Savulaik viņš ir bijis gan Lielbritānijas armijas komandieris, gan Latvijā vadījis Satversmes aizsardzības biroju, konsultējis valsts prezidentus. Tagad nodarbojas ar lobēšanu un interešu pārstāvniecību. Krustpunktā Lielā intervija ar Jāni Kažociņu. Ir vairāki iemesli, kāpēc kādā pirmdienā, kad Krustpunktā ir interviju dienas, esam gribējuši aicināt uz studiju Jāni Kažociņu. Gan atklātībā nonākušās eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas elektroniskās vēstules, gan spriedze, kas ir augusi līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tuvojas arī otrā gadadiena kopš pilnā mēroga karadarbības uzsākšanas, un šis karš, kā arī atzinis Ukrainas prezidents, ir iesprūdis.

Latvijas zemnieki, līdzīgi kā lauksaimnieki citviet Eiropa, nolēmuši doties protesta akcijās. Eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka sadarbojusies ar Krievijas drošības dienesta darbiniekiem. Nedēļas aktualitātes analizē žurnālisti: raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "TVNET" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 raidījumu vadītāja Anita Daukšte.  

Problēmas ar Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, aptieku īpašnieku cīņa pret ieceri samazināt uzcenojumu zālēm. Krustpunktā izvaicājam veselības ministru Hosamu Abu Meri (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Libeka un Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode.  

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz valsts finansējumu piešķirt tikai tām skolām, kuras izpilda prasības par minimālo skolēnu skaitu. Kā tās ietekmēs mazās skolas un skolu tīklu kopumā? Krustpunktā analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, Saeimas deputāte Agita Zariņa-Stūre (Jaunā Vienotība), Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos, Mārupes valsts ģimnāzijas direktora vietniece Andžela Sokolova un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. Pašvaldībām ir jāizvēlas, vai tās pašas daļēji vai pilnībā finansē skolas, kur ir maz skolēnu – klasē mācās vien daži bērni, vai arī tās tiek slēgtas. Valsts nodrošinās līdzekļus pedagogu algām tad, ja skolēnu skaits būs pietiekams.  Šis ir ļoti vispārīgs raksturojums finansējuma modeļa maiņai, kuru no septembra grib ieviest Izglītības un zinātnes ministrijas ministrija. No vienas puses, šis princips nav nekas jauns, jo galu galā par mazām skolām runājam jau vairākus gadus. No otras puses, jautājums ir grūts, jo te ir daudz saskaitāmo - gan bērnu un vecāku intereses, gan pedagogu algas, reģionālā attīstība, centralizācija, viss pārējais. Kādi būs ieguvumi, kādi - zaudējumi, ja šīs pārmaiņas tiks īstenotas?   

Otavas konvencija, kas aizliedz nevadāmas kājnieku mīnas, pēdējās nedēļās ir viens no daudz apspriestajiem jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku vadība jau pateikusi argumentus, kādēļ šobrīd izstāšanās nebūtu lietderīga. Pievienošanās vai atteikšanās no šādām saistībām ir Saeimas jautājums, tādēļ kopā ar deputātiem diskutējam par to lietderību. Jāpiemin, ka arī portālā manabalss.lv tiek vākti vēlētāju paraksti par izstāšanos no Otavas konvencijas. Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) un Andrejs Vilks (Zaļo un zemnieku savienība).  

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā daudziem Rietumos atvērās acis par to, ko sagaidīt no šīs valsts, un lika atcerēties arī aukstā kara laikus. Tomēr, vai mēs spējam mācīties no vēstures, veidojot politiku šodien, un vai ir veselīgi vilkt vēsturiskās paralēles? Par vēstures mācībām saruna Krustpunktā ar vēstures zinātņu doktori, Helsinku universitātes pētnieci Unu Bergmani.  

Vilcienu haoss turpinājās arī šonedēļ un nu šī iemesla dēļ ir sākušas arī "ripot galvas". Tikmēr arvien augstākos toņos turpinās diskusija par kājnieku mīnām. Nedēļas notikumus analizējam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītājiem diskutē portāta "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.  

Vairojoties militārajai nedrošībai Ukrainā un pieaugot spriedzei, valsts aizsardzība kļūst par arvien svarīgāku prioritāti. Krustpunktā iztaujājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Agnija Lazdiņa no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Atis Drēziņš no "Latvijas Avīzes".  

Mēs vēlamies, lai politikā iesaistās un darbojas gudri, veiksmīgi un labi cilvēki, tomēr pieredze rāda, ka iešana politikā nereti tiek uzņemta negatīvi, jo partija "uzliek savu zīmogu". Kāpēc? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse, kura pati savulaik aktīvi darbojusies politikā, Latvijas Universitātes asociētā profesore,  sociālantropoloģe Aivita Putniņa, 13.Saeimas deputāte, rakstniece Dace Rukšāne un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, kurš ir vairakkārt kandidējis Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Jau pēc pāris nedēļām Latvijā oficiāli sāksies priekšvēlēšanu laiks, ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Vasaras sākumā vēlēsim Eiropas Parlamenta deputātus un kā vienmēr interesanti, kurus cilvēkus partijas virzīs kā savus saraksta līderus? Tam, kas ilgstoši darbojas politikā, to droši vien nosaka arī iekšējā gaisotne, bet jaunajām partijām un tām, kas nu nav bijušas pārstāvētas, vairāk jādomā, kā pievilināt vēlētājus. Eiropas Parlamentā tas, protams, īpaši svarīgi, jo Latvijai pienākas mazāk nekā 10 deputātu mandātu, un līdz ar to personībām ir izšķiroša nozīme.  Vairākas partijas, kā mēs esam dzirdējuši publiskajā telpā, ir spējušas uzrunāt arī sabiedrībā redzamas personības, un tas izraisījis arī asas diskusijas. Veļas pār šiem cilvēkiem gan atbalsta, gan aizdomu, pārmetumu vilnis. Un šis atgādina Latvijā zināmo faktu: kandidēšana politikā uzliek cilvēkam noteiktu zīmogu. Varbūt pat reizēm kādiem arī uz mūžu, jo politika jau nes līdzi arī noteiktu auru. Kāpēc tā un kā pret to izturēties?

Igaunijas Aizsardzības ministrija pērnā gada nogalē nāca klajā ar militāru stratēģiju Ukrainas uzvarai un Krievijas sakāvei. Tas ir dokuments diskusijām par to, kā sagatavot panākumiem transatlantisko aizsardzību. Tur ir iztirzātas visnotaļ konkrētas lietas, tajā skaitā par to, kāda militārā tehnika ukraiņiem nepieciešama, cik izmaksātu tās saražošana, un, pēc igauņu aplēsēm, ja ASV un Eiropas militārā ražošana darbosies nepieciešamajā tempā, Krievija zaudēs 2-3 gadu laikā. Vai sabiedrotajiem varētu izdoties vienoties par dokumentā minētajām tēzēm, kā tas viss saistāms ar atbalsta kavēšanos Ukrainai šobrīd un NATO brīdinājumiem par to, ka Krievija agri vai vēlu uzbruks tās dalībvalstīm? Krustpunktā analizē Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (Progresīvie), Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Jānis Bērziņš un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.  

Krustpunktā Lielā intervija ar Saeimas deputātu, kādreizējo Madonas novada vadītāju Andreju Ceļapīteru. Pagājušā gada beigās viņu izslēdza no "Jaunās Vienotības", jo viņš nebija gatavs balsot par Stambulas konvenciju, bija arī citas domstarpības. Krustpunktā šoreiz daudz runājam par politiku - gan par to, kā tā tiek veidota, gan to, kāpēc reizēm ir tik grūti vienoties. Droši vien ir arī kādi zemūdens akmeņi, par kuriem mēs tikai nojaušam.  Studijā politiķis - Saeimas deputāts, kas salīdzinoši nesen ir kļuvis par neatkarīgo jeb frakcijām nepiederošo deputātu. Cik daudz viņš pats to ir gribējis? Mediji ziņoja, ka viņš esot pirmais, ko vairāk nekā 20 gadu garajā un mainīgajā partijas vēsturē "Vienotība" esot pati izstūmusi no savas frakcijas rindām. 

Virkne opozīcijas deputātu devušies Ķīnas pilnībā apmaksātā vizītē uz šo valsti, savukārt Latvijas ārlietu ministrs ceļo vien pa Latviju. Aktualitātes Krustpunktā komentē "Re:Baltica" un TV3 žurnāliste Inese Braže, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors un pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Novadu robežas, pašvaldību referendumi, vides jautājumi, kas nu kuram aktuālāk. Krustpunktā izjautājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "LVportals" žurnāliste Inese Helmane un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude.  

Krustpunktā diskutējam par Latvijas mediju radītā satura pieejamību Krievijā. Kamēr esam norobežojušies no Krievijā radītā propagandas mediju satura, vai mums pašiem vajadzētu mēģināt uzrunāt auditoriju šajā valstī un kādam vajadzētu būt saturam? Diskutē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, politologs Andis Kudors, kultūras ministres ārštata padomieks Kārlis Dagilis un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Jaunā Vienotība). Vai Latvijas medijiem vajag uzrunāt krievus, kas dzīvo Krievijā, Baltkrievijā vai citur pasaulē. Par šo jautājumu aizdomājāmies, kad uzzinājām, ka Latvijas Radio jādzēš savi konti no Krievijā populārās "Yandex" platformas. To noteikusi uzraugošā padome. Bet jautājums ir krietni plašāks, nekā konkrētie konti, jo no vienas puses ir karstas diskusijas par krievu valodā radīto saturu Latvijā, tajā pašā laikā zinām, ka vēlme uzrunāt pretējā nometnē esošos ir bijusi aktualitāte vienmēr. Nav šaubu, ka Krievija aktīvi cenšas ietekmēt sabiedrisko domu pie mums, par to arī daudz raizējamies. Vai mums ir jāmēģina darīt to pašu, varbūt esam tikai neliels "pundurītis", kam nav vērts runāt ar "goliātu". Kāda ir Latvijas politika šajā ziņā? 

