"Kultūrdevas" raidieraksta 35. laidienā Henrietas Verhoustinskas sarunu biedrene ir teātra un kino režisore, arī dramaturģe Krista Burāne. Henrieta atzīst, ka ar Kristas dokumentālo izrādi "Robežas" (2016) saistās viņas viena no visu laiku jaudīgākajām pieredzēm teātrī. Sākot jau ar braucienu ar aizsietām acīm un pavadoni sabiedriskajā transportā, turpinot ar aizsietām acīm apciemot vairākus cilvēkus Purvciema daudzdzīvokļu mājā un uzklausot viņu stāstus, līdz beidzot pagalmā noņemot acu apsēju un ieraugot gaismas lielās Purvciema Ķīnas mūra mājas logos, un saprotot, ka dažos no šiem izgaismotajiem dzīvokļiem nupat pabūts. Krista ir uzrakstījusi dramaturģisko materiālu teātra "Joriks" izrādei Rēzeknē "Mans kaimiņš ebrejs" (2021), par kuru "Joriks" saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu un kura norisinājās pilsētvidē. Vēl Krista ir režisore vienai no ejošākajām "Dirty Deal Teatro" izrādēm "Netikumīgie" (2019), kas ir dzejas izrāde par reālu astotklasnieku domām, pieredzi, jūtām un sapņiem. Tā ir arī viena no retajām Kristas izrādēm, kas notiek teātra telpā. Šī izrāde arī saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu. Īpašas Kristas daiļradē ir viņas dokumentālās filmas par režisori Māru Ķimeli ("Māra", 2014) un scenogrāfu Andri Freibergu ("Pasaka par tukšo telpu", 2017). Un vēl Krista ar dedzīgu misijas apziņu iesaistās dažādās sabiedriskās, pilsoniskās norisēs, un viņas viedoklī ieklausās. Krista ir iniciatore kultūras cilvēku vēstulēm kultūras ministram Naurim Puntulim (Nacionālā apvienība), kas saistītas ar viņa balsojumu pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" un attiecīgi pret Civilās savienības likuma izskatīšanu Saeimā. Arī par to saruna raidierakstā. Par iekļaujošu sabiedrību, sabiedrības līdzdalību, dokumentālu teātri un dabas aizsardzību, kā arī izdegšanu un multitaskingu – tik plašs ir sarunas tematiskais loks. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska sarunājas ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju par aktuālajiem kultūras tematiem.

"Kultūrdevas" raidieraksta 34. laidienā viesojas kinorežisore Liene Linde. Raidieraksta vadītāja Henrieta Verhoustinska Lieni vispirms iepazina kā rakstošu cilvēku, kurš publicē skaudras un personiski atklātas esejas portālā "Satori". Taču Lienei ir vairākas spēles īsfilmas, kas visas liek noprast īpašu rokrakstu. Īsfilma "Zeme ir visvientuļākā planēta" (2015) ir stāsts par pieaugušu, savam vecumam neierasti viedu bērnu. "Četri mielasti" (2012) vēsta par latviešu ģimeni, kas ik gadu kopīgi sagaida Jauno gadu. Filmā parādīti četri no šiem vakariem 12 gadu laikā no 1999. līdz 2011. gadam. Un "Septiņas neveikla seksa reizes" – filma par to, kā jauna režisore mēģina uzņemt savu pirmo filmu, kamēr tās galvenā varone piedzīvo dažādas seksuālas attiecības. Vēl ir pilnmetrāžas dokumentālā filma "Klātbūtne" (2020), kas ļoti tieši, neizskaistinot, bet arī nešausminoties, izstāsta četru sieviešu stāstus, kuras ir stāvoklī. Lienes un Henrietas tikšanās brīdī jau kādu laiku ir noslēdzies Lienes pirmās pilnmetrāžas spēlfilmas "Melnais samts" filmēšanas posms un norit montāža. Noslēdzoties Tallinas starptautiskajam kinofestivālam, industrijas pasākumu sadaļas projektu konkursā "Works in Progress" šis projekts apbalvots kā labākais Baltijas filmu projekts. Filma stāsta par jaunas kinorežisores meklējumiem, mēģinot savienot radošo procesu ar sadzīvi un mentālām problēmām. Tallinas festivāla žūriju īpaši uzrunājusi redzētā filmas fragmenta humorpilnā intonācija. Pati Liene par filmas galveno varoni – savu paaudzi – saka: "Mēs strādājam vietā, kurā nespējam sevi realizēt, uzņemamies darbus, kuru termiņus mūždien nokavējam, uzturam romantiskas attiecības, kurās negūstam emocionālu piepildījumu." Raidieraksts ir ļoti atklāta saruna ar Lieni par to, kā viņa jūtas šai dzīves punktā, ko no viņas prasa kino veidošana, kāpēc viņa iesaistās sabiedriskās aktivitātēs un kāpēc Liene gan vēlas, gan baidās dzīvot Latvijā. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska sarunājas ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju par aktuālajiem kultūras tematiem.

"Kultūrdevas" raidieraksta 34. laidienā viesojas kinorežisore Liene Linde. Raidieraksta vadītāja Henrieta Verhoustinska Lieni vispirms iepazina kā rakstošu cilvēku, kurš publicē skaudras un personiski atklātas esejas portālā "Satori". Taču Lienei ir vairākas spēles īsfilmas, kas visas liek noprast īpašu rokrakstu. Īsfilma "Zeme ir visvientuļākā planēta" (2015) ir stāsts par pieaugušu, savam vecumam neierasti viedu bērnu. "Četri mielasti" (2012) vēsta par latviešu ģimeni, kas ik gadu kopīgi sagaida Jauno gadu. Filmā parādīti četri no šiem vakariem 12 gadu laikā no 1999. līdz 2011. gadam. Un "Septiņas neveikla seksa reizes" – filma par to, kā jauna režisore mēģina uzņemt savu pirmo filmu, kamēr tās galvenā varone piedzīvo dažādas seksuālas attiecības. Vēl ir pilnmetrāžas dokumentālā filma "Klātbūtne" (2020), kas ļoti tieši, neizskaistinot, bet arī nešausminoties, izstāsta četru sieviešu stāstus, kuras ir stāvoklī. Lienes un Henrietas tikšanās brīdī jau kādu laiku ir noslēdzies Lienes pirmās pilnmetrāžas spēlfilmas "Melnais samts" filmēšanas posms un norit montāža. Noslēdzoties Tallinas starptautiskajam kinofestivālam, industrijas pasākumu sadaļas projektu konkursā "Works in Progress" šis projekts apbalvots kā labākais Baltijas filmu projekts. Filma stāsta par jaunas kinorežisores meklējumiem, mēģinot savienot radošo procesu ar sadzīvi un mentālām problēmām. Tallinas festivāla žūriju īpaši uzrunājusi redzētā filmas fragmenta humorpilnā intonācija. Pati Liene par filmas galveno varoni – savu paaudzi – saka: "Mēs strādājam vietā, kurā nespējam sevi realizēt, uzņemamies darbus, kuru termiņus mūždien nokavējam, uzturam romantiskas attiecības, kurās negūstam emocionālu piepildījumu." Raidieraksts ir ļoti atklāta saruna ar Lieni par to, kā viņa jūtas šai dzīves punktā, ko no viņas prasa kino veidošana, kāpēc viņa iesaistās sabiedriskās aktivitātēs un kāpēc Liene gan vēlas, gan baidās dzīvot Latvijā. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska sarunājas ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju par aktuālajiem kultūras tematiem.

"Kultūrdevas" vadītāja Henrieta Verhoustinska 33. raidierakstā "Kultūrdeva" sarunājas ar laikmetīgo mākslinieku Voldemāru Johansonu, kurš pazīstams kā savdabīgu vizuālu, arī video mākslas darbu veidotājs, bet kurš pēc izglītības ir komponists. Viņš studējis elektroniskās mūzikas kompozīciju Hāgas Karaliskās konservatorijas Sonoloģijas institūtā. Kā teikts viņa izstādes "Vētra neredz krāsu" aprakstā, "mākslinieks savā mākslā apvieno interesi par vizualitāti, skaņu un zinātni. Viņa instalācijas un skaņdarbi balstās datos, kas tapuši ar zinātnisku pieeju analizējot vides fenomenus. Viņa darbi izstādīti daudzviet pasaulē, tostarp Venēcijas Arhitektūras biennālē, mākslas projektā "ArtGENDA" (Hamburga), Rūras triennālē (Bohuma), mākslas centrā "BOZAR" (Brisele), festivālos "TodaysArt" (Hāga), "Skaņu mežs" (Rīga), "Unsound" (Krakova), studijā "STEIM" (Amsterdama), Vroclavas mediju mākslas biennālē, "Ars Electronica Center" (Linca) un citviet". Saruna ar Voldemāru skar arī ekoloģijas un vides tēmas, ar kurām mākslinieks strādājis Fēru salās, Svalbārā (aiz polārā loka), Fukušimā (pēc atomreaktora avārijas) un citviet. Tapuši mākslas darbi, kas, saistot daiļradi ar zinātnes jaunākajiem atklājumiem, reflektē par klimata izmaiņām, atspoguļojot mākslinieka cilvēciskās un zinātniskās raizes par tām. Voldemārs sakās saprotam vides aktīvistus, kuri cenšas pievērst uzmanību klimata katastrofai, nevis bezgalīgi sēžot pie diskusiju galdiem, bet aplejot ar dažādiem pārtikas šķidrumiem slavenus mākslas darbus. Šobrīd gan Voldemāra intereses degpunktā ir kvantu fizika, un šo interesi viņš ir vizualizējis arī savā jaunākajā izstādē "Visi visumi". Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Novembrī, gada tumšākajā mēnesī, "Kultūrdevas" vadītājai Henrietai Verhoustinskai nebija ilgi jādomā, kādu viesi šai laikā piedāvāt 32. raidierakstā "Kultūrdeva". Podkāsta viešņa pati ir ļoti gaiša un krāsaina personība, un tādas ir arī viņas gleznas – kā krāsainu ziedu, putnu un eksotisku zvēru attēlu eksplozija. Tā ir gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa. Ar Henrietu abas sarunājās gan par to, no kurienes Kristīnes Luīzes galvā dzimst un dzīvo fantastiskā pasaule krāšņiem ziediem, ar ziliem un sarkaniem tīģeriem, krāsainām dzērvēm, citām fantastiskām būtnēm, pāviem, putniem visās varavīksnes krāsās, eksotiskiem un pašmāju augļiem, kuri visi izkārtojas ļoti īpašās kompozīcijās. Gleznotāja arī atklāja, kura bijusi īpaši notiekošajam Ukrainā veltītā glezna viņas un mammas – Ilzes Avotiņas nule notikušajā izstādē "Miera seja", un kā Ukrainas notikumi ietekmējuši viņas ikdienu, kurā milzu vietu ieņem meitiņa Lizelote. Kristīne Luīze arī pastāsta, vai tiešām dzīvespriecīgajai māksliniecei nav skumjo, melno brīžu un emocionālo "bedru". Sarunā tiek skarts menedžmenta un gleznu tirgošanas elements gleznotājas dzīvē un viņas iesaistīšanās dažādos piedzīvojumos – piemēram, multimediālās izstādes "Sapņu upe" sarīkošana, kurā atdzīvojušās, kustīgās milzu formāta Kristīnes Luīzes gleznas ieskāva skatītāju kā viļņi, vai komerciālās sadarbības, kurās viņas košos tēlus izmanto dažādu produktu mārketingā. Tuvojas gada beigas, kas nozīmē, ka dienasgaismu ierauga Kristīnes Luīzes Avotiņas kalendāri, un sarunā māksliniece atklāj, kā tiem tiek izvēlēti darbi no viņas gleznām. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem

31. raidierakstā "Kultūrdeva" tā vadītāja Henrieta Verhoustinska uz sarunu aicinājusi sabiedriski ļoti aktīvu personību ar savu viedokli par dažādiem publiskajiem procesiem. Proti, tā ir Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone. Lolita ir Lipkes muzeja vadībā jau astoņus gadus. Bet 90. gados viņa ir kalpojusi Sirdsskaidrās Eufrosinijas pareizticīgo baznīcā Kārsavā. Tur viņa palīdzēja slimiem, veciem un pamestiem cilvēkiem. Henrieta neklātienē pazīst Lolitu jau sen – no īpašajām "vēstulēm no Jeruzalemes" žurnālā "Rīgas Laiks", kuras viņa rakstīja, dzīvojot Izraēlā. Lolitai īpaši rūp dzīvnieki, koki – arī pilsētā – un sieviešu līdztiesība. Sarunā tiek pārcilāti dažādi "karstie kartupeļi". Tiek runāts par ebreju glābējiem Otrā pasaules kara laikā Latvijā, par antisemītismu, Uzvaras parka pieminekļa gāšanu, Stambulas konvenciju, Civilās savienības likumu un ideālu valsti. Protams, arī par to, kas notiek Žaņa Lipkes muzejā. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Jau 30. raidierakstā "Kultūrdeva" Henrieta Verhoustinska sarunājas ar pieredzējušu debitantu. Šis paradoksālais salikums ir Uģis Olte, kurš vairāk kā desmit gadus strādājis kā dokumentālo filmu un TV raidījumu režisors un kurš nupat debitējis pilnmetrāžas spēles kino, turklāt tik oriģinālā žanrā kā mitoloģisks šausmu trilleris, kura darbība norisinās mežonīgā dabā. Pirms runāt par filmu "Upurga", sarunas biedri skar Uģa ilgstošo pieredzi, kā režisoram veidojot tādus raidījumus kā "Zaļgalvis", "Literatūre", "TE", "Atslēgas", "Adreses". Kopīgi tiek pārcilāta arī pieredze, kopā ar Mortenu Travīku filmējot dokumentālo filmu "Atbrīvošanas diena" par grupas "Laibach" koncertu Ziemeļkorejā, par kuru tika saņemts "Lielais Kristaps". Tas bija gan grupas, gan veselas valsts portrets. Runājot par "Upurgu", vispirms sarunā tiek aplūkots filmas skaņu celiņš, ko radījis komponists Reinis Sējāns. Uģis atklāj, ka ir iestājies Latvijas Kultūras akadēmijas kino režijas maģistros un viņa maģistra darba tēma ir nedieģētiskā skaņa kino jeb tā skaņa, kas netiek radīta kadrā, bet ataino to, kas notiek filmas varonī. Abi sarunas biedri kopā ar klausītājiem arī noklausās divus fragmentus no "Upurgas" soundtreka. "Upurga" ir filma, kuras laikā galvenais varonis Andrejs, ko atveido Igors Šelegovskis, meklē brauciena pa upi laikā pazudušo māsu un viņas kolēģus, kuri ieradušies dabas parka teritorijā, lai filmētu mārketinga video. Viņš sastop noslēpumainus vietējos un uzzina leģendas par savulaik upē notikušo. Viņš arī sastop pagātnes rēgus… Filmēšana notika ļoti smagos apstākļos. Daudz tika filmēts zem ūdens. Un galvenais personāžs filmā ir varenā, mežonīgā daba. Sarunas biedri arī meklē atbildes uz jautājumu, ko par mūsu sabiedrību pastāsta attieksme pret pandēmiju un ko – attieksme pret karu Ukrainā. Uģim ir ko teikt arī par to. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Skaistā septembra dienā LTV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska jau 29. raidierakstā "Kultūrdeva" satiek īpašu viesi. Tas ir pavisam jauns aktieris, kurš jau paspējis nospēlēt mazas un arī ļoti lielas lomas Dailes teātrī, kā arī galvenās lomas divās jaunās latviešu filmās – režisora Staņislava Tokalova filmā "Mīlulis", kura nupat piedzīvojusi pirmizrādi, un režisora Viestura Kairiša filmā "Janvāris", kas pie latviešu publikas nonāks novembrī. Kārlis Arnolds Avots sarunā dalās gan ar savu pieredzi, gan pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem, sportista pagātni un pārdomām, kas sportam kopīgs ar teātri (izrādās – ļoti daudz!). Gatavojoties filmai "Mīlulis", kurā atveido puisi, kam riebjas žigolo loma pie par viņu vecākas, kaut ļoti šarmantas un izskatīgas sievietes sāniem, ko spēlē Kristīne Krūze, Kārlis Arnolds veica lauka pētījumus – gāja uz randiņiem ar vecākām sievietēm, iepazinās ar Māri Sprūdu un Aldi Gobzemu, lai iejustos sava personāža profesionālajā – maksātnespējas administratora lomā. Gatavojoties filmai "Janvāris" par jaunu sinefilu, kurš sapņo uzņemt ģeniālu kino un kura ambīcijām un mīlestības alkām piepildītā dzīve notiek uz 1991. gada janvāra vēsturisko notikumu fona, pašam negribot tajos iesaistoties, jaunais aktieris skatījās gan Jura Podnieka, gan Andžeja Vajdas filmas. Par saviem skolotājiem Kārlis Arnolds sauc Indru Rogu un Mihailu Gruzdovu, par saviem režisoriem – Dmitriju Petrenko un Viesturu Kairišu. Kopā ar Viesturu Kairišu šobrīd notiek darbs pie filmas par leģendāro basketbolisti Uļjanu Semjonovu, kurai Kārlis Arnolds ir uzrakstījis scenāriju un kurā atveidos galveno – Uļas – lomu, kas saprotamu iemeslu dēļ ir pamatīgs izaicinājums. Filma skars laiku, pirms Uļjana Semjonova iesaistās profesionālajā basketbolā. Saruna skar arī jaunā aktiera pilsonisko nostāju. Viņš atklāj, ka iestājies zemessardzē un gatavs aizstāvēt Latviju. Vienlaikus viņu bažīgu dara pēdējā laikā novērotie arvien biežākie mēģinājumi visus krievus (gan Krievijā, gan Latvijā) uzskatīt par ienaidniekiem vai nicināmu tautu.   Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Pēc gandrīz trīs mēnešu vasaras pauzes atgriežas raidieraksta "Kultūrdeva" jau 28. laidiens. LTV raidījuma un raidieraksta "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska, gluži kā iepriekšējās sezonas pēdējā podkāstā, tiekas ar savu kursabiedreni no teātra kritiķu kursa. Teātra sezonas sākumam par godu tā ir teātra kritiķe, teātra zinātniece Līga Ulberte. Līga Ulberte ir 2021./2022. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" žūrijas sastāvā, kurai drīzumā jāatklāj, kādi iepriekšējās teātra sezonas sasniegumi nominēti gada balvai. Līga jau daudzus gadus ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) asociētā profesore un šoruden uzņēmusies jaunu pienākumu – vadīt LKA Skatuves mākslas katedru, kurā tiek sagatavoti topošie teātra aktieri un režisori, kā arī laikmetīgās dejas horeogrāfi un dejotāji. Raidieraksta saruna rit trīs virzienos – par jauno skatuves mākslinieku profesionālo sagatavotību, proti, par to, kam būtu jābūt laba aktiera izglītībā, par aizgājušo sezonu un izrādēm, kuras nedrīkst neredzēt, un par teātra kritiķa karjeras saules un ēnas pusēm. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Nākamais "Kultūrdevas" podkāsts gaidāms septembrī.

27. raidierakstā “Kultūrdeva” LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas viešņa ir Valmieras Drāmas teātra direktore un dramaturģe Evita Ašeradena, kuras lugas un arī stāstu grāmata ir parakstītas ar vārdu Evita Sniedze, un ar šādu vārdu Henrieta pazina Evitu, kad abas studēja teātra kritiku pie Silvijas Radzobes.  Sarunā tiek skarta Evitas kā dramaturģes darbība, tas, kāpēc viņai tik svarīga ir ģimenes tematika. Arī pašlaik Evita raksta lugu “par parastu ģimeni”. Ģimene, viņasprāt, ir sabiedrības pamatā, tā ir svarīgākā kopa, kurā cilvēks gūst apjausmu par pasaules kārtību. Runāts tiek arī par Valmieras Drāmas teātri (arī kā par lielu ģimeni): par jaunajiem aktieriem, starp kuriem ir kādreiz dievināto Ģirta Jakovļeva, Gunāra Cilinska un Vijas Artmanes līdzinieki, par teātra rekonstrukciju, kas radošo procesu iespiedis nelielajā Apaļajā zālē, par ukraiņu ģimeni, ko teātris paņēmis savā paspārnē. Pieminēts tiek arī Evitas tuvais draugs un viņas lugu režisors Oļģerts Kroders: kopš viņa aiziešanas mūžībā drīz būs pagājis desmit gadu. Saruna noslēdzas ar skatu nākotnē, nākamajā sezonā, kad teātrī strādās režisori Elmārs Seņkovs, Toms Treinis, Inese Mičule, Ilze Bloka, Regnārs Vaivars, Indra Roga. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Nākamais “Kultūrdevas” raidieraksts gaidāms septembrī.

LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska praida nedēļā uz raidieraksta “Kultūrdeva” 26. sēriju uzaicinājusi Lindu Curiku, kas pazīstama kā publiciste, blogere, pētniece, dzimumu līdztiesības eksperte, aktīva feminisma ideju paudēja, sieviešu stendapa dalībniece un LGBT tiesību aizstāve, kas atklāti runā par savu kopdzīvi ar sievieti. Nesen, demisionējot iepriekšējai iekšlietu ministrei, Linda pārstāja būt par ministres padomnieci stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Lindas personības viena no izpausmēm ir valdzinošā un sievišķīgā šo vārdu visbanālākajā un arī komiskākajā nozīmē Džemma Sudraba, kura Instagramā vedina dāmas attīstīt savu sievišķību dažādos absurdos kursos. Raidierakstā “Kultūrdevā” tiek runāts par praidu un tā nozīmi, par to, kāpēc nepieciešams Civilās savienības likums, par Džemmas Sudrabas personības ietekmi uz pašu Lindu, par sieviešu stendapa atšķirību, piemēram, no Rūdolfa Kugrēna vai Jāņa Skuteļa stendapa. Arī par to, kā runāt par karu Ukrainā ar bērniem un kā cīnīties ar izdegšanu. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

