekami daudzas izpratnes un veidi. Vēl pavisam nesen, šķiet, ka tiešākais demokrātijas simbols mums bija piedalīties vēlēšanās. Tagad mēs runājam par e-vēlēšanām un elektroniskām digitālām parakstu vākšanām, lai paustu savus viedokļus. Respektīvi, tas ļoti mainās, un droši vien, ka vēl pēc gadiem diviem, trim mēs runāsim par to, vai mākslīgais intelekts ir daļa no sabiedrības. Lai gan par mākslīgo intelektu runājot, nemaz ne tik sen Tokijas priekšpilsētas pašvaldību vēlēšanās viens no kandidātiem bija mākslīgais intelekts, kuru gan, protams, pārstāvēja fiziska persona, bet mākslīgais intelekts, robots pieteica savu kandidatūru. Tas jau ir noticis fakts. Prezidenta vēlēšanu kontekstā viens no prezidenta kandidātiem - Uldis Pīlēns - intervijā "Latvijas Avīzei" akcentēja, ka Latvijas politiskā institūcija ir neitrāla un Saeima ir vēlēta kā politiskā spektra vai tā brīža sabiedrības izjūtas pārstāvība, kas automātiski nozīmētu arī, ka droši var vēlēt ar opozīcijas un pozīcijas balsīm, pat vienojoties ļoti izteiktiem politiskiem pretiniekiem. Šajā gadījumā, pat ja tie būtu kaut kādi prokremliski spēki, kas arī ir pārstāvēti Saeimā, jo "politiskā spektra vai tā brīža sabiedrības izjūtas pārstāvība ir fiksētu Saeimā". Kā šajā jautājumā ar demokrātiju? Iveta Reinholde: Tas ir jautājums par demokrātiju, tas ir par to, ka demokrātija ir ļoti daudzšķautņaina un ka nav tādas vienas receptes. Bet par to politisko izjūtu un par to, cik daudz vai cik maz mums ir jāklausās opozīcijā, te vienmēr ir stāsts par šo ieklausīšanās jēgpilnumu, jo mēs nedzīvojam izolētā salā. Protams, ka tās diskusijas par demokrātiju, kas mums ir šobrīd, ir krietni savādākas, nekā tās diskusijas, kas bija faktiski varbūt divus trīs gadus atpakaļ. Ne tikai digitālā kontekstā, bet arī ģeopolitisko notikumu kontekstā. Protams, mums gribētos, lai prezidentu ievēl visa Saeima, un būtu ideāli, ja atrastu šādu ideālo kandidātu, kas derētu visiem, kas patiktu visiem. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka reālajā situācijā tāda ideālā kandidāta mums nav. Tieši tāpat, kā arī visās valstīs. Nu nav tā ideālā kandidāta, vai tas ir tautas vēlēts prezidents, vai parlamenta ievēlēts, vai miksētais modelis, nav tā ideālā kandidāta. Līdz ar to nonāk pie tā, ka lielākais vairākums vienojas, ka šis varētu būt tas akceptējamākais kandidāts. Bet te vienmēr daudzas lietas nospēlē fona faktori. Šobrīd, protams, ja mēs skatāmies uz prezidenta vēlēšanām, mums ir svarīgs faktors ģeopolitiskā situācija, kurā mēs atrodamies. Mēs zinām, kādā ģeopolitiskā situācijā atrodamies, bet kas no tā būtu jāsecina, cik lielā mērā šis demokrātijas arguments ir izmantojams? Iveta Reinholde: Tas vadmotīvs jau demokrātijai paliek: rīkojamies tā, lai patiešām mēs esam ievērojuši arī savas nākotnes intereses un bērna intereses, un nenodarām pāri, un tomēr saglabājam tās pamatvērtības, kas mums ir. Viennozīmīgi, ka šajā ģeopolitiskajā kontekstā mums ir svarīgi saglabāt mūsu saiti ar Rietumu vērtībām, jo patiesībā demokrātiskās vērtības ir Rietumu vērtības, un mums ir svarīgi arī domāt par to, kā mēs to transformēsim. Tas ir arī drošības jautājums.  Arī drošības pētījumos pietiekami daudz šīs politiskās drošības jautājumi parādās vēl vēl pirms Covid. Mēs Politikas zinātnes nodaļā ar kolēģiem veicām sabiedrības drošības uztveres pētījumu, kur viena no dimensijām ir politiskā drošība. Tomēr ir svarīgi, lai būtu skaidra šī virzība ilgtermiņā uz vērtībām, kur mēs esam akceptēti.

Atgriežamies pie daudzas emocijas raisījušās Stambulas konvencijas ratifikācijas. Kāpēc tik ļoti no tā baidāmies? Pēc nesenajiem ļoti traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī, pēc kuriem publiski atklājās arī citi vardarbības gadījumi, kam nesekoja pienācīga tiesībsargājošo iestāžu rīcība, atkal atsākās diskusija par to, vai Latvijai jāpievienojas šai konvencijai, kas paredz novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Cik šī konvencija ir liels bieds, drauds vai palīgs cīņā pret vardarbību, ko piedzīvo sievietes? Krustpunktā diskutē juristi Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis, bijušais Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs, Saeimas deputāts (ZZS) Gunārs Kūtris, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna un asociācijas "Ģimene" valdes loceklis Kaspars Herbsts.  

Nākamās nedēļas beigās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) vajadzētu apstiprināt darba grupu ziņojumus, kas skar abu sabiedrisko mediju apvienošanu un finansēšanas modeļu maiņu, intervijā Latvijas Radio norādīja padomes vadītājs Jānis Siksnis. "Jaunajam sabiedrisko mediju finansēšanas modelim ir jābūt neatkarīgam no politiskajām prioritātēm, tam ir jābūt piesaistītam pie tāda ekonomikas attīstību raksturojoša rādītāja kā IKP vai nodokļu ieņēmumiem," šādu viedokli Finanšu ministrijai pauž SEPLP, sacīja Siksnis. SEPLP vadītājs Jānis Siksnis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka tam, vai tiks mainīti sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa principi, būs "nepieciešams politisks lēmums", piebilstot, ka Finanšu ministrija "uzskata, ka nekas nebūtu jāmaina un viss ir kārtībā". Siksnis sacīja, ka finansējuma apjomam sabiedriskajiem medijiem ir jābūt līdzvērtīgam Eiropas vidējam rādītājam, kas ir 0,16 procenti no iekšzemes kopprodukta. Šo lietu SEPLP šodien, 23. maijā, mēģinās arī pamatot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Turpinām lielākā pietuvinājumā aplūkot Valsts prezidenta amata kandidātus. Pēc tam, kad pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits bija paziņojis, ka uz otro termiņu nekandidēs, partija „Jaunā Vienotība”, kura iepriekš bija virzījusi tieši Levitu, nāca klajā ar vēsti par trim citiem spēcīgiem augstākā valsts amata varbūtējiem pretendentiem. Tie bija kādreizējais premjers, tagad – eirokomisārs Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Galu galā partija izvēlējās vienu kandidātu – Rinkeviču. Izvēli uz Valsts prezidenta amatu virzīt Edgaru Rinkēviču (JV) premjers Krišjānis Kariņš (JV) pamatoja ar pārliecību, ka pašreizējais ārlietu ministrs spētu pildīt tādus valsts vadītāja uzdevumus kā pārstāvēt valsti starptautiski, gādāt par drošību un noturēt „skaidro kursu”, kuru valsts ietur jau vairāk kā 30 gadus. Iespējams, Rinkēvičs ir tik kvalificēts šim amatam, cik vien iespējams, izteicās Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents arī atzīmēja, ka Rinkēvičs ir ārlietu ministrs jau vairāk nekā 10 gadus – šajā amatā viņš ir kopš 2011. gada oktobra. Tādējādi viņš ir otrais visilgāk šajā postenī strādājušais Eiropas Savienības valsts ārlietu ministrs aiz sava Luksemburgas kolēģa Žana Aselborna. Līdz ar to no profesionalitātes viedokļa iešūpošanās Valsts prezidenta amatā Rinkevičam nebūs vajadzīga, atzīmēja bijušais ārlietu un vēlāk – aizsardzības ministrs, tagad – Ziemeļeiropas Politikas centra vadītājs Artis Pabriks. Kā ilggadējs ierēdnis viņš pārzina iekšējo konjunktūru, labi izjūt situāciju, zina, kad paklusēt, kad neklusēt – līdzīgi kā Pabriks izsakās arī Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga, kura laikrakstā „Diena” rakstīja par valsts aizsardzības tematiem laikā, kad Rinkēvičs bija Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Profesionalitāte gan nav vienīgā Valsts prezidenta amatam nepieciešamā kvalitāte. Kā uzsver Artis Pabriks, tā kā sabiedrība pašlaik ir ļoti sašķelta, valsts vadītājam būtu jāspēj būt tās vienotājam. Vai Edgars Rinkēvičš varētu iemantot tādu popularitāti un kļūt par visas tautas prezidentu? Viņa reitings, esot ministra amatā, bijis salīdzinoši augsts. Tā nav tukša slava, kas nāk līdz ar amata nosaukumu tikai tāpēc, ka daži ministri pēc definīcijas ir populārāki par citiem, norāda Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks. Rinkēvičs ir piedalījies Saeimas vēlēšanās, kurās tauta ar plusiņiem un mīnusiņiem biļetenos atzīmē savas simpātijas vai antipātijas, un šo zīmju proporcija runājot ārlietu ministram par labu. Edgars Rinkēvičs pats tūdaļ pēc nominēšanas Valsts prezidenta amatam apliecināja – ņemot vērā laiku, kādā pašlaik dzīvojam, proti, karu Ukrainā un starptautisko vidi, kas strauji mainās, iekšējā un ārējā drošība būs Valsts prezidenta galvenais uzdevums. Komentējot Rinkēviča nosauktās prioritātes, Gunta Sloga norāda – aizsardzība, drošība, ārpolitika ir neapšaubāmi svarīgas , taču pagaidām Valsts prezidenta amata kandidāts maz izteicies par sabiedrības sašķeltību un sasāpējušiem jautājumiem, piemēram, izglītības un medicīnas jomā. Taču vairākums Latvijas Radio uzrunāto ekspertu, to vidū arī diplomāti, kuri diplomātiski izvēlējās palikt „aiz kadra”, uzskata, ka Edgara Rinkēviča izredzes tikt ievēlētam par valsts galvu ir visai augstas – „Jaunā Vienotība” diez vai būtu virzījusi pastiprinātai publiskai apspriešanai šādu politisku smagsvaru, ja pastāvētu augsts risks ciest fiasko.

Latvijai enerģētikas jomā jāizmanto tās iespējas, kas ir pieejamas tieši mūsu valstī, intervijā Latvijas Radio teica Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars no Jaunās Vienotības. Viņš norādīja, ka Baltijas reģionā trūkst enerģijas, un to iespējams aizpildīt vien ar atjaunīgajiem energoresursiem. Par šo tematu šodien, 22. maijā, Saeimā norisināsies enerģētikas forums, kurā spriedīs par izaicinājumiem enerģētikas jomā, par turpmākajām patēriņa prognozēm, enerģijas ražošanu un piegāžu drošību.

Valsts prezidenta vēlēšanas šajā nedēļā ieiet gandrīz finiša taisnē un turpmākos trīs rītus iepazīstināsiem ar pašreiz pieteiktajiem kandidātiem, kuri sacentīsies par Saeimas deputātu atbalstu 31.maijā. Diasporā aktīva, bet Latvijā mazāk zināma – tā var raksturot partijas „Progresīvie” pieteikto Valsts prezidenta amata kandidāti Elīnu Pinto. Ar ko viņa piesaka savu kandidatūru un vai viņa 31. maijā var cerēt iegūt vairāk nekā 10 „Progresīvo” deputātu balsis? Kad partija „Progresīvie” 11. maijā Valsts prezidenta amatam pieteica publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, daudzi viņas vārdu izdzirdēja pirmo reizi. Tomēr viņai publisku aktivitāšu Latvijā nav trūcis. Pēc Jelgavas vidusskolas absolvēšanas 1999. gadā un studijām Latvijas Universitātē un Eiropas Starpuniversitāšu centrā viņa iesaistījās Tiesībsarga biroja izveidē un Cilvēktiesību departamenta vadībā. Turpmāk sekojusi darbība aiz valsts robežām Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariātā, Eiropas Ārējo attiecību dienestā, Eiropas komisijas ģenerālsekretāra vietnieka padomnieci starptautisko krīžu risināšanas, NATO un drošības politikas jautājumos. 2012. gadā viņa pārcēlās uz Luksemburgu, kur strādāja Eiropas Komisijā par tulkotāju. No 2014. gada aktīvi darbojās arī Eiropas Latviešu apvienībā, vadīja to no 2018. Līdz pagājušajam gadam. Latvijas Valsts prezidenta amatam pieteikta kā publiskās pārvaldības eksperte.

Baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska nu jau vairāk nekā gadu dzīvo Rīgā. Pēc tam, kad 2020. gadā pašpasludinātā prezidenta Lukašenko režīms apspieda baltkrievu protesta kustību, Olgai nācās pamest Baltkrieviju, jo viņas vīrs, līdz tam lielas rūpnīcas inženieru biroja vadītājs, bija iestājies neatkarīgā arodbiedrība un par to tika atlaists. Vispirms viņam izdevās atrast darbu kādā Krievijas provinces rūpnīcā, taču, kad pagājušā gada februārī Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, laulātie draugi devās uz Latviju, kur dzīvo Olgas vīra radinieki, un lūdza politisko patvērumu mūsu valstī. Šopavasar Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas namā Pārdaugavā bija apskatāma Olgas Jakubovskas personālizstāde "Brīvības kaķēņi". Tāpat Olgas darbi šobrīd apskatāmi mākslas stacijas Dubulti izstādē "Kreatīvā revolūcija Baltkrievija 2020".  Baltkrievijā Olga cita starpā darbojusies kā bērnu grāmatu ilustratore, un viņas darbi arī ir kā attēli no bērnu grāmatām, taču darbu saturs ir dramatisks. Tie vēsta par baltkrievu nācijas izmisīgo cīņu pret valstī valdošo diktatūru Kremļa režīma sabiedroto agresijā pret Ukrainu. Darbu centrālais tēls ir kaķītis, mazs, bet drošs cīnītājus par neatkarību; diktatūras spēkus savukārt personificē vilki. Apmēram pirms mēneša tikos ar Olgu viņas personālizstādē Kultūras biedrību asociācijas telpās.  Vispirms lūdzu mākslinieci pastāstīt par to, kā radās viņas kaķīša tēls un kāpēc savu pašreizējo norišu redzējumu viņa izvēlējusies paust šādā ārēji bērnišķīgā formā.

Baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska nu jau vairāk nekā gadu dzīvo Rīgā. Pēc tam, kad 2020. gadā pašpasludinātā prezidenta Lukašenko režīms apspieda baltkrievu protesta kustību, Olgai nācās pamest Baltkrieviju, jo viņas vīrs, līdz tam lielas rūpnīcas inženieru biroja vadītājs, bija iestājies neatkarīgā arodbiedrība un par to tika atlaists. Vispirms viņam izdevās atrast darbu kādā Krievijas provinces rūpnīcā, taču, kad pagājušā gada februārī Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, laulātie draugi devās uz Latviju, kur dzīvo Olgas vīra radinieki, un lūdza politisko patvērumu mūsu valstī. Šopavasar Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas namā Pārdaugavā bija apskatāma Olgas Jakubovskas personālizstāde "Brīvības kaķēņi". Tāpat Olgas darbi šobrīd apskatāmi mākslas stacijas Dubulti izstādē "Kreatīvā revolūcija Baltkrievija 2020".  Baltkrievijā Olga cita starpā darbojusies kā bērnu grāmatu ilustratore, un viņas darbi arī ir kā attēli no bērnu grāmatām, taču darbu saturs ir dramatisks. Tie vēsta par baltkrievu nācijas izmisīgo cīņu pret valstī valdošo diktatūru Kremļa režīma sabiedroto agresijā pret Ukrainu. Darbu centrālais tēls ir kaķītis, mazs, bet drošs cīnītājus par neatkarību; diktatūras spēkus savukārt personificē vilki. Apmēram pirms mēneša tikos ar Olgu viņas personālizstādē Kultūras biedrību asociācijas telpās.  Vispirms lūdzu mākslinieci pastāstīt par to, kā radās viņas kaķīša tēls un kāpēc savu pašreizējo norišu redzējumu viņa izvēlējusies paust šādā ārēji bērnišķīgā formā.

Latvijai nepieciešams prezidents, kas bez kavēšanās un ar izpratni var piedalīties šobrīd svarīgākajā - tā ir drošība, uzskata Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte. Par spēcīgāko atmodas mediju "Diena" un izdegšanu, par Šķēli un Lembergu, arī par stāšanos kompartijā, Ziedoni un koku grupu saruna ar Sarmīti Ēlerti Laikmeta krustpunktā. Brīva prese, kas sāka veidoties Atmodas laikā, ir viens no pamatu pamatiem tam, ka Latvijas attīstība ir bijusi sekmīga. Atmodas laikā nepastāvēja debates par žurnālista ētiku lielā mērā tādēļ, ka tajā laikā nebija iedomājams pērkams žurnālists. Tomēr 90. gadu sākums arī presē atnesa korupciju un pērkamus rakstus. Šo taku ieviesa politbiznesmeņi 1993. gada un 1995. gada vēlēšanās, un diemžēl politiķi pa šo taku turpina staigāt arī tagad. Toreizējā laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte šos vārdus teica 1998. gada oktobrī, kad Rīgas Latviešu biedrībā tika atzīmēta Latvijas Tautas frontes dibināšanas desmitgade. Sarmīte Ēlerte aktīvi līdzdarbojās Atmodas procesos, 18 gadu garumā vadīja reiz ļoti ietekmīgo laikrakstu "Diena", bijusi kultūras ministre, Saeimas deputāte, dažādu amatu uzskaitījums būtu ļoti garš, tādēļ paliksim pie šībrīža oficiālā statusa - Valsts prezidenta padomniece un padomnieku biroja vadītāja. Raidījuma atskatāmies arī uz senākiem laikiem. Viena no pirmajām jaunās žurnālistes Sarmītes Ēlertes publikācijām presē bija 1980. gadā, kad laikrakstā "Literatūra un Māksla" viņa dokumentēja jauno dzejnieku sarunu ar Imantu Ziedoni. Ar kādām domām, ar kādām pārdomām jūs raugāties uz 31. maiju, kad mūsu parlaments vēlēs nākamo Valsts prezidentu? Sarmīte Ēlerte: 31. maijā Latvijai ir nepieciešams prezidents, kas tūlīt un bez kavēšanās ar izpratni var piedalītie svarīgākajā, kas šobrīd Latvijā ir, un tā ir Latvijas drošība. Tātad kompetence, izpratne ārpolitikā. Šo ārpolitisko loku pazīšana.  Man liekas arī, ka no citu valstu līderu solidaritātes ir atkarīga Latvijas drošība, no NATO valstu līderu solidaritātes. Šo valstu iedzīvotāji bieži ir ļoti tālu no Latvijas un ļoti bieži pat nav šeit bijuši, viņu [interese] par to, ka mēs dzīvojam vienā vērtību lokā, ka viņiem ir interese un arī pienākums aizsargāt Baltiju, aizsargāt NATO austrumu flangu, ir lielā mērā atkarīga no tā, kā viņi identificē attiecīgo nāciju ar tās līderiem. Tāpēc šī kompetence, šī atpazīstamība starptautiskajā arēnā Latvijai šobrīd ir ļoti nozīmīga. Tas Latvijas tuvākās un tālākās nākotnes interesēs Saeimas deputātiem būtu jāņem vērā. No trīs oficiāli izvirzītajiem kandidātiem - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs un Elīna Pinto, kuru jūs redzat, kurš šobrīd ir vistuvāk Rīgas pils atslēgām? Sarmīte Ēlerte: Ne es, ne kāds cits līdz galam to šobrīd nevar prognozēt. Bet vistuvāk tam kritērijam, kuru es nupat uzstādīju, neapšaubāmi ir Rinkēvičs. Nevis vistuvāk, viņš tam atbilst. Vai jūs redzat arī scenāriju, ka pirmajā reizē prezidents netiek ievēlēts un ārpus šiem trim tiks meklēts vēl kāds? Sarmīte Ēlerte: Tas ir ļoti iespējams. Es arī ļoti sen pazīstu Uldi Pīlēnu, pazīstu no laikiem, kad viņš bija Liepājas galvenais arhitekts, tātad no tik seniem laikiem. Un tieši tāpēc, ka es viņu pazīstu un viņu cienu, es viņam no sirds nenovēlu kļūt par prezidentu ar Šlesera un Rosļikova balsīm. Tā runāšana, ka visas balsis ir vienādas nav taisnība, jo tad varētu jautāt, bet kāpēc tad nevar izveidot valdību, kuru vadītu Rosļikovs vai Šlesers. Kāpēc tur pēkšņi visas balsis nav vienādas? Prezidenta Levita lēmums izstāties no prezidenta vēlēšanu sacensības. Cik šis lēmums jums pašai bija pārsteigums, vai arī prezidents Levits ar jums kā padomnieci konsultējās - ko darīt, kādus uzsvarus savā paziņojumā likt? Kas šajā trešdienā notika, jo no rīta puses no prezidenta komandas cilvēkiem mediji saņēma apstiprinājumu, ka prezidents piedalīsies prezidenta kandidātu debatēs. Atnāca pēcpusdienā, un prezidents Levits saka, ka viņš vairs nav kandidāts. Sarmīte Ēlerte: Šajā trešdienā nenotika nekas īpašs, tas bija lēmums, kurš visu laiku pastāvēja kā iespējams un kurš pamazām nobrieda un nobrieda tā iemeslu dēļ, ka bija izveidojusies tāda pati situācija, kas, ļoti iespējams, veda uz to, ka tiks ievēlēts Pīlēns par prezidentu. Levita atkāpšanās atvēra šo lauku citu iespēju meklēšanai. Dažādas naida, melu kampaņas ir piedzīvojis katrs no atjaunotās Latvijas prezidentiem. Bet pret prezidentu Levitu bija ļoti masīvi dažādas kampaņas sociālajos tīklos. Ako jūs to izskaidrotu? Sarmīte Ēlerte: Es domāju, to var izskaidrot gan ar sociālo mediju ietekmi vispār mūsu informācijas telpā, kura ir ar katru gadu augoša, kas nozīmē, ka arī tie informācijas avoti kļūst arvien sasmalcinātāki, kas nozīmē, ka sabiedrība dzīvo arvien atšķirīgākos informācijas avotos. Vēl es to skaidroju ar ļoti apzinātu kampaņu, kuras mērķis ir diskreditēt Latvijas valsti, un labs veids, kā to darīt, ir tieši caur noteiktām personībām. Sabiedrisko mediju portālā ir Anitas Braunas raksts par šo tēmu, atsaucoties uz Somijas gadījumu un izpēti. Tās Kremļa troļļu fermas jau darbojas, viņas darbojas, tai skaitā pamudinot visādus vietējos dīvainīšus, kas labprāt pieslejas šādiem te Kremļa iniciētiem uzbrukumiem. Labi atceros, piemēram, 2008. gadā parādījās, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Runāju ar vienu igauņu [prezidenta] Ilvesa padomnieku, kas tieši atbildēja par viņa publisko politiku, un viņš teica, ka interesanti paskatīties, ka vienlaicīgi parādās Igaunijā un Latvijā pēc būtības vienādi vēstījumi - tik un tik kilometru līdz Tallinai vai līdz Rīgai, tā valsts ir zudusi, mēs viņu tūlīt paņemsim... Un diemžēl, es domāju, ka mums trūkst tāda sabiedriskā drošība, kopējā sabiedriskā drošība pret visu šo dezinformāciju un naida runu un trūkst arī tā kritiskā izvērtēšanu vai vai vai zināma cilvēka psiholoģiskā drošība.

Vācija savā atbalstā Ukrainai publiski ir bijusi klusāka, atšķirībā no citām valstīm, taču tā izdara to, ko ir apsolījusi. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra Bundestāga deputāte, latviete Zanda Martens, piebilstot, ka Vācija ir uzticams Ukrainas sabiedrotais, ko atzīst arī paši ukraiņi. Politiķe intervijā stāsta ne tikai par Vācijas atbalstu Ukrainai un Vācijā esošo ukraiņu bēgļu integrāciju, bet arī par Vācijas problēmām un izaicinājumiem ekonomikā. Parlamentāriete arī atklāj, kādam, viņasprāt, būtu jābūt Latvijas Valsts prezidentam un pauž viedokli, ka jautājumā par Stambulas konvencijas ratifikāciju būtiska ir plaša diskusija sabiedrībā.

Par Valsts prezidenta vēlēšanām arvien vairāk runā valdības stabilitātes kontekstā, bet arī prezidenta amata kandidāti paši tiek apspriesti. Tomēr dzīve rit uz priekšu arī citās jomās. Kamēr Rīga dzīvo hokeja gaisotnē, internetā aktīvi tiek pirktas biļetes uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem. Aktualitātes vērtē Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Ekonomikas ministrija piedāvās vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem uzņēmumiem. Tas izriet no ekonomikas ministres, Nacionālās apvienības politiķes Ilzes Indriksones paustā intervijā Latvijas Radio. Viņa sacīja, ka algas būtiski kāpj, darbaspēks lētāks nekļūs, tāpēc uzņēmējiem pašiem ir jādomā, kā efektivizēt savus procesus un strādāt produktīvāk. Runājot par uzņēmēju pārmetumiem, ka valsts iestādes kavē Eiropas naudas apguvi un birokrātijas dēļ to varam zaudēt, ministre atzina iestāžu kavēšanos un neizlēmību:

Gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanās tiek saistītas arī ar iespējamām pārmaiņām valdībā. Par to un arī valdības darbu Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko-Supe un portāla TVNET žurnālists Artūrs Bikovs.  

Atjaunotās Latvijas paaudzei ir jāuzņemas pilna atbildība par mūsu valsti, cilvēkiem vairāk jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, jāizskauž vardarbība sabiedrībā. Tās ir dažas no tēzēm, ko uzsver Valsts prezidenta amata kandidāte Elīna Pinto. Intervijā Latvijas Radio viņa izteicās, ka viņai ir arī pieredze starptautiskos jautājumos, kas prezidenta amatā ir būtiski. Pinto sacīja, ka Latvijas politikā tiek pārāk daudz kalkulēts par tikšanu amatos, bet pārāk maz runāts par idejām un darāmajiem darbiem.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers šorīt, 17. maijā, paziņoja par savu atkāpšanos no amata, nesagaidot LOK Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesiju, kuru viņš pats bija sasaucis 26. maijā. Šodien notiek organizācijas valdes sēde un nevar izslēgt vēl kādus pavērsienus. Žorža Tikmera krēsls pēdējā mēneša laikā nopietni sašūpojās pēc tam, kad Latvijas Televīzijas intervijā klajā nāca fakti par vairākiem ar Tikmera bijušo un esošo dzīvesbiedri saistītiem uzņēmumiem, kas nodrošinājuši pakalpojumus LOK un Olimpiskajiem centriem. Tikmers apsūdzības iespējamā interešu konfliktā noliedza un izraisījās publisks konflikts ar Latvijas basketbola savienību. 26. maijā plānota LOK Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesija, kuras dienaskārtībā iekļauts jautājums par prezidenta un ģenerālsekretāra atsaukšanu jeb neuzticības balsojums. Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks Latvijas Radio norādīja, ka atkāpties no amata negrasās un viņš gaidīs biedru verdiktu 26. maijā.

Prezidenta vēlēšanas Turcijā un Baltkrievijas autoritārā līdera Lukašenko pēdējā laika veselības jautājumi. Vai problēmas, kas varētu būt pašpasludinātajam prezidentam Lukašenko, varētu izmantot Putins, lai mūsu kaimiņvalsti vēl vairāk pakļautu savai kontrolei? Turcijā atšķirībā no Baltkrievijas, vēlēšanu cīņa ir demokrātiska un starptautiskie novērotāji vēlēšanu godīgumu neapšauba, lai gan ilggadējam valsts līderim Erdoganam ir raksturīgas autoritāras tendences.  Ārvalstu aktualitātes vērtē ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis un laikraksta "Diena" ārpolitikas komentētājs Andis Sedlenieks. Turcijas prezidenta vēlēšanas: pirmajā puslaikā neizšķirts 14. maijā notikušās vispārējās vēlēšanas Turcijā, kad elektorāts izvēlējās gan valsts prezidentu, gan 600 parlamenta – Lielās Nacionālās asamblejas – deputātus, pamatoti uzlūkotas par ļoti nozīmīgām, tai skaitā ārpolitiski. Turcija atrodas reģionā, kur tai visapkārt liesmo vai gruzd militāri konflikti, un Ankara tajos pēdējā laikā spēlē ļoti pamanāmu, brīžiem pat izšķirošu lomu. Pašreizējais Turcijas prezidents Radžips Taijips Erdogans īstenojis aktīvu un lielā mērā neatkarīgu, vien uz Turcijas interesēm orientētu ārpolitiku. Viņš ir pie varas kopš 2003. gada, un šai periodā pārveidojis politisko sistēmu, padarot Turciju no parlamentāras par prezidentālu republiku. Erdogana galvenais sāncensis Kemals Kiličdaroglu savā priekšvēlēšanu platformā solījis atjaunot agrāko parlamentārisma kārtību, gādāt par mediju un tiesu varas neatkarību, kuras mazināšanu pārmet Erdoganam, aktivizēt dialogu ar Rietumiem. Esošais prezidents savā priekšvēlēšanu kampaņā nav vairījies sāncensi nodēvēt par „terorisma un izvirtību atbalstītāju”, ciktāl Kiličdaroglu atbalsta arī kurdu minoritātes intereses pārstāvošā Zaļo un Kreisās nākotnes partija, un viņš izteicies par labu seksuālo minoritāšu tiesību respektēšanai. Šādā antagonisma uzlādētā gaisotnē notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā Erdoganam pietrūka apmēram pusprocenta līdz pārvēlēšanai, savukārt Kiličdaroglu ieguva nepilnus 45%. Atlikušie nedaudz vairāk kā pieci procenti tika trešajam pretendentam, nacionālistiskajam politiķim Sinanam Oganam. Tātad rezultātu izšķirs Erdogana un Kiličdaroglu duelis otrajā kārtā, 28. maijā. Daudz ko šai sāncensībā varētu izšķirt Ogans, ja aicinātu savus vēlētājus balsot par vienu vai otru no sāncenšiem. Lielā mērā prezidenta vēlēšanu ēnā palikušas parlamenta vēlēšanas, vēl jo vairāk tāpēc, ka situācija parlamentā nav nozīmīgi mainījusies. Līdzīgi kā iepriekšējās vēlēšanās 2018. gadā, arī šoreiz prezidenta Erdogana vadītā Taisnīguma un Attīstības partija zaudējusi vairākus desmitus balsu, tomēr paliekot lielākā frakcija ar 267 vietām. Tā kā Erdogana galvenajam sabiedrotajam – ultralabējai, nacionālistiskajai Nacionālistu kustības partijai – ir 50 deputātu, Nacionālajā asamblejā arī turpmāk pārsvars būs abu šo spēku veidotajai t.s. Tautas aliansei. Konkurējošajai Nacionālajai aliansei, kurā bez Kiličdaroglu vadītās Republikāniskās Tautas partijas ietilpst arī politiķes Meralas Akšeneras vadītā mēreni nacionālistiskā Labā partija, būs nedaudz vairāk par divsimt vietām. Trešo parlamenta frakciju veidos t.s. Darba un Brīvības alianse, kurā dominē jau piesauktā Zaļo un Kreisās nākotnes partija. Gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas rāda, ka par Erdogana izteikti konservatīvo, tradicionālistisko politiku ierasti balso valsts centrālie un ziemeļu rajoni, kamēr par liberālāko pieeju – lielās pilsētas, piekrastes rajoni un kurdu minoritātes reģions. Baltkrievijas diagnoze Pēdējā nedēļa devusi pamatu runām par Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko veselības stāvokli. Uzvaras dienas svinībās Maskavā 9. maijā viņš izskatījās nepārprotami sadudzis un acīgākie pamanīja, ka viņa labā roka ir apsaitēta. Lukašenko nepiedalījās svinīgajās vakariņās pēc pasākuma, tika ātri nogādāts lidostā un atpakaļ Minskā. Pēc tam viņš uz vairākām dienām pazuda no publiskās aprites, t.sk. nepiedalīdamies Valsts karoga, ģerboņa un himnas dienas svinībās 14. maijā. Galu galā pirmdien tika publiskota reportāža par pašpasludinātā prezidenta apmeklējumu Baltkrievijas Gaisa spēku galvenajā komandpunktā. Šoreiz apsēji bija redzami uz viņa kreisās rokas, bet publiskotajā videoierakstā viņš runāja ar zināmām grūtībām, acīmredzami cīnīdamies ar elpas trūkumu. Tas viss licis uzvirmot prognozēm par to, kā varētu izvērsties Baltkrievijas liktenis, ja Lukašenko pēkšņi nomirtu vai kļūtu rīcībnespējīgs. Saskaņā ar Baltkrievijas konstitūciju šādā gadījumā valsts galvas funkcijas uzņemas parlamenta augšpalātas – Nacionālās sapulces – priekšsēdētāja Natālija Kočanova, kurai tad 30 līdz 70 dienu laikā jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas. Jau agrāk izskanējušas versijas, ka tieši Kočanovu Baltkrievijas līderis gatavojot savas funkciju pārņēmējas lomai. Nav nekādu šaubu, ka gadījumā, ja Lukašenko pēkšņi pazustu no politiskās skatuves, varas nomaiņas procesā iesaistītos Krievija, iespējams, pat īstenojot pilnīgu Baltkrievijas okupāciju. No otras puses, šādu scenāriju kā savu iespēju saredz baltkrievu opozīcija. Pēdējās dienās trimdā esošās opozīcijas pārstāvji nākuši klajā ar vairākiem paziņojumiem. Opozīcijas līdere Svetlana Cihanouska izteikusies, ka opozīcijai jābūt gatavai jebkuram scenārijam. Vēršoties pie baltkrievu tautas, viņa paziņojusi, ka ir gatava būt baltkrievu tautas balss šai grūtajā laikā, lai sarīkotu godīgas vēlēšanas, nepieļautu haosu un jauna diktatora nākšanu pie varas. Baltkrievijas opozīcijas iespējas ātri un efektīvi ietekmēt situāciju valstī, kur jebkāda opozīcija režīmam pēdējos trīs gadus tikusi centīgi iznīdēta, ir visai ierobežotas. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Kā zinātni var izmantot politiskām cīņām un vēl vairāk - kā zinātne kļūst par aizsegu interesēm ģeopolitikā. Šķiet, šis stāsts nav nekas jauns, jo arī pagājušajā gadsimtā valstis sacentās par atklājumiem kosmosā, bet lielā mērā tas palīdzēja spodrināt arī varas spalvas. Šoreiz noskaidrosim, kā zinātniskiem nolūkiem ar resursu un izrakteņu iegūšanu un kā politiskām interesēm var kalpot tādi pasaules reģioni kā Arktika un Antarktika. Reģions, kas īsti nepieder nevienam - "pasaules ledusskapis" - Arktika un Antarktīda. Politikas eksperti brīdina, ka Ķīnas intereses polārajos reģionos pieaug un dažkārt tās tiek slēptas zem zinātnes aizsega. Kam pieder polārie apgabali, kādus resursus tie sniedz, ko tur drīkst un nedrīkst darīt un kuras valstis tur kāro izvērst darbību? Raidīumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks, bijušais diplomāts Gints Jegermanis un polārpētnieks, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Kristaps Lamsters.

Raidījumā Brīvība bulvāris saruna ar Latvijas prezidenti no 1999. gada līdz 2007.gadam Vairu Vīķi-Freibergu par prezidenta institūtu Latvijā, par vēstures variantiem, par prezidenta nozīmi drošības politikā mūsdienās, līderismu un jaunāko laiku vēstures mācībām. Latvijas parlaments maijā vēlēs jaunu Valsts prezidentu, sesto pēc kārtas kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Raidījuma viešņa Vaira Vīķe-Freiberga Valsts prezidentes amatā bija no 1999. līdz 2007. gadam. Prezidentūras laikā viņa aktīvi piedalījās valsts tiesisko pamatu nostiprināšanas procesā, iestājusies par Latvijas ārpolitikas interesēm, palīdzot gan Latvijas iestāšanās procesā Eiropas Savienībā, gan NATO. Bijusi arī ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtne reformu jautājumos un arī Baltijas valstu kandidāte ANO ģenerālsekretāra amatam. Šoreiz saruna par to, ko prezidents var un ko nevar ietekmēt Latvijas un pasaules procesos. Kas būtu tās prioritātes gan attiecībā uz iekšpolitiku, gan arī attiecībā uz ārpolitiku, kuras būtu nākamajam prezidentam visbūtiskākās? Vaira Vīķe-Freiberga: Satversme jau sniedz ietvaru, kurā prezidentam ir jādarbojas, un nosaka to, ka mēs esam parlamentāra republika un nevis prezidentāla. (..) Parlamentārā republikā Satversme prasa vispirms prezidentam būt politiski neitrālam, viņš vai viņa nepārstāv jebkādas politiskās partijas. Otrkārt, viņam nedod nekādu izpildvaru un it īpaši, varētu teikt, nelaiž viņu naudas lietām ne tuvumā.  Tas bija savā ziņā skumji un reizē amizanti, es apbraukāju visu Latviju, biju vietējās pašvaldībās, pēc tam man bija tikšanās visur ar iedzīvotājiem un viņi man uzstādīja visādus jautājumus un ļoti bieži sūdzējās, kāpēc mums ir tik zemas pensijas. Ja nu ir viens cilvēks valstī, kam nav nekāda teikšana par to, cik lielas ir skolotāju algas vai cik lielas ir vecuma pensijas, visbālākais sakars ar naudu, tad tas ir prezidents. Tā ir izpildvaras privilēģija. Prezidentam pēc Latvijas Satversmes ir tiesības Saeimai atgriezt otrreizējai caurlūkošanai visus likumus, izņemot, uzminiet - kuru - budžetu. Bet ir divas jomas, kur prezidentam ir īpašas varas elementi, un tās ir ārlietas un drošība. Tās ir ļoti svarīgas. Katrā ziņā, ja prezidentam nebūtu bijusi šī iespēja it īpaši aktīvi rosīties ārlietu un drošības jautājumos, tad mums bija tādi brīži, ka pavīdēja iespēja, ka Latvija nekļūtu par NATO locekli, jo bija vairāki elementi, kas neatbilda tām prasībām, kas bija vajadzīgas. Bija gan jāpārliecina mūsu politiķi atbildēt šīm prasībām un darīt to, ko sagaida NATO, un pārliecināt esošo dalībvalstu līderus, militāros, no vienas puses, bet galvenokārt politiskos līderus par to, ka, ja mēs esam gatavi. Jūs esat teikusi vairākkārt, ka Latviju pa matu tiesu..., varēja nekļūst par NATO dalībvalsti. Vaira Vīķe-Freiberga: Es strādāju melnās miesās, jo es redzēju to kalnu pretargumentu, kas bija - priekš kam mums tas vajadzīgs? Man viens amerikāņu senators teica, ko lai saka saviem vēlētājiem, ja jums uzbruks Krievija un jūs būsiet NATO locekļi, maniem vēlētājiem būs jāsūta savi dēli un meitas iet un mirt par jūsu zemi. Es saku, bet jūs taču esat jau sūtījusi savus dēlus un meitas daudz neizdevīgākās vietās, kā, piemēram, Vjetnamā, kur jums galīgi nevajadzēja būt.  Katram savos vārdos un atbilstoši viņa interesēm un intelektuālajam līmenim es pavadīju ļoti garas stundas, kā saka, lobējot šo Latvijas ideju - tas būs jūsu drošībai, tas nāks par labu. Redziet, teikt viņiem - mēs gribētu būt drošībā, lūdzu, esiet tik labi, sargājiet mūs, tas ir tāds arguments, kas iet tik tālu un ne tālāk. Šobrīd Latvija ir NATO, nākamajam prezidentam šis jautājums kādā ziņā būs tikpat svarīgs? Vaira Vīķe-Freiberga: Viņam jābūt nomodā par to, lai Latvija neiemieg, lai Latvijas drošības spēki neiemieg, un tagad ļoti daudzas Eiropas valstis ir konstatējušas, kā es skatos, piemēram, internetā dažādās debašu programmās no dažādām valstīm, kur pensionēti franču ģenerāļi saka: mēs esam savus bruņotos spēkus un nolaiduši līdz kliņķim. Par Zviedriju paši zviedri mazāk izsakās, bet citi saka, kas bijuši NATO ģenerāļi, saka: Zviedrija savus bruņotos spēkus ir nolaidusi līdz kliņķim, Bundesvērs vispār ir ēna no tā, kas kādreiz Bundesvērs bija. Bija tāds periods, kad bija cerība, ka Krievija būs miermīlīga, ka krievi darīs to pašu, ko tās republikas, kas viņai gar tuvo robežu, kas kļuva par demokrātiskām valstīm. Kamdēļ mums ieguldīt savā drošībā, ka mēs varam ieguldīt citās lietās, kas varbūt tautai labāk patiks. Bet drošība ir kaut kas, kur ir jāiegulda vienmēr. Viens no manā izpratnē prezidenta pienākumiem Latvijā, ņemot vērā Latvijas vēsturi un ģeogrāfisko novietojumu, kas nemainīsies nākotnē, būs, tā tiešām ir prioritāte numur viens, rūpēties par to, lai mūsu izpildvara un mūsu aizsardzība turētos līmenī un turētos līdzi mūsu sabiedrotajiem, un lai šī sadarbība ar mūsu sabiedrotajiem turpinātos.  

