Studijā biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš un zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ja katrs savu darbu darītu no sirds, mēs dzīvotu daudz labākā Latvijā. Patriots no matu galiņiem līdz patriotiski notetovētajiem bicepsiem, tiešs, taisnīgs, un bezgala sirsnīgs. Veterinārārsts Kristaps Reķis. Vīrs, tētis, zemessargs, korporācijas biedrs, altīvists. Viņš vienlīdz atbildīgi operē zirgus un suņus. Un tikpat sirsnīgi lasa pasakas bērnudārza “Zvaniņš” audzēkņiem. Pēdējos četrus gadus ir arī Kauguru roņu līderis. Un viena no skaistākā āliņģa autoriem Slokas karjerās. Jo arī ledus peldes ir viņa kaislība.

Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska šodien arī sniedza ekskluzīvu interviju Latvijas Televīzijai. Kā ukraiņi spēj pārdzīvot šo laiku? Kur tauta ņem spēku? To Zelenska kundzei jautāja kolēģe Ina Strazdiņa. Arī par to, cik nozīmīgi Rietumvalstīm turpināt visa veida atbalstu Ukrainai – īpaši militāro.

Kamēr Latvijā starptautiskā konferencē cits pēc cita izskan šķebinoši un sirdi plosoši stāsti par to, kā Krievija nolaupa Ukrainas bērnus, ANO Starptautiskā tiesa, vērtējot karu Austrumukrainā pirms nu jau desmit gadiem, lēmusi, ka, lai arī Krievija, finansējot separātistu kaujiniekus, ir daļēji pārkāpusi konvenciju par cīņu pret terorismu, Ukrainas prasītā kompensācija tai nav jāmaksā. Tāpat tiesa arī atteikusies paust vērtējumu par Krievijas atbildību Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanā. Plašu ievērību guvis arī šīs pašas tiesas nesenais spriedums lietā par Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā. Arī par notiekošo Tuvajos Austrumos un Tatjanas Ždanokas sadarbību ar Krievijas specdienestiem šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar ārpolitikas ekspertiem – Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku Mārtiņu Varguli.

“Tik daudz kultūras būvju kā pēdējos 20 gados nav tapušas vēl nekad Latvijas valsts vēsturē,” tā saka autors grāmatai, kurā apkopoti 21. gadsimta nozīmīgākie objekti. Raidījuma #1pret1 viesosis politiķis, diplomāts un arhitekts Jānis Dripe.

“Visizaicinošākais jaunajā darbā būs mainīt Valsts ieņēmumu dienesta kultūru – ikvienam darbiniekam jāsaprot, ka dienests apkalpo sabiedrību,” – tā uzskata Baiba Šmite-Roķe, kuru valdība bez garām diskusijām apstiprinājusi VID ģenerāldirektores amatā. Oficiāli pie jaunajiem pienākumiem Šmite-Roķe ķersies pēc divām nedēļām, bet jau šovakar viņa viesojās pie mums raidījumā “Šodienas jautājums”.

Lai vilcieni pienāktu laikā, tie kursēs retāk – apmēram tā varētu tulkot “ViVi” jeb “Pasažieru vilciena” nodomu no februāra vairākos maršrutos mainīt vilcienu kursēšanas grafiku. Vai jau tiek meklēta nauda veco vilcienu remontam? Arī par Rēzeknes un citu pašvaldību finanšu problēmām un, protams, par koalīcijas vienošanos aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV).

Viņam ir 31 gads. Kopš kara pirmās dienas plecu pie pleca cīnās kopā ar ukraiņiem. Ukrainā viņš ir varonis. Bet radi Latvijā viņu nosoda. Pārcietis smagu ievainojumu, viņš gatavojas atgriezties frontē. Ukrainas bruņoto spēku karavīrs. Jaunākais seržants. Izlūks Alvis Lukša.

Saeimas ārpolitikas debatēs arī šogad dominēja Krievijas iebrukums Ukrainā un tā radītie riski arī mūsu pašu mājās. Opozīcijas deputāti šim tematam pievienoja vēl dažus, tostarp ekonomisko sadarbību ar to pašu Krieviju un Ķīnu. Vai mājās palicēji par dažu deputātu braucienu uz Ķīnu zināja vairāk, nekā paši stāsta, kā notiks diskusija ar kaimiņvalstu parlamentiem par kājnieku mīnu izmantošanu un vai koalīcija varētu tomēr vienoties par Krievijas graudu importa aizliegumu, kam nu jau atbalstu paudis arī valsts prezidents? Saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS).

Visai strauji no sociālajiem tīkliem līdz Saeimai un potenciāli arī kaimiņvalstu parlamentiem izaugusi diskusija par izstāšanos no Otavas konvencijas, kas liedz kājnieku mīnu izmantošanu un arī glabāšanu. Nacionālo bruņoto spēku komandieris paudis, ka NBS ieguvumus no šāda soļa neredz, bet zaudējumus gan, un tomēr virkne opozīcijas politiķu pauduši, ka diskusija jāturpina tik un tā. Kādi ir par, kādi pret un kam mums šajā situācijā būtu jāuzticas? Saruna ar Saeimas aizsardzības komisijas deputātiem Igoru Rajevu un bijušo aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci (NA).

"Uzņēmējiem nauda nekrīt no debesīm un ir jāstrādā lai sameklētu jaunus tirgus, apzinoties, ka virkne no tiem ir ar paaugstinātu risku," - tā raksta mūsu viesis par vizīti Ķīnā, kur uzņēmēji ir reizē ar parlamenta opozīcijas deputātiem. Tikko no lidmašīnas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis "Viens pret vienu".

Finansiāli smagi šis gads iesācies ne tikai Rēzeknē, bet arī citās pašvaldībās. Piemēram, Krāslavā dome likvidējusi 60 amata vienības, un tik un tā trūkst līdzekļu pašvaldības policijas darba pilnvērtīgai nodrošināšanai, savukārt Balvu novadā arī pēc vairāku skolu slēgšanas apsver iespēju piecu darba dienu vietā strādāt vien četras. Vai vietvaras beidzot ķērušās pie novadu reformas rezultātā solītās resursu optimizācijas vai arī tīri fiziski pašvaldībām naudas šogad ir par maz? Saruna ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (JV).

Dienā, kad paust dzelžainu atbalstu Ukrainai Kijivā ieradies jaunais Polijas premjers, iespējams, pat lielāka uzmanība pievērsta Slovākijas premjerministram, kurš paziņojis, ka Ukraina atrodas pilnīgā ASV ietekmē, nav uzskatāma par suverēnu valsti un miera vārdā tai jāatsakās no daļas savas teritorijas. Par plaisām Rietumu vienotībā un par noskaņojumu Ukrainā, Krievijā un NATO, tuvojoties otrajai gadadienai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Ilgvaru Kļavu un bijušo un pagaidām pēdējo Latvijas vēstnieku Krievijā, tagad – mūsu pastāvīgo pārstāvi NATO Māri Riekstiņu.

Māris Silkāns un Einārs Graufelds – tolaik jau pāris gadus strādāja Latvijas Televīzijā un lieliski atceras brīdi, kad viens no kolēģiem – Guntars Šteinbergs, atnācis ar visai vilinošu ideju – iemūžināt šo nakti ar VHS kameru. Tajos gados šāda kamera Latvijā bija retums, jo pārsvarā tika strādāts ar betacam tehniku.

Studijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks (AS).

Studijā aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”).

Pēc nāvējošiem uzbrukumiem Lietuvā tauta jau pulcējās Doma laukumā, bet neesot bijis skaidras idejas – ko darīt tālāk? Un tad viņš teicis – varbūt jāceļ barikādes? Taidījumā "Viens pret vienu" - Augstākās Padomes deputāts Odisejs Kostanda.

Evikas Siliņas valdība novēloti, mēnesi pēc likumā noteiktā termiņa, bet apstiprinājusi rīcības plānu turpmākajiem gadiem. Uzņēmēju organizācijas un citi sociālie partneri to pagaidām vērtē piesardzīgi, vien atzīstot, ka jūtas uzklausītāki nekā iepriekšējā premjera Krišjāņa Kariņa laikā, bet skaidrs, ka smagākie lēmumi, piemēram, par izmaiņām nodokļu sistēmā vēl tikai priekšā. Kā vērtējamas valdības ieceres, un vēl joprojām, teju divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – par ekonomisko sadarbību ar Krieviju un arī Ķīnu šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Saeimas deputātiem – no koalīcijas studijā viesojās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, savukārt opozīciju pārstāvēja Vilis Krištopans no “Latvija pirmajā vietā”.

Studijā LDDK prezidents Andris Bite un LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Gerda. Tas gan nav viņas īstais vārds. Gerda ir segvārds. Sieviete, kura līdz pēdējam cīnījās par Mariupoli. Tika smagi ievainota un kontuzēta sprādzienā bunkurā. Kopā ar citiem “Azovstaļ” aizstāvjiem padevās. Vairākas reizes spīdzināta tā, ka vēlējusies nāvi. Bet Gerda ir dzīva. Pēc gada Krievijas armijas gūstā. Un šis ir Gerdas stāsts.

“Man ir briesmīgs akcents, diezgan lauzīta krievu valoda, bet es centos pēc labākās sirdsapziņas. Bija vārds, ko es nemācēju pateikt, tāpēc šo vārdu pateicu latviešu valodā un mēģināju vēl ar žestiem parādīt. Uz ko šī māte sadusmojās un pateica – “man tā latviešu valoda ir “te”,” intervijā par agresiju pret ārstiem, kas nerunā krieviski, stāsta BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra miega medicīnas speciāliste Marta Celmiņa.

Jau pēc nepilniem pieciem mēnešiem Latvijā notiks nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā Latvijā no visām Eiropas Savienības valstīm bija viena no zemākajām aktivitātēm. Mudinot cilvēkus šogad vēlēšanās iesaistīties aktīvāk, savu “Eiropas tūri” tieši Rīgā uzsākusi parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola.

“Kad esam kopā, sals atkāpjas, un atkāpsies arī Krievija” – tā, pirmo reizi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma ierodoties Baltijas valstīs, pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Šie viņa vārdi izskanēja vakar, uzrunājot cilvēkus Lietuvā, šodien no paša rīta viņš ieradās Igaunijā, kur teica runu igauņu parlamentā, savukārt pie mums pēc tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām teju stundu atbildēja uz Baltijas valstu žurnālistu jautājumiem. Gan šīs atbildes un vizītes laikā izskanējušo kopumā, gan arī situāciju ap karu Ukrainā kā tādu analizēsim raidījumā. Studijā viesojas Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žaneta Ozoliņa, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālis Raimonds Graube un arī Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs, Eiropas ārlietu padomes biedrs Andris Strazds.

Dienās, kad Volodimirs Zelenskis devies vizītē pie Ukrainas uzticīgākajiem atbalstītājiem – mums, baltiešiem – Latvijas politiķu vidū turpinās diskusijas par to, vai vietējā un arī Eiropas Savienības līmenī vajadzētu liegt ne vien Krievijas graudu un citu pārtikas produktu importu, bet arī tranzītu. Kā nākas, ka teju divus gadus pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā esam viens no lielākajiem agresorvalsts lauksaimniecības produktu importētājiem; kur mūsu pašu lauksaimniekiem un citiem uzņēmējiem ņemt nepieciešamo darbaspēku un arī par straujo, bet īslaicīgo elektrības cenas lēcienu gada sākumā šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar esošo ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un bijušo ekonomikas ministri, tagad Saeimas deputāti Ilzi Indriksoni (NA).

“Turamies veseli un dodam virsū,” tā sociālajos tīklos raksta mūsu viesis, kurš gatavojas kārtējam palīdzības braucienam uz Ukrainu. Raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Kuldīgas Svētās Annas draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics.

Ja vēl pirms pāris nedēļām vilciena pasažieri cerēja ieraudzīt stacijā iebraucam tieši kādu no dažiem jaunajiem elektrovilcieniem, tagad šāds skats daudziem raisa bažas, vai izdosies nokļūt galamērķī, pirmkārt jau, laikus, un, otrkārt – vispār. Kādēļ arī pēc ilgstošas testēšanas jaunajiem vilcieniem ir tik daudz tehnisku problēmu, cik ilgi jāgaida, līdz uz vilcienu kustības sarakstu atkal varēs paļauties un ko pasažieriem iesākt līdz tam? Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) un AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāju Rodžeru Jāni Griguli.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jau atkal būs jāvērtē Rīgas domes Satiksmes departamenta darbs, tiesa, šoreiz piecus gadus seni notikumi – birojā vērsies viens no esošās koalīcijas deputātiem aizdomās par korupciju ielu uzturēšanas pakalpojuma iepirkumā. Tieši šī iepirkuma rezultātā noslēgto līgumu pildīšana bija viens no nesaskaņu cēloņiem mēra Mārtiņa Staķa vadītajā koalīcijā, tiesa, šajā pēdējā epizodē KNAB pārkāpumus nav saskatījis. Bet ko no šī visa saprast rīdziniekiem un visas Latvijas iedzīvotājiem – vai jau tā nepietiekamie līdzekļi galvaspilsētas ielu remontam tiek vai netiek pārtērēti, un kāpēc Lietuvā un Igaunijā arī galvaspilsētas attīstās straujāk? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar esošo Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV) un arī viņa kādreizējo cīņubiedru, nu jau pusgadu kā opozicionāru – Mārtiņu Kossoviču (P).

Krievijas pilnapmēra iebrukuma pirmajās dienās tā bija viena no izšķirošajām kaujām. Cīņa par Voznesensku, un stratēģiski nozīmīgiem tiltiem. Ja Ukraina zaudētu Voznesesnku, Krievijai pavērtos ceļš uz Odesu un līdz pat Piedņestrai, un iespēja pilnībā okupēt Ukrainas dienvidus, Kijivai pilnībā atņemot piekļuvi Melnajai jūrai. Izšķirīga loma pilsētas aizsardzībā bija vietējai zemessardzei – teritoriālās aizsardzības vienībām.

Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kā vienu no galvenajiem uzdevumiem šajā gadā nosaucis cīņu ar birokrātiju – problēmu, ko par vienu no galvenajiem šķēršļiem ekonomikas izaugsmei nereti min arī uzņēmēji. Kādi secinājumi par to Valsts kontrolei, kas regulāri revidē gan ministriju, gan citu valsts pārvaldes iestāžu darbu, un kā sekmējas ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu vētīšana – par to un ne tikai saruna ar jauno Valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.

"Es nosapņoju, ka mēs dabūsim medaļas. Ticiet saviem sapņiem, jo tie piepildīsies," saka Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš. 2024. gada pirmajā raidījumā #1pret1 saruna ar Hariju Vītoliņu.

Ja katrs pats varam vērtēt, vai vēlamies Jauno gadu sākt ar kādu apņemšanos vai šogad tomēr ne, pilnīgi noteikti tādas sagaidām no valdības, kas iepriekš solītos darbus sakās izdarījusi un nu tai jānāk klajā ar jaunām prioritātēm. Bet, vai tās būs prioritātes arī sabiedrības ieskatā, un vai šogad plānotie darbi nebūs krietni grūtāk paveicami par iepriekšējiem – par cilvēku gaidām un politiķu spējām tās piepildīt, par partiju reitingiem un gaidāmajām vēlēšanām saruna ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoru, sociologu Arni Kaktiņu un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāju Mārtiņu Dauguli.

Dažkārt tā ir cīņa ar laika apstākļiem, dažkārt cīņa pašam ar sevi, bet beigu beigās svarīgākais ir nodrošināt lidostas “Rīga” darbu teju jebkuros laika apstākļos. Lidlauks sadalīts zonās – viena komanda tīra stāvvietas, bet cita – manevrēšanas ceļus un pašu galveno – skrejceļu. Vairāk nekā trīs kilometru garā skrejceļa attīrīšanai tiek dotas vien pāris minūtes, bet pieredzējušajiem sniega tīrītājiem ar to pilnīgi pietiek.

Gada izskaņa jau klāt. Noteikti piekritīsiet, ka tas ir laiks, kad ierasti varam pavilkt svītru un atcerēties – kas un kā izdarīts, kas palicis neizdarīts un ar kādām domām, ar kādiem darbiem iesoļot Jaunajā gadā. Šajā rītā nedaudz atskatīsimies, kāds aizvadītais 2023. gads bijis Latvijas politiskajā arēnā. Uz sarunu mums līdzās pievienojas politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse un politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.

"Tajā mirklī tiesas zālē manai bērnu nama direktorei jautāja, ko mēs darām," raidījumā "Aculiecinieks" saka šī gada labdarības maratona #DodPieci vēstnesis Kaspars Markševics. Kasparam izdevās izrauties no riska zonas. Vai izdosies arī tiem ielu bērniem, kas šobrīd sastopami pie stacijas, tuneļos un citviet? #IzvēliesIeraudzīt #DodPieci #DodPieci2023

666. dienu turpinās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Būtisku pavērsienu frontes līnijā nav jau ilgi un, visticamāk, tuvākajā laikā arī nebūs, bet pārāk ātri pārāk smaga kļuvusi cīņa par rietumu pasaules turpmāko atbalstu Ukrainai. Kādu nākotnes perspektīvu tas iezīmē ukraiņiem un arī mums pašiem, un kāpēc, teju divus gadus tiešsaistē vērojuši Krievijas armijas zvērības, vēl joprojām diskutējam, ko iesākt ar Krievijas graudiem un krievu sportistiem? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.

Pirmās instances tiesa bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam par kukuļošanas noziegumiem piespriedusi sešus gadus cietumā un mantas konfiskāciju. Kā to vērtē esošais Latvijas Bankas prezidents? Arī par inflāciju, bankām, kredītu procentiem un ekonomikas izaugsmi šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Mārtiņu Kazāku.

Labdarības maratonu #DodPieci velta riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem. Norakstītajiem un neievērotajiem. Kā tapa un kā dzīvo Zvanniekos? Šonedēļ raidījumā #1pret1 kopienas vadītāja Sandra Dzenīte-Cālīte.

Valdība devusi zaļo gaismu 3,7 miljardus vērtā “Rail Baltica” pamattrases būvniecības līguma slēgšanai. Kavējumu dēļ darbiem jāsākas pēc iespējas ātrāk, bet cik kilometriem pietiks naudas, droši nevar pateikt neviens, tāpat arī – kad un kā dzelzceļa līniju savienos ar Rīgu. Un tāpēc pamatā par “Rail Baltica”, bet arī “AirBaltic” un citām nozares aktualitātēm šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) un arī bijušo satiksmes ministru, tagad Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedru Jāni Vitenbergu (NA).

Nedēļas beigās apritēs simt dienas, kopš darbu sākusi jaunā koalīcija Evikas Siliņas vadībā. Šajā laikā skaļas opozīcijas kritikas pavadībā pieņemta Stambulas konvencija, partnerības regulējums un nākamā gada budžets, savukārt Saeimas visai lielā vienprātībā atbalstīto banku nodevu kredītņēmēju aizsardzībai kritizē Eiropas Centrālā banka, kuras atzinums gan pienācis jau pēc lēmuma pieņemšanas. Kā vērtējams paveiktais, kas jādara turpmāk, un ar ko šī koalīcija atšķiras no iepriekšējās šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājam Harijam Rokpelnim un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājam Edgaram Tavaram.

Kāda būs jaunā stacija? Vai no tās vispār varēs aizbraukt uz Viļņu, Tallinu vai Berlīni? Ko viņi tur tik ilgi ceļ? Tik daudz jautājumu, tik maz iespēju kaut ko saskatīt aiz žoga, kas ieskauj būvlaukumu un sastatņu meža. Un arī topošās stacijas aprises nepārtraukti mainās. Un drīz te būs tuneļi, kur dienasgaisma vairs neiespīdēs nekad. Tieši tāpēc paši cēlēji katru vakaru būvlaukumu pārlido ar dronu. Fiksējot mirkļus, kas mainās. Katru stundu. Katru dienu.

Kamēr ASV kongresā Vašingtonā un Eiropas savienības līderu samitā Briselē turpinās tirgošanās un šantāžas elementiem pilnas cīņas par turpmāku atbalstu Ukrainai, Vladimirs Putins pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma uzstājies ikgadējā preses konferencē, kurā paziņojis – Krievijas mērķi Ukrainā nav mainījušies, un karš turpināsies, līdz tie tiks sasniegti. Līdzīgu tēzi – turpināt cīņu līdz uzvarai, par spīti starptautiskajam spiedienam, tostarp no tuvākā sabiedrotā – ASV, sola arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Arī par notikumu attīstību Tuvajos austrumos saruna ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas direktoru Tomu Rostoku, un attālināti no ASV pievienojies Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.

Starptautiskā skolēnu novērtējuma PISA rezultāti Somijā likuši strauji meklēt risinājumus, lai apturētu zināšanu lejupslīdi – piemēram, paredzot vairāk stundu dzimtās valodas un matemātikas apguvei. Latvijas skolēni somiem pielīdzināmus rezultātus demonstrējuši vien matemātikā, bet dabaszinātnēs un lasīšanā visai pamatīgi atpaliek. Vai arī mēs reaģēsim ar kādiem īpašiem lēmumiem un vai ir izpildāmi iepriekšējie – par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas un augstāku latiņu skolas absolvēšanai? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un Skolu vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāju, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu (NA).

"Rīgas laika" 30 gadi. Nosvin bijušajā kompartijas centrālajā ēkā, ko tagad nosaukuši par "muļķu māju". Pazīt melus ir viena no žurnāla funkcijām. Tā saka galvenais redaktors. Raidījuma #1pret1 viesis - filozofs Uldis Tīrons.

Cerībā veicināt banku savstarpējo konkurenci valdība atbalstījusi grozījumus, kas ļaus kredītņēmējiem ērtāk un lētāk pāriet no vienas kredītiestādes pie citas. Vai tas līdzsvaros, banku pašu ieskatā, negatīvo ietekmi no lēmuma par nodevu kredītņēmēju aizsardzībai, un arī par to, vai Latvijai turpmākajos gados pietiks naudas policijai un daudziem citiem doto solījumu pildīšanai un "RailBaltica" projekta īstenošanai, saruna ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV).

Nedēļas nogalē pieņemtais nākamā gada budžets lielāko pieaugumu – papildu 275 miljonus – sola veselības nozarei. Tāpēc, iespējams, ne vienu vien izbrīnījis ģimenes ārstu asociācijas paustais – naudas prakšu uzturēšanai trūkst tik ļoti, ka ārsti apsver no janvāra pieņemt tikai četras dienas nedēļā, piekto dienu atstājot maksas vizītēm. Vai līdz šādai situācijai tiešām varētu nonākt, kādi ir iespējamie risinājumi un arī par ieceri mazināt zāļu cenas saruna ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Alisi Nicmani-Aišpuri.

Polijas Nacionālās drošības dienesta vadītājs Jaceks Ševjera uzskata, ka NATO austrumu spārna valstīm ir tikai 3 gadi, lai sagatavotos Krievijas uzbrukumam, jo Krievijas militārā rūpniecība šobrīd strādā trīs maiņās. Vācijas ārlietu padome prognozē, ka mums ir mazliet vairāk laika – 5-9 gadi. Mūsu kolēģe Ilze Nagla izvaicāja ASV vēstnieci NATO Džuliānu Smitu par mūsu gatavību Krievijas iebrukumam.

Krievijas gūstā pavadīts gandrīz gads. Karā zaudētas savas ģimenes mājas un dzimtā pilsēta. Okupācijā nomirusi vecmāmiņa. Kaujā kritis vīrs. Ukraina zaudējusi tik daudzus tūkstošus dzīvību. Ir neiespējami pēc tā visa pieļaut, ka sāktos sarunas ar Krieviju, iekams tā nav sakauta. Kamēr nav Ukrainas uzvaras, tikmēr drošībā nebūs ne paši ukraiņi, ne arī citu valstu iedzīvotāji. Par to pārliecināta ir bijusī Ukrainas Azovas pulka karotāja Valērija Subotina.

Ar brīvprātīgo atmīnēju komandu, kura sevi sauc apustuļi “Apustuļi”, ierodamies kādā laukā pie Hersonas un Mikolajivas apgabala robežas. Komandu vada Jurijs. Viņš brīvprātīgi darbojies Ukrainas brīvprātīgo armijā. Ukraina tagad ir viena no mīnētākajām, ja ne mīnētākā valsts pasaulē. Aplēses - 174 tūkstoši kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas ir piesārņotas ar mīnām un nesprāgušu munīcijas. Tās ir divas ar pusi Latvijas.

Kam nodokļos jāmaksā vairāk, kam mazāk – tā īsumā varētu raksturot visu dienu Saeimas namā ilgušās debates par nākamā gada budžetu. Bet kas jādara, lai vienu un to pašu līdzekļu pārdales vietā mēs varētu nopelnīt vairāk, ko piešķirt ārstiem, skolotājiem un policistiem, un kā šī mērķa sasniegšanu ietekmēs deputātu lēmums par banku nodevu hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, par to šovakar diskutēsim, un, kamēr lēmumu pieņēmēji vēl joprojām debatē no Saeimas tribīnes, viņu darbu vērtēs eksperti, studijā Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, uzņēmējs Ģirts Rungainis.

Studijā Saeimas budžeta un finanšu komisijas deputāti Andris Šuvajevs (P) un Artūrs Butāns (NA).

Dziesmu svētkos uz lielā teātra skatuves ar gada labāko amatierteātra izrādi. Par atbalstu kultūrai, vēsturisko mantojumu un dzīves spēku. Raidījuma #1pret1 viešņa - Blomes tautas nama vadītāja Gita Skadiņa.

Studijā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Studijā zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Tīkli ir kā nāvējošas lamatas, kas piesārņo Baltijas jūru un ikvienu no mums. Katru gadu Baltijas jūrā tiek pazaudēts līdz 10 000 gabalu no tīkliem. Šonedēļ raidījumā "Aculiecinieks" - Operācija "Spoku tīkli"

Pēc teju piecu stundu garām debatēm šodien, bet gandrīz astoņus gadus ilgām diskusijām kopumā Saeima ar 51 balsi no simt atbalstījusi Stambulas konvencijas ratifikāciju. Vai līdz ar to šis temats aizņems arvien mazāk vietas politiskajā dienaskārtībā, vēl redzēsim, bet, tieši otrādi, plašumā vēršas ekspremjera Kariņa privāto lidmašīnu skandāls. Ar ko tas varētu beigties, kā ietekmēs Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus un arī par citām politiskajām aktualitātēm šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu, profesoru Jāni Ikstenu un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras lektori Leldi Metlu-Rozentāli.

Pēc teju astoņus gadus ilgām diskusijām Saeima rīt pirmajā lasījumā balsos par Stambulas konvencijas ratificēšanu. Koalīcijas disciplīnai gan būs jābūt dzelžainai, balsu pārsvars pār konvencijas pretiniekiem ir minimāls, un paredzams, ka rīt no Saeimas tribīnes izskanēs daudz pārmetumu tiem, kas savu viedokli par konvenciju laika gaitā un, iespējams, arī politisko rokāžu rezultātā mainījuši. Vai izdosies politiskajam tirgum ap šo jautājumu beidzot pielikt punktu? Un, ņemot vērā, ka pēc būtības šī ir konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu – kam būtu un kam nebūtu jānotiek pēc tam? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar diviem Saeimas deputātiem – koalīciju pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, bet opozīciju – “Apvienotā saraksta” deputāts Edvards Smiltēns.

Kāpēc bērniem pasliktinās lasītprasme? Vai dzīvi uzlabos retāks skolu tīkls? Raidījuma #1pret1 viesis – Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs.

Aizvadīta Izraēlas un teroristiskā grupējuma “Hamās” īslaicīgā pamiera piektā diena, kas nozīmē, ka drīzumā būtu jābūt jaunām ziņām par gūstekņu atbrīvošanu. Pagaidām vienošanās par uguns pārtraukšanu panākta līdz rītdienai, bet vai iesaistītie varētu vienoties par atkārtotiem pagarinājumiem, un kas notiks pēc laikam jau neizbēgamām pamiera beigām – to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” jautājām Vidzemes augstskolas prorektoram un Ģeopolitikas pētījumu centra direktoram Mārim Andžānam, kā arī Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītājai Sintijai Brokai.

Pienācis pēdējais brīdis sākt “Rail Baltica” pamattrases būvniecības darbus, ja vēl ceram sliežu ceļu pabeigt līdz Eiropas Savienības noteiktajam 2030. gadam. Bet līgums ar būvnieku vēl aizvien nav noslēgts, vairāku nozīmīgu posmu projektēšana kavējas ne par mēnešiem, bet gadiem, un tas viss komplektā ar milzīgo projekta sadārdzinājumu liek vērtēt, no kā atteikties, un starp variantiem – arī trases savienojums ar Rīgu. Kā mēs šajā situācijā nonācām, un kā no tās tiksim laukā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar esošo satiksmes ministru Kasparu Briškenu (“Progresīvie”) un bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP).

Edgars Grundbergs jeb Edžus. Kārtīgs puika ar bezgala plašu sirdi un redzesloku. Ļoti mīlēja visu latvisko! Dejoja tautas dejas. Šovasar tika uz saviem pirmajiem Dziesmu un deju svētkiem. Un ar tieši tādu pat prieku ballēs dancināja savu māsu un mammu. Tā, ka krekls slapjš līdz pēdējai vīlītei. Spēlēja teātri. Nofilmējās filmā. Bija lielais brālis mazajam Ernestam. Dienā, kad nolika tiesības, tika pats pie sava auto. Ne jau liela un jaudīga, bet tāda, ar kuru tiešām saprast, cik forši ir būt neatkarīgam. Un Spānija....oktobrī studentu apmaiņas programmas ietvaros viņam bija jādodas uz ārzemēm. Bet tam visam svītru pārvilka avārija, kuras iemesli nav noskaidroti joprojām. Edžuka vairs nav. Bet viņa sirds turpina pukstēt un viņa nieres strādā. Viņš kļuva par orgānu donoru trim citiem cilvēkiem. Jo mamma zināja viņa domas par ziedošanu. Un zināja, ko atbildēt ārstiem, kad tiek uzdots ļoti tiešs jautājums. Tāpēc nesāp mazāk. Sāp ļoti. Bet daļa Edgara dzīvo. Viņa abas nieres un sirdi pārstādīja citiem. Sirsniņu - pusaudzei.

Dailes teātra studijā “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis Toms Čevers, “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijas pārstāve, teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska un “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijas pārstāve, režisore Māra Ķimele.