LTV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska uz raidieraksta "Kultūrdeva" 25. laidienu ir uzaicinājusi Ojāru Rubeni. Ojārs Rubenis ir leģendāra personība Latvijā. Viņš ir strādājis Latvijas Televīzijā no 70. gadu beigām, bijis viens no raidījuma "Labvakar" trijotnes, kuru Atmodas laikā gaidīja parādāmies uz ekrāna ne mazāk kā iecienītākos seriālus. Nu jau desmit gadus Ojārs ir teātrim veltītā LTV raidījuma "Teātris.zip" vadītājs, raidījuma, kuru redzam ēterā pirms izrāžu ierakstiem. Raidījumu un izrāžu cikls šogad atzīmē 10 gadus. No 2006. gada viņš 11 neaizmirstamus gadus vadīja Nacionālo teātri, nodrošinot tam stabilu pirmo vietu "Spēlmaņu nakts" nomināciju un balvu ziņā. Pašlaik Rubenis ir Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs. Raidierakstā Ojārs stāsta par "Teātris.zip" desmit gadiem un ļoti īpašo jubilejas raidījumu. Ar lielu aizrautību abi sarunu biedri sarunājas par teātri – gan par to, kurš teātris šobrīd, lietojot sporta terminoloģiju, "izvirzījies vadībā", gan par to, kādas sastāvdaļas ir teātra panākumu receptē, ko Ojārs kā bijušais Nacionālā teātra vadītājs ļoti labi pārzina. Saruna ievirzās arī apcerē par atsevišķu teātra mākslinieku likteni – kāpēc šobrīd teātrī nestrādā izcilais kādreizējais Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe un vai pēc palikšanas Krievijā pēc Ukrainas kara sākuma atgriezties Latvijā varēs talantīgais režisors Vladislavs Nastavševs? Kā un kāpēc izveidojusies Rubeņa draudzība ar pasaulslaveno mecosoprānu Elīnu Garanču? Ojārs Rubenis dalās arī pārdomās par kultūru sabiedriskajos medijos un par ambiciozajiem "Spēlmaņu nakts" organizētājas – Latvijas Teātra darbinieku savienības plāniem. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

LTV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska 24. raidierakstā "Kultūrdeva" sarunājas ar Svenu Kuzminu. Svens Kuzmins ir diplomēts gleznotājs un grafiķis, kurš Latvijā zināms kā vairāku grāmatu autors. Pēdējais Svena romāns "Dizažio" maija sākumā ir saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Tas stāsta par kaislību plosīto laikmetīgās mākslas dzīvi kādā mazpilsētā. Protams, lielākā daļa Henrietas un Svena sarunas ir par literatūru – kā nodarbošanos, kā mākslas nozari, kā dzīvesveidu. Raidierakstā tiek apspriests, kāpēc latviešiem ir daudz žēlabainas literatūras un kura latviešu literatūra tomēr tāda nav. Kāpēc pašam "Dizažio" ir tik smeldzīgas beigas, un kāpēc romānā ir tik daudz nešpetnu seksuālu perversiju. Sarunā Svens atgriežas savā bērnības Rēzeknē, tomēr noliedz, ka šī pilsēta būtu kalpojusi par reālu prototipu Hohmai, kurā notiek gan "Dizažio", gan Kuzmina iepriekšējā romāna "Hohma" darbība. Tāpat viņš apgalvo, ka, neraugoties uz formālo līdzību – dažādu apreibinošu vielu lietošanu un seksuālu orģiju klātbūtni –, laikmetīgās mākslas vide, kas, piemēram, parādās brāļu Ābeļu filmā "Nemierīgie prāti", ļoti atšķiras no mazpilsētas mākslas procesa, kurš visā tā spožumā un postā iemiesots romānā "Dizažio". Svens arī pastāsta, kā notiek viņa rakstīšanas process, kurā vienlīdz liela nozīme kā nejaušībai, tā disciplīnai. Netiek palaista garām arī Svena kopsadarbība ar dzejnieku Tomu Treibergu etīžu teātrī "Nerten" un Kuzmina darbība kā žurnāla "Rīgas Laiks" redaktoram.   Abi sarunas biedri pieskaras arī jautājumam par ikdienas normalitāti un tās leģitimitāti, kopš sācies karš Ukrainā. Tas aktualizē jautājumu – ko mēs katrs varam darīt? Vai katrs spēj būt varonis?   Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Raidieraksta “Kultūrdeva” 23. laidienā Henrieta Verhoustinska tiekas ar "stand-up" komiķi, aktieri, raidījumu vadītāju Jāni Skuteli. Jānis atcēla savu jauno stāvizrādi “Work in progress”, kad sākās karš. Toties viņš izrādei “Linda Vista” Jaunajā Rīgas teātrī (JRT), kur jau ilgāku laiku spēlē Alvja Hermaņa vadībā, pievienojis izrādi “Krizantēmas” Gata Šmita režijā turpat JRT. Arī dalībai Matīsa Kažas filmā “Kino un mēs” sekojušas lomas vēl trīs šī režisora pilnmetrāžas spēlfilmās – vesternā “Wild East. Kur vedīs ceļš”, “Ūdens garša”, kura nupat sākusi ceļu pie skatītāja, un filmā “Neona pavasaris”, kura vēl top. Sarunā daudz tiek skarta paša Jāņa un sabiedrības pašsajūta, ko ietekmējis karš Ukrainā. Vai normalitāte joprojām ir normāla un pieļaujama? Vai pasaules skatījums kļuvis melnbalts? Vai iespējams uzturēt attiecības ar cilvēkiem, kuri atbalsta šo karu? Ko šobrīd var un ko nevar atļauties komiķis? Kā jokot šādā laikmetā? Vai Jāņa uzskats “tragedy plus time makes comedy” (traģēdija plus laiks rada komēdiju) attiecas arī uz šo laiku? Interesanta izvēršas saruna par šobrīd kinoteātros skatāmo filmu “Ūdens garša”. Tā stāsta par kādu biedrību, kuras galvgalī atrodas Meistars, kurš dziedina cilvēkus no dažādām vainām ar vārdiem un ar ūdeni. Stāsts par manipulācijām ar cilvēku prātiem un arī naudas līdzekļiem, ko cenšas atmaskot kāda žurnāliste, ir filmēts vienā kadrā, tomēr spriedze tajā aug, līdz eksplodē. Jāņa Skuteļa atveidotais varonis – minētās biedrības pīārists – gan ne brīdi nezaudē racionālo, skaidro saprātu. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