Sacensība par labāko Valsts prezidenta amata pretendentu ir bijusi vajadzīga, un visi kandidāti varēs piedāvāt kvalitatīvu diskusiju valsts turpmākajai attīstībai. Tā intervijā Latvijas Radio teica Apvienotā saraksta kandidāts Uldis Pīlēns. Viņš pieminēja, ka mūsu iedzīvotāju pirktspēja ir kritusies par 20 procentiem, tāpēc sabiedrības neticība valsts varai būtiski augusi. Šādos apstākļos nevarot tikai darīt ierastos rutīnas darbus un braukāt uz konferencēm ārzemēs. Pīlēns sola, ka nepiekritīs "Stabilitātes" prasībām par rīcību krievu valodas jautājumā pret šīs partijas balsīm, kā arī nedomā, ka prezidenta vēlēšanām jāseko izmaiņām koalīcijā.

Valsts prezidenta vēlēšanas, kandidātu vētīšana ir šābrīža Latvijas aktualitāte, bet par šo tematu diskutē un spriež arī latvieši, kuri nedzīvo Latvijā, tāpēc raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts skaidrojam, ko no nākamā Valsts prezidenta gaida Latvijas valstpiederīgie, kam mītnes zemes ir citviet. Ar kādām profesionālajām un rakstura kvalitātēm būtu jābūt apveltītam nākamajam Valsts prezidentam? Vai prezidentam būtu jānāk no politiķu vides, vai tomēr priekšroku diaspora dod bezpartejiskam kandidātam? Aktualizējam arī diasporas viedokli par tautas vēlētu prezidentu. Diskutē Indulis Bērziņš, portāla "latviesi.com" vadītājs, lai arī šobrīd Indulis dzīvo Latvijā, daļa viņa dzīves saistīta ar Vāciju; Taira Zoltnere ir žurnāliste no Amerikas, darbojas arī Ziemeļkalifornijas latviešu biedrībā, Miks Muižarājs, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs un diasporas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet sarunai pievienojas no Papua Jaungvinejas, Jānis Skrebels, Eiropas latviešu jauniešu biedrības “Eiropas jaunieši” vadītājs, un Raivis Orba, Latviešu - dāņu biedrības vadītājs.

Vienmēr esmu iekūlies tur, kur kaut kas jādara, kad citi to negrib, un vienmēr tas ir bijis atbildīgos amatos, atzīst prezidents Valdis Zatlers. Par ko cīnījās pirmajā streikā traumu slimnīcā deviņdesmitajos, kādiem jābūt prezidentu rituāliem, kāpēc centās izlikties īsāks vizītē Kremlī un kā tika pie iesaukas Zaķis, saruna ar Valdi Zatleru Laikmeta krustpunktā. "Mans rīkojums atlaist Saeimu bija sākums pārmaiņām Latvijas politiskajā kultūrā," tā ir teicis bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.  Šajās dienās prezidenta Zatlera lēmumam, kurš pazīstams arī kā “Rīkojums Nr.2”, aprit 12 gadi. Toreiz prezidents kā vienu no iemesliem atlaist parlamentu minēja Saeimas balsojumu, kas neļāva korupcijas apkarotājiem veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. Pagājuši 12 gadi. Ainārs Šlesers ir Saeimas deputāts un tagad balsos par nākamo prezidentu. Kādas pārmaiņas ir notikušas Latvijas politiskajā kultūrā, kā vērtēt Valsts prezidenta izraudzīšanās procesu un Krievijas agresiju Ukrainā? Raidījuma viesis ir Maskavā spiedis roku Vladimiram Putinam, bet uz Rīgas pili aicināja "Jaunā viļņa" dziedātāju Dmitriju Baskovu, kurš tagad ir viena no skaļākajām Putina kara atbalstītāju balsīm. Bijušais Valsts prezidents un arī izcils ārsts, ķirurgs, savulaik arī basketbolists un bundzinieks – Valdis Zatlers ir raidījuma viesis. Pēc Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas četri nākamie Valsts prezidenti ir nostrādājuši tikai vienu termiņu augstajā amatā. Jūs bijāt pirmais viena termiņa prezidents. Katrs gadījums ir atšķirīgs, bet kopumā kādēļ šāda "tradīcija" Latvijas politikā ir ieviesusies? Valdis Zatlers: Tā tieksme pēc diviem termiņiem gan tautai, gan pašiem prezidentiem ir pārāk liela. Būtiski ir nostrādāt pirmo termiņu pēc labākās sirdsapziņas un tiešām efektīvi kalpot valstij. Man patika igauņu prezidentes Kersti Kaljulaidas teiktais vienā sarunā ar mani: Es negribu otro termiņu, gribu  nostrādāt līdz pēdējai dienai kā atbildīga prezidente, es negribu, lai otrajā termiņā visi gaidītu no manis brīnumus un tajā pašā laikā peltu par visu, kas ienāk prātā. Būt prezidentam ir ļoti liela emocionāla un darba slodze un ir jābūt saprātīgam, lai to izmantotu pēc visiem labākajiem nodomiem pirmajos četros gados. Kas notiek tālāk, to rāda laiks, rāda politiskā situācija. Tas nav prognozējami. Izskaidrojums varētu būt ļoti praktisks. Mūsu politiskā sistēma, sabiedrība attīstās tik strauji, ka vienmēr rodas pieprasījums pēc jauna prezidenta. Iepriekšējais ir sevi izsmēlis, mums vajag jaunu. Tas ir kā stafetē, mums vajag jaunu etapu, jauno cilvēku, kas būtu pilns ar enerģiju un varētu nest to prezidenta stafetes kociņu tālāk. Tas ir pat zināmā mērā labi, mēs jau neesam vienīgie, kur tā notiek, viens prezidenta termiņš daudzās valstīs ir ikdienišķa parādība. ASV, Francijā prezidentam ir liela vara, tur varbūt vajag to otro termiņu. Bet prezidentam Latvijā ir citi uzdevumi, viņam jābūt ļoti dinamiskam, jāspēj sekot līdzi, laikus jāiejaucas, kad tas nepieciešams, un, protams, prezidentam jāiedvesmo tauta, jārāda tas ceļš uz  nākotni. Prezidenta Levita lēmums atsaukt savu kandidatūru no vēlēšanu procesa. Jūsuprāt, vai viņam cīņa bija jāturpina? Valdis Zatlers: Šis lēmums un tā paziņošana bija ar prezidenta cienīgu stāju, ar valstsvīra cienīgu stāju – es atkāpjos, jo negribu vienkārši cīnīties par balsīm, kuru man tāpat nav. Tas nav nekas peļams. Protams, var pārmest un teikt – cīnies līdz galam. Bet domāju, šajā situācijā tas bija valstsvīra cienīgs solis. Pārsteigums tas ir, bet tas rada pilnīgi jaunu situāciju šajā sprinta skrējienā, ko Latvijas valstī sauc par prezidenta vēlēšanām. Pirmajiem atjaunotās Latvijas prezidentiem bija nerakstīta tradīcija nekomentēt savu kolēģu darbu. Jūs esat šo politkorektumu mainījis un par kolēģiem un politiķiem runājis gana atklāti, arī savā grāmatā "Kas es esmu?". Sabiedrības vērtējums par Levita darbu, saskaņā ar aptaujām, ir zems. Protams, jāņem vērā, ka viņa prezidentūra sakrita ar pandēmijas laiku. Kas ir iemesls viņa zemajiem reitingiem? Valdis Zatlers: Katrs prezidents nāk ar paziņojumu, ka viņš būs visas tautas prezidents, arī es to teicu un iepriekšējie to teica. Tā ir vēlme, ko prezidents grib īstenot. Kā tas sanāk, tas ir cits jautājums. Galvenais iemesls, cik augsti ir reitingi, ir atkarīgs no divām lietām – pirmkārt, vai kritiskos brīžos esi bijis izlēmīgs, vai esi bijis tas cilvēks, kas vada procesu, vai esi tikai sekojis procesam un trīs dienas vēlāk teicis – viss ir kārtībā, kritiskais moments ir beidzies, būsim mierīgi. Otra lieta – vai tu dzirdi cilvēkus, vai saproti, ko viņi tev saka un vai cilvēki saprot, ko tu saki.  Tā formula "esmu visas tautas prezidents" nenozīmē, ka ar katru sasveicinies un pūlies izdabāt visiem diviem miljoniem cilvēku. Tā formula ir, ka tu uzklausi visus un visiem ir sajūta, ka tu viņus saproti, tajā pašā laikā tev ir jāveido šis līdzsvars starp ļoti dažādām cilvēku grupām Latvijā. Acīmredzot šis tas ir iztrūcis. (..) Katra prezidenta raksturu un veidu, kā viņš pieņem lēmumus, nosaka viņa līdzšinējā dzīves pieredze. Ja mums gribējās, ka jurists izdarīs visu vislabāk, ko tur ārsts un ko tur psihologs, un biologs. Bet redziet, katrai profesijai un dzīves pieredzei, ko tā rada šajā cilvēkā, ir sava filozofija apakšā. Tiesneša filozofija ir skatīties abas puses un tad, kad gandrīz viss ir skaidrs, pateikt savu spriedumu. Ķirurgam ir nenokavēt mirkli, ja nokavē, var pazaudēt cilvēka dzīvību. Tā ir katrai profesijai, ka tu izspēlē savu lēmumu, kā tu esi pieradis. Nevajag tagad analizēt prezidenta Levita darbību, vajag visam nogulties, un vēsture pateiks visu, ko viņš ir darījis labi, ko ne tik labi. Mani ļoti daudzi politiķi nesaprata, kā es pieņemu lēmumus un kā analizēju situāciju, jo tas bija ārsta stils. Bet ir viena lieta, ko Levits ir ļoti labi izdarījis (..) – Satversmes preambula. Tas ir mērķis mūsu konstitūcijai un mūsu valstij. Domāju, ka viņš ir izdarījis daudz labu lietu, bet tagad ieteiktu ļaut nosēsties šim prezidenta laikam un tad vēsu prātu analizēt. Lai to dara vēsturnieki. Sarunas ieraksts notiek ceturtdien, kad gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām ir zināmi trīs kandidāti – Edgars Rinkēvičs, Elīna Pinto un Uldis Pīlēns. Valdis Zatlers: Kas viņus vieno visus – spēja nebaidīties arī zaudēt. Tie nav izmisuma soļi, tie ir apzināti soļi. Tas atvieglo procesu un padara visus pretendentus mazliet simpātiskākus nekā parasti. Bieži bija tā, izbīdīts tāpēc, ka izbīdīts, tāpēc, ka vajag. Daudzi cilvēki atturējās no nominēšanas par kandidātu, jo viņiem likās, ja zaudē, tad pēdējā stundiņa klāt, jo visa viņa karjera, prestižs, tēls mainās. Šoreiz tā nav, jo ir personības ar ļoti samērīgām ambīcijām. Bez ambīcijām nevar, bet ja tās ir samērīgas, ir ar izpratni par to, cik uzmanīgi ir jālieto vara. Kuram ir lielākās izredzes? Valdis Zatlers: Tas ir neatbildams jautājums. To noteiks politiķu sarunas šajās dienās par to, ko viņi grib sasniegt. Cīņa jau nav beigusies. Ar to, ka prezidents Levits pateica – es nekandidēšu, cīņa saasinājās, nevis vienkāršojās. Kļūst arvien sarežģītāk. Šis ir kā šaha spēlē ir gala spēles vai "endspiel" spēlēšana ļoti ātrā tempā, kad nav laika. Var būt visādi brīnumi. Latvijas politiskajā pieredzē ir vairāki piemēri, ka prezidenta vēlēšanas ir ietekmējušas valdošo koalīciju, valdības ir kritušas pēc prezidenta vēlēšanām. Vai ir kādi signāli, ka tā varētu notikt arī šovasar? Valdis Zatlers: Ir jāapzinās, ka valdības krīt no iekšpuses un prezidentam nav iespēju to nogāzt, viņš var tikai nokritizēt valdību tad, kad tā faktiski gandrīz nokritusi, pielikt pēdējo punktu. Ja valdība ir stabila savā iekšienē, prezidents viņu nogāzt nevar. Tas viedums, kas ir ielikts mūsu Satversmē, kas ir ļoti līdzsvarota – ja būs problēmas, prezidents daudz ko izdarīs, ja  nebūs – prezidents skatīsies un sadarbosies.

Policija šajā nedēļa dabūjusi pamatīgi pastrādāt: septiņgadīgās meitenītes meklēšana Rēzeknes novada Rogovkā vēl turpinās, pusaudžu konflikti Imantā ir vismaz pagaidām novērsti, 9. maijs ir aizritējis, daži aizturēti, daži tikuši pie pamatīgiem sodiem. KNAB paziņojis, ka pabeigta izmeklēšana un rosina ģenerālprokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rīgas mēru, viņa vietnieku un vēl trīs personām. Savukārt Kurzemes rajona tiesas spriedums izsaucis plašu neapmierinātību dzīvnieku aizstāvju un arī vetārstu vidū. Tomēr pāri šīm kaislībām ir kaislības Jēkaba ielā: pie Saeimas šonedēļ pulcējās mediķi kopā ar pacientiem un protestēja pret esoši situāciju veselības aprūpē, bet pašā Saeimā visai skaļi norisinās intrigas ap prezidenta krēslu. Aktualitātes Krustpunktā vērtē politologs Mārtiņš Daugulis, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, izdevuma "Sestdiena"  galvenā redaktore Lauma Spridzāne un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Pašreizējais Latvijas prezidents Egils Levits būtu labs tiesneša amata kandidāts starptautiskam tribunālam, kas iztiesātu Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja jaunais Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Ukrainas vēstnieks arī paudis pārliecību, ka objektīvā Krievijas noziegumu pret Ukrainu iztiesāšanā būs iesaistīti labākie tiesneši. Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols cer uz drīzu starptautiska juridiska mehānisma izveidi Krievijas pastrādāto kara noziegumu Ukrainā izmeklēšanai.

Šodien, 11. maijā, esam uzzinājuši vēl divus kandidātus uz Valsts prezidenta amatu. Partija "Progresīvie" šim amatam izvirzījusi biedrības "esiLV" vadītāju Elīna Pinto. Savukārt "Jaunā Vienotība" prezidenta amatam virza ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Vienlaikus Apvienotā saraksta" jau iepriekš pieteiktais kandidāts - uzņēmējs Uldis Pīlēns aicina uztikšanos Saeimas frakcijas. Vēl nav skaidrs, vai izdosies vienoties par vienu koalīcijas kandidātu. Notikumus plašāk analizē sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore politoloģe Iveta Kažoka. Prezidenta Egila Levita atteikšanās kandidēt bijusi negaidīta, tomēr argumentāciju var vērtēt kā cienīgu valstsvīra pieeju - tā uzskata bijušais prezidents Valdis Zatlers.

Sarmīti Cīruli viņas komandieriem vajadzēja gluži vai piespiest atbraukt uz Latviju, lai saņemtu Viestura ordeni. Viņa negribēja pamest dienesta biedrus Ukrainā, kas nu jau kļuvuši kā ģimenes locekļi. Šo izdevību izmantoja arī Tālis Eipurs, lai vēlreiz aprunātos ar Sarmīti par atziņām, kas saņemtas pusgada laikā kopš viņu pēdējās sarunas.    Savukārt Dīvs Reiznieks ar eksperti Kristīni Bērziņu šajā reizē pārrunā NATO stratēģijas maiņu, kas nozīmē uzskatāmāku sabiedroto spēka demonstrāciju arī Baltijā. Tāpat viņu uzmanības centrā 9. maija parāde Maskavā un Ķīnas kompāniju iespējamā iekļaušana ES sankciju sarakstos.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Mobilajiem telefoniem būtu jākalpo ilgāk nekā tikai divus gadus. Tā uzskata daudzi Eiropas Parlamenta deputāti. 11. maijā viņi gatavojas spert soli tuvāk, lai apstiprinātu likumprojektu, kas paredz efektīvāku cīņu ar zaļmaldināšanu un priekšlaicīgu ierīču nolietojumu. Tāpat jaunais likumprojekts mudinās ražotājus piedāvāt ilgāku preču garantiju, nekā nosaka likums. Par to, ka preces salūzt īsi pēc garantijas termiņa beigām, ir dzirdēts ne viens vien joks. Daži pat smēj, ka elektroierīcēs dzīvojot mazas radības, kas pēc diviem gadiem aizbēg, un lai to novērstu ir jāaizlīmē visi caurumi. Tie, protams, ir tikai joki, tomēr ražotāji mēdz apzināti veidot ierīces tā, lai pēc dažiem gadiem tās būtu jāmaina. Viedtālruņi ir viens no uzskatāmiem piemēriem, jo pēc diviem lietošanas gadiem nemitīgas programmatūras atjaunināšanas dēļ tie kļūst ļoti lēni. Tādēļ patērētāji ir faktiski spiesti iegādāties jaunas ierīces, saka Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas deputāte no Horvātijas Biljana Borzana. „Šāda prakse rada apburto loku, kas nāk par sliktu visiem, izņemot ražotājus. Tas viņiem rada milzu peļņu, balsoties uz „pērc, lieto, izmet” patēriņa modeli. Lai to apturētu, mēs piedāvājam ieviest pilnīgu priekšlaicīga nolietojuma aizliegumu.” Piedāvātais aizliegums ir iekļauts topošajā Zaļuma norāžu direktīvā. Deputāti vēlas, lai preces kalpotu ilgāk un lai patērētāji varētu veikalā vieglāk tās atšķirt. To plānots panākt ar jaunu marķējumu.

Egils Levits tomēr nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Šodien. 11. maijā, par savu kandidātu paziņos partija "Progresīvie", bet Zaļo un zemnieku savienība pirmajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā kandidātu nevirzīs. Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka Levita lēmums nekandidēt zināmā mērā pārsteidz, jo viņš par gatavību kandidēt paziņoja samērā nesen – 19.aprīlī, mazāk nekā pirms mēneša. „Process ap prezidenta vēlēšanām kļuvis interesantāks”, sacīja Lelde Metla-Rozentāle, reaģējot uz Valsts prezidenta paziņojumu par atteikšanos kandidēt uz nākamo termiņu. Savukārt, Levita aicinājumam atteikties kandidēt arī otram izvirzītajam kandidātam, politoloģe neredzot loģiku. Politoloģe norādīja, ka ar 39 "Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības balsīm ievēlēšanai nepietiek, un acīmredzot Levits nolēma nekandidēt, "lai nebūtu publiskais apkaunojums". Par to, kāds rezultāts varētu būt gaidāms 31. maijā, kad Saeimai par prezidenta amata kandidātiem jābalso, Metla-Rozentāle sacīja, ka to prognozēt ir ļoti grūti. Viss būs atkarīgs no tā, kas tiks nostādīts pretī esošajam kandidātam – Pīlēna kungam. -- Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. Amata pretendentu vārdus Saeimā var iesniegt no 9. līdz 13. maijam.  Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu, un pašlaik vienīgais pieteiktais kandidāts ir "Apvienotā saraksta" izvirzītais uzņēmējs un politiskā spēka dibinātājs Uldis Pīlēns.  Pīlēnu amatam izvirzījuši visi 15 "Apvienotā saraksta" Saeimas deputāti; iepriekš atbalstu Pīlēnam solījusi arī opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā".

Vai Latvijā pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas kontrole ir pietiekama? Kā sankciju apiešanu veicina Latvijā esošie Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi? Vai tā saucamo humāno vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā nepieciešami uzlabojumi? Pastiprinātu uzmanību un apstiprinošas atbildes uz šiem jautājumiem pētījumā sniedz nevalstiskā organizācija "Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācija", savukārt Ārlietu ministrija esošo regulējumu raksturo kā pietiekamu. Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociāciju vada no Krievijas aizbēgušais pētnieks Dmitrijs Savins. Viņa veiktajam izvērtējumam slēgtā sēdē pievērsās arī Saeimas Ārlietu komisija. Savins uzsvēris, ka, lai padarītu Latvijas sankciju politiku efektīvāku, nepieciešams precizēt sankciju mērķētās institūcijas un personu grupas. Tām būtu jāpakļauj arī tās iestādes un personas, kas saistītas ar Kremļa politiku jau pirms 2014. gada, tajā skaitā vēlēšanu viltošanu, protestu apspiešanu, karadarbību pret Gruziju 2008. gadā. Vienlaikus Latvijai papildu resursu jāvelta no Krievijas un Baltkrievijas bēgošo disidentu un citu cilvēku iespējām apmesties Latvijā, vērtēja Dmitrijs Savins.  

Kārtējā "Eurnet Plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" podkāsta epizodē kopā ar kolēģiem no Eiropas aplūkojam to, kā mēs, eiropieši, varam ietekmēt tā dēvēto “zaļo pāreju”, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi. Šoreiz runājam par bīstamajiem atkritumiem. Laikmetā, kad cenšamies samazināt mūsu ietekmi uz vidi, ir svarīgi nodrošināt to, lai mūsu iegādātie produkti spētu nokalpot pilnu dzīves ciklu pirms to izmešanas. Tomēr galu galā visam ir savs derīguma termiņš, tāpēc arī laba atkritumu apsaimniekošana ir ļoti svarīga. Vēl jo būtiskāka atkritumu apsaimniekošana ir tad, ja runa ir par toksiskiem un bīstamajiem atkritumiem, jo papildus tam, ka tie ir kaitīgi mūsu planētai un visiem tās iedzīvotājiem, ar tiem ir daudz sarežģītāk apieties: grūtāk šķirot, dārgāk apsaimniekot un sarežģītāk pareizi pārstrādāt vai atbrīvoties no tiem. Lai gan mājsaimniecības rada daļu no šiem atkritumiem (izlietotas baterijas, tīrīšanas līdzekļi, elektronika), 75% no Eiropas Savienības bīstamajiem atkritumiem rodas ražošanas, ūdens un atkritumu apstrādes, būvniecības un kalnrūpniecības. To uzsver Samuils Kolevs no Bulgārijas apvienības "Friends of Water". 2018.gadā Eiropas Savienības dalībvalstīs tika saražoti aptuveni 102 miljoni tonnu bīstamo un toksisko atkritumu, kas ir par 26% vairāk nekā 2004.gadā. Tas noticis neskatoties uz to, ka pastāv tiesību akti, kas ierobežo atkritumu ražošanu. Kā šie atkritumi tiek apstrādāti? Vai iedzīvotāji zina, ko darīt ar toksiskiem sadzīves atkritumiem? Un ar kādiem šķēršļiem viņi saskaras, mēģinot no tiem droši atbrīvoties? Pats par sevi saprotams, ka jau pamatā vajadzētu radīt mazāk atkritumu. Tomēr ne vienmēr tas iespējams. Mazāk kā puse no bīstamajiem atkritumiem Eiropas Savienībā pašlaik tiek pārstrādāti, un tas ir jāmaina. To mūsu Bulgārijas kolēģiem norāda Nikola Miladinovs no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Bulgārijā. Tomašs Stīss, Polijas domnīcas „Sobieski” institūta eksperts un vairāku ziņojumu par atkritumu apsaimniekošanu autors, skaidro, kā atkritumu apsaimniekošana tiek organizēta Polijā. Kopš 2013.gada Polijas pašvaldības ir atbildīgas par visu veidu atkritumu savākšanu, apsaimniekošanu un šķirošanu, kas rodas to teritorijā. Ir izveidoti selektīvi bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas punkti, taču tā ir cīņa pret kalnu, jo cilvēki bieži vien nezina, ka viņu izmestie atkritumi var būt toksiski. Vai arī viņiem tas ir vienalga. Viens no risinājumiem, pie kā ķērušās daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis, ir atkritumu nosūtīšana uz citu valsti – vai nu bloka teritorijā, vai ārpus tās, un tas tiek darīts atkritumu apstrādei vai apglabāšanai. Tomēr pierādījumi liecina, ka pārāk bieži tos nevis pārstrādā, bet gan iznīcina. 2018.gadā šāds liktenis piemeklēja 22% no 7,6 miljoniem tonnu eksportēto bīstamo atkritumu. 2021.gadā Eiropas Komisija ierosināja aizliegt visus atkritumu sūtījumus Eiropas Savienības iekšienē un ārpus tās, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts pierāda, ka tā tehniski vai ekonomiski nespēj pati pārstrādāt un apglabāt atkritumus. Bailes no sankcijām patiešām var piespiest atkritumu eksportētājas valstis mainīt savu rīcību. Manuels Simīss, Portugāles uzņēmuma „Ecodeal” rīkotājdirektors, skaidro, kā Komisijas spiediens mainīja bīstamo atkritumu apstrādi viņa valstī. Citviet Eiropā bīstamie atkritumi joprojām krājas un gaida, kad ar tiem tiks galā. Un, jo ilgāk tie krājas, jo vairāk tie piesārņo vidi un jo dārgāka ir seku likvidēšana. „Greenpeace” Ungārijas nodaļas vides ķīmiķis Gergelijs Simons skaidro, ka šobrīd Ungārijā sakopšanu gaida tūkstošiem teritoriju, taču pastāv strīdi par to, kam būtu jāsedz rēķins. Protams, ar jebkuru dārgu biznesu ir tā, ka daži no tā gūst labumu. Jo bīstamāki atkritumi, jo dārgāk no tiem likumīgi atbrīvoties un jo vilinošāk ir iesaistīties noziedzīgām organizācijām. Piemēram, Itālijā mafijas tīkli ir izmantojuši iespēju gūt ienesīgu peļņu, piedāvājot ne īpaši likumīgu risinājumu sarežģītajam toksisko un bīstamo atkritumu jautājumam. Par Itālijas nelegālo atkritumu tirdzniecību stāsta Stefano Ciafani, vides inženieris un vides bezpeļņas organizācijas „Legambiente” prezidents. Iejaukšanās jau pēc vides nozieguma izdarīšanas ir viena lieta, taču būtiska ir preventīva darbība. Tomēr to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt. 2016.gadā Itālijas parlaments vienbalsīgi apstiprināja valsts vides aizsardzības likumu, lai standartizētu preventīvās kontroles visā valstī, taču septiņus gadus vēlāk īstenošanas dekrēti joprojām nav apstiprināti. Situācija ir līdzīga lielākajā daļā Eiropas Savienības. Lai gan dalībvalstis ir transponējušas jaunas un stingrākas bloka prasības nacionālajos tiesību aktos, tās bieži saskaras ar problēmām to piemērošanā, jo īpaši attiecībā uz bīstamo atkritumu izsekojamību un aizliegumu sajaukt dažādu veidu atkritumus. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības jauno noteikumu rezultātā Itālijā laikā no 2021.gada sākuma līdz 2022.gada jūlija beigām ir konfiscēti 2,3 miljoni tonnu atkritumu. Atkritumu nelikumīga tirdzniecība un nelikumīga apglabāšana rada milzīgu kaitējumu videi — ne tikai Itālijā, bet visā Eiropas Savienībā. Tādēļ par šādiem pārkāpumiem ir jāpiemēro stingras sankcijas. Bieži vien spēcīgs preventīvs līdzeklis ir vienīgais veids, kā likt cilvēkiem rīkoties pareizi. Tā atzīst Slovēnijas Vides, klimata un enerģētikas ministrijas Vides direktorāta direktore Tanja Bolte. Tikmēr Saule Deveikaitė, Lietuvas Vides ministrijas padomniece atkritumu politikas jautājumos, stāsta, ka Lietuvā arvien mazāk novēroti gadījumi, kad kaitīgie atkritumi tiek izmesti nepareizi, jo iedzīvotāji un uzņēmumi arvien vairāk apzinās noteikumus. Taču, palielinoties informētībai par drošu atkritumu utilizēšanu, mēs neizbēgami nonākam arī pie pieaugošas izpratnes par nepieciešamību radīt mazāk atkritumu. To atzīst Laima Kubliņa no Latvijas uzņēmuma  „Zaļā josta”, kas nodrošina atbildīgus atkritumu apsaimniekošanas risinājumus Ja pirmais solis ir radīt mazāk atkritumu, mums ir vajadzīgi uzlaboti materiāli un modernizētas tehnoloģijas, lai to panāktu. Nākamajā podkāsta sērijā tiksimies tieši ar tiem profesionāļiem, kuru uzdevums ir radīt inovatīvus un videi draudzīgus materiālus.

Pēc traģēdijas Jēkabpilī, kad Leons Rusiņš pēc ilgstošas vajāšanas noslepkavoja bijušo sievu, Saeimā virza grozījumus likumos, paredzot varmākām noteikt cietumsodu līdz vienam gadam. Tieslietu ministrijas darba grupa rosina noteikt ilgākus sodus par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, kā arī par vajāšanu. Saeimā ar šiem likumu grozījumiem cer nekavēties. Par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu; par vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu un draudu izteikšanu, kā arī par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu Krimināllikums paredz maksimālo sodu – trīs mēnešus aiz restēm vai probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Pēdējās nedēļās šie Krimināllikuma panti daudzkārt pieminēti saistībā ar traģēdiju Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš pēc ilgstošas terorizēšanas nogalināja bijušo dzīvesbiedri. Tieslietu ministrija par šiem pārkāpumiem rosina noteikt sodu līdz vienam gadam cietumā. Savukārt deputāti no "Jaunās Vienotības" par to rosināja paredzēt līdz trīs gadiem aiz restēm. Pirms komisijas sēdes vairākums šo ieceri noraidīja.  

Vieniem – skumja diena, kas atgādina par Baltijas valstu okupāciju un aneksiju, citiem – priecīgi svētki, veltīti Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Šis ir pirmais gads, kad 9.maija Rīgā, Pārdaugavā vairs nav pieminekļa, kas vēl vairāk šķēla abas sabiedrības daļas. Kāds ir svinētāju noskaņojums un kādi ierobežojumi šodien noteikti? Lāčupes kapos Rīgas nomalē aiz parastām kopiņām vesels lauks atvēlēts Brāļu kapiem. Akmenī iekalts uzraksts krievu valodā vēsta: „Mūžīga slava. Šeit apglabāti Sarkanās Armijas kareivji, kas krita par mūsu dzimtenes brīvību un neatkarību Lielā Tēvijas kara periodā no 1941. līdz 1945.gadam.” Par nacisma sagrāves un Otrā Pasaules kara upuru piemiņas dienu tagad izvēlēts 8.maijs, tāpēc jau vakar Lāčupes Brāļu kapos valdīja rosība. Kāds vīrs uzvalkā aizdedza sveces, sieviete piekārtoja sarkanas neļķes. Uzsāku sarunu ar ļaudīm, kuri arī bija pienākuši pie plāksnēm ar kritušo vārdiem. Viena no sievietēm stāstīja, ka šodien ir atnākusi nolikt ziedus kritušajiem šeit, bet 9.maijā dosies uz citiem kapiem. Ātri vien saruna aizveda līdz nojauktajam piemineklim Uzvaras parkā, pie kura daudzus gadus notika svinības par godu Sarkanās armijas triumfam pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā.

Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ ir sākuši strādāt pie likumprojekta, kas paredz novirzīt 500 miljonus eiro munīcijas ražošanas paplašināšanai Eiropā. Šobrīd mūsu kontinenta valstis sastopas ar munīcijas trūkumu, kas apgrūtina iespēju palīdzēt Ukrainai. Eiropas Komisija cer, ka šie līdzekļi ļaus nodrošināt Ukrainai šogad vienu miljonu munīcijas vienību. Vairs nav noslēpums, ka karš Ukrainā ir tik intensīvs, ka Eiropas valstīm un zināmā mērā arī ASV ir grūti saražot nepieciešamo munīcijas apjomu, lai aizstātu iztērēto. Tas attur valstis no aktīvākas palīdzēšanas Ukrainai. Tādēļ Eiropas Komisija ir spērusi tās vēsturē līdz šim nebijušu soli un pagājušajā nedēļā piedāvāja novirzīt 500 miljonus eiro munīcijas ražošanas jaudu paplašināšanai. Tā kā tas būs līdzfinansējums, iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons sagaida, ka kopā ar valsts budžeta līdzekļiem šiem mērķiem tiks novirzīts aptuveni miljards eiro.

Eiropas Parlamentā šodien, 9. maijā, spriedīs par papildu un operatīvāku palīdzību Ukrainai. "Lielākās grūtības ir tās, ka šobrīd Eiropai ir jāsaražo šī nepieciešamā munīcija," Latvijas Radio skaidroja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība). Ukraina, kas ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kopā ar Eiropas Savienību šodien atzīmes Eiropas dienu. "Ukraina kļūst eiropeiskāka, [..] aptaujās skaidri parādās ukraiņu attieksmes maiņa," vērtēja Kalniete.

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats svētku nedēļā. Aktualitātes vērtē politologs Juris Rozenvalds, Latvijas Televīzijas producente Rudīte Spakovska, žurnālists Raimonds Rudzāts.

Gada laikā viņam nav bijusi neviena brīva diena. Ivans Trubilko ir viens no tiem, bez kuriem neskaitāmi palīdzības punkti nenonāktu līdz karavīriem frontē un civilajiem piefrontes zonā. Ko nozīmē šis darbs, cik tas izmaksā un ko darīt, kad esi nonācis ložu ceļā - par to Ivanu iztaujā Dīvs Reiznieks.    Savukārt Tālis Eipurs ar eksperti Kristīni Bērziņu šajā reizē pārrunā pārsteigumu, ko sagādājusi Ķīna, jaunu sankciju iespējamību pret Krieviju, kā arī to, kas likts uz kārts gaidāmajā ukraiņu pretuzbrukumā.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Teju pirms deviņiem gadiem žurnālists Jānis Domburs uzņēma dokumentālo filmu “4.maija republika”. Tas bija skarbs izvērtējums, kas noticis ar mūsu valsti kopš 1990.gada 4.maija līdz 2014.gadam. Tagad Jānis Domburs ir atgriezies Latvijas Televīzijā un turpina vadīt raidījuma “Kas notiek Latvijā?”, katru trešdienas vakaru aicinot diskutēt par būtiskiem notikumiem mūsu šodienas Latvijā. Tieši tāpēc aicinājām viņu uz sarunu – kādu viņš redz pašreizējo Latviju un ko mums vajadzētu darīt, lai dzīvotu labākā valstī.

No nākamā gada sākuma piekļūt e-veselībai būs iespējams tikai ar kvalificētiem personu elektroniskās identifikācijas līdzekļiem – ar e-ID karti, e-paraksta karti, e-paraksta karti plus vai e-parakstu mobile. Kāpēc pieslēgties e-veselībai vairs nevarēs, izmantojot internetbanku, un kādas neērtības tas varētu sagādāt ārstiem un pacientiem? Ziņa par to, ka no nākamā gada sākuma pieeja e-veselībai būs iespējama tikai ar tā saucamajiem e-paraksta rīkiem, izraisījusi rezonansi sociālo tīklu lietotāju vidū, piemēram, bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits sašutis, kāpēc tā vajag rīkoties, ja nespēj visiem laikus izsniegt eID kartes, un ko darīt senioriem. Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā saka – šī prasība radīs un jau rada sarežģījumus.  

Ja Uldis Pīlēns piedāvās reformu Latvijas ekonomikai, tad kandidātam sagaidāms partijas "Latvija Pirmajā vietā" atbalsts, Latvijas Radio pauda "Latvija Pirmā vietā" frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Šlesers norādīja, ka ir 99% iespēja, ka Pīlēns būs Valsts prezidents un tas esot atkarīgs no tā, vai viņš spēs piedāvāt reformas, kas sabiedrībai ir nepieciešamas.

Šā gada rudenī skolas sāk pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, lai 2025.gadā tikai latviski mācītos visi skolēni visās vispārizglītojošajās skolās valstī. Vai skolas ir šīm pārmaiņām, kā arī, vai nākotnē izzudīs fenomens divplūsmu (latviešu - krievu) skolas un kā tas ietekmēs integrācijas procesus – vai joprojām būs nodalīšanās pēc tautības vai skolai jākļūst vienkārši par skolu, kur mācās visi neatkarīgi no nacionālās piederības? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzija direktors Romans Alijevs, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Normunds Dzintars un Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka.   Par gaidāmo pāreju uz mācībām latviešu valodā interesējamies arī raidījumā Labrīt.

Partijā „Progresīvie” joprojām vērtē, kurš varētu būt šīs partijas izvirzītais kandidāts uz valsts prezidenta amatu. To šorīt Latvijas Radio pastāstīja Saeimas deputāts, frakcijas „Progresīvie” priekšsēdētājs Kaspars Briškens, uzsverot, ka politiskais spēks vērtējot tieši savu kandidātu. Briškens atteicās komentēt līdz šim izskanējušās iespējamās kandidātes Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas vārdu, nosaukdams to par baumām.