Cik ilgi vēl turpināsim importēt Krievijas graudus? Par to diskusija ar Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāju Daci Freimani, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Skaidrīti Ābramu (Progresīvie) un Saeimas deputātu, bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu (Apvienotais saraksts).   

Parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu nereti nāk rokrokā ar diskusijām, vai likumu normas pārāk nežņaudz pilsoņu demokrātiskās tiesībās. Šis ir viens no jautājumiem, ko pārrunājam Krustpunktā Lielajā intervijā ar zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru.  

Nedēļas apskatā pārrunāsim Zelenska vizīti Latvijā, to, vai valdībai izdosies vienoties par Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegumu, vai jāizstājas no konvencijas par kājinieku mīnu aizliegumu, kā Zviedrija sūtīs bataljonu uz Latviju un par to, ka pases nodeva tomēr nedubultosies. Iztirzāt nedēļas aktualitātes mums palīdzēs Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un LETA žurnāliste Anastasija Teterenko, kā arī Delfi redaktors Kārlis Arājs.     

Raidījumā Krustpunktā uz žurnālistu un klausītāju jautājumiem atbild Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.  

Jaunie elektrovilcieni nekursē tik labi, kā iecerēts. Un sagaidāms, ka nedienas vēl turpināsies, līdz ar "bērnu slimībām" izslimos visi jau atvestie un vēl gaidāmie vilcieni. Vai valstij ir risinājums, kā vilcienu satiksmi padarīt prognozējamāku un kompensēt pasažieriem radītos zaudējumus, Krustpunktā analizē AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) un Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).    

Novadu reforma vēl nav noslēgusies Varakļānos, Garkalnē, kur par robežām drīz lems Saeima. Garkalnes pagasta sadalīšana cēlusi gaismā domstarpības par kārtību, kā šādi jautājumi būtu jālemj, jo skaidri kritēriji likumā nav noteikti. Vienlaikus tie raisījuši diskusiju par to, cik lielā mērā jautājumos par novadu robežām teikšanai jābūt pašiem iedzīvotājiem. Vai vajadzētu arī iedzīvotājiem referendumā ļaut izlemt, kurā novadā viņi vēlētos dzīvot, analizējam Krustpunktā. Diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs un šīs pašas komisijas deputāts Māris Sprindžuks, viņš arī bijis VARAM vadītājs un Ādažu novada mērs. Garkalnes stāsts īsumā ir tāds: likumā, kas visā valstī mainīja administratīvās robežas, tika noteikts, ka līdz pagājušā gada beigām Ādažiem un Ropažiem ir jāizlemj par Garkalnes piederību, jāpieņem lēmumi, jo Garkalne tika pievienota Ropažu novadam. Ropažos veica iedzīvotāju aptauju, kurā nolēma, ka Baltezera ciems un apkaime un Mārsili būs Ādažu novadā, pārējais - Ropažu novadā. Cilvēki ir izteikuši neapmierinātību, norādot, ka aptaujas nav bijušas ar pilnīgi skaidriem nosacījumiem. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka vairāk Garkalnes vajadzēja nonākt Ādažu novadā. Katrā ziņā Ropaži lēmumu ir pieņēmuši, bet Ādaži gaida šos nosacījumus un skaidrību, kurai jābūt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas būs jau 2025. gadā. Galu galā kad lēmums par Garkalnes piederību tiks pieņemts un kurš to izdarīs? Un vai ir iespējams, ka Garkalne paliek viens veselums pie vienas vai otras pašvaldības? 

Emocijas mainās. Mums nav iespējams tikai dusmoties, priecāties vai tikai satraukties. Pat uz vislielāko netaisnību raugoties, ļaudis ar laiku pierod. Jautājums, vai var sarast ar karu, vai iespējams no tā norobežoties un ko darīt, ja reizēm labā perspektīva zūd. Dramatiskie kadri gadumijā no Ukrainas un tagad gandrīz katru dienu, arī šorīt, atkal un atkal daudzos ir uzjundījuši bezspēcīgas dusmas, kā ar šo lai sadzīvo. Kā ar šo sadzīvo TV 3 žurnāliste Ieva Vārna, kura daudz dara, lai Latvijā redzētu un dzirdētu to, kas Ukrainā notiek.    

Šonedēļ noslēdzas parakstu vākšana par referenduma sarīkošanu pret partnerības institūta ieviešanu Latvijā; daudzi vilcienu pasažieri šajās dienās palika uz perona, jo jaunie vilcieni pievīla. Gada pirmās nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš.  

Kāpēc līdzšinējā vadītāja vairs neturpinās darbu Valsts ieņēmumu dienestā, par izdarīto, par aktuālo un iecerēm Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Ievu Jaunzemi. Jautājumus kopā ar raidījuma vaditāju uzdod raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane.  

Latvijai tāpat kā visai Eiropai jādomā par zaļākas enerģijas ražošanu, tomēr, piemēram, vēja parku ierīkošanas plāni bieži saskaras ar iedzīvotāju pretestību. Vai un kā attīstīt vēja enerģijas ražošanu Latvijā, salāgojot ekonomiskās un iedzīvotāju intereses, Krustpunktā analizē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis un vadītājs Toms Nāburgs, AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis un iniciatīvas "Par labāku praksi vēju parku izbūvei Latvijas mežos" pārstāvis Armands Broks. Sākoties karam Ukrainā, mums nācās pieņemt ļoti grūtus lēmumus, viens no tiem bija atteikšanās no Krievijas gāzes. Patiesībā jau pirms kara Krievija parūpējās, lai mums tā situācija šķistu draņķīga. Gāzes cenas ilgāku laiku kāpa, tas arī ietekmēja tālāk visu enerģētisko sektoru. Bet līdz ar kara sākšanos un it īpaši mazliet vēlāk strauji kāpa ne tikai gāzes, bet arī citu resursu, tajā skaitā elektrības cenas. Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā, šķiet, bija krīze. Steidzami arī tika meklēti alternatīvie risinājumi un  pastiprinātā uzmanības fokusā arī nonāca vēja parku izbūve. Salīdzinoši Latvijā noteikti to nav daudz. Tagad tiek strādāts gan pie parka izbūves valsts mežos, Baltijas jūrā, ir runa par valsts projektiem, protams, arī privātām iniciatīvām. Te arī parādās lielās pretrunas: sociālajos tīklos ir aktivizējušies iedzīvotāji, kuru dzīvesvietām tuvumā parki tiek projektēti, ir sākusies parakstu vākšana pret to izbūvi. Kas tad notiek ar šo vēja enerģijas ražošanu Latvijā - būs vai nebūs, spēsim sabalansēt visas intereses  un kādas ir prioritātes?

Redzot karu Ukrainā un to, kā tās pilsētu iedzīvotājiem nākas slēpties Krievijas uzbrukumu laikā, daudzi uzdod jautājumu: kāda ir situācija ar bumbu patvertnēm Latvijā? Rīgā šobrīd ir apzinātas 355 vietas, kur šādas patvertnes varētu būt, tomēr valstij kopumā nav skaidras politikas šai jomā. Kādi ir plāni gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā, vai valstī ir regulējums, kā šādas vietas ierīkot? Krustpunktā diskutē Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Valsts ugunsdzēsības unglābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs un Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.  

Gada notikumu apskats. Kāds bijis šis gads iekšpolitikā, ārzemēs, ekonomikā, kultūrā un sportā? Notikumus apkopojuši Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālisti. Krustpunktā tos analizē eksperti. Raidījuma viesi: SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš, kultūras žurnālists, komponists, Smiltenes kultūras centra vadītājs Edgars Raginskis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis un žurnālists Raimonds Rudzāts. Aktualitātes iekšpolitikā apkopojis Jānis Kincis, ārzemju ziņas pārskatījis Rihards Plūme, ekonomikas aktualitātes - Zane Eniņa un Aiga Pelane, kultūras - Ieva Puķe un sporta - Mārtiņš Kļavenieks.  

Krustpunktā iztaujājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un Latvijas Radio 1 raidījumu vadītājs Elvis Jansons.  

Lai arī labi apzināmies, ka tepat līdzās ir agresorvalsts Krievija, kas ir uzsākusi nežēlīgu karu, bizness ar šo valsti Latvijā "rullē". Vai ir iespējams ko darīt, lai apturētu kara mašīnas finansēšanu ar mūsu pašu naudu? Krustpunktā analizē organizācijas "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs, Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas un satikmes minisrs Jānis Vitenbergs. Gadam noslēdzoties, daudzi liek kopā skaitļus, lai tad saprastu, ko gads nesis, kāda ir bilance, ko mums jāņem vērā nākamajā gadā. Starp daudziem mērāmajiem indikatoriem viens ir tāds itin sāpīgs. Proti, Ukrainā joprojām turpinās brutālais karš, un kopumā situācija gada laikā ļoti būtiski arī nav mainījusies, kas būtiski ietekmē savukārt mūs Latvijā. Kopš kara sākuma esam ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Pamatīgi tās droši vien izjūt tādi uzņēmumi, kā "Latvijas dzelzceļš" vai "Latvijas gāze", kuru bizness savulaik ļoti cieši bija saistīts ar Krieviju. Esam arī spējuši spert nozīmīgus soļus, dārgāk par to maksājot. Bet pēdējā laikā arvien biežāk nākas secināt, ka ir bizness, kas ne tikai turpina "rullēt", bet līdz ar karu pat ir ieguvēji. Mēs joprojām paši pelnām un palīdzam arī Krievijai segt tās izdevumus. Vai nav pienācis laiks rīkoties izlēmīgāk? 