LTV raidījuma "Kultūrdeva" raidieraksta "Kultūrdeva" 22. laidienā vadītāja Henrieta Verhoustinska sarunājas ar mūziķi Katrīnu Gupalo. Katrīna ir mūziķe-orķestris: ļoti īpaša balss, komponiste, pianiste, mūzikas izrāžu veidotāja, producente un aktrise. Studējusi Rietumu Mūzikas akadēmijā Kalifornijā (ASV) un Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā (Lielbritānija), guvusi atzinību dažādos starptautiskos konkursos. Viņas kontā ir izrādes "100 gadi ar Piafu" (2015) un "Pēc Pusnakts / After Midnight" (2016). Pirms četriem gadiem bijusi "Supernovas" pusfinālā. Kopā ar grupu "Katrina Gupalo & the Black Birds" izdevusi debijas albumu "Gentle and Done", kam sekoja "Septiņas skumjas zvaigznes" ar Imanta Kalniņa mūziku. Pēdējais lielais darbs – Ukrainai veltīta dziesma "Resistance", kurā Katrīna sapulcina lielu skaitu mūziķu. Sarunā Katrīna atklāj, kā viņai izdevies sapulcināt "Resistance" ierakstam ap 80 mūziķu no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Krievijas. Viņa arī pauž savu attieksmi pret tik iemīļoto Imanta Kalniņa mūziku laikā, kad komponista simpātijas pret Krievijas diktatoru Putinu met garu ēnu pār mūziķa paveikto. Katrīnas ukraiņu saknes izpaužas viņas mūzikā un attieksmē par darāmo, arī spējā aši un neatgriezeniski pieņemt lēmumus – piemēram, tomēr nepārcelties uz Ņujorku, kur iestājusies Džuljarda mūzikas skolā, jo Latvijā pavērusies iespēja tūrei ar muzikālo izrādi "100 gadi ar Piafu". Vai – pārdot māju, lai izdotu albumu ar Imanta Kalniņa mūziku. Mūziķe arī stāsta, kas viņai ir labākās zāles pret nomāktību un skumjām, par kuru bīstamo pāraugšanu depresijā un pašnāvības domās Katrīna vēstīja dziesmā "Agonija". Viņa arī dalās pārdomās, kāpēc lielā krievu kultūra nebūtu kancelējama, neraugoties uz notiekošo Ukrainā. Uzzinām arī vairāk par Katrīnas lielajiem un mazajiem mērķiem. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas raidieraksta “Kultūrdeva” 21. laidiena viešņa ir Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa, kurai pavisam svaiga pirmizrāde teātrī – “10 iemeslu apciemot Kauci”, un kura pēdējos gados darbojas arī kā dokumentālā kino režisore. Viņas jaunākā, otrā filma “Iļģuciema māsas” pirmizrādi nesen piedzīvoja festivālā “Artdocfest Riga” Lielākā daļa sarunas notiek par Elitas abām dokumentālajām filmām – “Zorjana Horobraja” un “Iļģuciema māsas”. Pirmā ir stāsts par kādu jaunu sievieti, kas 19 gados ir jau divu bērnu mamma, un kura kopā ar bērnu tēvu izlemj pārcelties no idilliskas, lai arī trūcīgas dzīves laukos uz Rīgu, neraugoties uz lauku dzīves guru – viņas mammas pretestību. Savukārt jaunākā filma ir stāsts par to, kā Iļģuciema sieviešu cietumā Elita kopā ar Jaunā Rīgas teātra (un ne tikai) kolēģiem iestudē Antona Čehova lugu “Trīs māsas”. Cita starpā Elitas uzmanības lokā nonāk divas sievietes, kuru nodarījumi savulaik ieguvuši plašu rezonansi: māte, kas kropļoja savu bērnu, lai saņemtu invalīda pabalstu, un māte, kuru vainoja divu bērnu slepkavībās. Elita stāsta, ka pirmkārt redzējusi visās “Iļģuciema māsu” varonēs cilvēkus, kuri vairākums bērnībā un nereti arī visas dzīves garumā pieredzējuši neiedomājamu vardarbību. Sieviešu stāsti ir Elitas – dokumentālā kino režisores uzmanības fokusā. Saruna raidierakstā pieskaras arī pēdējā laika Elitas lomām Jaunajā Rīgas teātrī. Gan Antra Akmeņkale “10 iemeslos apciemot Kauci”, gan mācītāja kundze “Krizantēmās” (abas ir Gata Šmita izrādes), gan pirms tam režisore Elizabete Alvja Hermaņa “Sievietēs un vīriešos” ir krampīga rakstura, stipras sievietes. Elita to skaidro ar attiecīga vecuma iestāšanos, kad aktrisēm sāk piedāvāt raksturlomas. Abas sarunas dalībnieces aprunājas arī par neparastajām paralēlēm ar notiekošo Ukrainā, kas radušās, iestudējot Justīnes Kļavas grotesko komēdiju “10 iemesli apciemot Kauci”. Lielu sarunas daļu Elita pievēršas notiekošajam Ukrainā un sabiedrības attieksmei pret to. Viņa nožēlo, ka tik liela krievvalodīgās sabiedrības daļa nespēj skaidri paust nostāju pret agresora – Krievijas – izraisīto karu. Viņa arī uzskata, ka JRT galvenā režisora Alvja Hermaņa lēmums pieņemt darbā no Krievijas aizbēgušo aktrisi Čulpanu Hamatovu, kas savulaik aģitēja par Putina ievēlēšanu, bet pēc 24. februāra strikti vērsusies pret karu Ukrainā, būs attaisnojies tad, ja Čulpana izmantos savu autoritāti un ietekmi, un stāstīs gan Latvijas krievvalodīgajiem, gan tautiešiem Krievijā patiesību par notiekošo Krievijā un Ukrainā. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska raidieraksta “Kultūrdeva” jau 20. laidienā uz sarunu aicinājusi režisoru, žurnālistu, kinopoducentu, studijas "Mistrus Media" vadītāju Gintu Grūbi, kuram studijā uz plaukta pēdējo dienu laikā ierindojušās divas balvas – "Kilograms kultūras" un "Lielais Kristaps". Abas par filmu “Emīlija. Preses karaliene”. Saruna notiek arī par filmu un Ginta producenta, arī žurnālista darbu, tomēr lielākā tās daļa sākumā aizrit par to, ko karš Ukrainā nozīmē šeit, kāda ir kultūras cilvēku atbildība šajā situācijā, ko Grūbe domā par "Prāta vētras" un Intara Busuļa pēdējo dienu paziņojumiem un kā šinīs dienās sadzīvot ar savu normalitāti. Vai šobrīd ir iespējams skatīties kino, lasīt “Rīgas Laiku”, iet uz koncertiem un izrādēm, aizrauties ar seriāliem, mierīgi elpot, kad Ukrainā notiek tas, kas notiek? Gints Grūbe: Līdzīgs ir jautājums, par ko taisīt kino. Līdzīgi bija, kad sākās Covid-19 pandēmija: tad jebkuras dokumentālo filmu tēmas, kuras tika tajā brīdī piedāvātas, likās ļoti neaktuālas. Tādas, ar kurām nevar sasniegt nekādu auditoriju. Un tas pats ir arī šobrīd. Mani vienmēr ir interesējis current affairs dokumentālā kino žanrs, kurš ir ļoti sarežģīts, kuram ļoti maz ķeras klāt, jo tur ir gan pētnieciskā žurnālistika, kurai paiet ilgs laiks, tur ir liels darbs ar arhīviem, ar avotiem… Šis ir žanrs, kurš, manuprāt, šobrīd būs ļoti pieprasīts, jo mēs meklējām atbildes. Mēs meklējam atbildi, vai tas, kas notiek, ir tāpēc, ka Padomju Savienība vēl aizvien turpina sabrukt, tāpēc, ka nav nomainījušās paaudzes, vai tur ir meklējami cēloņi arī Rietumu sabiedrībā, tai politiskajā kultūrā, kura izveidojās pēc Otrā pasaules kara. 1968. gada paaudze bija ļoti pacifistiski noskaņota un vērsās pret saviem vecākiem, kuri piedalījās Otrajā pasaules karā… Tur ir daudzi pētnieciska rakstura aspekti, uz kuriem kino ir meklējis atbildes. Bet tā fiziskā sajūta un garīgā sajūta šobrīd ir tāda, kā es jau kādā intervijā nesen teicu: ka mēs visi, vismaz es, man liekas, šobrīd jūtamies kā tas onkulītis 80. gadu beigās pie Brīvības pieminekļa ar radioaparātu pie auss.  Jo liekas, ka ir jādzird, ka kaut kur būs apslēpta tā lielā patiesība – kādā no daudzajiem ziņu kanāliem vai rakstiem, vai analīzēm. Tādus kā mani, kurš savu žurnālista karjeru sāka 1991. gadā augusta puča laikā,  šodien notiekošais atsvieda atpakaļ tajā pašā sajūtā, kādā veidā viss notika toreiz. Mans jautājums bija arī par to, vai ir iespējams sadzīvot ar savu normalitāti, ar to, ka gribas joprojām turpināt normālu cilvēcisku dzīvi arī šobrīd, nevis dzīvot vainas apziņā, ka tu nespēj pietiekoši palīdzēt ar to savu ziedojumu, ar vienas paciņas aiznešanu. Es nezinu, man liekas, ka šobrīd mēs neviens par tādu normalitāti nedomājam. Es saprotu, ka kaut kāds idiotiskais optimisms liek cerēt, ka tas viss beigsies pēc dienas, pēc nedēļas vai divām, bet ir jāsaprot, ka tie procesi tomēr būs ilgtermiņa. Laikam kā jebkurš vecāks šobrīd domāju par pasauli, kurā dzīvo un dzīvos mani bērni. Sarunas turpinājumu klausies raidieraksta “Kultūrdeva” 20. laidienā! Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Šobrīd LTV ir darba duna saistībā ar sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” ceremonijas tuvošanos, tā ir jau sestdien – 19. februārī. Tāpēc uz raidierakstu “Kultūrdeva” Henrieta Verhoustinska ir uzaicinājusi LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāju Ievu Rozentāli. Ieva pastāstīja par Berlīnes filmu tirgu, kurā pašlaik piedalās un kurā pasaules televīzijas piedāvā savus kultūras raidījumus un prezentē savas filmas – arī Latvijas Televīzija. Kā sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” žūrijas vadītāja Ieva arī pastāstīja par balvas tapšanu un nozīmi publiskajā telpā. Abas kolēģes arī atskatījās uz iepriekšējo “Kultūrdevu”, komponista Valta Pūces jubileju un sarunu ar dzejnieku Kārli Vērdiņu, mēģinot noskaidrot, vai kultūras joma televīzijā ir konceptuāla un kā darbu tajā ietekmē konjunktūra. Tika noskaidrots, vai LTV kultūras nozares vadītāja ir liberāls vai konservatīvs cilvēks un kāda ir viņas nostāja viendzimuma attiecību civiltiesiskā regulējuma jautājumā. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska sarunājas ar režisoru un operatoru – jeb vienkārši dokumentālistu Ivaru Zviedri. Ivara slavenākā filma ir “Dokumentālists” (2012), kas atklāj viņa – filmas radītāja – sarežģītās un kaislīgās attiecības ar dokumentālo varoni – pensionāri Purva Intu. Rezonansi izraisījušas arī Ivara Zviedra filmas “Bēgums” (2009) par latviešu gliemežu lasītājiem Īrijā, “Zāģeri” (2017) par Latvijas mežstrādniekiem, “Valkātājs” (2019) par nelegālo robežpārkāpēju pavadoņiem pierobežā. “Lielajā Kristapā” februāra beigās gaidāma pirmizrāde filmai “Uz neredzīti, Brasa!” par nu jau slēgtā Brasas cietuma pēdējiem iemītniekiem, bet pavasarī pirmizrādi piedzīvos Ivara veidotā pandēmijas laika hronika “Bahs pret Covid”. Raidierakstā “Kultūrdeva” Ivars Zviedris atklāj, kā pieradināt filmu varoņus, lai provocētu tos uz maksimālu atklātību, cik daudz filmās ir no viņa paša, kas īsti ir novērojošais dokumentālais kino un ko jaunu par Latvijas sabiedrību viņš uzzinājis, filmējot filmu par pandēmiju.   Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Podkāsta “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska raidieraksta 17. epizodē sarunājas ar Zani Daudziņu. Zane jau divdesmit gadus ir Latvijas Kultūras akadēmijas jauno teātra studentu runas pasniedzēja. Nu jau vairākas aktieru paaudzes izgājušas viņas balseņu, šņāceņu un citu skaņu treniņam, arī koviddrošai skaņu izrunai. Runu Zane pasniedz arī Viestura Meikšāna runas skolā. Pirms kļūt par runas pedagoģi, Zane jau bija kļuvusi par aktrisi, viņa studēja vienā kursā ar Valmieras teātra aktieriem Ievu Puķi un Krišjāni Salmiņu, dramaturģi Aivu Birbeli, Jaunā Rīgas teātra aktrisi Sandru Kļaviņu, Dailes aktieri Daini Gaideli un vēl, un vēl. Zane ļoti daudz darbojas komisko monoizrāžu žanrā Pannas Teātrī – te jāmin bestsellers “Tāda es esmu”, izrādes “Puse no sirds” un “Bruņota un bīstama” un jaunākais hits “Sieviete kā konfekte”. Bet pamats skatītāju mīlestībai tika ielikts ekscentriskās, ar krievu akcentu runājošās Helēnas lomā seriālā “Ugunsgrēks”. Lielākais jaunums Zanes dzīvē – apgādā “Zvaigzne ABC” iznākusi viņas pirmā grāmata – “Dienasgrāmata”, kas aptver pirmo pandēmijas gadu un atklātā, sirsnīgā veidā dokumentē Zanes ikdienu un pārdomas par apkārt notiekošo. Tostarp par sūro cīņu starp vilkmi pastrādāt dārzā un nepieciešamību rakstīt promocijas darbu par skatuves runu. Zanes Daudziņas “Dienasgrāmata” jau ieguvusi lasītāju atzinību un grāmatnīcās tiek aši izpirkta. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Televīzijas raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska podkāsta “Kultūrdeva” 16. epizodē sarunājās ar dzejnieci un rakstnieci Ingu Gaili, kuras dzeja Henrietai ir īpaši līdzējusi tumšos brīžos. Inga ir tādu romānu kā “Stikli”, “Skaistās” un “Rakstītāja” autore – pēdējais no tiem ciklā “Es esmu...” par rakstnieci Ivandi Kaiju. Ingai ir arī dzejoļu krājumi “Kūku Marija”, “Migla”, “Lieldienas” un “Nakts”. Vēl ir vairākas izrādes pēc Ingas Gailes lugām, piemēram, “Āda” un “Mūsu Silvija debesīs” Ģertrūdes ielas teātrī. Vēl Inga raksta Satori.lv, interneta žurnālā “Punctum” un Rakstnieku savienības izdevumā “Konteksts”, ir viena no "Sieviešu stendapa" dibinātājām, kā arī Latvijas PEN kluba vadītāja. Inga Gaile pastāstīja, ko šodien Latvijā nozīmē būt dzejniecei un prozaiķei, vai dzejas un prozas darbi rodas no atšķirīgiem avotiem un atšķirīgā veidā, ar ko nodarbojas viņas vadītais Latvijas PEN klubs, kāpēc Inga tik kaismīgi iestājas pret jebkāda veida diskrimināciju un vai tādu viņa šobrīd vēro attiecībā uz nevakcinētajiem pret Covid-19. Sarunā Inga un Henrieta pieskārās arī publiskās mākslas izpratnes jautājumam un allaž kā karstam kartupelim cilātajai feminisma tēmai. Vai iespējams būt sievietei un nebūt feministei? Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Podkāsta jeb raidieraksta “Kultūrdeva” 15. laidienā pie Henrietas Verhoustinskas viesos ir cilvēks, par kuru, šķiet, Latvijā atpazīstamāks ir tikai Raimonds Pauls. Tas ir grupas “Prāta vētra” solists, fonda “Viegli” valdes loceklis, dziedātājs, komponists, dzejnieks, liepājnieks – pēdējā laikā – Renārs Kaupers. Raidieraksta saruna rit dažādos virzienos. Renārs stāsta par japāņu kultūras ietekmi uz grupas “Prāta vētra” jauno koncertfilmu “Gads bez kalendāra” un plašo skanējumu tajā. Tiek skarta arī “attālinātās dzīves” jeb “Zoom tikšanos” tēma, kā arī doti padomi, kā pārvarēt bailes no skatuves un uzstāšanās. Renārs dalās pārdomās, kuras Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” aktivitātes viņam pašam šķiet visvērtīgākās, un pastāsta, kas ir viņa dzīves skolotāji. Sarunas nopietnākajā daļā tiek apspriestas aktualitātes – sabiedrības daļas uztraukums par valsts svētku kampaņu Rīgas domē un arī par krievu valodā paustu aicinājumu vakcinēties. Renārs atzīst, ka ir kļuvis diplomātisks, tomēr viņam ir savs izsvērts viedoklis par krievu valodas lietošanu Latvijā. Protams, tiek skarta arī vakcinācijas tēma, un, lai arī Renārs iestājas par to, ka jāpaļaujas uz epidemiologiem un ārstiem, saruna noved pie līdzcietības un empātijas tēmas, kuru savā filmā “Hekabes jautājums” skar arī pēdējā raidījuma “Kultūrdeva” viesis – režisors Pēteris Krilovs, par filmas varoņiem izvēloties satiksmes negadījumā smagi cietušo mūziķi Rolandu Ūdri un viņa sievu Ilonu Balodi. Līdzcietību gluži kā muskuli ir iespējams uztrenēt, ir pārliecināts Renārs Kaupers. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Uz “Kultūrdevas” raidieraksta 14. laidienu tā vadītāja Henrieta Verhoustinska ir aicinājusi mākslinieku Aigaru Bikši, kurš, starp citu, ir radījis Latvijas Televīzijas raidījuma “Kultūršoks” galviņu ar citplanētieti – tautumeitu. Tēlnieks Aigars Bikše zināms pēc dažādām skulptūrām publiskajā telpā, piemēram, “Divi Raiņi” pie Nacionālās bibliotēkas un milzīgās medmāsas skulptūras “Mediķi pasaulei”, kas vēl nesen stāvēja pie Nacionālā mākslas muzeja. Aigars Bikše ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Saeimas deputāts no apvienības “Attīstībai/Par!”.  Pēdējā laikā Aigars sacēlis šūmēšanos kultūras cilvēku burbulī, vēršoties pret savu priekšnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektoru Kristapu Zariņu. Viņš vaino rektoru mēģinājumos ietekmēt viņa kā Saeimas deputāta balsojumu par grozījumiem Augstskolu likumā un draudiem iespaidot Bikšes pozīciju akadēmijā, kad mākslinieks atteicās piekrist rektora ierosinājumam. “Kultūrdevas” podkāsts uzdeva jautājumus par radušos situāciju arī pašam LMA rektoram. Bikšes minēto sarunu Zariņš atteicās komentēt, jo “kā zināms, profesors Bikše ir iesniedzis lūgumu izvērtēt manu un profesora Bikšes sarunu  LMA senātam, LMA šķīrējtiesai un LMA ētikas komisijai. Tādēļ, koleģiālu iemeslu vadīts, nevaru komentēt visus jūsu uzdotos jautājumus, pirms LMA šķīrējtiesa ir pieņēmusi lēmumu.” Kristaps Zariņš arī apgalvo, ka “ar profesoru Bikši esam seni kolēģi un sarunas par mākslu, kultūru un izteikšanās brīvību ir iemesls kaislīgām diskusijām. Vēl nesen, pirms četriem gadiem bijām konkurenti LMA rektora vēlēšanās. Profesors Bikše ir teicams un laikmetīgi domājošs tēlnieks.” Šo pēdējo Zariņa izteikumu Aigars Bikše podkāstā komentē: “Man arī ļoti patīk Kristapa Zariņa glezniecība, pat neraugoties uz to, ka viņš izteicis man draudus.” Vēl podkāstā Bikše pārdomā pēdējā laika agresiju un pat vandālismu pret laikmetīgās mākslas objektiem publiskajā telpā. No tā kādreiz cietis arī pats Bikše – savulaik Jaunpilī nodedzināta viņa lielformāta skulptūra "Jaunava Marija ar bērnu". Mākslinieks salīdzina šādu reakciju ar mākslas aktu un saka, ka “atrāvums starp tiem, kas ir laikmetīgās mākslas izpratēju lokā, un cilvēkiem, kuri par to neinteresējas, – tā ir milzīga plaisa”. Šo plaisu palīdzētu likvidēt Laikmetīgās mākslas muzejs, kuru cilvēki apmeklētu kopš bērnības. Bet tikmēr “publiskā māksla ir kā vakcīna sabiedrībai. Tu izej ielās un ieraugi varbūt kaut ko sev nepieņemamu… Brektes murālis ir atstājis arhetipisku nospiedumu [sabiedrības uztverē]. Visas tās reakcijas – viņi taču mācās interpretēt mākslu!” Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Uz "Kultūrdevas" raidieraksta 14. laidienu tā vadītāja Henrieta Verhoustinska ir aicinājusi mākslinieku Aigaru Bikši, kurš, starp citu, ir radījis Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" galviņu ar citplanētieti – tautumeitu. Tēlnieks Aigars Bikše zināms pēc dažādām skulptūrām publiskajā telpā, piemēram, "Divi Raiņi" pie Nacionālās bibliotēkas un milzīgās medmāsas skulptūras "Mediķi pasaulei", kas vēl nesen stāvēja pie Nacionālā mākslas muzeja. Aigars Bikše ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Saeimas deputāts no apvienības "Attīstībai/Par!".  Pēdējā laikā Aigars sacēlis šūmēšanos kultūras cilvēku burbulī, vēršoties pret savu priekšnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektoru Kristapu Zariņu. Viņš vaino rektoru mēģinājumos ietekmēt viņa kā Saeimas deputāta balsojumu par grozījumiem Augstskolu likumā un draudiem iespaidot Bikšes pozīciju akadēmijā, kad mākslinieks atteicās piekrist rektora ierosinājumam. "Kultūrdevas" podkāsts uzdeva jautājumus par radušos situāciju arī pašam LMA rektoram. Bikšes minēto sarunu Zariņš atteicās komentēt, jo "kā zināms, profesors Bikše ir iesniedzis lūgumu izvērtēt manu un profesora Bikšes sarunu  LMA senātam, LMA šķīrējtiesai un LMA ētikas komisijai. Tādēļ, koleģiālu iemeslu vadīts, nevaru komentēt visus jūsu uzdotos jautājumus, pirms LMA šķīrējtiesa ir pieņēmusi lēmumu." Kristaps Zariņš arī apgalvo, ka "ar profesoru Bikši esam seni kolēģi un sarunas par mākslu, kultūru un izteikšanās brīvību ir iemesls kaislīgām diskusijām. Vēl nesen, pirms četriem gadiem bijām konkurenti LMA rektora vēlēšanās. Profesors Bikše ir teicams un laikmetīgi domājošs tēlnieks." Šo pēdējo Zariņa izteikumu Aigars Bikše podkāstā komentē: "Man arī ļoti patīk Kristapa Zariņa glezniecība, pat neraugoties uz to, ka viņš izteicis man draudus." Vēl podkāstā Bikše pārdomā pēdējā laika agresiju un pat vandālismu pret laikmetīgās mākslas objektiem publiskajā telpā. No tā kādreiz cietis arī pats Bikše – savulaik Jaunpilī nodedzināta viņa lielformāta skulptūra "Jaunava Marija ar bērnu". Mākslinieks salīdzina šādu reakciju ar mākslas aktu un saka, ka "atrāvums starp tiem, kas ir laikmetīgās mākslas izpratēju lokā, un cilvēkiem, kuri par to neinteresējas, – tā ir milzīga plaisa". Šo plaisu palīdzētu likvidēt Laikmetīgās mākslas muzejs, kuru cilvēki apmeklētu kopš bērnības. Bet tikmēr "publiskā māksla ir kā vakcīna sabiedrībai. Tu izej ielās un ieraugi varbūt kaut ko sev nepieņemamu… Brektes murālis ir atstājis arhetipisku nospiedumu [sabiedrības uztverē]. Visas tās reakcijas – viņi taču mācās interpretēt mākslu!" Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