Nedēļas laikā kļuva zināmi daudzi jauni fakti un reakcijas par šaušalīgo slepkavību Jēkabpilī. Iekšējās drošības birojs arī sācis iekšējo izmeklēšanu par policijas iespējamo bezdarbību. Noslēdzies arī trīs dienu ilgais skolotāju streiks, bet līdz Valsts prezidenta vēlēšanām atlicis tikai mēnesis. Aktualitātes Krustpunktā vērtē politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un žurnālisti Anita Daukšte (TV24) un Māris Antonēvičs (Latvijas Avīze).    

2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās demokrātu partijai pašreizējais prezidents Džo Baidens "izskatās pēc drošākās kandidatūras", Latvijas Radio sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns, piebilstot, ka "paaudžu nomaiņa partijā ir aizkavējusies". ASV prezidenta Baidena vecums – 80 gadi – ir "lielākais faktors", kas izskan, runājot par gaidāmo vēlēšanu rezultātiem, norādīja Andžāns. Saskaņā ar aptaujām "70% amerikāņu uzskata, ka Baidenam nevajadzētu kandidēt, un 50% demokrātu uzskata tāpat." Republikāņu partijas rindās uz ASV prezidenta amatu 2024. gada vēlēšanās būs daudz kandidātu, skaidroja Andžāns. "Bijušā prezidenta Trampa reitings šobrīd ir starp 50-60% starp republikāņiem, un Floridas gubernators Desantiss ir otrajā vietā ar kādiem 25%." ASV 2024. gada prezidenta vēlēšanās "iekšpolitiskie faktori dominēs'', vērtē Māris Andžāns. "Pamatā cilvēki balsos, balstoties uz situāciju savos maciņos," norādīja Andžāns, piebilstot, ka karam Ukrainā būs sekundāra loma. ASV prezidents, demokrāts Džo Baidens šonedēļ oficiāli apstiprināja savu nodomu kandidēt 2024.gada novembrī paredzētajās ASV prezidenta vēlēšanās. Pagaidām nav zināms, kurš būs Republikāņu partijas kandidāts vēlēšanās, bet Baltajā namā cer atgriezties bijušais prezidents Donalds Tramps.

Rīgā, Kronvalda parkā esošo krievu dzejnieka Aleksandra Puškina skulptūru pārvietos uz citurieni. Šādu ieceri atbalsta Rīgas domes koalīcija, un ir gatava rīkoties pēc iespējas ātrāk, jo piemineklis esot uzstādīts nelegāli. Puškina piemineklis ir Maskavas domes dāvinājums. To 2009. gada 22. augustā atklāja Kronvalda parkā ar Latvijas Puškina biedrības, Krievijas vēstniecības Latvijā un Rīgas domes bijušā mēra Nila Ušakova atbalstu, bet bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības padomes atbalsta. Vēlāk, 2013. gada aprīlī, ar Rīgas domes lēmumu tas pārņemts valdījumā. Deputātu bloks “Kods Rīgai”, kurā iesaistās četri Rīgas domes deputāti, jau iepriekš aicināja pieminekli demontēt, nu saņemts atbalsts tā pārvietošanai. Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola stāsta, ka piemineklis Kronvalda parkā ir uzstādīts to nesaskaņojot ar pašvaldību – tātad nelikumīgi, tāpēc nav arī nepieciešami atsevišķi Rīgas domes lēmumi, lai to pārvietotu. Tāpat Rīgas domes koalīcija ir vienojusies un ieskicējusi laika grafiku, kad pieminekli pārvietos, bet drošības apsvērumu dēļ noteiktu datumu un laiku gan nenosauks, tomēr ir apņēmušies nekavēties ar šī jautājuma sakārtošanu. Puškina skulptūra simbolizē Krievijas imperiālismu, tā uzsver Publiskās atmiņas centra valdes loceklis Didzis Šēnbergs, kas pirms gada vērsās pie Rīgas domes, rosinot pieminekļa demontāžu vai pārvietošanu. Viņš norāda, ka šajā gadījumā pieminekli nedrīkst pārvietot no publiska parka uz citu publisku vietu, tam ir jāatrodas slēgtās iekštelpās vai ārtelpās, tā izvairoties no iespējamām provokācijām. Lai Puškina pieminekli pārvietotu, atsevišķi lēmumi nav nepieciešami, šobrīd tas ir izvēles jautājums, kurā brīdī Rīgas dome dos uzdevumu pašvaldības iestādēm to pārvietot.

Klimata un enerģētikas ministrija ir jauna iestāde, tā izveidota Krišjāņa Kariņa otrajā valdībā un tā pārņēma enerģētikas politikas funkcijas no ekonomikas ministrijas un klimata politiku no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Jaunā ministrija darbojas aptuveni četrus mēnešus. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Kristīne Stepiņa.  

Ievainotie ukraiņu karavīri, kuri pēc operācijām Latvijā raud laimes asaras, ir apliecinājums tam, ka arī mazā Latvija var mainīt cilvēku dzīvi uz labu. Par to pārliecināts šīs epizodes galvenais varonis - Mārtiņš Medinieks, kurš kā M-help.com platformas vadītājs sarunā ar Tāli Eipuru atklāj, kā ievainotie ukraiņu karavīri nonāk Latvijas mediķu aprūpē un kāda ir viņu dzīve šeit, pie mums.    Savukārt Dīvs Reiznieks eksperti Kristīni Bērziņu šajā reizē iztaujā par to, cik ļoti ukraiņu militārās operācijas ietekmē Vašingtonas viedoklis, kā arī apspriež to, kā patiesībā Ķīna uztver teritoriju, kas agrāk bija zināma kā PSRS.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kārtējā Saeimas sēdē šodien, 27. aprīlī, pirmais izskatāmais jautājums būs Latvijas Stabilitātes programma nākamajiem trim gadiem. Tas ir Finanšu ministrijas sagatavots plāns, kā labāk tērēt valsts budžeta naudu valsts attīstībai. Kā Latvijas Radio izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības, viņa vēstījums Saeimā būs, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir gaidāma stabila, valsts parāds nokritīšot zem 40 procentiem un esam gatavi dažādām krīzēm. Taču esam nonākuši demogrāfiskajā krīzē.

Aizsardzības ministrija nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu "Zītari LZ", kas uzvarēja 220 miljonu eiro iepirkumā par pārtikas piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības līdz šim uzsvērusi, ka pienākumus sāka jau iepirkuma beigu stadijā, taču vēlāk atklājās, ka konkursa komisijas vadībā bijis arī Nacionālās apvienības cilvēks. Tagad Mūrniece uzsver, ka tiks pieprasīta atbildība no vainīgajiem. Saistībā ar skandalozo pārtikas līguma pārtraukšanu ir būtiski gādāt par ēdināšanas procesa nepārtrauktību. Tā intervijā Latvijas Radio teica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. 26. un 27. aprīlī Rīgā norisināsies NATO Noturības simpozijs. Tā nosaukums "Noturība satricinājumu laikmetā". Simpoziju apmeklēs vairāk nekā 250 NATO dalībvalstu un partneru civilās un militārās nozares līderi, kā arī politikas veidotāji un eksperti.  

Raidījumā Pēcpusdiena skanēšanas laikā Ministru kabineta ēkā notiek jau trešais sarunu raunds starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un valdības pārstāvjiem par streika prasību izpildi. Pēc iepriekšējās tikšanās, kas šorīt notika Izglītības un zinātnes ministrijā, izskanēja, ka šajā kārtā varētu tikt celti galdā aprēķini par naudas summām, kādas nepieciešamas, lai streika prasības varētu uzskatīt par izpildītām. Par ko līdz šim ir izdevies vienoties streika rīkotājai – pedagogu arodbiedrībai un nozares ministrijai? Tikmēr streiks visā Latvijā turpinās – katrā novadā un skolā atšķirīgi. Piemēram, Rīgā streika dēļ šodien slēgti 25 bērnudārzi un deviņas skolas. Rēzeknē savukārt streiko aptuveni 60 procenti pedagogu – pieteikušās visas skolas, taču nepiedalās vairākas pirmsskolas izglītības iestādes. Pilnībā mācības nenotiek divās no deviņām Rēzeknes skolām, citur stundas notiek daļēji. Gandrīz visi pedagogi streiko Rēzeknes 5.pamatskolā. Tur mācības, izņemot koru mēģinājumus, nenotiek un tur paviesojās arī Latgales studijas kolēģe Laura Ieviņa.

Premjera izteikumi par iespējamu pensionēšanas vecuma celšanu ir raisījuši satraukumu. Tajā pašā laikā demogrāfijas pētnieki jau sen brīdina par iespējamajiem izaicinājumiem nākotnē. Vai tiešām pensijas sistēmu Latvijā gaida vēl viena reforma? Krustpunkta diskutē Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji Jānis Reirs (Jaunā Vienotība), Arturs Butāns (Nacionālā apvienība), Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) un Andris Šuvajevs (Progresīvie), kā arī Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča un Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš.  

"Ja streika prasības tika izpildītas pirms streika un vienalga streiks notika, tas liecina par nozares sašutumu, par nekārtībām un, iespējams, cilvēku sagurumu," Latvijas Radio vērtēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (Jaunā Vienotība). "Šogad nozarē ienāk ap 100 miljoniem eiro, un tieši šobrīd ir streiks. Kaut kas nav kārtībā. [..] Atbildīgs saimnieks tukšā maisā neber graudus. Ir skolu tīkls, slodzes, pedagogu trūkums. Problēmu ir daudz," atzina Zariņa–Stūre. Viņa piebilda, ka viņai neesot pieņemama notiekošā "ētiskā puse, kā mēs komunicējam viens otru. Šobrīd pieaugušo pasaule parāda bērniem, kā mēs neprotam risināt konfliktus". Deputāte pauda, ka "ir jāgrib runāt un piekāpties abām pusēm", kas, viņasprāt, neiet viegli. "Ingai Vanagai ir milzum liela pieredze, tas ir gan labi, gan slikti. Es ceru, ka šis nav politisks gājiens," sacīja Agita Zariņa–Stūre. "Pedagogi saka, ka ir apnicis, ka viņi vienmēr tiek asociēti, ka viņiem vajag tikai atalgojumu. Mums, pirmkārt, vajag mācību līdzekļus. Lielākais sagurums un laiks paiet vakarā, gatavojot to, kam būtu jābūt gatavam jaunajam mācību saturam," atzina Zariņa–Stūre.

Pieprasīt “cieņpilnu un atbildīgu attieksmi” pret nozarēm – ar tādu mērķi šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotajā protesta gājienā, caur Rīgas ielām, devās vairāki tūkstoši izglītības un medicīnas iestāžu darbinieki. Ministru kabinetā sākušās arī premjera Krišjāņa Kariņa (JV) rosinātās sarunas, kurās piedalās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Tajās paredzēts runāt par to, kas tālāk darāms, lai pilnveidotu izglītības sistēmu. Savukārt uzrunātie Rīgas 49.vidusskolas pedagogi atzīst: streikojam skolēnu dēļ. Kopš valsts neatkarības atjaunošanas Latvijā notikuši trīs pedagogu masveida streiki, šis ir ceturtais. Galvenā prasība ik reizi tā pati: lielākas algas! Daudziem jau aizmirsies, ka pirmā Latvijas skolotāju streika iniciatore 1994.gadā bija Rīgas 49.vidusskola, un arī šajā streikā piedalās lielākā daļa tās pedagogu. Solidarizējoties ar pedagogiem, protesta akcijā 24. aprīlī piedalījās arī ap 1000 veselības nozares darbinieku. Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece atkārtojusi gatavību rudenī rīkot arī mediķu streiku. Nozares ministrija to cer novērst ar skaidru plānu par prognozējamu papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei. Gan ministrija, gan mediķu organizācijas atgādina – tā ir visas valdības un Saeimas kopīga atbildība.

Viņa ir sekojusi līdzi un analizējusi, ko saka Vladimirs Putins jau kopš viņa ievēlēšanas Krievijas prezidenta amatā. Krustpunktā runājam par to, kas notiek kara apsēstības pārņemtajā Krievijā, arī kā tas atbalsojas citviet. Lielā intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāju, studiju programmas Starptautiskās attiecības un diplomātija vadītāju Elīnu Vrobļevsku.  

Solidarizējoties ar pedagogiem, protestā 24. aprīlī piedalīsies arī veselības nozares darbinieki. Latvijas Ārstu biedrība vērš uzmanību, ka arī veselības aprūpē iepriekš pieņemtiem lēmumiem bieži neseko nepieciešamais finansējums. Tikmēr slimnīcas norāda, ka mediķu dalība protestā pacientus neietekmēs. Latvijas Ārstu biedrība pagaidām lēš, ka skolotājiem gājienā varētu pievienoties ap 1000 mediķu. Biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece gan norāda, ka tas būs ne vien solidaritātes žests, bet arī protests pret iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšanu arī veselības nozarē. Savu dalību gājienā apstiprina arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs. Viņš norāda, ka gājienā pirmdien piedalīsies arī ģimenes ārsti no dažādiem reģioniem, bet darbu praksēs tas ietekmēšot minimāli. Dzalbs skaidro, ka ar protestu vēlas vērst uzmanību uz politikas veidotāju komunikācijas, atbildības un izpratnes trūkumam. Tikmēr, piemēram, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Janita Veinberga saka, ka pagaidām slimnīcā nav jūtama kāda liela aktivitāte saistībā ar plāniem piedalīties gājienā un norāda, ka pacientus tas neietekmēs. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija noritēs pirmdien, kam sekos trīs dienu streiks. Savukārt veselības nozares darbinieki vēl plašākā protesta akcijā plāno pulcēties arī 11. maijā pie Saeimas nama.

Egils Levits paziņojis, ka kandidēs otrreiz uz Valsts prezidenta amatu. Traģiskā slepkavība Jēkabpilī - vīrietis nogalinājis bijušo dzīvesbiedri. Ogres vietvaras vēršanās pret savu muzeju. Uzmanības vērts ir arī lielais ziedojums Bērnu slimnīcas fondam. Aktualitātes vērtē politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.  

Tiesībsargs Juris Jansons šodien Saeimā uzstājās ar 2022. gada darbības pārskatu. Vienlaikus viņš veltīja asu kritiku likumdevējam par veselu virkni neatrisinātu jautājumu visdažādākajās ar cilvēktiesībām saistītajās jomās, tajā skaitā bērnu un ģimenes tiesībās. Ziņojumam sekoja kaismīgas debates. Vēl pirms ķerties pie ziņojuma par Tiesībsarga darbību 2022. gadā Juris Jansons atgādināja Saeimas deputātiem, ka janvārī nosūtījis vēstuli par neatliekami risināmiem jautājumiem, kas saņemti mantojumā no 13. Saeimas kā iepriekšējā sasaukumā nepaveikti darbi cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā. Jāatgādina, ka šajā vēstulē tiesībsargs uzskaitījis 11 neatliekamus uzlabojumus tiesiskajā regulējumā, kurus līdz šim deputāti vilcinājušies veikt. Tāpēc Tiesībsargs pauda viedokli, ka jāgroza Saeimas kārtības rullis, lai deputātus pasteidzinātu Viens no ar bērnu tiesībām gan tieši, gan netieši saistīts tiesību akts, kuru jau janvārī Tiesībsargs mudināja ratificēt, ir Stambulas konvencija. Tiesībsarga ieskatā tas „palīdzēs vēl efektīvāk cīnīties pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kā arī pakāpeniski izskaust dažādus ar dzimumu lomām iesakņojušos stereotipus.” Vēlāk par to arī raisījās asas debates svētdien Jēkabpils novadā notikušās slepkavības kontekstā.

Saruna par armiju, par gatavību aizstāvēt valsti, par aizsardzības resoram piešķirtajiem līdzekļiem un arī par valsts aizardzības dienestu. Krustpunktā izjautājam aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Laikā, kad daudzus šokē Krievijas spēku pastrādātās zvērības Ukrainā, viens cilvēks nebūt nav pārsteigts. Tas ir šīs epizodes viesis Atis Klimovičs. Viņš, kā pirmais Latvijas kara reportieris, savām acīm redzējis Krievijas spēku zvērības arī pirms trīs desmitgadēm Čečenijā. Kādi secinājumi – par to ar Ati sarunājas Dīvs Reiznieks.    Savukārt Tālis Eipurs eksperti Kristīni Bērziņu šajā reizē iztaujā gan par Ķīnas plāniem Krievijā, gan par Vācijas negaidīto nostāju pret Ķīnu, kā arī par ceturtdaļgadsimta lielākajām militārajām mācībām Zviedrijā, kas satracinājušas Krieviju un kurās piedalījās arī Latvijas militārpersonas.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs   

Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā. To Levits trešdien, 19. aprīlī, paziņoja pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība").  Par lēmumu atkārtoti virzīt Levitu uz amatu Rīgas pilī pirmdien paziņoja Nacionālā apvienība un atbalstu sola arī "Jaunā Vienotība". Kāpēc Egils Levits izvēlējies kandidēt – vai tāpēc, ka tagad ir Nacionālās apvienības paustais un Jaunās Vienotības solītais atbalsts un būtu muļķīgi pašam nepiekrist vai ari varbūt ir kādas pietiekamas pazīmes, ka Levits un viņa virzītāji/atbalstītāji varētu arī nodrošināt nepieciešamo atbalstu? To kolēģe Dace Simanoviča jautāja Rīgas Stradiņa universitātes lektorei un politoloģei Leldei Metlai-Rozentālei. Kā sarunā ar kolēģi šodien secināja politoloģe – šobrīd droša atbalsta nav nevienam no diviem šī brīža pretendentiem. Pēc tagadējā Valsts prezidenta gatavības iesaistīties cīņā par amatu arī uz otro termiņu premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" pavēstījis, ka ir apņēmības pilns panākt, ka koalīcijā ietilpstošie trīs politiskie spēki ir vienoti balsojumā par Valsts prezidentu. Un vēlas panākt tieši Levita pārvēlēšanu. Ja šāda premjera pozīcija nepiepildīsies, ticamākais scenārijs var būt - Rīgas pils saimnieka izraudzīšana vairākās kārtās.  Jānis Kincis ir apkopojis Saeimā ievēlēto frakciju viedokļus.

Valdībā šodien, 18. aprīlī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto pedagogu atalgojumu palielināšanas grafiku, kaut gan nozares arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga Ministru kabineta sēdē norādīja uz vairākām nepilnībām šajā dokumenta projektā un aicināja to nepieņemt. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga valdības sēdē uzstādīja ultimātu – vai nu valdība pieņem attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos līdz rītdienai, nevis piektdienai, kā paredzēts patlaban, vai arī pedagogi streikos. Arodorganizācijas vadītāja pārmeta valdībai, ka algas paaugstināšanas grafiks sagatavots tik novēloti un ka piektdien nevar pagūt novērtēt, vai pieņemtie noteikumu grozījumi paredz visu streika prasību izpildi. Necieņa izpaužoties tādējādi, ka gan pedagogi, gan vecāki un citi ar izglītības sistēmu saistītie darbinbieki, piemēram, ēdināšanā vai transporta nodrošināšanā iesaistītie līdz pat piektdienai nevar zināt, kā nākamnedēļ būs jārīkojas – jāved bērni uz skolu vai nē, jāplāno virtuves darbs vai nē.

Radījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas pētnieci Ivetu Kažoku par ideju krīzi Latvijā, politiskās izglītības jaunajām formām, par demokrātijas kvalitāti, kara laiku un reformām, kā arī par Lietuvu un Igauniju kā vīziju. Domnīcas "Providus" direktore, vadošā pētniece Iveta Kažoka, kura specializējas pārvaldes un demokrātijas stiprināšanas jautājumos. Viņa saka, ka aizraujas ar eklektiskām idejām, kas ļauj labāk saprast sevi un sabiedrību.  Jūs nesen rakstījāt portālā "Satori", ka parasti laba doma ir turēties pa gabalu no tiem, kuri domā, ka spēj izskaidrot visu sabiedrību. Šādi vienkāršoti skaidrojami ir ne tikai bīstama, jo rada maldīgu skaidrības ilūziju, bet tiem ir arī potenciāls izraisīt teju reliģiska rakstura fanātismu. Kāda būtu jūsu šī brīža diagnoze Latvijas sabiedrībai, kas ir tas, ko ir iespējams diagnosticēt un pēc kādiem parametriem vai kritērijiem, ņemot vērā, ka ir svarīgi turēties pa gabalu no tiem, kuri spēj izskaidrot visu sabiedrību? Iveta Kažoka: Vārdu sakot, ir bīstami šobrīd mēģināt taisīt visaptverošu skaidrojumu, jo es pati esmu pateikusi, ka no šādiem cilvēkiem vajag baidīties. Tāpēc es atļaušos tiešām atturēties savā diagnozes uzstādīšanā, pasakot, ka, protams, ka tā ir tikai mana versija par to, kas ar Latvijas sabiedrību šobrīd notiek.  Es redzu dažās lietas, pirmkārt, mēs esam ļoti fragmentēta sabiedrība, kas diezgan maz saprot par to, kas darās līdzcilvēku dzīvēs, kur nu vēl viņu galvās, gan attiecībā uz etniskajiem jautājumiem, gan arī attiecībā uz sociāliem jautājumiem. Teiksim, cilvēks, kas dzīvo Rīgā un sarunājas latviešu valodā, gandrīz neko nezina par cilvēku, kas dzīvo Daugavpilī, kuram ir zemi ieņēmumi, un pat neatkarīgi no tā, kādā valodā šis cilvēks runā. Tā ir viena lieta.  Otra lieta ir, ka mums ir tāda neliela politiskā stagnācija valstī tādā nozīmē, ka šis nav ideju laiks, šis ir vairāk tādu mazu darbu un daudzu kompromisu laiks. Kas nav slikti, jo tas ļauj pakāpeniski, soli pa solim virzīties adekvātos virzienos. Vienlaikus, pieņemu, ka domājošiem cilvēkiem Latvijā varētu būt diezgan garlaicīga tieši šobrīd. Izskan viedoklis, ka šis ir īstais laiks, ņemot vērā kara situāciju Ukrainā, pieņemt vairākus radikālus un būtiskus lēmumus, rīkoties atsevišķos jautājumos. Saka, ka kara komunikācija ir specifisks laiks, kurā sabiedrība darbojas un pastāv, reformas drošības jomā, reformas izglītības jomā, ka tie visi tomēr ir saistīti jautājumi, kas varētu būt interesantāki, bet jūs sakāt - nav. Iveta Kažoka: Karš, ja tā drīkst izteikties, ir neinteresanta parādība tādā nozīmē, ka sadala pasauli ļoti striktā binārā izpausmē, kur ir labais un sliktais, baltais un melnais. Un, protams, pie šāda pasaules redzējuma ir vienkāršāk pieņemt lēmumus, kas iepriekš nav bijuši iedomājami. Bet vienlaikus par šiem lēmumiem ir arī grūti reflektēt, esot kara situācijā, jo katrs, man šķiet, kas šādā sabiedrībā dzīvo, gribot negribot ir pakļauts tam spiedienam uztvert lietas saasināti, emocionāli un ļoti vienkāršoti. No šāda aspekta raugoties, domāt par to, kas ir noticis mūsu sabiedrībā tādā dziļā līmenī tieši kara kontekstā šobrīd ir ārkārtīgi sarežģīti.  Es redzu, ka parādās pirmie mēģinājumi. Teiksim, jaunā filmā "Viss ir kārtībā" par ģimeni, kurā daļa svinēja gan 9. maiju, gan arī atzīmē Jauno gadu pēc Krievijas kalendāra, ir kaut kas ļoti neparasts, jo ienes kaut kādas jaunas notis šajā strikti vienkāršotajā pasaules uzskatā, ko neizbēgami ienes karš un kara izraisītās emocionālās sekas uz gandrīz visu sabiedrību.  Tāpēc es atļaušos pateikt, karš ir milzīga traģēdija, bet vienlaikus, ja mēs dzīvojam kara laikā, tad domāt padziļināti un reflektēt par to sabiedrību, kurā mēs dzīvojam tieši tajā, konkrētajā kontekstā, es neteiktu, ka tas ir lieki, bet tas ir ārkārtīgi sarežģīti, jo mēs paši nespējam uz sevi paraudzīties no malas un piešķir tam redzējumam kādas nianses. Jūs sakāt, mēs esam sagaidījuši sabiedrībā kaut kādos noteiktos parametros. Tā stagnāciju iziet no tā, ka tāda jau bija pirms šīs kara situācijas un ka tā vienkārši turpinās un karš neko nemaina uzvedības modelī, politiskajā kultūrā? Iveta Kažoka: Es vēlētos tomēr niansēto savu atbildi. Kad runāju par smagnējo sabiedrību, es vairāk par to biju domājusi ideju izpausmē. Proti, ka ir kaut kādi laiki, kad politikā ir ļoti daudz dažādu reformu piedāvājumu. Vai sabiedrībā ir ārkārtīgi daudz dažādu interesantu diskusiju par to, kā vispār domāt par sabiedrību, kas ir jaunās pasaules tendences, kā tās attiecināt uz Latviju. Šis nav tas laiks. Tādā nozīmē mēs esam idejiski stagnējošā sabiedrībā tieši šobrīd, jo tādas padziļinātas refleksijas, viņas notiek, bet ir mazāk izplatītas sabiedrības mērogā, nekā tas varbūt ir bijis citos brīžos, kad ir vilkme pēc pārmaiņām, vilkme pēc jauna veida domāšanas. Es runāju par stagnāciju šādā izpratnē. Viens praktisks piemērs no mūsu politiskās dzīves. Prezidents, pirms tiek izveidota valdība, nāk klajā ar salīdzinoši jaunu uzstādījumu - darām visu, lai panāktu Lietuvu un Igauniju. Kamēr valdība nenāks ar konkrētu plānu, es nemaz nenominēšu premjera amata kandidātu. Partijas kaut ko savstarpēji parunā, saprot, ka viņām nav risinājuma, un visi to situāciju tā arī akceptē. Mēs tiekam pie premjera amata kandidāta, pie jaunas valdības. Nespējam izskaidrot, ar ko šī jaunā valdība ir principiāli atšķirīgi no tās, kas ir bijusi iepriekšējos četrus gadus. Bet tas domāšanas process, kuram ir bijis kaut kāds impulss, prezidenta diezgan skaļi pieteiktais uzstādījums pēc jauna veida pieejām domāšanā, viņam nav nekāda turpinājuma.  Šādā nozīmē mēs esam tādā stagnatīvā situācijā šobrīd, kad nav īsti ideju laiks, bet ir kara laiks un idejas kā stagnācijas laiks, kas arī varbūt nav ļoti slikti, jo fonā tomēr notiek diezgan daudz dažādu praktisku darbu, kas mūsu sabiedrību virza uz priekšu. Iveta Kažoka ir "Providus" direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā Eiropas Savienības līmenī. Papildus pētījumiem un analītiskiem rakstiem organizējusi un vadījusi diskusijas par sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem, kā arī palīdzējusi veidot interaktīvus vēlētāju izglītošanas rīkus "Gudras galvas" vai "Partiju šķirotavas" anketas. Viņai ir Latvijas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs, kā arī papildus starpuniversitāšu diploms Eiropas Savienības tiesībās.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns paziņojis par gatavību kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās maija beigās. Pašreizējais prezidents Egils Levits vēl nav pateicis, kā viņš grasās rīkoties. Priekšvēlēšanu process ir sācies. Uzmanības vērts ir premjera Krišjāņa Kariņa vēstījums par nākotnes pensijām - vai nu būs jāatver darba tirgus iebraucējiem, vai jāpalielina pensionēšanās vecums, citādi pietrūks naudas, ko izmaksāt pensijās. Francijā, kā redzams, līdzīga apņemšanās ir raisījusi milzīgus protestus. Pie mums protesti notiek reti. Tomēr mediķi un skolotāji grasās protestēt jau nākamajā nedēļā. Daudzi gan saka, ka nesaprot, par ko tieši būs gaidāmie protesti.  Nedēļas notikumus pārrunājam Krustpunktā kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes analizē Latvijas TV raidījumā "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Jānis Ikstens.  

Francijas prezidents Emanuels Makrons ar saviem izteikumiem par nepieciešamību Eiropai attālināties no Amerikas Savienotajām Valstīm un neiesaistīties ASV un Ķīnas konfrontācijā par Taivānu, vājinājis Francijas tēlu un lomu pasaulē. To intervijā Latvijas Radio sacīja Francijas domnīcas “Stratēģiskās pētniecības fonds” Taivānas programmas direktors Antuāns Bondā. Viņš uzsver, ka Ķīna cenšas sašķelt eiropiešus un Makrona izteikumi var iedrošināt Ķīnu mainīt status quo Taivānā.

Zaļo un zemnieku savienība sagaidīs, kad koalīcijas partijas izvirzīs oficiālu kandidātu Valsts prezidenta amatam, un tikai tad varēs vērtēt tā atbilstību – tā intervijā Latvijas Radio norādīja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs un partijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Partija arī sagaidot, ka būs vairāki prezidenta amata kandidāti.

Šajā mācību gadā ģimnāzijas varēs rīkot iestājpārbaudījumus papildus valsts eksāmeniem, vienojās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Gala lēmumu par to Saeima vēl pieņems aprīļa otrajā pusē. Ar grozījumiem Vispārējās izglītības likumā šovasar ģimnāzijām neliegs topošajiem 10. klašu ģimnāzistiem rīkot iestājpārbaudījumus. Izglītības un zinātnes ministrija šādus grozījumus plāno no nākamā mācību gada, lai veidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās, skaidro ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš. Nozares ministrija pēc šopavasar notikušajiem pārbaudījumiem salīdzinās gūtos datus par centralizēto eksāmenu un ģimnāziju, kā arī atsevišķu skolu iestājpārbaudījumiem. Pēc tam līdz gada beigām varētu nolemt, vai iestājpārbaudījumus ģimnāzijās saglabāt, uzsvēra Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko. Centralizētie valsts pārbaudījumi un iestājpārbaudījumi ģimnāzijās ir divas dažādas lietas, savukārt argumentēja Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns, kurš ir arī Siguldas valsts ģimnāzijas direktors. Komisijas deputāti vienbalsīgi vienojās no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēgt sadaļu par centrālajiem eksāmeniem un iestājpārbaudījumiem, tos uzdodot Izglītības un zinātnes ministrijai līdz nākamajai nedēļai iesniegt komisijai alternatīvā likumprojektā. Saeimā tos varētu izskatīt un paātrinātā kārtībā pieņemt jaunnedēļ.

Lielveikalu darbs ir jāierobežo - svētdienās jāslēdz un jāļauj strādāt vien mazajiem veikaliem, kas dotu tiem iespējas papildus nopelnīt un varbūt tad daudzi aizvērtie veikaliņi, piemēram, Rīgas centrā pamazām atdzimtu. Marta sākumā par šo raisījās arī debates valdības namā, uzklausot Zemkopības ministrijas ziņojumu par situāciju piensaimniecības nozarē. Daļa ministru pauda skepsi, daļa atbalstīja zemkopības ministru. Didzis Šmits solīja veikt rūpīgāku analīzi un tad vēlreiz nākt uz valdības sēdi jau ar konkrētākiem argumentiem. Cik jēdzīga būtu šī ideja un vai brīvdienās vajadzētu slēgt lielveikalus arī Latvijā, Krustpunktā diskutē zemkopības ministrs Didzis Šmits (Apvienotais saraksts), Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un TC "Spice" valdes locekle Iveta Priedīte. Pa tālruni uzklausām Latvijas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču.  

Ir zināms pirmais kandidāts uz maija beigās gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām. Kā pirmais sevi pieteicis arhitekts, uzņēmējs un politiķis Uldis Pīlēns. Viņu politikā atceras arī kā vienu no Tautas Partijas dibinātājiem, bet uzņēmējdarbībā nopelnītais viņām ļāvis grozīties Latvijas miljonāru sarakstā. Pirms Saeimas vēlēšanām Pīlēns piedalījās jaunas politikas apvienības “Apvienotā saraksta” veidošanā un bija tās premjera kandidāts, lai gan pats vēlēšanās nekandidēja. Jau ilgāku laiku neformāli tieši viņš tika minēts kā iespējams kandidāts uz prezidenta amatu. Raidījumā Pēcpusdiena saruna ar Uldi Pīlēnu. Viedokli izsaka Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle.

Pasaules apdraudējuma laikā ir svarīgi atrast arī veidu, kā priecāties, un to var darīt Lieldienās. Tā saka literatūrzinātniece Janīna Kursīte. Par pieminekļiem un pretpadomju proklamācijām, dzejas formas pētījumiem un vērtīgāko padomu no Mirdzas Ķempes saruna ar Janīnu Kursīti Laikmeta krustpunktā. "Kādi mēs Lieldienās būsim, tādi visu gadu būsim," teikusi folkloras un valodas pētniece, Latvijas Universitātes profesore un bijusī Saeimas deputāte Janīna Kursīte. Lieldienas ir brīdis, kad šķīstīties un palaist savu sirdi vībotnēs. Pavasaris beidzot ir sarosījies, saule ar katru dienu kāpj arvien augstāk virs egļu galotnēm un tieši Lieldienās uz sarunu esam aicinājuši Janīnu Kursīti. Vai tiesa, ka vārds “lieldienas” latviešiem aizgūts no Austrumu pareizticīgajiem, no vārda “veļikodeņ”? Janīna Kursīte: Tā varētu būt. Tas, atšķirībā no Ūsiņa dienas vai kā mēs sauktu, ir saistīts ar kristietību nosaukums. Olu ripināšana un šūpošanās, protams, zināmākās Lieldienu tradīcijas. Bet no folkloras zinātnieces es vēlos izzināt arī mazāk zināmas senču tradīcijas. Piemēram, mēs varētu mudināt ļaudis savā apkārtnē atrast augstāko pauguru, saplūkt kārklu vicas un nodarboties ar putnu dzīšanu. Janīna Kursīte: Tā varētu būt lībiešu tradīcija, ko pārņēmuši arī latvieši. Varētu jautāt, ko tie putni nogrēkojušies, ka pavasarī būtu jādzen. Bet vieni ir tie putni, kas iemieso visu smago, kas bijis ziemas sezonā. Nosacīti tos putnus dzen prom, lai aizlido, labos pavasara putnus gaida un priecājas par tiem. Tā ir pavasara izkustēšanās, uzkāpšana pakalnā, cik nu Latvijā augsts pakalns iespējams, saules lūkošana un atbrīvošanās. Sevišķi mūsdienās pēc Covid, ar Ukrainu un pasaules apdraudējuma laikā ir ļoti svarīgi, ja ne pats svarīgākais ir atrast veidu, kā priecāties, ka mēs esam, ka Latvija ir, ka putni arī ir. Cerams, ne galvā. Kam tās kārklu vicas un kādēļ arī skaļi jākliedz? Janīna Kursīte: Ziemā uzskatīja, īpaši veļu laikā jābūt klusa, ir jāsaudzē savi savus spēkus. Daba ir pamirusi. Pavasarī, palīdzot saulei kāpt debesīs, uzskatīja, ka cilvēks var ietekmēt dabas spēku atmošanos. (..) Cik iekšā, tik jākliedz. Kārkli ir lokanie, tie pavasarī ja ne pirmie, tad vieni no pirmajiem uzzied. Ar lokanu visu gainot, aiziet uz mājām un noper palicējus, mazos un vecos, kuriem arī jādod daļa no tās svētības, ko esi saņēmis iztrakojoties pa kalnu. Esat teikusi – katrs var svinēt Lieldienas kā vien vēlas. Un var arī nesvinēt. Bet pats galvenais šajā laikā – kam vien ir iespēja, izkustieties. Brauciet uz laukiem, dzeriet bērzu sulas, vismaz uz vienu dienu atslēdzieties no interneta komentāriem un ikdienas rutīnas. Janīna Kursīte: (..) Lieldienas būtu labākais laiks visu iekšā sēdēšanu un datora būšanu pastumt maliņā. Lieldienas daudzās mājās sākās ar olu kaujām, bet mēs dzīvojam laikā, ka nemaz tik tālu no mūsu robežām notiek īstas kaujas. Krievijas karš Ukrainā. Dabā tagad ar katru dienu gaisma uzvar tumsu. Bet mēs dzīvojam tumšā laikā, kara laikā. Janīna Kursīte: Folklora un vēsture rāda, ka cilvēce ik pa laikam atgriežas haosā, kad sakrājusies agresija, kuru nav spējuši rituālā veidā – Lieldienās vai Jāņos iztrakojoties, arī humora vai satīras formā pasakot, kas tev nepatīk, nav vajadzīgs – atbrīvot. Karš ik pa laikam atgriežas, lai kā lielai daļai likās, ka tas nav iespējams. Humanitārajā fakultātē ar studentiem vismaz četras reizes esam braukuši ekspedīcijās Ukrainā, pazīstam virkni zinātnieku, un tagad liela daļa ir kaujas laukā. Es ar viņiem sarakstos, vairākiem ir bijuši ievainojumi. Šis ir laiks, kad katram jādomā – kā varu palīdzēt, gan materiāli gan garīgi. Mani ukraiņi bija uzaicinājuši nolasīt lekciju, tas bija viens no dziļākajiem saviļņojumiem pēdējā laikā, ka redzēju attālināti asaras viņu acīs. Grūti bija valdīt asaras savās acīs. Tā ir līdzi jušana un palīdzēšana, viņiem ļoti svarīgs katrs atbalsta vārds. Tie, kas var karot, tie karo. Katram jāpalīdz kā var. Janīna Kursīte 2009. gadā ir Saeimas Ētikas komisijā gluži kā lekciju lasa un stāsta par necenzētiem vārdiem, stāsta politiķiem, kādus vārdus ir pieklājīgi lietot no Saeimas tribīnes, kādus nav. Vēlāk pati strādāja Saeimas Ētikas komisijā, kur dažbrīd bijusi kā skolas direktore. Janīna Kursīte: Ja es būtu zinājusi, lekciju lasot, kas nāks priekšā. Toreiz vēl bija tikai skaisti ziediņi. Evolūcija ir pakāpeniska, bet ļoti strauja. Kāds laiks, tāda valoda, kā mēs domājam, tā mēs runājam. Iekšējā agresija noved vai nu pie izlādēšanās garīgā veidā, mutes veidā, vai fiziskā veidā. Paldies dievam, ka tas pašlaik nav fiziskā veidā. Tāpēc vajadzīga Lieldienu izbļaušanās, izstaigāšanās, atjaunošanās, lai mēs neturētu ļaunu prātu, lai mēs neveltītu ļaunus vārdus cits citam. Atrast otrā ko tādu, ko var, ja ne iemīlēt, tad sadzīvot.  Saruna, ko šis karš ir uzjundījis Latvijā, tā ir attieksme pret dažādam vēsturiskām personām, atsevišķiem pieminekļiem. Kā vērtēt Puškinu, kā vērtēt Upīti? Janīna Kursīte: Pieminekļi ir kādas teritorijas sakrālās zīmes. Tas ko lēma Pieminekļu padome, es nevienā no tiem, kas iestājas par pieminekļa pārnešanu, nedzirdēju, ka kāds būtu teicis, ka Andrejs Upīts būtu aizliedzams skolās, vai aizliedzams pētīt vai viņa daiļrade nekam neder. Protams, ir "Plaisa mākoņos", kas nekam neder. Bet jautājums, kas ir šī vieta, kur stāv Andreja Upīša piemineklis? Toreiz tas bija Politiskās izglītības nams un toreiz piemineklis tika uzstādīts reizē ar šī nama atklāšanu. Toreiz piedalījās un kvēlas runas teica par Upīti kā internacionālistu toreizējas kompartijas sekretārs Voss [Augusts] un kas vēl. Tā nav īstā vieta Upītim, viņš tur stāv kā politiska padomju laika liecība. Bet tas neko nenozīmē un neattiecas uz viņu kā rakstnieku. Par Puškinu – kāds viņam sakars ar Rīgu un Latviju. Nekāda, izņemot viņa simpātiju Annu Kernu, par kuru kaut kur bija izteicies "veļikosvetskaja bludņica" (sieviete, kas stipri maldījusies dažādās nomales). Tas arī neko neizsaka par Puškina daiļradi. "Jevgēņijs Oņegins", manuprāt, ir izcils darbs, un kā dzejnieks viņš bija savam laikam izcils, bet viņa attieksme pret Poliju, pret mazākumtautībām bija šovinistiska.  Un trešais – Mirdza Ķempe. Viņai ir piemineklis Liepājā, jo viņa ir no Liepājas. Piemineklis manā skatījumā ir ar māksliniecisku vērtību. Manuprāt, tā ir vieta, kur tam piemineklim ir jābūt, un Mirdza Ķempe, ja skatās svaru kausos… Es pati, meklējot dažādos avotos, biju pārsteigta, ka Mirdz Ķempe bija starp tiem 1958. gadā, kas iestājās savulaik par Staburaga saglabāšanu. Viņa palīdzēja tiem, kas atgriezās, gan rakstniekiem, gan citiem, no izsūtījuma un apcietinājuma. Viņa palīdzēja jaunajiem autoriem. (..) Viņa palīdzēja slepus arī baznīcai. Bet no otras puses – nosodīja Solžeņicinu, atbalstīja iebrukumu Čehoslovākijā, uzbruka jaunām autorēm. Te ir svaru kausi. Mēs nezinām, kā paši būtu rīkojušies, nonākot tajos laikos un tajos apstākļos. Tajos svaru kausos es redzu līdzsvaru, pat pozitīvo vairāk. Tas, kam un kā viņa ir palīdzējusi, tas arī ir ļoti svarīgi. Rīgas domei drīz būs jālemj gan par ielām, gan pieminekļiem, viens domniekiem ir jūsu dēls Māris Mičerevskis. Kādu padomu dotu viņam vai viņš ir prasījis padomu mammai literatūrzinātniecei. Janīna Kursīte: Diez vai dēli bieži prasa padomus, bet atklāšu, ka esam runājuši par šo, gan par Mirdzu Ķempi, gan par Andreju Upīti. Par Upīti mūsu uzskati sakrīt, citos dažos jautājumos, kā par Sudrabu Edžu, ne ļoti. (..) Tas padoms būtu – esam piesardzīgi un neizmetam visu atkritumos, ka pēc tam līdzīgi kā ar vācbaltu mantojumu vai Lielajiem kapiem kaut kas pazūd bez pēdām. Septiņreiz nomērīt un vienreiz nogriezt, mēs bieži vienreiz nomērām un tad septiņreiz graizām.  Bet šis ir laiks, kad jāizšķiras par vērtībām, jo pieminekļi bieži vien ir dzīvāki par dzīvākiem un viņu ietekme ir lielāka nekā dzīva cilvēka ietekmei. Tās ir vērtības, ko mēs katru dienu, ejot garām, redzam.