Krustpunktā Lielā intervija ar Lutera akadēmijas docenu, teoloģijas doktoru Gunti Kalmi. Otrajos Ziemassvētkos saruna ar cilvēku, kuram kristietība ir dzīves saturs, arī viņa zinātnisko interešu spektrs variē no kristietības līdz Latvijas militārajai vēsturei. Viņš ir emeritēts mācītājs, kurš daudz rakstījis ne tikai kristietību, bet arī par latvietību, tautas pašapziņu un sarakstījis arī grāmatu par latviešu karotprasmi.

Evijas Siliņas vadītajai valdībai aprit pirmās simt darba dienas; lēmums par jaunu pasu izsniegšanu raisījis ļaužu neizpratni, bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam piespriests reāls cietumsods. aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, TV24 raidījumu vadītājs Romāns Meļņiks un Latvijas Radio Ziņu dienesta raidījumu vadītājs Kristaps Feldmanis.  

Par valdības darbu, padarīto un iecerēm Krustpunktā izvaicājam premjerministri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība). Jautājumuskopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un portāla "TVNET Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.  

Riskam pakļautie bērni pazūd "caurumā" starp valsts un pašvaldības sistēmām. Kā to labot? Kā laikus ieraudzīt bērnu, kuram jāpalīdz, un nodrošināt, lai visās pašvaldībās ir pieejams minimālais pakalpojumu grozs jauniešiem? Un kā sakārtot sistēmu, lai palīdzētu gan bērnam, gan viņa ģimenei? Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte un Rīgas domes Labklājības departamenta piedalīsies Sociālo pakalpojumu nodaļas ģimenēm un bērniem vadītāja Līga Tetere. Raidījums Krustpunktā viesojas pie kolēģiem "Dod pieci" stikla studijā, lai runātu par to, kā palīdzēt jauniešiem, kas nonākuši riska zonā. Jau iepriekš raidījumā esam runājuši, kā Latvijā spēj vai nespēj palīdzēt tiem jaunajiem cilvēkiem, kas dzīvē nokļūst uz riskantāka ceļa, kas sāk darīt pāri sev, citiem, apkārtējiem rada grūtības. Pirms nedēļas bija diskusija par Naukšēnos likvidēto sociālās korekcijas centru un iecerēm veidot krietni labāka alternatīva Latvijā. Bet, runājot par sistēmu, mums atkal un atkal nākas atzīt, ka viena no lielākajām problēmām ir tā, ka mēs pārāk bieži nespējam palīdzēt tad, kad grūtības tikai parādās. Kāds bērns agresīvs, sāk lietot apreibinošus līdzekļus, klaiņo - mēs vai nu nezinām, reizēm arī negribam, nespējam iesaistīties laikus. Kad ir jau pavisam grūti, reizēm arī palīdzēt kļūst pat neiespējami. Kāpēc tā, ko darīt, lai šo situāciju mainītu?

Veselības kārtējo reizi mēģina samazināt medikamentu cenas. Vai šoreiz tas izdosies un kā tas varētu ietekmēt aptieku tīkla darbu, Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča un Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ilona Lošaka.  

Lai kā gribētos domāt, ka Latvijā pieskatītam un aprūpētam jābūt ikvienam bērnam, tomēr arvien uz ielas arvien nonāk jauni nepilngadīgie. Ar tā sauktajiem ielu bērniem nodarbojas biedrība "Resiliences centrs", kura valdes locekli Kārli Mednieku iztaujājam Krustpunktā.  

  Labas ziņas vakar, 14. decembrī, vakarā pienāca no Briseles, kur Eiropas Savienības valstu līderi vienojās par sarunu uzsākšanu par Ukrainas un Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ne tik labas ziņas pienākušas šorīt, kad Ungārijas līderis Viktors Orbāns, kurš iestāšanās sarunu sākšanas lēmumu neizgāza, pametot sarunu telpu, tomēr lēmumu par finansiālu palīdzību Ukrainai ir bloķējis. Tās ir karstākās ziņas, kuras apspriedīsim. Neizpaliks arī citas, piemēram, par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs Parīzē. Un arī to, ka šodien beidzot jaunie vilcieni ir izbraukuši, šķiet, ar visiem pasažieriem. Krustpunktā aktualitātes analizē politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Krustpunktā izvaicājam labklājības ministru Uldi Auguli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un portāla "Delfi" žurnālu satura redaktore Dita Vinovska.  

Ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš Naukšēnu sociālās korekcijas iestādē ir iestājies klusums. Kolēģi no Latvijas Televīzijas savulaik tur atklāja ļoti nepievilcīgu iestādes ikdienu, un atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija neatrada cita risinājuma, kā iestādi slēgt, sakot, ka tur kaut ko salabot vairs nebija iespējams. Bet likvidācija, kā zināms, problēmu neatrisina. Mūsu vidū joprojām bērni, kas zog, lieto narkotikas, izvaro vienaudžus. Mēs arī bieži nemākam palīdzēt un nezinām, ko darīt. Tādu mazgadīgu bērnu šķiet, cietumā uzreiz neliksi, vai tomēr varbūt vajag visus uzreiz likt vienkārši kolonijā, vai kāds cits veids, kā palīdzēt? Kam ir jāaizpilda tukšums, kas izveidojies pēc "Naukšēnu" likvidācijas un cik tālu esam, lai atvērtu jaunu iestādi, kas tiešām palīdzētu jauniešiem? Krustpunktā analizē Pusaudžu resursu centra eksperte Romija Krēziņa, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, Valsts probācijas dienesta Probācijas programmu nodaļas vadītāja Krista Skara un "SOS" bērnu ciematu asociācijas pārstāve Agnese Igaune. Savukārt par jauniešu pieredzi "Naukšēnos" stāsts raidījumā Atvērtie faili.  

Pēdējā laikā pastiprinājušās bažas par to, ka jau tuvākajā laikā var apsīkt naudas plūsma, ko Rietumi atvēl Ukrainas atbalstam. ASV Kongresā nespēj vienoties par palīdzības paketi, kurā ap 60 miljardiem ASV dolāru būtu jāpiešķir Ukrainas atbalstam. Tāpat arī Eiropas Savienības valstīs nav vienprātības par atbalstu gan ieroču iegādei Ukrainai, gan tās atveseļošanai. Šonedēļ notiek Eiropas Savienības valstu vadītāju samits, kur būtu jālemj arī par oficiālu Ukrainas uzaicināšanu iestāties Eiropas Savienībā, bet tā iznākums vēl ir grūti prognozējams. Kā panākt, lai Rietumi neatslābst atbalstā Ukrainai, Krustpunktā analizē Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (Jaunā Vienotība), Aizsardzības ministra padomnieks starptautisko attiecību jautājumos, bijušais aizsardzības ministrs Imants Lieģis un politologs Andis Kudors.  

Savulaik viņš aizgāja no lielas draudzes mācītāja amata un ar kolēģi izveidoja kopienu "Elizeja". Viņš darbojas ar Anonīmo alkoholiķu kustībā. Krustpunktā Lielajā intervijā par politiku un aktuālo sabiedrībā gan Latvijā, gan pasaulē saruna ar teologu Kasparu Simanoviču.    

Latvijai drīz jāsāk izraidīt Krievijas pilsoņu, kas nav pagarinājuši uzturēšanās atļaujas. Krievijas prezidents Putins jau piedraudējis Latvijai ar nepatikšanām. Tikmēr Rietumos spriež, kā novērst nākamo iespējamo karu. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Māris Zanders, "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore un Latvijas reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude un Latvijas TV ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska. Pārskatot ziņu lenti, nešķita, ka šajās dienās būtu kādi ļoti negaidīti notikumi bijuši, drīzāk tiek turpināts iesāktais. Vienalga, vai ir runa par budžeta pieņemšanu, hipotekāro kredītņēmēju atbalstu vai parakstu vākšanu. Bet sociālajos tīklos, šķiet, vislielāko satraukumu raisa ziņas, kas saistās ar Krieviju un draudiem, kas var nākt no turienes. No starptautiskā viedokļa lūkojoties, vispirms bija Vācijas eksperti, kas secināja, ka vispār NATO valstīm ir daži gadi, tad Polijas drošības iestādes vadītājs ir izteicies par dažiem gadiem, kas varētu būt pēc Ukrainas kara, kad Krievija varētu gribēt pamēģināt iebrukt arī NATO teritorijā. Līdzīgas domas ir paudis arī Čehijas prezidents, protams, Ukrainas prezidents. Tātad daži gadi, lai sagatavotos, lai Krievija negribētu mēģināt riskēt iebrukt.

Kad kāds Latvijas politiķis ir tik daudz aprunāts, kā ekspremjers, tagad ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), gan par lidmašīnu reisiem, gan citiem tematiem. Izvaicājam viņu arī Krustpunktā. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVnet" žurnālists Arturs Bikavs un portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Krišjānis Kariņš uzskata, ka mūsu sabiedrībā ir ilgstoši iesakņojusies neticība saviem spēkiem, neuzticība valsts varai un, iespējams, tas saistāms ar kaimiņvalsts ilgstošo ietekmi. Starptautiskajās attiecībās, pēc Kariņa domām, ļoti būtiska ir personīgā klātbūtne un iesaiste jautājumu risināšanā – neatkarīgi no valsts izmēriem. Kariņš sacīja, ja kļūtu par NATO ģenerālsekretāru, darītu visu, lai 31 NATO valsts ietu uz kopīgu mērķi, un tāds karš, kā šobrīd ir Ukrainā, vispār nenotiktu.