Saeimā top atbilde Rēzeknes domes koalīcijai, kas pēc mēra Aleksandra Bartaševiča atstādināšanas neapmeklē domes sēdes, šādi cenšoties panākt visas domes atlaišanu un līdz ar to – jaunas vēlēšanas. Par pašvaldībām atbildīgā ministre viņu pavadā nevēlas iet un tā vietā rosina atlaist tikai sēdes kavējušos deputātus, sakot – lai viņu vietā nāk tie, kas vēlas strādāt pilsētas labā. Līdztekus tam Saeimas komisijā dzimusi un atbalstu guvusi arī ideja situācijās, kad kvoruma trūkuma dēļ ilgstoši neizdodas noturēt domes sēdes, ļaut tās sasaukt pašvaldību ministram, un tad jau lēmumus drīkstētu pieņemt arī mazākums. Vai ir samērīgi, reaģējot uz vienu situāciju, veikt šādus grozījumus, kas attieksies uz visiem? Kā vērtējama valsts prezidenta virzītā ideja pašvaldību vadītājiem prasīt pielaidi valsts noslēpumam? Saruna ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR) un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedru Māri Sprindžuku (AS).

Pirms desmit gadiem, 2013. gada 21. novembrī, Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā notika pēc upuru skaita lielākā traģēdija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Raidījuma "Šodienas jautājums" speciālizlaiduma viesi: 1) Zvērināta advokāte, vairāku desmitu Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāve Jevgenija Tverjanoviča-Bore 2) Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks 3) Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters 4) Tiesībsarga vietniece, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne 5) labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta 6) attālināti: Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele

Zolitūdes traģēdiju pirms desmit gadiem mēdza saukt arī par “Maximas” traģēdiju, jo tieši lielveikala “Maxima” komplekss 2013. gada 21. novembrī sagruva pār cilvēku galvām. Bojā gāja arī pieci veikala darbinieki. Turklāt pircēji un darbinieki no veikala netika evakuēti, arī skanot trauksmes signalizācijai. Drīz pēc traģēdijas sekoja veikalu tīkla ķēdes boikots, - ļoti daudz iedzīvotāju atteicās iepirkties “Maximā”, un kādu laiku “Maximas” veikali patiesi bija tukšāki. Vēlāk “Maxima” atvainojās par notikušo, un traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem izmaksāja kompensācijas aptuveni deviņu miljonu eiro apmērā. Lai runātu par mācībām, kas gūtas, atskatoties uz pirms desmit gadiem notikušo traģēdiju, Vita Anstrate uz interviju aicināja Karolīnu Zīgmantaiti - “Maxima” grupas valdes locekli un “Maxima” vadītāju Latvijā.

Studijā “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.

Valstiskuma balvas ieguvējs, Vītolu fonda dibinātājs, mecenāts. Raidījuma #1pret1 patriotu nedēļas viesis Vilis Vītols.

Studijā LU profesore, LATO valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.

Studijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

Karavīra dēls. Nepilngadīgs gaisa spēku izpalīgs. Otrā pasaules kara dalībnieks. ASV specdienestu savervēts. Atgriezies Latvijā. Čekas spīdzināts un izsūtīts. Izdzīvojis gulagā Čukotkā. Vēlāk atgriezies. Rūpnīcas vadītājs, ar kura dotajiem betona pamata blokiem ir celtas barikādes Vecrīgā. Un grāmatas “Dzīves komandējums” autors. Imants Priedītis

Cik sašķelta šodien bija Saeima, debatējot par partnerības institūta ieviešanu, tik vienoti deputāti atbalstīja ieceri lielai daļai hipotekāro kredītu ņēmēju ievērojami mazināt pēdējā gada laikā strauji pieaugušos procentu maksājumus. Balsojumā atturējās vien daži “Apvienotā saraksta” deputāti, un teju vienīgie iebildumi no Saeimas tribīnes nevis piebalsoja banku brīdinājumiem par šāda lēmuma sekām, bet pauda – atbalstam vajadzētu būt vēl plašākam. Kādas izmaiņas gaidāmas pirms pēdējā lasījuma, un vai visi kredītiestāžu iebildumi tiešām ir nepamatoti? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums" runājām ar diviem Saeimas budžeta komisijas deputātiem – Andri Šuvajevu (P) un Artūru Butānu (NA), kā arī ar Finanšu nozares asociācijas vecāko juridisko padomnieku Edgaru Pastaru.

Eiropas Komisija rosinājusi sākt sarunas ar Ukrainu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Simbolisks un emocionāli nozīmīgs solis laikā, kad ukraiņiem kaujas laukā klājas smagi, un bruņoto spēku virspavēlnieks intervijā laikrakstam “The Economist” pat lietojis apzīmējumu “strupceļš”. Vai šāds vēstījums mudinās pastiprināt ieroču piegādes vai varbūt tieši otrādi; kā NATO dienaskārtību ietekmējis karš Tuvajos Austrumos un ko no tā jāmācās mums pašiem? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Latvijas vēstniekam NATO Mārim Riekstiņam.

Asas un kaismīgas diskusijas par partnerības institūta ieviešanu. Ko tas mainīs? Šīs nedēļas raidījuma #1pret1 viešņa – tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

Jau nedēļu tiek meklēta Anna Jansone, kuras pazušana un viņas meitiņas Luīzes bojāeja likusi vairāk un skaļāk nekā ierasts runāt par diagnozi “pēcdzemdību depresija”. Ir daudzi, kas nezina, kāpēc un kādos gadījumos tā rodas, cik no malas nesaprotamas un tomēr īstas var būt šīs slimības izpausmes, un kā ar tām cīnīties. Tieši otrādi, šajās dienās redzams, ka vēl joprojām ir sabiedrības daļa, kas netic pēcdzemdību depresijas eksistencei, lai gan, kā vēsta šīs slimības skarto biedrība “Debesmanna”, – cilvēki neizliekas, ka viņiem ir depresija, visbiežāk, viņi izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatri, veselības ministra ārštata padomnieci Lieni Sīli un psiholoģi, kognitīvi biheiviorālo terapeiti Diānu Zandi.

Notiekošais Tuvajos Austrumos turpina atbalsoties arī Eiropā. Mēneša laikā, kopš “Hamās” teroristu barbariskā uzbrukuma Izraēlai un tās atbildes triecieniem, Francijā reģistrēts vairāk nekā tūkstoš pret ebrejiem vērstu incidentu, un valsts iekšlietu ministrs runā par antisemītisma eksploziju. Un ar šo fonā Francijā, Vācijā un arī citviet Eiropā arvien vairāk diskutē par imigrācijas politikas maiņu. Kādā virzienā iet Eiropas Savienība, ko vēlas panākt Latvija, un par Ukrainas ceļu pretī rietumu sabiedrībai, kuras līderu vidū ir arī pa kādam Putina piekritējam, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar diviem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā – Sandru Kalnieti (JV) un Robertu Zīli (NA).

Šī gada februārī ļoti daudzus šokēja ziņa, ka Siguldā nogalināts zirgs. Pat ne zirgs – gadu vecs kumeļš Mattilass. Vēl šokējošāk izrādījās tas, ka kumeļš nogalināts gaļas dēļ. Varmākas policija aizturēja. Viens pieaugušais. Divi nepilngadīgi. Bijuši alkohola reibumā. Tagad lietu skata tiesa.

Faktiski visas dienas garumā Saeimas deputāti diskutējuši par Tieslietu ministrijas virzīto partnerības likumprojektu pakotni, kas attiektos arī uz viendzimuma pāriem. Kamēr tieslietu ministre deputātus aicināja uz cilvēcību, no opozīcijas cits pēc cita izskanēja brīdinājumi par virzīšanos tuvāk viendzimuma laulībām, un īpaši daudz pārmetumu saņēma Zaļo un zemnieku savienība, kas iepriekš līdzīgās situācijās iestājusies pret. Ko tad īsti paredz un ko neparedz rosinātās izmaiņas, kas ir vai nav gaidāms pēc to pieņemšanas, un vai un kad tas vispār notiks – studijā partijas “Progresīvie” frakcijas vadītāja priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa un Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs.

Realitāšu sadursme – tā varētu raksturot Saeimas izglītības komisijas sēdi, kurā deputāti, skolu direktori un izglītības eksperti šodien analizēja projekta “Skola 2030” ieviešanas rezultātus. “Uz papīra izskatījās labi, bet...” – tā saka daudzi, un skolu direktoru asociācijas vadītājs projekta ieviešanas vadību raksturo lakoniski – “Totāli sapināmies meistarībā”. Kāda ir reālā situācija, jaunā satura ieviešanai ieejot finiša taisnē, un kas jādara, lai tālākais ceļš būtu gludāks? Saruna ar projekta nu jau bijušo vadītāju Zani Oliņu, Valsts izglītības satura centra vecāko ekspertu, Rīgas 72. vidusskolas direktoru Pāvelu Pestovu un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli.

“Progresīvie” sludina sociāldemokrātisku un zaļu politiku. Ko tas nozīmē, varā nonākot? Raidījuma #1pret1 viesis – partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Saeima spērusi pirmo soli pretī stingrākiem ierobežojumiem alkohola tirdzniecībā. Par to, vai grādīgos dzērienus arī turpmāk būs iespējams iegādāties vakaros, svētdienās un degvielas uzpildes stacijās, deputāti vēl spriedīs, bet no 18 gadiem gan vairs ne, tikai no 20 – šādi teju pilnīgā vienprātībā lēmusi atbildīgā Saeimas komisija. Kad gaidāmi pārējie lēmumi un galīgais balsojums; kā vērtējami alkohola ražotāju un tirgotāju iebildumi pret praktiski visiem ierobežojumiem, un arī mazliet par citu tēmu – par valdības lēmumu virzīt ratificēšanai Saeimā daudz apspriesto Stambulas konvenciju šovakar saruna ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedri Ingrīdu Circeni (JV) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu Raivi Dzintaru (NA).

Lai arī Valsts prezidents paudis atzinību tam, ka valdībai ar pašvaldībām ir izdevies vienoties par nākamā gada budžetu, publiski izskanējis, ka pie esošā naudas sadalījuma vairāk nekā desmit vietvarām nākamgad var nākties pat uz mēnesi slēgt visas pašvaldību iestādes, tostarp, skolas un bērnudārzus. Vai šādi draudi tiešām pastāv? Kad būs skaidrība par Rēzeknes domes tālāko likteni un vai atbildība par algu samazinājumu daļai skolotāju ir pašvaldību pusē? Studijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Priežu sili, ēnainas gravas, upes un strauti. Klintis un alas, kuru vēsture ir miljonus gadu sena. Šī ir unikāla vide, kuras galvenā vērtība ir ainava. Vieta, kur daba pati veido dabu. Gaujas Nacionālajam parkam šogad aprit 50!

Studijā Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) un Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS).

Studijā LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns.

Ko mums vēsta Polijas parlamenta vēlēšanu rezultāti un kāds konservatīvisms mums ir vajadzīgs? Raidījumā “Viens pret vienu” saruna ar politologu Andi Kudoru.

Studijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Česlavs Batņa (AP).

Studijā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Alpu ledāji. To nākotne vīd drūma. Ledāji kūst tik strauji, ka gadsimta beigās jau 70 % būs nokusuši, un to apturēt vairs nav iespējams. Bet cik biezs ir ledus, kas šobrīd vēl klāj Alpu virsotnes? Lai to noskaidrotu, pirmo reizi Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki veica pētījumus Alpu ledājos. Pirmo reizi tā sauktajos siltajos ledājos, jo līdz šim viņu ekspedīcijas noritēja krietni aukstākos apgabalos - Arktikā un Antarktikā.

Eiropas Parlaments rezolūcijā izteicis savienības kopējo skatījumu uz notiekošo Izraēlā – stingrs nosodījums teroristiem, savukārt Izraēlai – tiesības sevi aizstāvēt, bet starptautisko humanitāro tiesību ietvaros. Bet ko darīt, ja tā nebūs, un vai visi ar šo frāzi maz saprot vienu un to pašu, un arī par Latvijas iekšpolitiku – jaunās valdības pirmo darba mēnesi šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Baltijā turpinās spridzināšanas draudu vēstuļu birums – pagājušajā naktī Lietuvā šādas ziņas saņēmuši ap diviem tūkstošiem dažādu organizāciju un uzņēmumu. Gan kaimiņu, gan mūsu pašu drošības dienesti uzsver – draudu līmenis reģionā nav mainījies, tas vēl joprojām ir zems, bet notikumi citur Eiropā un arī aiz tās robežām, protams, rada satraucošu fonu. Kā neļauties bailēm, kas ir tieši tas, ko šādu vēstuļu autori vēlas; un kāpēc tik grūti ir atrast ne vien starptautiskus kibernoziedzniekus, bet arī par slepkavību aizdomās turēto Leonu Rusiņu? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Izraēlā nepieredzēta vardarbība. Kādas sekas pasaulē un cilvēku ikdienā? Savulaik pieredzējusi teroraktus, trauksmes sirēnas un tagad atgriezusies Latvijā. Raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar ebreju kopienas pārstāvi un sociālo uzņēmēju Diānu Lapkis.

Studijā ārpolitikas pētnieks, politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.

Lai arī Izraēla arvien aktīvāk apšauda Gazas joslu, sauszemes operācija vēl joprojām nav sākusies, tiesa, visticamāk, tas ir tikai laika jautājums. Un laika jautājums arī, kad zināsim oficiālos Polijas parlamenta vēlēšanu rezultātus, bet vismaz pagaidām izskatās, ka valdošās koalīcijas sastāvs varētu mainīties ļoti nozīmīgi. Kā šie procesi ietekmēs Ukrainā un arī Latvijā notiekošo, un kā aizstāvēt robežu, gāzesvadus un citus stratēģiskās infrastruktūras objektus? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu no “Progresīvajiem”.

Slepena eja. Grota bijušajā muižas parkā. Jānis Dubinskis no Krievijas miljonāra atpircis Zentenes pili. To atjaunot palīdz vai visa Zentene! Daudzi vietējie šeit sākuši skolas gaitas. Un 14 gadus slēgtā ēka viņu atmiņās ir smieklu un gaismas pilna. Un tieši tāds ir Jāņa plāns. Iedot šai vietai un apkaimei jaudu!

Sagrauti vecāki, kas savu bērnu nāvi redz kā svētību, apzinoties, ko nozīmētu otra alternatīva pēc teroristu iebrukuma – gūsts Gazas joslā. Šādi sirdi plosoši pieredzes stāsti arvien vairāk parādās medijos, kas strādā Hamāss uzbrukumu piedzīvojušajā Izraēlā. Bet arī Izraēlas atbildes triecieni nesuši milzīgus civiliedzīvotāju upurus, bojāgājušo skaitam abās pusēs jau krietni pārsniedzot tūkstoti, un Eiropas savienība paziņojusi – Izraēlai nenoliedzami ir tiesības uz aizsardzību, bet tās jāīsteno saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību principiem. Vai to maz iespējams izdarīt, ja teroristi blīvi apdzīvotajā Gazā civiliedzīvotājus izmanto kā dzīvo vairogu, šovakar saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu un bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi.

Asākā neapmierinātība ar nākamā gada valsts budžetu šoreiz, vismaz pagaidām, izskanējusi ne no medicīnas vai izglītības, bet gan kultūras darbinieku puses. Aktieriem un profesionālajiem mūziķiem plānotais algu paaugstinājums nesedz pat inflāciju un gadiem milzušās problēmas nerisinās, bet jaunajam Dziesmu svētku nozares kolektīvu vadītāju atalgojuma modelim papildu nauda nav piešķirta vispār. Jaunā nozares ministre atzīst – faktiskais kultūras budžets ir krīzes līmenī, bet – ko darīt? Studijā Agnese Logina (Progresīvie).

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" tagad vada jaunas koalīcijas valdībā un galvaspilsētā. Par projektiem, sastrēgumiem un pagaidu asfaltu raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV).

Draudīgi e-pasti šodien negaidīti aprāva mācību procesu simtiem Latvijas skolu. Lai arī policija riskus novērtēja kā zema līmeņa, daudz kur notika skolēnu un darbinieku evakuācija, tiesa – ne visur. Vai valstī ir vienota kārtība, kā šādos gadījumos rīkoties? Par to un citiem izglītības nozarē aktuālajiem jautājumiem saruna ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.

Jau līdz septiņiem simtiem pieaudzis bojāgājušo skaits pēc teroristiskā grupējuma “Hamāss” nežēlīgā uzbrukuma Izraēlai. Simtiem mirušo arī pēc Izraēlas atbildes triecieniem, un tā vien šķiet, ka turpmākā notikumu attīstība nesīs vēl daudz upuru tieši civiliedzīvotāju vidū. Ar ko tas viss varētu beigties un kā uz to raudzīties? Saruna ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku.

No Ķīnas un Japānas līdz pat Ziemeļamerikai un Dienvidamerikai. Tā īsumā varētu raksturot vietas, kurās Jurģis Kairis savas karjeras laikā ir ne tikai piedalījies dažādos aerobātikas čempionātos un izcīnījis godalgotās vietas, bet arī priecējis skatītājus ar elpu aizraujošiem priekšnesumiem aviācijas šovos. 71 gada vecumā joprojām viņš priecē skatītājus visā pasaulē.

Jau otro reizi Satversmes tiesa secinājusi – Saeima nav noteikusi tādu Garantētā minimālā ienākuma līmeni, kas atbilstu valsts pamatlikumam. Toties ar otro reizi deputāti IR apstiprinājuši Augstākās tiesas senatores amatā bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu. Un tieši ar viņu arī šovakar runāsim – par tiesu neatkarību, par likumdošanas procesu un par taisnīgumu – studijā ir nu jau Augstākās tiesas senatore Sanita Osipova

Studijā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāte Aiva Vīksna (AS).

Uzņēmējos valdība ieklausoties arvien mazāk. Par nodokļiem, viesstrādniekiem, birokrātiem un ambīcijām raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar zivjrūpnieku, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Andri Biti.

Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.

Studijā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

24. septembri Ilze Elizabete Romančenko sauc par savu otro dzimšanas dienu. Tieši pirms gada šajā dienā viņas mākslas studijā ienāca viņas audzēkne un uzbruka. Pēc astotā dūriena Ilzei ar pārdabisku spēku izdevās izkļūt uz ielas un lūgt palīdzību. Izrādījās, ka jaunietei ir psihiska saslimšana. Bijušas līdzīgas epizodes. Bet meitenes mamma skolotājai noklusēja par iespējamām problēmām. Uzbrucējai piemērota piespiedu medicīniska ārstēšana slēgtā iestādē. Bet mākslas skolotāja Ilze nav atgriezusies skolā. Un neatgriezīsies.

Cīņu ar naudas atmazgāšanu Latvijā turpmāk vadīs Toms Platacis – iepriekšējās Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas vietnieks, vēlāk arī – pienākumu izpildītājs. Kāpēc parlaments atbalstījis tuvu Znotiņas līdzgaitnieku, ja viņu pašu, par spīti uzvarai konkursā, amatā tomēr neapstiprināja, pārmetot, ka cīnoties, lai Latviju neiekļauj tā dēvētajā finanšu sektora “pelēkajā sarakstā”, iebraukts otrā – pārspīlētas uzraudzības grāvī? Un kādu pienesumu šī jautājuma risināšanā nesusi parlamentārās izmeklēšanas komisija? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar komisijas priekšsēdētāju Vili Krištopanu (LPV) un komisijas deputātu Edmundu Jurēvicu (JV).

Arī otrās instances tiesa bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu atzinusi par vainīgu virknē apsūdzības epizožu, soda mēru samazinot no pieciem uz četriem gadiem vien apsūdzētā veselības stāvokļa dēļ. Vai tas kaut ko maina koalīcijas uzstādījumos par viena partnera turpmāko sadarbību ar Lemberga vadīto “Latvijai un Ventspilij”, un par ko ir un par ko nav vienošanās attiecībā uz nākamā gada budžetu un plānotajām nodokļu izmaiņām? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar visu trīs valdības partiju pārstāvjiem – finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Andri Šuvajevu.

Vai visi paņēmieni politikā ir labi, lai veidotu koalīcijas, cīnītos par varu un pildītu apsolījumus vēlētājiem? Raidījumā #1pret1 saruna ar Latvijas Valsts prezidentu (2007 – 2011) Valdi Zatleru.

Līdz ar valdības lēmumu kārtējā – šoreiz 27 dzērājšoferiem konfiscēto auto kolonna drīzumā dosies uz Ukrainu. Prieks, ka varam palīdzēt arī šādi, bet kāpēc autovadītāji Latvijā teju gadu pēc tik stingra soda mēra ieviešanas turpina sēsties pie stūres alkohola reibumā? Cik ilgi vēl atcelti reģionālo pārvadājumu reisi būs ikdiena, un kur ņemsim naudu vērienīgā “Rail Baltica” projekta īstenošanai? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar jauno satiksmes ministru Kasparu Briškenu no “Progresīvajiem”.

Neilgi pēc jaunās valdības apstiprināšanas pirmā šķelšanās epizode opozīcijā – līdzšinējais “Apvienotā saraksta” deputāts Igors Rajevs pametis frakciju, kļuvis par neatkarīgo deputātu un attiecīgi saglabās Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Un tas liek domāt, ka nu jau arī jaunajai koalīcijai, tāpat kā vecajai, Saeimā varētu būt 54 deputātu balsis, tikai – citas. Citi arī ministri un – Saeimas priekšsēdētāja. Daiga Mieriņa (ZZS) šovakar viesojās raidījuma “Šodienas jautājums” studijā.

Tūkstošiem cilvēku šī vasara pagāja Dziesmu un deju svētku sajūtās. Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” noslēgumā Daugavas stadionā Rainers Miezītis bildināja savu mīļoto Agniju Klimu. Izskanot dziesmas un dejas “Manai dzimtenei” pēdējām notīm Noslēguma koncertā Mežaparkā, ārsts Kārlis Rācenis zināja, ka šī savā ziņā ir viņa pēdējā deja. Bet skolotāja Anda Kivliša, cīnoties ar vēzi un valsts nevēlēšanos apmaksāt vajadzīgās zāles, vienkārši cerēja nodzīvot līdz svētkiem, lai kora “Ogle” rindās dziedātu Noslēguma koncertā. Vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku. Bet tomēr katram savi dziesmusvētki.

Saeima spērusi pirmo soli pretī tam, lai Latvija denonsētu līgumu ar Krieviju par tiesiskās palīdzības sniegšanu. Tas notiek laikā, kad Krievija, nespējot gūt panākumus kaujas laukā, turpina terorizēt Ukrainu, un arī pagājušajā naktī virs Kijivas apkārtnes notriektas 20 Krievijas raķetes, to atlūzām ievainojot septiņus cilvēkus. Kur kavējas tribunāls Krievijas kara noziedznieku saukšanai pie atbildības, kā krievu uzņēmējiem sekmējas tiesāšanās par viņu iekļaušanu sankciju sarakstos, un cik veiksmīgi Latvijas politiķi risinājuši vietējo Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļauju jautājumu? Studijā Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

Katastrofālu ainu atklāj Valsts kontroles revīzijas ziņojums par veselības aprūpi onkoloģijas jomā. Iedzīvotāji pārbaudās reti, attiecīgi diagnozes nāk daudz par vēlu; kad tas notiek – zaļais koridors mēdz izrādīties krietni garāks nekā paredzēts; zāles mums ir visdārgākās Baltijā, bet uz vienu pacientu tām tērējam vismazāk, turklāt nereti pērkam tādas, ko ārsti ārstēšanā vairs nemaz neizmanto. Izsenis sliktā situācija ar datu uzskaiti šajā jomā nevis uzlabojas, bet pasliktinās, un galu galā Valsts kontrole secina – onkoloģijas joma Latvijā ir prioritāte bez rezultāta. Ko darīt, un vai veselības aprūpe kopumā būs prioritāte ne vien vārdos, bet arī jaunajai valdībai lemjot par nākamā gada budžetu? Studijā veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Dienu pirms balsojuma par jauno Saeimas priekšsēdētāju sabiedrība par atklātību “Delna” nosūtījusi deputātiem aicinājumu par iecerēto kandidātu – ZZS deputātu Gunāru Kūtri – nebalsot, savukārt premjere Evika Siliņa (JV) paudusi, ka viņam līdz balsojumam jāatvainojas Latvijas sabiedrībai. Šāda reakcija sekojusi pēc Kūtra izteikumiem Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Par to un citiem tematiem saruna ar Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātu Gunāru Kūtri (ZZS).

Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Latvijas basketbola izlases galvenais treneris, Pasaules kausa labākais treneris Luka Banki.

Jaunajai valdībai pirmajā darba dienā arī pirmais lēmums – līdz gada beigām mājsaimniecībām tiks par 60 % samazināta maksa par elektrības pieslēguma jaudu. Kas notiks pēc tam – tas un daudz kas cits tiks vaicāts vēl pirms valdības apstiprināšanas, iespējams, visvairāk kritizētajam ministra kandidātam, nu jau Klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim (ZZS).

Cēsu basketbolā Vladimira Kiseļova vārds nav svešs. Nevis tāpēc, ka viņš ir vectēvs diviem no šī brīža Latvijas izlases basketbolistiem Rodionam un Artūram Kuruciem, bet gan tāpēc, ka pilsētā viņš ilgu laiku trenējis jaunos basketbolistus.

Studijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) un attālināti Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai").

Studijā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis,“Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens un “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Jurēvics.

Amati, principi, solījumi - vecajā un topošajā koalīcijā. Opozīcijā aizejot, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltens (AS)raidījumā "Viens pret vienu".

Aizdomās par Eiropas fondu naudas izkrāpšanu lielā apmērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veicis vairāk nekā 20 kratīšanu, tostarp – Valmieras domē, kuras priekšsēdētājs Jānis Baiks ir arī “Jaunās Vienotības” valdes loceklis. Vai tas varētu ietekmēt pēc pāris dienām iecerēto jaunās valdības apstiprināšanu, un vai normāli, ka vēl joprojām sabiedrībai nav zināms tās sastāvs? Par to un dažādiem ar valsts finanšu situāciju saistītiem jautājumiem šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV).

Ekskluzīva saruna ar Ukrainas ģenerālprokuroru Andriju Kostinu.

Studijā diskusija ar Jāni Dombravu no Nacionālās apvienības un Ati Švinku no Progresīvajiem.

Arī politisko rokāžu laikā valsts pārvaldei ir jāturpina funkcionēt, un arī laikā, kad vecais ministrs amatā ir vairāk formāli, bet jaunais vēl nav sācis strādāt, ir lēmumi, kas ir jāpieņem. Un to dara vai arī lemj nedarīt ierēdņi, amatpersonas un citi valsts pārvaldē strādājošie, un šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām par to, kā un vai tiek vērtēta viņu atbildība – to ir revidējusi Valsts kontrole. Raidījuma viesi – valsts kontrolieris Rolands Irklis un Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Vecās valdības deklarācijā inovācijas pieminētas 27 reizes, bet vai tām ir atbalsts? Ko Latvijā izgudrot, un kam tas derēs? Šīs nedēļas raidījuma #1pret1 viesis – RTU jaunievēlētais rektors Tālis Juhna.

Viens no Saeimas rudens sesijas pirmajiem darbiem būs lemt par latviešu valodas prasmi neapliecinājušo Krievijas pilsoņu turpmāko likteni Latvijā. Iebilstot vien Nacionālajai apvienībai, atbildīgā Saeimas komisija šodien lēma virzīt tālāk Iekšlietu ministrijas priekšlikumu dot vēl divus gadus tiem, kas valodu apņemas apgūt, un likuma grozījumus paredzēts pieņemt steidzamības kārtā. Vai tie tiks iekļauti Saeimas darba kārtībā jau šo ceturtdien, bet pamatā par jaunās koalīcijas veidošanu šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (AS).

Kamēr vismaz daļa Latvijas skolēnu šodien, visticamāk, rakstīja domrakstu “Kā es pavadīju šo vasaru”, nākamās koalīcijas partijas – “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” un Zaļo un zemnieku savienība – ķērušās pie valdības deklarācijas rakstīšanas. Arī, visticamāk, pieminot pa vasaru sastrādāto, jo nav noslēpums, ka šie trīs politiskie spēki tikās, runāja un rakstīja arī tad, kad valdības maiņas procesā šķietami bija pārtraukums. Vai tas nozīmē, ka vismaz šis – pēdējais posms ceļā uz jaunu valdību – tiks pārvarēts raiti, un ko no visiem politiskajās rokādēs iesaistītajiem gaidīt turpmāk? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar politologiem – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu, profesoru Jāni Ikstenu un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāju Mārtiņu Dauguli.

"Es nevaru paiet bez sāpēm, bet es varu dejot," raidījumā "Aculiecinieks" saka dejotāja un horeogrāfe Vija Vētra. Raidījuma jauno sezonu sākam ar iedvesmojošu stāstu par to, ka pat 100 gadi nav šķērslis kāpšanai uz skatuves, lai dejotu.

Vakars pirms pirmā septembra, kas nozīmē, ka ļoti daudzās mājās šobrīd gatavojas pirmajai skolas dienai. Krietni agrāk nekā pēdējā vakarā gatavošanās sākta arī skolās, pašvaldībās un ministrijā, un tomēr teikt, ka viss gatavs, īsti nevar. Ko darīs skolas, kur trūkst skolotāju, un ko darīs skolotāji, kam trūkst mācību grāmatu, turklāt nu jau trūkst ne tikai tāpēc, ka tās vēl nav uzrakstītas, bet arī – jo uzrakstītās nevar atļauties nopirkt – par to saruna ar izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidentu, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu (NA).

Divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ – tā varētu raksturot jaunās koalīcijas veidošanas procesu, kurš atkal iestrēdzis, un šoreiz – šķietami pirms pašas finiša taisnes. “Apvienotais saraksts” nācis klajā ar savu redzējumu par nākamās valdības sastāvu un atbildības sadales principiem, pēc būtības uzstājot, ka koalīcijā jāiekļauj Nacionālā apvienība, un uzskaitot, kuras ministrijas nedrīkst uzticēt Zaļo un zemnieku savienībai. Vai šie ir vienīgie noteikumi, pie kādiem “Apvienotais saraksts” gatavs darboties jaunajā valdībā? Par to un arī par austrumu robežas izbūvi, un Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļaujām saruna ar iekšlietu ministru Māri Kučinski (AS).

Esam daudz dzirdējuši par ekonomisko izrāvienu un dinamisku valsts attīstību. Vai to pašu sola nominētā premjera amata kandidāte Evika Siliņa? Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 saruna ar premjera amata kandidāti.