Pievēršamies sociālajai jomai. Krustpunktā izvaicājam labklājības ministri Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs un Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa.    

Latvijas likumdevēja lēmums lielā steigā valsts pārvaldei dot iespēju vēl vairāk noslepenot informāciju ir nepārdomāts, jo šādas lietas, kā minimums, bija vispirms jāizdiskutē. Tā intervijā Latvijas Radio pauda politologs, eiroparlamentārietis Ivars Ījabs no "Attīstītbai/Par". Strādājot Eiropas Parlamentā, Ījabs novērojis Latvijas praksei tieši pretēju rīcību – kā valsts institūciju informāciju padarīt pēc iespējas publiskāku.

Dienesta vajadzībām paredzēto informāciju plāno padarīt par valsts noslēpumu. Tā konceptuāli lēmusi Saeima. Turklāt lielāko neizpratni rada tas, ka likuma grozījumiem noteikta steidzamība. Deputāti aizbildinās ar ģeopolitisko situāciju, kas pieprasa dinamisku rīcību, tikmēr žurnālisti ir satraukti, ka tādā gadījumā mazinātos jebkāda atklātība un sabiedrības informēšana.   Pēc svarīguma valsts noslēpumu klasificē: sevišķi slepena informācija, slepena informācija un konfidenciāla informācija. Tagad rosināts šo sadalījumu papildināt ar informāciju dienesta vajadzībām.   Grozījumi paredz, ka iestādes vadītājs noteiks informāciju, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta tās darbam un kuras nozaudēšana vai izpaušana var apdraudēt valsts intereses. Līdz šim šī informācija bija salīdzinoši pieejama. Turklāt, par šīs informācijas atklāšanu draudētu lielāki sodi. Šīs izmaiņas vakar, 4. aprīlī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja. Grozījumus komisija saņēma no Nacionālās drošības komisijas, savukārt iniciatīvas autori ir specdienesti - Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības skaidro, ka steidzamību pieprasa ģeopolitiskie apstākļi. Nepieciešama dinamiska rīcība. Taču žurnālistus šie grozījumi dara bažīgus. Valsts iestādes jau tagad izmanto nepamatotus argumentus atsakoties sniegt informāciju žurnālistiem. Izmaiņas mazinās jebkādu atklātību un sabiedrības informēšanu, norāda Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Zane Mače. Žurnālistu asociācija aicināja Saeimā nenoteikt steidzamību likumu grozījumiem un organizēt diskusiju par tiem ar nevalstiskajām organizācijām un žurnālistiem, iesaistot arī Tieslietu ministriju. Domnīcas "Providus" direktori un vadošo pētnieci Ivetu Kažoku visvairāk pārsteidza deputātu vēlme ātri pieņemt izmaiņas. Viņai nav skaidrs, kāpēc tik būtisku grozījumu gatavošanā neiesaista organizācijas, kas šo informāciju izmanto. Likumprojektus parlamenta sēdē plānots pieņemt 20.aprīlī.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politologu, radio “Svoboda” žurnālistu, grāmatas “Krievu Leviatāna atgriešanās” autoru un Prāgas Universitātes pasniedzēju Sergeju Medvedevu par Putinu salīdzināšanu ar Staļinu, par Krievijas realizēto haosa eksportu un to, kas varētu notikt Krievijā tad, kad Ukraina uzvarēs karā.   Pirms diviem gadiem iznāca jūsu grāmata "Krievu Leviatāna atgriešanās" un arī savos raidījumos jūs cenšaties izprast notiekošo pēdējā gada laikā, kopš sācies karš Ukrainā. Vai jums jau ir radies skaidrs priekšstats par to, kas patiesībā notiek? Vai ir kaut kādi parametri, pēc kuriem kļūst pilnībā skaidrs, kas šobrīd notiek?  Sergejs Medvedevs: Šis ir briesmīgs gads – kara gads, pagājis jau gads un viens mēnesis kara. Taču vismaz vienā ziņā es esmu pateicīgs šim gadam, proti, tas ienesis zināmu skaidrību. Kā es saku, tas ir noslēdzis geštaltu Krievijas attiecībās, manās attiecībās ar Krieviju un, kā man šķiet, manā šīs situācijas izpratnē. Krievija ir pilnībā ieņēmusi savu pozīciju, ieguvusi noteiktu galīgo formu. Beidzamos 30 gadus Krievija lielā mērā bija sevis meklējumos. Tā bija demokrātiska, cerības raisoša, jauna, nepilnīga demokrātija. Tā bija kapitālistiska valsts, kas centās ierakstīties globalizācijā – agrīnajos Vladimira Putina varas gados. Kad visi rietumos teica "Russia is a normal country", (Krievija ir normāla valsts), tā bija kārtējā normālā valsts, tāds specifisks autoritārisms.  Taču tas, kas notiek pēdējos gados, tas projekts, ko Putins sācis īstenot. Un tas entuziasms, ar kādu šo projektu pieņēmusi Krievija un tās iedzīvotāji, tas entuziasms, ar kādu Krievija pieņēmusi šī pēdējā gada karu, tas ir visu padarījis skaidru. Jā, tā ir valsts, kurā joprojām valda postimpērisks sarūgtinājums, kas alkst pēc revanša. Valsts, kurai nepietiek ar savu vietu pasaulē un nebūt ne sliktiem starta nosacījumiem, ar izglītotiem, moderniem iedzīvotājiem, ar lieliem ienākumiem no dabas resursiem, ar tirgus infrastruktūras un politiskās sistēmas iedīgļiem. Krievijai ar to visu izrādījās par maz. Putins to iekārdināja ar postimpērisko sapni un tā vārdā tika noārdīts viss, kas pēdējos 30 gados bija izveidots. Un varbūt pat – pēdējos 300 gados, Krievu vēstures Pēterburgas periodā. Un Krievija ir metusies šajā bezdibenī. Tā ka man šis gads vismaz ir nesis atbildes. Daudz kas tiek meklēts vēsturē. Arī jūsu raidījumā es redzēju interviju ar vēsturnieku Zubovu. Bija jautājums par to, vai Putina kurss ir turpinājums Pētera Pirmā iesāktajam, vai arī tam ir gluži cits vēsturiskais pamatojums un jāmeklē kas pavisam cits, kaut kas vēl senāks? Sergejs Medvedevs: Zināt, visdrīzāk viņam šķiet, ka viņš dara to, ko darīja Pēteris Pirmais. Viņam šķiet, ka viņš turpina to, ko iesācis Pēteris, Katrīna, pat Staļins. Taču patiesībā viņš visam tam pārvelk svītru. Putins noslēdz Krievijas impērijas projektu. Krievija atdalās no Eiropas. Krievija atdalās no mūsdienu pasaules, no modernizācijas. Var teikt, ka Krievija atgriežas Maskavijā. Ne velti prezidents Zelenskis apsver petīciju, kas pieprasa Krieviju pārdēvēt par Maskaviju. No vienas puses, tas ir smieklīgi, tas ir tā nedaudz komiski, taču, no otras puses, tajā ir dziļa vēsturiska patiesība. Krievija ir pārvērtusies par kaut kādu tādu viduslaiku ordas hanisti. Tā atgriežas Āzijā. Šobrīd Maskavā viesojas Sji, Krievijas "vecākais brālis". Krievija kļūst par Ķīnas vasali. Krievija kļūst par Āzijas vasali. Krievijas iedzīvotāji brauks ķīniešu mašīnās, lietos ķīniešu telefonus, aizvien vairāk ekonomisku iespēju un resursu pāries uz Ķīnu un citām Āzijas valstīm – mēs redzam draudzību ar Irānu… Krievija pārvēršas par tādu aziātisku despotiju, kāda tā bija Ivana Bargā laikos, kurš pat mēdza parakstīties "Maskavas hans Ivans". Putins pat vairs nav cars, drīzāk jau hans. Kā es to saskatu, tā ir Krievijas valstiskuma atdzimšana šādās ordas tradīcijās. Un, protams, atkal un atkal jāatceras pravietiskās Vladimira Sorokina grāmatas. Viņš pirms 15, 20 gadiem sarakstīja "Opričņika dienu" un redzēja, kā mūsdienu Krievija ar visu tehnoloģiju klātbūtni, ar mobilajiem telefoniem tomēr var atgriezties Maskavijas viduslaikos, Krievijas 16. gadsimtā. Un saprotiet, Krievija ļoti strauji laižas lejup pa vēstures kāpnēm. (..) Krievija atraida mūsdienīgās institūcijas, modernās institūcijas. Atraida mūsdienu politiku. Eliti. Varas un privātīpašuma nošķīrumu. Tas viss atgriežas pie viduslaiku feodālās sistēmas, kur nav privātīpašuma, nav personas neaizskaramības, nav mūsdienu politisko institūciju, pilsonības institūciju, nav cieņas pret cilvēka personību, pret indivīdu, baznīca nav nošķirta no valsts. Saprotiet, Eiropas vēsture uz to ir gājusi gadsimtiem ilgi. Un arī Krievija sekoja Eiropas pēdās.  Krievija bija tāds kā aizkavējies modernizators, kas dzenas iepakaļ. Soli pa solim tā centās pieskaņoties, veidoja modernās institūcijas. Dažkārt demokrātiskā ceļā, biežāk gan autoritārā veidā – piemēram, Staļina modernizācija, Staļina industrializācija. Tomēr Krievija virzījās uz to. Šobrīd mēs redzam, kā to visu ar milzīga vesera vēzieniem – šobrīd veseris Krievijā ir ļoti populārs darbarīks pēc Vāgnera grupas, pēc Prigožina slavenā video ar veseri. Šobrīd Krievijā pat pārdod suvenīru veserīšus. Un policija uz kratīšanu ierodas ar veseri. Tas kļuvis ļoti populāri, drīz droši vien arī Krievijas ģerbonī parādīsies veseris. Kā agrāk bija sirpis un āmurs, tagad Krievijai būs veseris.  Un tas viss, visas šīs mūsdienu institūcijas tiek brucinātas ar vesera vēzieniem. Paliek pliks šis te ordas valstiskums, kur nav politiskās šķiras. Kur viss tiek risināts ar personiskās uzticības valdniekam instrumentiem, ir viens cilvēks, un ap viņu – izdedzināts lauks un vienkārši kaut kādas personīgas klientu attiecības.  Kur nav šķiru sistēmas, ir tikai zināma kārtu pārstāvniecība. Kur cilvēki ir iedalīti kārtās, kas barojas no viena valdnieka rokas. Kur cieņpilna cilvēka dzīve ir nosacīts lielums. Un vispār cilvēka dzīvības vērtība ir nosacīta. Cilvēka dzīvība Krievijā ir neiedomājami zaudējusi vērtību pēdējā gada, divu gadu laikā. Mēs redzam, kā karavīru dzīvības tiek iemainītas pret vienkāršiem materiāliem labumiem. Ģimenes saņem lētas Krievijā ražotas automašīnas, sievām tiek kažoki. Cilvēki ir gatavi sūtīt savus tuviniekus uz fronti, lai dabūtu tā saucamo zārka naudu – piecus, septiņus miljonus rubļu. Pēc pašreizējā kursa tas ir… nu, 80 līdz 100 tūkstoši eiro. Cilvēks ir gatavs palikt bez vīra, bez dēla, bez tēva, ja valsts par to samaksās šādu summu. Krievijā ir sākusies tāda ļoti interesanta tirgošanās ar cilvēka ķermeni. 

  Jau šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā plāno pieņemt Valsts aizsardzības dienesta likumu. Tas paredz iespēju pildīt gan militāro, gan civilo dienestu, bet pēdējam iespējas šķiet būs daudz šaurākas, nekā tika diskutēts sākumā. Mainījies nav tas, ka dienests ir obligāts vīriešiem, bet brīvprātīgs sievietēm. un sākotnējie plāni paredzēja pašreiz armijā un Zemessardzē dienošo skaitu dubultot, bet rezervē nodrošināt vēl 20 tūkstošus karavīru. Jautājums, vai šos plānus var īstenot ar iecerēto likuma redakciju, kā arī kādas būs kompensācijas un bonusi tiem, kuri dienēs un būs izgājuši dienestu, Krustpunktā diskutē Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Saeimas deputāti Atis Švinka (Progresīvie) un Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība), un tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.  

Izmaiņas Integrācijas likumā tagad ietekmēs vairākus tūkstošus Krievijas pilsoņu, kas Latvijā dzīvo jau ilgstoši, bet veiksmīgi iekļāvušies šajā valstī nav. Nenokārtojot latviešu valodas eksāmenus, daļai nāksies valsti atstāt. Vai Latvija pietiekami darījusi, lai integrētu Krievijas pilsoņus? Dažādi pasākumi ir īstenoti, taču ne visi uz tiem tiek, vai vēlas tos apmeklēt. Tomēr, kā norāda pētnieki – ar valodas mācīšanu vien, iekļaut nevar. Savukārt pieņemtās izmaiņas likumā tagad veicinājušas strauju Krievijas pilsoņu vēlmi iegūt Latvijas pilsonību. Bet vai tas ir veiksmīgs integrācijas rīks? Iepriekšējā Saeima, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kuri saņēma pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, septembrī tās nebūs vairs derīgas. Pie jaunas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēs tikt, nokārtojot valsts valodas pārbaudi. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aprēķiniem šī prasība attiecas uz vairāk nekā 25 tūkstošiem cilvēku. Vecāki par 75 gadiem ir pieci tūkstoši Krievijas pilsoņu. Viņiem latviešu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī nav obligātas. Tāpat kā izglītību latviešu valodā ieguvušajiem un cilvēkiem ar nopietnām veselības problēmām. Apmēram 17 tūkstoši Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu tagad ir izvēles priekšā – kārtot latviešu valodas eksāmenu vai pretējā gadījumā būt gataviem atstāt valsti. Robežsardze jau paudusi spēju nepieciešamības gadījumā viņus izraidīt.

Saeimas Sabiedrisko lietu komisijā šodien, 4. aprīlī, apspriedīs, kā sokas ar prettiesiski izplatīta audiovizuālā satura izplatīšanas ierobežošanu. Kā Latvijas Radio apgalvoja biedrības "Par legālu saturu" valdes locekle Gunta Līdaka, pēdējā laikā būtiski aug nelegāli iegūta un patērēta satura apjoms. Turklāt sabiedrībai nav izpratnes, ka cita cilvēka radošā īpašuma lietošana nepienākas bez maksas.

Lai ikviens nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu nobalsot jebkurā iecirknī, jāvieš skaidrība ar vēlēšanu norisei vajadzīgo elektronisko resursu pārvaldnieku. Par to Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja debatējusi gan ar premjeru, gan Valsts prezidentu. Tomēr pagaidām nav skaidras atbildes, kura valsts pārvaldes iestāde varētu uzņemties vēlēšanām nepieciešamo sistēmu uzraudzību. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pievērsusies Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošanai, kas notiks pēc nedaudz vairāk nekā gada. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte vairākkārt atkārtojusi, ka jānodrošina iespēja šajās vēlēšanās piedalīties jebkurā vēlēšanu iecirknī. Lai tas notiktu, nepieciešams pielāgot tiešsaistes vēlētāju reģistru, kādu izmantoja pēdējās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Šis reģistrs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā, bet nav skaidrs, vai šis rīks būs izmantojams bez izstrādātāja un pārvaldītāja – uzņēmuma „SOAAR” ziņas. Tas, kā zināms, iesaistīts kriminālprocesā saistībā ar vēlēšanu iepirkumiem 2021. gadā. Tāpēc turpmāku sadarbību ar šo uzņēmumu neizskata, bet vēl nav konkrēta lēmuma, kura iestāde varētu pārņemt šīs sistēmas uzturēšanu un attīstīšanu. Vēlētāju reģistrs ir vajadzīgs, jo ļauj pārliecināties, vai vēlētājs nav jau nobalsojis, un ļauj vēlēt jebkurā iecirknī. Ja šo rīku nevarēs izmantot, vēlētāju atkal piesaistītu vienam konkrētam iecirknim, kas būtu solis atpakaļ. To CVK vadītāja apņēmusies nepieļaut. Turklāt CVK plāno šogad no sava budžeta novirzīt līdz pusmiljonam eiro tai valsts iestādei vai aģentūrai, kas uzņemsies komisijas IT sistēmu nodrošinājumu. Tomēr jau pašlaik skaidrs, ka nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās biļetenus neskaitīs automatizēti, ieskenējot sistēmā. Tam vajadzīgo vēlēšanu vadības sistēmas moduli vairs nepagūs izstrādāt. Tātad vēlēšanu rezultātus varētu nākties gaidīt ilgāk, pēc sarunas ar Valsts prezidentu atzina CVK vadītāja Kristīne Saulīte.

Ar pašreizējiem nodokļu ieņēmumiem visas vajadzības nosegt nevaram, tādēļ valdība gatava pārvērtēt visus nodokļus. Tā nesen sacīja finanšu ministrs. Pēdējie gadi finanšu jomā ir bijuši sarežģīti, jo pasauli piemeklēja sen neredzētas krīzes. Pandēmija, tagad karš Ukrainā un katra no tām citādi ietekmējusi ekonomiku. Kā izrauties no finanšu problēmām, runājam arī Krustpunktā Lielajā intervija ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku.  

Lai gan likumdevējs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdevis pārraudzīt pašvaldību darbu, nozares ministrs Māris Sprindžuks (attēlā) no Apvienotā saraksta nesaredz vajadzību iejaukties Ogres domes vadības darbā, kas pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā izceļas ar nesaskaņām saistībā ar vietējo muzeju. Arī par politiskajām norisēm Rēzeknes domē un Daugavpils domē pašvaldību lietu ministrs runā izvairīgi.  

Krustpunktā runājam par Saeimas darbu: Vispārējās izglītības likuma grozījumi sacēla pamatīgu ažiotāžu saistībā ar iestājeksāmeniem vidusskolās, bet politiķi, kuri gribēja tos saglabāt, praksē nobalsoja, ka jau šogad tādi nevarēs notikt. Sabiedrisko mediju apvienošanai šonedēļ arī bija jābūt Saeimas darba kārtībā, bet pēc Latvijas Radio darbinieku protesta virziens strauji tika mainīts. Pašvaldības tikmēr dzīvo savu dzīvi – šonedēļ atklājās, kā Ogres vadība pēc visam nesaskaņām izturas pret Ogres muzeja darbiniekiem, bet Jūrmalas dome Bulduru bibliotēkas ēku nolēma pārdot, lai gan vasarā, kad no tās meta laukā filiāli, solījās, ka ar vēlmi pārdot šo īpašumu nav nekāda sakara. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Krievijas nākotnes scenāriji, vērtējot potenciālo Ķīnas lomu tajos. Vai priekšsēdētājs Sji gatavs riskēt sabojāt attiecības ar Rietumiem, sniedzot izšķirošu atbalstu smagos noziegumos apsūdzētajam Putinam?  Vai, Krievijai destabilizējoties, kāda tās daļa var kļūt tieši atkarīga no Pekinas? Vai Ķīna nevēlēsies pretdarboties, ja Krievijā sāksies demokratizācijas process? Vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas Studiju centra direktore, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Scenārijs, kurā Putina režīmam izdodas pie tāda vai citāda kara iznākuma saglabāt kontroli pār Krieviju. Un saglabāties vēl uz kādu salīdzinoši ilgāku laika periodu. Vai šādā gadījumā Krievija kļūs par Ķīnas vasaļvalsti, Ķīnas resursu, izejmateriālu piegādātāju, pretī saņemot palīdzību režīma un arī valsts stabilizācijā? Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova: Es gribu teikt, ka iespējams ir vidusceļš. Krievija, protams, salīdzinošās kategorijās ir vājāka par Ķīnu, un, protams, tās karš Ukrainā nepalīdz Krievijai stiprināties, pretēji tam, ko Putins mēģina stāstīt saviem pilsoņiem. Tomēr, vai tas nozīmē, ka Krievija neapzinās riskus, kurus nozīmē tuvināšanos ar Ķīnu? Arī nē. Un Krievija mēģina no šiem riskiem, cik nu spēdama, aizsargāties.  Uzreiz nāk prātā 1653. gads, kad krievu impērijas sūtnis Baikovs ieradās Pekinā un viņam teica, ka, ja viņš vēlas runāt ar Ķīnas imperatoru un viņiem deviņas reizes jāpaklanās. Baikovs teica, kāda runa, protams, paklanīšos, galvenais, lai mēs varam izrunāt tos punktus. Protams, ziņojot atpakaļ, viņš ar nelielu ironiju runāja, ja jau viņiem tik šausmīgi gribās domāt, ka mēs esam viņu vasaļi, lai domā.  Es domāju, ka šāda augstprātība pret ķīniešiem ir vēl joprojām saglabājusies Krievijas "establišmenta" vadības vidū, un ir arī doma par to, ka kaut ko var izmantot.  Arī jāsaka, ka starptautiskās attiecības un divu valstu bilaterālās attiecības tomēr nav nulles summas vienādojums. Tas ir sarežģītāks vienādojums, kurā ir stiprās puses, piemēram, Krievijas Arktika, kurai Ķīna gribētu tikt klāt, vai arī, teiksim, šādas, tādas Krievijas tehnoloģijas, kuras Ķīna vēl nav pamanījusies nedz nokopēt, nedz atkārtot. Vai arī principā ģeopolitiskais plecs, kurš Ķīnai arī šad tad noder. Tāpēc es domāju, ka mums nevajag pieļaut šo kļūdu un domāt, ka Krievija kļūs par vasaļvalsti tāpat kā 17. gadsimta beigās. Protams, Krievija ir salīdzinoši vājāks spēlētājs, kurš mēģina izlīdzināt šo vājumu.  Starp citu mani kolēģi runā, ka iespējamās Putina runas par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā ir dūres kratīšanu nevis tik daudz mūsu virzienā, kā mēs, protams, pamatoti uztraucamies, bet arī neliela dūres kratīšana Pekinas virzienā. Lūk, jūs mums nevarat norādīt, kur mums likt un kur mums nelikt kodolieročus. Domājot par otru scenāriju Krievijas sakarā - esošā režīma sabrukumu, kam seko var būt apvērsumu virknē, var būt dažādu reģionu savstarpējo attiecību kārtošana, iespējams, pat Krievijas sairšana, līdzīgi kā tas notika ar Padomju Savienību. Cik lielā mērā Ķīna izskatītu šādu scenāriju kā iespēju atgūt kādas sen zaudētas teritorijas - Aizbaikālu, Amūras apgabalu? Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova: Interesanti, ka Ķīnas Ārlietu ministrijas runas cilvēki tvīto: "Cik jūs varat runāt par to, ka mēs gribam Krievijas teritorijas, negribam mēs krievu teritorijas, mums ir līgums parakstīts, šis jautājums ir izsmelts." Tagad jautājums par to, ka viņi tik aktīvi tvīto šo, ko tas nozīmē, vai tā ir atbilde? Mēs saprotam, ka ikviens diskurss ir dialogs, ikviens paziņojums ir atbilde uz iepriekšējo sarunu, tad jautājums, uz kuru sarunas šis tvīts atbild. Vai uz ārējo mūsu debates tieši tā, kā mēs šobrīd runājam, būs vai nebūs interese par teritorijām, vai arī uz Ķīnas iekšējo sarunu, kur mēs zinām, ka Sji Dziņpins nav ne tuvu tas nacionālistiskākais kadrs kompartijā, kur ir labējais spārns, kurš saka, ka vispār totāls revanšisms, ņemam visu, ko vien varam atpakaļ.  Mēs redzam, ka Ķīnas valdības oficiālā pozīcija ir tāda, ka ir noslēgti līgumi, bet mēs arī redzam, kāda ir Ķīnas pozīcija attiecībā uz teritoriālajiem pārkāpumiem. Tāpēc es atbildēšu izvairīgi. Es teiktu, ka ir ļoti stipri jāmainās Krievijas administratīvajai un politiskajai sistēmai, lai būtu kaut kāda iespēja, ka ķīnieši, šīs teritorijas iekļauj vai kā savādāk.  (..) Ja ķīniešiem būtu iespēja vēsturiski pieteikt sev kādu Arktikas stūrīti, varbūt būtu savādāk, bet šobrīd, vai Sibīrijas plašumi un Tālie Austrumi būtu jāiekļauj Ķīnas teritorijā, domāju, ka nē, ka tā nav prioritāte. Bet ir ģeogrāfiskās kartes un ir mentālās kartes, un Ķīnas mentālajā kartē tiešām šīs teritorijas tiek ierakstīts.  Mani kolēģi ir rakstījuši jau gadiem par to, ka Ķīnas tā institūcija, kura atbild par ģeogrāfisko nosaukumu standartizāciju, drukā rokasgrāmatas, kurās ir teikts šīs Krievijas pilsētas mēs saucam vecajos ķīniešu nosaukumos. Mēs nesakām Vladivostoka vai nelietojam Blagoveščenska. Ar mentālajām kartēm  viss ir kārtībā, bet ģeogrāfiskās un politiskās kārtes, es domāju, ka Ķīna pārzīmēt nesteigsies. Iespējams, optimistiskais ceļš - Krievijas demokratizācija Krievijas pavēršanās Rietumu attīstības virzienā. Kā Ķīna varētu skatīties uz šādu scenāriju un cik Ķīna būtu gatava kaut kam tādam pretdarboties. Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova: No vienas puses ķīniešus uztrauc plaši sabiedriski protesti Krievijā un kā tas varētu ietekmēt Ķīnas pilsoņu vēlmi nākt uz ielas un stāstīt, cik ļoti viņam nepatīk valdība. It īpaši Ķīnas puses satraucas par sociālajiem jautājumiem. Viņus mazāk baida, ka krievi varētu sacelties pret politiku, viņus vairāk baida, ka krievi varētu sacelties pret to, ka nav ko ēst, ka jāiet mirt. Tas viņus uztrauc, tanī pat laikā viņi arī netic, ka tas varētu satricināt sistēmu un nocirst sistēmai galvu.  Tātad visvairāk ķīnieši skatās uz elites puses, varbūt viņa pat mazāk tic sabiedrības balsī nekā es, un ir vairāki tajā spektra galā, kurš uzskata, kamēr elites vidū nenotiks vēlme pēc pārmaiņām, tāpat kā bruka Padomju Savienība, tikmēr nekas nemainīsies, tāpēc ķīnieši ļoti uzmanīgi vēro Krievijas eliti un analizē, un mēģinu saprast, ir vai nav pārtvertās sarunas starpā Prigožinu un mūziķi, vai ko viņš tur runāja, feiks. Ir vai nav elite pret Putinu.  Vai tas viņiem ir vai nav izdevīgi? Nav viņiem tas izdevīgi, tāpēc, ka skatoties no iekšas uz āru, jo tuvāka ir ASV klātbūtne Ķīnas robežām, jo sliktāk Ķīnai, jo mazāk Ķīna no ķīniešu viedokļi varēs attīstīties. Šobrīd ir ļoti interesants veids, kā Sji Dziņpins sasaista Ķīnas drošības pieaugumu, muskuļu audzēšanu ar attīstību Tā ir viņa paradigma jaunā. Viņš saka, ka tā ir daļa no attīstības, šī visaptverošā drošība ir attīstības priekšnosacījums. Un viņš arī tam tic. (..) Principā Ķīna uzskata sevi, ka tā ir ielenkta valsts un vienīgā puse, no kuras tā nav iela, vienīgā puse, kur var mazliet atlaist jostu un izpūst gaisu, ir ziemeļi. Kas īstenībā, protams, ir no vēsturiskā viedokļa ārkārtīgi interesanti, jo tieši otrādi, vēsturiski vienmēr tā ir bijusi vieta, no kurienes ir nākuši draudi, no kuras ir dinastijai pēc dinastijas bijis jāaizsargājas. Šodien tā ir tā teritorija, no kuras tieši draudi nenāk. Un skaidrs, ka Ķīna būtu gatava darīt jebko, lai šo spēli nemainītu sev par sliktu.

Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Par Valsts ieņēmu dienestu pēdējā laikā daudz tiek runāts. Aizdomu ēnas apspriestas arī šajā studijā. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "Rustvnet" žurnālists Artjoms Ļipins.  

Jau gadu pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir ar mīnusa zīmi, tātad tiem, kuri dodas pensijā šobrīd vai pirms neilga laika, uzkrātais pensijas kapitāls ir sarucis un attiecīgi arī pensija ir mazāka. Kādas izmaiņas nepieciešamas pensiju uzkrājumu fondu pārvaldībā - to 28. martā apsprieda Saeimas Budžeta un Sociālo lietu komisiju kopsēdē. Finanšu nozaru asociācija nāca klajā ar priekšlikumiem, par ko Saeimā diskusijas turpināsies. Situāciju analizē ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.  

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar sociālantropologu un pilsētplānotāju Viesturu Celmiņu par to, kā vara un politika izpaužas pilsētā, kā karā piedalās ēkas un pieminekļi, par spēles noteikumiem kara apstākļos un to, kā šobrīd būvēt nācijvalsti. Pilsēta un vara ir sinonīmi, kopš pilsētas veidojas. Varas manifestācija publiskajā vidē, un veids, kā veidojas pilsētas, vistiešāk ir saistīts ar notikumiem pasaulē. Kā vara un režīms Krievijā, karš Ukrainā ietekmē to, kas notiek Rīgā, Jūrmalā, Londonā vai Dubaijā, kas ir varas nākotnes metropoles, par to saruna ar sociālantropologu Viesturu Celmiņu.  Jūs savulaik lasījāt publisku lekciju "Postpadomju pilsēta, identitātes mikropolitika un pulks kļūdu" (2012) lekciju ciklā par atmiņu institūtiem. Kas pa šo laiku ir noticis ar šo postpadomju pilsētu un jūsu pārdomām vai vērojumiem par tām? Viesturs Celmiņš: Tās tēmas bija akadēmiskas, viņas bija, es teikšu, savā ziņā no parasta iedzīvotāja perspektīvas marginālas, un tagad viņas ir epicentrā. Kuri pieminekļi ir, kuri pieminekļi nav, kāpēc mums viņus vajag, kāpēc mums viņus nevajag un kāpēc viņi vispār šeit radās?  Es runāju par sava veida piezīmēm no provinces, kas mēs Eiropas kontekstā esam. Vai Kazaņu, kurā es pavadīja pusotru gadu, studējot doktorantūras laikā, kas ir province Krievijā. Kādā veidā šīs pilsētas piesaka sevi ar materiāliem līdzekļiem, kas ir arhitektūra, monumenti un pieminekļi. Kas noticis - savā ziņā daudz, no otras puses, nē, mēs esam 10 gadus vēlāk un joprojām materiālai kultūrai ap mums ir milzīga nozīme. Tam, kā mēs skaidrojam, kas notiek, kāpēc mums nebija lielu iebildumu pret Uzvaras pieminekli, izņemot 9. maijā, un tagad ir viens vēsturisks brīdis, kurā mēs sakām - pietiek. To, ko mēs nedarījām 30 gadus, mēs izdarījām pagājušajā gadā. Tas ir visu mainījis, karš pilnīgi visu izmaina. Viss savā ziņā kļūst vienkārši un daži orientieri pazūd, daži nāk vietā. Arī raidījuma nosaukums ir Brīvības bulvāris. Kā zinām, šī vēsturiskā Rīgas ass ir bijusi gan  Ādolfa Hitlera štrāse, gan Aleksandra bulvāris, gan Ļeņina iela, un nevis tur pirmā, otrā vai piektā avēnija. Varai nemitīgi patīk manifestētais šādā veidā un it kā palikt nemainīgai, bet vēsture to vien dara, kā ņem un aizkrāso tos nosaukumus.  Viesturs Celmiņš: Mums ir vēsture, kas rakstīta, kas ir formāls veids, kā mēs stāstām par laiku. Sāksim ar atmiņu. Politiskai varai nepietiek ar to, ka ir vēstures grāmatas, ir manuskripti un ir pētījumi, bet vara vēlās arī, to es domāju gan labā, gan citā ziņā, atstāt iespaidu uz cilvēka, kā mēs atceramies. Labākais veids, kā to izdarīt, ir pilsētvide. Tāpēc mums ir Brīvības iela un kādreiz tā bija Ļeņina iela un tā tālāk. Viņai nav nosaukums pirmā, otrā vai trešā, kas vienkārši būtu instruments, tev jāatšķir māju numuri. Bet ielām ir šie simboliskie nosaukumi, bez šiem simboliem mēs nevaram. Un atšķirībā no laika, kurā mēs dzīvojām, tagad ir karš un karā ir nepieciešami nevis simboli, bet zīmes. Tā ir atšķirība starp kara apstākļiem un miera laika apstākļiem, ka viss ir saasināts, un nav runa tikai par saasinājumu fiziskā ziņā, bet arī informācijas telpā. Mēs sakām, notiek ārā karš, bet karš notiek arī informācijas telpā, proti, ko nozīmē ielu nosaukumi, monumentu nosaukumi, ēkas, atmiņas, atceres vietas. Un šīm vietām parādās ļoti liela nozīme. Būtisks jautājums šajā gadījumā ir, vai mēs vienkārši mainām vienu nosaukumu uz otru, vai mēs arī mazliet paskaidrojumam, kāpēc darām vienu vai otru lietu. Proti, viss kultūras process ir kodējams kādās zīmēs un dekodējams. Viesturs Celmiņš: Viennozīmīgi. Līdzīgi kā mājās, ne visas telpas ir vienlīdz svarīgas. Brīvības piemineklis nevar būt nekur citur, kā viņš ir. Viņš ir pilsētas centrā tāpēc, ka centrs ir pats svarīgākais, jo tur ir mūsu ekonomikas, politikas, finanšu, izglītības centri. Viņš nav mikrorajonā. Ja jūs kaut ko nosaucat pilsētas centrā vienā vai otrā vārdā, tas nav nejauši. Un šeit ir pati svarīgākā lieta, kas Latvijā, man liekas, ir ļoti redzama, līdzko kādam politiķim pajautā vienu vai otru jautājumu, viņš saka, nejauksim uzkopa mākslu ar politiku vai kultūras politika, vai sportu ar politiku. Bet mēs saprotam, ka tas, protams, viss ir politisks, jo ne man, ne jums nav iespējas nosaukt ielu savā vārdā. Vai nosaukt pieminekli savā vārdā, vai uzcelt pieminekli. Vai mums ir jāuztraucas par to, ka krievu migrācija uz Latviju var mainīt kaut ko, padarīt Rīgu...? Viesturs Celmiņš: Protams, ka mums ir jāuztraucas. (..) Vai viņi iespaido mūsu kultūrtelpu, mūsu informācijas telpu, iespaido sabiedriskus procesus mūsu valstī?  Viennozīmīgi. Es domāju, ka mēs vēl tikai apjautīsim, ko nozīmē būvēt mūsu teritorijā nācijvalsti, esot šādā ģeogrāfiskā lokācijā. Tāpēc mēs saucam par maigo varu vai diplomātisko varu. Visbiežāk cilvēki, kuri šeit dzīvo, viņi pieprasa kaut kādas lietas. Mēs zinām, ka cilvēki, kas šeit dzimuši un auguši, negrib vai nevēlās runāt latviešu valodā nekādos apstākļos gandrīz vai, kur nu cilvēki, kas iebrauc šeit uz kaut kādu brīdi. Tie ir nosacījumi, vai mums interesē jebkura veida ieceļotāji šajā valstī. Vai mēs varam jau šobrīd definēt kādu specifiku vietām, kur viņi koncentrējas un kāpēc viņu koncentrējās tieši šajās vietās?  Viesturs Celmiņš: Es neesmu runājis ar katru atsevišķi, bet pieņemu, ka viņi nebrauc uz Kuldīgu, Cēsīm vai Valmieru. Pieņemu, ka viņa apmetās Rīgas metropoles reģionā, kas ir Rīgas piepilsēta vai Rīgas centrs, kur ir pieejama izglītību krievu valodā viņu bērniem, ja tādi būtu, vai viņiem ir šeit ko kolēģi vai paziņas, vai darbavietas, kurās viņi var brīvi runāt krieviski. Viņi arī neslēpj, ka novērtē, ka šeit principā ir tas pats, kas Krievijā, tikai Eiropas Savienībā. Visa ikdienas komunikācija kā nekur citur Eiropā ir iespējama krieviski: var nopirkt veikalā, var tikt pie ārsta, tev ir skolas, bērnudārzi, brīvā laika aktivitātes, bērniem privātstundas - viss ir iespējams krieviski. Jautājums, vai šis saskan ar mūsu, kā nācijvalsts mērķiem? Vēlreiz - 25 gadus likās, pilnīgi viennozīmīgi, tagad konteksts mums blakus ir cits un mēs redzam, ka mūsu kaimiņvalstis domā par šo jautājumu mazliet varbūt kritiskāk, nekā mēs par to domājam. Tad jautājums, kāpēc viņi pārspīlē, vai varbūt nepārspīlē? Kā sokas ar krievvalodīgo pieplūdumu šajās valstīs un kāda ir nacionālā politika attiecībā uz valodu zināšanām, pamatizglītību, augstāko izglītību, vidējo izglītību? Viesturs Celmiņš ir pilsētplānotājs un izpilddirektors atvērto inovāciju kustībā "Vefresh" Rīgā. Studējis sociālantropoloģiju Kembridžas universitātē Lielbritānijā, savas doktora disertācijas ietvaros lauka pētījumu veicis Kazaņā, Tatarstānā, par Kazaņas kremļa reģenerāciju un tā plašāku nozīmi Krievijā. Viesturs Celmiņš strādā pilsētvides dizaina jomā, viņam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pētniecības un risinājumu izstrādes pieredze, kā pilsētas padarīt gudras un spēcīgas. Viesturs Celmiņš: Jautājums par to, kas tiek būvēts un celts kara apstākļos ir mainījies. Kopš 2022. gada 24. februāra viss ir mainījies. Vai un kā mēs raugāmies uz objektiem, par kuriem daudz jautājumi līdz šim bija tādā "snaudrežīmā": vai mums vajag Puškina pieminekli, vai vajag 13 Pionieru ielas valstī, kādā veidā mūsu otrā kopiena sevi piesaka publiskā ārtelpā - mūsu pilsētā, mūsu laukumos. Šis jautājums ir kļuvis būtisks. Šajā brīdī, kad daudziem cilvēkiem zūd orientieri, kas ir kas, arhitektūra un būvniecība ir tas, kur šie orientieri tiek nolikti. "Lauciņš tiek nomarķēts" jeb sakārtots vēlreiz. Tas ir ātrākais veids, kā to izdarīt.  Neviens nelasa "Latvijas Vēstnesi" kara laikā vai neklausās 14 stundu garas debates. bet publiskā ārtelpa ir veids, kā ļoti ātri kādam kaut ko vari pateikt, proti, nojaucot pieminekli un pēc tam stāstot iedzīvotājiem, kāpēc mēs to izdarījām.  Līdzīgā kārtā mēs sakām, mums ir otra lielākā kopiena krievvalodīgie, kā viņi pieteiks sevi 10 - 15 gadus uz priekšu no šī brīža. Šī ir tā diskusija, par kuru es gribētu, lai runājam, nevis kuru pieminekli demontēsim, bet kāpēc vispār šis jautājums ir nonācis dienaskārtībā. Varbūt mums ir vispār par maz pieminekļu? Viesturs Celmiņš: Mēs pēdējos 30 gados neesam izmantojuši šo publisko ārtelpu un līdzekļus, lai manifestētu vai pieteiktu sabiedriskā līmenī, acu līmenī, ko nozīmē šī jaunā republika, kas ir viņas vērtības, kas ir orientācija. (..) Monumenti, pieminekļi ir paliekoši. Līdzīgi kā katru gadu dzimšanas dienu no jauna piesakām, atzīmējam, un atceramies. Šeit atšķiras pieminekļi no vienkārši statujām, kas var būt dekoratīvas. 