Mākslīgais intelekts kļūst arvien gudrāks, vai augstskolas ir gatavas tā nestajām iespējām un izaicinājumiem, Krustpunktā vērtē Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis, Rīgas Stradiņa universitātes prorektors Dins Šmits, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta Viedās specializācijas vienības vadītājs Edvards Francis Kuks un Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods. Apzināmies mēs vai nē, bet mūs ir sasniegusi jaunu realitāte - mākslīgais intelekts-, kura attīstībā tiek ieguldīti milzīgi resursi. Tā ir kļuvusi par ikdienu, un mēs vēl tikai minam, cik ļoti tas ietekmēs katru no mums. Viena no pirmajām jomām, kurai ar šo ļoti nopietni ir jārēķinās jau šobrīd, ir izglītība. Atsevišķi droši vien būtu jārunā par to, kas notiek vispārizglītojošajās skolās, jo šobrīd, kā šķiet, it īpaši vecāko klašu skolēniem ir iespēja piemānīt savus skolotājus, viņiem varbūt to pat nenojaušot. Bet, kā skolas ar to rēķinās, tas ir viens jautājums. Krustpunktā runājam par augstāko izglītību, jo augstskolām izaicinājumi ir abos virzienos. Kā nodrošināt, ka studenta vietā kādus pārbaudes darbus jau nepilda mākslīgais intelekts, gan to, ka arī Latvijas jaunie prāti spēj virzīt uz priekšu šo jauno tehnoloģiju attīstību un piedalīties mākslīgā intelekta evolūcijas procesā. Kā Latvijas augstskolas tiekas šiem izaicinājumiem galā?

Rīdzinieku skaits pēdējo 30 gadu laikā ir samazinājies par aptuveni trešdaļu, un diemžēl šī tendence saglabājas arī pēdējos gados, kamēr kaimiņos, Viļņā un Tallinā, ir labāki rādītāji gan dabiskajā demogrāfijā, gan to cilvēku skaita ziņā, kas pārceļas dzīvot uz galvaspilsētu. Kā Rīgu padarīt pievilcīgu dzīvošanai; vai sākt ar esošās pilsētvides uzlabošanu vai jaunu mājokļu celtniecību un kas būtu maināms satiksmē, kura ir būtisks faktors pakalpojumu pieejamībā, bet vienlaikus arī var kalpot arī kā vidi degradējošas elements? Krustpunktā diskutē Rīgas domes deputāte Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone (Jaunā Vienotība), pilsētplānotājs un izpilddirektors atvērto inovāciju kustībā "VEFRESH" Viesturs Celmiņš, Saeimas deputāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts) un stratēģiskās plānošanas eksperts Gatis Pāvils.  

Eiropas Savienība ir nogurusi no kara Ukrainā - to dzird arvien biežāk, un izskan arī brīdinājumi par to, ka nākamais gads būs smags. Ukrainai trūkst artilērijas lādiņu, Eiropas Savienība nav varējusi izpildīt solījumus par to piegādi, kamēr Krievijas agresorvalsts apgādē tās sabiedrotie ir bijuši krietni naskāki. Arī vēlēšanās atsevišķās Eiropas Savienības valstīs uzvar spēki, kas Ukrainai nesimpatizē. Par Eiropas Savienības ārpolitiskajiem izaicinājumiem un iekšējām grūtībām Krustpunktā Lielā intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Ivaru Ijabu. „Sajēga nāk, bet pārāk lēni,” tā par patiesās situācijas izpratni par Krievijas draudiem Eiropas valstu apziņā norāda Ivars Ijabs. Viņš atzīst, ka ir jāsaprot, ka pilnīgas vienotības atbalstā Ukrainai nebūs un būs jāmeklē jaunus sadarbības formātus. Ijabs sacīja, ka patiesā situācija varētu noskaidroties nākamnedēļ, kad par ilgstošu finansiālu Eiropas atbalstu Ukrainas budžeta deficītam plānots runāt Eiropas padomē.

Vakar, 30. novembrī, pēc vairāku stundu debatēm Saeima ratificēja Stambulas konvenciju. Diskusijām vajadzēja septiņarpus gadus no brīža, kad toreizējais labklājības ministrs dokumentu Latvijas vārdā parakstīja, līdz Saeima to ratificēja. Tagad ir grūti pateikt, cik un kā konvencija tiks izmantota Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās, bet tām drīzumā vajadzētu uzņemt apgriezienus, jo parādās jau pirmie partiju kandidātu vārdi. Aktualitātes Krustpunktā analizē politologs, neatkarīgs pētnieciskais žurnālists, uzņēmējs Dāvids Zalāns, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un žurnālists Raimonds Rudzāts.    

Trauksme zivsaimniecības nozarē, PVN likme augļiem un dārzeņiem. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un portāla "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš.  

Eiropas platuma sliežu būvniecības projekts ir būtiski iekavējies un, ja līdz 2030. gadam tas nebūs uzbūvēts, tad Eiropas ieguldīto naudu Baltijas valstis var zaudēt. Šī ziņa par "Rail Baltica" grūtībām pēdējās dienās ir daudz aprunāta. Te nav runa par pat dažiem desmitiem miljonu, kā piemēram gadījumā ar P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas būvniecību, šis miljardu projekts. Vai ko tādu vispār pazaudēt Baltijas valstis var atļauties? Kāda ir patiesā realitāte un kādi ir risinājumi un dažādi notikumu scenāriji? Vai "Rail Baltica" apbrauks Rīgu, lai projektu vispār varētu pabeigt? Krustpunktā diskutē Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība).  

Šogad pirmajos trijos ceturkšņos jaundzimušo skaits Latvijā ir par gandrīz 14% mazāks nekā tikpat ilgā laika posmā pagājušajā gadā un ikvienā šā gada mēnesī ir piedzimis mazāk bērnu nekā attiecīgajā mēnesī pēdējo simts gadu laikā. Dzimstības kritums jau tika gaidīts 90. gadu dēļ, kad arī bija "demogrāfiskā bedre", tomēr, vai šis kritums varēja būt mazākas un ko var darīt, lai situāciju mainītu? Pašreizējās valdības deklarācijā demogrāfijas problēmu risināšana nav īpaši izvērsta. Vai mums ir plāns un politiskā griba kaut ko mainīt? Krustpunktā analizē Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība), Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes doktora grāda kandidāte Elza Lāma un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.  

90. gados viņš bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā, bija premjers, tad ārlietu ministrs, vadīja lielāko partiju valstī "Latvijas ceļš". Krustpunktā runājam par politiku gan šodien, gan 90. gados. Lielā intervija ar Valdi Birkavu.    

Notikumu, kas būtu pārņēmuši informatīvo telpu, šajā nedēļā nav bijis, vienkārši bijušas vairākas interesantas un aktuālas ziņas. Viena no tām - ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu. Aktualitātes analizē Bens Latkovskis, portāla "Neatkarīgā" žurnālists, Raivis Spalvēns, portāla "Delfi" žurnālists un Toms Ostrovskis, "TVNet" galvenais redaktors.  

Tieslietu ministrijas iniciētais partnerattiecību likums gaida, vai tiks savākti paraksti referenduma rīkošanai, bet ne tikai šis jautājums ir ministrijas darba fokusā. Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" redaktore Inese Helmane un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Inflācija ietekmē arī ģimenes ārstu prakses. Ģimenes ārsti ceļ trauksmi, ka naudas trūkuma dēļ var nākties ierobežot pakalpojumus. Kā ilgtermiņā nodrošināt primārās aprūpes finansējumu, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis un Saeimas deputātes Ingrīda Circene (Jaunā Vienotība) un Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība).    

Jau otro nedēļu tiek vākti paraksti, lai sarīkotu tautas nobalsošanu Saeimas atlaišanai. ko īsti vēlas panākt referenduma rosinātāji un kādi ir argumenti par un pret šādam solim, Kruspunktā analizē politoloģe Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Ilga Kreituse, sociālantropologs, RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks un Saeimas deputāti Ainārs Šlesers (Latvija pirmajā vietā) un Andris Šuvajevs (Progresīvie). Latvijā ik četrus gadus notiek Saeimas vēlēšanas, kad mēs dodamies uz iecirkņiem, lai dotu mandātu mūsu izvēlētajiem cilvēkiem pārstāvēt mūsu intereses parlamentā nākamajiem četriem gadiem. Tieši pirms četriem gadiem, 2019. gada novembrī, pēc valsts svētkiem Krustpunktā Lielā intervija bija ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, un raidījuma anotācija vēstīja: "Atlaist vai neatlaist Saeimu? Emocijas, kas jau daudzas dienas virmo sociālajos tīklos, nesa savus augļus. Par referenduma sarīkošanu parakstījušies jau daudzi cilvēki." Ir pagājuši četri gadi, esam šajā pašā laikā un rīkojām diskusiju - atlaist vai neatlaist Saeimu. Šoreiz aktīvāk to virza partija "Latvija pirmajā vietā", bet idejas virzītāju vidū ir arī citas partijas, kas šo ieceri iniciēja arī pagājušajā reizē. Kāpēc vēlēšanu starplaikā rodas viens un tas pats jautājums un kāpēc iet vai neiet šajā reizē parakstīties par Saeimas atlaišanu?   

Jau nedēļu tiek vākti paraksti, lai sarīkotu referendumu par Saeimas atlaišanu un par to tiešsaistē parakstījušies vairāk nekā 27000 vēlētāju. Lai sarīkotu šādu referendumu, ir nepieciešami vairāk nekā 154000 parakstu, līdz tam ir ļoti tālu, bet arī laika vēl ir daudz - vesels gads. Tikmēr Saeima turpina darbu, un 2024. gada budžets pirmajā lasījumā jeb apstiprināts, lai gan no opozīcijas saņēmis daudz kritikas, cita starpā par to, ka, nerisinot demogrāfijas problēmas, kuras par sevi atgādināja jaunākajos statistikas datos. Dzimstība ir nokritusies zemākajā līmenī pēdējo simts gadu laikā. Šos notikumus, kā arī atklātībā nākušās ziņas par ekspremjera privātās lidmašīnas izmantošanu Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Libeka.  