Kamēr arvien ticamāk kļūst, ka Latvija drīzumā tiks pie jaunas premjeres, tā vien šķiet, ka Igaunijas valdības vadītājai Kajai Kallasai pēc skandāla par viņas vīra biznesa saitēm ar Krieviju par amata saglabāšanu būs jāpacīnās. Pašā Krievijā, Maskavā, savukārt gatavojas Putina sarunām ar Turcijas prezidentu Erdoganu par Melnās jūras labības darījumu, bet Pēterburgā šķietami aizvadītas algotņu grupējuma "Vagner" vadoņa Jevgeņija Prigožina bēres. Par šīm un citām ārpolitikas aktualitātēm saruna ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, RSU lektoru Mārtiņu Varguli.

Latvijas Televīzijas ēterā atgriežas raidījums “Šodienas jautājums”. Premjers Krišjānis Kariņš ir demisionējis, attiecīgi atkāpšanās ceļa vairs nav, jaunai valdībai ir jātop, un tas, šķiet, pamainījis ne vien notikumu attīstības ātrumu, bet arī iesaistīto politisko spēku retoriku. Par topošās valdības sastāvu un to, kāds sabiedrībai būs ieguvums no šīm politiskajām rokādēm visas vasaras garumā, sezonas pirmajā raidījumā saruna ar premjerministra amata kandidāti Eviku Siliņu (JV).

"Viens pret vienu" - režisors Alvis Hermanis by LTV Ziņu dienests

“Patlaban Ukrainai cieš ne tikai no Krievijas apšaudēm, bet arī no terora ostās, kuras Krievija bloķē, lai ukraiņi nevarētu izvest graudus. Kāds būtu risinājums, kāpēc nav šķietamas virzības frontē - par šiem un citiem jautājumiem ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu sarunājās Ina Strazdiņa.

Interview about Kazakhstan's position of Russia's war in Ukraine, relations with Russia, sanctions and sanctions evasion, economy and cooperation with EU.

Studijā Valsts prezidents Egils Levits.

Visai gara solās būt pirmssvētku diena Saeimā, kur pēdējā sēdē pirms pavasara sesijas beigām jāpagūst lemt gan par Sēlijas poligonu, gan turpmāko kārtību uz valsts robežas un daudziem citiem jautājumiem, ko nevar atstāt uz rudeni. Tiesa, nav izslēdzams, ka Saeimai nāksies sanākt vēl arī vasarā uz kādu ārkārtas sēdi, ja nu gadījumā būs jāapstiprina izmaiņas valdībā. Cik reāla ir šāda iespēja un vai atsevišķu opozīcijas partiju aktivitātes varētu novest ne vien pie ministru, bet arī deputātu nomaiņas? Saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (AS).

Vai valsts joprojām slīd atpakaļ, kas ir iespējami labākā koalīcija un par četriem Valsts prezidenta amatā. Šīs sezonas noslēdzošajā raidījumā "Viens pret vienu" viesis - Valsts prezidents Egils Levits.

Arī otrās “Jaunās Vienotības” rīkotās piecpusējās sarunas aizritējušas trīspusēji – tāpat kā pagājušās nedēļas nogalē uz diskusiju par darbaspēka trūkumu, arī šodien apspriest valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā neieradās esošie koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta”, acīmredzot neticot, ka sarunas netiek rīkotas ar mērķi mainīt koalīcijas sastāvu. Bet viņiem un “Jaunajai Vienotībai” šovakar bija iespēja satikties raidījumā “Šodienas jautājums”. Studijā bija Edgars Tavars no “Apvienotā saraksta”, Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” un Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības.

Viena no lielākajām finansējuma pārdalēm par labu veselības nozarei nāks no resora, kas pats regulāri ceļ trauksmi par naudas trūkumu – tā ir Izglītības un zinātnes ministrija, kurai nācies savā budžetā atdošanai atrast teju astoņus miljonus eiro. Ejot cauri aprēķinu tabulām, redzams, ka dažām ministrijām šī dalīšanās ir nākusi sāpīgāk nekā citām, bet diezgan droši, ka neviens nevēlētos šādas budžeta pārdales gada vidū atkārtot, un tāpēc jo svarīgāk – cik tālredzīgi tiks sastādīts nākamā gada budžets. Bet kurš to darīs – kādā sastāvā rudenī būs valdība, pagaidām nezinām, un, iespējams, tā līdz galam droši to nezina arī koalīcijas pārmaiņu procesa iniciatori – “Jaunā Vienotība”. Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” viesojās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Sibīrijas izsūtījumā, padomju okupācijā piedzīvoto Guntis Smilgainis fotografējis un filmējis pats. Unikāli kadri no dienesta padomju armijā. Rindā pēc savas automašīnas. Un neatļautie svētki.

Ja raudzītos tikai uz šī vakara balsojumu par neuzticības izteikšanu premjeram Krišjānim Kariņam, varētu domāt, ka Saeimā un valdībā viss, kā jābūt – opozīcija kā jau kārtīga opozīcija vienoti prasa premjera demisiju, bet koalīcija paceltu galvu iet tālāk. Bet citu ainu atklāja debates pirms šī balsojuma – partijas, kurām pēc prezidenta vēlēšanām pavērusies iespēja izrauties no opozīcijas, kritizē koalīcijas sastāvu un nepaveikto, bet ne pašu demisijas pieprasījumā minēto premjeru; koalīcijas partijas, kuru pozīcijas sākušas svārstīties, paveikto slavē, bet “Jaunā Vienotība” klusē. Kas īsti notiek? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar politologiem – “Providus” direktori un vadošo pētnieci Ivetu Kažoku un sabiedrisko attiecību uzņēmuma “Mediju tilts” direktoru Filipu Rajevski.

Pirmo reizi padomju režīma, iespējams, stindzinošāko noziegumu – tūkstošiem nevainīgu cilvēku deportācijas – oficiālā ceremonijā piemin arī Eiropas līmenī – Eiroparlamentā. Baltiešu centieni to panākt bijuši ilgi, bet tieši Krievijas zvērības Ukrainā beidzot mainījušas rietumu pasaules attieksmi arī pret senākiem tās noziegumiem, jo galu galā šobrīd tie tiek atkārtoti nu jau visas pasaules acu priekšā. Un tieši tāpēc vismaz rietumos tik daudzi jūt līdzi ukraiņu pretuzbrukumam, kurš pagaidām ir tikai sācies un neļauj mums neko daudz nojaust par tā iznākumu. Bet ko varam secināt jau tagad? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām NBS Zemessardzes štāba virsniekam, majoram Jānim Slaidiņam un bijušajām NBS komandierim, atvaļinātam ģenerālmajoram Jurim Maklakovam.

Par Kahovkas dambja katastrofu un ukraiņu pretuzbrukuma pirmajiem rezultātiem. Atgriežoties no Ukrainas, raidījumā "Viens pret vienu" viesis - Nacionālo bruņoto spēku majors Jānis Slaidiņš.

Viena no problēmām, ko Jaunā Vienotība min kā pamatojumu saviem centieniem transformēt esošo koalīciju – partneriem neizdodas vienoties, kā risināt trūkstošā darbaspēka problēmu. Un tieši to kā lielāko apdraudējumu Latvijas ekonomikas izaugsmei nosaukuši ekonomikas eksperti, vienlaikus arī kritizējot nepietiekamos ieguldījumus pētniecībā un banku sektoru par pārāk pasīvu uzņēmumu kreditēšanu. Tiesa, ar problēmu uzskaitīšanu nodarbojamies gadiem, bet tas, kas tiešām trūkst, ir risinājumi. Ko pētnieki iesaka politiķiem, neatkarīgi, kādā sastāvā viņi galu galā vienosies strādāt? Studijā Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, LU profesore Inna Šteinbuka.

“Deja vu” laikam būtu precīzākais apzīmējums sajūtai, kas pārņem, sekojot līdzi koalīcijas sarunām numur divi, – partijas tāpat kā rudenī pēc vēlēšanām tiekas cita ar citu, saka, ka runā tikai par darbiem, un vismaz publiskajā retorikā it kā ignorē ļoti kategoriskās pozīcijas, ko jau sarunu sākumā ieņēmuši esošie partneri. Tiesa, šī reize atšķiras ar to, ka intriga ir arī par pašu iznākumu, ne tikai to, cik garš ceļš līdz tam ejams, varianti ir dažādi, un tāpēc, ja pirms nedēļās studijā aicinājām trīs pašreizējās koalīcijas pārstāvjus, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar tiem, ko koalīcijā grib pieaicināt un arī pašiem aicinātājiem – finanšu ministru Arvilu Ašeradenu no “Jaunās Vienotības”, un no pagaidām opozīcijas – Viktoru Valaini (ZZS) un Kasparu Briškenu (“Progresīvie”).

Savulaik Slīteres mežos dzīvojis laupītājs Dāvids, kurš uz augstās kraujas kurinājis ugunskurus, mānīdams jūras braucējus. Kad viņu kuģi uzskrēja uz sēkļa, Dāvids ar savu laupītāju bandu tos aplaupījis... Kad Slīteres mežos zied lakši un mēnesenes, cauri papardēm cilvēka augumā, mēs brienam meklēt laupītāja Dāvida alā paslēptos dārgumus. Jo lielais zelts tā arī neesot atrasts. Taču pats lielākais dārgums noteikti ir Slīteres dabas parks un tā cilvēki. Vilnis Skuja, Ērika Kļaviņa un daudzi citi dabas pētnieki, kuri parkam veltījuši visu savu mūžu.

Pienāk arvien vairāk liecību par to, ka Krievijas armija apšauda appludināto Hersonu un tādējādi kavē ūdens ielenkto iedzīvotāju evakuāciju. Un tomēr, par spīti draudiem pašu dzīvībai, Ukrainas spēki turpina ar laivām apbraukāt appludinātās teritorijas pamatā upes labajā krastā, kamēr otrā pusē – okupētajā daļā, kur ukraiņi klāt tikpat kā netiek, Krievija appludinātajās mājās iesprostotos pametusi likteņa varā. Jautājums – vai tikai iedzīvotājus, vai arī savus karavīrus? Vai ierakumos upes kreisajā krastā bija zināms, ka drīz tos aprīs tonnām ūdens, un ko šīs plašās teritorijas appludināšana nozīmē ukraiņu pretuzbrukumam. Saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerāli Raimondu Graubi.

skandalozais daudzmiljonu līgums par pārtikas piegādēm Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiks apturēts līdz ar šī gada beigām, soda nauda valstij par to nebūs jāmaksā, un konkursa uzvarētājs par saviem pakalpojumiem gada garumā būs saņēmis aptuveni 30 tūkstošus eiro. Tā vien šķiet, ka lielākais zaudētājs šajā stāstā galu galā būs Aizsardzības ministrijas un NBS reputācija un, iespējams, atbildīgās amatpersonas, no kurām vairākas jau zaudējušās amatu un nav vēl zināms, ar ko beigsies KNAB izmeklēšana. Un Valsts kontroles ziņojums par iepirkuma organizēšanu liek domāt, ka izmeklējamā tur netrūkst. Studijā viesojas valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Šonedēļ raidījumā "Viens pret vienu" runājām par emocijām, raksturu, darbu un bronzu. Viesos Latvijas hokeja izlases rezultatīvākais spēlētājs Rihards Bukarts.

Koalīcijas ministri, no vienas puses, turpina valdībā pieņemt lēmumus, no otras – kā izteicies viens no partneriem – dzīvo uz koferiem, nezinot, cik ilgi valdība šādā sastāvā vēl pastāvēs. Un nekādas skaidrības pie apvāršņa tiešām arī nav – par spīti partneru kategoriskajiem iebildumiem, Jaunā Vienotība turpina publiski runāt par koalīcijas paplašināšanos, vienlaikus iespējamie jaunie partneri saka, ka uzrunāti vēl nav – kas tad īsti notiek un ko gaidīt? Par to šovakar saruna ar trīs koalīcijas pārstāvjiem, – Edmundu Jurēvicu no Jaunās Vienotības, Edgaru Tavaru no Apvienotā Saraksta un Rihardu Kolu no Nacionālās apvienības.

Krievija ir afekta stāvoklī, un izmantojot teroristiskus paņēmienus cenšas psiholoģiski ietekmēt Rietumus un Ukrainu. Tā notikušo Latvijas Televīzijai Kijivā šodien komentēja Mihailo Podoļaks – Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks. Ar viņu apspriedām gan Ukrainas pretuzbrukuma plānus, gan dambja spridzināšanu un Krievijas motīvus.

Ar laikapstākļiem nesaistīta pamatīga viļņošanās Baltijas jūrā – militārās mācības tur sākušas vienlaikus gan NATO dalībvalstis, gan – Krievija. Pēc Somijas pievienošanās aliansei nereti par NATO jūru dēvētā teritorija ir viens no kritiskajiem punktiem reģiona drošībai, tiesa, Ukrainas pieredze rāda – lielākie draudi nāk no gaisa. Cik gatavi esam tos atvairīt jau tagad un cik strauji iespējams šīs spējas stiprināt – arī par Latvijas karavīriem Kosovā, Valsts aizsardzības dienestu un Ukrainas pretuzbrukumu šovakar saruna ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu.

Raidījumā "Aculiecinieks" izdzīvosim šī hokeja pavasara skaistākos brīžus, kad ledus arēnās asaras bija pat rūdītu veču acīs. "Bez līdzjutējiem mēs neesam nekas! Latvijas fani ir labākie pasaulē!" Tā saka Latvijas hokeja izlases puiši un tagad, pēc atgriešanās no Tamperes, tiekas ar lieliem un maziem, lai pateiktu paldies par līdzi jušanu un nenovērtējamo atbalstu.

Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, RSU lektors Mārtiņš Vargulis un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas lektors Jānis Kapustāns.

Šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" sarunājāmies ar jaunievēlēto Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Kā savu lomu saredz trīs pašreizējie Valsts prezidenta amatam nominētie pretendenti? Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs tiešraidē no LTV studijas atbildēs uz LTV Ziņu dienesta žurnālistu Anetes Bērtules un Jāņa Gestes jautājumiem, kā arī savstarpēji diskutēs par šī amata nozīmi, izaicinājumiem un prioritātēm.

Studijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Par Latvijas hokeja izlases sasniegumiem pasaules čempionātā raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar valstsvienības galveno treneri Hariju Vītoliņu.

Jau vairāk nekā 30 gadus visu viņa brīvo laiku aizņem putni. Sākumā viņš tos tikai vēroja, pēc tam gredzenoja un sāka pētīt. Viņš vāc liecības un glābj zinātnieku privātos arhīvus no iznīcības.

Pēdējo dienu notikumi Austrumukrainā un Krievijas Belgorodas apgabalā liek domāt, ka daudz apspriestais, ilgi gaidītais Ukrainas pretuzbrukums ir sācies. Kā tas varētu attīstīties? Un kā uz šo notikumu attīstību reaģēt NATO dalībvalstīm, tostarp Latvijai? Par šiem un citiem drošības jautājumiem šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" sarunājāmies ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Vispirms viņš Krustpilī slepus novāca padomju simbolu – lielgabalu. Tad pirmais no Latvijas devās karot uz Ukrainu. Pirms mēneša viņš atgriezies, jo paša saimniecībā darbs dzen darbu un viņš zina, ka zeme bez saimnieka aiziet postā. Ukrainas aizstāvis brīvprātīgo bataljona “Karpatskij sič” rindās. Sava vecvectēva zemes mantinieks, karpu audzētājs un tautsaimnieks Jēkabpils pusē zemnieku saimniecībā “Kalves”.

Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā diskutē AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze.

Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis.

Diemžēl izskatās, ka sākas jauns Aukstā kara laikmets. To intervijā Latvijas Televīzijai atzīst mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas premjerministre. Ar Ingrīdu Šimonīti arī sarunājāmies Tallinā - tur viņa pirms dažām dienām tikās ar Igaunijas un Lietuvas premjerministriem.

Raidījuma "Šodienas jautājums" viesis - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Bez maksas būs tikai ceļmallapas. Zārks vai čemodāns? Ar šiem saukļiem pie Saeimas piketēja arī jaunie ārsti. Kas panākts, ko pieprasa un, vai gaidāms mediķu streiks? Raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītāju Artūru Šilovu

Par gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē RSU Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis un LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Ikstens.

Ukraiņu ciemati, kur palikuši sirmgalvji, sievietes un bērni. Starptautiskā palīdzība te nonāk reti. Brīvprātīgie no Latvijas nodod pārtiku iedzīvotājiem tieši rokās, jo tā ir garantija, ka palīdzība neiestrēgs lielās starptautiskās palīdzības straumē un neieguls noliktavās.

Studijā veselības ministre Līga Meņģelsone un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, darba grupas vadītājs Māris Taube.

Studijā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, Ārlietu komisijas deputāts Andris Sprūds (P) un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire (JV).

Studijā iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Jau no šīs dienas vidus līdz rītdienas pusnaktij policija var ierobežot vai slēgt satiksmi Uzvaras parka apkaimē, un, visticamāk, īpaša uzmanība tiks pievērsta arī citām vietām, kur vēl nesen atradās padomju režīma pieminekļi. Gan tajās, gan visur citur Latvijā rīt ir aizliegti agresiju slavinoši svētki un izklaides pasākumi, arī ziedu nolikšana ārpus kapiem var tikt par tādu uzskatīta, un ir pamats domāt, ka policija tiešām centīsies nodrošināt kārtību – ne tikai, bet arī lai nedotu jaunu iemeslu dienesta darbu kritizēt. Par 9. maiju, par slepkavību Jēkabpilī un jauniešu sadursmēm Imantā šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

"Mēs latviešu valodu lietojam tikai tad, lai Kuldī nesaprastu," saka mazās lībietes vecāki. Kuldī - pasaulē jaunākā meitenīte, kuras pirmā valoda ir lībiešu. Un paralēli meitiņai Renāte un Jānis Medņi uzrakstījuši lībiešu valodas mācību grāmatu.

No pēdējā laikā ierastās ziņu plūsmas par Krievijas dronu uzbrukumiem ukraiņu pilsētām un Ukrainas dronu triecieniem pa krievu militāro tehniku visnotaļ pamatīgi izceļas Krievijas paziņojums par divu it kā Ukrainas dronu uzbrukumu Kremlim un nesekmīgu Putina slepkavības mēģinājumu, ko Ukraina savukārt kategoriski noliedz. Ko domāt par šo incidentu, ja tāds tiešām notika un arī ja nenotika; kas gaidāms devītajā maijā un par ukraiņu pretuzbrukumu šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Nacionālo bruņoto spēku majoru Jāni Slaidiņu un bijušo NBS komandieri Juri Maklakovu.

“Esmu priecīga, ja pat tas nav īstais vārds, ka Ukrainā ir tik daudz ārzemju žurnālistu,” tā sarunā ar “Pasaules Panorāmu” saka “Amerikas Balss” Austrumeiropas vadītāja cīnītāja par preses brīvību un žurnālistu drošību, ukraiņu žurnāliste Miroslava Gongadze. Viņa strādā pasaules medijam, bet reportē par karu Ukrainā un norāda, ka žurnālistu klātbūtne šajā karā ir izšķiroša, jo tiek dokumentēti arī kara noziegumi, kuri vēlāk būs svarīgi tribunālam. Miroslava ir pasaulē pazīstama ukraiņu žurnāliste, gan ar savu profesionālo darbu, gan ar faktu, ka 2000. gadā Kijivā tika nogalināts viņas vīrs žurnālists Georgijs Gongadze, kurš veidoja kritiskus raidījumus pret tā laika prezidenta Leonīda Kučmas autoritāro režīmu. Tāpēc Miroslava turpina iestāties par žurnālistu aizsardzību visā pasaulē, un arī Ukrainā, kur šajā karā viņi ir vistiešākais mērķis.

Kāpēc neviens nepasargāja sievieti Jēkabpilī, kura ilgi meklēja palīdzību? Kā mainīsies tiesībsargājošo iestāžu attieksme un darbs? Šonedēļ raidījumā "Viens pret vienu" izjautājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Studijā viesojās Valsts prezidents Egils Levits.

Līga nav viņas īstais vārds. Bet rētas uz ķermeņa gan. Greizsirdības mākts, viņu sadūra bijušais draugs. Psihiatra ieskatā, bīstams sabiedrībai un sev. Kā ir gadiem dzīvot, zinot, ka varmāka staigā pa pilsētu un tevi meklē?

Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs un ģimenes ārste, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāve Evelīna Beire.

Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Par Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinā spriesto un citiem mūsu aizsardzībai svarīgiem jautājumiem raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci.

Vai Igaunijā gatavi celt nodokļus, būvēt vairāk vēja parku, atzīt viendzimuma laulības? Vai laba izglītība iespējama arī mazās lauku skolās? Otrdien raidījuma #1pret1 viesis – Igaunijas prezidents Alars Kariss.

Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns (NA)un Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva.

Ukraina. Bahmuta. Krievijas raķetes fiksēta lidojumā un pēc mirkļa tā nogalina amerikāņu ārstu un ukraiņu pensionāri, kam viņš palīdzēja. Video ir iesniegts kā pierādījums kara noziegumam. Tas uzfilmēts bija nejauši - ar telefonu. Kā frontē būt noderīgam bez ieroča un spēt palīdzēt vairāk?

Studijā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) un Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS).

Studijā labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Studijā tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

Ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Poltovā. Uzreiz pēc kara sākuma pieteicies ukraiņu Pašaizsardzības spēkos. Par gaidāmo pretuzbrukumu, diversantiem un mobilizāciju. Ko no pieredzētā jāmācas Latvijai?Raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar rezerves pulkvežleitnantu Valdi Jurgelānu.

Studijā RSU Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis un politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka.

15. aprīlī aprit 50 gadi kopš dienas, kad Latvijā notika pirmā veiksmīgā nieres transplantācija. Ārsts, kurš piedalījās šajā operācijā, vēlāk veica simtiem transplantāciju, vadīja nieru transplantācijas nodaļu Latvijā vienīgajā slimnīcā, kur nieres pārstādīja un pārstāda joprojām - Stradiņa slimnīcā.

Jaunākie bezdarba rādītāji apliecina – Latvijas problēma nav darba vietu, bet gan – darba roku trūkums, un tas liek domāt, ka visai skaļā diskusija, ko raisīja premjera izteikumi par pensijas vecuma celšanu, politiskajā dienaskārtībā būs vēl ilgi. Bet ar diskusijām vien nepietiek, pārmaiņas var nest vienīgi konkrēti lēmumi, pie kuriem, kā redzams, visai strauji grasās ķerties tikai nupat izveidotā Igaunijas valdība. Kam jānotiek pie mums attiecībā uz pensijas vecumu, migrāciju, nodokļiem un to iekasēšanu? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu, profesoru Gundaru Bērziņu un ēnu ekonomikas pētnieku, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētāju un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku.

Internetā ievietots video, kurā redzams, kā krievu armijas karavīri dzīvam ukraiņu karagūsteknim nogriež galvu, kārtējo reizi atgādina par prātam neaptveramo nežēlību un brutalitāti, ko ukraiņi jau krietni ilgāk nekā gadu piedzīvo katru Krievijas sāktā kara dienu. Tikmēr starptautisko mediju pirmajās lapās nonāk arvien jauni fragmenti no nopludinātajiem ASV militārajiem dokumentiem, par kuru autentiskumu arī šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru, LU asociēto profesoru Tomu Rostoku un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, RSU lektoru Mārtiņu Varguli.

Par koru un virsdiriģentu kariem pirms Dziesmu svētkiem. Par Krievijas kultūras produktiem uz Latvijas skatuvēm un mediju nākotni. Šodien raidījumā #1pret1 saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli (NA).

Apvienotā saraksta dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns pēc ilgstošām spekulācijām publiski apstiprinājis, ka kandidēs uz Valsts prezidenta amatu. Viņam esot simtprocentīgs sava politiskā spēka atbalsts, bet koalīcijas partneri ar savu vērtējumu pagaidām nesteidzas. Līdzīgi kā par Valsts ieņēmuma dienesta vadītāju, kuras nomaiņu jau pirms nedēļas prasīja Apvienotais saraksts, bet “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība vismaz publiski uz šo partneru prasību reaģējusi visai atturīgi. Bet ko tad īsti pārmet Ievai Jaunzemei, un ko viņa uz to var atbildēt? Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītāju Edgaru Tavaru.

23 gadi. Vairāk nekā 370 tūkstoši sekotāju “Youtube”. Bet influenceres slavas baudīšanas vietā – trimda. Jo viņa negribēja klusēt par politiku. Natašas piedzīvojumi. Skaties raidījumā #Aculiecinieks!

Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā viesojas Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā diskutē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).

Ko darīt ar mazajām lauku skolām? Kur atrast jaunus skolotājus? Vai valsts ģimnāzijās vajag iestājeksāmenus? Raidījumā #1pret1 saruna ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV).

Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Uldis Augulis (ZZS).

Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā viesojas Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV) un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (A/P).

Kā karalaukā palīdzēt tiem, kam nepalīdz neviens? Kad ir jāpārvar bailes, drosmi dod mīlestība. Karā pamestais dzīvais privātīpašums un tie, kas uzņemas glābšanas risku. Šo sestdien raidījumā "Aculiecinieks" par to, kā darbojas frontes dzīvnieku konvojs.

Studijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Līga Kļaviņa (ZZS).

Studijā Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

Viens no Moldovas drošības apgrūtinājumiem ir fakts, ka Moldovas teritorijā atrodas arī starptautiski neatzītā, par tautas republiku pašpasludinātā separātiskā Piedņestras republika, kurā Krievija jau ilgstoši tur teju divus tūkstošus karavīru lielu armiju. Piedņestrā patlaban dzīvo ap pusmiljona cilvēku. Bet šeit arī dzirdam, ka kopš Krievijas sāktā kara daudzi Piedņestras iedzīvotāji ir lūguši Moldovas pilsonību, jo, baidās no iespējama iesaukuma, vai jebkādas iesaistīšanās karā pret Ukrainu.

“Valsti viņi uzskata par nabagmāju.” Tā raksta mūsu raidījuma viešņa, atsakoties no “Gada vēsturnieka” nominācijas, protestējot pret politiķu attieksmi un finansējumu vēstures zinātnei. Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 vēsturniece Ineta Lipša.

Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.

Studijā viesojās veselības ministre Līga Meņģelsone.

Darija un ievainotais karavīrs Sergejs precēsies šovasar. Bet Romāns savu Natašu apprecēja burtiski zem lodēm. Šonedēļ raidījumā #Aculiecinieks stāsts par karu un mīlestību.

Algotņu grupējuma “Vagner” dibinātājs Jevgēnijs Prigožins, zaudējis agrāko Vladimira Putina labvēlību, savus karotājus varētu no Ukrainas sūtīt atpakaļ uz Āfriku – tā, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, ziņo aģentūra “Bloomberg”. Vai šāda šķelšanās Putinam pietuvināto lokā ir cēlonis vai sekas tam, ka prognozētā Krievijas uzbrukuma kulminācija īsti nav redzama un pat smagi apšaudītā Bahmuta vēl joprojām turas, un arī par spiegu tīkliem ārpus Krievijas šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar bijušo Latvijas vēstnieku Maskavā, tagad – speciālo uzdevumu vēstnieku Māri Riekstiņu.

Pagājušajā gadā audzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai, respektīvi, savā ikdienā nevar atļauties to, kas daudziem no mums šķiet neatņemama dzīves sastāvdaļa. Un, visticamāk, šogad nebūs labāk – par spīti degvielas cenu kritumam, inflācija vēl joprojām ir augsta, un attiecīgi turpinās arī Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to, kārtējo reizi ceļot procentlikmes un tādējādi sadārdzinot kredītus, un tas par spīti aizokeāna un ne tikai satricinājumiem finanšu sektorā. Vai banku akciju cenu kāpums ASV un Eiropas biržās ir iemesls atviegloti uzelpot, vai arī tam vēl par agru, un kāpēc Latvijā, citējot politiķus, bankas nepilda savas funkcijas – to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.

Krimas tatāru kopienas līderis: Putina vizīte Krimā izskatījās nožēlojami (Saruna oriģinālvalodā) by LTV Ziņu dienests

Šonedēļ apritēs simt dienas, kopš darbu sākusi premjera Krišjāņa Kariņa otrā valdība. Par tās pirmo lielo darbu – šī gada valsts budžetu – prezidents Egils Levits, to izsludinot, saka – tas nav nevainojams, bet valsts vajadzības un iespējas esot sabalansētas saprātīgi. Bet ko galu galā pateiks koalīcija par pašu Egilu Levitu, un vai viņš varētu būt prezidents arī otru termiņu tikai tāpēc, ka par citu gluži vienkārši neizdosies vienoties – arī to, bet ne tikai šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Latvijas Universitātes profesoram, Sociālo zinātņu fakultātes dekānam Jānim Ikstenam un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētājai Leldei Metlai-Rozentālei.

Cilvēks, kurš piedzimis citāds – bez kājām un bez rokām. Kļuvis par pasaulslavenu iedvesmotāju un saka, ka dzīvei nav limitu, nav robežu. Par depresiju, ģimeni un sevis pieņemšanu. *** A person who was born different - without legs and without arms. He has become a world-famous inspirer and says that life has no limits, no boundaries. About depression, family and self-acceptance.

Ķīnas prezidents Sji Dziņpins ieradies Maskavā vairāku dienu vizītē, kuras mērķi un potenciālais iznākums ir plaši apspriests jau kopš tās izziņošanas. Skaidrs, ka Putins no šīs tikšanās cer iegūt pēc iespējas vairāk, bet vai šādām cerībām ir pamats – par to bija šaubas jau iepriekš, un Starptautiskās Krimināltiesas izdotais aresta orderis tās ir tikai vairojis. Bet kāda īsti ir tā nozīme, apzinoties, ka Putins diez vai vieglu roku ceļos uz valstīm, kurās varētu tikt aizturēts, un kā tulkot Ķīnas līdera nodomu pēc vizītes Kremlī runāt arī ar Zelenski? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, Rīgas Stradiņa universitātes lektoru Mārtiņu Varguli.

Kas notika ar latviešu leģionāriem kara pēdējās dienās Vācijā? Kā viņi izspruka no Berlīnes aplenkuma? Tiekamies ar vienu no pēdējiem dzīvajiem leģionāriem Lielbritānijā. Skarbā dzīve gūstekņu nometnēs un pēckara gadi Lielbritānijā.

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Par situāciju izglītības nozarē raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns (NA).