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbu laiku pa laikam apēno kāds skandāls, kas nevairo uzticību iestādei. Vienlaikus daudzi sūdzas, ka VID nestrādā iedzīvotāju interesēs, bet birokrātiski apgrūtina nodokļu maksātāju dzīvi.  Kas būtu jāmaina VID darbā, lai to uzlabotu? Krustpunktā diskutē Saeimas bužeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte Aiva Vīksna, SAF tehnika valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Normunds Bergs, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Beķere un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš.  

Aizvadītajās brīvdienās Rīgā, Latvijas Nacionālās bivbliotēkas ēkā, noslēdzās ceturtā pretkara konference, ko organizēja „Brīvās Krievijas forums” – lielākā Krievijas opozīcijas platforma, ko dibināja politiķis Garijs Kasparovs, kurš Latvijā vairāk zināms kā pasaules čempions šahā. Latvijas Radio izdevās parunāt ar Gariju Kasparovu, kas arī piedalījās konferencē. „Brīvās Krievijas forums”, ko Garijs Kasparovs un viņa padomnieks Ivans Tjutrins Viļņā dibināja jau 2016. gadā, iestājas par Putina diktatūras izbeigšanu, Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu un visu Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu, tālab 2023. gadā Krievijas Ģenerālprokuratūra to atzinusi par “nevēlamu organizāciju”. Līdz šim notikuši jau 11 „Brīvās Krievijas forumi”. Garijs Kasparovs, kurš sevi dēvē par Krievijas politiķi, pulcina līdzīgus opozicionārus, ko vieno Brīvās Krievijas ideja, un kopš Ukrainas kara sākuma organizējis arī jau četras pretkara konferences. Konferencē Krievijas opozicionāri klātienē un attālināti iztirzāja Krievijas agresijas un tā dēvētās „z ideoloģijas attīstību”, sociālos un politiskos virzienus Krievijas emigrācijas kopienā, sankcijas pret Krieviju, scenārijus pēc Krievijas sabrukuma un Ukrainas uzvaras karā.

Lai veicinātu diasporas pilsonisko līdzdalību un stiprinātu ārpus Latvijas dzīvojošo saikni ar tēvzemi, šogad sabiedrības integrācijas fonds atbalstīs 14 projektus. Pēc kādiem kritērijiem izvēlēti uzvarētāji, kurš, kur un kā īstenos šos projektus, bet kuri projekti palikuši "aiz borta", skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Reinis Lasmanis, Sabiedrības integrācijas fonda Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktors, Indulis Bērziņš, ”Latviesi.com” valdes priekšsēdētājs, Justīne Krēsliņa, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde, un Skaidrīte Aguļēviča, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde.  

Aprit simt dienas, kopš darbu uzsāka šī valdība premjera Krišjāņa Kariņa vadībā. Kā sokas jaunajiem ministriem un kabinetam kopumā. Pēc valsts budžeta pieņemšanas pašvaldības šajās dienās steidz apstiprināt savas ieņēmumu un izdevumu tāmes, tikmēr Latvijas Bankas prezidents saka, ka inflācija, kuru arvien vērojam, vairs nav Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sekas. Tagad tā esot uzņēmēju negausība. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes komentē LR5 programmas direktors Kārlis Kazāks, Latvijas TV žurnālists Jānis Domburs un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Veselības aprūpes finansējums no valsts budžeta šogad ir 1,6 miljardi eiro, tomēr ar to nepietiek – deficīts ir vismaz 306 miljonu; ārstniecības iestādes un Latvijas Ārstu biedrība ir brīdinājušas, ka gatavojas izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas medicīnā. Budžeta pieņemšanas laikā līdzīgas diskusijas notiek gadu no gada, tāpēc Veselības ministrijā veidos darba grupu, kura gatavos priekšlikumus ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas modelim. Arī labākā finansēšanas veida meklējumi nenotiek pirmo reizi.

Parlaments aicina jauniešus piedalīties projektā "Jauniešu Saeima", kas norisināsies jau desmito reizi. Šogad projekta vadmotīvs ir "Latvija izvēlas demokrātiju" un jaunieši rosināti iesniegt savas idejas par kādu no četrām tēmām – demokrātiju, brīvību, neatkarību vai izglītību. Lai kļūtu par projekta dalībnieku, jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem aicināti līdz 31. martam pieteikt savu ideju virtuālajās vēlēšanās interneta vietnē – vēlēšanu platformā – "www.jauniesusaeima.lv". Piedaloties vēlēšanās, katram jaunietim jākandidē atsevišķi un kā sava vēlēšanu programma jāpiedāvā kāda sev svarīga ideja. Tāpat kā Saeimas vēlēšanās, arī Jauniešu Saeimas vēlēšanu laikā kandidāti sacenšas par vēlētāju atbalstu. Balsošana par idejām ilgs līdz 31. martam. 10. Jauniešu Saeimā ievēlētie 100 jaunieši, par kuru idejām būs saņemts lielākais balsu skaits, 21. aprīlī pulcēsies Saeimas namā, lai klātienē iepazītu likumdevēja darba specifiku un no parlamenta tribīnes uzrunātu vienaudžus par jauniešu līdzdalību. Plašāk stāsta "Jauniešu Saeimas" vēstnesis, LTV Ziņu dienesta sociālo mediju redaktors Kārlis Miksons. Viņš ir bijis 1., 2., 3. un 4. Jauniešu Saeimas deputāts, vairākās Jauniešu Saeimās bija brīvprātīgais, patlaban LTV Ziņu dienesta sociālo mediju redaktors.

Veselības aprūpei atvēlētais budžets neapmierina ne mediķus, ne pacientus, jo finansējuma nepietiek daudzām svarīgām lietām, turklāt, ņemot vērā inflāciju, medicīnā var atļauties pat mazāk nekā iepriekš – vismaz tā ir norādījuši nozares pārstāvji. Politiķi sola īstenot dažādas reformas, lai situāciju nākotnē varētu mainīt. Vai ir cerības uz papildus naudu, kādas varētu būt nākamās reformas pašā nozarē? Krustpunktā izvaicājam veselības ministri Līgu Meņģelsoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un ReTv žurnāliste Elīna Lapiņa.  

Latvijas uzņēmēju interese sadarboties ar Ukrainu kara seku novēršanā, gan citādi ir ļoti liela, intervijā Latvijas Radio norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības. Daļa uzņēmēju jau sadarbojas ar Ukrainu, un citi iepazīstas ar iespējām. Piesardzīgāki sadarbībā ir pārtikas ražotāji.

Jau šonedēļ atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus pašnodarbinātajiem. Šādus grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā paātrinātā kārtībā virza Saeimas Budžeta komisija. Saeima šīs likuma izmaiņas plāno pieņemt jau rīt. Vienlaikus izskan pārmetumi par izmaiņas ieviešanu vienlaikus ar atceļamā maksājuma termiņu. Pašlaik likums noteic, ka saimnieciskās darbības veicējiem ik gadu aprēķina, kāds iedzīvotāju ienākuma nodokļa avanss viņiem ir jāmaksā četras reizes gadā. Tas nebija jādara divos kovida krīzes gados. Savukārt šogad Valsts ieņēmumu dienests jau paguva izplatīt atgādinājumu saimnieciskās darbības veicējiem par ienākuma nodokļa avansa maksājumiem. Tomēr pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" solīja to atcelt pavisam, atvainojoties par novēloto soli. Budžetu šīs izmainās neietekmēs, skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins. Paredzēts, ka normu par ienākuma nodokļa avansa atcelšanu pieņems ar atpakaļejošu datumu – 1. janvāri.

Daudzi uzņēmumi labprāt ziedotu un piedalītos dažādu problēmu risināšanā, taču viņi nezina, kā to pareizi darīt. Ja viņus atbalstītu, ziedojumu apjoms varētu divkāršoties. Krustpunktā runājam par filantropiju Latvijā. Diskutē Latvijas darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Biķis, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, Saeimas budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns un Sabiedrības integrācijas fonda Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktors Reinis Lasmanis. Ja ielūkojamies Latvijas vēsturē, jāatzīst, ka daudzas lietas, kuras šodien novērtējam, mums ir pieejamas pateicoties augstsirdīgiem un devīgiem cilvēkiem. Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, vispār augstākā izglītība Latvijā veidojās, pateicoties lielā mērā ziedojumiem un filantropijai. Turīgi cilvēki palīdzēja latviešu jauniešiem iegūt izglītību un šādā veidā arī būvēt latvisko un Latviju. Rīgas Latviešu biedrības nams, jaunlatviešu kustība, dziesmu svētki, Augusts Dombrovskis, Ziemeļblāzma, parki Rīgas centra - tā varētu skaitīt ilgi.  Protams, padomju laiks visu mainīja, bet, atgūstot neatkarību, Latvijā atkal parādījās pirmie mecenāti. Var minēt Borisa un Ināras Teterevu fondu, Vītolu fondu, ziedotāji, kaut vai iesaistoties ziedot.lv, esam gandrīz mēs visi. Ir tapis pētījums, kas liecina Latvijā interese par filantropiju kļūst arvien lielāka un potenciāls ir. Tikai ir šķēršļi, kas to bremzē. Ja tos noņemtu, mēs būtu gatavi ieguldīt divtik.

Vairāk nekā stundu garās un asās diskusijās valdībā šodien apsprieda Veselības ministrijas sagatavotos likumu grozījumus, kas tapuši nolūkā samazināt alkohola patēriņu. Neiebilstot pret šo mērķi, alkohola ražotāju un tirgotāju, reklāmas, azartspēļu un arī plašsaziņas līdzekļu nozaru pārstāvji tomēr apšaubīja grozījumu efektu. Daži ministri savukārt kritizēja plānoto likuma izmaiņu zemo kvalitāti. Ministru kabineta sēdē izskanējušos argumentus par un pret jauniem ierobežojumiem alkohola apritē apkopojusi Zane Eniņa.

Šī gada budžets ir raisījis vilšanos arī mediķiem, bet arī par veselības aprūpi teica, ka vispirms tajā jāveic reformas, pēc tam jāprasa papildu finansējums. Kā situāciju redz jaunie ārsti? Krustpunktā Lielā intervija ar Jauno ārstu asociācijas biedru Kārli Rāceni.  

Dziesmusvētki ir mani patiesi vienīgie svētki - atzīst bijusī labklājības ministre Dagnija Staķe. Par pedagoģisko skolu un absolūto dzirdi, mežraga spēlēšanu un pašvaldību reformu, un vai dod padomus Rīgas vadīšanā dēlam Mārtiņam - saruna ar Dagniju Staķi sestdien vienos. Raidījuma viešņa savulaik ziņu izlaidumos bija redzam un dzirdama vai ik dienu, bija aktīva politikā, pašvaldību darbā, arī muzikālajās izpausmēs. Reiz vadīja mazo Tumes pagastu, tagad viņas dēls vada lielo Rīgas pilsētu. Piecus gadus Dagnija Staķe bija labklājības ministre, tagad viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks un organizē projektus, kas mudina seniorus, sākoties pensijas gadiem, neieslēgt pelēkā vientulībā, bet padarīt savu ikdienu krāsainu un piepildītu. "Man patīk šis vecums, es vienmēr esmu labi jutusies jebkurā vecumā, es pagātnē nemīlu rakāties. Man nepatīk skatīties vecās fotogrāfijas, kur nu vēl filmas, kas man ir sakrāti ieraksti, nekad neesmu pacēlusi un noskatījusies," par sevi atklāj Dagnija Staķe. Viņa šobrīd mudina seniorus būt aktīviem, pati ir strādājošā pensionāre. "Vienmēr saku cilvēkiem, kuri nevar sagaidīt pensijas gadus un saka, ka ar pirmo dienu ies prom, paklausīsimies, ko tu runāsi, kad būsi pensijā. Strādājošā pensionāra dzīve ir ļoti piepildīta un aktīva. Nevajag aizmirst, ka strādājošie pensionāri dod savu ekonomisko ieguldījumu," bilst Dagnija Staķe. "Katram ir jāatrod sava nodarbošanās, kā piepildīt brīvo laiku, man gan brīvā laika man ir ļoti maz joprojām." Darbs pašvaldībā bijusi pilnīga nejaušība. Dagnija Staķe: Kad man piedāvāja balotēties, vispār to nopietni neņēmu. Bet vienmēr esmu teikusi, ka liktenis mani iebīda pa tām durvīm, kur es vislabāk jūtos. Darbs pašvaldībā bija ļoti gandarījuma pilns, kad tu redzi, ko tu esi izdarījis. Toreiz bija pusgatava Tumes skola, bija "Bankas Baltija" krīze, bet mēs to dabūjām gatavu. Vismaz pagasta centrā nav grausts, darbojas skola no 1995.gada, jo iepriekšējā nodega. Pēc gadiem nāca aicinājums kļūt par labklājības ministri. 2002.gada 21.novembrī apstiprināja Saeimā kā labklājības ministri. Dagnija Staķe: Man piedāvājums nāca negaidīti, valdība bija apstiprināta, bet pēc divām nedēļām vēl nebija labklājības ministra. Tas bija zvans un es sapratu... Dzīvē vispār nekad nevajag atteikties no tā ko piedāvā – jo acīmredzot tas ir liktenis, tā bija vajadzīgs. Lai gan saku, ka kultūra un izglītība ir man tuvas sfēras, bet sociālā joma mani vadījusi ilgi un vada joprojām. Savulaik bijusi piesardzīga domās par pašvaldību reformu. Dagnija Staķe: Manas domas sevišķi nav mainījušās, ja vēl varēju zināmā mērā samierināties ar 2009.gada reformu, tad tagad es vēl šos augļus neredzu, lai gan zināms laiks ir  pagājis. Pagastā nav tāda kopības sajūta, tas ir fakts. Protams, laikmets diktē savu, digitāli ir pieejami jebkuri pakalpojumi, kaut vai zemes nodokli nomaksāt, bet tā atnākt un parunāties pie sociālās darbinieces. (..) Šobrīd visi ir iekrauti papīru gūzmā un cilvēciskais faktors diemžēl ir zudis. Varbūt ka citādi nevar, bet pašlaik nekādus lielos ieguvumus neredzu, jo cilvēciskais faktors ir ļoti svarīgs. Un tad mēs brīnāmies, kaut vai par jauno paaudzi. Jo ar viņiem nerunā. Bet ar cilvēkiem ir jārunā, daudz jārunā. Mazo skolu slēgšana – arī Tumē bija jāpieņem šāds lēmums, kas izraisīja asus pārmetumus pret Dagniju Staķi no vietējiem. Dagnija Staķe: Tas bija ļoti grūts lēmums, bet savādāk tas nebija iespējams. Šajā skolā ir 360 vietas un bērnu skaits bija 200. Astoņus kilometrus tālāk skoliņā bija veca skola, sausās tualetes. Šo divu skolu dēļ nebijām spējīgi iekārtot pat datorklasi, kas tagad liekas pats par sevi saprotams. Bez tam šajā mazajā skoliņā mācījās tikai trešā daļa Tumes pagasta iedzīvotāju bērnu, pārējās pašvaldības bija gatavas maksāt tikai par bērnu izmaksu, bet par attīstību neko. Tāpēc centāmies šo skolu piepildīt un galu galā ieguvēji bija visi, arī skolotāji, kas strādāja Zelmeņu skolā. (..)  Tagad arī Tumes skola ir palikusi tikai par pamatskolu, par vidusskolu vispār vairs nav runa. Labi zinām tos iemeslus. Paši vainīgi zināmā mēra. Ja nav bērnu, tad arī nav ko mācīt, un skola kļūst zināmā mērā lieka. Tā ir mūsdienu realitāte. Tolaik tas bija kaut kas tāds nebijis, ka Latvijā kādu skolu slēdz. Tagad skatāmies, katru gadu jau desmitos skolas slēdz. Vainīga demogrāfiskā situācija. Traģēdija Reģu pansionātā, lielāki un mazāki skandāli nav tika tā pieredze, ko atcerēties no darba Labklājības ministrijā. Ir arī epizodes, ko atcerēties ar prieku un gandarījumu. Dagnija Staķe: Es katru piektdienu devos tikties ar cilvēkiem un tās bija lielas auditorijas, un bija gadījumi, kad cilvēki ceļas kājās un saka paldies. Daudz jau nevajag, īstenībā, ja kāds tev pasaka paldies, tas ir milzīgs gandarījums. Liekot roku uz sirds varu teikt, ka budžeta iespējās izdarījām... Daudzas sociālās lietas izdarīja brīdī, kad premjers bija Aigars Kalvītis, lai gan mēs viņu daudzreiz nepamatoti mēdzam aizskart. Es no sava labklājības ministra posteņa gribu teikt, ka tika daudz izdarīts. (..) Bija arī daudzas labas lietas tajā laikā. Tā nav tikai pensionāru ministrija, cilvēks faktiski no šūpuļa līdz kapam ir labklājības ministrijas apgādībā. Nozīmīgs posms Dagnijas Staķes dzīvē saistās ar mācībām Daugavpilī, Pedagoģiskajā institūtā. Tolaik, 1981. gadā, viņas vārds arī pirmo reizi minēts presē. Laikrakstā "Padomju Jaunatne" saistībā ar Daugavpils studentu koncertu Rīgā. Dagnijas Staķes muzikālā dzīvē ir bijusi ne tikai saistīta ar kori, diriģēšanu un dziedāšanu, bet arī pūšaminstrumentu spēli.  Dagnija Staķe: Rīgas pedagoģiskajā skolā 3.kursā sāku spēlēt mežragu, tolaik ņēma puišus armijā un skolas pūtēju orķestris palika bez mūziķiem un diriģents teica – meitenes, tagad ir jūsu kārta. Man ļoti nepatika, bet nu neko darīt, tā bija kā spiesta lieta. Man obligātais instruments bija akordeons. Tieši 1969. gadā nodibinājās Rīgas Politehniskā institūta pūtēju orķestris jeb SPO. Joprojām satiekos ar šiem muzikantiem, starp citu arī savu vīru satiku šajā orķestrī. Tā ka ja nebūtu pedagoģiskās skolas, tā pūšamā instrumenta, dzīve man būtu citāda. Šis ir dziesmu svētku gads, cik kupls būs dalībnieku skaits no dzimtas? Dagnija Staķe: Koris "Pa saulei", kuru vada mana meita un znots, tika dibināts jau kā tāds dzimtas koris, kurā joprojām dzied brālēni un māsīcas. Koris darbojas jau 14.gadu. Rīgas mērs arī dziedāja, viņš ir brīnišķīgs tenors, pat "Jāņu vakaram" [Emiļa Melngaiļa dziesma] solo dzied. Es pirmo reizi dziesmu svētkos piedalījos 1970. gadā, kad spēlēju pūtēju orķestrī, tolaik pūtēju orķestru nebija tik daudz,  tajos laikos tā bija veco onkuļu lieta un toreiz mēs bijām tā kā tāds piemērs, ka arī jauni cilvēki var spēlēt. Dziedāju arī korī – Daugavpils periodā dziedāju korī "Daugava",, esmu Tukuma korī "Vanema" dziedājusi. Bet tagad man labāk patīk klausīties. Apzinos, ka nevaru iznest visu. Atbalstu senioru korus kā sociālu vienību, bet man pašai vairs nav vēlēšanās iet dziedāt, labāk klausos. 2003. gada Dziesmusvētki bija pēdējie, kuros Dagnija Staķe pati piedalījās vēl kā dziedāja.  Dagnija Staķe: Tumes koris dziedāja noslēguma finālā skatē aulā un toreizējais premjers Repše mani ar sapratni atlaida no valdības sēdes, lai es varētu uzkāpt uz skatuves dēļiem aulā. Gaidot svētkus vasarā, Dagnija Staķe atzīst, ka jaunā estrāde ir brīnišķīga un ar lielu nepacietību gaidīs dziesmas, kuras diriģēs Jānis Ozols. Dagnija Staķe: Zinu, cik lielu darbu viņš ir ielicis. Jānis tiks ar to dziesmu galā. (..) Dziesmusvētki ir mani patiesi vienīgie svētki. Dopinga pote klausītājiem, kas varbūt piedzīvojuši smagus zaudējumus vai saskaras ar kādām veselības problēmām Dagnija Staķe: Par dzīvi ir jācīnās – vienalga vai fiziski vai garīgi. Ja esi cīnītājs, tad ātri tiksi no visa ārā. Izklausās viegli pateikt, bet es labi zinu, kā tas ir, cīnīties par savu dzīvību un psihisko veselību, pret to, kas tevi burtiski sagrauj. Bet jā, zināmā mērā palīdz varbūt arī tas, ka man ir darbs. Tas dod spēku un izturību turpmākajam.  Nekādā gadījumā nevajag nolaist spārnus. Es saprotu, viegli pateikt, grūti izdarīt, bet jāizdara.

Pedagogi paziņojuši par trīs dienu streiku, bet premjers norāda, ka streikošanas dēļ vairāk naudas neradīsies. Pedagogiem grasās pievienoties arī mediķi. Šonedēļ daudz runāts par budžetu, bet bijuši arī citi notikumi. Piemēram, ziņa par to, ka Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs ir apsolījis algotņu grupējumam "Vagner" 15 miljonus ASV dolāru par Itālijas aizsardzības ministra Gvido Krozeto slepkavību, kā arī citi notikumi.  Aktualitātes vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.   

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā, tā lēmusi Saeimas prezidija un frakciju padome. Politiķu līdzšinējie izteikumi liecina, ka uz Valsts prezidenta amatu būs vairāki pretendenti, taču viņu vārdi vēl nav zināmi. Šodien Saeimas prezidija un frakciju pārstāvju lēmuma pieņemšanai par Valsts prezidenta vēlēšanām nevajadzēja daudz laika. Vienošanās par datumiem notika dažu minūšu laikā. Atbilstoši procedūrai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nedēļā pirms Valsts prezidenta vēlēšanu dienas uzklausīs visus kandidātus un būs saņēmusi atzinumus no dažādām institūcijām par kandidātu atbilstību Valsts prezidenta amatam. Cik šo kandidātu būs? Pašlaik to mēs precīzi nevaram atbildēt. Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits par savu kandidēšanu uz otro termiņu šajā amatā paziņošot maijā, bet licis saprast, ka kandidēs, ja būs pārliecība par iespēju tikt pārvēlētam. Tas esot politiķu jautājums un viņš nevēloties spekulēt, jo spekulēšana par šo tēmu savukārt esot politiķu, žurnālistu un dīvāna ekspertu uzdevums. Tā viņš šīs nedēļas sākumā izteicās intervijā TV3. Levita izredzes pašlaik nav pavisam spožas - ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi Saeimā iegūt viņam varētu būt visai sarežģīti. Līdz šim par Levita atkārtotu kandidēšanu vislabvēlīgāk runājuši "Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības pārstāvji. Šīm frakcijām Saeimā kopā ir 39 balsis. Savukārt koalīcijā ietilpstošā "Apvienotā saraksta" frakcija virzīs savu kandidātu uz Valsts prezidenta amatu. Neoficiāli jau ilgāku laiku runāts, ka tas varētu būt "Apvienotā saraksta" idejas virzītājs uzņēmējs Uldis Pīlēns. Viņš pats gan par to izteicies izvairīgi. Levitu amatā neatbalsta Saeimas opozīcijas frakcijas. Zaļo un zemnieku savienībā ietilpstošā Latvijas Zemnieku savienība kandidātu izraudzīsies no savu biedru vidus un varētu par to paziņot kongresā 1. aprīlī. Viedokli izsaka domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Izglītības darbinieki paziņojuši par trīs dienu streiku, jo uzskata, ka valdība nav ievērojusi vienošanos par pedagogu darba algas celšanas grafiku. Pedagogu algu jautājums, arī zinātnes finansēšana ir daļa no jautājumiem, par ko runāsim raidījumā, jo Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Aisma Orupe no laikraksta "Diena" un Ilze Kuzmina no "Latvijas Avīzes".  

Kā izgatavot ideālo ugunskura sveci un kādas ir biežā pieļautās kļūdas – par to Tālis Eipurs iztaujā Valēriju Olenijčuku un Ņikitu Vasiļjevu no biedrības “Ukrainas un Latvijas draudzība”. Tāpat arī raidierakstā par Oskara ceremonijas politisko pusi, savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros, vai un kad sāksies prāva pret Vladimiru Putinu Starptautiskajā Krimināltiesā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kā izgatavot ideālo ugunskura sveci un kādas ir biežā pieļautās kļūdas – par to Tālis Eipurs iztaujā Valēriju Olenijčuku un Ņikitu Vasiļjevu no biedrības “Ukrainas un Latvijas draudzība”. Tāpat arī raidierakstā par Oskara ceremonijas politisko pusi, savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros, vai un kad sāksies prāva pret Vladimiru Putinu Starptautiskajā Krimināltiesā.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Iespējams, arī Latvijā daļu komercbanku peļņas varētu novirzīt valsts budžetā – līdzīgi, kā tas plānots Lietuvā, ieviešot jaunu pagaidu nodokli banku peļņai. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) paredzējis nākamnedēļ šo ideju piedāvāt apspriešanai koalīcijā, bet pats gan pret šo risinājumu izturas ar piesardzību, savukārt Latvijas Banka nodokļa ieviešanu uzskata par galēju soli. Lietuvā Finanšu ministrija sagatavojusi priekšlikumu par jaunu nodokli komercbanku peļņai, jo saskatījusi iespēju tādā veidā papildināt valsts budžetu. Peļņa Lietuvas bankās ir ievērojami pieaugusi, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālā banka arvien ceļ procentu likmes, kas sadārdzina aizņēmumus. Proti, līdz šim komercbanku peļņa Lietuvā gadā bijusi ap 300 miljoniem eiro, taču prognozes par šo un nākamo gadu liecina, ka tā varētu sasniegt miljardu eiro. Plānotais nodoklis, ko Lietuvā sauc arī par solidaritātes nodevu, būtu spēkā divus gadus un valsts budžetu varētu papildināt par 510 miljoniem eiro; naudu izlietotu dažādiem militārās infrastruktūras projektiem. Lai priekšlikums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Lietuvas valdībai un Seimam. Arī Latvijas komercbankām šogad paredzams ievērojams peļņas kāpums, turklāt neuzņemoties nekādu papildus risku. Līdz šim par šīs peļņas aplikšanu ar nodokli nav bijis runas. Lai panāktu banku solidaritāti ar sabiedrību, Latvija iet citu ceļu un no komercbankām sagaida pretimnākšanu citādā veidā. Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts: „Pirmkārt, tās būtu augstākas noguldījumu likmes Latvijas iedzīvotājiem – tas attiecas gan uz mājsaimniecībām, gan uz uzņēmumiem. Nevajadzētu būt tādai situācijai, ka noguldījumu likmes Latvijā ir būtiski zemākas nekā tās, ko mēs redzam kaimiņvalstīs. Pieņemsim, Igaunijā noguldījumu likmes ir krietni augstākas.” Vēl Latvijas Banka vedina komercbankas samazināt izmaksa, ar kurām saskaras banku klienti, piemēram, komisijas maksas par kredīta izskatīšanu vai kredīta pārfinansēšanu. Trešais virziens – sagatavot labvēlīgu vidi kreditēšanas palielinājumam tuvākā nākotnē, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un daudzveidību, jo, kā izteicās Kārlis Vilerts, kreditēšana ir ekonomikas asinsrite. Tikai tad, ja situācija nemainās, ja kreditēšanas turpina būt vāja, likmes – augstas un depozītu likmes – zemas, politiķi varot rīkoties līdzīgi kā kolēģi Lietuvā.

Sji Dziņpina trešais termiņš prezidenta amatā. Protesti Izraēlā. Klusā okeāna reģiona drošība. Aktualitātes pasaulē vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas Studiju centra direktore, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, Jakobs Luffts Izraēlā un Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš. Imperators Sji 10. martā ar Visķīnas Tautas pārstāvju kongresa balsojumu Ķīnas kompartijas ģenerālsekretārs Sji Dziņpins tika apstiprināts uz trešo termiņu Ķīnas Tautas republikas Valsts priekšsēdētāja, respektīvi, prezidenta amatā. Šī ievēlēšana gan uzskatāma vairāk par formālu soli, jo Ķīnā, kas faktiski ir vienpartijas valsts, būtiskā varas pozīcija ir kompartijas ģenerālsekretāra amats. Tajā Sji trešoreiz tika apstiprināts partijas kongresā pagājušā gada novembrī. Tādējādi viņš kļuva par pirmo komunistiskās Ķīnas līderi pēc valsts dibinātāja Mao Dzeduna, kurš ieņem partijas vadītāja amatu ilgāk nekā divus termiņus. Tagad, stājoties arī prezidenta amatā, viņš Mao ir savā ziņā pārspējis, jo pēdējais, kaut būdams faktiskais valsts vadītājs no 1949. līdz savai nāvei 1976. gadā, tomēr visu laiku neieņēma formālo valsts galvas posteni. Pašreizējais līderis arvien biežāk tiek salīdzināts ar pagājušā gadsimta diktatoru, kura laikā Ķīnas sabiedrība piedzīvoja graujošus sociālos un politiskos eksperimentus, kas prasīja miljonu dzīvības. Pēc Mao nāves viņa sekotājs Dens Sjaopins centās mazināt diktatoriskas varas potenciālu, ieviešot divu termiņu limitu valsts un partijas vadītājiem, kā arī striktāk nošķirot valsts un partijas varas funkcijas. Nācis pie varas 2012. gadā, Sji Dziņpins ķērās pie Dena politiskā mantojuma noārdīšanas, restaurējot sistēmu, kurā partija stingrāk kontrolē valsti, savukārt ģenerālsekretārs – partiju. 10. marts uzskatāms par zināmu šī procesa vaiņagojumu. 11. martā kongress apstiprināja arī jaunu premjerministru – agrāko Šanhajas partijas komitejas vadītāju Li Cjanu, kurš jau šī gadsimta sākumā kā partijas funkcionārs strādājis toreizējā Džedzjanas provinces partijas organizācijas vadītāja Sji Dziņpina pakļautībā. Viņš nomainījis šai postenī līdzšinējo valsts vadītāju Li Kecjanu, kurš savulaik tika uzlūkots kā viens no Sji iespējamajiem konkurentiem cīņā par valsts līdera vietu. Jaunajam premjerministram jāīsteno valsts aparāta reformas, kas, cita starpā, paredz personāla kvantitatīvu samazināšanu par 5% nākamo piecu gadu laikā. Paredzēts veidot jaunu finanšu sfēru kontrolējošu institūciju – Nacionālo finanšu regulācijas administrāciju, kura koncentrēs savās rokās funkcijas, kas agrāk bija sadalītas starp vairākām citām institūcijām. Kā norāda analītiķi, Pekina veido nozares superkontolieri, baidoties no finanšu sfēras destabilizācijas. Tā ir ne tikai reakcija uz pašreizējām ekonomikas problēmām, bet iekļaujas plašākā politiskā tendencē – panākt privātās sfēras, sevišķi informācijas un sakaru tehnoloģiju uzņēmumu darbošanos kompartijas noteikto stratēģisko mērķu labā. Tomēr jo vairāk koncentrēta vara, jo smagāka atbildība gulstas uz tās līdera pleciem. Un problēmas, ar kurām šobrīd sastopas Ķīna, nav viegli ceļamas – ekonomikas bremzēšanās, demogrāfijas situācijas pasliktināšanās, spriedzes pieaugums attiecībās ar Rietumiem. Atomzemūdenes, kam jāiegrožo Pekina Drošības pakts, kuru 2021. gada septembrī noslēdza Savienotās Valstis, Lielbritānija un Austrālija, šonedēļ ieguva konkrētākas aprises, triju valstu līderiem tiekoties samitā Sandjego, Kalifornijā. Tika oficiāli paziņots par kopīgu ar atomdzinējiem darbināmu zemūdeņu būvniecības programmu, kuras ietvaros šīs desmitgades otrajā pusē sāksies britu zemūdeņu flotes atjaunošana un papildināšana, bet nākamās desmitgades sākumā savas pirmās atomzemūdenes iegūs Austrālija. Jaunbūvējamo zemūdeņu pamatā ir Lielbritānijā izstrādāts dizains, t.sk. kompānijas „Rolls-Royce” konstruētie reaktori, taču tajās tiek izmantotas visās trīs valstīs radītas tehnoloģijas. Tāpat Austrālija plāno iegādāties vairākas visjaunākā dizaina amerikāņu t.s. „Virdžīnijas” klases atomzemūdenes. Uzstājoties samita laikā ASV prezidents Džo Baidens, Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs un Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks pauda, ka šī sadarbība nākšot par labu globālajai drošībai un stabilitātei. Gluži citās domās ir Pekinā, ciktāl netiek slēpts, ka alianses mērķis ir līdzsvarot Ķīnas militāri politiskās ambīcijas Klusā okeāna reģionā. Vakar izplatītajā Ķīnas ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka trīs pakta partnervalstis „iet arvien tālāk pa kļūdu un briesmu ceļu”. Tiek prognozēts, ka Austrālijas iesaistīšanās Pekinas militārā atturēšanā var ietekmēt ekonomiskos sakarus ar Ķīnu, kas ir Austrālijas lielākais tirdzniecības partneris. Izraēla iziet ielās Jau drīz pēc pašreizējā Izraēlas ministru kabineta apstiprināšanas pagājušā gada nogalē valstī sākās protesti pret valdošās koalīcijas rosinātajām likumdošanas izmaiņām. Tās paredz, pirmkārt, nozīmīgu Izraēlas Augstākās, respektīvi, konstitucionālās tiesas vājināšanu. Līdz šim tiesnešus, t.sk. Augstākajā tiesā, amatā iecēla komiteja, kuru veidoja amatā esoši tiesneši, Izraēlas Advokātu asociācijas, parlamenta un valdības pārstāvji, pie kam visu pušu ietekme komitejā bija līdzsvarota. Jaunā likumdošana paredz padarīt valdību par dominējošo procesā, attiecīgi tiesu vara kļūtu daļēji atkarīgu no izpildvaras. Tāpat tiek būtiski paaugstinātas prasības likuma noraidīšanai Augstākajā tiesā, proti, kvorumam nepieciešama pilnīgi visu locekļu piedalīšanās un četrām piektdaļām jānobalso pret attiecīgo likumu. Pie tam paredzēts, ka parlaments – Knesets – tomēr var no jauna virzīt un pieņemt likumus, kurus Augstākā tiesa atzinusi par nekonstitucionāliem. Ministru juridiskos padomniekus, kuri līdz šim bija neatkarīgi eksperti, paredzēts nomainīt ar ministru pakļautībā esošiem ierēdņiem, kuru ieteikumi valdības locekļiem būs daudz mazākā mērā saistoši. Augstākās tiesas priekšsēdētāja Estere Hajuta un valdības juridiskā padomniece Gali Baharava-Miara jau nodēvējušas valdības iniciatīvas par prettiesiskām. Februāra vidū, kad izmaiņas tika pieņemtas pirmajā lasījumā, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs aicināja valdību apturēt procesu un rūpīgāk diskutēt jautājumu. Tomēr kabinets, kura priekšgalā ir Izraēlas labējās politikas patriarhs Benjamins Netanjahu, spītīgi turpina izmaiņu virzīšanu Knesetā. Tāpat tiek virzītas izmaiņas, kas padarīs sarežģītāku premjerministra atcelšanu, balstoties korupcijas apsūdzībās, kādas, kā zināms, joprojām ir izvirzītas Netanjahu. Kā apgalvo valdošā koalīcija, izmaiņas uzlabošot Izraēlas demokrātiju. Tikām masu protesti pagājušajos mēnešos kļuvuši arvien daudzskaitlīgāki, pēdējās dienās sniedzoties simtos tūkstošu. Protestētāji bloķējuši vairākas automaģistrāles, notikušas sadursmes ar policiju. Tiek ziņots, ka 11. martā ielās izgājis pusmiljons cilvēku, kas, kā lēš, ir plašākie protesti Izraēlas valsts vēsturē. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nepiekrīt Izglītības ministrijas plānotajām izmaiņām pedagogu darba samaksā. Daudziem pedagogiem tās atalgojumu nepalielinot. Tā kā valdība nav pieņēmusi lēmumus par pedagogu algu prasībām, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) šonedēļ sāks apzināt skolotāju skaitu, kas gatavi piedalīties streikā, intervijā raidījumā "Pēcpusdiena" pastāstīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Negaidīti asi Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) šodien valdības sēdē reaģēja uz Veselības ministrijas ziņojumu par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas būvdarbu iekavēšanos un sadārdzināšanos. Lai noskaidrotu, vai aiz izmaksu kāpuma neslēpjas kāda krāpnieciska shēma, premjers šajā jautājumā lūdza izteikties ne vien ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība), bet arī ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Situāciju skaidro Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Veselības aprūpe ir viena no nozarēm, kurā šā gada budžetā cerēja uz vairāk naudas, tomēr tāpat kā izglītībā, arī veselības nozarē valdības vadītājs vispirms prasa reformas. Pēdējos gados jau nozarē ir notikušas izmaiņas gan attiecībā uz slimnīcu  tīklu, gan aizsākta mediķu atalgojuma modeļa maiņa. Kādas īsti reformas veselības aprūpē tiek gaidītas? Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina (Apvienotais saraksts), Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas eksperte Alina Dūdele, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas pārstāve Ingrīda Circene (Vienotība) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS).    