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Saeima sākusi darbu pie nākamā gada budžeta projekta un ir daudz strīdīgu jautājumu un rosinājumu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Valsts prezidents rosina noteikt, ka augstākajām pašvaldību amatpersonām obligāti nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Vai šāda prasība būtu pamatota, Krustpunktā ieceri vērtē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa,  Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos​​​​​​, Nacionālās drošības padomes sekretārs Aivars Puriņš un Saeimas deputāts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts). Sazināmies ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu un Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani. Kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā situācija ir būtiski mainījusies, ir nepieciešams, ka arī pašvaldības var iesaistīties drošības sargāšanā, vispirms jau gādājot par civilo aizsardzību, bet ne tikai. Tāpēc Valsts prezidents nācis klajā rosinājumu ieviest prasību pašvaldību vadītājiem un izpilddirektoriem saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Šīs pagaidām ir tikai mutisks aicinājums, bet visticamāk, drīz būs arī dokumenta formā. Tas ir arī būtisks pavērsiens, jo šķiet, ka vairākiem pašreizējiem vietvaru vadītājiem ar atļaujas saņemšanu varētu rasties problēmas, īpaši Latgalē. Vai tā nav pārāk nesamērīga prasība, kādi ir riski un kāpēc par to vajadzētu lemt?

Valsts prezidents pēc 34 Saeimas deputātu pieprasījuma ir apturējis Notariāta likuma grozījumus, kas ļauj reģistrēt partnerattiecības. Tagad divu mēneši laikā jāsarīko parakstu vākšanai par šo jautājumu. Parakstīties varēs 30 dienas un, ja to izdarīs desmitā daļa jeb 154 tūkstoši vēlētāju, tad referendums notiks. Vai varam sagaidīt plašu politiskās aģitācijas kampaņu un kā tas ietekmēs iekšpoliku? Krustpunktā analizē Saeimas deputāti Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) un Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode. Šobrīd jau notiek cita parakstu vākšana – par Saeimas atlaišanu, ko iniciējušas divas Saeimas opozīcijas un vairākas ārpusparlamenta partijas. Tā notiek jau kopš piektdienas un portālā Latvija.lv, par to jau parakstījušies vairāk nekā 20 tūkstoši vēlētāju, šī parakstu vākšana gan ilgs gadu.      

Kaut arī viņa pati dzīvo ārpus Latvijas, jau daudzus gadus kopā ar domu biedriem viņa cenšas palīdzēt tām Latvijas ģimenēm, kas saskaras ar pēcdzemdību depresiju.  Krustpunktā Lielā intervija ar biedrības "Debesmanna" dibinātāju Ivetu Parravani. Šogad aprit 10 gadi, kopš biedrība neatlaidīgi pievērsusi šim tematam uzmanību. Tas ir pamatots pārmetums arī medijiem, mēs mēs bieži runājam par problēmām, kad jau notikusi traģēdija. Protams, ne vienmēr, jo mediji uzskata par savu uzdevumu pievērst uzmanību arī iespējamām problēmām, bet pieredze rāda, ka ne vienmēr tā sanāk, reizēm pārāk maz, pārāk nemanāmi. Tā arī ir prakse, kas liek mācīties. Vai tā būs arī šoreiz, redzēsim. Traģēdija, kas izvērtusies, kopš pazudusi jaunā māmiņa Anna, bet viņas zīdainītis atrasts mežā miris, ir pievērsusi pēdējās dienās visu plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Tagad par to runā. Annai bija pēcdzemdību depresija, viņai nav izdevies palīdzēt. Bet jāatzīst, ka līdz šim par to ir diskutēts itin maz. Latvijas Radio gan ir bijuši raidījumi par šo tēmu, piemēram, Ģimenes studijā.

Šajā nedēļā mediji daudz pievērsušies tematiem, par kuriem Krustpunktā esam arī diezgan daudz runājuši iepriekšējās nedēļās. Partnerattiecību likums ir pieņemts, Stambulas konvencija ir nākamā uzmanības lokā. Protams, diskusijas ir arī par budžetu. Bet vairākas ziņas šajā nedēļā ir bijušas arī saistītas ar vietvaru darbu. Kriminālprocess sākts pret bijušo Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli, ne tikai pret viņu. Kolēģi no "Re:Baltica" publicējuši interesantu rakstu par Daugavpils mēru un viņa dzīvesveidu. Protams, Rēzeknes notikumi. Savukārt Valsts prezidents ir rosinājis diskutēt par to, vai vietvaru vadītājiem nebūtu obligāti jāsaņem arī pielaide valsts noslēpumam. Tas, kā zināms, varētu arī kādiem radīt problēmas turpmāk vadīt pašvaldību. Šīs nedēļas ziņas pārlūkojam Krustpunktā. Aktulalitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.  

Nākamā gada budžets esot drošības budžets, aizsardzības spēju stiprināšana ir viena no lielākajām prioritātēm. Kādas ir ieceres, Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis.  

Lai veicinātu konkurenci kreditēšanas jomā, Saeimas komisija aicina izskatīt iespēju finanšu institūciju "Altum" pārveidot par Latvijas Attīstības banku. Vai valstij ir atkal jāveido sava banka, Krustpunktā analizē Latvijas Bankas prezidenta vietniece uzraudzības jautājumos Santa Purgaile, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, bijusī ekonomikas ministre, Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs. Saeimas Budžeta un finanšu komisija ir uzdevusi Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku izvērtēt, vai būtu pareizi pašreizējo finanšu institūciju "Altum" izveidot par pilnvērtīgu banku ar visām tām funkcijām, kādas ir citām komercbankām. Savulaik jautā bija banka - Hipotēku un zemes banka, kas iznīka iepriekšējās lielās krīzes laikā. Tad valsts no tamlīdzīgas iesaistes banku sektorā atteicās. Vājā kreditēšana, mazā konkurence privātbanku sektorā ir likusi arvien aktīvāk iesaistīties gan ar garantiju izsniegšanu, gan ar citiem pakalpojumiem, valstij uzņemoties lielākos riskus. Šajā situācijā arvien aktuālāks kļūst jautājums, kāpēc nerīkoties vēl aktīvāk, lai ietekmētu tirgu, kurš pagaidām izrāda lielu kūtrumu. Kādi būtu ieguvumi un riski, ja "Altum" kļūtu par valstij piederošu pilnvērtīgu banku?

Viedokļu paušana jutīgos jautājumos pašreizējā sociālo tīklu laikmetā nereti beidzas ar virtuālo linču tiesu. Eiropas Savienības normatīvi nosaka, ka tiešsaistes platformām ir konsekventi un ātri jāvēršas pret naida runu, tomēr ir jautājums, kādos gadījumos un cik efektīvi tas darbojas praksē?. Vai uzbrukuma sociālajos tīklos ir mūsdienu realitāte, ar kuru vienkārši jāsamierinās? Krustpunktā diskutē zvērināts advokāts, "Cobalt" vadošais partneris Lauris Liepa, Rīgas Strdiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle un Saeimas deputāts Andrejs Judins (Jaunā Vienotība).  

Ēnu ekonomika pēdējos gados Latvijā saglabājas gandrīz nemainīgi augsta. Neiekasēto nodokļu apjoms tiek lēsts virs 2,7 miljardiem, kas valsts budžetā lieti noderētu. Lai gan daudzām valdībām ēnu ekonomikas apkarošana ir bijusi darāmo darbu sarakstu augšgalā, tomēr ar to nesokas. Krustpunktā lielajā intervijā vērtē ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.  

Nākamā gada valsts budžeta projekts jau nonācis Saeimā, likumi, lai sakārtotu partnerattiecību jautājumus, arī tiek skatīti, arī Stambulas konvencijas ratifikācijas likumprojekts ar atsauci uz Satversmi valdībā apstiprināts. Tiktāl ar viss notiek raiti, bet vai tā būt arī turpmāk, Krustpunktā vērtē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi Plus" žurnāliste Laine Fedotova un TV24 raidījumu vadītājs Romāns Meļņiks.  

Pieaugot spriedzei pasaulē, arvien svarīgāk ir pievērst uzmanību arī iekšējai drošībai – Valsts drošības dienestam, Robežsardzei ir vairāk darba. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un portāla LSM.lv ziņu redaktors Edgars Zicāns.  

Saeima drīzumā plāno lemt par ierobežojumiem elektroniskajām cigaretēm. Vai tām būtu jāpiemēro tādi paši aizliegumi, kā Eiropas Savienībā noteikti karsējamai tabakai, Krustpunktā diskutē Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams. Agrāk bieži vien bija kāda vieta kaut kur netālu no skolas, kur jaunieši pirms stundām, pēc stundām vai starpbrīžos devās it kā paslepus uzsmēķēt. Cigaretes vienmēr ir bijis vilinājums pusaudžiem. Tagad jau kādus gadus vairs nav nepieciešams kaut kur slēpties, jo modernās tehnoloģijas dzīvi pusaudžiem ir padarījušas krietni vieglāku. Elektronisko "ļuļķīti" var ielikt kabatā vai soma, nav nekādas smakas un arī nevienam netraucē. Veipošana ir kļuvusi par daudzu pusaudžu ikdienu, bet veips [elektroniskā cigarete] nav nekāds veselīgais burkāns, tādēļ pasaulē ārsti un pētnieki meklē risinājumus, ko darīt, lai arī mudinātu politiķus rīkoties, lai mazinātu iespējamo postu un kaitējumu. Jautājums ir nonācis arī Latvijas politiķu dienaskārtībā, bet kāda ir vai varētu būt mūsu politika šajā jautājumā, īstas vienprātības nav. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienībā stājās spēkā aizliegums par karsējamās tabakas aromatizēšanu, bet kas notiks ar elektroniskajām cigaretēm un kādi ir riski dažādu lēmumu pieņemšanā?