"Kultūrdevas" raidieraksta jeb podkāsta 13. laidienā Henrieta Verhoustinska uz sarunu aicinājusi kinorežisori un rakstnieci Kristīni Želvi, kura savulaik bija arī Henrietas kolēģe Latvijas Televīzijā un vadīja dažādus raidījumus. Kristīnes režisētā seriāla “Emīlija. Latvijas preses karaliene” sērijas šobrīd var redzēt kino, bet viņas romāns “Grosvaldi” rudens balsojumā ir izvirzīts sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” finālā.  Sarunā Kristīne ar cieņu atbild sava jaunā kolēģa režisora Matīsa Kažas pārmetumiem par to, ka  “Emīlija. Latvijas preses karaliene” ir “mirušais kino”, “kokainas sarunas glītā interjerā”. Viņasprāt, seriāls ir produkts, un tas ir izdevies labs. Kristīne labprāt gremdējas savās atmiņās par romāna “Grosvaldi” tapšanu un par savu draugu, leģendāro multimākslinieku Hardiju Lediņu. Kinorežisore un rakstniece arī dalās pārdomās par to, ko sabiedrībai nodarījusi Covid-19 pandēmija, par feminismu un to, kāpēc Kristīnei iepaticies šausmu kino. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

"Kultūrdevas" podkāsts ir atgriezies pēc garām vasaras brīvdienām, un to turpmāk ik pārnedēļas vadīs "Kultūrdevas" vadītāja Henrieta Verhoustinska. "Kultūrdevas" podkāstā izdevies notvert vienu no aizņemtākajiem cilvēkiem Latvijas kultūrvidē. Aktieris Juris Žagars, kopš kļuvis par Dailes teātra direktoru, ietiepīgi izrādes sauc par produktiem. Viņš filmējas amerikāņu "Netflix" spiegu trillerī un uzsver, ka “teātris notiek tad, kad kāds to skatās, nevis tad, kad tas tiek radīts”. Žagars noraida apzīmējumu “nekomerciāls teātris” kā komplimentu – tas esot teātris savam priekam. Īsts teātris nevarot būt nekomerciāls. Podkāstā visai skarbs Juris Žagars ir arī, izsakoties par atlaistajiem aktieriem, un ir pārliecināts, ka uzvarēs procesu pret aktrisi Sarmīti Rubuli, lai gan ar tiesas spriedumu ir lemts bijušo Dailes teātra aktrisi atjaunot darbā un piedzīt no teātra par labu viņai prāvu kompensāciju. Vienlaikus Dailes teātra direktors atzīst, ka ir piesaistījis ārštatā psihoterapeitu, jo “es neprotu risināt emocionālas problēmas”. Savukārt kā Cēsu Mākslas festivāla vadītājs Juris Žagars ir pārliecināts – tas, kas notiek ar un ap Kristianu Brekti viņa sienas gleznojuma sakarā, ir pilnīgs sviests, bet pie tā daļēji vainojami paši mākslinieki, kuri par maz runā par laikmetīgo mākslu. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

