Latvijā plašākā sabiedrībā vislabāk pazīstamais astronoms Ilgonis Vilks cer, ka līdz 2040. gadam būsim atraduši drošticamus pierādījumus ārpuszemes dzīvībai. Taču tā nebūs ķirzaka ar lāzerpistoli vai mazie, pelēkzaļie vīriņi. Par to, cik daudz saprotam par dzīvības izcelsmi uz Zemes un to, vai ārpus mūsu planētas vēl kaut kas dzīvo, jaunākajā podkāsta “Zinātne vai muļķības” epizodē, kur Ilgonim Vilkam sarunā piebiedrojas arī biologs Jānis Liepiņš.

Vai ilgstošs darbs pie datora, "TikTok" video jūklī pavadītās stundas un lasīšana sliktā apgaismojumā bojā redzi? Kas notiks, ja optometrists izrakstīs nedaudz vājākas brilles, lai "acis nepierod un redze nekļūst sliktāka"? Vai ar mellenēm, burkāniem un acu vingrinājumiem var uzvarēt tuvredzību? Par to un daudziem citiem ar redzi saistītiem uzskatiem – jaunākajā podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar ekspertēm Zani Jansoni-Langinu un Aneti Kursīti.

Cepeši, pīrāgi, plātsmaizes, zirņi ar speķi un, protams, rasols! Bez šiem ēdieniem kārtīgs Ziemassvētku vakariņu galds parasti neiztiek. Taču – ko par rasolu un latviešu svētku mielastu domā uztura speciāliste un fitnesa trenere? Vai liela skāde, ja svētkos kārtīgi pārēdamies vienu vai piecas reizes, kā tas daudziem neizbēgami notiek? Cik ilgi būs jāsvīst trenažieros, lai nodzītu svētku riepu?

Numeroloģija, astroloģija un plaukstas lasīšana – atslēga uz panākumiem vai pseidozinātniskas muļķības, kas reizēm var izvērsties arī pat bīstamas veselībai un dzīvībai? Šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē ar Latvijas Universitātes pasniedzēju un informācijas uztveres pētnieku Mārtiņu Priedolu, kā arī kritiskās domāšanas biedrības “SkeptiCafe” pārstāvi Līvu Štāli-Potaičuku meklējam atbildes skaitļos un plaukstu līnijās.

Jo vairāk atšķaidītas zāles, jo stiprāka to iedarbība? Tas ir viens no homeopātijas pamatprincipiem, un šīs prakses "tēvs" Zāmuels Hānemanis rekomendēja preparātu atšķaidīt tik ļoti, ka tajā vairs nepaliktu pat viena molekula aktīvās vielas. Taču ūdens "atceroties", ka tā tur bijusi. Kāpēc pirms vairāk nekā 200 gadiem iedibinātā alternatīvā medicīna homeopātija mūsdienās aizvien ir tik populāra, kaut zinātniski pierādītu mehānismu tās darbībai faktiski nav? Un vai ir kas tāds, ko klasiskā medicīna varētu pamācīties no homeopātiem? Par to spriežam "Zinātne vai muļķības" jaunajā epizodē, viesos aicinot sertificētu farmaceiti Zani Dzirkali un medicīnas instruktori Ēriku Stūrmani.

Visi grib dzīvot ilgi, bet neviens negrib kļūt vecs – šajā frāzē arī slēpjas atbilde, kāpēc antieidžinga (anti-aging) industrijas piedāvātie risinājumi ir pieprasīti. Skaitli pasē neizmainīt, laika ritējumu apturēt arī nevar, bet vai sejas krēmi un procedūras var saglābt vismaz “fasādi”? Cik pamatoti ir solījumi, ka šis vai tas līdzeklis “liks ādai izskatīties par 20 gadiem jaunākai”?

Pat tiem, kam patīk kārtīga, auksta ziema, nepatīk apkures rēķini. Meteorologi laika ziņās mums var ļoti precīzi pateikt, vai un kur rīt līs. Ar prognozēm vairākas nedēļas vai pat mēnešus uz priekšu ir daudz sarežģītāk. Taču nekur nav pazuduši arī laika zīmju vērotāji – cilvēki, kas pēc norisēm dabā šķietami spēj prognozēt, kāds laiks gaidāms nākamajā mēnesī vai pat gadalaikā. Vai tas darbojas? To lūkojam noskaidrot, aicinot studijā trīs ekspertus, kas par meteoroloģiju un klimatu zina daudz vairāk nekā slavenais ASV murkšķis Fils, kura prognožu precizitāte ir vien nepilni 40%.