Atceltie reģionālo autobusu reisi ir problēma ne pirmo gadu un arī iemesli, kādēļ pārvadātāji neizpilda saistības, palikuši iepriekšējie. Galvenais iemesls, ko min, - trūkst autobusu vadītāju. Tomēr nozarē atklājušās arī citas problēmas. Tā, šā gada sākumā Konkurences padome sodīja trīs pakalpojuma sniedzējus par dalību kartelī. Autotransporta direkcija tagad raugās, kā jau līguma nosacījumos paredzēt iespējamās problēmas, bet vai tas izdosies. Ko darīt, lai pasažieriem nebūtu nikniem jāstāv pieturā un jāsecina, ka šodien atkal nevarēs nekur aizbraukt, jo atcelts kārtējais starppilsētu autobusu reiss? Analizējam esošo situāciju un meklējam iespējamos risinājumus. Krustpunktā diskutē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Autotransporta direkcijas priekšsēdētājs Artūrs Caune, satikmes ministra padomnieks Edgars Klētnieks un Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.  

Sekojot līdz politiskajiem procesiem pasaulē un Latvijā pēdējā laikā arvien vairāk nākas aizdomāties par to, kas notiek aiz tās "redzamās skatuves". Nav runa tik daudz par kādiem nezināmiem spēlētājiem, kas īstenotu kādus slepenus nodomus un mēs tik redzam vien to leļļu teātri, kur aktierus rausta aiz aukliņām, kā to reizēm saka. Iespējams, ka atsevišķos procesos arī kaut kas tā notiek, bet šoreiz runa ir par tiem, kas veido un arī grauj mūsu acīs kādu konkrētu politiķu, politisku lēmumu, reputāciju, valstu reputāciju, jo priekšstatam par to, kas ir labi, kas slikti, nu kas ir patiesība, kas ir meli, ir ārkārtīgi liela nozīme. Mēs šobrīd to labi varam redzēt Izraēlas reģionā, kur pasaules sabiedrības noskaņojumam un simpātijām ir gandrīz vai tāda izšķiroša loma veselu tautu likteņos. Bet tā tas ir visur, arī Latvijā. Par Latvijas politiku domājot, reizēm pārņem patiess izbrīns, tāpēc uz sarunu aicinājām cilvēku, kas uz procesiem var palūkoties no profesionālā skatu punkta. Krustpunktā Lielā intervija ar komunikācijas zinātnes doktori, stratēģiskā biznesa konsultanti un uzņēmēju Olgu Procevsku.  

Kamēr pasaulē, šķiet situācija kļūst arvien nokaitētāka, Latvijā šī ir bijusi samērā mierīga nedēļa, nav būtiski skaļu ziņu, nav bijuši dramatiski notikumi. Līdz ar to pievēršamies ziņām, kam citās reizēs neatliek laika. Runājam arī par pasaules notikumu atskaņām. Aktualitātes analizē žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.  

Ilgstoši vadījis opozīcijas darbu, nu viņam ir iespēja uzņemties lielāku atbildību, rīkoties. Kādi ir pirmie secinājumi un ieceres? Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Skolotāju slepkavība Francijā, tad šaušana Briselē. It kā jau nav tādas tiešas saiknes ar Izraēlu, bet spriedze gaisā virmo. Vācijā vai Francijā gandrīz katru dienu kāds saņem spridzināšanas draudus, viens vīrietis vakar Vācijā arestēts. Ziņās izskanējusi informācijā par spriedzi studentu vidu Rīgas Stradiņa universitātē. Protams, pasaulē ļoti plašās par un pret demonstrācijas daudzās valstīs un pilsētās, fotogrāfijas plašsaziņas līdzekļos un ieraksti sociālajos medijos ļaudīs raisa nemieru. Iebrukums Izraēlā ir satricinājis visu pasauli un pazeminājis drošības līmeni arī Rietumvalstīs. Kā traģiskie notikumi Tuvajos Austrumos ietekmēs mūs Eiropā? Krustpunktā analizē un vērtē sociālantropoloģe Aivita Putniņa, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (Jaunā Vienotība) un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.  

Kārtējais gadījums, kad Baltijas jūrā ir sabojāta kritiskā infrastruktūra, liek domāt par to, kādas ir iespējas tās pasargāšanai. Pēdējais incidents Somu līcī, kad līdzīgā laikā ar gāzes vadu tika bojātas arī telekomunikāciju kabelis, ir raisījis aizdomas par Krievijas iesaisti, lai gan tieši tas netiek apgalvots. Skaidrs ir viens, kritiskā infrastruktūra jūras ūdeņos ir daudz mazāk pasargāta, nekā mēs gribētu, un, protams, ir jautājums, kā ir ar infrastruktūru valsts teritorijā, vēl jo vairāk tādēļ, ka to apdraud ne tikai mehāniska iedarbība. Krustpunktā diskutē "CERT.LV" vadītājas vietnieks Varis Teivāns, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Aivars Puriņš, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).  

Pasaules universitāšu reitingu tabulās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav labākajās vietās. Britu veidotajā topā neviena no Latvijas augstskolām vairs nav pirmajā tūkstotī, to saista ar kritēriju maiņu, kā šīs reitingu tabulas veido un kur lielāku uzmanību tagad pievērš pētniecības kvalitātē. Valsts ieguldījums zinātnē gadiem ilgi ir bijis sāpīgs jautājums, un, lai gan finansējums zinātnei pieaugs, tomēr tas arvien ir pārāk mazs, tajā skaitā, lai Latvija varētu godam konkurēt šajā laukā. Krustpunktā Lielā intervija ar Rīgas Tehniskās universitātes rektoru Tāli Juhnu.  

Likuma grozījumi, kas paredzēja plašāku iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, tajā skaitā dāvanu uzskaiti, būs jāpārstrādā. Tā lēmusi valdība. Tikmēr daudzi pedagogi ir vīlušies šonedēļ, saņemot jaunās algas. Izglītības un zinātnes ministrija un pašvaldības viena uz otru rāda ar pirkstu, meklējot vainīgo. Aktualitātes Krustpunktā analizē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs, un Latvijas Radio 1 raidījumu producente Sarmīte Kolāte.  

Jaunās kultūras ministres izteikumi raisījuši neizpratni un daudz strīdu. Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Loginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radoi 3 "Klasika" redaktore Anete Ašmane-Vilsone un portāla "Satori" redaktors Andrejs Vīksna.  

Krustpunktā diskusija. Valdībā apspriež plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai n;akamajiem trijiem gadiem. Tajā paredzēta arī skaidras naudas aprites ierobežošana un plašāku iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Par iecerētajām pārmaiņām Krustpunktā disktutē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Atis Bičkovskis, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš un Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāte Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts). Pagājušā nedēļā kolēģi no Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas stāstīja par cīņu pret ēnu ekonomiku Latvijā, kāpēc tā nesekmējas. Viņi arī pieminēja Finanšu ministrijā tapušo plānu nākamajiem gadiem, ko darīt, lai situāciju uzlabotu. Pāri par 50 priekšlikumiem ir izstrādāti un nosūtīti dažādiem partneriem izvērtēšanai. Viens no strīdīgākajiem priekšlikumiem kaut kādā mērā šobrīd jau ir apturēts, runa ir par vēlmi ieviest visaptverošu ienākumu deklarāciju. Bet ir arī virkne citu interesantu rosinājumu. Tā kā plānam ir vairākas sadaļas, tad nepilnas stundas diskusijā varam paspēt ielūkoties tikai vienā no tām. Ja reiz ienākumu deklarēšanas ideja ir raisījusi pirmā pretestība, interesanti šķita analizēt sadaļu par skaidras naudas aprites mazināšanu. Vai šādā veidā vispār ir iespējams cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu?  

Skolām, bērnudārziem un mācību centriem Latvijā arvien sūta anonīmus e-pastus ar spridzināšanas draudiem. Darbu šīs vēstules paralizēja tikai  uz brīdi, policija draudu līmeni vērtēja kā zemu. Tomēr izskatās, ka draudi spridzināt kļūst par jauno realitāti arī Latvijā. Kā pareizi rīkoties, lai neļautos nevajadzīga panikai, bet tajā pašā laikā cilvēki spētu parūpēties par savu un savu bērnu drošību? Vai nenozīmīgie draudi nevar pārvērsties par reālu apdraudējumu un kāda ir Latvijas gatavība rīkoties kiberapdraudējumu gadījumos, Krustpunktā diskutē Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš un zinātnieks, kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju pētnieks NATO "Stratcom" centrā Gundars Bergmanis-Korāts.      

Iesaistoties pētniecības projektā, viņš ir nokļuvis valstī, kas tagad ir ierauta karā. Ko viņš tagad redz, zina un piedzīvo, Krustpunktā Lielā intervija arTuvo Austrumu politikas un kultūras pētnieku, žurnālistu un starptautisko notikumu apskatnieku Imantu Frederiku Ozolu.  

Šķiek, šī ir bijusi "terorisma nedēļa", jo visas skaļās ziņas saistās ar ļoti netīkamiem notikumiem. Protams, vistraģiskākā situācija izveidojusies Izraēlā, ainas tur ir ļoti asiņainas. Arī pašu mājās kādi draud spridzināt skolas un bērnudārzus, lai arī policija saka, ka tie ir zema līmeņa draudi, savu ietekmi tas atstāj. Arī šodien ne viens vien baidījās doties uz skolu, jo nekas neesot beidzies. Bet gāzes vads Baltijas jūrā starp Igauniju un Somiju, liekas, tiešām ir saspridzināts un tam ir sava ietekme jau tagad. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē žurnālists Māris Zanders, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šnore.  

Veselības aprūpes nozare ilgstoši saskaras ar nauda trūkumu, kas rada virkni problēmu. Kas mūs sagaida nākotnē? Krustpunktā izjautājam veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Kristaps Feldmanis no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Sarmīte Gaidule, portāla "Delfi" žurnāliste.  