Koalīcijas partneris – Apvienotais saraksts – neesot pilnībā pret skolu tīkla optimizāciju, taču reformu apturējis tāpēc, ka šīm izmaiņām pietrūcis pienācīgi izrunātu kritēriju. Tā intervijā Latvijas Radio teica Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšēdētājs Česlavs Batņa. Apvienotais saraksts pirmkārt uzskata, ka skolu tīkla optimizācija jāsāk ar izglītības iestādēm, kurās ir apvienotās klases. Taču galavārds esot jāsaka pašiem reģioniem. Apvienotā saraksta iebildes reformas apturēšot tikai uz diviem mēnešiem, teica Batņa. Batņa arī intervijā norādīja, ka Apvienotais saraksts iestājas pret plānu Daugavpils Universitāti pievienot Latvijas Universitātei .

Moldovas prokrieviskie spēki turpina organizēt demonstrācijas galvaspilsētā Kišiņevā, izskanot bažām, ka šādi ar Krievijas palīdzību notiek centieni destabilizēt situāciju valstī. Valdība gan ir apņēmības pilna riskus novērst un savu darba dara arī drošības iestādes, kas ne tikai aiztur aizdomīgas personas protestos un galvaspilsētas lidostā, bet aiztur arī šo destabilizējošo aktivitāšu plānotājus. Notiekošajam seko līdzi arī ārvalstīs un šonedēļ par situāciju Moldovā debatēs arī Eiropas Parlaments. Saglabājoties spriedzei Kišiņevas un Maskavas attiecībās, Moldovas prokrieviskā oligarha Ilana Šora partija pēdējo nedēļu laikā organizējusi vairākas demonstrācijas pret Kišiņevas prorietumniecisko valdību. Tajās piedalās daudz vecāka gadagājuma cilvēki. Daudzi izsaka prokrievisko spēku izplatīto naratīvu, ka valdība valsti ved pretī konfliktam ar Krieviju. Un pastāv aizdomas, ka Šors cilvēkiem maksā naudu par dalību šajās demonstrācijās. Arī aizvadītajā svētdienā Kišiņevā ar pareizticīgo ikonām, valdību nosodošiem plakātiem un Moldovas karogiem pulcējās cilvēki. Prezidenta Maija Sandu ir publiski atzinusi, ka Krievija cenšas destabilizēt valsti un moldāvu žurnāliste Kišiņevā, Diāna Popa uzskata, ka protesti tam ir apstiprinājums. Situāciju vērtē Latvijas vēstnieks Moldovā Uldis Mikuts.

Budžeta pieņemšanas nakts debates, skandāls ap Aizsardzības ministrijas pārtikas iepirkumu, tiesas lēmums pārtraukt līgumu ar pasažieru pārvadātāju "Nordeka", arī pārtrauktais finansējums vairākiem sportistiem. Krustpunktā aktualitātes pārrunājam ar žurnālistiem. Notikumus analizē Raimonds Rudzāts, Madara Fridrihsone (LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente) un Sallija Benfelde (laikraksta "Brīvā Latvija" žurnāliste).   

Uzmanības centrā ir nauda, valsts nauda. Pēc diennakti garām diskusijām Saeima šodien, 9. martā, pieņēma šī gada budžetu, kas stāsies spēkā 1. aprīlī. Vēlēšanu dēļ lemšana atlikta tik vēlu, ka viss notiek gandrīz pavasarī. Naudas sadale vienmēr rada domstarpības un šoreiz ir daudz neapmierināto. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod ReTV žurnāliste Laura Jansone un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.  

Par Krievijas agresijas nosodīšanu partija „Saskaņa” samaksāja ar vietas zaudēšanu Saeimā. Tagad partija gatavojas Eiropas parlamenta vēlēšanām un no šīs retorikas neatsakās. Nils Ušakovs, Partijas „Saskaņa” līdzpriekšsēdētājs: „Vienīgais cerīgais scenārijs, ja mēs runājam par krieviem, kas dzīvo Latvijā, tas ir, ka Krievija šajā karā zaudē.” Lai noturētu politisko ietekmi, no „Saskaņas” aizgājušie politiķi Rēzeknē un Daugavpilī cenšas spēlēt uz krievisko vērtību saglabāšanu. Pēteris Dzalbe, Daugavpils valsts pilsētas pašvaldības domes deputāts: „Manuprāt, no Elksniņa puses tas ir tīrais aprēķins!” "Saskaņai" un Rēzeknē topošajai partijai „Kopā Latvijai” nopietnākais konkurents ir Saeimā iekļuvusī partija "Stabilitātei" ar līderi Alekseju Rosļikovu. Viņa mīnuss ir pieredzējušu biedru trūkums. Andrejs Klementjevs, ilglaicīgs kādreizējais partijas "Saskaņa" Saeimas deputāts: „To, ko viņš stāsta, es jūtu, ka tas ir „TikToka” vienas minūtes mesidžs.” Vai kādreiz tik varenās partijas "Saskaņa" laiks ir pagājis? Un vai krieviski runājošo pilsoņu balsis turpmāk iegūs tie politiķi, kuri līdz galam nenosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, pētām Atvērto failu pusstundā.  

Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi centrā šodien, 8. martā, atkal ir sapulcējušies iedzīvotāji, kuri protestē pret likumprojektu par „ārvalstu aģentiem”. Aizvadītajā naktī pie Gruzijas parlamenta ēkas notika sadursmes starp protestētājiem un policiju. Valdošās partijas „Gruzijas sapnis” vadītājs protestētājus ir nodēvējis par „radikāļiem” un „spiegiem”, kuri vēloties destabilizēt valsti. Savukārt rietumvalstis paudušas bažas par „ārvalstu aģentu” likumprojektu. Vairāki simti cilvēku šodien pēcpusdienā sapulcējās Tbilisi Rustaveli avēnijā, kur atrodas Gruzijas parlaments. Viņi tur ieradās, neraugoties uz pagājušajā naktī notikušajām sadursmēm, kuru laikā policija pielietoja asaru gāzi un ūdensmetējus pret protestētājiem. Vakar protestu laikā aizturēti vismaz 66 cilvēki. Tbilisi jau vairākas dienas turpinās opozīcijas rīkoti protesti pret valdošās partijas „Gruzijas sapnis” ierosināto un parlamentā pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu, kas paredz pasludināt par „ārvalstu aģentiem” nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. Likumprojekta kritiķi uzskata, ka tas kopē 2012.gadā Krievijā pieņemto „ārvalstu aģentu” likumu, ko Kremlis izmanto, lai vērstos pret saviem oponentiem. Situāciju komentē Dace Džavašvili, Gruzijas latviešu biedrības "Ave Sol" priekšsēdētāja.

Pēc kara sākuma Ukrainā šķita, ka latvieši ir vienoti. Uzvaras pieminekļa nojaukšana bija gandrīz vai svētki. Taču notikumiem turpinoties, situācija pamazām mainījās. Dienaskārtībā parādījās lemšana par ielu nosaukumu maiņu Rīgā. Tagad runa ir par pieminekļu novākšanu dzejniekiem un rakstniekiem. Cilvēki ir sadalījušies divās pretējās nometnēs. Taču viedokļu polarizācijā ir arī vēl aktīvāki rosinājumi. Vai nacionālais un vēsturiskais mantojums atkal sācis mūs šķelt? Kāpēc tā un vai mums ir jāmēģina vienoties par kādiem kopējiem principiem šādos jutīgos jautājumos? Krustpunktā diskutē filozofijas, retorikas un reliģisko ideju vēstures pasniedzējs Valdis Svirskis, aktieris Gundars Āboliņš, Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv." redaktoriem Krišjānis Lācis un SKDS pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš.  

Mediķu organizācijas sāk gatavoties ārkārtas situācijai medicīnā. Tā kopīgā paziņojumā pavēstījušas lielākā daļa visdažādāko mediķu organizāciju, kas pavieno ģimenes ārstus, māsas, ārstus, mediķu darba devējus un slimnīcas. Ārkārtas situācija draud gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā. Mediķi situāciju Latvijas veselības aprūpē sauc par dramatisku un brīdina par smagās sekām. Iemesls - nepietiekams valsts finansējums. Par to informēta Eiropas Komisija, Eiropas ārstu pastāvīgā komiteja un Eiropas Medicīnas speciālistu apvienība, Saeimas deputāti, Valsts prezidents un tiesībsargs. Smaga krīze iestāšoties vēlākais vasarā. Situāciju skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Par skolu tīkla sakārtošanu runājam jau daudzus gadus, īpaši tad, kad skolotāji atgādina par savām algām. 2017.gadā pēc Izglītības ministrijas pasūtījuma tapa optimālā skolu tīkla karte, kaut kas no tā ir realizēts, bet ne līdz galam un kopš tā laika situācija arī ir mainījusies. Vienlaikus katrā diskusijā par pedagogu algu palielināšanu tiek piesaukta skolu tīkla optimizācija. Kas ar to notiek šobrīd un vai pienāks brīdis, kad varēs teikt, ka skolu tīkls ir ideāls un nekas nekavē pieņemt skaidru pedagogu algu pieauguma grafiku? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga un Latvijas pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure.  

Budžets, attiecības valdības koalīcijā, gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas. Tās ir dažas no lietām, kas šobrīd noteic dienas kārtību Latvijas politikā, un tuvākais laiks līdz ar to solās būt visai interesants. Ir sācies jau otrais gads Ukrainas kara fonā, un arī tas daudz ietekmē, tajā skaitā sabiedrības noskaņojumu. Krustpunktā Lielā intervija: politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.  

Lai daudzdzīvokļu māju īpašniekiem būtu vieglāk pieņemt lēmumus, kas saistīti ar remontdarbiem un citiem ēkas uzlabošanas vai pārvaldīšanas jautājumiem, Ekonomikas ministrija rosinājusi grozījumus Dzīvokļu īpašuma likumā. To būtība – atkārtotā sapulcē pieņemt lēmumus varēs arī tad, ja sapulces dalībnieki pārstāv nevis pusi, bet tikai trešdaļu no dzīvokļu īpašniekiem. Februāra beigās grozījumus likumā jau apstiprināja Ministru kabinets. Rīgā ir maz nosiltinātu un energoefektīvu daudzdzīvokļu namu un viens no iemesliem, kāpēc šis process nesokas, ir dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties. Un jo lielāka ēka un vairāk dzīvokļu, jo vienošanos panākt ir grūtāk. Tāpēc Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Dzīvokļu īpašnieku likumā un par tiem stāsta Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders. Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe stāsta, ka grozījumus lēmumu pieņemšanā dzīvojamo māju pārvaldīšanā vērtē pozitīvi. Iveta Ozoliņa dzīvo piecstāvu mājā Rīgā. Ēkā ir 120 dzīvokļi un pirms pieciem gadiem tika izstrādāts projekts ēkas siltināšanai un iesniegts "Altum". Process apstājās brīdī, kad vajadzēja balsot par kredīta ņemšanu, jo 50% + 1 balsi savākt neizdevās. Iveta vērtē, ka grozījumi Dzīvokļu īpašnieku likumā ļaus ātrāk pieņemt lēmumus vismaz par nepieciešamajiem remontdarbiem. Par Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem Dzīvokļu īpašuma likumā vēl būs jālemj Saeimai.

Latvija darīs visu iespējamo, lai sekmētu starptautiskā Tribunāla par kara noziegumiem Ukrainā izveidi. Tā šodien, 3. martā, Ukrainas pilsētā Ļvivā kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pavēstīja Latvijas prezidents Egils Levits. Turpat Ļvivā šodien sākas arī augsta līmeņa konferencē, kurā augstas amatpersonas pārrunās, kā pie atbildības saukt par Krievijas kara noziegumiem atbildīgos. Uz šīs dienas tikšanos ar Latvijas prezidentu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis reaģējis arī sociālajos tīklos. Viņš twitterī raksta: „Saturīga un simboliska Latvijas prezidenta vizīte Ukrainā. Paldies par principiālo atbalstu gan militāri, gan politiski, par skaidru izpratni, ka agresoram nevar dot nevienu iespēju. Ukraina un visa Eiropa uzvarēs!"

Turpinās šā gada budžeta izskatīšana un asas vārdu pārmaiņas par priekšlikumiem izskan arī valdošās koalīcijas iekšienē. Joprojām nerimst diskusijas saistībā ar konfliktu starp Ogles mākslas un vēstures muzeju un pašvaldības vadību, par to ir spriests muzeju neatkarības kontekstā, bet Ogres mēra pārstāvētā Nacionālā apvienība no jautājuma politiskās sadaļas norobežojas. Krustpunktā nedēļas notikumu apskatā notikumus analizē izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un "Re: Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

Lauksaimnieku streikošana kā reakcija uz piena cenu kritumu nepalīdzēs, norāda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Ir vajadzīgs pasākumu kopums, kā palīdzēt saimniecībām. Paši piena ražotāji, atbildīgās organizācijas un ministrija šobrīd domā, kā stabilizēt piena tirgu. Viens no risinājumiem ir ātra naudas izmaksa, kas šogad pienākas nozarē strādājošajiem.

Notiek virzība par priekšvēlēšanu aģitāciju galvenokārt valsts valodā. To Saeima atbalstīja 1.lasījumā. Paredzēts, ka tas attieksies gan uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, gan komunikāciju medijos, bet ne uz politisko spēku mājaslapām. Ar šīm likuma izmaiņām rosināts noteikt, ka mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, preses izdevumos priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija notiek valsts valodā. Paredzēts, ka izņēmums būtu informācijas izklāsts politisko partiju un to apvienību tīmekļa lapās. Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli var saturēt vai priekšvēlēšanu aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot nosacījumu, ka valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā. Likumprojekta autori norāda, ka izmaiņas plašākā kontekstā turpina stiprināt valsts valodas pozīcijas un klātbūtni visās valsts un sabiedrības jomās. Ar šiem grozījumiem arī deputāti tiecas novērst pretrunu ar Satversmē noteikto – pašlaik faktiski tiek uzturēta paralēla valoda saziņai ar sabiedrību tik valstiski fundamentālā procesā kā vēlēšanu tiesību īstenošanā. Viedokli izsaka politologs, aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

No ekonomikas ministra viņš pārsēdies satiksmes ministra krēslā. Izaicinājumu tur arī netrūkst. Satiksme un transports ir jomas, kur ir daudz problēmu un lieli plāni. "Rail Baltica" realizācija Rīgas centrālās stacijas apkaimē rit pilnā sparā, bet tur vēl tāls ceļš ejams un vispār dzelzceļu jomā ir vēl daudz gaidu, kaut vai uz jaunajiem elektrovilcieniem, kuri tepat kaut kur ir, bet ne pasažieriem pieejami. Jārunā arī par ceļu remontiem un būvniecību, pasažieru pārvadājumiem kopumā un citiem jautājumiem. Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Jāni Vitenbergu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus ministram uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "TVNET" žurnālists Arturs Bikovs.  

Milzu pārspēka ielenkta Azovstaļ rūpnīcas teritorijā, Katja Poliščuka bija pieņēmusi domu, ka mirs. Tomēr liktenis bija lēmis citādāk. Izgājusi cauri gūstam, nu ukraiņu sarkanmate ar iesauku “Putniņš”, kura ieguva vispasaules slavu, dziedot ievainotajiem ieroču brāļiem Azovstaļ pagrabos, turpina cīņu. Cīņu par Ukrainas brīvību. Šajā epizodē saruna ar vienu no Ukrainas neatkarības cīņu simboliem.    Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa sniegs visizvērstāko skaidrojumu Vācijas nesaprotamajai dabai Ukrainas kontekstā.    Tāpat raidieraksta vadītāji Tālis Eipurs un Dīvs Reiznieks apspriedīs izšķirošos notikumus Zviedrijas un Somijas ceļā uz iestāšanos NATO, kā arī citas aktualitātes.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Milzu pārspēka ielenkta Azovstaļ rūpnīcas teritorijā, Katja Poliščuka bija pieņēmusi domu, ka mirs. Tomēr liktenis bija lēmis citādāk. Izgājusi cauri gūstam, nu ukraiņu sarkanmate ar iesauku “Putniņš”, kura ieguva vispasaules slavu, dziedot ievainotajiem ieroču brāļiem Azovstaļ pagrabos, turpina cīņu. Cīņu par Ukrainas brīvību. Šajā epizodē saruna ar vienu no Ukrainas neatkarības cīņu simboliem.    Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa sniegs visizvērstāko skaidrojumu Vācijas nesaprotamajai dabai Ukrainas kontekstā.    Tāpat raidieraksta vadītāji Tālis Eipurs un Dīvs Reiznieks apspriedīs izšķirošos notikumus Zviedrijas un Somijas ceļā uz iestāšanos NATO, kā arī citas aktualitātes.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Reorganizējot skolu sistēmu Latvijā, ir jāņem vērā demogrāfijas situācija, intervijā Latvijas Radio norādīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (Jaunā Vienotība). Šobrīd ir 55 skolas, kur ir apvienotās klases un esot aplami domāt, ka tā var gūt kvalitatīvu izglītību un veicināt ekonomiku valstī.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna vēsturnieku Gati Krūmiņu par vēsturisko atmiņu, latviešiem un vēsturiskām impērijām, vēstures propagandu un kara laika komunikāciju. "Kā neapmaldīties nākotnē?" Pirms gada Vidzemes Augstskola izdeva krājumu, kura ievadā rakstīts, ka novilkt striktas robežas starp pagātni, mūsdienām un nākotni nav iespējams. Pagātne ir veidojusi mūs un mēs ar saviem šī brīža pieņemtajiem un nepieņemtajiem lēmumiem, izdarītajiem un neizdarītajiem darbiem veidojam nākotni. Arī nākotne pēc kāda laika kļūs par pagātni. Ko mācīties no ģeopolitikas?  Šī gada laikā ļoti bieži notiek atsaukšanās uz vēsturi, uz pagātni, un vēl aizvien mēs mēģinām saprast to, kas notiek ar kaut kādiem vēstures argumentiem. Gatis Krūmiņš: Pirmā lieta - sadarbība. Mums, īpaši tādiem maziem, lai arī cik grūti, mums ir jāsadarbojas. Tajos laikos, kad mēs esam kaut ko sasnieguši, tad esam bijuši kopā ar tiem pašiem leišiem, igauņiem, lai arī paplēsušies. Tomēr Neatkarības kara laikā mēs spējām kaut kādā veidā šeit vienoties un tikt galā. 30. gadu beigās, 40. gads - gandrīz nesarunājāmies, līgumus bijām saslēguši, reāli nekas nenotika. No tā mēs varam mācīties.  Tagad situācija ir daudz labāka, bet mums visu laiku ir jāuztur attiecības. Piemēram, ir ļoti labi, ko es redzu, ka augstākās vadības līmenī, vismaz personīgi prezidentiem jāpazīst citam citu. Kad ir kaut kādas ziepes, tad paņem un piezvani - klausies, ko darām. Nevis rakstam kaut kādu vēstuli, prasām kaut ko, saucam sapulces, bet uzreiz zvani kaut kādiem atslēgas cilvēkiem. Tu saproti, kas notiek, tas ir tas tīkls, ka tu pazīti kādus cilvēkus. (..) Un spēt arī tai sadarbībā iziet uz kompromisiem, bet atkal nepazaudēt būtību. Tto nevar vienā dienā, tas jāmācās. To es it kā redzu, ar visām birokrātijas blaknēm, kas ir Eiropas Savienībai, ka tas ir palicis labāk. To mēs varbūt esam iemācījušies. Vai mēs protam runāt par vēsturi? Kā politiskā līmenī mēs runājam par pagātni? Gatis Krūmiņš: Kā runājam tagad, kādus epitetus lietojam, izteikumus, kāda ir mediju vide. Mūs brīdināja pirms diviem trim gadiem, kovids jau kaut kādā veidā iesāka, ka kādam dūres būs nepatīkami kadri. Tagad reāli rāda nāvi, kas ir bijusi, tiešajā ēterā, un tur vairs gandrīz nekādi brīdinājumi netiek izteikti. Protams, tā ir kara komunikācija, mēs esam radikālizējušies par daudzām lietām. Tā tas notiek, tanī brīdī, kad ugunsgrēks, tu domā savādāk - ko tu glābsi, kā tu darīsi. (..) Ir vēl viena lieta, ko esmu tagad atkal sapratis. Ik pa laikam saka, ka mēs pārrakstām vēsturi. Manuprāt, tas ir normāli un tā tam ir arī jābūt, jo tu nevari, tas  ir kā gravitāte, tu nevari izvairīties no tā, ka katrs laikmets nāk savām prasībām. (..) kaut kas mainās, un mēs arī uz pagātni paskatāmies ar citām acīm.  Piemēram, tas, kā es tagad paskatījos nedaudz citām acīm uz pagātni, Padomju Savienība un šis lielkrievu elements. Vēl pirms gadiem bija tādas esejas jāraksta par padomju propagandu, un es iekšēji gribēju sevi cenzēt. Pēc pētījuma sanāk, ka tas krieviskais ārkārtīgi dominējošs, izcelts. Tāds impēriskums, būtībā tāds šovinisms diezgan daudz, kur būtībā mūs nostāda zemākā pozīcijā. Mēs tāda etniskā nācija, tur dziesmu svētki. Bet krievi tāda politiskāka, karā viņi varonīgāki. Tas iet cauri vēstures grāmatām. Es domāju, kā es rakstīšu, tad vēl nebija tas laiks. Tagad mēs paskatāmies, ir cita situācija, un mēs redzam, ka tas padomju imperiālisms, ka mēs vairāk likām akcentu uz savu ideoloģiju, ka tas radikālais marksisms, ļeņinisms, tas visiem darīja pāri, arī krieviem. Šobrīd paskatāmies, ka kaut kādā veidā tomēr no Krievijas impērijas transformējas. Kāpēc liela daļa Krievijas sabiedrības pieņēma šo jauno marksisma-ļeņinisma ideoloģiju, tāpēc ka viņa kaut kādā veidā sakrita ar to iepriekšējo laikmetu, kad viņi bija tāda priviliģētā, kā politiskā nācija. Pārējās etniskās.  Tas ir kā "orvelisms", var teikt, ka visi dzīvnieki vienlīdzīgi, citi - vienlīdzīgāki. Savā ziņā sanāk, ka krievi ar to komfortu dzīvoja arī padomju laikā. Viņš bija paslēpts, bet tagad viņš ir izlīdis ārā. Šobrīd ir tendence ne tikai padomju imperiālismu vai koloniālismu apskatīt, bet mest šo loku daudz senāku. Tajā brīdī, kad konstatējām, ka šis nav tikai Putina karš, tas ir visas Krievijas sabiedrības karš, radās jautājums par to, kas notika 19. gadsimtā. Gatis Krūmiņš: Mēs nevaram noliegt to, ka esam bijuši ļoti liela daļu no tā un mēs esam tagad atmodušies pēc 30 gadiem. Piemēram, paskatāmies uz Rīgas karti, atbrauc viens cilvēks no Amerikas, kurš pirmoreiz Eiropā, un viņš tagad paņem Rīgas karti un skatās pēc ielu nosaukumiem. Pēc ielu nosaukumiem viņš skatās - kultūras darbinieki, mākslinieki, literāti. Kurai kultūrai Rīga pieder? Viennozīmīgi Puškins, Ļermontovs un tā tālāk. Ir pilnīgi skaidrs, ka pēc šāda koncepta, ja viņš ir kaut cik zinošs literatūrā, ka tai piederīga krievu kultūrtelpai, tāpēc ka tā ir dominējošā proporcija. Man nekas nav pret Puškinu vai Ļermontovu, talantīgi cilvēki. Bet mums vienkārši tas ir tajā brīdī kaut kādā veidā iesprūdis, un mēs tagad atjēdzamies, ka mums vajag pamainīt proporcijas. (..) Mēs nepamanām ļoti bieži arī paši, ja tu esi pieradis.  PSRS okupācijas periods, kad caur izglītības sistēmu, caur visu pārējo tevi pieradina pie ļoti daudzām lietām. Patiesībā tevi pieradina arī kaut ko aizmirst, ka tu esi kaut ko aizmirsis.  Es esmu teicis tādā covid terminoloģijā, ka labākā vakcīna pret dezinformāciju un propagandu ir izglītība un ļoti spēcīga vērtību sistēma. Es domāju, ka to pakāpeniski var ļaut taisīt vaļā brīdī, ka mums ir sajūta, ka sabiedrība nobriedusi. Kā Hitlera "Mein Kampf" Vācijā tagad publicēja. Protams, viņi bija satraukti, aizgāja rekordtirāžas kā bestsellers, bet tas neradīja, piemēram, kaut kādas būtiskas izmaiņas vēlēšanu rezultātos, radikālos spēkus vai kaut ko tamlīdzīgu. Sabiedrība tomēr ir izvērtējusi no un viņa ir imūna pret šādām lietām. Gatis Krūmiņš ir vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, vairāku grāmatu un daudzu desmitu publikāciju autors,  veidojis krājumus "Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji", "Latvijas tautsaimniecības vēsture". Viņa pētnieciskās intereses saistītas ar ekonomisko vēsturi, vēstures un vēsturiskās pieredzes lomu valsts ilgtermiņa stratēģijas definēšanā un stratēģiskajā komunikācijā. Lasa lekcijas gan Eiropas vēsturē, gan par propagandu un ietekmējošo komunikāciju.

Konflikts starp Ogres novada vadību un pilsētas vēstures un mākslas muzeju kārtējo reizi saasināja jautājumu par vietējo kultūras iestāžu atkarību no pašvaldībām. Ogres gadījumā ir radušies vairāki jautājumi – gan par to, cik lielā mērā pašvaldībai un konkrētām tās amatpersonām būtu jāietekmē tas, ko kultūras iestāde piedāvā sabiedrībai, gan par to, cik aizsargāti ir šo iestāžu darbinieki konfliktsituācijās. Tas arī raisījis jautājumus, vai pašvaldību autonomija kādā brīdī nevar kļūt par visatļautību un vai kārtībā kaut kas būtu jāmaina? Krustpunktā disktutē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa, domnīcas „Providus” pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons un Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Elīna Vikmane.  

Brīdī, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā izcērt kokus, kaimiņos sāk būvēt cūku fermu, vai plāno izveidot vēja parku, iedzīvotāji parasti sāk aktīvi rosīties un dažādos veidos paust savu nostāju par notiekošo. Skaidrs, ka tuvākā vide prasa lielāku uzmanību un tad sabiedriskas diskusijas notiek karstos toņos. Kādas ir iedzīvotāju iespējas ietekmēt vides apsaimniekošanu Latvijā un vai esam aktīvi, iestājoties ne tikai par notiekošo pagalmā, bet Latvijā kopumā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvji Lilija Apine un Valters Kinna. Vai cilvēkiem Latvijā ir zināšanas, vēlme un iespējas ietekmēt lēmumus, kas saistīti ar dabu un vidi sev apkārt? Vai sabiedriskās apspriešanas ir efektīvs instruments vai efektīvāk ir zvanīt žurnālistiem un konfliktus risināt ar mediju starpniecību? Vai institūcijas un uzņēmumi ieklausās iedzīvotāju viedoklī? Jānis Rozītis bilst, ka cilvēki arvien mēdz uzdot jautājumu, ko nozīmē videi draudzīgs dzīvesveids "Mēs domājam vēl tā senatnīgi, ka tas ir jautājums tikai un vienīgi par atkritumu šķirošanu, kāds ir mans "zero waste" līmenis un vai man ir elektro auto. Tas tā ir, tas ir pirmais līmenis. Bet tad ir - vai es esmu aktīvs sabiedrībā, vai es kaut kā ietekmēju tos projektus. Tur veidojas tas piedāvājums," norāda Jānis Rozītis. "Kad ir piedāvājums, ir jāmainās lēmumu pieņēmējiem un arī biznesa iniciatīvu autoriem jāsāk mainīties. (..) Mēs redzam, ka politiskās partijas katru reizi liek klāt vidi, varbūt tur ir vēl "zaļmaldināšana", bet lēnām, lēnām tas virzās uz priekšu. Cik tad tu ilgi melosi. Ja būs pieprasījums, arvien dziļākas būs šīs sabiedriskās apspriedes, līdzdalības nodomi, iespējas būt klāt." Aicina piedalīties aptaujā par Amatierzinātni Aicinājumi sabiedrībai iesaistīties zinātnē pēdējos gados ir kļuvuši aizvien populārāki. Cilvēki var ziņot par novērotām putnu sugām vai augu atradnēm. Šobrīd iespējams sniegt savu artavu arī biomedicīnā. Turpmāko mēnesi Latvijas sabiedrību aicina piedalīties aptaujā, lai palīdzētu pētniekiem iegūt datus un vienlaikus rastu izpratni par to, kā biomedicīna ienāk mūsu ikdienā. Viss sākas ar izpratni, ka zinātne ir svarīga. Tas ir stūrakmens, kas veicina sabiedrības uzticēšanos zinātnei, tās sasniegumiem, ko patiesībā visu laiku izmantojam savā ikdienā, kā arī sekmē sabiedrības un zinātnes sadarbību. Tā norāda Vita Rovīte - vadošā pētniece Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kā arī Latvijas Nacionālās biobankas Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes vadītāja. Tieši šobrīd Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs aicina atsaukties Latvijas iedzīvotājus un aizpildīt aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju motivāciju un bažas nākotnē iesaistīties biomedicīnas pētījumos un tādējādi sniegt atbalstu gan zinātniekiem, gan paši sev. Bet kas tad ir biomedicīna un kāpēc iedzīvotājiem būtiski būt daļai no šādu pētījumu procesa, skaidro Vita Rovīte. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra aptauju ērti sameklēt, “Google” vai citā tīmekļa meklēšanas programmā ievadot vārdu salikumu “Aptauja par amatierzinātni”. Tas tad aizvedīs līdz Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra tīmekļa vietnei, un aptaujas saiti var meklēt arī centra “Facebook” lapā, kā arī saņemt, rakstot uz e-pasta adresi: vita.rovite@biomed.lu.lv Aptaujas aizpildīšana aizņems aptuveni 10-15 minūtes, un ļoti vēlams sniegt arī kādus plašākus komentārus uzdotajiem jautājumiem. Pētījuma datus plānots analizēt gan kvantitatīvi, skaitot respondentu atbildes “Jā”, “Nē”, “Nezinu”, gan kvalitatīvi, izskatot cilvēku komentārus. Aizpildīt aptauju iespējams līdz šī gada aprīlim.  

Ķīna, gan pretēji savām interesēm, gan savās interesēs, šobrīd ir kļuvusi par daudz redzamāku starptautisko attiecību dalībnieci. Tas noticis kopš kara Ukrainā. To Latvijas Radio atzina Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece, Āzijas pētniecības programmas vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Ķīnā šodien, 28. februārī, valsts vizītē ierodas Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Pētniece vērtē, ka šī vizīte ir zināma veida signāls. Tas ir mēģinājums pacelt sevi augstākā pakāpē starptautiski.

Topošais valsts aizsardzības dienests diasporā rada virkni neskaidru jautājumu, tostarp, kā izvairīties no gadījumiem, kad diasporas jaunieši izvēlētos atteikties no Latvijas pilsonības. Tādēļ svarīgi veidot pārdomātu dienesta komunikācijas kampaņu, kas sekmētu dienesta prestižu diasporas jauniešu vidū, vienlaikus dienestam vajadzētu būt iespējai jaunieša karjerā, ir jābūt ieguvumiem no dienēšanas Valsts aizsardzības dienestā. Vai un kā veidot dienestu kā rīku, kas palīdzētu jauniešiem iegūt gan labu izglītību, gan praktiskās iemaņas valsts aizsardzībā, gan paplašinātu karjeras iespējas, par to diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šnore, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Eiropas latviešu jauniešu biedrība “Eiropas jaunieši” Jānis Skrebels un portāla "Baltic-Ireland.ie" galvenā redaktore Laima Ozola.  

Gadu no gada, lemjot par valsts budžetu un atgriežoties pie pedagogu algu jautājuma, atskan frāze par skolu tīkla sakārtošanu. Arvien biežāk arī dzirdam, ka skolotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem, jo ne viņi izlemj, kuras skolas paliks, kuras apvienos vai likvidēs pavisam. Vai šī reforma būtu iestrēgusi un kādam īsti jābūt skolu tīklam, lai to uzskatītu par pilnībā sakārtotu? Krustpunktā studijā ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš jau pirms vairākiem gadiem strādāja ar skolu tīkla optimizācijas plāniem.  

Raidījumā Piespēle nekādi nevaram paiet garām šīs nedēļas aktualitātei visā pasaulē - aprit gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukarinā, izvēršot nežēlīgu karu pret ukraiņu tautu. Par to runājam gan rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona”, gan lielajā intervijā, šoreiz ar aizvadītā gada labāko sporta žurnālistu, “Trīs zvaigžņu balvas” laureātu Ilmāru Stūrišku (attēlā) no “Latvijas Avīzes”. Nedēļas topā: Latvijas basketbola izlase uzvar turkus izbraukumā, triumfē Pasaules kausa kvalifikācijas apakšgrupā, kā arī pagarina uzvaru sēriju; Pasaules hokeja čempionāta rīkotāji tomēr pazemina biļešu cenas - no 135 uz 99 eiro, lai apmeklētu Latvijas izlases spēli; Pasaules rallija čempionāta posms Latvijā nākamgad - temats mutuļoja arī šonedēļ; Gads kopš Krievijas nežēlīgā iebrukuma Ukrainā. Rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” turpinām tematu par agresoru Krievijas un Baltkrievijas iespējamo startu nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, sarunā arī atgādinot par krievu noziegumiem, pārkāpjot antidopinga noteikumus. Studijā - sporta ārste Lolita Kalniņa-Havraneka un Latvijas Antidopinga biroja Disciplinārās antidopinga komisijas vadītājs Mārtiņš Šics.

Pašlaik un vēl vismaz kādu laiku tuvākajā nākotnē Ukrainai būs tikai aizsardzības pozīcijas, turklāt Krievija sāks mēģināt iznīcināt militārās palīdzības piegāžu ceļus. To Krievijas sāktā pilna apmēra iebrukuma gadadienā Latvijas Radio atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris un Latvijas vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs. Pašreizējais klusums kara zonā ne-esot pārsteigums, un Krievijas pilna apmēra ofensīva esot sagaidāma pavasarī, jo Krievija mēģināšot attaisnot savas līdzšinējās neveiksmes.

No 1. maija nebūs spēkā prasība par obligātu personas apliecību vai eID karti. To par obligātu personu apliecinošu dokumentu ieviesīs pakāpeniskāk. Personas apliecību nevajadzēs, kamēr spēkā ir derīga pase. Tikmēr vismaz pagaidām pieraksts jauna dokumenta saņemšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē lielajās pilsētās aizvien ir pārpildīts.