Par pacientiem, naudu un izdegšanu otrdien raidījumā #1pret1 saruna ar ģimenes ārsti Lindu Reicli.

Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti Igors Rajevs(AS)un Edmunds Zivtiņš (LPV).

Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts un LDDK prezidents Andris Bite.

Hersonietis Volodimirs Makuha visus okupācijas mēnešus savās mājās slēpa un glabāja ne tikai Ukrainas, bet arī Latvijas karogu. Par spīti nopietnajām briesmām, ja tiktu atklāts.

Studijā Latvijas Onkologu un ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Aija Geriņa-Bērziņa un onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes locekle Olga Valciņa.

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā pērn nozīmēja drošības situācijas sarežģīšanos visā Austrumeiropas reģionā. Tas nozīmē – vairāk darba arī Latvijas drošības dienestiem. Tai skaitā Satversmes Aizsardzības birojam, kura uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana, drošības situācijas analīze un valsts noslēpuma aizsardzība. Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Satversmes Aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri.

Studijā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Studijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Te izskatās kā manā dzimtajā Donbasā! Tā par bijušās Slokas papīrfabrikas teritoriju saka ukrainis Valērijs Olenijčuks. Viņš ar brāli grasās šo vietu pārvērst par lielāko festivālu laukumu Latvijā. Izlaušanās istaba kādreizējā bunkurā viņiem jau ir. Plānos - viesnīca un vairākas skatuves.

Studijā ģimenes ārsts, Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Pulveris ir jātur sauss – tā intervijā Latvijas Televīzijai šodien teica Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons, komentējot Krievijas draudus Baltijas jūras reģionam. Viņš pauda -Krievija apdraud visu eiroatlantisko kopienu, un Kremlis gatavs uzņemties lielus politiskos un militāros riskus. Ukrainu Zviedrija gatava atbalstīt, cik ilgi nepieciešams.

Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo pērn bijis mazāk nekā jebkad, savukārt sabiedrībā izplatītā pārliecība, ka pret ukraiņiem Latvijā vērsts daudz naida noziegumu, ir mīts – tā lasāms Valsts policijas ziņojumā par aizvadīto gadu, un tomēr policijas priekšnieks to sauc par vienu no sarežģītākajiem gadiem dienesta pastāvēšanas vēsturē. Kāpēc? Vai topošais šī gada budžets sola ko labāku, un kā neaizpildīto vakanču likvidēšana palīdzēs atslogot ar lietām pārkrautos izmeklētājus – par to un ne tikai šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Kad Latvijā sauca “Irbe kā mūris!”, čehiem bija savs varonis – “Dominators”. Tagad asi aizstāv Ukrainu. Vai NHL vadībai jāatkāpjas? Kāpēc Čehija nav gatava boikotēt olimpiskās spēles? Un ko viņš teiktu, ja satiktu Putina atbalstītāju Ovečkinu? Par to raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Čehijas hokeja leģendu Dominiku Hašeku.

Raidījumā “Šodienas jautājums” viesojas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Līdzīgi kā pēc “Spēlmaņu nakts”, arī “Lielā Kristapa” ceremonijā īpašu uzmanību piesaistījusi gada aktrise, tiesa, šoreiz ne ar to, ka balva viņai piešķirta, bet gan no tās atsakoties. Kā un vai uz to būtu jāreaģē aktrises piesauktajam kultūras ministram, un vai viņa vadītajai ministrijai jāiejaucas Ogres pašvaldības publiskajā konfliktā ar novada vēstures un mākslas muzeju – par to un ne tikai šovakar diskutējām raidījumā “Šodienas jautājums”. Uz sarunu aicinājām Ogres mēru, bet viņš ir ārpus valsts, kultūras ministrs savukārt devies atvaļinājumā, tādēļ Nacionālo apvienību pārstāvēja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons un no opozīcijas studijā bija Antoņina Ņenaševa no “Progresīvajiem”, kas pēc minētajiem notikumiem ar muzeju Saeimā cenšas panākt Ogres domes darbības izvērtējumu.

Bijušais pasaules šaha čempions Garijs Kasparovs pēc aiziešanas no lielā šaha 2005. gadā kļuva par politisko aktīvistu un Kremļa opozicionāru. Viņš atzīst, ka Rietumiem sapratne – kamēr Putins būs pie varas, tikmēr miera nebūs – nāk ļoti lēni. LTV žurnāliste Ilze Nagla izvaicāja Gariju Kasparovu arī par daudzu atteikšanos no krievu valodas un krievu kultūras.

Kā tas ir – nonākt gūstā Krievijā? Un kā strādā Krievijas melu mašīna? Šīs nedēļas raidījumā #Aculiecinieks sarunājamies ar Azovas pulka karavīru Dmitriju Andruščenko. Šīs nedēļas raidījums klausāms oriģinālvalodā.

Bija skaidrs, ka karš nav novēršams. Tā, atceroties pēdējo nedēļu diplomātiskās aizkulises un dažādu valstu izlūkdienestu informāciju pirms 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Viņš todien atradās Kijivā un pirmos attālos sprādzienu blīkšķus dzirdēja nepastarpināti un tad ar nelielu laika nobīdi CNN tiešraidē, ko vēroja viesnīcā. “Tajā brīdī nekādas īpašās emocijas vairs nav, jo, pirmkārt, tu mēģini saprast, ko darīt,” atminas ministrs. Gan par starptautiskajiem centieniem iebrukumu novērst, gan par Rietumu sabiedroto reakciju un atbalstu Ukrainai, arī par Latvijas mājasdarbiem un vēsturiskajiem secinājumiem, par Krievijas pasaules redzējumu, un kāpēc šis nav tikai Putina karš, Edgars Rinkēvičs stāsta plašākā intervijā LTV Ziņu dienestam.

Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā - NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.

Raidījuma "Šodienas jautājums" viesi - NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.

Sākoties karam 2014. gadā, kijiviete aizbrauca uz Donbasu kā brīvprātīgā, pēc tam uzrakstīja grāmatu. Par toreiz pieredzēto un jauno kara ikdienu raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Tamāru Dudu.

Kamēr Vladimirs Putins Maskavā stāsta, ka Krievija darījusi visu, lai saglabātu mieru, un karš ir tikai un vienīgi Rietumu vaina, Hersonā autobusa pieturā kārtējā krievu armijas raķešu uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki un ievainoti vēl vairāki desmiti. Vai šī – Krievijas plaša mēroga iebrukuma gadadienas nedēļa – nesīs jaunu teroraktu vilni pār Ukrainu, un kā uz ASV prezidenta pastaigu pa Kijivu gaisa trauksmes laikā raugās pašā Amerikā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu un ASV ārpolitikas pētnieku, politikas zinātnes doktoru Mārtiņu Hiršu.

Par valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar iekšlietu ministru Māri Kučinski.

Viņi dzīvo vieni, bet uz pansionātu negrib doties, tāpēc nereti diena, kad pagalmā iebrauc mobilā duša, ir mēneša lielākais notikums. Par patiesām rūpēm un pateicību skatieties raidījuma #Aculiecinieks jaunākajā sērijā.

Studijā LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jegermanis.

Studijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Kāpēc Ukrainai vajag jaudīgākas raķetes un lidmašīnas? Par korupcijas skandāliem Kijivā, un ko Zelenska komanda domā par Krievijas oligarhiem? Raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieku Mihailo Podoļaku.

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Andris Šuvajevs (P).

Valsts budžeta projekts sācis savu ceļu Saeimā. Visticamāk, viegli neies, opozīcija jau norādījusi uz virkni nepildītu priekšvēlēšanu solījumu, un, iespējams, uz kādām izmaiņām vēl cer arī atsevišķi koalīcijas pārstāvji, kuru vadītās nozares esošais piedāvājums naudas sadalījumam ne tuvu neapmierina. Ko nepiešķirtie miljoni nozīmēs veselības aprūpei, un kas nozarei un tās vadībai atbildams uz premjera nu jau gadiem atkārtoto kritiku par neefektīvu sistēmu? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām veselības ministrei Līgai Meņģelsonei un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājam Jevgēņijam Kalējam.

Arnoldam Jurim Vītoliņam ir kolosāla ģimene - trīs meitas, mazbērni. Iespējams, ka tieši šī kopības sajūta ļāva izglābt viņa dzīvību. Tas notika dzimtas mājās pirms vairākiem gadiem - pēkšņas sāpes krūtīs, samaņas zudums un apstājusies sirdsdarbība. 🖥️ Raidījumu #Aculiecinieks skaties šeit: https://youtu.be/FJC4ID_Bx3A

Satversmes tiesa ar nolēmumu par privāto augstskolu tiesībām mācīt ne valsts valodā pēc būtības pateikusi, ka tās to drīkst darīt angliski, bet ne krieviski. Kāpēc tā, un vai pēdējā gada centieni mazināt krievu valodas ietekmi Latvijā atspoguļojas arī Satversmes tiesas dienaskārtībā? Tāpat arī par politisko ietekmi un spriedumu, pēc kura tā laika tiesas vadītāja jutās neomulīgi, ejot pa ielu, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar esošo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu.

Ja valdībā budžeta projekts tapa bez lielām, vismaz publiskām domstarpībām, paredzams, ka Saeimā tā apspriešana būs krietni skaļāka – no opozīcijas izskan aicinājumi mazināt dažādus nodokļus, netaupīt krīzes apstākļos un dot vairāk līdzekļu veselības un izglītības nozarēm, kas visai skaļi izrāda neapmierinātību ar plānoto valsts naudas sadalījumu. Vai vajadzēja un vai varēja citādi, kur šajā budžetā iekodēts solītais ekonomikas izrāviens, un kāpēc aizvadītajā mēnesī Latvija piedzīvojusi augstāko inflāciju eirozonā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku un bankas “Luminor” galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu.

Kara sankcijām pakļautā baņķiera Pjotra Avena privātkolekcijas izstāde Ogrē ir atcelta. Izstādes iniciators joprojām uzskata - tā atbilst nacionālajām interesēm. Kāpēc? Otrdien raidījuma #1pret1 viesis - Ogres novada mērs Egils Helmanis. Tiksimies plkst. 21.10.

Konkurences padomes lēmums par karteļa vienošanos trīs pasažieru pārvadātāju vidū tiks pārsūdzēts – tā paziņojis “Liepājas autobusu parks”, radot pamatu bažām, ka iespējas atgūt radītos zaudējumus ievērojami attālinās. Bet vai zaudējumi vispār ir nodarīti? Arī par to šodien diskutēja Saeimas deputāti. Savukārt, runājot par valsts budžeta projektu, – kāpēc tieši pirms sūtīšanas uz Saeimu tas no mediķiem izpelnījies apzīmējumu “nāves spriedums” valsts apmaksātai veselības aprūpei, bet pedagogus mudinājis atsākt sarunas par streiku? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem – Viktoru Valaini (ZZS) un Skaidrīti Ābramu (P).

Pirmo nedēļu darbā aizvadījusi amatā atjaunotā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Pagājis teju pusgads, kopš rudenī pēc ilgstošām nesaskaņām viņu atstādināja tā laika finanšu ministrs Jānis Reirs, bet Saeimas vēlēšanas abu pozīcijas mainīja, un galu galā bez agrākā amata palicis tieši Reirs. Tiesa, arī jaunais ministrs nācis ar saviem uzstādījumiem. Kā sokas ar to ieviešanu, tostarp – VID attieksmē pret nodokļu maksātājiem, un vai tiešām korupcijas gadījumi dienestā palikuši pagātnē? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” izvaicājām VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Starptautiskās olimpiskās komitejas plānu pavērt Krievijas sportistiem ceļu uz dalību olimpiskajās spēlēs var apturēt nevis sporta federācijas, bet tikai citu valstu sportistu protesti un atteikšanās piedalīties sacensībās kopā ar Krievijas sportistiem. Tā uzskata viens no sporta pasaulē zināmākajiem latviešiem – hokejists, treneris un un divkārtējs olimpisko spēļu dalībnieks Artūrs Irbe. Viņaprāt, centieni jebkādi iedabūt Krieviju olimpiādē liecina, ka nauda sportā runā daudz skaļāk, nekā sasniegumi un mērķi.

Uzņēmuma “Labie koki” arboristiem dažas reizes gadā ir liels izaicinājums - izrakt un pārstādīt ļoti lielus kokus. Šoreiz tie ir divi brāļi - dižskābarži, kuri aug vietā, kur plānots uzstādīt Rīgas panorāmas ratu. Tehnika lūzt, cilvēki nogurst, zeme sasalst, bet ar ceturto mēģinājumu tas izdodas. Par kokiem, kurus izdodas glābt un kokiem, kuri cilvēku dēļ mirst - “Aculieciniekā”.

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina.

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, Ārlietu komisijas deputāts Andris Sprūds (“Progresīvie”) un Saeimas priekšsēdētāja biedre, Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”).

Daugavpils - iespēju vai nespēju pilsēta? Par savu dzimto vietu filmas autore izpelnās uzslavas un draudus. Ko karš mainīs cilvēkos? Raidījumā #1pret1 sarunājamies ar Vladislavu Romanovu.

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) un Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

"Perhaps for the first time in history, when someone else is fighting for Poland's freedom, and we have to take this very seriously." This is what Polish Foreign Minister Zbigniew Rau said when explaining Poland's desire to help Ukraine. Poland, together with the Baltic states, is currently the most visible support for Ukraine in the European Union. Ina Strazdiņa asked the Polish Minister of Foreign Affairs about the ability to continue this path and Ukraine's concerns about Europe's caution.

The West must not skimp on military aid to Ukraine, including the need for fighter jets and long-range missiles to repel Russian aggression. This is what Estonian Foreign Minister Urmas Reinsalu said in an interview with Latvian Television.

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkal uz Donbasa frontes zonu – no Latvijas atgādāts īpašs busiņš graužas cauri dubļainajiem ceļiem, kur tas tiek izmantots ļoti nepieciešamām palīdzības piegādēm un cilvēku evakuācijai. No pirmā acu uzmetiena vienkāršs, bet tas ir aprīkots ar bruņām. Bijušais inkasentu auto.

“Esmu optimistisks par Zviedrijas procesu ceļā uz NATO,” saka Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Billstrēms, kurš šodien ieradies vizītē Latvijā. Sarunā ar “Latvijas Televīziju” viņš norāda, ka turpinās pārrunu process ar Turciju, kas patlaban visaktīvāk bloķē Zviedrijas virzīšanos tālāk. Attiecības ar Ankaru saasinājis arī nesenais incidents Stokholmā, kad ekstrēmisti pie Turcijas vēstniecības sadedzināja musulmaņu svētos rakstus. Par to, kā risināt šo spriedzi un vai Zviedrija būtu gatava ļaut Somijai iestāties NATO pirmajai, ar Zviedrijas ārlietu ministru sarunājās Ina Strazdiņa.

Diena pēc Vācijas, ASV un citu valstu solījumiem piegādāt ilgi gaidītos tankus Ukrainā pagājusi ar gaisa trauksmi visā valsts teritorijā. Liela daļa Krievijas raķešu notriektas, bet, kā allaž, ir būtiski trāpījumi, ir ievainotie un ir bojāgājušie, un tā tas turpināsies, kamēr vien turpināsies karš. Vai jaunākie sabiedroto lēmumi tuvinās tā beigas, kas būs nākamais jautājums, par ko atkal diskutēsim mēnešiem, un arī par Saeimas ārlietu debatēm, kas šodien izskanēja lielā vienprātībā, visticamāk, arī tādēļ, ka ne visu Saeimas frakciju deputāti kāpa tribīnē paust savu viedokli – par to un ne tikai šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu jāpārbauda deputātu kandidātu sniegtās ziņas? Par šo un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Centrālās vēlēšanas komisijas priekšsēdētājas amata kandidāti Kristīni Saulīti.

No metalurģijas kompleksa “Azovstaļ” pazemes bunkuriem viņi iznāca tikai tad, kad to lika Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Daļa “Azov” kaujinieku, kuri līdz pēdējam cīnījas par Mariupoles aizstāvību, joprojām ir Krievijas gūstā, daļa – atbrīvoti gūstekņu apmaiņā. Ne visi par piedzīvoto gatavi runāt un ne visu var stāstīt. Viens no varonīgajiem Mariupoles aizstāvjiem, kurš pērn septembrī atgriezies no gūsta un tagad izgājis rehabilitāciju Lietuvā, 23. janvārī viesojās Latvijas Televīzijā un sniedza plašāku interviju kolēģim Gundaram Rēderam raidījumā “Vienu pret vienu”.

Jau šovasar paredzēts sākt jauniešu uzņemšanu Valsts aizsardzības dienestā. Saeimas komisija turpina izskatīt uzlaboto Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu, un šodien izskanējis, ka jauniešiem civilā dienesta izpildi varētu nodrošināt tikai aizsardzības resora iestādēs. Raidījumā "Šodienas jautājums" par tematu diskutē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) un deputāts Atis Švinka (Progresīvie).

"Šodienas jautājums": Kā vērtēt Eiropas atbalstu Ukrainai ? Studijā Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava un Latvijas vēstnieks Francijā Eduards Stiprais.

Komponistam Raimondam Paulam 12. janvārī palika 87! Kā jau ierasts, savā dzimšanas dienā maestro kāpj uz skatuves. Koncerts dzimšanas dienā jau ir tradīcija - šoreiz kopā ar Latvijas Radio bigbendu, solistēm Elzu Rozentāli un Diānu Rudāni, kā arī aktieri Andri Keišu.

"If Ukraine receives much more heavy weaponry that would allow it to liberate occupied territories and withstand new Russian offensives, which we are likely to expect soon, then there is a chance that Ukraine can win militarily and can dictate the terms of any deal," in interview with Latvian Television says Deputy Director and Head of the Foreign Policy Programme Kristi Raik.

Arī Eiropas Parlaments ar savu rezolūciju pievienojies aicinājumiem pēc starptautiska tribunāla Putina un viņa līdzgaitnieku tiesāšanai. Balsojums bija pārliecinošs, 472 deputāti par un tikai 19 pret, tiesa, viņu vidū pārstāvēta arī Latvija Tatjanas Ždanokas personā. Bet, protams, šī ir tikai kārtējā rezolūcija bez īpašas ietekmes vismaz īstermiņā, un nav šaubu, ka pirmkārt Ukrainai no rietumiem vajag ieročus – vairāk un pamatīgākus nekā līdz šim, un šķietami nebeidzamo diskusiju par Vācijas tanku piegādi Volodomirs Zelenskis kritizējis arī Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Arī par tur pārrunāto šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājamies ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru un RSU Eiropas Studiju fakultātes docentu Kārli Bukovski.

Kāda būs VARAM rīcība azartspēļu jautājumā? Par šo un citiem jautājumiem raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS).

Šajās dienās atceramies barikāžu laikus. Latvijas tautas pretestību un darbošanos X stundā koordinēja Latvijas Tautas fronte. Raidījuma #1pret1 viesis – toreizējais LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

"Šodienas jautājums": Kā sakārtot Civilās aizsardzības sistēmu? Studijā Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājs Igors Rajevs (AS) un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).

Raidījumā "Šodienas jautājums": Kurās veselības nozares jomās nepieciešamas sistēmiskas reformas? Studijā veselības ministre Līga Meņģelsone.

"Skats pirms Ziemassvētkiem. Mēs sēžam nodaļā, skatāmies jauno pacientu datortomogrāfijas bildes un domājam "nevar būt!" Pirms diviem gadiem sēdējām ar tādām pašām bildēm un tādā pašā situācijā," stāsta pneimonoloģijas virsārste Zaiga Kravale. Latvijā plosās gripas epidēmija. Smagi inficētie nonāk slimnīcā. Gripas laiks. Skaties raidījumā #Aculiecinieks.

Raidījuma "Šodienas jautājums" viesi - LOC Onkoķirurģijas klīnikas Abdominālās un mīksto audu ķirurģijas nodaļas vadītājs Andrejs Pčolkins un RAKUS padomes loceklis Valts Ābols.

Par aktualitātēm tieslietu jomā raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri.

Vai beidzot policistiem būs normālas darba telpas, neaizklapēs ugunsdzēsēju depo? Laba izglītība izmeklētājiem un pabeigta robežas izbūve? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis – iekšlietu ministrs Māris Kučinskis.

Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā viesojas NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs.

Saeima pēc svētku pārtraukuma atsāk darbu. Sākusies ziemas sesija. Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.

Tumsa, migla, nogurums, ķibeles ar auto un muitas birokrātija. Tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko saskaras brīvprātīgie šoferi, “tviterkonvoja” dalībnieki. 62. “tviterkonvoja” piedzīvojumi. Video skaties mūsu Youtube kontā un vietnē Replay.lsm.lv

Par spīti tam, ka jaunajā valdībā ir divas partijas no vecās koalīcijas un arī premjers tas pats, vairāki iepriekšējā sasaukuma plāni, satiksmes jomas terminoloģijā runājot, šķiet, tiks noņemti no sliedēm. Finanšu ministrija nobremzējusi ieceri par astoņiem miljoniem pirkt zemi zem Biķernieku trases, un jaunais satiksmes ministrs lielo ostu pārstāvjiem prasīs viedokli par viena koalīcijas partnera asi kritizēto ostu reformas virzību. Cik būtiskas izmaiņas tajā gaidāmas, vai pa sliedēm vēl pārvadās kravas un kad uz tām redzēsim jaunos vilcienus? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām satiksmes ministram Jānim Vitenbergam (NA).

Šovakar "Šodienas jautājums": par ko liecina gripas un Covid-19 izplatības rādītāji? Studijā RAKUS infektoloģijas galvenā speciāliste, RSU profesore Ludmila Vīksna un RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.

Liels izaicinājums būs mazināt energocenas, apkures rēķinus un panākt energo neatkarību. Jauns gads, jauna ministrija un jauns klimata un enerģētikas ministrs. Raimonds Čudars - otrdienas raidījuma "Viens pret vienu" viesis.

Rīgas Austrumu slimnīcas vadība sākusi, citējot, “uz sadarbību vērstas sarunas” ar onkologiem, kuri īsi pirms gadu mijas paziņoja par iespējamu kolektīvo atlūgumu. Jaunā nozares ministre mēneša laikā konfliktu atrisināt uzdevusi slimnīcas padomei, bet mediķu izvirzītās prasības liek domāt, ka bez pašas ministres iejaukšanās varētu arī neiztikt – bez slimnīcas iekšējo jautājumu risināšanas tiek prasīts arī palielināt atalgojumu, kam ir nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, un arī mainīt esošo slimnīcas valdi, kuras attieksme ārstiem jau ilgstoši neesot pieņemama. Kā līdz šādai krīzei nonāca, un kā no tās tikt ārā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Imantu Paeglīti, un Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītāju Armandu Sīviņu.

Ukraina turpina cīņu par savu zemi, gads iesācies ar precīzu trāpījumu pa mobilizēto apmetni okupētajā Doneckas apgabalā, pie mums savukārt veselības nozare, šķiet, attaisnojusi politiķu bažas par tās “smagumu” – par kolektīvu atlūgumu runā onkoloģijas speciālisti Austrumu slimnīcā, un šonedēļ ar milzu aizkavēšanos beidzot jāsākas arī šī gada budžeta sarunām. Ko gaidīt no tām un ne tikai? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Latvijas Universitātes profesoram, Sociālo zinātņu fakultātes dekānam Jānim Ikstenam un Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras vadītājam Mārtiņam Daugulim.

Raidījumā "Šodienas jautājums": Kas sagaida Latvijas ekonomiku nākamgad? Studijā Latvijas Bankas ekonomists, Eiropas Ārlietu padomes biedrs Andris Strazds un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Raidījumā "Šodienas jautājums": vai Krieviju var izslēgt no ANO? Studijā Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns.

Raidījumā "Šodienas jautājums": ko nozīmē iecere pārskatīt programmu "Skola 2030"? Studijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Sarmīte Cīrule ir vienīgā vispārējās aprūpes māsa no Latvijas, kas tagad ārstē ievainotos karavīrus frontē Ukrainā. Viņas sajūtas un pašas filmētie video. Skaties sestdien raidījumā #Aculiecinieks.

Ukraina ziņo, ka šajos desmit kara mēnešos Krievija zaudējusi jau vairāk nekā simt tūkstošus karavīru. Šie dati, protams, nav pārbaudāmi, bet par to, ka kritušo skaits ir milzīgs, šaubu īsti nav, līdz ar to Putina rīkojums krietni papluinīto armiju vēl palielināt liek domāt par jaunu mobilizācijas vilni Krievijā. Vai ir jebkāds pamats domāt, ka tas vai jebkas cits varētu krievu sabiedrību sašūpot tā, lai pieliktu punktu karam Ukrainā, un kāpēc mums vēl vajadzīgas diplomātiskās saites ar Krieviju? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Visai piesardzīgi Ārvalstu investoru padome komentējusi jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu, sakot – jauns nosaukums komplektā ar vecajiem darbiniekiem pats par sevi vien pārmaiņas nenesīs. Bet pārmaiņas mēs gaidām ļoti – gan konkurētspējīgas energoresursu cenas, gan drošību par to, ka šie resursi vispār būs pieejami. Kā un cik ātri spēsim to panākt, un vai šīs nenoliedzami prioritātes ēnā nepaliks klimata mērķi un Eiropas zaļais kurss? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar jauno enerģētikas un klimata ministru Raimondu Čudaru (JV).

Ukrainas militārā vadība brīdina par Krievijas jaunu uzbrukumu nākamā gada sākumā. Ukraiņiem trūkst militārās tehnikas. Par sabiedroto spēju palīdzēt un drošību reģionā raidījumā "Viens pret vienu" sarunājāmies ar NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baibu Braži.

Katra jauna diena no pēdējām trīssimt, kurās Ukraina varonīgi un pašaizliedzīgi cīnās par savu zemi, nesusi arvien jaunas šausminošas liecības par Krievijas noziegumiem. Un katra diena nesusi arī cieņu un izbrīnu par ukraiņu spēku stāties tam visam pretī un izturēt. Šodien, kara 300. dienā raidījuma “Šodienas jautājums” speciālizlaidums – par visu, kas noticis kopš 24. februāra un arī turpmākajām prognozēm. Studijā viesojās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (“Progresīvie”) un pediatre, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Dana Isarova.

Kādas sekas būs korupcijas skandālam Eiropas Parlamentā? "Šodienas jautājumā" viesojas Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (A/P) un Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (“Saskaņa”).

Ukrainas bērni Latvijā dzīvo bez kara trokšņa, bet ilgojas pēc mājām. Savukārt citiem mazuļiem dzimšanas apliecībā jau ierakstīta Rīga. Kara bērni – sestdien raidījumā #Aculiecinieks. Tiksimies 18.20.

Par veselības nozarē veicamajiem darbiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar jauno veselības ministri Līgu Meņģelsoni.

Viens no jaunās valdības steidzamajiem darbiem būs nākamā gada valsts budžeta veidošana. Patlaban skaidrs, ka vismaz pirmos gada mēnešus pavadīsim ar tehnisko budžetu. Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar jauno finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.

Laikā, kad miljardiem cilvēku seko līdzi pasaules kausam futbolā Katarā, otrdien raidījuma #1pret1 viesis - kādreizējais Latvijas izlases futbolists, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Par kara gaitu Ukrainā raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.

Kurā no iekšlietu dienestiem situācija ir viskritiskākā? Par šo un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar iekšlietu ministra amata kandidātu Māri Kučinski.

Kristīna sešus gadus bija blakus savam ar vēzi slimajam vīram. Tagad viņa palīdz citiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā. Stāsts par būšanu blakus - Kristīnas un hospisa stāsts.

Vai mūsu pašu bruņotajos spēkos beidzot ir skaidrība par to rīcībā jau esošo ekipējumu un bruņojumu, vai no armijas noliktavām vairs nekas nevar tā vienkārši pazust, un kā notiks Valsts aizsardzības dienesta ieviešana? Studijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) un aizsardzības ministra amata kandidāte Ināra Mūrniece (NA).

"Šodienas jautājums": kam šobrīd jābūt prioritātei veselības nozarē? Studijā Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Jānis Vētra.

Savulaik atteicies no ekonomikas ministra krēsla Kariņa valdībā, izstājies no partijas “KPV LV”, kritizējis Covid-19 ierobežojumus. Tas bija 13. Saeimas laikā, kāda būs varas koalīcija nākamajos četros gados? #1pret1 viesis - Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs Didzis Šmits.

Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, cik spēcīga solās būt jaunā valdība? Studijā Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Ikstens.

Raidījumā "Šodienas jautājums": Kā tiks atrisināta situācija saistībā ar “TV Doždj”? Studijā LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis.

Latviešu polārpētnieki ieradušies pētīt ledājus inuītu zemē Kanākā. Ar kādām grūtībām un izaicinājumiem viņi saskārās?

Kā jau bija gaidāms, Saeimas sēdē šodien tika skatīti un ar vairākuma balsīm arī atbalstīti iepriekš Juridiskajā komisijā noraidītie priekšlikumi par jaunas – Klimata un enerģētikas ministrijas – un arī ministru biedru amata izveidi. Vai paši grozījumi un arī to pieņemšanas process atbilst valsts pamatlikumam, ļoti iespējams, būs jāvērtē Satversmes tiesai, kurā sola vērsties potenciālās opozīcijas partija ZZS. Bet vai un kāds galu galā no šī visa būs ieguvums, un kā topošās valdības plāni jāpielāgo gaidāmajai recesijai? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Saeimas budžeta un arī Nacionālās drošības komisijas deputātu Māri Kučinski (AS) un Tautsaimniecības komisijas deputātu Aināru Šleseru (LPV).

Dati par aizvadīto ceturksni rāda – pirmo reizi ilgākā laikā iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar šo pašu laiku pirms gada krities. Tas, visticamāk, iezīmē sākumu ekspertu prognozētajai ekonomikas lejupslīdei, kas visspilgtāk izpaudīsies nākamgad, iespējams, līdz minimumam samazinot jau tā ierobežotās iespējas palielināt budžeta finansējumu, kur tas nepieciešams. Ko tas nozīmē aizsardzībai, iekšlietām, zinātnei, veselībai un citām prioritārajām jomām, un kas turpmākajos četros gados jādara ar nodokļiem? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Andu Čakšu (JV) un šīs pašas komisijas deputātu Andri Šuvajevu (“Progresīvie”).

Šajās dienās piemin ebreju holokausta, ukraiņu holodomora upurus. Par nežēlību, vienaldzību un cilvēcību toreiz un tagad raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar Žaņa Lipkes memoriāla direktori, publicisti Lolitu Tomsoni.