“Drosme, drosme ir mūsu degviela!” podkāsta izskaņā skaļi saka aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, bet saruna ir teju par visu pēc kārtas, gan par sevis apzināšanos kā brendu “Rēzija Kalniņa”, par spēju būt dažādai – gan vadīt un veidot mūzikas un drāmas telpu “Oratorio”,  gan būt režisorei, par to, ko viņai nozīmē sadarbība kā aktrisei ar režisoru Viesturu Kairišu Dailes teātrī, par to, ko vēlētos mainīt Mārupē kā pašvaldības deputāte, par to cik svarīgi ir sabiedrību saliedēt lūgšanā, nevis šķelt ar sertifikātu (Covid-19 sertifikāti — aut.) pieprasījumu un par to, kas gaidāms nākotnē un pie kā Rēzija strādā šobrīd, klausieties jaunākajā raidierakstā!   Lai savilktu mazu pandēmijas gada vai sezonas bilanci, šķiet, ka nav nepieciešams uzskaitīt to, kas paveikts, bet reizēm tomēr ir vērts to izdarīt. Sezonas laikā Kristīne Komarovska “Kultūrdevā” tikusies ar viesiem 40 kultūrrandiņos, bijusi producente 20 sezonas raidījumiem, izveidojusi 11 "Kultūrdevas" raidieraksta epizodes, bet tie ir skaitļi, kas nekad ne nieka neizteiks to, cik daudz kopības un vienotības sajūtas ir bijis ar visiem, kas šajā nozarē strādā, kas to veido un dzīvo, lai radītu, uzturētu kultūras pulsu. Rēzija Kalniņa uztur ne tikai kultūras un teātra pulsu jau vismaz pāris desmitgades, bet pirms gandrīz gada radīja arī kultūras telpu, kurā jebkuram aktierim un māksliniekam ļauts būt pašam – kopā ar vīru, diriģentu Aināru Rubiķi un domubiedriem izveidota mūzikas un drāmas telpa “Oratorio”, kas vēl pavisam neilgu laiku bijusi atvērta apmeklētājiem, bet jau šobrīd ir kļuvusi par vietu, kur tiek veidotas jaunas teātra formas, saplūst aktieri no dažādiem teātriem un tiek būvēts tilts starp latviešu un krievu teātra auditoriju, vismaz Rēzija Kalniņa tā cer un uz to iet. “Oratorio” jau tūliņ sāks atzīmēt savas pastāvēšanas pirmo gadadienu, un Rēzija Kalniņa stāsta par plāniem, koncertiem, teātra izrādēm un uzvedumiem, kas tapuši un būs pieejami skatītājiem šovasar un rudenī. Par sezonu Dailes teātrī Rēzija stāsta, ka ir priecīga par sadarbību ar Viesturu Kairišu un atzīst, ka ilgu laiku ir dzīvojusi aizspriedumos, standartos un attieksmēs pret konkrētiem cilvēkiem, arī režisoru Viesturu Kairišu. “Mana sastapšanās ar viņu notika izrādē “Smiļģis”, man otrajā cēlienā ir maza, epizodiska loma, kaut gan tā ir liela personība, ko es spēlēju – Lilija Štengele. Es sajutu Viesturā ļoti radniecīgu dvēseli, ka viņš arī ir lidotājs, meklētājs, ideālists un viņš ir ar ļoti labu, kaut kādā ziņā sarkastisku, satīrisku humoru, bet ar ārkārtīgi lielu cilvēku mīlestību. Viņš nav iemīlējies sevī, viņš iemīlās aktieros, procesā, idejā, manuprāt, tas ir kaut kas līdzīgs Smiļģim, Rainim, tā kā virscilvēks.” Rēzija izsaka vēlēšanos, kaut Dailes teātra trupa spētu saliedēties zem Viestura Kairiša spārna jeb piramīdas, kur viņš ir augšgalā kā idejas nesējs, nevis nodarbotos ar ambicioziem pašmērķiem, bet būtu ar vienu ideju un rādītu Dailes dvēseli. Aktrise nav jutusi smakšanu, dzīvojot bez skatītājiem šajā pandēmijas laikā, bet turpinājusi darīt, radīt un strādāt, tiesa gan, atzīst, ka bailes esot izjutusi, bet tic, ka šis laiks ir bijis svētība un absolūti nepieciešams, kā poga “MIERS”, kas šajā laikmetā nospiesta “no augšas”, kad kapitālisms agonējis un patērētāju sabiedrības iezīmes sasniegušas savu augstāko virsotni. Par pandēmijas radīto sabiedrības šķelšanu, runājot par dalīšanu vakcinētajos, izslimojušos un sertifikātu ieviešanu, Rēzija izsakās skarbi un aicina nebūt kalpiem saimniekam, kas izmanipulēti un savesti ragos, bet galvenokārt cilvēkiem vienam pret otru. Arī “Oratorio” izrādes varēs apmeklēt kā viena, tā otra sabiedrības grupa, sekojot valstī ieviestajiem noteikumiem. Par Dziesmu un deju svētkiem e-vidē gan Rēzija ir skarba un uzskata, ka ir jāpagaida, kamēr viss norimst un jātiekas Mežaparka estrādē, kā pienākas. "Kultūrdevas" podkāstā arī citas tēmas – par kopīgu sabiedrības lūgšanu, par drosmi un par iziaicinājumiem, par plāniem drāmas un mūzikas telpā “Oratorio”, par gatavošanos Imanta Kalniņa operas “Matīss – kausu bajārs” pasaules pirmatskaņojumam gada nogalē. Monumentālais opuss trijos cēlienos komponista bibliotēkā nogulējis 17 gadus, bet, atzīmējot Imanta Kalniņa 80. jubileju, to decembrī plānots atskaņot Liepājā, Rēzeknē, Rīgā – projekta idejas līdzautore un inscenētāja ir Rēzija Kalniņa, muzikālais vadītājs un diriģents Ainārs Rubiķis, un uzaicināti piedalīties ir gan “Sinfonietta Riga”, kamerkoris “Ave Sol”, gan solisti Raimonds Bramanis, Viktorija Pakalniece, Rihards Mačenovskis, Jānis Apeinis un daudzi citi. ””Kultūra dziedē!” – bija vārdi, kas man skanēja galvā janvāra beigās, sākot veidot "Kultūrdevas" raidierakstu, kas ar šo 11. epizodi, noslēgs pirmo podkāsta sezonu. Arī šis podkāsts ir bijis sava veida dziedinātava, domnīca un satikšanās vieta sarunām ar mediķi, raidījumu vadītāju, filmu režisorēm, radošo direktori, mācītāju, kontemplācijas skolotāju, koncertzāles vadītāju, dziedātājiem, laikmetīga mākslas centra vadītāju un mani, bet skaidri izjūtot visu klausītāju klātbūtni, kas, kā rāda mūsu statistikas dati, ir bijuši no puspasaules, ieskaitot Apvienotos Arābu Emirātus, ASV, kā arī Eiropas Savienības valstīm. Paldies visiem par to! Nepacietībā ievilksim elpu un baudīsim vasaru, kultūru, kas solās līt pāri malām!” aicina Kristīne Komarovska.