Podkāsta "Zinātne vai muļķības" sezona ir galā, tāpēc laiks atskatam uz paveikto. Iepriekš viesos aicinājām profesorus un pētniekus no dažādām universitātēm un institūtiem. Šī speciālizlaiduma viesi nevienu no tām nepārstāv. Studijā neatkarīgie pētnieki no "Bize vaļā" – lietišķās ķīmijas profesors Edgars Bāliņš un varbūtību teorijas adepts Kārlis Liepiņš. #SIF_MAF2022

PFAS – jeb perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas – ir plaša ķīmisko savienojumu grupa. Mums ļoti patīk īpašības, ko šie savienojumi piešķir produktiem. Pannas, pie kurām nelīp olas un pankūkas. Jakas, kuras labi atgrūž ūdeni un palīdz lietanā laikā palikt ar sausu ādu. Izskanējis pat, ka tie atrodami tualetes papīrā (nez, ar kādu funkciju?). Taču otra šo savienojumu puse ir – tie, iespējams, nav nemaz tik labi mūsu veselībai. Turklāt PFAS satur vienas no spēcīgākajām ķīmiskajām saitēm, tātad tos ir grūti noārdīt. Bieži vien PFAS pat dēvē par "forever chemicals" jeb "mūžīgajām ķimikālijām". Cik kaitīgas un mūžīgas tās ir – to mums palīdz skaidrot Valsts zinātniskā institūta BIOR pētniece un LU doktorante Elīna Pasečnaja. #SIF_MAF2022

Naktī uz svētdienu, 26. martu, pulksten trijos atkal šķietami "pārlecam nākotnē" par stundu, notiekot kārtējai pārejai uz vasaras laiku. Spriežot pēc aptaujas "Delfi" sociālajos tīklos (jā, zinām – ļoti "zinātniska" pieeja), vairums lasītāju par to nav sajūsmā un gatavi nošaut arī ziņnesi. Proti, uz brīdi pat sajutāmies vainīgi par šādu provokatīvu jautājumu. Kam pāreja uz vasaras laiku "sāp" vairāk – pūcēm vai cīruļiem? Un vai šāds dalījums vispār ir pamatots? Vai tiešām laika pagriešana par stundu uz priekšu katram otrajam nozīmē ciešanas un miegainību pusgada garumā? Par to podkāstā "Zinātne vai muļķības" spriežam ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra medicīnas centra miega speciālisti, pediatri Martu Celmiņu. Viņa, starp citu, pati esot pūce. #SIF_MAF2022

Satikies ar sen neredzētu čomu, kurš palielījās par saviem atvaļinājuma plāniem – lidojumu uz Bali. Taču jūs sarunā klāt nebijāt divi vien, vai vismaz tā šķiet. Pāris stundas vēlāk savā "Facebook" laika joslā pamani piedāvājumu aviobiļetēm. Un tieši uz Bali. Tu esi drošs, ka neesi nedz tādas meklējis, nedz seko kādas aviokompānijas vai tūroperatora lapai soctīklos. Un ceļošana tevi vispār ne pārāk aizrauj. Tad kā šī reklāma pēkšņi tagad un tik trāpīga? Protams, ka noklausās! Vai tomēr nē? Par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar kiberdrošības ekspertu un uzņēmuma “Possible Security” vadītāju Kirilu Solovjovu. #SIF_MAF2022

Nesen virs ASV tika notriekts gan Ķīnas spiegošanas balons, gan vēl trīs neidentificēti lidojoši objekti jeb – un šis saīsinājums daudziem bieži liek saausīties – NLO. Protams, klāt uzreiz spekulācijas par to, ka citplanētieši atkal ir klāt. Taču cik reāli vispār ir starpzvaigžņu un starpgalaktiski lidojumi? Vai cilvēce kādreiz būs gana attīstīta, lai apceļotu kaut Saules sistēmai tuvāko zvaigzni? Un, galu galā arī paprasījām, vai citplanētiešiem garšo biezpiens. Uz nopietniem un ne tik nopietniem jautājumiem atbild astronoms Ilgonis Vilks un raķešu konstruktors Andrejs Puķītis. #SIF_MAF2022

Elektroniskās cigaretes kā veids, lai atmestu parastās cigaretes, un mazāk kaitīga alternatīva tabakas smēķēšanai – šādi daļa sabiedrības redz tā dēvētās veipošanas šķietamos ieguvumus. Dažviet šāda politika īstenota pat valstiskā līmenī. Piemēram, Apvienotajā Karalistē nesmēķētājus, protams, nemudina sākt veipot, taču tabakas cigarešu kūpinātājiem gan rekomendē pāriet uz e-cigaretēm kā starpposmu ceļā uz atmešanu. Daudz apgalvojumu un karstu diskusiju par to, vai un cik liels drauds tās ir veselībai. Taču šie produkti ir samērā jauni. Par daudzu e-cigarešu tvaikos sastopamo vielu toksicitāti datu vēl ir maz. Ilgtermiņa sekas redzēsim vien pēc 20, 30 un 40 gadiem, brīdina plaušu slimību speciālists profesors Alvils Krams un psihiatre Liene Sīle. #SIF_MAF2022