Arī pirms otrā lasījuma Saeimas Juridiskā komisija, kurā balsu vairākums ir opozīcijai, nobalsojusi pret grozījumiem, kas paredz izveidot jaunu Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī ieviest ministra biedra amatu. Visticamāk, tāpat kā iepriekš, arī šoreiz likumprojekti kaut kā nonāks līdz plenārsēdei, kur topošajai koalīcijai ir vairākums, bet vai ir kļuvis skaidrāks, kuriem ministriem tad galu galā būs biedri un no kurām partijām? Par to un citām aktualitātēm valdības deklarācijas tapšanas procesā šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Uģi Mitrevicu no Nacionālās apvienības, Edgaru Tavaru no “Apvienotā saraksta” un Eviku Siliņu no “Jaunās Vienotības”.

Kamēr politiķi, rakstot nākamās valdības deklarāciju, diskutē, kurās jomās visvairāk nepieciešami papildu ieguldījumi, Fiskālās disciplīnas padome brīdina – Latvijai dziļākais šīs krīzes punkts vēl tikai priekšā, nākamgad iespējama ekonomikas lejupslīde, un ar tēriņiem jābūt piesardzīgiem. Vai šādos apstākļos vispār iespējams sasniegt Valsts prezidenta uzstādīto mērķi – ekonomikas izaugsmē apsteigt Lietuvu un Igauniju, un kā situāciju ietekmēs vēl lielāka procentlikmju celšana, par ko šo pēcpusdien atkal izteikusies Eiropas Centrālās bankas prezidente? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti un Fiskālās disciplīnas padomes locekli, bankas “Citadele” ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.

Kas ir tie cilvēki, kuri sevi pēc nāves novēl Latvijas medicīnai? Un kāpēc topošajiem ārstiem joprojām svarīgi preparēt īstu ķermeni?

Par smagi nākušajiem kompromisiem, jauno valdību veidojot, un sarežģītajiem uzdevumiem, kas tai būs jāpaveic, šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar premjera amatam nominēto Krišjāni Kariņu.

"Spēlmaņu nakts" noskaņās raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Dailes teātra direktoru Juri Žagaru, Valmieras drāmas teātra direktori Evitu Sniedzi-Ašeradenu un režisoru Klāvu Melli.

Saeimas vēlēšanās Latgalē pārliecinoši uzvar opozīcijas partijas - vai pārsteigums? Kā karš un graudu krīze ietekmē lauksaimniekus? Viņa apstrādātie lauki stiepjas gar pašu Latvijas robežu. Lielsaimnieks no Baltinavas - Guntars Bartkevičs.

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas RTU pētnieks, Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis un enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Par jaunās valdības veidošanas procesu raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē “Jaunās Vienotības” pārstāvis Arvils Ašeradens, “Apvienotā saraksta” pārstāvis Edgars Tavars un Nacionālās apvienības pārstāvis Uģis Mitrevics.

Viņš sargāja Rīgas 2. teātri, kad tajā pasludināja Latvijas Republiku, bet pēc gada, pretēji Zemitāna pavēlei, kopā ar studentu rotu noturēja Rīgu. Unikālas Fridriha Zommera-Vasarieša piezīmes, kas tagad ir dzimtas īpašums. Šo sestdien raidījumā #Aculiecinieks.

Tikai trešajā nedēļā pēc jaunā Saeimas sasaukuma sanākšanas parlamenta darbs lēnām iekustējies. Viens no pirmajiem lēmumiem – vairs neveidot deputātu grupas, kuru mērķis iepriekš bijis veicināt sadarbību ar Baltkrievijas un Krievijas parlamentiem. Lēmums gan nebija vienbalsīgs, pret nobalsoja visi desmit partijas Stabilitātei deputāti. Bet vēl daudz mazāk vienprātības joprojām valdības veidošanas procesā. Lai arī darbs pie deklarācijas rakstīšanas sācies, virkne domstarpību vēl joprojām nav atrisinātas, un koalīcijas partneri publiski apmainās ar epitetiem, kas liek nopietni apšaubīt viņu spēju kopā strādāt. Kas ir šīs nokaitētās gaisotnes pamatā, šovakar saruna ar politologiem, studijā domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis.

Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, kādas sekas būs incidentam Polijā. Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, RSU lektors Mārtiņš Vargulis.

Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi? “Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.

Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi? “Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.

Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi? “Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.

Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi? “Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.

Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi? “Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.

Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi? “Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.

Atmodas laikā viņa uzrunas iedvesmoja tūkstošus. Kas iedvesmo un kas sadusmo Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju 2022. gada patriotu nedēļā? Raidījuma "Viens pret vienu" viesis – Dainis Īvāns.

Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, kā Latvija patlaban stiprina savas aizsardzības spējas. Studijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, cik dinamiski spēs strādāt jaunā koalīcija? Studijā “Jaunās Vienotības” pārstāvis Arvils Ašeradens, Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece, “Apvienotā saraksta” pārstāvis Andris Kulbergs.

Bīstami apstākļi un vajāšana – ar to jārēķinās ukraiņu bēgļu glābējiem Krievijā. Tiem, kuri palīdzējuši bēgļiem, tagad pašiem nākas bēgt. Bēgļu glābēji Krievijā. Šo sestdien raidījumā #Aculiecinieks.

Ukrainas karaspēks turpina atbrīvot okupētās teritorijas Hersonas apgabalā, virzoties tuvāk un tuvāk reģiona centram. Kas viņus gaida tur, gan joprojām ir stipri neskaidrs – ASV Kara pētījumu institūta ieskatā, Krievijas paziņojums par atkāpšanos diez vai ir slazds, un tomēr Ukraina uz šo situāciju vēl joprojām raugās ļoti piesardzīgi, un Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks paudis, ka Krievija vēlas Hersonu pārvērst drupās. Vai ir pamats ASV minējumiem, ka šis varētu būt “iespēju logs sarunām”, un kādēļ iestrēgušas valdības veidošanas sarunas tepat pie mums? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Ar katru gadu mūsu – Latvijas iedzīvotāju – kļūst mazāk, un tā tas būs arī turpmāk – tā rāda visdažādākās prognozes, gan nepasakot, vai un kur šī iedzīvotāju skaita lejupslīde apstāsies – pie pusotra miljona, miljona, varbūt pusmiljona, vai galu galā pie nulles. Lai šādu – latviešu nācijai apokaliptisku scenāriju nepieļautu vai vismaz pēc iespējas novilcinātu, tapis apjomīgs dokuments – Tautas ataudzes stratēģija. Vai tajā piedāvāti īstie risinājumi un galvenais, vai un kad tie tiks ieviesti? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar “Demogrāfisko lietu centra” vadītāju un premjera padomnieku demogrāfijas jautājumos Imantu Parādnieku (NA), kā arī demogrāfi, Baltijas Starptautiskā Ekonomikas politikas studiju centra asociēto pētnieci Zani Vārpiņu.

VID vadībai bija jāaiziet pēc darbinieku mēģinājuma safabricēt krimināllietu un izspiest kukuli - kā tas notika? Un cik caurspīdīgs ir koku bizness - Latvijas ekonomikas dzinējspēks? Kokrūpnieks no Kurzemes - Andris Ramoliņš "Viens pret vienu".

Amerikas Savienotajās Valstīs iedzīvotāji izdara izvēli vidustermiņa vēlēšanās, kas daudzkārt pieminētas arī kontekstā ar ASV atbalstu Ukrainai. Tiesa, par spīti tostarp ukraiņiem nelabvēlīgai priekšvēlēšanu retorikai, maz ticams, ka pie jebkāda iznākuma aizokeāna ieroču piegādes tuvākajā laikā varētu apsīkt. Un pārliecība par nelokāmu atbalstu arī turpmāk ir ļoti svarīga šajā laikā, kad ziemas priekšvakarā Ukraina cīnās ne tikai ar okupantu armiju, bet arī Krievijas raķešu izraisītajiem elektrības, ūdenspadeves un siltumapgādes pārrāvumiem. Vai miljoniem Kijivas iedzīvotāju tiešām draud pagaidu evakuācija? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Ilgvaru Kļavu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

Kā rit jaunās valdības veidošanas sarunas un vai piedāvātajā atbildības jomu sadalījumā var būt izmaiņas? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē “Jaunās Vienotības” pārstāve Evika Siliņa, “Apvienotā saraksta” pārstāvis Edgars Tavars un Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Vadimam un Lilijai ir četri adoptēti bērni – ar smagām traumām, kas gūtas bioloģiskās ģimenēs. Šīs nedēļas raidījumā "Aculiecinieks" - dzemdības ar sirdi.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" šodien pārraide no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kur visas dienas garumā norisinājās starptautiska konference par ekonomiku, kas šobrīd globālā līmenī piedzīvo ļoti smagus laikus, cits pēc cita krīt inflācijas rekordi, Eiropas centrālā banka reaģē, rekordtempā ceļot procentlikmes, tas savukārt dalībvalstu vadītājiem rada bažas par ne vien inflācijas, bet visas ekonomikas bremzēšanos. Un tomēr Eiropas centrālā banka saka – būs jāceļ vēl. Vai varam būt droši, ka no šiem soļiem tiešām būs vairāk ieguvumu, nekā zaudējumu – šovakar saruna ar Eiropas centrālās bankas prezidenti Kristīni Lagardu. ***

Vai spriedze Krievijas sabiedrībā pieaug? Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Saeimas darbus un nedarbus, jaunās valdības veidošanas gaitu var komentēt arī ar karikatūru. Mūsu viesa skatu uz Putina Krievijas agresiju žūrija šogad ierindojusi starp labākajiem pasaulē. Otrdien raidījuma #1pret1 viesis – karikatūrists Gatis Šļūka.

Jaunievēlētās 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") rosinās parlamentā veidot grupas sadarbībai ar visiem Latvijas reģioniem – Vidzemi, Rīgu, Latgali, Zemgali un Kurzemi. Par to Smiltēns paziņoja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".

Valsts prezidents turpina norādīt, ka atbildība par enerģētikas politiku Latvijā ir sadrumstalota un trūkst vienota redzējuma, kā jautājumus risināt ilgtermiņā. Par šo un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (NA).

Šis ir izcilā ainavista Vilhelma Purvīša 150. jubilejas gads. Fonds "Viegli" viņa dzimtajās mājās veido muzeju un radošuma centru. Un Amerikā satiek Purvīša meitu. Simtgadīgās Marionas Vitans pēdējā intervija.

13. Saeima savā pēdējā sēdē no 500 uz 620 eiro palielinājusi minimālo algu un liegusi turpmāk Eiroparlamenta vēlēšanās kandidēt Tatjanai Ždanokai un, protams, arī visiem citiem, kuri vēl pēc barikāžu laika bijuši kompartijā. Jau nākamnedēļ uz savu pirmo sēdi sanāks jaunais parlaments un vajadzētu būt, ka jau nākamnedēļ būs lielāka skaidrība arī par potenciālo valdības sastāvu. Par ko varētu būt asākās diskusijas ministru portfeļu sadalē, un kā attiecību dinamika jaunajā koalīcijā atšķirsies no līdzšinējās, šovakar saruna ar diviem politologiem, studijā domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka un Latvijas universitātes profesors, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.

Lai arī domstarpības attiecības uz Progresīvajiem vairs nekavē jaunās valdības veidošanu, skaidru jāvārdu par sadarbību turpmāko četru gadu garumā no potenciālajiem koalīcijas partneriem vēl neesam sadzirdējuši. Apņēmība gan ir jūtama no visiem iesaistītajiem, un sarunu vadītājs Krišjānis Kariņš saka – ja šie trīs politiskie spēki vispār var vienoties par kopīgu darbu, tam ir jānotiek jau šonedēļ. Par kuru no Jaunās Vienotības piedāvātajiem sadarbības pamatprincipiem vēl nav vienprātības un kā to rast – kamēr oficiālās sarunas vēl divpusējā formātā, šeit nu jau tradicionāli pārstāvēti visi trīs politiskie spēki – Evika Siliņa no Jaunās Vienotības, Didzis Šmits no Apvienotā saraksta un Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības.

Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola intervijā Latvijas Televīzijai: "Es gribu, lai Krievija pārtrauc iebrukumu un civiliedzīvotāju bombardēšanu." Šovakar, 26. oktobrī, Eiropas Parlamenta prezidente ierodas Latvijā, lai jau rīt tiktos ar valsts augstākajām amatpersonām. *** European Parliament President Roberta Metsola told Latvian Television: "I want Russia to stop the invasion and bombing of civilians." Tonight, October 26, the President of the European Parliament is coming to Latvia to meet with the country's top officials tomorrow.

Daudziem par pārsteigumu “Saskaņa” nepārvar piecu procentu barjeru. Kur palika vēlētājs un kas notiks ar partiju? Raidījumā #1pret1 viesos Andrejs Klementjevs.

Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, kā darbojas tā dēvētās netīrās bumbas? Studijā NBS pulkvedis, bijušais aizsardzības atašejs Ukrainā Ēriks Naglis un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.

Rietumi devuši skaidru atbildi Kremļa apgalvojumiem par it kā Ukrainas plāniem pielietot tā dēvēto netīro bumbu – “ja situācija eskalēsies, pasaule redzēs jums cauri” – tā Maskavai saka ASV, Lielbritānija un Francija. Vai tikpat skaidri bijuši arī pret Krieviju reāli vērstie soļi starptautisko tiesību jomā; kad no aicinājumiem veidot tribunālu Putina tiesāšanai tiksim līdz darbiem, arī par "Amnesty international" ziņojumu un citām aktualitātēm vietējā politikā šovakar saruna ar Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.

Būt vienotiem pašlaik ir svarīgāk kā vēl nekad un to pierāda arī pastāvīgā un palielinātā NATO klātbūtne ne tikai Baltijas valstīs, bet arī debesīs virs Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Neskatoties uz to, ka debesīs virs Baltijas valstīm ir mazāk komerciālo lidmašīnu, nekā tas bija pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā, tomēr Baltijas gaisa patrulēšanas misijā iesaistītajiem darba ir vairāk. Dodamies uz Šauļu militāro bāzi, lai ielūkotos tajā, kā savu ikdienu pavada Lietuvā dislocētie Ungārijas Gaisa spēki.

Sīkām, bet zīmīgām niansēm bagāta bijusi aizejošās Saeimas priekšpēdējā sēde – no darba kārtības izņemts Valsts aizsardzības dienesta likums, atstājot lemšanu par to jaunā sasaukuma ziņā, savukārt uz brīdi iekļauts un tad atkal izslēgts – Civilās savienības likums, tādējādi izgāžoties mēģinājumam to pieņemt pirms jaunā parlamenta sanākšanas, kurā balsu vairākuma šādai iniciatīvai, visticamāk, nebūs. Vai šīs epizodes kā saistāmas ar paralēli ritošo valdības veidošanas procesu, un kāpēc tā gaitā tik uzkrītoši tiek ignorēts, politiķu pašu vārdiem, zilonis istabā? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar politologiem – Mārtiņu Dauguli un Leldi Metlu-Rozentāli.

Vai “Amnesty International” ziņojums par Latviju balstās uz pierādījumiem vai tikai liecībām? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Tas ir pirmais Latvijas “vienradzis” – vairāk nekā miljardu vērts uzņēmums. Dibinātāji tagad domā par jaunām idejām un paši investē Latvijā. Par biznesa izaugsmi un krīzes menedžmentu šīsnedēļas raidījumā “Viens pret vienu” sarunājāmies ar līdzšinējo “Printful” izpilddirektoru un līdzdibinātāju Dāvi Siksnānu.

Tuvojas ziema – kā tas ietekmēs situāciju Ukrainā? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU lektors Mārtiņš Vargulis un LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa.

Vai, sadārdzinot kredītus, mazināsies inflācija? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Trīs zinātnieki apvieno zināšanas un attīsta jaunu augsto tehnoloģiju nozari. Orgāni uz čipa.

Noslēdzies, politiķu pašu vārdiem, otrais koalīcijas veidošanas sarunu raunds. Šīs nedēļas laikā vēlēšanu uzvarētāji – Jaunā Vienotība – vēlreiz tikusies ar trim citām partijām, detalizētāk nekā iepriekš diskutēts par darāmajiem darbiem, konstatēts, kur domas sakrīt, kur atšķiras, bet vēl joprojām nav skaidri atbildēts uz jautājumu – kāds sastāvs tad turpmākos četrus gadus vadīs valsti. Vai kāds arguments vienā vai otrā pusē vēl ir palicis nepateikts, un, ja ne, kāds pamats ar šo lēmumu vilcināties – arī par to, bet ne tikai šovakar saruna ar tiem trīs politiskajiem spēkiem, par kuru vēlmi sastrādāties šobrīd šaubu īsti nav – studijā Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības, Edvards Smiltēns no Apvienotā saraksta un Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības.

Raidījumā “Šodienas jautājums” runājām par to, kā ātri uzlabot krīžu pārvaldību valstī. Sarunas viesi - valsts kontrolieris Rolands Irklis un iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (A/P).

“Nedrīkst vilkt garumā” - tā mūsu raidījuma viesis, kamēr sarunas par koalīcijas veidošanu ir iestrēgušas. Kā to risināt? Šonedēļ raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Apvienotā saraksta līderis Uldis Pīlēns.

Raidījumā “Šodienas jautājums” kolēģe Anete Bērtule par to, cik veiksmīgi rit jaunās koalīcijas veidošana, sarunājās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Krievija kārtējo reizi nodemonstrējusi savu terorista seju – kad neizdodas gūt panākumus kaujas laukā un nosargāt turpmākiem iebrukumiem būtisku infrastruktūru, krievu armija dara to, ko māk vislabāk – nogalina civiliedzīvotājus. Šaujot par parkiem un bērnu laukumiem, pa gājēju pilnām ielām un daudzdzīvokļu namiem, un Kremlis vairs pat neslēpjas aiz absurdiem aizbildinājumiem, bet tieši otrādi atklāti saka - būs vēl. Kādai ir jābūt pasaules reakcijai uz šodien piedzīvoto un kas mūsu visus, bet galvenokārt jau Ukrainu, gaida turpmāk – šovakar garākā sarunā nekā ierasts jautāsim Eiropas parlamenta viceprezidentam Robertam Zīlem, NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājam Jānim Sārtam un bijušajam Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālim Raimondam Graubem.

Dobeles zinātnieki pagriež dārzkopību par 180 grādiem. Aplikācija, kas atpazīst ābeļu kraupi, drons, kas noziņo, cik liela ir ābolu raža, un cidonijas citronu izmērā. Mākslīgais intelekts, kas nāk selekcionāriem palīgā.

Kā pēc neiekļūšanas 14. Saeimā notiek pašizvērtējums apvienībā “Attīstībai/Par!”? Kādas kļūdas ir pieļautas? Par šo un citiem tematiem raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar aizsardzības ministru Arti Pabriku.

Ukraina dodas pretuzbrukumā – ko varam sagaidīt? Raidījumā Šodienas jautājums" par tematu diskutē Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.

Partija "Progresīvie" Saeimā būs pārstāvēta pirmo reizi. Partija sola zaļu, sociāldemokrātisku politiku bez slēptām ietekmēm. Raidījumā #1pret1 saruna ar partijas "Progresīvie" premjera amata kandidātu Kasparu Briškenu.

Raidījumā “Šodienas jautājums” runājām par secinājumiem pēc pirmajām koalīcijas sarunām. Anete Bērtule uz sarunu aicinājusi trīs partiju pārstāvjus - Eviku Siliņu no Jaunās Vienotības, Edgaru Tavaru no Apvienotā saraksta un Nauri Puntuli no Nacionālās apvienības.

Vai nākamā koalīcija spēs ieviest būtiskas reformas? Raidījumā "Šodienas jautājums" par jaunievēlēto Saeimas sasaukumu diskutē politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka un politoloģe, RSU lektore Lelde Metla-Rozentāle.

Svētdien, 2. oktobrī, aizvadīta Jāņa Dombura vadīto diskusija ar 14. Saeimā iekļuvušo politisko partiju vai to apvienību pārstāvjiem. Diskusijā piedalās to politisko spēku pārstāvji, kuri saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, ir pārvarējuši 5% barjeru iekļūšanai Saeimā.

Partiju līderu debates pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. #IzvēliesNākotni

1. oktobris būs atbildīga diena gan vēlētājiem, gan vēlēšanu rīkotājiem. Tādēļ Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa šovakar aicināta uz sarunu raidījumā #ŠodienasJautājums.

“Cilvēki, kuri tagad stāv garās rindās uz Kazahstānas, Gruzijas, Somijas un citu valstu robežām, bēgot no mobilizācijas, nav patiesi, jo ir veidojuši bāzi Krievijas sāktā kara atbalstam.” Tā intervijā Latvijas Televīzijas filmēšanas grupai – Gintam Amoliņam un Ingum Graudiņam saka Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Viņš atbalsta Latvijas lēmumu slēgt robežas Krievijas pilsoņiem un uzsver, ka tikko aizvadītie pseidoreferendumi okupētajās Ukrainas teritorijās ir progandas izkārtnes.

Lai arī rietumu pasaule lielā vienprātībā kritizē safabricētos okupētajās Ukrainas teritorijās rīkoto pseidoreferendumu rezultātus, ļoti iespējams, ka jau šonedēļ Kremlis paziņos par Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas pievienošanu Krievijai. Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis paudis, ka tas pārvilks svītru jebkādām sarunām ar Maskavu, un, visticamāk, jau pavisam drīz uzzināsim, vai un kādā formā tad Kremlis reaģēs uz triecieniem pa it kā Krievijā iekļautajām teritorijām. Vai šo reakciju ir pamats gaidīt ar bažām – šovakar saruna ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Tomu Rostoku un Latvijas transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretārI SigitU StrubergU.

Kur novedīs Putina rīkojums par mobilizāciju Krievijā? Kā Latvijas politiķi un vēlētāji gatavojas parlamenta vēlēšanām? Raidījumā #1pret1 saruna ar Valsts prezidenti (1999-2007) Vairu Vīķi-Freibergu.

Anete Bērtule raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājās ar Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Krišjāni Feldmanu (Konservatīvie) un pie frakcijām nepiederošo Didzi Šmitu. Runājām gan par papildu atbalstu apkures un elektrības cenu kompensēšanai, gan arī par Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes dabasgāzes terminālim.

Kā Eiropas Savienībai rīkoties attiecībā uz Krievijas pilsoņiem, kas atsakās pakļauties daļējai mobilizācijai un doties karot uz Ukrainu? Un kad būs nākamās Eiropas Savienības sankcijas? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Eiropas Parlamenta deputāti Ivars Ijabs (A/P) un Sandra Kalniete (JV).

Svētdien, 25. septembrī, aizvadītas piektās priekšvēlēšanu debates, kurās diskutēsim par ārlietām, valsts aizsardzību, iekšējo drošību un likumsargāšanu. Debatēs piedalījās: 📣Edmunds Zivtiņš un Raimonds Rublovskis (“Latvija pirmajā vietā”) 📣Andrejs Pagors un Andris Vurčs ("Latvijas Krievu savienība") 📣Kristaps Eklons un Ieva Ilvesa (“Attīstībai/Par!”) 📣Liene Gātere un Andris Sprūds (“Progresīvie”) 📣Elizabete Krivcova un Boriss Cilēvičs (“Saskaņa”) 📣Rihards Kozlovskis un Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) 📣Edvīns Šnore un Rihards Kols ("VL-TB/LNNK") 📣Gunārs Kūtris un Armands Krauze ("Zaļo un zemnieku savienība") 📣Artis Velšs un Igors Rajevs (“Apvienotais saraksts – LZP, LRA, LP”) 📣Vilis Sruoģis (“Stabilitātei!”) 📣Juris Rancāns un Gatis Eglītis (Konservatīvie) 📣Raimonds Lazdiņš (“Katram un katrai”)

Arvien vēl, pēc gandrīz 28 gadiem, cenšas saprast, kāpēc nogrima prāmis “Estonia”. Prāmja pasažiera stāsts. Skatieties šo sestdien raidījumā #Aculiecinieks

Vai mediķu streiks tiks apturēts? Raidījumā "Šodienas jautājums" par tematu diskutē Saeimas ārpusfrakciju deputāte Anda Čakša (JV) un Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (A/P).

14. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās pārstāvji no partijām "Republika", "Apvienība Latvijai" un "Nacionālās apvienība".

Krievijas pilsoņi paniski izpērk lidojuma biļetes uz Turciju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kā arī stāv rindā pie Somijas robežas, pēc tam, kad Vladimirs Putins ANO starptautiskās miera dienas rītā Krievijā izsludinājis mobilizāciju. Pagaidām daļēju, bet acīmredzami tas ir satricinājis plašu sabiedrību, jo karš vairs neskar tikai attālāku Krievijas reģionu iedzīvotājus, bet nu arī pilsoņus Maskavā un Sanktpēterburgā. Kas tur šobrīd notiek? To šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" vaicājām Latvijas vēstniekam Krievijā Mārim Riekstiņam.

14. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Aldis Gobzems (“Katram un Katrai”) un Edmunds Jurēvics("Jaunā Vienotība").

Kā valstij un katrai mājsaimniecībai atrast labāko enerģijas avotu? Par gaidāmo ziemu un enerģiju vēlēšanu programmās raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar profesori Dagniju Blumbergu.

Arī Latvijā līdzīgi kā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs sola noteikt energocenu griestus. Kā tieši tas varētu ietekmēt rēķinus, valdība gan pagaidām neatklāj, jo diskusijas par detaļām turpināsies vēl līdz nākamajai nedēļai. Un, iespējams, tieši tad varētu atsākties arī pagaidām iepauzētā diskusija par sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kura ekonomisko dzīvotspēju vēl joprojām vērtē neatkarīgi auditori. Vai laikā, kad, piemēram, Vācijā rit darbs pie veselu trīs šādu termināļu būvniecības, Latvijas projekts būs īstenojams bez valsts garantijām? Ja ne, vai tādas jādod? Un kā gāzes un elektrības cenas varētu ietekmēt Eiropas Savienības kopīgie lēmumi? To šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" vaicājām bijušajam Eiropas enerģētikas komisāram Andrim Piebalgam.

14. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Kaspars Briškens ("PROGRESĪVIE") un Jūlija Stepaņenko ("SUVERĒNĀ VARA").

Ar panākumiem turpinās Ukrainas pretuzbrukumi valsts dienvidos, Hersonas apgabalā, kur, pēc ASV Kara studiju institūta ziņām, Krievijas armija spiesta atkāpties uz labāk nocietinātām pozīcijām. Vienlaikus, kā jau tika prognozēts, Krievija par zaudējumiem kaujas laukā atriebjas ar triecieniem pa ne militāriem mērķiem, un pēdējo 24 stundu laikā apšaudītas vairāk nekā 30 apdzīvotas vietas Ukrainā, tostarp – infrastruktūras objekti Zaporižjā. Vai šādu nežēlību ar vienīgo mērķi terorizēt un sēt bailes ir iespējams apturēt kā citādi, kā vien šaujot pretī, tostarp, arī pāri Krievijas robežai? Par to un prognozējamo turpmāko kara gaitu šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, aizsardzības ministra padomnieku Raimondu Graubi.

14. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Valentīns Jeremejevs ("Tautas varas spēks"). Partijas “Vienoti Latvijai” pārstāvis duelī nepiedalās, jo partija paudusi, ka pirms vēlēšanām nepiedalās nevienā no debatēm un raidījumiem.

LTV priekšvēlēšanu debates #IzvēliesNākotni. Partiju pārstāvji diskutē par enerģētiku, tautsaimniecību un nodokļu politiku. Debatēs piedalās: Raimonds Čudars, Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) Ivars Zariņš, Igors Pimenovs (“Saskaņa”) Jānis Dinēvičs, Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) Skaidrīte Ābrama (“Progresīvie”) Andris Kulbergs, Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”) Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) Pāvels Kuzmins (“Stabilitātei!”) Normunds Grostiņš (Latvijas Krievu savienība) Krišjānis Feldmans (Konservatīvie) Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”) Aivars Strakšas (“Katram un katrai”).

Sestdien, 17. septembrī, norisinās diasporas priekšvēlēšanu debates. Kas svarīgi ārvalstīs mītošajiem tautiešiem un kā partijas viņus uzrunās? Deputātu kandidāti un diasporas pārstāvji tiekas priekšvēlēšanu debatēs Bonnā, Vācijā. Debatēs piedalās: Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā vienotība”) Daiga Mieriņa (“Zaļo un Zemnieku savienība”) Elizabete Krivcova ("Saskaņa") Rihards Kols (Nacionālā apvienība Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) Andris Šuvajevs (“PROGRESĪVIE”) Vita Anda Tērauda (“Attīstībai / PAR”) Ieva Jākobsone-Bellomi (“Apvienotais saraksts”)

Esam viduvēji, ar pārāk maz izcilībām, tāpēc skolēnu zināšanu kvalitāte ir problēma, saka izglītības eksperte Mārīte Seile. Ja paraugās uz diagnosticējošo darbu un eksāmenu rezultātiem, piemēram, matemātikā. Tad 3. klasē tie ir ļoti labi, 6. klasē sliktāki, 9. klasē vēl sliktāki, 12. - pavisam slikti. Un tas liek vaicāt – vai pie vainas eksāmeni? Vai skolēnu zināšanas no klases uz klasi pasliktinās? Eksperte uzsver – prioritātei jābūt skolotāju atbalstam – ceļot algas – un vidusskolu stiprināšanai.

"Tutas lietas" nav tikai raidījums bērniem. Tās ir rotaļlietas, drēbes un izpārdoti koncerti. Bet aiz katras Tutas dziesmas stāv Amsterdamā dzīvojošā komponiste un dziedātāja Laura Polence.

14. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība)un Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).

Nepilnu nedēļu pēc ziņām par Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policistu aizturēšanu aizdomās par apsūdzību safabricēšanu un kukuļa izspiešanu, finanšu ministrs lēmis atstādināt no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Viņa to sauc par kārtējo ministra agresijas izpausmi pret sevi un gatava savu taisnību ne pirmo reizi pierādīt tiesā. Studijā finanšu ministrs Jānis Reirs no Jaunās Vienotības

14. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Edgars Kramiņš ("Tautas kalpi Latvijai") un Dainis Močs ("Stabilitātei!"). #IzvēliesNākotni

Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, vai Ukrainas veiksmīgais izrāviens turpināsies. Anete Bērtule sarunājās Jāni Slaidiņu un Juri Maklakovu.

14. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") un Aleksandrs Kazačkovs ("Saskaņa"). #IzvēliesNākotni

“Valstī radīta sistēma, kur dominē procedūras, reglamenti un politiski lēmumi, bet ne jēga un kvalitāte,” saka mūsu raidījuma viešņa. Par mācību saturu, brīvlaiku un tā garumu pirms skolotāju streika šonedēļ raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar Zani Oliņu.

Raidījumā "Šodienas jautājums" Anete Bērtule sarunājās ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu (S) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (A/P!). Runājām par to, ka rīt, 14. septembrī, beigsies 20 dienu termiņš, kurā Daugavpils domei jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā grafiks par padomju režīmu slavinošo objektu demontāžu šajā pašvaldībā.

14. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Andrejs Krasņikovs ("Kristīgi progresīvā partija") un Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"). #IzvēliesNākotni

Labvakar, cienījamie skatītāji, ēterā Šodienas jautājums un Ukraina nu jau oficiāli ziņo par atbrīvotām teritorijām ne vien valsts austrumos, bet arī dienvidos, Hersonas apgabalā. Krievija uz ukraiņu panākumiem atbildējusi ar triecieniem elektroapgādes infrastruktūrai, savukārt Kremļa propagandas kanālos arvien biežāk izskan aicinājums pēc vispārējas mobilizācijas, lai novērstu sakāvi. Ko varam sagaidīt no kaujas laukā pazemotas Krievijas un vai Eiropas savienība būs gatava krievu tūristu vīzu jautājumā spert arī pēdējo soli – šovakar saruna ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu un Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māri Andžānu.

No 12. septembra darba dienu rītos LTV1 ēterā uzreiz pēc “Rīta Panorāmas” – spraigi deputātu kandidātu priekšvēlēšanu dueļi! Šorīt norisinājās pirmais duelis, kurā piedalījās Krišjānis Feldmans no partijas "Konservatīvie" un Artis Pabriks no "Attīstībai/Par". #IzvēliesNākotni

Kādu valsts attīstības scenāriju pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām piedāvā politiskie spēki? Svētdien, 11. septembrī, diskutēsim par izglītību, zināti, kultūru un sabiedrības saliedētību. #IzvēliesNākotni Debatēs piedalīsies: 📣Ilze Stobova un Līga Krapāne (“Latvija pirmajā vietā”) 📣Inna Djeri (“Latvijas Krievu savienība”) 📣Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) 📣Antoņina Ņenaševa un Agnese Logina (“Progresīvie”) 📣Anna Vladova un Edgars Kucins (“Saskaņa”) 📣Arvils Ašeradens un Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) 📣Rūdolfs Kalvāns un Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) 📣Kristīne Vāgnere-Davidova un Daiga Mieriņa (“Zaļo un zemnieku savienība”) 📣Česlavs Batņa un Vairis Nartišs (“Apvienotais saraksts – LZP, LRA, LP”) 📣Ina Barkanova un Igors Tereško (“Stabilitātei!”) 📣Anita Muižniece un Dāvis Stalts (Konservatīvie) 📣Inga Lūce un Solvita Zvidriņa (“Katram un katrai”)

3x3 kustība ir kā slimība – aplipina, ievelk un neatlaiž. Un tad neatliek nekas cits, kā izbrīvēt vienu nedēļu vasarā, lai izkāptu no ikdienas un līdz ausīm iegrimtu latvietībā. Gabaliņš Latvijas. Bērzaine Vācijā.

Eiropas centrālā banka uz aizvien nerimstošo inflāciju un eiro vērtības svārstībām reaģējusi ar lielāko procentlikmju paaugstinājumu vēsturē. Iedzīvotājiem tas nozīmēs lielākus ikmēneša kredītmaksājumus, un tātad vēl smagāku kopējo finanšu situāciju, ko jau tā daudziem padarījuši nepanesamu gāzes, elektrības un citu pakalpojumu rēķini. Līdzīga situācija, protams, daudzviet Eiropā, un jaunā Lielbritānijas premjere Liza Trasa lēmusi uz ilgāku laiku iesaldēt elektroenerģijas cenas. Kā rīkoties Latvijas valdībai, lai palīdzētu pārziemot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, un kad beidzot dzirdēsim kādas labas ziņas? To raidījumā "Šodienas jautājums" vaicājām ekonomistiem - Dainim Gašpuitim no SEB bankas un Pēterim Strautiņam no "Luminor".

Izglītības ministre sola vēl meklēt veidus, kā novērst pedagogu streiku, lai gan arodbiedrība jau gatavo streika pieteikumu. Kā notiekošo komentē Saeimā – par izglītības nozari atbildīgā komisija? Par to turpināsim runāt raidījumā “Šodienas jautājums” – studijā Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) un šobrīd bezpartejiskā šīs pašas komisijas deputāte, iepriekš – Konservatīvo izglītības ministre Ilga Šuplinska.

Ukrainai ir ļoti labs izlūkdienests, kas ļoti labi strādā. Viņi izpētījuši, ka Krievija paplašina karaspēka rindas, piesaistot taigas cilvēkus, kuri prot šaut. [...] Maskavā jau tagad pa ielām iet invalīdi, kuri stāsta par pieredzēto karā ar Ukrainu. Šī vakara raidījumā "Viens pret vienu" viesis - ekspolitiķis Juris Bojārs.

Valdība lēmusi, ka obligātais militārais dienests Latvijā būs, tiesa, to sauks citādi, par Valsts aizsardzības dienestu, un pirmais iesaukums – jau nākamā gada janvārī. To gan paredzēts komplektēt no brīvprātīgajiem, savukārt jau gada otrajā pusē gaidāms arī pirmais obligātais iesaukums 2004. gadā dzimušajiem. Tiesa, ar piebildi – tikai vīriešiem, sievietēm dalība dienestā būs brīvprātīga. Kādēļ tā, vai ieguvumi no dienesta atsvērs iespaidīgās izmaksas, un vai ir samērīgs plānotais sods tiem, kas no dienesta mēģinās izvairīties? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar Saeimas deputātiem - Mariju Golubevu (A/P)un Valēriju Agešinu (S).

Kremlis nu jau neslēpti, vairs neaizbildinoties ar tehniskām problēmām, paziņojis, ka gāzes piegādes Eiropai agrākajā apjomā netiks atjaunotas, kamēr vien spēkā būs pret Krieviju noteiktās sankcijas. Eiropa saka, ka tiks galā arī bez Krievijas gāzes, vienlaikus šī resursa cena turpina augt, piemēram, Vācija lēmusi par jaunu atbalsta plānu iedzīvotājiem un uzņēmējiem 65 miljardu eiro vērtībā, un arī Latvijā izskan, ka ar līdz šim lemto šai ziemai varētu nepietikt. Vai un kāds rezerves plāns top valdībā laikā, kad pašvaldības cita pēc citas izziņo jaunos – vēl vairāk paaugstinātos apkures tarifus? Par to raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (NA).

Aizvadītas pirmās priekšvēlēšanu debates, kurās ar politisko partiju pārstāvjiem, kuri kandidē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, diskutējām par sabiedrības veselību, sociālo aizsardzību un nevienlīdzību.

Putina Krievija ir kauns visai krievu tautai. Tā saka eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Un atzīst – Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ šī ziema būs pārbaudījums Rietumu demokrātijas principiem - robežu neaizskaramībai, tautu tiesībām būt neatkarīgām un pašām lemt savu likteni. Taču spēju uzturēt šos principus spēkā un pārvarēt grūtības stiprina jautājums – vai mēs būtu gatavi būt ukraiņu vietā? Ja nē – mums nav tiesību sūkstīties. Ar eksprezidenti sarunājās Odita Krenberga.

Pīļu medību sezonas atklāšana ir svētki medniekiem, bet pamatīgs darbs medību inspektoriem. Viņi Latvijā ir tikai pieci. Kāda ir medību inspektora ikdiena, skatieties raidījuma "Aculiecinieks" sezonas pirmajā sērijā.

Lai arī jaunais mācību gads nupat tikai sācies, pirmā lielā pārbaudījuma rezultāti būs zināmi jau nākamnedēļ – izdosies vai ne politiķiem vienoties ar pedagogu arodbiedrību, lai no septembra vidus plānotais beztermiņa streiks tomēr nenotiktu. Visi iesaistītie pauduši, ka iespējams tas ir, tomēr reāla virzība uz kompromisu līdz šim izpalikusi – vai ir pamats domāt, ka kaut kas varētu būtiski mainīties. Šovakar saruna ar Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu un studijā arī skolu direktoru asociācijas vadītājs, viņš arī Siguldas valsts ģimnāzijas direktors un jāpiebilst, ka arī deputāta kandidāts no Nacionālās apvienības Rūdolfs Kalvāns.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" Anete Bērtule sarunājās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci par to, kādas cerības tomēr rast kompromisu, ar ko rēķināties vecākiem, ja pedagogu streiks nenotiks, un kādēļ šogad pedagogu trūkst vēl vairāk nekā pērn.

"Mūsu ceļš kopā ar Gorbačovu varbūt bija tāds zināmā mērā kopīgs - kā saspēle līdz lielajai akcijai “Baltijas ceļš”," intervijā Latvijas Televīzijai saka bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Spilgta darbošanās, ko citi tikpat spilgti un pretrunīgi komentē. Šogad organizē koncertus Ukrainas atbalstam, gājienu no Brīvības pieminekļa un tagad aicina ziedot Latvijas "Bayraktar". Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir mūziķis Ralfs Eilands.

Raidījumā “Šodienas Jautājums” kolēģe Anete Bērtule sarunājās ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektoru Gunāru Valdmani. Raidījumā runājām par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kas pēc diviem gadiem atradīsies Skultē.

Savu sezonu atsāk raidījums "Šodienas Jautājums". Vēl aizvien esam priekšvēlēšanu gaidās, vēl aizvien uztraucamies par rēķiniem rudenī, un, protams, vēl aizvien turpinās Krievijas karš Ukrainā. Iesāksim šo sezonu tāpat kā iepriekšējo pabeidzām – studijā NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Bijušās Augstākās Padomes deputātu vairākums jau pavasarī publiski pauda savu attieksmi pret monumentu Pārdaugavā - tas ir jānojauc! Kas mainīsies un kam jāmainās Latvijā? Par to šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" runājām ar 4. maija deklarācijas kluba prezidenti Veltu Čebotarenoku.

Bioniskā pop māksliniece - tā sevi dēvē Latvijā dzimusī britu dziedātāja un modele Viktorija Modesta. Šobrīd viņa bauda atzinību. Viktorijas dzīves gājums nav bijis viegls - dzimstot tika savainota viņas kāja. Viņa piedzīvoja vairākas operācijas un 20 gadu vecumā pieņēma lēmumu par kājas amputāciju. Tagad viņa ar savām neparastās kāju protēzēm iedvesmo neskaitāmus cilvēkus visā pasaulē.

Viņa balsī klausās jau vairākas paaudzes. Tagad viņš aktīvi piedalās Ukrainas atbalsta koncertos un gatavojas lielās jubilejas tūrei. Šonedēļ raidījumā "Viens pret vienu" viesojas mūziķis Igo.

Mēs zinām, ko nozīmē dzelzs priekškars un cīnīsimies, lai nekad atkal tajā nenonāktu! Par to, kāpēc pasaulei ir izšķirīgi palīdzēt Ukrainai, kā vērtēt lielo valstu – Francijas un Vācijas lomu, un, vai Polija ir gatava sevi aizstāvēt – šovakar raidījumā “Pasaules Panorāma” ekskluzīva intervija ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu.

Kāpēc Latvijā nobremzē obligātu bērna kopšanas atvaļinājumu otram vecākam? Kāds atbalsts nepieciešams ģimenēm ar bērniem jaunajā apkures sezonā? Raidījumā "Viens pret vienu" viesojās organizācijas "Mammām un Tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Jau otro reizi šogad Krievijas lidaparāts – šajā gadījumā robežsardzes helikopters Mi-8 neatļauti šķērsojis Igaunijas gaisa telpu. Tikmēr Lietuvas virzienā Kremlis raidījis draudus par nopietnām sekām, ja netiks atjaunots sankciju dēļ apturētais metālu tranzīts uz Kaļiņingradu. Vai šīs un citas sīkās, bet sabiedrību satraucošās epizodes ir tukša iebiedēšanas taktika vai kas vairāk, un kā rietumu atbalstu Ukrainai varētu ietekmēt Krievijas īstenotā šantāža ar badu – šīs sezonas pēdējā raidījumā saruna ar NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.

Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām vienlaikus vairāk nekā simt miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest vietu, kur jūtas visdrošāk, kur dzimuši paši un viņu bērni, vietu, kur mēs katrs ik vakaru atgriežamies un uz kā balstām visu pārējo – savas mājas. Pasaules bēgļu dienu Latvija šogad ir sagaidījusi ar citādu skatījumu uz šo globālo problēmu nekā agrāk, jau četrus mēnešus arī pie mums ierodas daļa no nu jau teju sešiem miljoniem no kara šausmām bēgošo ukraiņu, un šoreiz gan sabiedrība, gan valsts vadība ir paudusi nepārprotamu vēlmi palīdzēt. Tomēr entuziasms un resursi plok, arvien mazinās arī pašu ukraiņu cerības drīz atgriezties mājās, un arvien skaidrāks, ka jādomā par ilgtermiņa risinājumiem. Vai tas notiek, šovakar saruna ar Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāru Dmitriju Trofimovu un attālināti mums ir pievienojusies migrācijas un integrācijas pētniece, biedrības Gribu palīdzēt bēgļiem pārstāve Agnese Lāce.

Latgali mēdzam dēvēt arī par Zilo ezeru zemi - te viena pie otras atrodas vairāk nekā 1200 ūdenstilpes. Un katram ezeram šeit ir savs stāsts - cits ir plašāks, cits noslēgtāks un mežu ieskauts. Viņu vidū ir arī Drīdzis, kas tiek uzskatīts arī par vienu no tīrākajiem ezeriem Baltijā. Lai noskaidrotu, kādus noslēpumus slēpj ezers, trīs dienas tas tika mērīts un analizēts izmantojot īpašu dronu, kas nevis lido, bet gan peld un zem ūdens spēj parādīt to, ko cilvēka acs, iespējams, neredz.

Vācijas, Francijas un Itālijas līderi, ilgstoši kritizēti par vilcināšanos ar ieroču piegādēm un kara kontekstā neviennozīmīgiem vēstījumiem, Krievijas armijas nodarītos postījumus apskatījuši klātienē, sola atbalstīt ukraiņus, cik ilgi vien būs nepieciešams. Bet, iespējams, visvairāk nepieciešams ir tieši tagad. Ja iepriekš Ukraina vēstīja par simt kritušajiem karavīriem ik dienu, pēc pēdējām ziņām kauja par Donbasu katras 24 stundas prasa 200 līdz 500 ukraiņu dzīvību. Vai mēneša beigās gaidāmais NATO samits nesīs ilgi gaidīto pagrieziena punktu šajā karā, un kādēļ Eiropas austrumu flanga stiprināšana varētu nebūt tik vērienīga, kā šeit Baltijā ceram? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāju Žanetu Ozoliņu un Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Krievijas dabasgāzes gigants “Gazprom”, kas iepriekš jau apturējis gāzes piegādes tādām Eiropas valstīm kā Polija, Bulgārija un Nīderlande, paziņojis par samazinātām piegādēm arī Itālijai un Vācijai. Uz laiku vai pastāvīgi, to vēl nezinām, bet skaidrs, ka pamazām Eiropa virzās un tiek virzīta prom no Krievijas gāzes un vēl daudz straujāk tas notiek ar naftu, un cena par šo ceļu pretī enerģētiskajai neatkarībai no Kremļa ir arvien jauni un jauni inflācijas rekordi. Ar ko vēl jārēķinās, vai diskusijas par atbalstu iedzīvotājiem virzās pareizajās sliedēs un kas tad īsti notiek ar Krievijas ekonomiku – vai arī tur iedzīvotājiem ir satraukums par to, kā samaksāt par pārtiku, apkuri un degvielu? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Latvijas Bankas ekspertu, Eiropas Ārlietu padomes dalībnieku Andri Strazdu un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ierodas ASV Bufalo universitātes viceprezidents un nodibina šeit jaunu augstskolu, lai latvieši varētu konkurēt Rietumu biznesa pasaulē. Raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Rīgas Biznesa skolas dibinātājs Voldemārs Innus.

Vārdi “okupācija”, “genocīds” un “deportācijas”, ko ik gadu 14. jūnijā lietojam, pieminot komunistiskā režīma upurus, šogad skan citādi. Skaļāk, skarbāk, reālāk, jo tā vairs nav tikai traģiska vēsture, tā ir arī traģiska tagadne. Būs pagājuši jau četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad jūnija beigās Spānijas galvaspilsētā Madridē tiksies NATO dalībvalstu līderi. Ko no šī samita gaidīt Baltijai, ko no tā gaidīt Ukrainai un arī Somijai un Zviedrijai, kas paudušas vēlmi pievienoties aliansei? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” izvaicājām NATO ģenerālsekretāra vietnieci Baibu Braži.

Cenu pieaugums ne tikai veikalu plauktos un degvielas uzpildes stacijās, bet arī apkures un citos rēķinos – ar to šogad jārēķinās. Un daudziem iedzīvotājiem tas būs grūti paceļams. Vai un kāds plāns top valdības gaiteņos, to skaidro raidījumā "Šodienas jautājums". Raidījuma viesi - labklājības ministrs Gatis Eglītis un finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis.

Baltās samojedu kucītes ir Ingrīdas Supes lielās mīlestības. Ingrīda par balto, skaisto suni sapņoja septiņus gadus. Šis būs stāsts par kanisterapiju un dzimtas mājām.

Pretēji gaidītajam, tikai viens no divu lielu izmeklēšanas dienestu vadītājiem šodien saņēmis deputātu akceptu darbu turpināt. Lai arī pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas atkārtotu virzīšanu šim amatam publiski iebildumi no koalīcijas līdz šim nav izskanējuši, lēmumprojekts par viņas apstiprināšanu no Saeimas dienaskārtības šodien pēkšņi pazuda. Tikmēr līdzšinējo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Jēkabu Straumi, lai arī bez Konservatīvo balsīm, bet ar opozīcijas palīdzību, deputātu šodien amatā pārapstiprināja, un viņš arī šovakar studijā.

Raidījumā “Šodienas Jautājums” sarunājāmies ar bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju, Latvijas universitātes profesori Sanitu Osipovu. Runājām gan par Civilās savienības likumu un tā nozīmi, gan par citiem aktuāliem jautājumiem.

Ar jaunu dziesmu, kas reizē ir vēstījums Putinam, klajā nācis dziesminieks no Čikāgas. Par vēstījumu un grupas "Čikāgas piecīši" leģendāro ceļu šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" sarunājāmies ar Armandu Birkenu.

Lai kā vasarīgais laiks mudinātu domāt par ko citu, nākamā apkures sezona, kurai būs vajadzīga arī gāze, būs jau pēc dažiem mēnešiem. Cik tai būs gatavi siltumenerģijas ražotāji un cik siltuma rēķinu maksātāji – par šo tematu raidījumā “Šodienas jautājums”. Kolēģe Anete Bērtule uz sarunu aicinājusi divus bijušos ekonomikas ministrus - Jāni Vitenbergu un Ralfu Nemiro.

Gan par aktuālajiem notikumiem uz starptautiskās politiskās skatuves, gan mūsu pašu nepadarītajiem darbiem vienotas un atbildīgas sabiedrības veidošanā saruna raidījumā “Šodienas jautājums”. Pie kolēģes Anetes Bērtules viesojās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Mazā skolēnu skaita dēļ no 1. septembra Vecvārkavā vidusskolas vairs nebūs. Darbosies pamatskola. Tās direktore tic, ka katrs bērns ir pelnījis vislabāko.

Saeima galīgajā lasījumā tomēr nepieņēma iepriekš divos lasījumos apstiprināto Civilās savienības likumu, kas ļautu reģistrēt attiecības, tostarp viendzimuma pāriem. Gan ne tādēļ, ka deputātu vairākums būtu balsojis pret, bet kvoruma trūkuma dēļ – 46 Saeimas deputāti, no kuriem vairums atradās sēžu zālē, balsojumā nepiedalījās. Daļa no viņiem pret šo likumu bija pēc pārliecības, bet daļa šādu rīcību pamato ar aizdomām par balsu pirkšanu. Kas tad īsti noticis likumprojekta skatīšanas gaitā un kas notiks tālāk? Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar trīs Saeimas deputātiem – Krišjāni Feldmanu (Konservatīvie), Jāni Iesalnieku (NA) un Igoru Pimenovu (“Saskaņa”).

Pēc Ukrainas vēstītā, Krievijas armija kontrolē jau 70 procentus valsts austrumos esošās Severodoneckas pilsētas, turklāt iedzīvotāju evakuācija no ložu krustugunīs nonākušā Luhanskas apgabala vairs nenotiek pastāvīgo apšaužu dēļ. Tomēr līdztekus ne tik labām ziņām no frontes, ir arī cerīgākas vēstis – Amerikas savienotās valstis un arī Vācija paziņojusi par svarīgu ieroču piegādi Ukrainai. Bet kāpēc vēl tagad, tuvojoties kara simtajai dienai, ir jārunā par nepietiekamu bruņojumu Ukrainas armijas pusē, kāda ir kopējā situācija frontē, un cik būtisks papildinājums mūsu pašu gaisa telpas aizsardzībai būs Spānijas solītās raķešu sistēmas, šovakar saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Aizsardzības ministra padomnieku Raimondu Graubi.

Iekšējā drošība, robeža, bēgļi. Jomu ar līdz šim politiski vāji risinātām problēmām koalīcija uztic pagaidām bezpartejiskam ministram. Vai izdosies ko uzlabot? Raidījumā "Viens pret vienu" runājām ar iekšlietu ministru Kristapu Eklonu

Pagājušajā naktī, nepilnus divus mēnešus pēc piektās sankciju paketes apstiprināšanas, Eiropas Savienības līderi smagās un asās diskusijās tomēr vienojušies par jaunām sankcijām, kas paredz beidzot vērsties pret Krievijas naftas importu. Tas gan netiks apturēts pilnībā, bet ierobežojumi būs būtiski, un Eiropas Komisijas prezidente sola līdz gada beigām panākt samazinājumu par 90%. Bet vai tas arī viss, un pēc šī soļa sankciju laukā gaidāms ilgstošs klusums, un vai Eiropas Savienība ir gatava iesaistīties sarunās ar Krieviju vai Baltkrieviju, lai atjaunotu pasaulei tik nepieciešamās graudu piegādes no Ukrainas? Šovakar par to raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA).

Ukrainas austrumos kaujas no Severodoneckas pievārtes pārcēlušās uz pilsētas ielām – tā pavēstījis Luhanskas apgabala gubernators, ziņojot, ka jau 60 procentiem pilsētas dzīvojamo ēku nodarīti kritiski postījumi. Bet, kamēr cīņa par šo pilsētu tikai pieņemas spēkā, Kremlis lieki laiku netērē un uz laiku okupētās teritorijas aktīvi cenšas tuvināt Krievijai, kā rezultātā Ukrainas vicepremjerei nācies izplatīt aicinājumu iedzīvotājiem nepieņemt Krievijas pilsonību. Kā šobrīd tiek apstrādāti Ukrainas un Krievijas iedzīvotāju prāti, un kas notiek mūsu pašu sabiedrībā, šovakar saruna ar NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētnieci Elīnu Langi Lonatamishvili un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāju Mārtiņu Dauguli.

Desmitos no rīta darbu sāk Rundāles pils franču dārza strūklaka, bet dārza kopēji pie darba ķeras daudz agrāk. #Aculiecinieks ielūkojas tur, kur apmeklētājiem ieeja pagaidām liegta.

Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis uzrunu Latvijas parlamentam sāka ar pateicības vārdiem par stingro atbalstu Ukrainai jau no kara pirmajām dienām. Un tāds tiešām ir bijis, turklāt ne vien emocionāli, starptautiskajā arēnā un militārajā jomā, bet arī uzņemot no kara šausmām bēgošos cilvēkus – daudzi no viņiem tika izmitināti ģimenēs, citi – viesnīcās, un ar lepnumu teicām, ka pie mums bēgļi no Ukrainas sporta zālēs nedzīvo. Bet karš turpinās jau ceturto mēnesi, Latvijā reģistrēti 30 tūkstoši Ukrainas bēgļu, un kļuvis skaidrs, ka sākotnējo sistēmu ilgāk vairs nevaram atļauties. Kā rīkoties tālāk? Atbildi uz šo jautājumu valdības vadītājs sagaida no jaunā iekšlietu ministra, kurš šovakar mūsu studijā – nu jau bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks, tagad – iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Juri Maklakovu un NBS rezerves pulkvedi, militāro analītiķi Igoru Rajevu. Runājām par to, kāda ir pašreizējā situācija Ukrainas kara frontē, sākoties kara ceturtajam mēnesim.

Vai “Gazprom” lobists Šrēders zaudēs savas privilēģijas? Vai Eiropas Savienībā pēc kara sākuma vispār var rēķināties ar Vācijas līderību? Otrdien raidījumā #1pret1 sarunāsimies ar Latvijā dzimušo Vācijas parlamenta deputāti Zandu Martenu

Raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām par to, cik gatava Latvija ir rudenim, kas nepielūdzami pienāks ar vēl lielāku dzīves dārdzību? Kolēģe Anete Bērtule iztaujāja Ilzi Indriksoni.

Labvakar, cienījamie skatītāji, ēterā Šodienas jautājums un trīs mēnešus pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā notiesāts pirmais no tūkstošiem krievu karavīru, kuri šajā laikā ne vien piedalījušies ne ar ko neattaisnotā uzbrukumā mierīgas kaimiņvalsts teritorijai un tās aizstāvjiem, bet arī aukstasinīgi un neticami nežēlīgi nogalinājuši, spīdzinājuši, izvarojuši civiliedzīvotājus, tostarp bērnus. Apsūdzība slepkavībā, atzīšanās un spriedums – mūža ieslodzījums – 21 gadu vecā Krievijas seržanta tiesas prāva neaizņēma pat nedēļu, bet cik daudzas no tūkstošiem krimināllietu par kara noziegumiem beigsies šādi un vai virzāmies tuvāk tam, lai taisnīga tiesa tiktu spriesta arī šo zvērību pasūtītājiem – arī par to, bet ne tikai šovakar saruna ar Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli

Lai aizbrauktu uz Usmas ezerā esošo Moricsalu vajag laivu un īpašu atļauju. Kopš 1975. gada šeit drīkst ierasties tikai zinātnieki un salas saimnieki no Dabas aizsardzības pārvaldes. Ir daudz senu mītu un fotogrāfiju, kas dod vaļu fantāzijai un salai pārvelk noslēpumu plīvuru. Latvijā senākajam rezervātam – 110!

"There will be more security!" Alars Kariss, the President of Estonia, tells Latvian Television. And our colleague Gints Amoliņš met with him to talk about NATO enlargement, as well as about the experience of Ukraine, Russia and Estonia with Soviet-era monuments.

Raidījumā "Šodienas jautājums" diskusija par Zviedrijas un Somijas vēlmi pievienoties NATO, kā arī situāciju Ukrainā. Raidījuma viesi - LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.

Atbilstīgi jaunākajiem reitingiem Saeimas vēlēšanās gaidāma spraiga cīņa starp ļoti daudziem politiskajiem spēkiem par iekļūšanu parlamentā. Ko varam gaidīt politikā turpmāk – to raidījumā "Šodienas jautājums" vērtē profesors, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens un politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka.

Nacionālā apvienība aicina premjeru Krišjāni Kariņu vēlreiz apdomāt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisijas pieprasījumu. To Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Pēc Ziemas kara, finlandizācijas un gadu desmitiem ievērotas neitralitātes Somija gatava iestāties NATO. Kas mainās pie ziemeļu kaimiņiem un visā Baltijas jūras telpā? Otrdien raidījuma #1pret1 viesis – Somijas ekspremjers Aleksandrs Stubs. After the Winter War, finnishization and decades of neutrality, Finland is ready to join NATO. What is changing in the northern neighbors and in the whole Baltic Sea region? On Tuesday, the guest of the show #1pret1 is the former Prime Minister of Finland Alexander Stubb.

Pēc Nacionālās apvienības ultimāta demisionē iekšlietu ministre. Premjers nacionāļiem pārmet šantāžu un draud, ka trešdien atlaidīs arī ekonomikas ministru. Kā turpmāk strādās koalīcija? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars un apvienības “Jaunā Vienotība” valdes loceklis Arvils Ašeradens.

Psihologa palīdzība nepieciešama arī karavīriem. Traumatisks ir ne tikai pats karš, bet karavīram traumatiska var būt arī atgriešanās civilajā vidē. Ukrainā, Zaporižjā, tikāmies ar kara psiholoģi. Par pielāgošanos un atiešanu no kara.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" runāsim par to, kāda šajā ļoti saspringtajā, turklāt priekšvēlēšanu laikā ir politiķu atbildība par to, kā Latvijā dzīvosim turpmāk, šovakar saruna ar trīs Saeimas deputātiem, no koalīcijas Krišjānis Feldmans (Konservatīvie), Juris Pūce (Attīstībai Par), savukārt lielāko opozīcijas partiju Saskaņa pārstāv Regīna Ločmele.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" meklēsim atbildi uz jautājumu, kāpēc tika pieļauts, ka pie pieminekļa Pārdaugavā slavina Krieviju. Studijas viesi - Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

According to UNESCO data more than 127 cultural sites have been damaged or destroyed as a result of hostilities in Ukraine to date. The war has affected both historic buildings, museums and their collections. Some of which date back to the 11th century, with the scale of these crimes are continuing to grow. Our colleague Ieva Strazdiņa spoke to the president of the World Heritage Protection Organization "Blue Shield" - Professor Peter Stone to find out what lessons can be learned from current the situation in Ukraine.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" kolēģe Anete Bērtule ar ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Māri Andžānu runās gan par Somijas un Zviedrijas ceļu uz NATO, kā arī par aktuālo Ukrainā.

Raidījumā #ŠodienasJautājums kolēģe Anete Bērtule iztaujās iekšlietu ministri Mariju Golubevu par to, kā Latvijā aizvadīta šī diena, kurai tiesībaizsardzības iestādes gatavojās īpaši.

Ieraudzīt un atcerēties uz mūžu. Tik spilgtu iespaidu uz tolaik 17 gadīgo Aleksandru Janševsku atstāja 1919. gada pavasarī Liepājas ielās redzētie Latviešu brīvprātīgā bataljona karavīri un pie viņu formām piespraustās kokardes. Redzētais viņu mudināja atstāt kādu liecību, kas saglabājusies joprojām.