Jūnija pirmajā Kultūrdevas raidierakstā Kristīne Komarovska sarunājas ar kontemplācijas skolotāju, integrālās izglītības institūta direktoru un vairāku dažādās valodās izdotu grāmatu autoru Juri Rubeni, kurš nesen klajā laidis savu jaunāko grāmatu “Starp divām bezgalībām” un pats to raksturo kā, iespējams, savu personiskāko grāmatu, kas tapusi ilgu garīgo meklējumu un atradumu ceļā. Saruna par kultūras un mākslas lomu cilvēka dzīvē un pieredzi, ko tā sniedz cilvēkam un viņa dvēselei, kā arī par to, kā būt atvērtam un ļauties pārmaiņām savā garīgajā izaugsmē, piekopjot prakses, kas veicina cilvēka izaugsmi. Juris Rubenis aizvadījis visai darbīgu gadu un pēdējos mēnešus, kas saistīts ne vien ar to, ka punkts pielikts grāmatas “Starp divām bezgalībām” tapšanai, bet arī to, ka Lūžņā, no kurienes Juris pieslēdzas raidierakstam, norit aktīva darbība, lai atsāktos klātienes semināri. Jura Rubeņa ikdiena ir visai aizņemta dažādās lekcijās un semināros, ko viņš vada digitāli, bet mirklī starp tiem – saruna par klusumu un mūziku Jura dzīvē, kā arī par robežām un garīgumu, kultūras uzdevumiem cilvēka dzīvē. Juris Rubenis stāsta, ka pandēmijas gadā daudz klausījies mūziku Spotify un vēlreiz novērtējis mūzikas kā fenomena pastāvēšanu vispār, bet atzīst, ka nav ļāvies digitālajiem kultūras risinājumiem, piemēram, baudīt teātri, koncertus un citus kultūras notikumus internetā. “Klusums ir skatuve, uz kuras var notikt jebkas. Iekšējs stāvoklis, kurā es beidzot esmu spējīgs uztvert un dzirdēt, kas notiek. Tas ir jaudīgākais rīks pasaulē,” kādā mirklī sarunas gaitā Juris saka Kristīnei. Par klusuma periodiem un to nozīmi, kā arī spēju sadraudzēties ar klusumu šajā laikā aizdomājās ne vien kultūras pārstāvji, kuri tā vai citādi cieta klusumu. Ne tikai iekšēju robežu pārskatīšana un ārējo aizvēršanās, bet daudzi citi jautājumi gluži kā tornado izgājuši cauri daudzu cilvēku dzīvēm pandēmijas gadā. “Laba māksla ir dzimusi no intensīvas dvēseles pieredzes māksliniekā, un laba māksla pamodina manu dvēseli,” par mākslu un māksliniekiem saka Juris Rubenis un sarunas nobeigumā iesaka vērtīgas grāmatas, kuras izlasīt, baudot vasaru. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Eirovīzija, homofobija un būšana par mācītāju ir šī, devītā, Kultūrdevas podkāsta trīsvienība. Vai mākslinieka būtība ir spoguļot sabiedrību vai tās daļu, vai jābūt par skaidras nostājas paudēju? Un ko darīt, kad tevi nesaprot un mēģina nokost no visām malām? Ralfs Eilands dalās savos stāstos. Runājot par aktualitātēm savā ikdienā, Ralfs saka, ka gadu ilgā savā ziņā bezdarbība ir radījusi daudz lielāku nemieru nekā agrākais vāveres ritenis, jo mierā būt ir vēl grūtāk nekā iepriekš. Miera tēma arī viņa jaunākajā singlā ar tādu pašu nosaukumu – “Miers”. Dziesmas, kas radīta kopā ar reperi Edavārdi, video klipā galvenajā lomā redzams Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris, un nesen kā iznākušo klipu sabiedrība uzņēma ar sajūsmu, par ko liecina arī lielais klausījumu skaits "Youtube". Ralfs stāsta, ka kopā ar kultūrtelpu “Hanzas perons” gatavojas arī pilotkoncertiem un pauž neizpratni, kāpēc koncertdarbība nevar atsākties, ja reiz Eiropā šādi koncerti notikuši un ir skaidrs, kādi varētu būt rezultāti, tiesa gan, kā un kad tas varētu notikt Latvijā, un kādi testi būtu Latvijā pirms koncertiem, Ralfs nepaskaidro. Raidierakstā arī temats par Ralfa Eilanda kļūšanu par “mācītāju”, tādejādi paužot protestu pret pandēmijas sākumā spēkā bijušo kārtību, kad varēja notikt dievkalpojumi, bet koncerti ne, kas nu jau pāraugusi tādā kā viņa cerībā un sūtībā jeb vēlmē tikt aicinātam uz kāzām un salaulāt tos, kas to vēlēsies. Ralfs neklusēja un pauda savu viedokli arī pēc “Zelta mikrofona” ceremonijas, kurā redzamie kadri, viņaprāt, neatspoguļoja solidaritāti ar sabiedrību pandēmijas laikā, par ko zina, ka daudzi viņa kolēģi ir, bija un būs neizpratnē. Savu piedalīšanos Eirovīzijā 2013. gadā grupas "PER" sastāvā Ralfs atstājis pagātnē un to vairs īpaši necilā, bet seko līdzi notikumiem šī gada Eirovīzijā, par ko liecina ne tikai viņa ieraksti tviterī pirmā Eirovīzijas pusfināla laikā, bet arī interese par to, uz kurieni tad Eirovīzija dodas. Ralfs saka: “Man pietrūkst tā karnevāla Eirovīzijā, kad bija kāds, par ko kārtīgi pasmieties. Aizdomājos arī, vai Norvēģijas baltais eņģelis ar melno četru kritušo eņģeļu četrotni apzināti ķircinās, vai savu priekšnesumu uztver nopietni. Paklausījos arī Beļģijas grupu “Hooverphonic” un varu teikt, ka viņu koncertu arī Latvijā pēc šīs uzstāšanās var izpārdot.” Ralfs arī izmetis joku, ka ir gatavs skatīties Eirovīzijas pusfinālus un finālu kopā ar kādu par noteiktu naudas summu, jo, kā nekā, to ir piedzīvojis ar visu savu būtību. Runājot par sabiedrības neiecietību un katra sabiedrības locekļa tiesībām būt atšķirīgam, Ralfs pauž nostāju, ka pandēmija gluži vienkārši ir izgaismojusi šo tematu, un ir apbēdināts, ka Latvijā ir ļoti polarizēta sabiedrība, kā arī valda liela neiecietība un homofobija. Vēlot mieru un patīkamu klausīšanos, atgādinām, ka kultūra dziedē. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Astotais "Kultūrdevas" podkāsts jeb raidieraksts ir kā telefonsaruna, kurā iespējams ieklausīties Unas Rozenbaumas domu lidojumā par to, cik viegli vai grūti ir radīt saturu jauniešiem, pieskaramies arī LTV seriālam “Paliec negatīvs”. Aprunājam to, kas viņu aizvedis līdz Londonas Dizaina biennālei, kur viņa kopā ar Reini un Kristu Dzudzilo šogad (jau jūnijā) pārstāvēs Latviju, kā top viņas pilnmetrāžas filmas “Komunalka” scenārijs, kuru plānots rakstīt periodos, kad jābūt pašizolācijā, un kāpēc viņa vēlas būt par tiltu starp latviešu un krievu auditorijām. Par Dizaina gada balvas nominācijām, Latvijas Radioteātri un “Prāta vētru”. Daudz tematu, viena saruna, jo kultūra notiek un sarunas par notikumiem tajā arī dziedē. Runāt par būtisko un radīt prieku, īpaši ļaujot piedzīvot vizuālu baudījumu, ir radošās direktores un režisores Unas Rozenbaumas dzinulis, strādājot un radot paliekošas vērtības, un mainot sabiedrības domu caur savām kampaņām un darbiem, kas tiek darīti reizēm arī vienkārši par prieku sev un citiem. "Kultūrdevas" podkāsts tapa attālināti, mirkli pirms Unai jāprezentē divi savi radošie koncepti, kas nominēti Dizaina gada balvai. Jāpiebilst, ka pirms diviem gadiem Una Rozenbauma par kampaņu #iamintrovert saņēma "Grand Prix" jeb galveno balvu. Sarunā arī ieklausāmies fragmentos no raidījuma “Kultūrdeva” studijas par Latvijas Radioteātra jauno iestudējumu Intara Rešetina režijā pēc Janas Egles stāstu krājuma “Svešie jeb Miļenkij ti moj” un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktores Danas Bjorkas secinājumos pēc pandēmijas gada. Unai Rozenbaumai nu ir sapnis arī iestudēt radio jeb raidiestudējumu, un viņa piekrīt Danas Bjorkas paustajam, ka teātris ir tikai dzīvs un citādi nemaz būt nevar, jo tad tas ir kino. Una arī uzskata, ka Jaunā Rīgas teātra “Aģentūra” nav bijusi līdz galam veiksmīga teātra debija kino, bet Latvijas Nacionālā teātra soļus ar dizaina džemperu un T kreklu izveidošanu uzskata par progresīviem un atzīstamiem. Podkāstā tiek aprunāts arī grupas “Prāta vētra” jaunākais veikums, par ko viņi runāja “Kultūrdevas” studijā – dziesmas “Feels” animācijas video klips, kuru Rozenbauma līdz galam neuzskata par veiksmīgu, bet pašu “Prāta vētru” nosauc par dzīvesprieka strūklaku introvertu viensētā, ko tikpat labi var attiecināt uz viņu pašu. “Vairs nav stilīgi ciest un būt attālinātiem no sabiedrības, jo mēs esam attālināti fiziski. Cilvēki atļaujas būt priecīgi un labi, un to tā attālinātība un mājsēde ir izdarījusi. Inteliģentiem vairs nav jābūt skumjiem,” podkāsta ierakstā secina Una Rozenbauma. Vai tu piekrīti?   Kultūra notiek, kultūra dziedē.  Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Septītā "Kultūrdevas" podkāsta galvenās tēmas ir iespējas jaunajai paaudzei izpausties, koncertu digitalizācija jeb koncertzāle kā televīzija un konkurēšana pasaules mērogā, idejas par to, kādam jābūt Liepājas piedāvājumam konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, kā arī pandēmijas dzīves rāmā ritējuma būtiskākie secinājumi. Es, Kristīne Komarovska, tagadējo Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes locekli, Timuru Tomsonu satiku pirms aptuveni 8 gadiem, kad pati vadīju mūzikas un kultūras žurnālu “Figaro”, bet Timurs Tomsons nule kā bija kļuvis par valsts kamerorķestra “Sinfonietta Riga” direktoru. Abi jauni, abiem knapi pāri 20 un lielas uzticētās lomas. Sarunā atcerējāmies tos, kuri deva iespēju mums veidoties par to, kas esam tagad, un atrast savu aicinājumu, kas rada misijas apziņu šo pēctecību turpināt un pamanīt jaunās tendences, jaunos cilvēkus mākslā, mūzikā un kultūrā tagad. Abi gan vēl uzskatām, ka esam “jaunā paaudze”, bet sajūtam atbildību par to, ka rītdienas kultūrvide jāveido jau šodien katram savas atbildības robežās. Runājot par rītdienas tēmām, raidierakstā saruna par to, kādam ir jābūt Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas piedāvājumam, galvenajiem notikumiem un kādai būtu jābūt jebkuras galvaspilsētas galvenajai misijai, Timura skatījumā. Par šķietamo nākotni, kas kļuva pēkšņa tagadne, ja runā par digitālajiem koncertiem, un ārprātīgi ātrajiem tempiem, kuros nācies iemācīties tik daudz koncertzāles attīstības ziņā, Timurs stāsta ar aizrautību – gan par to, ka “Lielais dzintars” kā pirmā digitālā Latvijas koncertzāle sāk konkurēt pasaulē un izvirzījusi par mērķi audzināt jaunu – digitālo koncertu klausītāju paaudzi, gan par to, ka ar komandu apgūto gada laikā vērtē kā četru gadu mācības, apgūstot bakalaura grādu. Nekādas sūkstīšanās par to, kā ir, tik mierīga samierināšanās ar situāciju un jaunu iespēju saskatīšana tagad, kā arī jaunu plānu būvēšana visai striktā un noteiktā režīmā – par to arī šis “Kultūrdevas” podkāsts. Raidījumā atskati uz Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” Timura Tomsona un Latgales vēstniecības “Gors” direktores Diānas Zirniņas sarunu “Kultūrdevas” studijā 6. jūnijā, 2020. gadā. Vēl ierakstā fragmenti no sarunām “Kultūrdevas” studijā ar modes dizaineri Natāliju Jansoni un komponistu Pēteri Vasku, kā arī Dairas Āboliņas stāsts par Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa būtību un jau redzamajiem Latvijas pilsētu soļiem ceļā uz to. Kultūra notiek, kultūra dziedē.  Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Sestajā ''Kultūrdevas'' raidierakstā, kas veltīts vizuālajai mākslai un tās telpai, kā arī rakstītam vārdam, viesos grāmatžurnāla "Benji Knewman" izdevēja, redaktore, "Zuzeum" mākslas telpas direktore un konceptu dizainere Agnese Kleina. Viņa pati saka, ka jādzīvo tā, lai pietiek puķēm, bet, vai pietiek puķēm un kāpēc pietrūkst mākslas, kad apģērbu veikali vaļā, par virtuālajām pilsētām, ielām, uz kurām atrodas pārtikas bodes, mākslas saloni, muzeji. Šis ir raidieraksts, kurā pārrunājām arī to, kā mainījies un attīstījies grāmatžurnāls "Benji Knewman", kas šogad atzīmēs savu septīto gadskārtu. Pieskārāmies tematam par gudru cilvēku audzināšanu, noskaidrojām, kas ir NFT’s, kas pasaulē apgrozījis miljonus, pārdodot virtuālu mākslu, piedāvējot sertfikātus jeb ciparkodus. Kurp iet māksla, un kā uz to iet gudram cilvēkam? Raidierakstā arī Sandras Kiršbergas veidots sižets par "Zelta ābeli" un grāmatu dizainu, citāts no Alekseja Naumova par to, kas pamatā ir labi dizainētai grāmatai. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Pārvērtēt sevi, pilsētu, kultūru, plānus. "Kultūrdevas" raidieraksta piektās epizodes ieraksts iekrīt laikā, kad visi pie sevis klusi atzīmējam gadu pandēmijā un visapkārt cirkulē teikums “Es vairs nevaru izturēt”, bet mēs turpinām turēt. Iepriekšējos "Kultūrdevas" ierakstos, ja esat sekojuši līdzi, esam pārrunājuši kultūrnorises, un raidījumā “Kultūrdeva” dzirdētais ir rosinājis pārdomām gan mediķi Rafaelu Ciekuru, gan kopā ar “Kultūrdevas” vadītāju Henrietu Verhoustinsku pārrunāti jautājumi par to, vai kultūrtelpā ir par maz kritikas. "Kultūrdevas" raidieraksta trešajā epizodē ar mūziķi Lindu Leen sarunājāmies par laiku, dzīves laikā gūtajām mācībām un atziņu par to, ka satikšanās un būšana kopā ir liela vērtība, bet ceturtā epizode ar režisori Alisi Zariņu skāra tematu par to, vai politkorektuma diskusija kultūrā ir pārspīlēta gluži kā bēgļu krīze Latvijā un kāda ir sieviešu perspektīva kino un citus jautājumus. Mēs turpinām runāt, diskutēt un būt kultūrvidē kopā, veicinot esošu diskusiju attīstību un rosinot jaunas. "Kultūrdevas" raidieraksta piektās epizodes viesis ir pilsētvides pētnieks, tūrisma kritiķis, raidījumu “Ielas garumā,” “Kultūrdeva” veidotājs un LSM.lv autors Mārtiņš Eņģelis. Sarunā ar Mārtiņu Eņģeli aicinām padomāt par saviem atskaites punktiem savu interešu loka attīstībā, skaram pilsētvides jautājumus un apkaimju reģionālisma tematu, tāpat arī pieskaramies Mārtiņa Eņģeļa pētniecības tēmai – Rīgas metro, kas tika skarta arī raidījumā “Ielas garumā”. Raidījumā temati par pilsētas attīstību, skatlogiem kā mākslas platformām, par kultūras formām, kas aizvadītājā gadā pārsteigušas un rosinājušas novērtēt pandēmijas devumu kultūras attīstībai citādā šķautnē. Par to, ko nozīmē Latvijas pilsētu kandidēšana Eiropas ''Kultūras galvaspilsētas 2027'' titulam katrai pilsētai un ikvienam pilsētas viesim, un tūrisma attīstībai kopumā. Raidījumā iekļauti fragmenti no raidījuma “Kultūrdeva” studijas, kur dzirdamas mūziķes Māras Upmanes-Holšteines pārdomas par aizvadīto gadu un vēlmi pārvērtēt savas nākotnes ieceres un apjaust, vietu, kur esam, tāpat arī ieskats Sandras Kiršbergas pētnieciskajā sižetā par Rīgas skatlogu attīstību un to nozīmi mākslas eksponēšanā un dialoga turpināšanā ar garāmgājēju, arī raidījuma “Ielas garumā” sižeta iespēle par to, kā 12 gadus tapa un kāpēc galu galā netika izveidots Rīgas metro. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Podkāsta jeb raidieraksta "Kultūrdeva" viešņa martā ir režisore Alise Zariņa, kura lielākajai sabiedrības daļai palikusi atmiņā ar filmu “Blakus” un neseno dokumentālo filmu “Divas strīpiņas”. Šoreiz sarunas aktuālais jautājums – vai politkorektuma diskusija kultūrā ir pārspīlēta gluži kā bēgļu krīze Latvijā? Raidierakstā saruna par Alises interesi saskatīt to, kā veidojas sievietes perspektīva kino, kas arī ir viņas maģistra darba tēma Kultūras akadēmijā, par nesenajām viedokļu sadursmēm sociālajos tīklos pēc tam, kad bija publicējusi savu ierakstu ar nosaukumu “Sniegpārsliņa un septiņi ētiskie rūķīši", reflektējot par Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa pausto manifestu – septiņiem uzvedības noteikumiem JRT darbiniekiem un skatītājiem. Alise stāsta par savām bažām, veidojot dokumentālo filmu “Divas strīpiņas,” kur vīriešu kārtas aktieri stāsta sieviešu abortu stāstus, atklājot, ka vēlējusies pastāstīt stāstus par sievietēm un abortiem, neievainojot sievietes, kas šos stāstus uzticējušas. Alise saka: “Man nekādā veidā negribējās, lai pār manām varonēm gāžas interneta komentētāju “šļura”. Man gribējās viņas pasargāt, bet pastāstīt pieredzi; ne vienmēr vajag viedokli par otra stāstu, reizēm vajag vienkārši stāstus.” Runājot par valodas spriedzi pateikt domu maksimāli precīzi, ieskanas fragments no rakstnieka Andra Akmentiņa sarunas ar Henrietu Verhoustinsku “Kultūrdevas” studijā, uz ko Alise atbild, ka, viņasprāt, mēs kā sabiedrība, kā cilvēki vēl aizvien meklējam tos, kas spēj uztvert, saķert domas, vārdus visprecīzāk, ko mēs paši nespējam tik labi formulēt. Viena viņas šī gada apņemšanās ir lasīt vairāk savam priekam, nevis darbiem vai projektiem, kur jāiepazīstas ar lērumu literatūras un lasāmo gabalu, tāpēc šo gadu viņa, tāpat kā daudzi Latvijā, iesākusi ar Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc”, bet sapņo reiz atkal pārlasīt grāmatas, kas lasītas agrāk bērnībā, bet jau ar šodienas acīm, lai arī atzīst, ka tas ir arī nedaudz biedējoši. Viņa skaidro: “Bail, ka nāksies vilties, bail, ka tās, kas reiz uzceltas uz pjedestāla, nāksies nocelt, ka tās vairs neuzrunās tik ļoti.” Ierakstā atskats uz raidījuma “Kultūrdeva” fragmentu ar JRT aktieriem Vili Daudziņu un Kasparu Znotiņu, kam seko saruna par politkorektumu kultūrā un vai par to maz ir jāuztraucas Latvijas kultūrtelpā. Alise pauž savu uzskatu, ka diskusija ir pārspīlēta, salīdzinot to ar bēgļu jautājumu Latvijā: “Mēs varam būt valsts, kurā nav bēgļu, bet kurai ir bēgļu problēma, par ko daudzi runā, cilā, baidās, un ar politkorektuma diskusiju ir stipri līdzīgi. Ir bail, ka vispār tiek pacelta tēma, respektīvi, tā reakcija ir “Kuš, kuš, nerunājam par to!” Piemēram, ja veidojas diskusija par to, ka vajadzētu veidot iekļaujošāku mākslu, runāt par minoritātēm un tā tālāk… Reakcija no daļas publikas ir – kāpēc mums par to jārunā, lietas jau tā ir aizgājušas par tālu, kāpēc mēs par to runājam. Tā, it kā saruna pati par sevi būtu kaut kas drausmīgs.” Šie un citi temati raidierakstā, kurš noritēja attālināti, ar sešu kaķu, suņa un kanārijputniņa piedalīšanos. Tātad raidierakstā, kas jādzird! Alises Zariņas foto autors: Artūrs Kondrāts Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne Komarovska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm. 