Turpinām ciklu Kas būs ar Krieviju?, kurā iezīmējam iespējamos Krievijas nākotnes scenārijus. Šoreiz saruna ar divām Rietumos strādājošām Krievijas pilsoniskās sabiedrības aktīvistēm - ASV izveidotā fonda "Free Russian Foundation" prezidenti Natāliju Arno un šī fonda juristi, šobrīd Krievijā ieslodzītā cilvēktiesību aizstāvja Vladimira Kara-Murzas sievu Jevgēniju Kara-Murzu. Kādi ir Putina režīma stabilitātes resursi? Jevgenija Kara-Murza: Putina režīma stabilitātes resursi lielā mērā ir atkarīgi no tā, kāda būs politika pret šo režīmu tuvākajā laikā. Jo tas, ko mēs šodien redzam, ir absolūti zvērīgs agresīvs karš, kas tiek izvērsts Ukrainas teritorijā un ko pavada ukraiņu tautas genocīds. Tas nav radies no nekā. Tas ir rezultāts 23 gadus ilgajai Putina režīma nesodāmībai. Šo 23 gadu laikā Vladimira Putina režīms, viņa izveidotā varas vertikāle, ir pastrādājis milzīgu skaitu noziegumu gan pret krievu tautu, gan pret mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Un katru reizi, kad Vladimirs Putins izdarīja kārtējo noziegumu, piemēram, iebruka Gruzijā vai anektēja Ukrainas teritoriju, vai vardarbīgi apspieda miermīlīgus protestus Krievijas iekšienē, viņš gaidīja, kāda būs reakcija. Un reakcija katru reizi bija pilnīgi neadekvāta. Tā bija tik vāja, salīdzinot ar to, ko viņš darīja, ka beigās, protams, viņš noticēja, ka var atļauties pilnīgi jebko. Un no viņa viedokļa tas principā ir diezgan loģiski. Ja viņš var anektēt Krimu, kāpēc viņš nevar anektēt pārējo Ukrainu? Ja var slepkavot civiliedzīvotājus Čečenijā vai Sīrijā, kāpēc viņš to nevarētu darīt Ukrainā? Tieši šī pastāvīgā nesodāmība ir novedusi pie tā, ko mēs tagad redzam. Tāpēc, no mana viedokļa, ir tikai viena izeja – īstenot spiedienu, līdz režīms vājinās, sāk plaisāt, un ar to kaut kas notiek. Un Putina resursi ir no tā atkarīgi. Natālija Arno: Man šķiet, ka dzelzs priekškaru, protams, var izveidot Krievijas iekšienē pašas varas iestādes, ja redzēs, ka tām ir lielas problēmas, Ukrainā nekas neizdodas, propaganda vairs nav iedarbīga. Tad ir iespējama robežu slēgšana, lai gan mēs šobrīd redzam tieši pretējo – ka režīms sev nevēlamos izspiež no valsts vai arī iesloga cietumos. Režīmam ir iespējas būvēt arvien vairāk soda nometņu, tomēr pagaidām mēs redzam, ka drīzāk tiem, kuri nepiekrīt, kuri vēlas izvairīties no mobilizācijas, drīzāk joprojām dod iespēju izbraukt. Šodien mēs dzirdam, ka arī daži Rietumu politiķi vēlas uzbūvēt kādu sienu, žogu apkārt Krievijai. Mūs tas uztrauc, un mēs cenšamies skaidrot, ka tas, pirmkārt, ir neiespējami, jo Krievija robežojas pamatā nevis ar Eiropas Savienību, bet vairāk ar citām, ne gluži demokrātiskām valstīm. Tāpat mēs cenšamies savos braucienos, savās tikšanās skaidrot, ka mēs, demokrātiskie krievi, vienmēr esam jutušies kā daļa no demokrātiskās pasaules. Mums ir tās pašas vērtības. Mēs aicinām nemest visus pār vienu kārti un saprast, ka tie Krievijas cilvēki, kuri cīnās pret režīmu, vienalga, vai viņi atrodas ārpus Krievijas, vai tās iekšienē, ir ļoti vērtīgi, arī ātrākai uzvarai Ukrainā. Diemžēl Kremlim ir resursi. Lai gan mēs redzam, ka sankcijas, par kurām runāja Žeņa, pie kurām daudz strādāja Volodja [Vladimirs Kara-Murza], tās ir ļoti efektīvas, ļoti vajadzīgas. [..] Sankciju režīms ir labs, bet nevajadzētu gaidīt ļoti ātrus rezultātus; tas viss prasa laiku. Otrkārt, mēs aicinām šo 2023. gadu padarīt par sankciju īstenošanas gadu un sekot, kā tās tiek ievērotas. Nedrīkst pieļaut nekādus robus sankciju režīmā, jo Kremlis ļoti ātri pielāgojas, atrod alternatīvus veidus, kā tik un tā turpināt importēt sankcionētās preces, īpaši militārajiem mērķiem. [..] Rezumējot sarunu, ja lūgtu aplēst, teiksim, procentuāli trīs aplūkoto scenāriju realizācijas varbūtību vai kādu to secību laikā. Jevgenija Kara-Murza: Ja apsveram pirmo, Ziemeļkorejas, variantu, man šķiet, ka tas būs neizdevīgs ikvienam – protams, pašai Krievijai, bet arī visiem mūsu kaimiņiem, jo ​​tas nozīmēs, ka viņi vienmēr eksistēs līdzās režīmam, kas var jebkurā brīdī uzsprāgt un atkal šķērsot savas valsts robežas un kaut kur iebrukt. Tas ir tik neērts variants ikvienam, ka man šķiet, ka tā iespējamībai jābūt vismazākajai. Es vēlos tā teikt, jo, jau atkal, no daudzu spēlētāju politiskās gribas tagad ir atkarīgs, cik liels spiediens uz režīmu tiks izdarīts arī turpmāk. Un es gribu ticēt, ka visi šie spēlētāji saprot, cik postoša šāda varbūtība būs mums visiem, ne tikai Krievijai. Otrs variants ir haoss. Haoss būs jebkurā gadījumā, arī ja režīms sabruks un valsts tiks celta no nulles, no drupām. Bet, protams, šī perioda ilgums būs atkarīgs no pūliņiem, kurus mēs veltīsim tagad. Tāpēc mēs cenšamies strādāt ar visām no apakšas tapušajām kustībām, kaut kā formēt šos cilvēkus, mācīt, izglītot, palīdzēt viņiem veidot savstarpējas saiknes, lai viņi būtu gatavi tam, ka mums būs iespēja, viņi šo iespēju notvers, būs tur un būvēs. Tāpēc mēs cenšamies veidot šo sistēmu, mēs cenšamies viņiem visiem palīdzēt, cenšamies, lai viņi redzētu, ka viņi nav vieni, ka viņu ir daudz un ka viņi visi vēlas vienu – redzēt Krieviju kā normālu demokrātisku valsti. Natālija Arno: Latvijā ir lieliski piena produkti. Man vienmēr pietrūkst Baltijas piena produktu. Un, protams, uz tiem visiem ir lasāms noteikts derīguma termiņš. No vēstures mēs zinām, ka visi diktatori ir mirstīgi, visi diktatoriskie režīmi agri vai vēlu krīt. [..] Putins neaprēķināja, ka ar savu plaša mēroga iebrukumu Ukrainā viņš ir saīsinājis savu derīguma termiņu. Visi ir procesi ir daudzkārt pastiprinājušies un saasinājušies. Kādam laikam viņam vēl noturības rezerve ir, var kaut kā apiet sankcijas, var pārvirzīt eksporta plūsmas, kaut kā tikt pie naudas. Teiksim, ja runājam par šo gadu, tad droši vien iespēja varētu būt 50 pret 50. Bet pēc tam tā ruks arvien mazāka un mazāka. Es īsti neticu Krievijas sabrukuma scenārijam, un neticu arī, ka šis režīms var pastāvēt visu manu dzīvi. Es saprotu daudzu, tostarp mūsu Rietumu partneru, skepsi. Bet mēs, demokrātiskie Krievijas pilsoņi, mēs nedrīkstam neticēt, mums jābūt optimistiem. Mums ir jāredz trajektorija virzībai uz demokratizāciju, jātiecas uz turieni, jāizstrādā ceļvedis šīm reālajām pārmaiņām un vienkārši jādara. Mums vienkārši nav citas izvēles. Pat ja visi apkārtējie mums netic, mums jāpierāda, ka – nē, tā noteikti būs! Es ticu, ka ar Krieviju viss būs labi.

Jānis Ratkevičs Ukrainai cīņā par tās brīvību palīdz jau kopš 2014. gada. Šobrīd viņš vada projektu “Latviešu vienība Ukrainā”, fokusējoties uz palīdzības sniegšanu tiem latviešu karavīriem, kuri nolēmuši riskēt ar dzīvību, lai palīdzētu Ukrainas cīņā pret iebrucējiem.    Par to, kas no Latvijas karo Ukrainā, kā viņi tiek apgādāti un kas ir “taktiskais “Gucci””, Jānis atklāj sarunā ar Tāli Eipuru, nekautrējoties atklāt arī aspektus, kas šo karošanu Ukraiņiem būtu varējis padarīt vieglāku.   Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par kara pirmā gada atziņām, kā arī izaicina prognožu spēlē.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Francija ir apņēmusies sniegt visu nepieciešamo palīdzību, lai Ukraina uzvarētu karā pret Krieviju, kā arī militāri stiprināt NATO austrumu flangu. To sarunā ar Latvijas sacīja Francijas parlamenta - Nacionālās asamblejas - Nacionālās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Tomā Gasilū. Augstā amatpersona kopā ar vēl vairākiem kolēģiem šodien viesojās Saeimā, kur tikās ar Latvijas parlamentāriešiem, lai uzklausītu viņu viedokli par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī par Latvijas ieguldījumiem savā aizsardzībā. Tomā Gasilū šonedēļ apmeklē visas trīs Baltijas valstis. Un izvēlētais brauciena laiks nav nejaušs, jo pēc dažām dienām apritēs gads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Gasilū sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka šai vizītei ir vairāki mērķi: „Pirmkārt, mēs vēlamies apliecināt Francijas stratēģisko solidaritāti Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. Otrkārt, mēs vēlamies izvērtēt starptautisko atbalstu Latvijā un Baltijas valstīs, tāpēc mēs apmeklēsim franču karavīrus, kuri ir dislocēti Igaunijā un Lietuvā. Trešais mērķis ir apmainīties ar viedokļiem par situāciju gan šeit uz vietas, gan Ukrainā. Mums tas ir īpaši interesanti, jo tieši Baltijas valstis bija trauksmes cēlējas pirms Krievijas iebrukuma pērn 24.februārī. Gan Baltijas valstu ģeogrāfiskā novietojuma, gan vēsturiskās pieredzes dēļ ir tiešām interesanti uzklausīt jūsu pieredzi, lai spētu veidot kopīgu redzējumu par lietām.”

Francija ir apņēmusies sniegt visu nepieciešamo palīdzību, lai Ukraina uzvarētu karā pret Krieviju, kā arī militāri stiprināt NATO austrumu flangu. To sarunā ar Latvijas sacīja Francijas parlamenta - Nacionālās asamblejas - Nacionālās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Tomā Gasilū. Augstā amatpersona kopā ar vēl vairākiem kolēģiem šodien viesojās Saeimā, kur tikās ar Latvijas parlamentāriešiem, lai uzklausītu viņu viedokli par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī par Latvijas ieguldījumiem savā aizsardzībā. Tomā Gasilū šonedēļ apmeklē visas trīs Baltijas valstis. Un izvēlētais brauciena laiks nav nejaušs, jo pēc dažām dienām apritēs gads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Gasilū sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka šai vizītei ir vairāki mērķi: „Pirmkārt, mēs vēlamies apliecināt Francijas stratēģisko solidaritāti Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. Otrkārt, mēs vēlamies izvērtēt starptautisko atbalstu Latvijā un Baltijas valstīs, tāpēc mēs apmeklēsim franču karavīrus, kuri ir dislocēti Igaunijā un Lietuvā. Trešais mērķis ir apmainīties ar viedokļiem par situāciju gan šeit uz vietas, gan Ukrainā. Mums tas ir īpaši interesanti, jo tieši Baltijas valstis bija trauksmes cēlējas pirms Krievijas iebrukuma pērn 24.februārī. Gan Baltijas valstu ģeogrāfiskā novietojuma, gan vēsturiskās pieredzes dēļ ir tiešām interesanti uzklausīt jūsu pieredzi, lai spētu veidot kopīgu redzējumu par lietām.”

Kara fronte Ukrainā ir arī Latvijas aizsardzības līnija. To Latvijas Radio atzina aizsardzības ministre Ināra Mūrniece no „Nacionālās apvienības”. Gada laikā kopš kara sākuma Latvijas aizsardzības spējas, neraugoties uz būtiskiem munīcijas un citu resursu ziedojumiem Ukrainai, nav mazinājušās, turklāt arī militārajām precēm ir derīguma termiņi, tāpēc tās labāk likt lietā, kur tiešām nepieciešams - uzsvēra Mūrniece. Viņa arī apgalvoja, ka sākusi revīziju aizsardzības nozares iepirkumos, par kuriem sabiedrībai ir radušās šaubas, sevišķi augoša un slepeni tērēta budžeta apstākļos.

Krustpunkta diskusija. Ir pagājis turpat gads kopš Krievija atklāti un plaši iebruka Ukrainā. Līdz pēdējam brīdim daudziem šķita neticami, ka 21.gadsimtā Eiropā kaut kas tāds ir iespējams. Emociju spektrs šī gada laikā ir bijis plašs, no bailēm līdz dusmām, izmisuma un cerībām, kas bija jūtams arī sabiedriskajos un politiskajos procesos. Ko Latvijā ir mainījis karš Ukrainā šī gada laikā? Kādas pārmaiņas ir notikušas sabiedrībā, politikā, vai esam pieradusi un "pielāgojušies karam"? Vai joprojām jūtamas bailes no karadarbības šeit tikpat saasināti, kā tas bija pērn pavasarī? Cik daudz esam gatavi upurēt, lai atbalstītu Ukrainu un kā atšķiras sabiedrības "slāņi"? Kā karš mainījis prioritātes sabiedrībā un valstī kopumā. Kādu redzam savu nākotni un vai valstij ir vienots redzējums?  Raidījuma viesi: politologs Andis Kudors, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds, socioloģe, SKDS pētniece Ieva Strode un biedrības "Latvijas platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS) direktore Inese Vaivare.  

ASV prezidents Džo Baidens šodien, 20. februārī, negaidīti ieradās Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, kur viņš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Baidens apmeklēja Kijivu tikai četras dienas pirms 24.februāra, kad apritēs gads kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Nepārprotami šī apciemojuma mērķis bija apliecināt ASV stingro atbalstu Ukrainai. Viedokli izsaka Vidzemes augstskolas prorektors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Šajā nedēļā mēs ļoti daudz runāsim par to, kas ir noticis pēdējā gada laikā, kā tas mūs ir ietekmējis un mainījis un kāda tam būs arī nozīme tālākajos notikumos. Piektdien, 24. februārī, apritēs gads, kopš mēs pamodāmies ar tām briesmīgajām ziņām, ka Eiropa atkal ir sācies karš. Tas, kam daudzi nespēja noticēt, bija noticis - Krievija bija uzbrukusi Ukrainai. 24. februārī visi pieplaka pie ekrāniem, radioaparātiem vai citiem informācijas nesējiem. Tajā laikā daudzi arī viņu iepazina - cilvēku, par kuru iepriekš Latvijā daudzi nebija dzirdējuši. Viņa iedrošinošā pārliecība, ka ukraiņi spēj un kā ukraiņi aizsargās savu valsti, gandrīz vai nomierināja. Vēlāk gan viņš kādā brīdī atzina, ka pats nemaz tik ļoti pārliecināts par savu teikto nebija, bet tajā brīdī tas bija ļoti vajadzīgs un kopš tā laika daudz viņi ir klausījušies un klausās joprojām. Runa ir par tolaik Ukrainas prezidenta biroja padomnieku Oleksiju Arestoviču. Šogad gan viņam nācās iesniegt atlūgumu, un viņš prezidenta komandā vairs nav. Bet šodien viņš Krustpunktā Lielās intervijas viesis.    Saruna ar Oleksiju Arestoviču oriģinālvalodā.   Plašāk un padzilināti par notikumiem un procesiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā, un to, kā notiekošais ietekmē Latvijas drošības situāciju, klausies raidierakstā Drošinātājs.

Ilūzijas par Krieviju kā uz sadarbību vērstu partneri ir zudušas, un tas ir vairojis Rietumu saliedētību. Tas ir viens no secinājumiem Minhenes drošības konferencē. Kā Latvijas Radio teica Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa, šobrīd ir vairāk nekā skaidrs, ka Krievija ir agresors, tā ir veikusi katra noziegumus un tai ir jāsaņem sods. Otrs būtisks secinājums drošības konferencē saistīts ar pastāvīgas palīdzības sniegšanu Ukrainai, jo kara gads ir parādījis, ka tam nebūs ātra risinājuma. Un, treškārt, drošības riski ir jāskata daudz plašāk nekā tikai Krievijas kontekstā, teica Ozoliņa.

Vitālijs Manskis ir Putina opozicionārs, kurš Krieviju pameta jau pirms astoņiem gadiem, pēc Krimas aneksijas. Tur viņam bija veiksmīga producenta karjera lielākajos televīzijas kanālos, taču Ukrainā dzimušais režisors, piekļūdams varas spicei, izlēma par labu režīmu atmaskojošu filmu uzņemšanai. „Putina liecinieki”, „Gorbačovs. Paradīze” un „Saules staros” – dokumentāls stāsts par Ziemeļkorejas realitāti – ir pasaules slavu iekarojusī Manska zelta klasika. Iespējams, tagad tai piepulcēsies kopā ar ukraiņu režisoru Jevhenu Titarenko tapusī filma „Austrumu fronte”, ko 24.februārī pirmizrādīs Berlīnes filmu festivālā, bet 8.martā – Rīgā Manska izveidotajā “Artdocfest Riga”. Saruna ar Vitāliju Manski par to, kāpēc viņš šobrīd izlēmis par labu nevis Krievijas, bet Izraēlas pilsonībai, un ko viņš domā par Krievijas nākotni.

Laiks kārtējam nedēļas nogales svarīgāko notikumu apskatam. Temati dažādi – atkal runājam par valsts budžeta projektu, kas jau nodots izskatīšanai Saeimas komisijās un kas neapmierina daudzus, tostarp pedagogus, kuri atkal ir gatavi streikot, ja netiks izpildītas viņu prasības. Runājam arī par prasību nokārtot valsts valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļauju saņemšanai. Iekšlietu ministrs rosināja to ieviest pakāpeniski, bet partneri koalīcijā tam nepiekrita. Rīgas teritorijas plāns beidzot varēs stāties spēkā, jo tagadējais reģionālās attīstības ministrs atcēlis iepriekšējā ministra rīkojumu par plāna apturēšanu. Ir arī citi notikumi, kurus analizējam kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Kā jau iepriekš prognozēts, 1.maijs nebūs tā diena, kad visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem obligāti kabatā būs personas apliecība, saukta arī par ID karti, ar noteikumu, ka personai būs derīga pase. Vai tas nozīmē, ka rindas pēc dokumentiem mazināsies, kā arī, kas būs ar atlaižu piemērošanu sabiedriskajā transportā, situāciju raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis un valsts SIA "Autotransporta direkcija" sabiedrisko attiecību vadītājs Viktors Zaķis. "Personas apliecība ir vēlama visiem. Šobrīd vēl likums nav grozīts un ir spēkā prasība, ka līdz 1. maijam to iegūt, bet Saeimā notiek virzība un pāris nedēļu laikā varētu apstiprināt, ka personas apliecība (ID karte) būs jāiegūst tajā brīdi, kad būs beidzies derīguma termiņš tam personu apliecinošajam dokumentam, kas cilvēkam ir, vienalga, vai tā ir esošā personas apliecība vai pase," skaidro Uldis Apsītis. "Ja tai būs beidzies derīguma termiņš un jūs nāksiet uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu, neatkarīgi no tā, kuru dokumentu gribat, būs jāsaņem arī e-ID karte vai personas apliecība. Komplektā ar pasi būs jāņem arī apliecība, nebūs tā, ka jāiet ņemt apliecība obligāti, ja šobrīd ir derīga pase." Šis lēmums Saeimai jāpieņem steidzamības kārtā. Apsītis mudina tos, kas iestājušies rindā, noteikti izņemt personas apliecību, jā, tas nebūs obligāti, bet tā noderēs ikdienas dzīvē. "Ja neesat nevienā rindā pieteikušies un dokuments derīgs vairākus gadus, tad nevajag pieteikties. Šobrīd, ja skatāmies pēc dokumentu derīguma termiņiem, šajā un nākamajā gadā kopumā beidzas ap diviem miljoniem Latvijas valsts iedzīvotāju derīguma termiņš dokumentiem. Sākot ar 2025. gadu vidu pieprasījums pēc dokumentiem būtiski samazinās," atzīst Uldis Apsītis. Viktors Zaķis arī mudina neatlikt e-ID kartes izņemšanu.  "Šobrīd nav īsti zināms termiņš, kad stāsies spēkā, ka uzrādīšanai derīga būs tikai e-ID karte. Lēšam, ka šī gada otrajā pusgadā sāksim ieviest, kādu brīdi būs dubultā sistēma, ka tie, kas izņēmuši e-ID karti, varēs braukt pēc jaunās sistēmas, kas nebūs paspējuši - lietot apliecības," norāda Viktors Zaķis. "Kādā brīdī dubultā grāmatvedība pazudīs, plānojam, ka tās varētu būt nākamā gada sākumā, kad pāriesim tikai uz e-ID kartēm. Tas atkarīgs no tā, cik būs izņēmuši e-ID kartes." Viktors Zaķis pats dalās pieredzē par personas apliecības iegūšanu un atzīst, ka sistēma ir apgrūtinoša, bet ir izdarāms un paveicams.

Kopš skaļākā kukuļņemšanas skandāla Eiropas Parlamenta vēsturē ir pagājuši aptuveni divi mēneši. Tomēr pārmaiņas ētikas un caurskatāmības noteikumos, kas mazinātu korupcijas riskus, vēl tikai top. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kurus atbalsta arī Eiropas Savienības tiesībsardze Emīlija O’Reilija. Viņa uzskata, ka jāstiprina iedzīvotāju uzticība Eiropas iestādēm un jāpastiprina pret-korupcijas rīki. Viena no idejām - deputātiem kādu laiku pēc amata atstāšanas varētu liegt strādāt lobēšanas biznesā. Mūsu korespondents Artjoms Konohovs Strasbūrā tikās ar tiesībsargu O’Reiliju, lai dzirdētu viņas skatījumu uz pārmaiņām, kas nepieciešamas Eiropas Savienības pārvaldes sistēmā.

Saeima sākusi šā gada valsts budžeta izskatīšanu komisijās, bet daudzi ar to ir neapmierināti. Tostarp ar to, kas atvēlēts veselības aprūpei un izglītībai. Budžets ir viens no sarunas tematiem šajā stundā, jo tā pieņemšana Saeimā ir viena no galvenajām valdības rūpēm. Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Juris Jurāns un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Latvijas iedzīvotāji ikdienā vēl joprojām lieto liellitrāžas padomju standarta sašķidrinātās naftas gāzes balonus. Tie iepriekšējos gados ik pa laikam ir izraisījuši eksplozijas. Egita Kancāne, gāzes balona sprādzienā cietusī: „Viņš palaida roku, viss, ko es atceros kā tādā kino kadrā - visa zeme ir ar zilām liesmām.” Pagājušajā gadā gāzes balona sprādziens Kurzemē beidzās traģiski. Laura, vārds mainīts: „Viņš bija smagā stāvoklī, mēs pat zārku netaisījām vaļā…” Atbildīgās amatpersonas neredz pamatu kaut ko mainīt gāzes balonu apritē un atbildību atstāj pašu patērētāju ziņā. Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja: „Gāze ir gāze, kamēr to lietos mājsaimniecībā šādā veidā, kaut kādi nelaimes gadījumi būs.” Kādēļ pirms vairākiem gadiem izplēnēja politiķu plāni izņemt no aprites padomju standarta gāzes balonus, lai tos aizvietotu ar drošākiem, pētām Atvērto failu pusstundā.  

“Kad biju palicis vienīgais savas jomas speciālists slimnīcā, man pazuda bailes. Es sapratu – vai nu es to daru vai nu cilvēks mirst,” saka ķirurgs Romāns Bondarenko Čerņihivas pilsētā, Ukrainā. Par dzīvi aplenkumā starp kara hospitāli un civilo slimnīcu Romāns stāsta sarunā ar Tāli Eipuru.    Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par to, vai Moldovā tiešām gaidāms apvērsums un kāpēc to nevarētu novērst NATO karavīru iejaukšanās, kā arī par Ungārijas ārlietu ministru Baltkrievijā un lādiņu potenciālo deficītu Ukrainas armijas krājumos.    Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.    Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs       

Zemkopības ministrs Didzis Šmits no „Apvienotā saraksta” tiksies ar Latvijas lielāko pārtikas tirdzniecības ķēžu pārstāvjiem. Kā norāda Zemkopības ministrijā, tikšanās laikā pārrunās jautājumus par vietējās izcelsmes pārtikas nepamatotu cenu sadārdzinājuma novēršanu. Šmits tiksies arī ar Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvjiem.

Joprojām pasaules uzmanība ir pievērsta traģiskajām sekām, kādas izraisījušas zemestrīces Sīrijā un Turcijā. Šodien lielāku uzmanību pievērsīsim Sīrijai, kas jau pirms zemestrīces ir smagi cietusi pilsoņu karā, un šī iemesla dēļ arī palīdzību sniegt tur ir grūtāk. Satraucoši jaunumi pienāca no Moldovas, kur atklātībā nākušas ziņas par Krievijas gatavotu varas maiņu valstī. Moldovas prezidente saka, ka, pateicoties Ukrainas nodotajai izlūku informācijai, Moldovas varas iestādes šobrīd situāciju kontrolē un cer, ka apvērsums, tā varētu to nosaukt, ir novērsts. Lūkosim saprast, kāds noskaņojums valda Itālijas valdošajā koalīcijā. Bijušais premjers un viens no koalīcijas partiju līderis Silvio Berluskoni ir paudis nepārprotamu atbalstu Putinam, nosodot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Aktualitātes analizē ārpolitikas eksperts Andis Sedlenieks un Vidzemes augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. Sīrijas nedienas Saskaņā ar 14. februārī izplatītajām ziņām, pagājušās nedēļas zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedzis 41000. Nepilni 6000 no šiem upuriem attiecas uz Sīrijas ziemeļrietumu rajoniem, pie tam, ja stihijas skartajā Turcijas daļā jau drīz pēc notikušā sāka darboties profesionālas glābēju komandas ar attiecīgu tehnisko aprīkojumu, tad Sīrijas daļā iedzīvotāju glābšana lielākoties bija viņu pašu ziņā. Galvenais iemesls ir tas, ka lielu daļu no zemestrīces skartajām Sīrijas provincēm joprojām kontrolē Bašara Asada režīmam opozicionāri spēki, starp kurām pie tam pastāv savstarpēji konflikti. Kā galvenā te jāmin Sīrijas Revolucionāro un opozīcijas spēku nacionālā koalīcija ar tās izveidoto Sīrijas Pagaidu valdību un Sīrijas Nacionālo armiju. Tā ir plaša dažādu pamatā islāmiskas ievirzes grupu koalīcija, kuru atbalsta Turcija. Otra lielākā ir no šīs pirmās pirms pieciem gadiem atšķēlusies Sīrijas Glābšanas valdība ar tās bruņotajām vienībām. Nevienai no šīm grupām, protams, nav attīstīta un attiecīgi apgādāta glābšanas dienesta. Zināms atspaids ir „Baltās ķiveres” – brīvprātīgo organizācija, kura līdz šim nodarbojusies ar civiliedzīvotāju glābšanu pēc Asada režīma un tā sabiedrotās Krievijas spēku apšaudēm un uzlidojumiem. Tagad tās pieredze lieti noder zemestrīces sagrauto ēku drupās aprakto glābšanā. Līdz šim humānā palīdzība opozīcijas kontrolētajiem Sīrijas ziemeļrietumiem no Turcijas tika piegādāta tikai caur vienu robežpunktu, un vēl pirmdien Apvienoto Nāciju palīdzības sniegšanas vadītājam Mārtinam Grifitsam nācās atzīt, ka atbalsta sniegšana zemestrīcē cietušajiem Sīrijas ziemeļrietumos līdz šim nesekmējoties. Galu galā vakar Damaskas režīms piekrita vēl divu robežpunktu izmantošanai, un caur tiem ieradās pirmie palīdzības konvoji. Starptautisko atbalstu saņem arī Asada režīms, taču joprojām pastāv šaubas, vai un kad kaut kas no tā nonāks opozīcijas kontrolētajos valsts rajonos. Līdz šim palīdzības saņemšanu no Damaskas valdības kontrolētās teritorijas negrib pieļaut arī radikāli islāmistiskā opozīcijas grupa „Levantes Atbrīvošanas organizācija”, kas kontrolē lielu daļu no zemestrīces skartās Idlibas provinces. Kremlim draudzīgās balsis Iekšpolitisku viļņošanos Itālijā nule izraisījis valdībā ietilpstošās partijas „Forza Italia” dibinātājs un priekšsēdētājs Silvio Berluskoni. Runādams ar presi pēc nobalsošanas vietvaru vēlēšanās Milānā, 86 gadus vecais politiķis un preses magnāts izteicās: „Lai es runātu ar Zelenski?! Ja es būtu premjerministrs, es nekad tur nedotos, jo mēs redzam viņa valsts izpostīšanu un viņa karavīru un civiliedzīvotāju slaktiņu. Būtu pieticis, ja viņš beigtu uzbrukumus divām autonomajām republikām Donbasā, un nekas tāds nenotiktu. Tā ka es šī kunga rīcību vērtēju ļoti, ļoti negatīvi.” Vēl vecišķais politikānis piemetināja, ka Savienoto Valstu prezidentam Baidenam vajadzētu piedraudēt Ukrainai ar palīdzības pārtraukšanu, ja Kijivas valdība nevēlas pārtraukt uguni. Tā Berluskoni reaģēja uz Itālijas premjerministres Džordžijas Meloni neseno tikšanos ar Zelenski viņa vizītes laikā Briselē. Premjerministre, partijas „Itālijas brāļi” pārstāve, līdz šim noteikti atbalstījusi Ukrainu tās karā pret Krieviju un paudusi sarūgtinājumu, ka netika aicināta uz Parīzi, kad Zelenskis tur tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Savukārt Itālijas opozīcijas pārstāvji jau izteikušies, ka šāda viņu valsts apiešana neesot nekāds brīnums, ja ievēro, kādi spēki veido tās valdību. Berluskoni, kā zināms, nekad nav slēpis savu draudzību ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, un simpātijas Kremļa saimniekam savulaik paudis arī trešā Meloni koalīcijas partnera – labēji populistiskās partijas „Līga” – vadītājs Mateo Salvini. 12. un 13. februārī notikušās vietvaru vēlēšanas divos lielākajos Itālijas reģionos – Lombardijā un Lacio – gan liecina, ka Itālijas sabiedrības simpātijas pieder Meloni politikai. Partija „Itālijas brāļi” šajās vēlēšanās startējusi vispārliecinošāk, atņemot daļu balsu arī saviem koalīcijas partneriem. Interesanti, ka Berluskoni publiskais uznāciens notiek laikā, kad pavisam tuvu ir pilna mēroga karadarbības sākuma gadadiena un Krievija aktivizējusi savus pūliņus frontē. Var tikai minēt, vai tā ir nejauša sakritība, vai daļa no Kremļa mērķtiecīgiem centieniem, pie kuriem varētu būt pieskaitāma arī Ungārijas ārlietu ministra Petera Šijarto nesenā vizīte Baltkrievijā, šādi pārkāpjot pašpasludinātā prezidenta Lukašenko diplomātisko blokādi no Rietumu puses. Iespējamie Kremļa tīkojumi Moldovā Februāra sākumā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā vienam no Kremļa propagandas ruporiem paziņoja, ka „kolektīvie Rietumi” gatavojot nākamās Ukrainas lomai Moldovu. Tas nepārprotami tika uztverts kā mājiens, ka Maskava varētu mēģināt destabilizēt situāciju nelielajā Ukrainas kaimiņvalstī, kuru nozīmīgi skārušas kara sekas. Strauji samazinājušās gāzes piegādes no Krievijas, un dabasgāzes un elektrības cenas Moldovā palielinājušās, attiecīgi, septiņas un četras reizes. To nav kavējušies izmantot Moldovas opozīcijas pārstāvji, organizējot regulāras protesta demonstrācijas pret proeiropeiskās prezidentes Maijas Sandu valdību. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pagājušajā ceturtdienā uzrunādams Eiroparlamenta deputātus Briselē, paziņoja, ka Ukrainas slepenajiem dienestiem izdevies pārtvert Kremļa plānu situācijas destabilizēšanai Moldovā. Vēlāk šīs ziņas apstiprināja Moldovas Izlūkošanas un drošības dienests. Savukārt piektdien, Krievijai veicot kārtējo masīvo raķešu uzbrukumu Ukrainai, divas raķetes, izšautas no krievu karakuģa Melnajā jūrā, ceļā uz Rietumukrainu šķērsoja Moldovas gaisa telpu. Šai sakarā uz ārlietu ministriju Kišiņevā tika izsaukts Krievijas vēstnieks, bet dažas stundas vēlāk par demisiju paziņoja Moldovas premjerministre Natālija Gavriļica. Kā demisijas iemeslu viņa minēja nespēju tikt galā ar visām krīzēm, kuras izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu. Prezidente Sandu pateikusies līdzšinējai premjerministrei par paveikto un jau nominējusi viņas pēcnācēju – savu līdzšinējo padomnieku drošības jautājumos, ekonomikas un vadības speciālistu Dorinu Rečanu. Pirmdien arī pati prezidente apstiprināja, ka Kremlis plānojis gāzt viņas valdību. Šai nolūkā valstī bijis paredzēts iepludināt lielāku skaitu Krievijas, Baltkrievijas, Serbijas un Melnkalnes pilsoņu, kuriem bija jāizraisa masu nekārtības, lai gāztu likumīgo valsts varu un izveidotu Moldovā Kremļa kontrolētu valdību. Nekādi konkrēti pierādījumi šim plānam pagaidām nav publiskoti, taču 14. februārī Moldova paziņojusi, ka valstī tiks liegts iebraukt vairākiem tūkstošiem Belgradas futbola komandas „Partizan” līdzjutēju, kuri grasījās apmeklēt spēli ar komandu „Šerif” separātiskās Piedņestras republikas galvaspilsētā Tiraspolē. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar mākslas zinātnieci un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci par pārmaiņu laiku mākslu, kultūras un ideoloģijas attiecībām, kolekcionāriem un politiku. Kā arī to, kāpēc Latvijas laikmetīgā māksla nav īpaši sociāli aktīva tēmu izvēlē. Nule kā Latvijas Mākslas muzejā atklāta ekspozīcija "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla no 1985. līdz 1991. gadam", kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociāli politisko pārmaiņu laikā. Tajā pašā nedēļā mēs arī piedzīvojām, ka Krievijas oligarha Pjotra Avena porcelāna izstādi mēģināja izmantot Eiropas Savienības sankciju ignorēšanai. Tas ir, izmantojot politiskiem mērķiem. Māksla un vara un attiecīgi arī brīvības jautājumi ir jēdzieni, par kuriem ir vērts runāt vienmēr. Māra Lāce: Ēzopa valodā mūs mācīja ļoti runāt padomju laiks, kad ļoti daudz dažādos kultūras produktos, ja tā var atļauties teikt, bija iekodēts šis Ēzopa valodas vēstījums, vai tas bija teātris, vai tā bija dzeja. Mazāk vizuālā mākslā. Bet tieši vizuālajā mākslā, man liekas, šī Ēzopa valoda parādījās diezgan pamatīgi tieši 80. gadu vidū un 80. gadu otrajā pusē.  Viena viena lieta, kur tā parādījās bija plakātu māksla. Ļoti interesanti un daži piemēri ir arī izstādē, kur mēs redzam ar kādu ironiju un ar sava veida sarkasmu vēršas par atsevišķām tēmām mākslinieki. Tā tēlainā valoda pavisam noteikti ir māksla vajadzīga arī. Kaut vai, ja mēs skatāmies tos pašus Poikāna [Ivara] darbus, vai kad mēs skatāmies "Maigo svārstību", pēc tam tā nosauktās grupas, darbību, kā tā parādās un realizējas atsevišķu autoru darbos. Izstādē diemžēl nav pārstāvēti visi "Maigo svārstību" dalībnieki. Bet, starp citu, to kaut kā toreiz man liekas, ka skatītājs ļoti pašsaprotami pieņēma. Kas notiek gan ar tekstiem, gan arī ar darbiem, ja šie zemteksti vairs nav nolasāmi un ja viņi vairs nav aktuāli. Kas tad notiek ar mākslas darba vērtību? Māra Lāce: Domāju, ka tā valoda diez vai tik ļoti pazūd, tomēr domāju, ka kaut kāda pārnests notiek. Bet vispār šis jautājums par mākslas darba vērtību ir ļoti interesants, jo kurā brīdī tā vērtība nevis, ja tā var teikt, samazinās, bet pieaug. Šeit es nedomāju pat mantisko vērtību, kaut gan tas viss ir ļoti cieši saistīts arī. Bet kurā brīdī kaut kas mums kļūst ļoti nepieciešams, es tā varbūt varētu atbildēt.  Ja skatāmies 20. gadsimta 20. gadu sākums, tā sauktā Rīgas mākslinieku grupa - modernisti, kas ienāk un nostājās pilnīgi absolūti kontrā nostājas pret tā saukto vecāko paaudzi, ko pārstāv, teiksim, Tillberga Rihards Zariņš, Jānis Kuga un vēl atsevišķi autori. Viņi ienāk kā viena vienota, izskatās kā ļoti vienota straume, kā tāda grupa, kur pēc tam izrādās, ka viņi galīgi nav vienoti, tik ļoti dažādi, sastrīdas un šķiras viens no otra. Bet viņi tajā pārmaiņu laikā ar savu mākslu ienes vēl kaut ko no pārmaiņu elementa. Un pienāk viens brīdis, kad šie darbi, kas radīti noteiktajā laikā, viņi iegūst kaut kādu vēl savu papildus vērtību. Te ir tāda netveramā lieta, ko nozīmē labs mākslas darbs. Es nezinu, man ir ļoti grūti uz to atbildēt. Atgriežoties pie perioda, par ko ir stāsts arī izstādē, māksliniece Helēna Heinrihsone saka, ka viņai saglabājies kopš tiem laikiem naids pret daiļslidošanu un neļķēm. Vai jums ir līdzīgs riebums pret kaut kādiem procesiem, kuriem ir saistība ar šāda veida atmiņām. Māra Lāce: Runājot par neļķēm, es uzreiz varu teikt, ka es pievienojos Helēnai Heinrihsonei, lai gan man ļoti patīk ziedi, dažādi, bet ļoti nepatīk neļķes. Tas es domāju, ka kaut kādā veidā laikam tiešām nāk no tā laika.  Ziniet, es kā viena no tām trakākajām lietām un smagākajām priekš sevis izjutu to, ka tomēr bija tik ārkārtīgi daudz ierobežojumu ceļošanai, pareizāk sakot, tu īsti nekur nevarēji normāli tikt. Tad, kad atvērās robežas, un kad tu pabrauci pa pasauli, bija šīs iespējas un ka tu pēkšņi saprati, ka viss tas, ko tu savā laikā esi mācījies arī mākslas vēsturē un skatījies melnbaltās ilustrācijas, ka tu pēc tam redzi, ka tas viss ir bijis praktiski savādāk. Tad tu iegūsti to pieredzi. Tā bija mana viena no lielākajām traumām. Un es to izjutu, tiešām to reāli izjūtu kā pāri nodarījumu sev. Citādi jau mēs dzīvojam katrs savu dzīvi, tādu, kāda viņa bija. Muzejā jau bija ļoti interesanti. Tad jums vienkārši ir riebums pret reprodukcijām? Māra Lāce: Starp citu, jā, varētu teikt, melnbaltām reprodukcijām, kur neko nevar redzēt.  Muzejā mēs padomju laikā ļoti saskārāmies tomēr ar cenzūru. Tā kā var teikt, ka man ir sava veida naids pret to. Tagad man ir atļāvušies atsevišķos gadījumos pārmest, ka es esmu pārāk liberāla, ka es pārāk daudz ko, varbūt atļauju. Bet cenzūra, man likās, ka tas ir kaut kas briesmīgs, ka kaut kādu pat sīkumu dēļ, vai tas autors ir emigrējis, vai tas autors ir savā "Baltars" šķīvī ir izveidojis sarkanbaltsarkano karogu, un tāpēc to priekšmetu nedrīkstēja eksponēt. Manā skatījumā tās ir lietas, kas ļoti ierobežo. Tas jau nenozīmē, ka šobrīd mēs nestrādājam drusku savādākas, bet tomēr sava veida cenzūras apstākļos.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir jāmaina - par to jau labu laiku runā galvaspilsētā, kura pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iegulda visvairāk, kamēr pašai pietrūkst naudas infrastruktūras sakārtošanai un citām lietām. Šogad no visām pašvaldībām astoņām jāveic iemaksas šajā fondā - tā ir Rīga un vēl septiņas galvaspilsētai tuvu esošas pašvaldības. Pāris ir tādas, kas saņem samērā nelielu dotāciju līdz 200 tūkstošiem eiro, parējām dotācijā ir no nepilna miljona līdz pat 26 miljoniem erio liela. Arī valdība apņēmusies veikt izmaiņas šajā sistēmā. Krustpunktā diskutējam, kādas izmaiņas nepieciešanas un būtu iespējamas. Raidījuma viesi: Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka. Sazināmies ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līgu Sausiņu un Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andri Rāviņu.  