Raidījumā "Šodienas jautājums" par notiekošo Ukrainā un Krievijā diskusija ar sociālās atmiņas pētnieku, komunikācijas zinātņu doktoru Mārtiņu Kaprānu un politikas zinātnes doktoru, pētnieku Mārtiņu Hiršu.

“Latvija un Latvijas tauta, jūs pat nevarat iedomāties, cik lielu palīdzību sniedzat, sākot no bēgļu atbalsta centra līdz pilnīgiem ikdienas sīkumiem” - tā raksta mūsu raidījuma viešņa, kam Ukrainā dzīvo vistuvākie radinieki. Dana Isarova - "Viens pret vienu".

Kontekstā ar jaunākajām ziņām par triecienuzbrukumu rūpnīcai “Azovstal” īpaši absurdi izklausās rietumvalstu prognozes, ka 9. maijā Vladimirs Putins varētu oficiāli pieteikt karu jau trešo mēnesi kara plosītajai Ukrainai. Vienkāršība, ar kādu, uzspļaujot jebkādām starptautiskajām normām, Krievija iebrukusi miermīlīgā kaimiņvalstī un visas rietumu pasaules acu priekšā pazemo, spīdzina un brutāli nogalina tās iedzīvotājus, liek vēl vairāk novērtēt Latvijas vēsturiskās izvēles, no kurām vienu – neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu – atzīmēsim rīt. 4. maija priekšvakarā raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Valsts prezidents Egils Levits.

Nedēļu pirms Ukrainas un arī Latvijas kontekstā daudz pieminētā 9. maija Putinam pietuvināto retorika liecina – Kremlis apzinās, ka nekādu uzvaru, ko sabiedrībai lepni demonstrēt šajā dienā, Krievijas armijas kontā nebūs. Bet vai šis zīmīgais datums varētu tikt izmantots, lai izsludinātu mobilizāciju, kā to prognozē Lielbritānija, ko sagaidīt no Kremļa attiecībā uz Mariupolē aplenkto evakuāciju un gāzes piegādēm Eiropai? Par to šovakar sarunājāmies ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.

Liepājas cietokšņa lielgabalu tālšāvēju otrā baterija. Vairāk nekā 130 gadu veca un līdz mūsdienām saglabājusies lieliskā stāvoklī. Kādus stāstus glabā šīs biezās sienas?

Šovakar raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām par to, cik naudas būs nepieciešams atbalsta pasākumiem inflācijas ietekmes mazināšanai Latvijā. Viesis - finanšu ministrs Jānis Reirs (JV)

Šovakar raidījumā "Šodienas Jautājums" ar LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku un RSU programmas “Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas” vadītāju, lektori un pētnieci Elīnu Vrobļevsku runājām par to, ko 2 mēnešus pēc kara sākuma sapratusi Krievijas sabiedrība un, vai Krievija turpmāk dzīvos alternatīvā realitātē.

Vēlme cīnīties par savu zemi. Kas ir savējie un kas ir svešie? Toreiz, nacionālo partizānu laikos, un tagad. Šonedēļ raidījumā #1pret1 sarunāsimies ar zemnieku, zemessargu un vēsturnieku, kurš tikko kā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, Zigmāru Turčinski.

Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutējām ar diviem Saeimas deputātiem - Juri Pūci (A/P) un bezpartejisko Vjačeslavu Dombrovski. Runājām par ekonomisko situāciju Latvijā, inflācijas radītajiem riskiem un to, kā panākt ekonomikas attīstību.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" runāsim par Francijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus gaidīja ne tikai visa Eiropas Savienība, bet arī citas valstis. Raidījuma viesi būs Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas - Sandra Kalniete un Ivars Ījabs.

Laikā, kad liela daļa pasaules mīkstina ceļošanas ierobežojumus, tikai likumsakarīgs ir jautājums, kad aviosabiedrības atgriezīsies pie pirmskrīzes rādītājiem. Par šo un arī par Krievijas kara ietekmi uz aviāciju, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Ļoti daudzas ukraiņu ģimenes, bēgot no kara, savu valsti nepamet. Vien dodas tālāk no sagrautajām mājām. Viņus izmitina citās Ukrainas pilsētās. “Aculieciniekā” reportāža no Dnipro pilsētas bēgļu centra “Harmonija”, kas devis pajumti 134 bēgļiem un viņu mājdzīvniekiem-suņiem, kaķiem un papagaiļiem.

Divus mēnešus pēc iebrukuma Ukrainā histērija Kremļa propagandas kanālos aug, nebeidzamo diskusiju dalībnieki pinas pretrunīgos skaidrojumos par armijas neveiksmēm, savukārt vēstījumi par tās panākumiem neatpaliek no zinātniskās fantastikas. Bet tā ir tikai medaļas viena puse. Aizkaitinājums par pašu militāro nespēju ik dienu tiek koncentrēts arvien jaunos šausminošos kara noziegumos, tā, piemēram, šodien kopš marta sākuma aplenktās Mariupoles tuvumā atrasti 30 metru gari masu kapi, uz kuriem okupanti ar kravas auto veduši nogalināto mariupoliešu līķus. Par jaunāko Mariupolē un spēku samēru, sākoties cīņai par Donbasu, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri Juri Dalbiņu un NBS rezerves pulkvedi Igoru Rajevu.

Krievijas armijai uzdots slēpt pastrādāto kara noziegumu pēdas. Vai un kā tas ietekmēs izmeklēšanas par Krievijas pastrādātajām zvērībām un vai varam gaidīt, ka kara noziegumos vainotie tiešām sēdīsies uz apsūdzēto sola? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu.

Cilvēki Latvijā, pasaulē, katrs, kā māk un var, palīdz Ukrainas tautai. Latvijas mikroķirurgi Kijivā veic sarežģītas operācijas, lai glābtu ievainotos. Šīs nedēļas raidījumā “Viens pret vienu” viesojās mikroķirurgs Olafs Libermanis.

Kaujas par Donbasu – kāda būs notikumu attīstība? Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumu izpildītāju Kārli Bukovski.

16 gadus prāmis “Isabelle” kursēja maršrutā Rīga - Stokholma. Taču pandēmija, cenu lēciens degvielai un ģeopolitiskā situācija likusi uzņēmumam “Tallink” pieņemt lēmumu par maršruta slēgšanu. Prāmis Tallinas ostā kļuvis par bēgļu viesnīcu. Un tagad 2100 Ukrainas kara bēgļi “Isabelle” sauc par savām mājām.

Šovakar raidījumā “Šodienas Jautājums” runāsim par Ukrainā esošo cilvēku noskaņojumu, palīdzības sniegšanu Ukrainai un arī to, ko gaidīt no turpmākās kara gaitas. Kolēģe Anete Bērtule sarunāsies ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Ilgvaru Kļavu.

Šodien "Šodienas jautājumā" studijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P). Runāsim par Ukrainai sniegto militāro atbalstu, Somijas, Zviedrijas pievienošanos NATO, kā arī citiem jautājumiem.

Agrāk viens no ietekmīgākajiem Krievijas žurnālistiem, pēc Putina nākšanas pie varas pārcēlās uz Ukrainu un turpina strādāt. Par agresora zvērībām, Putina galu un Ukrainas jau panākto morālo uzvaru.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" par to, kā mazināt riskus enerģētikas jomā, par dabasgāzes rezervju veidošanu un plāniem celt savu sašķidrinātās dabasgāzes termināli runājām ar bijušo Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Andri Piebalgu un RTU pētnieku, Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektoru Gunāru Valdmani.

Gan atteikšanās no Krievijas energoresursiem, gan Eiropas Savienības vienotība sankciju jautājumā - šie ir raidījuma “Šodienas jautājums” temati. Anete Bērtule iztaujā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieku Robertu Zīli.

Priesteris Gatis Mārtiņš Bezdelīga sapņoja Saldū uzcelt baznīcu un atjaunoja Maltas Ordeņa palīdzības dienesta darbu. Taču Maltas Ordeņa bruņinieku uzveica kovids. Viņu izvadīja no izsapņotās un uzceltās baznīcas, palīdzības dienests turpina darbu, barojot ar zupu trūkumcietējus un sniedzot psiholoģisku atbalstu Ukrainas kara bēgļiem. Mākslinieks, fotogrāfs, dzejnieks un operas “Suitu sāga” libreta autors Gatis Mārtiņš Bezdelīga savu vārdu ir paliekoši ierakstījis Latvijas vēsturē. Bet viņa draugiem un līdzgaitniekiem viņa ļoti pietrūkst. Gads bez Bezdelīgas.

Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu - par atteikšanos no Krievijas gāzes, atbalstu iedzīvotājiem, pieaugot dzīves dārdzībai, un citiem tematiem.

Pēc tam, kad pasauli šokējušas video un arī izdzīvojušo liecības par Krievijas karavīru zvērībām Kijivas pievārtē, Kremlis acīmredzami nolēmis nepieļaut, ka ieraugām tā armijas pastrādātos noziegumus citviet Ukrainā. Mariupoles vadība ziņo, ka pilsētā parādījusies mobilā krematorija, kurā Krievijas armija dedzina nevis paši savus kritušos, kā tika uzskatīts iepriekš, bet gan brutāli noslepkavotos mierīgos iedzīvotājus. Tā ir jaunā Aušvica, raksta pilsētas mērs. Par prātam neaptveramo šī kara brutalitāti un arī potenciālajiem attīstības scenārijiem šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, aizsardzības ministra padomnieku Raimondu Graubi un arī Nacionālo bruņoto spēku pulkvedi Kasparu Pudānu.

Pasaulē populārākais mūsdienu ukraiņu rakstnieks, tikmēr Krievijā kopš Krimas okupācijas viņa darbi ir aizliegti. Tagad viņš saka, ka karš turpināsies, kamēr Putins būs dzīvs. Raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Andrejs Kurkovs.

Lai arī prātam neaptveramas zvērības Krievijas armijas izpildījumā vērojam jau teju pusotru mēnesi, tieši mierīgo iedzīvotāju spīdzināšana un nogalināšana Bučā rietumvalstu līderiem, šķiet, likusi vēl skaidrāk saskatīt, kāds ir Kremļa režīms un tā komandētais karaspēks. Eiropas valstis cita pēc citas paziņojusi par Krievijas diplomātu izraidīšanu, savienības līderi sola ar Ukrainas prezidentu tikties Kijivā un sankcijas beidzot vērst arī pret daļu Krievijas eksportam tik būtisko energoresursu, tiesa, vēl joprojām ne pret naftu un gāzi. Baltijas valstis gan varētu iet vēl soli tālāk, un Latvija runā arī par nacionāla mēroga sankcijām. Pret ko tās tiktu vērstas un kā norit jau esošo sankciju ieviešana? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” izvaicājām tieslietu ministru Jāni Bordānu (K).

Krievija kārtējo reizi novērsusi bažas, ka rietumvalstu līderi un sabiedrība pieradīs pie kara Ukrainā. Ja pēc pirmā mēneša šķita, ka esam redzējuši visu – līdz zemei nolīdzinātas pilsētas, bumbas uz dzemdību nama un pansionāta, marodierismu un mierīgo iedzīvotāju mocīšanu, badināšanu, izvarošanu, šī nedēļas nogale nesusi jaunus asinis stindzinošus foto un video kadrus no okupantu armijas pamestās Bučas – ielas pilnas aukstasinīgi nogalinātu cilvēku – ar sasietām rokām uz muguras un lodes caurumu galvā. Kara noziegumi, genocīds pret ukraiņu tautu un noziegumi pret cilvēci – šādus apzīmējumus esam dzirdējuši no daudziem rietumvalstu, arī Latvijas līderiem, bet tie visi ir juridiski termini, kas, lai cik absurdi tas neliktos, arī šajā situācijā vēl jāpierāda. Kādā mērā un cik ātri tas iespējams? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Eiropas Savienības Tiesas tiesnesei Inetai Ziemelei.

Karadarbība Ukrainā likusi atstāt mājas miljoniem cilvēku un doties bēgļu gaitās. No valsts ļauts izbraukt sievietēm ar bērniem, bet vīriešiem ir jāaizstāv valsts. Par savām pagaidu mājām Valmieru sauc jaunie ukraiņu hokejisti. Ukrainas krāsas uz Valmieras ledus.

Raidījumā "Šodienas jautājums" Anete Bērtule sarunājās ar EK priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski(JV) par līdz šim ieviesto sankciju ietekmi un jaunām sankcijām, kas tiks vērstas pret Krieviju, kā arī atteikšanos no Krievijas energoresursiem.

Raidījumā #ŠodienasJautājums runājām par Krievijas sāktā kara ietekmi uz globālo ekonomiku. Raidījuma viesi - Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazākš un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir Reinis Pozņaks. Viņš ir viens no cilvēkiem, kurš pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aktīvi iesaistījies palīdzības sniegšanā ukraiņiem.

Šodien raidījumā "Šodienas jautājumā" sarunājāmies ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu. Runājām par to, kāda būs abu pušu taktika Ukrainas-Krievijas sarunās.

Šīs nedēļas pirmajā "Šodienas jautājums" raidījumā par to, kāds varētu būt Ukrainas-Krievijas sarunu rezultāts, kā arī par Rietumvalstu palīdzību Ukrainai sarunājāmies ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Ukrainā, militārajā hospitālī Kijivā strādā Latvijas mikroķirurgi – Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris. Ar viņiem tikāmies, kad pilsētu centās aplenkt Krievijas armija. Tikšanās notika nevis militārajā hospitālī, kur viņi veic sarežģītas operācijas, cenšas glābt karavīru rokas un kājas - tur mums pieeju drošības apsvērumu dēļ liedza. Tikāmies ārpus hospitāļa uz īsu interviju, pirms spēkā stājas nakts komandantstunda. Par misiju, par darbu, apstākļiem un vajadzībām.

Šis mēnesis, kuru Krievijas armija pavadījusi ar neticamu nežēlību bez jebkāda iemesla graujot, iznīcinot un nogalinot, bet Ukraina – varonīgi un vienoti aizstāvot savu zemi, vienlaikus maksājot par to prātam neaptveramu cenu – šis mēnesis kārtējo reizi apliecinājis laika relativitāti. Ja pirmās kara dienas šķita bezgalīgas, tagad ar pārsteigumu jāsecina – tiešām šis neprāts ilgst jau veselu mēnesi. Un tas tā ir no mūsu pozīcijām. Tie, kas atrodas Ukrainā, īpaši – visus elles lokus izgājušajā Mariupolē – sociālajos tīklos raksta – ir sajūta, ka citas dzīves, dzīves, kurā no debesīm nekrīt raķetes, nekad nav bijis. Kam jānotiek, lai ukraiņi varētu sākt savu dzīvi būvēt no jauna, kā vērtēt šo mēnesi kara un ko gaidīt turpmāk? Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu un militāro ekspertu, Nacionālo bruņoto spēku pulkvedi Ēriku Nagli.

Par situāciju Ukrainā un Latvijas drošību raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu.

Dienu pirms Krievijas pamešanas uz viņa dzīvokļa durvīm ar baltu krāsu uzpūsts burts "Z" – Kremļa agresijas simbols. Kā krievu sabiedrība reaģē uz karu, un kā pasaule un “Russkij mir” sadzīvos tālāk? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis – kinokritiķis Antons Doļins.

Kā ar Krievijas elitei ieviesto sankciju piemērošanu sokas Latvijā? Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa un FKTK vadītāja Santa Purgaile.

Kāds ir Ukrainas sabiedrības noskaņojums šajā trauksmainajā karadarbības laikā? Raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Oleksandru Miščenko un politologu, asociētu profesoru no Kijivas Oleksandru Kurbanu.

Trīsgadīgās Skārletas diagnoze dzīvi sagrieza kājām gaisā. Leikēmija. Deviņus mēnešus ilga ķīmijterapija un sen gaidītā ziņa - "vēža šūnu nav". Deviņi mēneši slimnīcā starp izmisumu un cerībām.

Šodien "Šodienas jautājumā" studijā militārais analītiķis, atvaļināts NBS pulkvedis Igors Rajevs un bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs. Ar kungiem runājām par Krievijas spēju turpināt karu, kā arī situāciju debesīs virs Ukrainas.

Šodien "Šodienas jautājumā" runājām par Krievijas taktiku informācijas karā. Studijas viesis - NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts

“Eiropa pret Ukrainu agrāk izturējusies līdzīgi Kremlim - kā pret Krievijas provinci,” tā raksta mūsu raidījuma viesis. Vai Eiropas solidaritāte un atbalsts tagad ir pietiekams? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Igaunijas prezidents (2006-2016) Tomass Hendriks Ilvess. --- "Europe has treated the Kremlin like a Russian province in the past," says a guest of our program. Is European solidarity and support for Ukraine enough now? The guest of this week's "One on One" program is the President of Estonia (2006-2016) Toomas Hendrik Ilves.

"Šodienas jautājumā" šodien viesos Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU lektors Mārtiņš Vargulis. Runājam par to, kas liks Krievijai apstāties?

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems un Latvijas bankas eksperts, Eiropas Ārlietu padomes biedrs Andris Strazds. Runājām par Krievijas uzbrukumu stratēģiju atomelektrostacijām, kā arī par Eiropas atkarību no Krievijas gāzes.

"Neviens savu valsti neatdos, tas ir vairāk nekā skaidrs. Cilvēki šeit zina, ko darīt," saka Latvijas Televīzijas sastaptie ukraiņi. Ukrainā ir 40 miljoni iedzīvotāju. Dažas dienas pirms zvērīgā Krievijas iebrukuma mēs satikām četrus no viņiem. Viņu darbavietas, mājas, skolas lādiņi vēl nebija iznīcinājuši.

Krievija pēc 7–10 dienām mēģinās iesaldēt karu Ukrainā, prognozē pētniecisko žurnālistu grupas “Bellingcat” izpilddirektors Kristo Grozevs. Kā šādu prognozi var saistīt ar kara norisi Ukrainā? “Šodienas jautājuma” studijā Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš un bijušais NBS komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.

Par sankcijām Krievijai, atbalstu Ukrainai un Latvijas drošību raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Vai Rietumi pietiekami atbalsta Ukrainu? Un ko vēl darīt, lai palīdzētu Ukrainai aizstāvēt savu neatkarību? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" Anete Bērtule sarunājās ar diviem ārpolitikas ekspertiem – Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsektretāri Sigitu Strubergu.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā valsts augstākās amatpersonas daudzkārt atgādinājušas – vienota tauta ir stipra tauta, šķelšanās un naidošanās ir tieši tas, kas vajadzīgs ienaidniekam. Spriedze Latvijas sabiedrībā šobrīd ir liela. Kā nesašķelt Latvijas cilvēkus, kā panākt, lai ikkatrs saprot, ka saliedētība ir mūsu visu interesēs, – par to raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājas socioloģe, SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode un kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs.

2014./2015. gada ziemā kaujās par Doneckas lidostu dispečeru tornī zem pastāvīgas Maskavas atbalstīto kaujinieku uguns 242 dienas vairāki desmiti Ukrainas karavīru aizstāvēja savas pozīcijas. Latvijas Televīzija apmeklēja Ukrainas armijas posteņus pie Doneckas lidostas. Apmeklējums sakrita dienu pirms Krievija sāka jauno karu pret Ukrainu. Un jau atkal Ukrainas tautai un armijai jāparāda viss, uz ko tā ir spējīga.

Jau vairāk nekā nedēļu Ukrainā notiek aktīva karadarbība. Rietumvalstis Ukrainai piegādā ieročus, bet NATO atsakās slēgt Ukrainas gaisa telpu, lai pati netiktu ierauta karadarbībā. Vienlaikus pret Krieviju tiek izvērstas vēl nebijuša mēroga ekonomiskās sankcijas. Par visu plašāk - Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta ziņu speciālizlaidumā

Par Krievijas iebrukumu Ukrainā, pašreizējo situāciju un tās iespējamo attīstību intervija ar publicistu un mūsu Atmodas līderi Daini Īvānu.

“Ukrainas tauta šobrīd ir Ukrainas armijas acis un ausis. Līdz ar to viņiem ir labākā izlūkošanas sistēma pasaulē, jo viss iedzīvotāju kopums ir viņu pusē,” – tā šodien, izceļot Ukrainas bruņoto spēku drosmi un pretestību, cīnoties ar Putina karaspēku, sacīja ASV ģenerālis Marks Milijs. Jautājums tikai, cik ilgi iespējams turēties pretī agresoram, jo nu jau līdztekus brutālam uzbrukumam aizvien pastiprinās arī hibrīdkarš ar propagandu, draudiem un māņiem cenšoties ietekmēt cilvēku prātus. Par to visu raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Ko Putina sāktais karš nodarījis un nodarīs Krievijai? Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par sankciju ieviešanu pret Krieviju, kā tās ietekmēs cilvēkus Krievijā, kā arī kā karš Ukrainā var ietekmēt Latvijas ekonomiku. Raidījuma viesi - Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, LU profesors Gundars Bērziņš un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Apsūdzības bijušajiem ministriem Ilzei Viņķelei un Aināram Šleseram - kur beidzas politiskā un sākas kriminālatbildība? Arī par politiķu tiesībām izbalsot Sanitu Osipovu Augstākās tiesas tiesneša amatam. Šīs nedēļas raidījuma "1pret1" viesis - ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Ukrainai veiksmīgi izdodas aizsargāt savas teritorijas, tomēr Krievija, iespējams, maina stratēģiju un arvien biežāk izmanto smago bruņojumu. Ko gaidīt no Putina režīma? Raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku.

Vairāk nekā divu stundu garās debatēs kolēģi Gundars Rēders un Anete Bērtule ar ekspertiem un sabiedrības pārstāvjiem diskutē par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Raidījumā viesojas Valsts prezidents Egils Levits, NBS Komandieris Leonīds Kalniņš, Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka un citi.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" Anete Bērtule par aktuālo ģeopolitisko situāciju sarunājās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), kurš pašlaik atrodas Kijevā.

Runājot par sankcijām, daudz tiek pieminēta Eiropas patērētā Krievijas dabasgāze – cik par to maksāsim un vai tā būs pieejama. Bijušais Eiropas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs Latvijas Televīzijai teic – visas savas sviras cenas paaugstināšanai Krievija jau ir likusi lietā un vairāk veidu, kā dabasgāzes cenu Eiropai celt viņiem īsti nav. Bet – kas notiks, ja Krievija nolems dabasgāzi uz Eiropu neeksportēt vispār?

Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosodījis Krievijas lēmumu atzīt tā dēvēto Donbasa tautas republiku neatkarību un aicinājis Krieviju pilnībā ievērot ANO Hartu. Krievija par šo paziņojumu paudusi neapmierinātību, norādot, ka šādi izteikumi neatbilst Gutērreša statusam un pilnvarām. Bet kāda tad ir ANO loma šajā situācijā – to Anna Ūdre vaicāja Latvijas vēstniekam ANO Andrejam Pildegovičam.

LTV Ziņu dienesta ziņu speciālizlaidums “Krīze Ukrainā”. Kolēģis Gundars Rēders diskutē ar Valsts prezidentu (2007-2011) Valdi Zatleru, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieku Robertu Zīli (NA), Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedi Igoru Rajevu un režisoru Viesturu Kairišu. Attālināti diskusijā piedalīsies arī Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, kinorežisors Vitālijs Manskis un citi.

Izskatās, ka Putins absolūti nebaidās no Eiropas, – viņš nebaidās no sankcijām un nebaidās no bruņojuma,” - tā ekskluzīvā sarunā ar Latvijas Televīziju saka amerikāņu vēsturniece, rakstniece un Pulicera balvas laureāte Anne Aplbauma.

Kremļa kontrolētā ziņu aģentūra “RIA Novosti” paziņojusi, ka nogalināti pieci ukraiņu diversanti, kas kaujas mašīnās it kā mēģinājuši šķērsot Krievijas robežu. Eksperti brīdina – Krievijas sabiedrība ar šāda tipa vēstījumu palīdzību arvien aktīvāk tiek gatavota karam, un, kā uzsver ASV, Ukrainas pierobežā notiek būtiskākā militārā mobilizācija kopš Otrā pasaules kara. Un tomēr rietumvalstu līderi atkal un atkal iesaistās sarunās ar Kremļa līderi, vēl joprojām cerot šādi asinsizliešanu novērst. Vai Eiropa ir gatava arī stingrākiem soļiem? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar diviem Latvijas eiroparlamentāriešiem – Sandru Kalnieti un Ivaru Ijabu.

“Dialogs ar valsti, kas grib pagriezt vēsturi atpakaļ un atjaunot impēriju, nav iespējams,” tā sarunā ar Latvijas Televīziju saka Valsts prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa norāda, ka šis ir izšķirošs brīdis Rietumiem parādīt savu spēku, jo no tā būs atkarīga arī mūsu tālākā drošība.

Nevis kā vieglāk, bet, kā labāk. Viss, ko viņš darīja, bija perfekti - tā nebija tikai maltīte. “Tas nav tikai ēdiens, tā ir arī harizma, tā ir kvalitāte un tāds bija Mārtiņš Rītiņš,” saka šefpavārs Elmārs Tannis. Atceroties Mārtiņu Rītiņu. Par pavārmākslas maestro un spožo personību viņa mācekļu acīm.

Investējot un attīstot savienojamību, kā arī papildinot galamērķu skaitu un, līdz ar to, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu, starptautiskā lidosta "Rīga" izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā. Vienlaikus, investējot drošā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā, plānots veicināt lidostas konkurētspēju reģionā, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

“Viena glāze vīna nav par mani,” saka Svetlana Lēvalde atceroties savus pusaudzes gadus. Viņa sāka dzert 14 gadus vecumā un dzēra pamatīgi – vairāk par pārējiem kompānijas biedriem. Ar laiku iedzeršana pārvērtās 2 nedēļu “plostā” – tad jau Svetlana bija precējusies un viņai bija piedzimis dēls. Atceroties to laiku Svetlana saka, ka, ja toreiz būtu tik aktīvas bāriņtiesas kā tagad, bērna aprūpes tiesības viņai, visticamāk, būtu atņemtas. Tagad jau ilgus gadus Svetlana alkoholu nelieto vispār. Kā viņai izdevās pārtraukt dzert un vai izdevās arī atjaunot attiecības ar dēlu? Svetlana ar savu dzīvesstāstu dalījās sabiedrisko mediju pētījumā par alkohola postu Latvijā “Zeme, kur dzer” un piedāvājam to noskatīties/noklausīties pilnībā.

Publiskie izteikumi par viendzimuma pāru tiesībām un arī prasību vakcinēties aizšķērsojuši ceļu uz Augstākās tiesas senātu bijušajai Satversmes tiesas priekšsēdētājai Sanitai Osipovai. Par spīti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta kopsapulces atbalstam, nepieciešamās Saeimas deputātu vairākuma balsis Osipovai neizdevās iegūt. Demokrātija vai, tieši otrādi, trieciens tai? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar diviem konstitucionālo tiesību ekspertiem – zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru un arī bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju, pēc tam arī Saeimas deputātu, tagad – Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāju Gunāru Kūtri.

Pretēji prognozētajam šī diena tomēr pagājusi bez jauna Krievijas iebrukuma Ukrainā, turklāt Kremlis paziņojis par Ukrainas pierobežā izvietoto spēku atvilkšanu saistībā ar militāro mācību beigām. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs gan paudis, ka tieši otrādi – sapulcēto karavīru skaits arvien pieaug, un, pēc ASV prezidenta teiktā, Ukrainu ielenkuši nu jau vairāk nekā 150 tūkstoši Krievijas karavīru. Ko zinām un ko varam vien minēt šajā situācijā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Tomu Rostoku un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi.

“Vienīgais drošības garants ir Latviju mīlošs, cienošs un izglītots cilvēks.” Tā 2014. gadā "Viens pret vienu" sacīja mūsu raidījuma viešņa. Par sociāliem burbuļiem un vērtību revīziju šīsnedēļas raidījumā sarunājāmies ar dzejnieci un dramaturģi Māru Zālīti.

Par pakāpenisku atteikšanos no kovida izplatības ierobežojumiem un valdības īstenoto taktiku krīzes pārvarēšanā raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar diviem Saeimas deputātiem – Krišjāni Feldmanu no Jaunās konservatīvās partijas un Juri Pūci no “Attīstībai/Par”.

Koalīcijas partijas vienojušās par Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu būtisku mīkstināšanu no marta un finiša taisnē ir arī diskusija par teju pilnīgu to atcelšanu no aprīļa. Līdzīgi lēmumi jau ir pieņemti vai arī vēl tiek plānoti arī citur Eiropā, nereti izskanot argumentam, ka iedzīvotāju brīvības pandēmijas gaitā ierobežotas nepamatoti. Cik pamatoti ir šādi apgalvojumi un kā mainījies sabiedrības skatījums uz demokrātiju un citām tā dēvētajām Eiropas pamatvērtībām? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.

2022. gada 9. janvārī Rīgā, Saharova ielā, 1987. gadā dzimis vīrietis bez vadītāja apliecības un 2,8 promiļu reibumā, uz regulējamas pārejas pie zaļās gaismas gājējiem notrieca Penku ģimeni – astoņus gadus veco Emīliju, viņas mammu un mammas mammu – Emīlijas vecmāmiņu. Dzērājšoferis aizbrauca no notikuma vietas un viņu aizturēja vēlāk, pateicoties aculieciniekiem. Tiesa viņam noteica drošības līdzekli – apcietinājumu. Visas notriektās guva smagas traumas. Vecmāmiņa joprojām atrodas slimnīcā. Emīlija ir mirusi. Meitenītes tētis Uģis Penka atsakās samierināties ar faktu, ka 30 neatkarības gados Latvijā tik daudzi joprojām nav sapratuši, ka dzert un braukt vienkārši nedrīkst. Viņš negrib, ka meitas bojāeja ir tikai kārtējais cipariņš statistikā. Uģis Penka aicina veikt izmaiņas likumos, paredzot gan daudz bargākus cietumsodus dzērājšoferiem, gan ikviena līdzbraucēja atbildību. Šis ir Emīlijas tēta Uģa stāsts.

Kādas ir Latvijas finanšu sistēmas kapitālā remonta sekas un jaunās Finanšu izlūkošanas dienesta prioritātes? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām dienesta priekšniecei Ilzei Znotiņai.