Darba devēji arvien uzstājīgāki un skaļāk aicina runāt par darbaroku trūkumu, mudinot vienkāršot atļaujas saņemšanu viesstrādnieku piesaistīšanai. Īstenībā mēs diezgan maz runājam par to, ka jau tagad daudzviet Latvijā uzņēmēji arī nodarbina ārvalstniekus, tikai nu tas process, kā tas notiek, esot sarežģīts, pat ar apmānu un viltu. Tie politiķi, kas aicina neko nemainīt, cer, ka esošās grūtības arī pašas par sevi palīdzēs Latviju nosargāt no pārāk lielas viesstrādnieku kustības. Vai tā ir ilgtspējīga pieeja? Par to ir pamatotas šaubas. Kas notiek, ja mēs neko nemainām, un kas notiek, ja tie vārti viesstrādniekiem tiek pavērti plašāk? Ko nozīmētu darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, uzņēmuma "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, Latvijas Būvniecības nozares arorbiderības priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Sazināmies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.  

Darba nespējas lapu regulējums diskusiju dienaskārtībā nonāk laiku pa laikam. Darba devēji arī tagad rosina veikt tajā izmaiņas – palielinot to dienu skaitu, par kurām darbinieks darba nespējas gadījumā samaksu nesaņem. Arodbiedrības ar to nav mierā, norādot, ka uzņēmumu konkurētspēju nevar kāpināt tikai uz darbinieku sociālās aizsardzības rēķina. Ko darīt, lai apmierinātas ir abas puses? Kādam vajadzētu būt darba nespējas lapas regulējumam, lai apmierināti būtu gan darba devēji, gan darba ņēmēji? Krustpunktā analizē Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdis Egils Baldzēns, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS) Līga Kozlovska, Latvijas Darba Devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts).  

Raidījuma uzmanības fokusā ārpolitika. Sestdienas rīts Izraēlā pēkšņi un strauji mainīja pasaules dienaskārtību. Teroristiskā grupējuma "Hamas" uzbrukums ir licis uzdot daudzus jautājumus, sākot no tā, kā gatavošanos tam ir palaidis garām leģendārais Izraēlas izlūkdienests, līdz tam, kā notiekošais ietekmēs Rietumu atbalstu Ukrainai. Krustpunktā Lielā intervija ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu.  

Viens no šonedēļ visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir saistīti ar bankām un to izsniegto kredītu procentiem. Saeimā jau pavisam nopietni tiek virzīts projekts, kas uz pusi samazinātu hipotekāro kredītu procentus un ar ko bankas, protams, nav mierā. Tomēr netrūkst arī citu aktualitāšu. Tā Saeima vakar Augstākās tiesas tiesneša amatā tomēr apstiprināja bijušos Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, kuras kandidatūru pirmajā reizē noraidīja, kā nenoliedza viņas kritiķi – saistībā ar tiesas lēmumu par viendzimuma pāru tiesībām. Aktualitātes analizē Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, Mārtiņš Pričins, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks, un Ansis Bogustovs no TV24.  

Krustpunktā saruna par jautājumiem, kas skar satiksmi un satiksmes infrastruktūru. Jaunos elektrovilcienus braucieniem pa Latviju gaidām jau vairāk nekā 10 gadus un kur nu vēl milzu projekts "Rail Baltica", kas arī arī aizķeras. Izvaicājam satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Progresīvie), kurš amatā ir jau trešo nedēļu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Saeimas apstiprinātā Nacionālā valsts drošības koncepcija paredz, ka pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem sabiedrisko mediju saturs varēs būt tikai latviešu valodā. Par šī lēmuma pareizību domas tomēr dalās. Vai sabiedriskajiem medijiem jāturpina raidīt arī krieviski? Krustpunktā analizē komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, politologs, Konservatīvisma studiju centra direktors Andis Kudors, žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesore, sabiedrisko mediju tiesībsargs Anda Rožukalne. Pieņemtā Nacionālās drošības koncepcija jau vairākas dienas ir raisījusi diezgan kategoriskas diskusijas, vai vajag slēgt sabiedriskos medijus, kas uzrunā krievu valodā. Īsais ieraksts koncepcijā nenozīmē galējo lēmumu, jo vēl ir jāpieņem izmaiņas likumos, virknē normatīvo aktu. Arī premjerministrs sacījis, ka tas nav stingri pateikts, ka tā būs. Tātad politiķi un lēmumu pieņēmēji par to vēl spriedīs. Bet vai šajos diskusiju strīdos ir iespēja izsvērt, kuri no argumentiem ir ar lielāku svaru un vairāk ņemami vērā un kāds būtu pareizākais lēmums?    

  Valdība un Saeima meklē iespējas, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuri cieš no kredītprocentu likmju kāpuma, ko izraisa Eiropas Centrālās bankas vairākkārtējie lēmumi paaugstināt starpbanku procentu likmi, lai ierobežotu inflāciju. Tiek apsvērtas gan iespējas meklēt līdzekļus budžetā, lai palīdzētu kredītņēmējiem, gan arī diskutēts par veidiem, kā piespiest šajā procesā piedalīties komercbankas, kuru peļņa pirmajā pusgadā ir krietni pieaugusi. Saeimas Budžeta komisija grib panākt, lai bankas divus gadus uz pusi samazina procentlikmes. Kredītiestādes jau brīdinājušas, ja šādu lēmumu pieņems, varētu pārtraukt kreditēšanu.  Krustpunktā analizējam, kādi būtu ieguvumi un zaudējumi, iejaucoties un ar likumu ierobežojot likmju kāpumu? Diskutē deputāts, Saiemas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja vietnieks Andris Šuvajevs (Progresīvie), Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.  

Bērnu un pusaudžu mentālā veselība: kas viņus satrauc un kā palīdzēt tiem, kas nonākuši dažādās krīzēs. Krustpunktā Lielā intervija ar Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāju, bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu. Raidījumā Krustpunktā primāri interesējamies par politiku, sociālajiem jautājumiem, ekonomiku, finansēm. Pārējie jautājumi, kas skar kultūru, zinātni, bērnu audzināšanu mūsu uzmanības lokā nonāk vien pastarpināti, jo par to runā citos raidījumos. Bet tad, kad kādi no šiem jautājumiem arī kļūst par politiķu strīdus āboliem, tad arī mēs tos vairs nevaram ignorēt. Un izskatās, ka nu politika ir arī seksualitāte un seksuālā audzināšana skolās, jo diskusijās par šo tematu labprāt iesaistās gan politiķi, gan visa sabiedrība. Ļoti asi mēs to izjutām pēdējās nedēļās, kad publiskajā telpā nonācis Izglītības ministrijas paspārnē izstrādātie metodiskie materiāli par sava dzimuma apzināšanos. Tagad materiāla autorus vētī dienesta izmeklēšanā, bet atsevišķu partiju lapās un interneta vidē kopumā ļaudis cits citu gandrīz vai vaino smagos noziegumos.  Ir sajūta, ka pašus bērnus vai pusaudžus šajā strīdā ir pabīdījuši gandrīz maliņā, bet viņi ir - ar savām problēmām, pamatīgām sāpēm, bieži vien arī nelaimīgi. Kāpēc tā un kā patiesi viņiem var un vajag palīdzēt?   

Apelācijas instances spriedums Aivara Lemberga lietā - vainīgs, cietumā jāsēž, tomēr īsāku laiku. Rīgas dome nobalsojusi par azartspēļu vietu slēgšanu, šoreiz ar opozīcijas palīdzību, citādi pietrūktu vajadzīgo balsu. Emocionālas diskusijas ir raisījusi Nacionālās drošības koncepcijas, kas faktiski paredz likvidēt Latvijas Radio 4. kanālu, aizvērt portāla "lsm.lv" krievu valodas sadaļu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV 24 žurnāliste Anita Daukšte, "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Pēc skandāla ap "Sadales tīkla" tarifiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apšaubījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pastāvēšanas jēgu. Ko komisija spēj, ko tomēr nespēj ietekmēt? Krustpunktā izvaicājam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Agnija Lagzdiņa.  

Krievijas pensionāri Latvijā pensijas no Maskavas nav saņēmuši. Labklājības ministrija pagājušajā nedēļā informēja, ka Krievijas pensiju izmaksa senioriem Latvijā par šī gada trešo ceturksni kavēsies, jo nav saņemti naudas līdzekļi no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda. Ko vēl varam sagaidīt no savstarpēji noslēgtu līgumu [ne]izpildes? Krustpunktā analizē Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Katarina Plātere, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska un RSU Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Grasis. Sazināmies ar Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvi Ivetu Daini.  

Valsts kontrole pirms nedēļas nāca klajā ar bēdīgiem secinājumiem saistībā ar agrīnu vēža diagnostiku un onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai nepieciešamajiem kompensējamajiem medikamentiem. Arī OECD atzīst, ka Latvijas vēža slimnieki ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, un mūs apsteidz arī kaimiņi Lietuva un Igaunija. Zema iedzīvotāja aktivitāte veikt vēža skrīnigus ir tikai viena problēma. Arī mūsdienīgu kompensējamo medikamentu saraksts ir pārāk īss un atstāj aiz svītras daudzus pacientus. Problēmas ir arī citos ārstēšanas posmos. Kā labot un risināt situāciju? Krustpunktā analizē Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure, onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" dibinātāja Olga Valciņa, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka un Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.    

Tagad, kad redzam, cik lielus postījumus Krievija nodara Ukrainai, nedrīkst aizmirst par zaudējumiem, ko savulaik padomju okupācija nodarīja Latvijai. To aprēķināšanai jau 2005. gadā tika izveidota īpaša komisija, tomēr krīzes dēļ tās darbu četrus gadus vēlāk apturēja. Tagad komisijas darbs ir atjaunots un par tās vadītāju kļuvis Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Krustpunktā saruna ar Gati Krūmiņu.    