Ēnu ekonomikas īpatsvars nepieaug un pagājušais gads nodokļu ieņēmumos bijis veiksmīgs. Tā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme. Viņa sacīja, ka dienestā ir mehānismi, lai atpazītu situācijas, kad uzņēmējam ir grūtības nodokļu nomaksā vai arī uzņēmējam ir tāds „darbības modelis – nemaksāt”. Jaunzeme sacīja, ka dienestam izdodas rezultātus sasniegt sarunu ceļā:

Valdība 2023. gada budžetā noteikusi piecus prioritāros attīstības virzienus – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, kā arī dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Iekšējai un ārējai valsts drošībai paredzēts novirzīt vairāk par 1 miljardu. Ir paredzēti līdzekļi Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanai, pretgaisa aizsardzības ierīču iegādei, kā arī iekšlietu dienestu aprīkojuma iegādei un operatīvo dienestu krīžu centru izveidei reģionos. Izskanējuši vērtējumi, ka Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas budžeta kontekstā vienīgās var justies apmierinātas. Premjera un finanšu ministra bieži pieminētā ekonomikas transformācija paredz arī pedagogu algu pieaugumu, finansējumu zinātnei un pētniecībai. Tomēr pedagogus pārstāvošā arodbiedrība nav līdz galam pārliecināta par nozarei dotajiem solījumiem. Savukārt veselības aprūpei budžetā paredzēti papildus gandrīz 80 miljoni eiro. Daļu šīs summas paredzēts novirzīt algu paaugstināšanai sanitāriem un medmāsām. Vienlaikus, piemēram, slimnīcu vadītāji aicina ārstniecības iestādēm budžetā paredzēt vairāk līdzekļu, citādi būs mazāk apkalpotu pacientu un vairāk tikai par maksu sniegtu pakalpojumu. Runājot par budžeta projektu, Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs no „Jaunās Vienotības” vērsa uzmanību arī pensiju fonda nostiprināšanai.

Valsts budžets iesniegts Saeimā, Turcijā - postoša zemestrīce, Ukrainas prezidents devies vizītē uz Londonu, Parīzi un Briseli. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti Alīna Lastovska (portāls "Delfi"), Jānis Domburs un Anita Daukšte (TV24).  

Ir divi iespējamie varianti, kā turpmāk varētu izskatīties un strādāt Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), intervijā Latvijas Radio norādīja komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, kas jaunajā amatā nostrādājusi nedēļu. Vadītājai ir bijušas jau vairākas apspriedes ar kolēģiem, kur secināts, ka ir nepieciešama sadarbība ar citām valsts struktūrvienībām.

Studijas programmas krievu valodā Latvijas augstskolā nebūs iespējamas. Satversmes tiesa lēmusi, ka ierobežojums īstenot privāto augstskolu un koledžu programmas krievu valodā Latvijā ir tiesisks, jo tā nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Spriedumā arī ņemtas vērā Latvijas okupācijas sekas un krievu valodas ierobežojuma nepieciešamība. Tikmēr mācīt studentus kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām varēs, un šo valodu ierobežošana neatbilst Satversmei. Viedokli izsaka Privāto augstskolu rektoru asociācijas vadītājs, augstskolas "Turība" rektors Aldis Baumanis.

Krustpunktā izjautājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.  

“Bahs ir liekulis,” saka Ukrainas pirmais skeletonists Vladislavs Heraskevičs, komentējot Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta aizstāvēto ideju par krievu un baltkrievu sportistu pielaišanu dalībai olimpiskajās spēlēs.    Ko pasaules līmeņa sportistam nozīmē kļūt par aktīvistu, voluntieri un cilvēku, kurš Mariuopoles bērniem var atgriezt sejā smaidu, – par to ar Vladislavu, kurš skeletonā izsities, pateicoties latviešiem Dukuriem, sarunājas Dīvs Reiznieks.   Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros Ukrainas prezidenta Zelenska ārzemju vizīšu nozīmi un tulkos jaunākās vēsmas Vašingtonas varas gaiteņos.   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Pat gribēdami, Saeimas deputāti nespēj tikt klāt ministriju budžetiem strukturētā veidā, lai tos varētu analizēt un saprast, kuri tēriņi ir lietderīgi un kuri nē, tā intervijā Latvijas Radio norādīja Saeimas deputāts un frakcijas „Progresīvie” priekšsēdētājs Kaspars Briškens. Tēriņu izpratne ir apgrūtināta, norāda Briškens. Kā zināms, Saeimā šodien, 9. februārī, nonāks šī gada budžeta projekts, ko koalīcija nodēvējusi par „ekonomikas transformācijas budžetu”.

Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc būtības konceptuāli atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) priekšlikumu izmaiņām Personu apliecinošu dokumentu likumā, ar ko paredzēts atteikties no 1. maija kā datuma personas apliecības obligātai saņemšanai. Reizē tiks saglabāta pieeja, ka ar laiku personas apliecība visiem iedzīvotājiem kļūs par obligāti nepieciešamu dokumentu. Piemēram, ja iedzīvotājam vēl nebūs personas apliecība, tad, beidzoties pases derīguma termiņam, būs pienākums izņemt vai nu tikai personas apliecību vai, ja vēlēsies, klāt arī pasi. Plašāk skaidro Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Kijivas samits – principiāls atbalsts un principiālas prasības. Zemestrīces politiskie pēcgrūdieni. Dīvainā sāga ar Ķīnas spiegu balonu. Aktualitātes pasaulē analizē ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jēgermanis. Zemestrīces politiskie pēcgrūdieni 6. februārī spēcīga zemestrīce satricināja Turcijas teritoriju uz ziemeļaustrumiem no Vidusjūras un Sīrijas ziemeļrietumus. Tā tiek raksturota kā viena no spēcīgākajām zemestrīcēm pēdējās desmitgadēs un arī viena no spēcīgākajām visā Turcijas vēsturē. Konkrētais reģions līdzīgu kataklizmu nav pieredzējis pēdējos divsimt gadus. Šobrīd oficiāli reģistrēto upuru skaits jau pārsniedzis astoņus tūkstošus, un nākas bažīties, ka šis skaitlis var izrādīties vēl lielāks. Iemesls ir ne tikai zemestrīces spēks, bet arī vairāki citi faktori. Pirmkārt, grūdieni sākās agrā rīta stundā, kad iedzīvotāji pamatā atradās savos mājokļos. Otrkārt, tas, ka nopietnas zemestrīces attiecīgo reģionu sen nav piemeklējušas, acīmredzot izraisījis atslābinātu attieksmi pret potenciālajiem draudiem, un daudzas ēkas šeit celtas, neievērojot visas seismiskās drošības prasības. Treškārt, reģionā šobrīd ir samērā auksts laiks, kas samazina zem ēku drupām aprakto izdzīvošanas iespējas. Un, visbeidzot, kas attiecas uz zemestrīces skarto Sīrijas daļu, palīdzības sniegšanu nopietni apgrūtina militāri politiskā situācija. Pazemes grūdienos cietuši rajoni, kurus tikai daļēji kontrolē Damaskas režīms. Daļa no teritorijas ir faktiskā Turcijas un tās atbalstīto vienību varā, bet daļu savās rokās tur musulmaņu sunītu militārā grupa „Levantes atbrīvošanas organizācija”, kuru ASV atzinušas par teroristisku. Arī pirms zemestrīces Sīrijas pilsoņkarā cietušajam reģionam bija nepieciešama humānā palīdzība, kas valdības nekontrolētajām vietām tika piegādāta pamatā caur Turciju – tieši to Turcijas daļu, kuru tagad izpostījusi stihija. Asada režīma pārstāvji jau aicinājuši rietumvalstis atkāpties no savas sankciju politikas un uzsākt palīdzības piegādes pa Damaskas valdības kanāliem, ko ne Vašingtona, ne Londona nevēlas darīt, jo neesot pārliecības, ka šī palīdzība tiešām tikšot godīgi nogādāta tiem, kam tā nepieciešama. Tā vietā rietumvalstu valdības nolēmušas izmantot Apvienoto Nāciju un vietējās nevalstiskās struktūras. Tiek izteikti minējumi, cik satricinoša šī zemestrīce varētu būt Turcijas prezidenta Radžipa Taijipa Erdogana politiskajām pozīcijām, kuras viņam jāaizstāv maijā un jūnijā paredzētajās vēlēšanās. No vienas puses, šī ir iespēja sevi pozicionēt kā efektīvu krīzes menedžeri, un Erdogans to nepārprotami cenšas, uzstājoties ar apņēmības pilniem paziņojumiem. Tomēr atbildīgo dienestu sākotnējā reakcija esot bijusi krietni gausa un slikti organizēta, un daļu atbildības par to var nākties uzņemties arī valsts galvam. Pie tam viens no prezidenta politiskajiem jājamzirdziņiem ir bijušas plašās, valsts atbalstītās celtniecības programmas, kuru ietveros celta arī dažā laba no nule sabrukušajām ēkām. Kijivas samits – principiāls atbalsts un principiālas prasības 3. februārī Kijivā notikušajā kārtējā Eiropas Savienības un Ukrainas samitā Briseli pārstāvēja plaša un respektabla delegācija, kurā ietilpa Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, savienības Augstais komisārs ārlietu un drošības jautājumos Žozeps Borels un vairāk nekā desmit citas augsta ranga savienības amatpersonas. Viņu ierašanās karojošās valsts galvaspilsētā apliecina ne tikai atbalstu Ukrainai, bet arī to, ka Kijiva ir relatīvi nodrošināta pret Krievijas triecieniem no gaisa. Visciešākās solidaritātes apliecinājumu netrūkst ne kopīgajā abu pušu paziņojumā, ne izteikumos preses konferencē, kurā uzstājās Šarls Mišels, Urzula fon der Leiena un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tika pausts atbalsts Kijivas miera plānam, kas prasa pilnīgu Krievijas spēku izvešanu no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, t.sk Krimas un Sevastopoles, tāpat deklarēta apņemšanās veidot īpašu centru Hāgā, lai izmeklētu noziedzīgo agresiju pret Ukrainu. Noslēguma paziņojumā minēts, ka konkrētā palīdzība, kuru Kijivai apņēmusies sniegt savienība un tās atsevišķās dalībvalstis, kopumā šobrīd sasniedz apmēram 50 miljardus eiro. Tajā pašā laikā izpalikusi Ukrainā, domājams, cerētā konkrētība iestāšanās sarunu sākuma sakarā. Valsts centieni izpildīt Eiropas Komisijas norādījumus tika raksturoti kā iespaidīgi un vērā ņemami, īpaši pieminot, ka tie notiek smaga kara apstākļos, tomēr ir nepārprotami skaidrs, ka varonība un karotprasme neaizstās nepieciešamo atbilsmi savienības standartiem. Kā smagākais jautājums šai ziņā joprojām ir korupcija, kuras ēna pār Ukrainu jau atkal sabiezējusi tieši pēdējās nedēļās. Nelāgs skandāls satricinājis Ukrainas aizsardzības resoru, izpaužoties ziņām par neadekvāti augstām armijai domātās pārtikas iepirkuma cenām, kam sekoja Ukrainas Drošības dienesta ierosināta izmeklēšana par valsts līdzekļu piesavināšanos. Notikušas plašas kratīšanas, vairāki desmiti amatpersonu atstādinātas vai atkāpušās no amata. Pirms pāris dienām valdošās partijas „Tautas kalps” parlamenta frakcijas līderis Dāvids Arahamija nāca klajā ar paziņojumu, ka uz citu amatu paredzēts pārcelt aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu, taču līdz šim šie apgalvojumi nav guvuši apstiprinājumu. Bīstamais balons Pagājušās nedēļas nogalē plānotā Savienoto Valstu valsts sekretāra Entonija Blinkena vizīte Ķīnas Tautas republikā tika atcelta pēc tam, kad virs Savienoto Valstu teritorijas tika konstatēts gaisa balons – iespējams, Ķīnas palaista spiegošanas ierīce. Tā ielidojusi Savienoto Valstu gaisa telpā virs Aļaskas aizpagājušās nedēļas nogalē, šķērsojusi Kanādas rietumdaļu, tad Savienoto Valstu ziemeļdaļu, t.sk. ballistisko starpkontinentālo raķešu bāzēšanās vietas Montanas štatā. Amerikāņu militāristi atteikušies no domas tūdaļ notriekt atmosfēras augšējos slāņos lidojošo zondi, baidoties, ka atlūzas varētu potenciāli apdraudēt cilvēkus uz zemes. Pats balons tiešus draudus neradīja, jo atradās krietni virs komercaviācijas lidojumu augstuma. Tāpat Pentagons esot novērtējis, ka nozīmīgas izlūkošanas informācijas iegūšanas potenciāls šim lidlīdzeklim esot ierobežots. Galu galā pagājušajā 4. februārī Savienoto Valstu gaisa spēki notrieca balonu virs Atlantijas okeāna netālu no Dienvidkarolīnas štata piekrastes. Ķīna atzinusi, ka balons patiešām palaists no tās teritorijas. Tā esot privāta pētniecības ierīce, kas pamatā vācot meteoroloģiskus datus, un virs Savienoto Valstu teritorijas nonākusi netīšām, par ko Pekina pauda nožēlu. Savukārt pēc balona notriekšanas Pekina nosodīja pārmērīgu spēka lietošanu un solīja attiecīgu rīcību līdzīgās situācijās. Šī nav pirmā reize pēdējo gadu laikā, kad Savienoto Valstu gaisa telpā ielido līdzīgas ķīniešu zondes, taču šoreiz lidlīdzeklis atradās virs amerikāņu teritorijas visilgāko laiku. Republikāņu opozīcijas pārstāvji jau kritizējuši Baidena administrāciju par pārlieku vārgu reakciju, ļaujot Ķīnas komunistu spiegošanas rīkam tik ilgi lidināties virs amerikāņu galvām. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Ir ievēlēta jauna Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), tomēr tas nenozīmē, ka problēmas, kas skāra iepriekšējo CVK sastāvu, būs automātiski atrisinātas. Lielākoties tās saistītas ar iepirkumiem, naudas trūkumu un atkarību no viena IT sistēmu piegādātāja. Kā tās risinās, lai nākamo vēlēšanu norise nav apdraudēta, Krustpunktā analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.  

Valdība šodien, 7. februārī, plāno izskatīt un apstiprināt valsts budžeta likumprojektu šim gadam. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" Latvijas Radio teica, ka budžeta prioritāte ir drošība. Valsts drošībai un ārpolitikai paredzēts atvēlēt papildu 402 miljonus eiro. Ministrs arī norādīja, ka patlaban notiek rūpīga sagatavošanās nodokļu pārskatīšanai, to plāno noslēgt novembra beigās

Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas paredz vairākas lietas. Līdz gada beigām ir pagarināts termiņš Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai un jaunu kapitālsabiedrību izveidei. Līdz ar to uz gadu tiek pagarināta ostu reforma un par pārmaiņām ostu pārvaldībā turpināsies diskusijas Saeimā. Diskusijas par ostu pārvaldību ilgst jau vairākus gadus. Pret grozījumiem Ostu likumā pat tika vākti paraksti, bet 5% savākto parakstu bija par maz, lai ierosinātu referendumu. Bijušais Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver - ostu pārvaldēs jādarbojas savas jomas profesionāļiem, nevis politiskām personām. Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus Ostu likumā, kuru galvenais mērķis ir līdz gada beigām pagarināt Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidāciju un izveidot jaunas kapitālsabiedrības. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvis Jānis Grasbergs stāsta, ka turpmāko trīs mēnešu laikā notiks diskusijas par 32 iesniegtiem priekšlikumiem Ostu likumā, arī par to, cik daudz valsts un pašvaldību pārstāvji būs ostu valdēs. Satiksmes ministrijas ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Iesalnieks stāsta, ka, veidojot ostās kapitālsabiedrības, ministrijas mērķis arī turpmāk būs politiski ieceltos valdes locekļus aizstāt ar profesionāļiem. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs vērtē, ka, pārveidojot ostas par kapitālsabiedrībām,būs vairāki ieguvumi. Piemēram, būs tiks skaidri definēti valdes un padomes locekļu pienākumi un atbildība. Pārskatīt ostu reformu aicināja Apvienotais saraksts, savukārt, daži opozīcijas deputāti pēc ostu reformas pagarināšanas jau runā par vecā pārvaldības modeļa atgriešanu. Acīmredzot, politiķu interese par darbu ostu padomēs un valdēs nav zudusi.

Beidzot jūtos brīvs, pārāk ilgi biju tāds staigājošais simbols tautu draudzībai, saka nu jau bijušais "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs. Par meliorāciju un komjaunieša karjeru, Krieviju, Elksniņu un godīgumu pret vēlētājiem un to, ko darina savā galdnieka darbnīcā saruna ar Jāni Urbanoviču. Neviens no līdz šim raidījumā Laikmeta krustpunktā intervētajiem nevar lepoties ar tādu politisko stāžu, kāds ir Jānis Urbanovičam. Kopš neatkarības atgūšanas viņš ir bijis deviņu Saeimu deputāts, viņš ir vadījis politisko spēku, kuram nosaukumi ir mainījušies, taču nemainīgi "Saskaņa" bija vēlēšanu uzvarētājs un partiju reitingu līderis.  2011. gada 11. Saeimas vēlēšanās Jānis Urbanovičs saņēma visvairāk plusu no visiem politiķiem, kas kandidēja – gandrīz 50 tūkstošus. Pēdējās Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī bija vien nepilni seši tūkstoši plusu un politiskā sagrāve – "Saskaņa" Saeimā neiekļuva.  Par kāpieniem un kritieniem politikā, par latviešiem un krieviem, par komjaunatnes vadītāja karjeru un arī par tiem laikiem, kad gados ļoti jaunais Jānis Urbanovičs bija priekšzīmīgs Rēzeknes 22. pārvietojamās mehanizētās kolonnas jeb melioratoru darbu vadītājs ar inženiera-hidrotehniķa augstskolas diplomu saruna ar Jānis Urbanoviču. Jānis Urbanovičs vairs nav aktīvajā politikā un arī vairs nav partijas "Saskaņa" vadībā. Vai pēc 30 gadiem aktīvajā politikā sākat sarast ar domu, ka ir arī dzīve ārpus Saeimas un politikas? Jānis Urbanovičs: Ir un daudz labāka un brīnišķīgāka [sajūta]. Mani kolēģi juta un redzēja, un es neslēpu, ka nemaz nevēlos mēģināt laimi šajās Saeimas vēlēšanās. Taču es arī negribēju traucēt, tāpēc arī piedalījis. Es piedalījos kā stūmējs, citiem palīdzētājs, nevis vilcējs, ko dara līderi. (..) Es biju neizdevīgs kā līderis, jo negribēju būt par Saeimas deputātu. Šis brīdis, kāds man ir tagad, nav negaidīts, tas ir gaidīts. Esmu sen pelnījis šādu brīvību. Vienā brīdī tu zaudē vēlēšanās un tu esi brīvs, brīvs no tām atkarībām, ko nes katrs cilvēks. Ciest nevaru konfliktus, līdz pēdējam ciešos, pirms šķiros ar kādu kolēģi. Domās un vārdos es nekad neesmu bijis izvēlīgs un nebremzēju, bet kaut kādā šķiršanās pasākumā es velku līdz pēdējām. Es esmu neatkarīgs tagad un izbaudu to, man patīk tas stāvoklis, ka no manis nekas nav atkarīgs un varu neuztraukties. Es izmantoju šo iespēju un nekādā gadījumā ne ar padomiem vai kritiku netraucēšu. Ceru, ka drīz saviem radiem un draugiem vairs nebūšu politiski ietekmīga persona, lai viņiem netraucētu. Glorija Grevcova - vēl pirms gada praktiski nevienam nezināma tika Saeimā, Jānis Urbanovičs – nē. Jānis Urbanovičs: Tas ir tikai godīgi, es esmu apnicis savam vēlētājam un mans vēlētājs ir apjucis arī pēc Ukrainas nelaimes, kur es izvēlējos viennozīmīgu pozīciju. Sapratu, melnbaltais laiks ir sācies, nevaru būt pa vidu, bet varu izvēlēties kaut kādus bet, tāpēc agri, jau 24. [februāra] rītā, dodoties uz plenārsēdi, uz Vanšu tilta tos trīs teikumus uzrakstīju. Gribēju to izdarīt ātri, lai nebūtu tas, kuram žurnālisti jautās, kāds ir jūsu viedokli. Neviens no valdošās koalīcijas ministriem un deputātiem to neizdarīja ātrāk. Es ar to lepojos. Otrs iemesls bija daudz praktiskāks. Es zināju, kāda man ir valde, kurā būtu jāapspriež šādi paziņojumi, baidījos, ka debates ievilksies. Viņu dēļ uzņēmos šādu risku, tāpēc mani ienīda, mani nolādēja mani bijušie atbalstītāji. Tad sākās iešana projām. Tad nāca klāt vēl dažādas lietas, šis bija tas, kas iekustināja. Mēs retorikā Latvijas krieviem bijām neefektīvi – visu laiku piedāvājām dialogu, bet latviešu galā sarunu partneri neradās, latviskās partijas drīzāk to uzskatīja par vājumu, ka gājām uz kompromisu. Efektīvi mēs nebijām. Mēģinājām un centāmies, bet tas apnīk cilvēkiem, un arī sejas apnīk. Jaunie drosmīgie tad nāca – nav svarīgi, vai viņiem noticēja, vai tā ir Glorija Grecova vai Rosļikovs vai citi. Viņi runā drosmīgi, bet vismaz viņiem ir duka, nevis par šitiem, kuri tur gulšņā. (..) Man gribējās paskatīties uz politiku no malas un pamēģināt sevi citās jomās, pierādīt pašam sev un citiem, ka neesmu "mēbele parlamentā", kuram atliek uztetovēt tikai inventarizācijas zīmi. Bez tam ievēroju, ka man krīt uz nerviem – mainās cilvēki, runas nē un darbi arī nē. Vajag paiet malā un lai nāk tie, kas tic. Es sāku vienubrīd neticēt, ka parlamentārisms ir spējīgs vadīt procesus Latvijā. 2022. gada 24. februāra rītā Jānis Urbanovičs paziņoja: "Mūsdienu Krievijas vara ir apzināti izvēlējusies sākt karu Eiropā, ar ieročiem vērsties pret saviem brāļiem un māsām Ukrainā. Veselais saprāts nav uzvarējis. Ceru, ka Ukrainas tautai pietiks spēka aizstāvēt savu zemi un savu cilvēkus. Sagaidu, ka visa Eiropa vienota un bez vilcināšanās nostāsies Ukrainas atbalstam.” Šie vārdi - jūs pats sapratāt, ka tas ir jāpasaka un apzinājāties, ko tas var nozīmēt vēlēšanu gadā? Kā jūs pie šiem vārdiem nonācāt? Jānis Urbanovičs: Tā nav vienīgā reize, kad es sev uzsitu uz pleca. Bet jau teicu – nesapņoju par politiskās karjeras turpināšanu un vienkārši godīgi pildīju savus deputāta pienākumus. Varbūt tādēļ biju brīvāks par citiem. Bet tajā brīdī, kad sāku formulēt un diktēt šo domu sekretārei, es vispār neko nedomāju, man bija skaidrs, ka tas vienkārši jāizdara. Turklāt jāizdara man. Jo es biju tāds kā staigājošs simbols tautu draudzībai, vēlmei veidot iespējami labākas attiecības ar Krieviju. Es 20 gadus vadīju domnīcu "Baltijas forums", kur brauca no Rietumiem un Krievijas delegācijas, kas savā starpā varbūt nesveicinājās, kur mēģinājām būt lietas kursā, kas notiek Krievijā. Ne tāpēc, ka gribēju patikt Krievijas krieviem, bet tāpēc ka blakus liels kaimiņi – milzīga tautsaimnieciska govs, kur mēs varam visu nopirkt un pārdot utt. No kolēģiem bija vai nu atbalstoša reakcija vai nebija. No kuriem nebija reakcijas? Jānis Urbanovičs: Esmu sev pateicis – netraucēšu partijai, es nedošu viņiem padomus, neuzbāzīšos un ne publiski. Es zinu, cik viņiem tagad ir viegli. Es nejokoju, viņiem tagad ir vieglāk nekā tad, ja mēs būtu tikuši Saeimā ar kādu mazāku skaitu. Turpinātos slinkošanas un politiskās patērēšanas laiks. Citiem tas ir sen pierasts, citi pie tā pieradīs. Negribēju, lai "Saskaņa" nomirtu tādā lēnā nāvē, labāk lai ir šis te stress. Ar ko beigsies karš Krievijā, karš Ukrainā? Jānis Urbanovičs: Gribētu lai karš beidzas ar izmainītu Krieviju, bez tā nebūs labi nekam, īpaši jau Krievijai. Bet tad būs arī Latvijas krieviem labi, mainīsies tā dzimtene, kurā viņi nav bijuši. Tas būtu liels atspaids. Tikai man liekas, ka tas karš būs garš diemžēl un mums pašiem šeit būs jāizcīna savas cīņas par saticību. Reālas cīņas par saticību, par integrētu pilsonisku sabiedrību, kurā visi ir svarīgi, vēlami, gaidīti un cienījami. Ceru ka nākošajā kadencē, lai kurš kļūtu par valsts prezidentu, viņš beidzot par šo mudinās visus varnešus darboties. Ceru ka izdosies, nesagaidot kara beigas, izkarot šo karu par mieru Latvijai.  Runājot par dzīvi pēc politikas, jau 80. gados kādā intervijā teicis, ja būs neinteresējoši procesi, griezīs koku.  Jānis Urbanovičs: Pilna māja ar tādiem mošķiem, ko esmu uztaisījis pa šiem gadiem, gan Rīgā, gan Rēzeknē. Man tas ļoti patīk. Nekad nezini, ko uztaisīsi, kad sāc, ar nazīti sākumā, pēc tam vajag kaltu, tad urbi, pēc tam ēveli. Nezini, kas būs , bet tā pati darbošanās ar pirkstiņiem man patīk. Paralēli augstskolai pabeidzu arī kursos daiļgaldnieka profesiju, mēbeles tur taisījām. Mans diplomdarbs bija zārks. (..) Man ir neliela darbnīciņa, kur esmu biežs viesis. Nav apkurināma, tāpēc gaidu kad būs pavasaris, es atkal varēšu kaut ko sameistarot.  

Latvijas Olimpiskā komiteja nevēlas, ka Latvijas sportisti piedalītos olimpiskajās spēlēs kopā ar pārstāvjiem no Krievijas un Baltkrievijas. Negaisa mākoņi ap Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu savelkas arvien ciešāk, Valsts Drošības dienests sāktajā kriminālprocesā pievērš uzmanību arī viņas vecajiem grēkiem. Tikmēr neizpratne radusies par Ogres novada priekšsēža Egila Helmaņa pārliecību, ka Eiropas Savienības sankcijām pakļautā Krievijas miljardiena Pjotra Avena porcelāna privātkolekcijas izstādīšana ir pieņemama.  Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti Baiba Strautmane, Māris Antonēvičs (Latvijas Avīze) un Ansis Bogustovs (TV24).  

Jau nedēļas sākumā, sadarbībā ar kolēģiem no „ReCheck”, vēstījām, ka paziņojumi par it kā topošajiem malkas, šķeldas un granulu aizliegumiem ir krietni pārspīlēti. To tagad atzīst arī Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Runa ir par to kādu atbalstu valstis turpmāk varēs piešķirt šāda kurināmā ražotājiem un izmantotājiem, un vai koksni joprojām varēs dēvēt par patiesi atjaunojamo energoresursu. Diskusijas par šo jautājumu Eiropas Savienības iestāžu varas gaiteņos tagad ir ļoti karstas. Mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs ir apzinājis iesaistīto pušu viedokļus un iespējamos risinājumus. Iekurināt krāsni vai kamīnu ar malku varēs arī turpmāk. Par to vienisprātis ir gan Eiropas Parlamenta deputāti, gan bioenerģijas ražotāji, gan vides aizstāvji. Iespējams, ka tas ir vienīgais jautājums, kam visas iesaistītās puses piekrīt. Par citiem Atjaunojamo energoresursu direktīvas aspektiem tik lielas vienprātības nav. Viens no tiem skar biomasu. Šobrīd tās izmatošanai apkurē ir radīti ļoti labvēlīgi nosacījumi. Bet šī situācija ir novedusi pie problēmām, saka Eiropas Parlamenta Vides komitejas deputāts no Somijas Nilss Torvaldss. Parlaments rosina nošķirt primāro koksnes biomasu no sekundārās. To atbalsta vides aizstāvji, tostarp meža un klimata aktīvists Martēns Pižons no nevalstiskās organizācijas „Fern”, jeb „Paparde”. Organizācija „Fern” Eiropas līmenī aizstāv mežus un tos, kas no viņiem ir atkarīgi. Pižons saka, ka pēdējos gados granulu un šķeldas bizness ir kļuvis ārkārtīgi ienesīgs Eiropas radīto subsīdiju dēļ. Piedāvātie ierobežojumi lielākoties attiektos uz pašvaldību katlumājām, kas izmanto šķeldu. Privātmājas tie gandrīz neskartu.

Šis gads Latvijas kultūrā sācies ar sarežģījumiem, kuri saistīti ar ēkām, kur baudāma kultūra. Jaunais Rīgas teātris, protestējot pret ieilgušo teātra ēkas rekonstrukciju, paziņoja, ka nebūs jauniestudējumu. Vairs arī netiek minēts datums, kad teātra ēku Lāčplēša ielā varētu nodot ekspluatācijā. Tikmēr Okupācijas muzejs Stūra mājā, iespējams, apmeklētājiem nebūs pieejams no marta. Šie ir daži no jautājumiem, par kuriem Krustpunktā izjautājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio žurnāliste Māra Rozenberga un ReTV žurnāliste Santa Ādamsone.  

“Jūtos kā izglābusies no maniaka mājas pagraba,” aprakstot ģimenes izbēgšanu no Baltkrievijas, saka šīs nedēļas Drošinātāja viešņa, pret kuru mājās ierosināta krimināllieta. Kāda ir sadzīve Latvijas kaimiņvalstī, kurā varu sagrābis diktators, kurš saņem pavēles no vēl viena diktatora?    Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros, kāpēc pirms labam ziņām Ukrainas frontē visdrīzāk nāks sliktas. Tāpat arī pievērsīs uzmanību vēlēšanām valstīs, kas svarīgas Ukrainas cīņā par brīvību. Čehi nupat devuši skaidru mājienu, ka nevēlas prokrievisku politiku. Kā būs citviet?   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

“Jūtos kā izglābusies no maniaka mājas pagraba,” aprakstot ģimenes izbēgšanu no Baltkrievijas, saka šīs nedēļas Drošinātāja viešņa, pret kuru mājās ierosināta krimināllieta. Kāda ir sadzīve Latvijas kaimiņvalstī, kurā varu sagrābis diktators, kurš saņem pavēles no vēl viena diktatora?    Savukārt Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa skaidros, kāpēc pirms labam ziņām Ukrainas frontē visdrīzāk nāks sliktas. Tāpat arī pievērsīs uzmanību vēlēšanām valstīs, kas svarīgas Ukrainas cīņā par brīvību. Čehi nupat devuši skaidru mājienu, ka nevēlas prokrievisku politiku. Kā būs citviet?   Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – jaunākajā Latvijas Radio podkāsta “Drošinātājs” epizodē.   Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Partijas “Saskaņa” valde nākamnedēļ plāno vērtēt Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča izslēgšanu no partijas par aicinājumu boikotēt tās kongresu. Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja “Saskaņas” valdes līdzpriekšsēdētāja Regīna Ločmele. Pašlaik esot redzams, ka Bartaševičam ir atbalstītāji biedru rindās, bet citi būs gatavi palikt partijā, ja Rēzeknes mērs izstāsies. “Saskaņas” līdzpriekšsēdētāja pieļāva, ka Bartaševičam līdzīgi kā partiju pametušajam Daugavpils mēram Andrejam Elksniņam varētu būt padomā iecere izveidot jaunu partiju. Taču "Saskaņas" nākotni tas neapdraudēšot, teica Ločmele.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma Latvijā ir aizgājusi pilnīgi greizi. Ar šādu paziņojumu Latvijas Televīzijā šorīt nāca klajā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Rīga apmaksājot arī tādas citu pašvaldību funkcijas, ko likums neparedz. Par vēlamiem uzlabojumiem šajā sistēmā runā arī mazāku pašvaldību vadītāji. Par grozījumiem atbildīgā Finanšu ministrija izmaiņas sola izstrādāt pavasarī. ** Nevis jāgaida uz donoru pašvaldību pienesumu, bet jāveicina pašu novadu rosība - tā intervijā Jānim Kincim vēlamās izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā vērtē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks no "Apvienotā saraksta". Mazāko novadu atbalstam VARAM ministrija nāks talkā ar mērķētāku pieeju investīciju projektiem reģionos un ieteikumiem par valsts iesaisti pašvaldību stutēšanā.  

Pēdējās dienās sabiedrību ne tikai Latvijā sašūpojis Starptautiskās Olimpiskās komitejas rosinājums diskutēt par veidu, kā ļaut olimpiskajās spēlēs piedalīties arī Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Protams, grūti pateikt, kas būs pēc pusotra gada, kad spēles notiks, bet kara laikā šī ir pamatīga problēma. Lai arī kā dažiem gribētos, sportu no politikas pilnībā nodalīt nav iespējams.  Raidījuma beigu daļā laiku veltīsim vēl vienam notikumam - prezidenta vēlēšanām Čehijā. Tur nepārprotami ir vērojama līdzšinējās politikas maiņa. Čehijas vēlētāji ir izteikuši neuzticību iepriekš īstenotai politikai, jāsecina, ka karš Čehiju ir mainījis.  Aktualitātes vērtē ārpolitikas eksperts, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Aldis Austers, "Delfi" grupas sporta medija "MVP" galvenais redaktors Ingmārs Jurisons, Latvijas TV "Sporta studijas" producents un Latvijas Radio podkāsta "Drošinātājs" līdzautors Dīvs Reiznieks un politologs Kārlis Daukšts. Cik pieņemama agresorvalstu sportistu dalība olimpiskajās spēlēs? Starptautiskā olimpiskā komiteja pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, ka tā aicina pētīt veidus, kā atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē. Kā norādīts paziņojumā, komiteja esot konsultējusies ar dažādām federācijām, pašiem sportistiem un nacionālajām olimpiskajām komitejām. Un esot nonākusi pie secinājuma, ka ir jāciena visu sportistu tiesības, izslēdzot diskrimināciju. Viņuprāt, valdības nedrīkstētu izlemt, kuri sportisti var piedalīties sacensībās un kuri nē. Primāri šis attiecas uz vasaras olimpiskajām spēlēm, kas jau nākamgad notiks Francijā. Protams, Olimpiskajās spēlēs nedrīkstēšot skanēt Krievijas himna un parādīties Krievijas karogs. Šie sportisti varētu startēt vien kā neitrāli sportisti. Šis paziņojums pirmkārt satricināja Ukrainu. Tā uzreiz vēstīja, ka nepiedalīsies spēlēs, ja tajās būs Krievijas un Baltkrievijas sportisti.  Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo Starptautiskā olimpiskā komitejas paziņojumu ir nodēvējis par mēģinājumu parādīt pasaulei, ka terors var būt pieņemams un ka „ir iespējams pievērt acis uz to, ko Krievija dara ar Hersonu, ar Harkivu, ar Bahmutu, ar Avdijivku”. Viņš arī atgādināja par 1936.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Berlīnē, kuras notika nacistu varas laikā. Ka reiz jau „ir bijusi arī nozīmīga olimpiskā kļūda. Olimpiskās kustības un teroristisku valstu ceļi noteikti nedrīkst krustoties”. Arī Latvijā Starptautiskās olimpiskās komitejas paziņojums uztverts ļoti kritiski, līdzīgi to nosodījušas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers Latvijas Televīzijā 30.janvāri teica, ka, ja situācija kara laukā nemainīsies un Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ļaus piedalīties olimpiskajās spēlēs, Latvijas sportisti tajās nepiedalīšoties.   Prezidenta vēlēšanas Čehijā Kad janvāra vidū notikušajās Čehijas prezidenta vēlēšanās neviens no kandidātiem neieguva nepieciešamo 50 procentu vēlētāju atbalstu, kļuva skaidrs, ka otrajā kārtā cilvēkiem nāksies izšķirties starp diviem diezgan pretējiem politiskajiem uzskatiem. Gandrīz līdzvērtīgu atbalstu – 35 procentus – bija ieguvuši divi prezidenta kandidāti – 61 gadu vecais armijnieks, kādreizējais Čehijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Petrs Pavels un bijušais premjerministrs, biznesmenis, viens no bagātākajiem Čehijas cilvēkiem – Andrejs Babišs. Babišs tiek raksturots kā populists, kurš spējis iemantot vēlētāju uzticību ar labām runas dāvanām. Savukārt Pavels, kā jau armijas cilvēks, nav bijis tieši saistīts ar politiku, līdz ar to daudzi viņu uztvēra kā politiski neitrālu kandidātu. Lai arī Čehijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, netrūkst ekonomisko izaicinājumu, šajās vēlēšanās būtiska nozīme bija karam Ukrainā. Tieši karš bija kā katalizators, kādēļ daudzi izšķīrās balsot par vienu vai otru kandidātu. Kamēr Pavels pauda skaidru atbalstu Ukrainai, solot tai visāda veida atbalstu, ekspremjers Babišs sevi pozicionēja kā miera nesēju. Viņš apgalvoja, ka sāncenša retorika un rīcība var ieraut Čehiju karā ar Krieviju, bet viņš darīšot visu, lai to nepieļautu. Tomēr nedēļas nogale parādīja, ka Čehijas pilsoņu nepārprotamas simpātijas ir Ukrainas pusē. Vairāk nekā 58 procenti nobalsoja par Pavelu, kamēr par Babišu vien nepilni 42 procenti. Turklāt vēlētāju aktivitāte izrādījās neierasti augsta un sasniedza 70 procentus. Kā ierasts pēc vēlēšanām, daudzi steiguši apsveikt jauno prezidentu. To izdarījis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, savā "Twitter" kontā ierakstot čehu valodā sveicienu un reizē paužot cerību uz "personīgo sadarbību Ukrainas un Čehijas tautu labā un vienotas Eiropas interesēs". Pavels nomainīs prezidenta amatā Milošu Zemanu, kas līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā centās veidot ciešākas attiecības ar Maskavu un Pekinu. Viņš arī bija paudis atbalstu Babišam. Vēl jāpiebilst, ka par Babišu balsoja Ungārijai tuvie pierobežas rajoni, un daudzi komentētāji norādījuši, ka Babiša uzvaras gadījumā Eiropā būtu vēl viena prokrieviski noskaņota valsts. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.