Kultūrdevas trešajā podkāstā viesojas mūziķe Linda Leen, kura nesen izdevusi jaunu un spēcīgu singlu “Blue Monday”, kas plaši izskanējis mediju vidē un saņēmis daudz pozitīvu atsauksmju un novērtējumu. Podkāstā stāsts par dziesmas “Blue Monday” tapšanu un sajūtām, kas to pavada. Saruna par laiku, dzīves laikā gūtajām mācībām un atziņu par to, ka satikšanās un būšana kopā ir liela vērtība. Mūziķe stāsta, ka slāpst pēc ceļošanas un jūtas iztukšota, jo ierasti ceļo ļoti daudz, bet pēdējos divos gados tālākais sasniegtais galamērķis ir bijusi Liepāja. Viņa ir arī aktīva viedokļa paudēja sociālajos tīklos par dažādiem kultūras procesiem un notikumiem Latvijā, dalās arī savās pārdomās par tēmām, kuru aizmetņi meklējami iepriekšējās divās raidījuma “Kultūrdeva” epizodēs. Ieklausāmies fragmentos no “Kultūrdevām”, kur viesojās Daumants Kalniņš, Maija Doveika un Laura Groza; dzirdēsim Purvīša Balvai nominēto mākslinieku Valda Celma un Amandas Ziemeles pārdomas par to, ko nozīmē Purvīša balva un apbalvojumi kā platformas vispār. Tiek apspriesta tēma par to, kas radies tieši pandēmijas laikā, piemēram, Kārļa Lāča un Aijas Vītoliņas albums “Lācis. Aija. Divatā,” kura aizmetnis meklējams koncertā pirmā pandēmijas viļņa laikā Hanzas peronā. Ieklausāmies fragmentā no Lauras Grozas sarunas “Kultūrdevas” studijā ar Henrietu Verhoustinsku par idejām, nākotni un jaunas formas izrādi, kā arī ieklausāmies Knuta Skujenieka teiktajā par viņa dzejas dzīvošanu caur mūziķiem atkal un atkal. Sarunā arī fragments no kultūrrandiņa ar Māru Upmani-Holšteini, kurā iezīmējas temats par mākslinieka esību aktuālam, būšanu uz viļņa, vēlmi izpatikt vai vienkārši radīt. Linda dalās pārdomās par mūziķa sūtību un savu vēlmi radīt, pieņemšanu un savām pārdomām par māksliniekiem, kas rodas šajā – sociālo tīklu laikmetā. Kā un kur rast piepildījumu, ko dod novērtējums, ko pieprasa laikmets no mākslinieka un kāpēc ļauties būt pašam un varbūt radikāli mainīt nodarbošanos – par to visu šajā epizodē. Linda saka: “Es ceru, ka es atradīšu veidu, kā dzīvot un radīt vienlaicīgi un vēl to visu caurvīt ar tādu laimes sajūtu un harmoniju, jo redzi, kur ir harmonija, tur mākslai ir maz vietas. Tām iekšējām tektoniskajam plāksnēm ir jākustas un jātaisa zemestrīce, lai atbrīvojas tā enerģija, tiem kodoliem ir jāsprāgst, lai tas vilnis pāršalktu pašu sevī, lai tu to vari atbrīvot kaut kādā skaistā mākslas formā.” Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne Komarovska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm. 

Ir klāt otrais raidījuma “Kultūrdeva” podkāsts ar Kristīni Komarovsku. Šoreiz pavisam neierasti – viesos bija raidījuma vadītāja, teātra kritiķe, žurnāliste un filmu autore Henrieta Verhoustinska. Šīs epizodes tēma – vai kultūrtelpā ir par maz kritikas?  Kopumā aizvadītas jau 60 raidījuma “Kultūrdeva” epizodes, no kurām 53 Henrietas vadībā. Podkāstā viņa atklāj, kas ir bijuši atmiņā paliekošākie viesi un citāti; atskatīsimies arī uz to, kā patiesībā notika Henrietas pievienošanās “Kultūrdevai” pēc Mārtiņa Ķibilda došanās mūžībā. Runājam par to, cik viegli vai grūti ir kritizēt kultūru, mākslu un teātri un kādas sekas tas var radīt, kā arī par to, kāds ir labs raidījuma vadītājs. Sarunas laikā atskatījāmies arī uz Henrietas intervijām ar režisoru Alvi Hermani un operdziedātāju Marinu Rebeku, kā arī apspriedām citus dzīves un raidījuma tapšanas aizkulišu mirkļus.  Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne Komarovska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm. 

Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija piedāvā raidījuma “Kultūrdeva” podkāstu jeb raidierakstu. To vada “Kultūrdevas” kultūras randiņu vadītāja un raidījuma producente Kristīne Komarovska. Podkāsts iznāks divreiz mēnesī un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne sarunāsies par aktuālajiem kultūras tematiem. Būs iespējams ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.  Podkāstu “Kultūrdeva” būs iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  Šajā epizodē ielūkojamies pirmajos divos šī gada "Kultūrdevas" raidījumos, kur viesos bija maestro Raimonds Pauls, džeza bundzinieks un producents Māris Briežkalns, režisore Dace Pūce, Jura Podnieka studijas vadītāja, režisore un producente Antra Cilinska, režisore Anna Viduleja, jaunā kulta romāna "Kalendārs mani sauc" autors Andris Kalnozols un grāmatas izdevēju – multimediālo mākslinieku grupas "Orbīta" – pārstāvis, dzejnieks Artūrs Punte. Raidījumi pilnā garumā skatāmi platformā Replay.lv, bet podkāstā dzirdēsiet raidījumu esenci, šoreiz mediķa acīm, jo pirmā “Kultūrdevas” podkāsta viesis ir mediķis Rafaels Ciekurs – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra brigāžu atbalsta centra “Krasts” vadītājs, radio raidījuma "Vesels pieci" veidotājs un pasniedzējs. Pirmajā sērijā meklējam atbildes uz jautājumu, kāpēc Raimonds Pauls nekad nav piedzīvojis “izdegšanu” un ko nozīmē pašam ražot “zaļo enerģiju”. Ieklausāmies, kā sokas ar režiju veselības nozarē jaunajam veselības ministram Danielam Pavļutam (“Attīstībai/Par!”) Rafaela Ciekura acīs, ko savijam ar ieklausīšanos Daces Pūces stāstījumā par to, kāpēc nevajag studēt režiju, bet gan visas citas profesijas, jo mācīšanās dziedējot gan no augstprātības, gan depresijas. Podkāsta otrajā daļā Rafaels ar asarām acīs stāsta par kolēģu atmiņu ainām no barikāžu laika. Ieklausāmies fragmentos no sarunas ar Jura Podnieka studijas vadītāju Antru Cilinsku par operatoriem, kas 1991. gada 20. janvārī devās iemūžināt barikāžu notikumus, un noslēgumā – par kultūru un tās atklājumiem, aizvadītā gada bagātīgo kultūras ražu, par ko liecina 171 albuma pieteikums "Zelta mikrofonam", sīvā konkurence “Muzikālās bankas” finālā un “Boņuka” balvas vairāk nekā 120 pieteikumi. Kultūra notiek, kultūra dziedē.