Atņems mums darbu, padarīs cilvēkus stulbākus, par daudz "līdīs" privātajā dzīvē un kas tik vēl nav dzirdēts par mākslīgā intelekta dominētu nākotni. Pēdējā laikā šīm bažām piepulcējušies arī uzskati, ka attēlu ģeneratori un tādi valodu modeļi kā "ChatGPT" graus radošumu un cilvēku autordrbi vairs nebūs atšķirami no mākslīgā intelekta radīta satura. Vai varam uzticēties "ChatGPT" rakstītajam? Vai tam ir savi nodomi un apziņa? Galu galā – roboti slepkavas, protams! Vai ir pamats bažīgi kost pirkstos, atceroties visus savulaik redzētos Holivudas grāvējus par mākslīgo intelektu, kas pārņem pasauli? Par to "Zinātne vai muļķības" studijā spriežam ar mākslīgā intelekta pētniekiem Normundu Grūzīti un Ēvaldu Urtānu. #SIF_MAF2022

“Jauns gads, jauns es!” – klāt janvāris, kad cilvēki apņemas izmainīt sevi uz labu. Bieži vien apņemšanās saistīta ar fiziskās formas uzlabošanu – vairāk sportot, ēst veselīgāk un nomest svaru. Taču tad, ja tavs uztura speciālists ir internets, var arī “iebraukt auzās”. Vai svaru var “nomest” ātri un kādi tam riski? Kas ir asinsgrupu diēta? Vai pārtrauktā gavēšana ir veselīga uztura prakse? Labās un sliktās kalorijas – patiesība vai mīts? Podkāstā “Zinātne vai muļķības” viesojas Rēzeknes slimnīcas uztura speciāliste un populārā veselīga uztura konta “Uzlabo” veidotāja Viktorija Zakarkeviča, kā arī uztura speciāliste, bloga ksenijakomente.com autore Ksenija Andrijanova. #SIF_MAF2022

Un tā katru gadu no jauna – vecā gada izskaņā un jaunā gada pirmajās dienās ar savām prognozēm mūs iepazīstina astrologi. Lielai daļai šo prognožu lasīšana ir tikai izklaide, bet ir arī tādi, kas patiesi tic debess ķermeņu spējai paredzēt nākotni. Taču – astroloģija (nejaukt ar astronomiju!), ir pseidozinātne. Galu galā, arī populārā multene ‘Simpsoni’ ne reizi vien spējusi “prognozēt” nākotnes notikumus. Gada pēdējā epizodē nākotni iezīmēt mums palīdz divi eksperti. Abi ir dezinformācijas pētnieki. Abus sauc Mārtiņš. Tikai sakritība? Spriediet paši. #SIF_MAF2022

Dāvināšana no brīvas gribas tikai tāpēc, ka vēlies otru iepriecināt, pilnīgi neko negaidot pretī – tā taču ir definīcija nesavtīgai dāvanai. Vai varbūt tomēr nē? Vai dāvināšanas prieku un gandarījumu, ko izjūtam par otra cilvēka iepriecināšanu, var uzskatīt par atalgojumu, un tādējādi dāvana tomēr nav bijusi līdz galam nesavtīga? Ko darīt, ja negribas dāvināt, un vai drīkst atteikties no negribētas dāvanas? Par to podkāsta “Zinātne vai muļķības” svētku epizodē spriež Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un psihoterapijas speciāliste Inese Putniece. #SIF_MAF2022

Ja jau notiek klimata pārmaiņas un planēta sasilst, tad kāpēc maijā uzsniga sniegs? Un vispār – arī uz Marsa, Jupitera un Urāna mainās klimats, bet cilvēku tur nav! Šīs ir tikai dažas no prātulām, kuras pauduši ne vien “ierindas” klimata krīzes noliedzēji, bet arī dažs labs Saeimas deputāts. Par to, vai klimata krīze ir cilvēku saimnieciskās darbības veicināta, mums studijā pievienojas un stāsta RTU profesore Andra Blumberga un LU pētnieks Kristaps Lamsters, kurš pabijis zinātniskajās ekspedīcijās gan Arktikā, gan Antarktīdā – reģionos, kurus klimata pārmaiņas izmaina visstraujāk. #SIF_MAF2022

Pēc ilgāka pārtraukuma ar otro sezonu pie klausītājiem atgriežas podkāsts “Zinātne vai muļķības”. Koncepts nemainīgs – nākamajās desmit epizodēs “Delfi” žurnālisti Edžus Miķelsons un Jānis Sildniks uzdos reizēm ne pārāk gudrus jautājumus ļoti gudriem cilvēkiem – zinātniekiem un nozares ekspertiem – par Runāsim par to, vai pārtikā esošās E vielas tiešām ir kaitīgas, vai galvenie vaininieki pie šī brīža klimata krīzes tiešām ir cilvēki un galu galā – vai bokseri karjeras laikā tiešām kļūst dumjāki? #SIF_MAF2022