Drīzāk mārketinga elements, nekā jēgpilnas izmaiņas. Tā par dažu valsts pārvaldes reformas pasākumu saka Valsts kontrole pēc revīzijas. Savukārt Valsts kanceleja, kas par reformu atbildīga, tam nepiekrīt un saka, ka lielāko daļu darba esam paveikuši. Ir vai nav notikusi valsts pārvaldes reforma? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām valsts kontrolierim Rolandam Irklim.

Ierobežojumi, slimošanas, augstas enerģijas cenas. Kā šajos laikos darbojas uzņēmums, kas līdz šim veiksmīgi iekarojis ārvalstu tirgus? Raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar AS "MADARA Cosmetics" līdzīpašnieku un valdes locekli Uldi Iltneru.

Šodien raidījumā "Šodienas jautājumā" ar PVO Latvijas biroja vadītāju Uldi Mitenbergu un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju Jāni Kloviņu runājām par ierobežojumu mazināšanas stratēģiju un sertifikātu turpmāku izmantošanu.

Raidījumā "Šodienas jautājums" par lielākajiem riskiem iekšējā drošībā un to, kā var attīstīties Krievijas konflikts ar Rietumiem runājām ar Satversmes Aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri.

Kopš 90. gadiem Latvijas ieslodzījuma vietās ieplūst norvēģu zināšanas, bet kopš 2000. gadu sākuma arī finansējums. Viņi uzskata, ka viss sākas ar ieslodzījuma vietu darbiniekiem. Jo humānāk izturēsies pret cietumā nonākušajiem, jo lielāka iespēja novērst dažādus incidentus un, galu galā, panākt, ka vēlāk ieslodzītais veiksmīgi iekļaujas atpakaļ sabiedrībā. Kas tas īsti ir šī norvēģu pieeja, ko teorijā sauc par dinamisko drošību? Braucām skatīties uz viņu akadēmiju, kur studenti mācās un jau paralēli strādā ieslodzījuma vietās. Raidījumu #Aculiecinieks skaties šeit: https://youtu.be/lvdDPJWTJ6A

Par Krievijas izvirzītajām “drošības prasībām” un Rietumu centieniem diplomātiskā ceļā mazināt spriedzi, ko Krievija izraisījusi pie Ukrainas robežām, raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.

Jebkādai Krievijas agresijai pret Ukrainu būs smagas ekonomikas un politiskas sekas – šādu politisko vēsti Ukrainai šonedēļ aizveda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Taču līdztekus politiskam vēstījumam, Eiropas Savienība gatavo Ukrainai steidzamu finansiālu palīdzību, jo bažās par augošo militāro spriedzi, to pamet arī investori. Kāda ir šī situācija - Kijevā Valdi Dombrovski izvaicāja Gints Amoliņš.

Ukraine does not want war, but is preparing for a Russian invasion, according to Ukrainian Prime Minister Denys Shmyhal in an interview with Latvian Television. He emphasized that Ukraine currently has one of the largest armies in Europe. Gints Amoliņš questioned Prime Minister Denys Shmyhal about the threat of conflict, the support of allies, and Ukraine's goal to join the European Union and NATO.

Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komiteja vienojusies par atbalstu Rīgas Kongresu nama pārbūvei par koncertzāli. Tagad projekta realizācijai vēl jāsaņem valdības atbalsts. Raidījumā “Šodienas jautājums” par projektu diskutē kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) un Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga.

Par karavīru apmācības operāciju Ukrainā, obligāto militāro karadienestu un aizsardzības budžetu – raidījumā “Viens pret vienu” saruna ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu.

Dānija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas atcēlusi teju visus Covid-19 ierobežojumus, turklāt – pašā omikrona uzliesmojuma pīķī. Līdzīgu ceļu grasās iet arī Somija, savukārt kaimiņos Lietuvā jau rīt varētu lemt par tā dēvētā zaļā režīma izbeigšanu. Rosinājumi rīkoties līdzīgi arvien skaļāk izskan arī Latvijā, turklāt ne vien no opozīcijas, bet arī koalīcijas partijām. Vai kaimiņvalstu un, iespējams, arī gaidāmo vēlēšanu spiediens varētu pārmākt ekspertu aicinājumus ar ierobežojumu mīkstināšanu vēl nedaudz nogaidīt? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Saeimas deputātiem – Ilmāru Dūrīti (A/P) un Edgaru Tavaru (ZZS).

Kaut arī Covid-19 pacientu skaits slimnīcās ir krietni pieaudzis, tas vairs nepalielinās tik strauji, kā tas bija, piemēram, vīrusa deltas varianta uzliesmojuma laikā. Kā omikrons ietekmē slimnīcu darbu? Par šo un citiem jautājumiem raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš un Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.

100% kaitējums par letālu iznākumu un maksimālā kompensācijas summa - 142 290 eiro. Tā rakstīts pašlaik sabiedriskajai apspriešanai nodotajos Ministru kabineta noteikumos, kas regulēs, kā iedzīvotājiem kompensēs vakcinācijas pret kovidu dēļ radušos veselības kaitējumus. Advokāts Ronalds Rožkalns uzskata, ka noteikumi nav pacientu interesēs. Drīzāk uzrakstīti tā, lai maksimāli apgrūtinātu tiesības pieteikties uz atlīdzību.

Amūras tīģeri ir Rīgas zoodārza lepnums. Taču skaistie dzīvnieki to kopējiem dažkārt sagādā arī lielas rūpes. Kad tīģerieni Katrīnu sabiedēja troksnis, no viņas trim mazuļiem izdzīvoja tikai viens - Klifs Grants. Un arī - tikai pateicoties kopēju rūpēm un režīmam, kad mazo tīģerbēbi ar pudelīti baroja ik pēc divām stundām. Toties tagad zoodārzā mīt Klifs Granta meita Taiga un viņai ir ļoti nopietna interese par precinieku Augustu. Bet Augusts...Augusts ir Zoodārza jaunā seja. Viņš burtiski dievina stikla sienu, apmeklētājus un selfijus! Tīģera gadā-Rīgas zoodārza tīģeri!

"The Baltic States and Finland are good markets that need to be filled. I could say that co-operation with the Latvian national airline opens the door to Northern Europe for us," Adnan Kazim, Emirates’ Chief Commercial Officer , told Latvian Television.

Raidījumā “Šodienas jautājums” kolēģe Anete Bērtule par drošības riskiem, iespēju palielināt aizsardzības budžetu un atjaunot obligāto militāro dienestu sarunājās ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, deputātu Rihardu Kolu (NA) un Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretāru, deputātu Igoru Pimenovu ("Saskaņa").

Raidījumā “Šodienas jautājums” par 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksu ebreju kopienai runājām ar Saeimas deputātu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Mārtiņu Bondaru (A/P) un Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (NA).

Stabiņus, veloceliņus, daudz sniega un tīrīšanas pašvaldības struktūrās cilvēki ir pamanījuši. Bet, vai jaunais Rīgas budžets līdzēs restartam nepalikt pusratā? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret viens" viesis - Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Raidījumā “Šodienas jautājums” ar ģimenes ārstu, Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvi Aini Dzalbu un epidemiologu Ņikitu Trojanski runājām par straujo omikrona izplatību un nepieciešamību ieviest jaunus drošības pasākumus.

Šodien raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par energokrīzes radītajiem izaicinājumiem un ģeopolitisko situāciju. Studijas viesis - Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA).

Drošības situācija, Krievijai pulcējot spēkus pie Ukrainas robežas, ir nemainīgi slikta, Latvijas Televīzijai pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš patlaban atrodas Briselē. Viņš pievakarē līdz ar citiem Eiropas Savienības kolēģiem attālināti tikās ar ASV valsts sekretāru. Dienaskārtībā jautājums arī par papildu spēku nosūtīšanu uz NATO austrumu flangu, tostarp Baltiju. Un, pēc ministra teiktā, ceļojot uz Ukrainu, Latvijas iedzīvotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Ministru izvaicāja Gints Amoliņš.

15 gadu vecumā Dita Ozola Elizejas laukos Parīzē nejauši satika neticami skaistu suni ar zilām acīm. Un viņa zināja, ka reiz viņai arī būs tāds suns. Tagad Ditas audzētie haskiji starptautiskās izstādēs kļuvuši par čempioniem, bet kucēnus gaida šķirnes mīļotāji visā pasaulē. Taču haskiju nedrīkst ņemt tie, kuri nav gatavi katru dienu doties vismaz 10 kilometru garās pastaigās un piedot sunim to, ka viņš neatbilst filmu radītajam iespaidam. Haskijs ir klaiņotājs, dzimis brīvībai un piedzīvojumiem. Haskijs-tas ir dzīvesveids.

Plašu ievērību izpelnījies britu premjera Borisa Džonsona lēmums atcelt lielāko daļu Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu laikā, kad vīrusa izplatība valstī vēl joprojām ir augsta. Tiesa, jau vairākas nedēļas jaunatklāto gadījumu skaits Lielbritānijā ir strauji mazinājies, kamēr pie mums – tieši otrādi. Vai slimnīcas, laboratorijas, ģimenes ārsti un arī valdība ir gatava februārim, kas pēc ekspertu prognozēm būs kulminācijas brīdis omikrona uzliesmojumā Latvijā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P).

Pagājusī diennakts nesusi vēl neredzētu skaitli Latvijas Covid-19 statistikā – vairāk nekā 5000 inficēto. Labā ziņa – slimnīcās pacientu īpaši vairāk nekļūst, sliktā – epidemiologu ieskatā, ilgi tas tā neturpināsies, un būs nepieciešams lemt par jauniem ierobežojumiem, lai novērstu medicīnas sistēmas pārslodzi. Vai šajā, nu jau vēlēšanu gadā, varam sagaidīt šādus izlēmīgus soļus no valdības, kura, par spīti mokošajam izveidošanas procesam un daudzajām nesaskaņām, kļuvusi par ilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar diviem politologiem – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu, profesoru Jāni Ikstenu un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāju Mārtiņu Dauguli.

Par neatkarības ideju apcietināts Rīgā 1974. gadā. Pēc diviem gadiem izbrauc no Padomju Savienības, tālāk strādā kā “Radio Brīvā Eiropa" žurnālists Minhenē. Par Atmodas, barikāžu laiku dzelzs priekškara abās pusēs raidījumā “Viens pret vienu” saruna ar bijušo “Radio Brīvā Eiropa” žurnālistu, Liepājas bīskapu emeritus Pāvilu Brūveru.

Šodien apstiprināti jauni - augstāki siltumenerģijas tarifi vairākās Latvijas pilsētās. Ko darīt, lai Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas mazāk sajustu straujo energoresursu cenu kāpumu, raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Saeimas deputāti Arvils Ašeradens (JV) un Uldis Augulis (ZZS).

Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka jau februārī Baltkrievijas un Krievijas bruņotie spēki piedalīsies kopīgās operatīvajās mācībās Ukrainas un Polijas robežas tuvumā. Tikmēr Kijeva tieši Baltkrievijas izlūkdienestam pārmet pret Ukrainu vērstā hibrīduzbrukuma rīkošanu, tā laikā Ukrainas Ārlietu ministrijas mājaslapā parādījās uzraksts “baidieties un gaidiet sliktāko”. Vai ar šo visu fonā vēl iespējams sekmīgi turpināt sarunas par Ukrainas konflikta deeskalāciju? Un cik bažīgām jābūt Baltijas valstīm, redzot Zviedrijas spertos piesardzības soļus Gotlandē? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Ivita Krevica ir septiņu bērnu mamma. Viņai pietiek mīlestības gan Ievai, Inesei, Jānim un Ilzei, gan audžubērniem – Nikam un Marinai. Taču neviens no viņiem nevarēja iedomāties, kā mainīsies viņu dzīve, kad ģimenē ieradīsies Ance. Tobrīd zīdainītis, kas pārcietis neiedomājamu vardarbību. Mazulītes stāvoklis bijis tik kritisks, ka medicīnas dokumentos fiksēta arī doma par dzīvību uzturošo aparātu atslēgšanu. Bet Ance... izvēlējās dzīvot. Un, kopš daudzi atsaucīgi Latvijas iedzīvotāji saziedojuši līdzekļus cilmes šūnu terapijai, parādījusies arī neliela cerība, ka meitenītes stāvokli izdosies stabilizēt vai uzlabot. Raidījumu skatieties šeit: https://youtu.be/zO0N4DzsLLk

Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par valsts iespējām kompensēt energoresursu cenu kāpumu, kā arī pašvaldību un ministrijas domstarpībām azartspēļu jautājumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP)un Ādažu novada domes priekšsēdētāju, LPS valdes pārstāvi Māri Sprindžuku (LRA).

Raidījumā "Šodienas jautājums" ar Saeimas deputātiem no Nacionālās Drošības komitejas Māri Kučinski (ZZS) un Juri Rancānu (JKP)runājām par nākamā SAB vadītāja izvēles procesu.

“Valdība jau vairākus mēnešus seko līdzi energoresursu cenu kāpumam un ir gatava dinamiski reaģēt," tā apgalvo premjers. Kādi ir jauni priekšlikumi pārziemošanai un ilgtermiņā? Šovakar raidījumā "Viens pret vienu" viesis bija ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Raidījumā "Šodienas jautājums" ar Latvijas vēstnieku ASV Māri Selgu un Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu runājām par to, ko varam sagaidīt no ASV un Krievijas sarunām.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām par ASV un Krievijas amatpersonu tikšanos Ženēvā. Raidījuma viesi: Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds un RSU docents, ārpolitikas pētnieks pētnieks Māris Andžāns.

Kristīne Rāte jau 13 gadus ziemās peld. Viņa nopietni pievērsusies ziemas peldēšanai un daudzajās sacīkstēs iegūtās medaļas neskaita. Tā ir maza māņticība, lai uzvaras turpinātos. Kopā ar domubiedriem Kristīne nodibinājusi ziemas peldēšanas klubu “Raganas roņi” un šoziem āliņģi uztur kārtībā katru dienu. Cik auksts ir ūdens āliņģī, kāpēc neiesaka vilkt cimdus peldoties, kā pareizi sākt peldēt ziemā - par to visu raidījumā “Aculiecinieks”

Pandēmijas dēļ valdība krietni palielinājusi neparedzētiem tēriņiem pieejamos līdzekļus. Valdība šodien par 300 miljoniem palielināja budžeta līdzekļus neplānotiem gadījumiem. Sākotnēji šā gada budžetā šādiem tēriņiem atvēlēja nedaudz virs 80 miljoniem eiro. Par valsts finansēm atbildīgo ministru izvaicājam raidījumā “Šodienas jautājums”.

Vēl 100 jauno pedagogu Latvijas skolām plāno piesaistīt ar jaunu kampaņu. Taču skaidrs, ka ar to nebūs līdzēts, lai risinātu trūkstošo pedagogu problēmu. Iespējamos risinājumus un citus aktuālos nozares tematus raidījumā “Šodienas jautājums” pārrunā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) un LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

“Šajā laikā mēs visi mazliet jūtamies kā ieslodzīti," intervijā saka mūsu raidījuma viešņa. Par iekšēju un ārēju brīvību raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāni, dzejnieci Rudīti Losāni.

Tieši nedēļu pirms iepriekš plānotajām ārkārtējās situācijas beigām diennaktī reģistrēti 1628 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, apstiprinot – saslimstības pieaugums, ko redzējām pēc Ziemassvētkiem, arī pēc gadumijas brīvdienām, nekur nav pazudis, tieši otrādi. Pieaudzis arī ar šo vīrusu hospitalizēto skaits – 566. Ar šo informāciju fonā koalīcijas partijas visu šo dienu diskutēja par to, kādu ierobežojumu režīmā dzīvosim pēc 11. janvāra, un nu ir skaidrs, ka ārkārtējā situācija turpināsies vēl vismaz līdz februāra beigām. Vai tiek plānoti vēl kādi soļi, un, ja jā, kad un kādi? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedru Krišjāni Feldmanu un premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” biedri, pie frakcijām nepiederošo deputāti Andu Čakšu.

Latvijā atlikusi tieši nedēļa līdz ārkārtējās situācijas beigām, un nerimst diskusijas par to, kāda būs dzīve pēc 11. janvāra. Veselības ministrija rosina ārkārtējo situāciju pagarināt par trim vai četrām nedēļām, un koalīcijas partijas par to spriedīs sanāksmē. Par omikrona izplatību un iespējamo ārkārtējās situācijas pagarināšanu raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne un PVO Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs.

Pagājušajā gadā Rietumu pasauli divas reizes satrauca Krievijas militāru spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežas. Otrajā reizē izvietotais Krievijas karaspēks joprojām tur atrodas, uzturot spriedzi. Rietumu brīdinājumi par ļoti sāpīgām ekonomiskajām sankcijām, kas skartu Krieviju, ja tā iebruktu Ukrainā – neko nav atrisinājuši. Vai jaunajā 2022.gadā šī situācija varētu normalizēties un kā – par to mana kolēģe Ilze Nagla izvaicāja Latvijas vēstnieku NATO Edgaru Skuju.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" kolēģe Anete Bērtule par epidemioloģisko situāciju, nākotnes prognozēm un nepieciešamajiem ierobežojumiem sarunājās ar Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītāju profesoru Ģirtu Briģi un epidemiologu Ņikitu Trojanski.

Raidījumā “Šodienas jautājums” kolēģe Anete Bērtule sarunājās ar NVD Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāju Evu Juhņēviču un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku. Runājām par to, kā veicināt balstvakcināciju,

Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par Satversmes tiesas politisko neatkarību un Covid-19 ierobežojumu atbilstību Satversmei. Šī vakara viešņa - Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojās Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste un "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Runājām par nabadzības risku, inflāciju, kā arī augošajām elektroenerģijas cenām un citiem jautājumiem.

“Viss tas, kas mani besī ārā, viņām nāks par labu!” Tā saka Valdis Melderis – “Radio Skonto” ētera personība un pieprasīts pasākumu vadītājs. “Būrī” mēs viņu intervējām no cita skatupunkta – kā tēti. Valdis ir trīs meitu tēvs, un, ņemot vērā, ka pēc diploma viņš ir arī psiholoģijas skolotājs un skolu psihologa asistents, vēlējāmies dzirdēt, kā viņu ģimenē sadzīvo dažādas paaudzes. Kopā ar tēti intervijā piedalījās divas meitas – Elīza Aija un Lueta Laura. “Bērni tevi ļoti tur formā,” saka Valdis un arī atzīst, ka ir virkne lietu, ko viņš tagad dara vai vērtē citādi. Meitu iespaidā. “Man liekas, kamēr bērni nāk ar mani runāties, kamēr mums ir, par ko runāt, tikmēr, es teiktu, mēs saprotamies,” secina Valdis.

Dzīves un politiskās pieredzes rūdīti cilvēki, kā arī jaunienācēji politikā, kuriem amats - Eiropas Parlamenta deputāts, ir pirmais ieraksts viņu CV. Gan būmeri, gan mileniāļi pārstāvēti arī Eiropas Parlamentā (EP) un dažkārt tieši paaudžu atšķirības, nevis piederība konkrētai politiskajai grupai, nosaka attieksmi debatēs un balsojumos. Ko nozīmē būt jaunam cilvēkam politikā? Vai rutinēts darbs neaplauž cerību spārnus, vēloties pārveidot labāku pasauli? Par to šajā “Būrī” kolēģe Ilze Nagla iztaujā divus EP deputātus - Jaku Madisonu no Igaunijas un Niklasu Ninasu no Vācijas.

Vācu prese ziņo, ka NATO ātrās reaģēšanas spēkos paaugstināta kaujas gatavība. Pats NATO ģenerālsekretārs pavisam oficiāli paudis, ka Kremlis uz Ukrainas pierobežu pārvieto arvien vairāk spēku, un nu jau arī Vladimirs Putins atklāti pateicis, ka Krievija ir gatava īstenot “militāri tehniskus pasākumus”. Vai jau tiktāl sakāpināto situāciju vēl maz iespējams atrisināt mierīgā ceļā, un par kādu militāro sadarbību vienojušās Baltijas valstis? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (A/P).

Arī šogad, pandēmijas laikos, tapuši darbi, par kuriem publika kaismīgi diskutējusi, arī augstu novērtējusi. Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 viesojās seriāla “Emīlija. Latvijas preses karaliene” un grāmatas “Grosvaldi” autore Kristīne Želve.

Tuvojoties gada nogalei, valdība negaidīti mīkstinājusi vairākus iepriekš noteiktos ierobežojumus. Par ar kovidu saistītajiem ierobežojumiem, Saeimas lēmumiem un citiem tematiem raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci.

Par spīti pašvaldību un arī regulatora brīdinājumiem, koalīcijas partijas vismaz pagaidām nav vienojušās par vēl papildu atbalsta pasākumiem gāzes un elektrības cenu pieauguma kompensēšanai, tātad tas, kas plānā, ir OIK samazinājums un sadales tarifa daļēja subsidēšana, 20 eiro mēnesī vakcinētajiem iedzīvotājiem virs 60 gadu vecuma, vēl 10 eiro aizsargātajiem lietotājiem un plašāks mājokļa pabalsta saņēmēju loks. Cik daudzām mājsaimniecībām šie pasākumi tiešām palīdzēs pārlaist šo ziemu, un cik daudziem būs jātiek galā pašiem, kā arī par pašvaldību gatavību nākt talkā saviem iedzīvotājiem šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar labklājības ministru Gati Eglīti (JKP) un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski (LZS).

Pirms desmit gadiem viens neveiksmīgs lēciens dīķī salauza Mareka Odumiņa kakla skriemeļus. Taču ne dzīvotgribu. Rehabilitācijas centrā viņš sāka gleznot. Ar otu mutē. Šogad labdarības maratonā “Dod pieci!” izsolīs Mareka gleznotos lavandas laukus. Un vēl viņš šogad apprecējās! Par šķēršļiem un mīlestību, kas ceļ tiem pāri.

Daudzi eiropieši, kad dodas eksotiskos ceļojumos uz citiem kontinentiem, ir gana atvērti arī jaunām izjūtām ēdienu un garšu ziņā. Ķiplokā un laimā apcepti sienāži, vārītas spāres vai vaboļu kāpuru gaļas bumbiņas.... Pārvarot sākotnējos aizspriedumus, vairumam nākas atzīt - garšo labi! Ēdiena baudīšana nav tikai izsalkuma mazināšana – tai tiešām jābūt baudai. Kāpēc mēs esam sajūsmā par steiku no netālajā pļavā auguša liellopa, bet kotlete no apstrādātas kāpuru gaļas šķiet pretīga pat domās? Ieradumam un tradīcijām, nenoliedzami, ir milzīgs spēks. Vēl jo vairāk, ja runa ir par pārtiku. Cik gatavi eiropieši ir pieņemt domu, ka samērā tuvā nākotnē nāksies krietni mainīt ēšanas paradumus, par to kolēģe Ilze Nagla diskutē ar divām Eiropas Parlamenta deputātēm - Esteri de Langi no Nīderlandes un Asitu Kanko no Beļģijas.

Nākotnes pārtikai jābūt tādai, kas ir godīgi sadalīta uz visas planētas, jo šobrīd viena planētas daļa pārēdas, bet citi – cieš badu. Tā saka Elīna Pekšēna, Pasaules Dabas fonda pārstāve. Pārtikas ražošana un lauksaimniecība pašreizējos apjomos rada neatgriezenisku kaitējumu dabai. Vai daļa cilvēces būs gatava mainīt savus paradumus arī ēšanas ziņā? Sarunā ar “Būri” Elīna stāsta, ka patiesībā šobrīd uz planētas Zeme ēdam vienveidīgi – pārsvarā piecu dzīvnieku gaļu un 12 augus. Nākotnes pārtikai jābūt pēc iespējas dažādai. Cik liela nozīme tajā būs dažādiem kukaiņiem un kāpuriem kā olbaltumvielu avotam? “Rietumu kultūrā nebūs viegli,” saka Elīna. Ja austrumu kultūrā kukaiņu ēšana jau ir ierasta, tad Rietumeiropā tomēr tie asociējas ar riebumu un bailēm – pat nāves bailēm. Par nākotnes pārtiku un nākotnes dārziem plašāk sižetā!

Raidījumā "Šodienas jautājums" kolēģe Anete Bērtule ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieku Jāni Kloviņu un References laboratorijas vadītāju ārstu Sergeju Ņikišinu runāja par omikrona paveidu, kā arī Covid-19 un ūdelēm.

Raidījumā "Šodienas jautājums" par pedagogu trūkumu Latvijā runājām ar LIVA vadītāju Rūdolfu Kalvānu un izglītības ministres padomnieku Jāni Ozolu (JKP).

Augstās enerģijas cenas šoziem sagādā milzums rūpju uzņēmējiem un mājsaimniecībām. Valdībai pārmet nepietiekamu reakciju. Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)

Raidījumā "Šodienas jautājums" par elektrības cenām un ierobežojumiem pēc svētkiem runājām ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA).

Šovakar raidījumā #ŠodienasJautājums runājām par sabiedrības noskaņojumu un tā atskaņām gaidāmajās vēlēšanās. Raidījuma viesi -SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš un Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.

Divas desmitgades viņš dažādos veidos cīnījies pret padomju režīmu. Un pēc neatkarības atgūšanas – vēl trīs desmitgades cīnījies par to, lai viņa pretošanās padomju režīmam, tiktu atbilstoši atzīta no valsts puses. Šonedēļ šī cīna noslēdzās. Ar īpašu Saeimas lēmumu pretošanās kustības dalībnieka statuss piešķirts Leo Hiršsonam.

Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir tikai 50! Bet jau pašlaik valsts var lepoties ar daudzām lietām, kas nav citur – augstākā ēka, lielākā lielizmēra lidmašīnu flote un… pasaules mēroga kultūras un biznesa izstāde, kas pirmo reizi notiek kādā no Tuvo Austrumu valstīm. Šis būs stāsts par pasākumu, kura atklāšana tika pārcelta par gadu un, kas, gluži kā valsts, tapa vietā, kur bija tikai tuksnesis, kopīgi apvienojot idejas un redzējumu par nākotni.

Cilvēki, kuru darbs ikdienā saistīts ar informācijas tehnoloģijām un datu apstrādi, ir krietni piesardzīgāki, izmantojot sociālos tīklus un dažādas lietotnes, nekā vidusmēra lietotāji. Vai nu viņu tur nav vispār, vai arī tie ir slēgti profili, pieejami tikai reāliem draugiem un ar ļoti pārdomātu saturu. To “Būra” duelī apliecināja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka un apstiprina arī Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “CERT.LV” vadītāja Baiba Kaškina. “Cilvēkiem slieksnis sava privātuma vajadzībai ir ļoti atšķirīgs,” saka Baiba un aicina visus sociālo tīklu lietotājus šajā vidē pret visu un visiem raudzīties ar zināmu aizdomu līmeni. Sarunā ar “Būri” Baiba stāsta par riskiem, kādi var būt, pārāk atklājot savu privāto informāciju internetā, un par ko padomāt, pirms veikt kādu ierakstu, lai nekļūtu par interesantu mērķi kiberuzbrucējiem. Un viņa īpaši uzsver – aizmiršanas iespēja internetā ir diezgan nereāla.

Nozog mūsu bankas kartes datus un inficē datoru ar vīrusu. Uzlauž sociālo tīklu kontus un nozog epastu paroles. Iejaucas ASV vēlēšanu sistēmā un aptur naftas cauruļvada darbu. Kibernoziedznieku darbības amplitūda ir plaša – tāda pati kā digiālās pasaules piedāvātās iespējas. Kā eiropiešus un uzņēmumus labāk aizsargāt pret arvien pieaugošajiem kiberdraudiem, diskutē un lemj arī Eiropas Parlamentā (EP). Neraugoties uz progresu, kas panākts ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, kiberdrošības spējas visā ES joprojām ir nevienlīdzīgas ar nepietiekamu aizsardzību pret kiberdraudiem. Par to pie Ilzes Naglas diskutē ir EP deputāts Barts Grothuiss no Nīderlandes un Latvijas deputāte Sandra Kalniete . “Ātrums, ar kādu attīstās un izplešas kaitnieciskās tehnoloģijas ir tāds, ka likumdevēji nepārtraukti cenšas to panākt”, saka Kalniete, bet norāda – ka vajadzētu apsteigt.

Bez garām diskusijām Saeima izdevusi kriminālvajāšanai bijušo "Saskaņas" deputātu Jāni Ādamsonu, kam prokuratūra inkriminē toskait spiegošanu. Vienlaikus krietni vairāk juridiska un arī politiska rakstura strīdu izcēlies par deputāta Alda Gobzema atkārtoto aizturēšanu nedēļas sākumā. Vai policija bija tiesīga tā rīkoties? Un, ja ne, vai likumā kas jāmaina? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" sarunājāmies ar diviem Saeimas deputātiem – Juri Jurašu (JKP)un Valēriju Agešinu (S).

Vācijā beigusies 16 gadu ilgusī Angelas Merkeles ēra, kanclera amatā viņu nomainījis sociāldemokrāts Olafs Šolcs. Vai tā dēvētās luksofora koalīcijas vadītās Vācijas balss izskanēs citādi jautājumos par Krieviju, migrāciju un citiem Eiropas Savienībai un arī Latvijai būtiskiem jautājumiem? Un kādi secinājumi pēc Putina un Baidena sarunas? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, RSU docentu Māri Andžānu un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu.

Par pārdzīvoto, izslimojot Covid-19, un par to, ko likt svētku galdā, lai saglabātu možu garastāvokli, šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" sarunājāmies ar gastroenterologu, profesoru Anatoliju Danilānu.

Aizvien satraucoši ir mirstības rādītāji – šodien saņemtas ziņas par 24 ar Covid saistītiem mirušajiem. Un kopš pandēmijas sākuma dzīvību zaudējuši 4300 Covid pacienti. Kāpēc mirstība pie mums ir augstāka nekā kaimiņvalstīs? Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāju Andri Skridi un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Līgu Kozlovsku.

Nu jau gandrīz droši, ka arī Latvijā ir ienācis Covid-19 omikrona paveids. Vai tas nes līdzi kādus būtiskus riskus, vēl nezinām, izpēte notiek, bet arī ar līdzšinējiem vīrusa variantiem ir pieticis, lai Latvijā ar Covid-19 būtu miruši jau krietni vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. Šo salīdzinoši augsto mirstību nu vērtē arī pašu nozares profesionāļu vidū, tiesa, arī tur pandēmijas laikā iezīmējušās būtiskas viedokļu atšķirības, kas, iespējams, daļai iedzīvotāju sajaucis galvu vēl vairāk. Par šobrīd aktuālo pandēmijā un arī pašā Latvijas Ārstu biedrībā šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar tās vadītāju Ilzi Aizsilnieci.