Saeimā šonedēļ karsta darba nedēļa: vispirms ārkārtas sēde, balsojot par jaunu Saeimas spīkeru, bet kārtējā sēdē pieņemts svarīgs lēmums samazināt "Sadales tīkla" fiksēto jaudas maksājumu mājsaimniecībām līdz gada beigām par 60%. Aktualitātes analizē žurnāliste Baiba Strautmane, "Kas notiek Latvijā" raidījumu vadītājs, žurnālists Jānis Domburs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns.   Šonedēļ notikušo Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanu iznākums tika izlemts ne vien politiķu sarunās, bet arī Latvijas Radio studijā, kad raidījumā Krustpunktā spīkera amata kandidāts Gunārs Kūtris sarunāja lietas, kas bija nepieņemamas ne tikai lielai daļai sabiedrības, bet arī Zaļo un zemnieku koalīcijas partneriem. Attiecības koalīcijā un norobežošanās no ASV sankcijām pakļautām un pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga aizņems lielu daļu diskusijas raidījumā. Vēl arī aplūkojam pirmos jaunās valdības ministru lēmumus.  

Krustpunktā izvaicājam jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (Jaunā Vienotība). Kādas ir viņas ieceres jaunajā amatā? Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Edgars Zicāns, "LSM.lv" ziņu redaktors, un Mārtiņš Kalaus, ziņu aģentūra LETA.  

Katru dienu pienāk ziņas par cilvēku grupām, kas mēģinājušas šķērsot Latvijas - Baltkrievijas robežu, kā arī ziņas par tiem, kam tas izdevies, bet notverti vēlāk un ne vienmēr Latvijas teritorijā. Kas notiek uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, Krustpunktā skaidro un analizē Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, ģenerālis, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis,  Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un Vidzemes augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. Pēdējās dienās Eiropas uzmanība bija pievērsta dienvidiem, kur atsāksies jauna migrācijas krīze. Lampeduzas salu pārplūdinājuši migrantu pūļi, kas nozīmē, ka mūs tur gaida jauni izaicinājumi. Kamēr Eiropas galvenās rūpes ir Lampeduza, tikmēr šajā galā mums pašiem ir savas problēmas. Latvijai palīgā dodas gan lietuvieši, gan igauņi, jo Latvija ir lūgusi palīdzību, tāpat mobilizēti papildus darbinieki tepat Latvijā. Lūgta palīdzību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijai. Kas šobrīd notiek uz mūsu robežas: kāpēc situācija ir saasinājusies un kāpēc tieši pie mums?    

Jau gandrīz divas darba dienas Latvijā ir jauna valdība. Iepriekšējo valdības koalīciju bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja paplašināt vai vismaz mainīt ministru vietu sadalījumu, lai "iepūstu koalīcijā jaunu dzīvību vai vairotu dinamismu sasāpējušu jautājumu raitākai risināšanai". Tā kā līdzšinējie partneri tam nepiekrita, nācās mainīt partnerus un arī premjeru. Krustpunktā studijā esam aicinājuši dažādu jomu pārstāvjus, lai spriestu, vai jaunajai valdībai ir potenciāls risināt šobrīd aktuālās problēmas un vai valdības maiņa nesīs pārmaiņas līdzšinējā politikā. Diskutē: Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, finansists Ģirts Rungainis, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.  

Sākumā likās, ka viņš varētu būt kultūras ministrs, bet nu viņam esot paredzēts cits amats. Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (Zaļo un zemnieku savienība) varētu kļūt par Saeimas priekšsēdētāju. Pēdējā laikā viņa vārds daudz locīts plašsaziņas līdzekļos un ar sociālajos medijos, tāpēc Krustpunktā tiekamies ar Gunāru Kūtri lielajā intervijā.  

Šodien, 15. septembrī, Saeimā ir balsojums par jauno Ministru kabinetu. Kā vērtēt vecās un jaunās sejas ministru galerijā? Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska, "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.    

Krustpunktā izvaicājam AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētāju Rodžeru Jāni Griguli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "TVNET Financet" žurnāliste Laura Ozoliņa un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Iniciatīvu portālā "Manabalss" jau vairākus mēnešus tiek vākti paraksti iniciatīvai, kas paredz aizliegt darba devējiem prasīt zināšanas krievu valodā. Izņēmums būtu vien kādi uz eksportu orientēti uzņēmumi. Apkalpojošajā sfērā, tajā skaitā darbā ar tūristiem, restorānos, kafejnīcās darba devējam nebūtu ļauts obligāti prasīt runāt krievu valodā. Iniciatīva, šķiet, nav guvusi atsaucību, par to ir parakstījušies vien vairāk par 1000 cilvēkiem. Tajā pašā laikā arī pie mums kādi jaunieši ir dalījušies ar savu pieredzi šovasar, kā viņi nespēj atrast darbu veikalos vai kafejnīcās, jo tur krievu valoda tomēr tika prasīta. Kāpēc nevajag vai tomēr vajag mainīt pašreizējo kārtību Latvijā? Krustpunktā diskutē Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe, Valsts darba  inspekcijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošā juriskonsulte Mārīte Noriņa, iniciatīvas iesniedzējs - politologs un neatkarīgs pētnieciskais žurnālists Dāvids Zalāns un Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs.  

Vai un kā valsts uzrauga, cik saimnieciski pašvaldības rīkojas ar finansēm, un vai šobrīd ir objektīvi iemesli pašvaldībām prasīt no valdības papildus finansējumu savu problēmu risināšanai. Mēs zinām par Rēzekni, kas nonākusi finanšu grūtībās. Pati pašvaldība uzskata, ka tas saistīts ar pieaugušajiem kredītprocentiem, bet Finanšu ministrija ir lūgusi Valsts kontroli novērtēt, cik saimnieciski r dzīvojusi Rēzekne. Bet jautājums, vai valsts šādus briestošās problēmas var pamanīt savlaicīgi? Krustpunktā diskutē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis un Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.  

Šoreiz mūsu sarunas biedrs ir cilvēks, kurš savu pasaules redzējumu un domas var paust ne tikai vārdos, bet arī tēlos. Pērn atklātais piemineklis brīvības cīnītājam Gunāram Astram ir viens no viņa darbiem, bet temati, kas saistās ar latviešu brīvības alkām, vēsturi un kultūru, ir regulāri zemeņu kalta. Krustpunktā Lielā intervija ar tēlnieku Gļebu Panteļejevu.  

Nedēļas notikumu apskats kopā ar "DELFI" žurnālisti Alīnu Lastovsku, TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docenti, politoloģi Leldi Metlu Rozentāli.  

Krustpunktā uz žurnālistu un radio klausītāju jautājumiem atbild Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.  

Krustpunktā noskaidrosim - kā pēc iespējas efektīvāk iegūt rīdzinieku viedokli par pašvaldības lemtajiem jautājumiem? Vai Rīgas Dome ierobežos iedzīvotāju līdzdalības iespējas?  Jaunajā nolikumā paredzēts, ka publiskās apspriešanas ierosināšanai nepieciešams divreiz mazāks iedzīvotāju skaits nekā referenduma ierosināšanai. Šādu apspriešanu varēs ierosināt vismaz 20 000 pašvaldības iedzīvotāju, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā. Uz diskusiju aicināti Rīgas Domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Rīgas Domes Juridiskās pārvaldes vadītāja Natālija Bulgakova, Dārzciema apkaimes biedrības vadītājs Māris Kaminskis un Biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna direktore Inese Tauriņa.   

Raidījumā diskutējam, kā institūcijas pildīs spēkā esošā Imigrācijas likuma nosacījumus, kādas ir potenciālās problēmas un nepieciešamās izmaiņas likumā. Diskusijā piedalās Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze, Labklājības ministrijas valsts sekretārs Inguss Alliks un Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga Bērziņa.    

Krustpunktā Lielā intervija - mazākumtautību skolas "Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzija" direktors Romans Alijevs.    

Latvijā sastiķēt valdību kā ķebli ar četrām kājām izrādās ir pārāk grūti. Kāpēc tā? Valdības veidošanu un citas aktualitātes nedēļas notikumu apskatā analizējam kopā ar laikraksta Latvijas Avīze žurnālistu Māri Antonēviču, DELFI galveno redaktoru Filipu Lastovski un žurnālistu Raimondu Rudzātu.   

Krustpunktā intervija: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET redaktori Ēriku Staškeviču un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu Jāni Kinci.  

Apvienotais Saraksts (AS) uzstāj uz diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Ko tas mainītu līdzšinējā politikā? Izvērtēsim ieguvumus un riskus kopā ar konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru, vēsturnieku Kasparu Zelli un politologu Juri Rozenvaldu.  

Vai vajadzētu laist biržā un pārdot valstij vai pašvaldībām piederošu uzņēmumu akcijas? Kas tas ir - slēpta privatizācija vai rūpes par kopējo nākotnes labklājību? Krustpunktā diskusija ar Nasdaq Riga valdes locekli Lieni Dubovu, Ekonomikas komentētāju raidījuma "Mediāna" autoru Kristapu Pētersonu, Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru Jāni Patmalnieku un Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Andri Čudu.  

Viņš ir viens no tiem līdzšinējiem ministriem, ko gribēja atlaist premjers Krišjānis Kariņš. Apvienotais Saraksts tam nepiekrita. Krustpunktā Lielā intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku.  

Premjera amata kandidāte ir oficiāli nominēta. Koalīcijas sastāvu vēl nezinām, kā arī nezinām, cik tā varētu būt stabila. Runājam gan par valdības veidošanas procesu, gan par Prigožina lidmašīnas notriekšanu Krievijā, gan par to, kas notiks ar Krievijas pilsoņiem Latvijā. Valdība pieņēmusi lēmumu, kas raisījis diskusijas par to, ko darīt ar Krievijas pilsoņiem, kas nekārto to valodas eksāmenu. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.  

Krustpunkta iztaujājam Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedi. Jautājumus uzdod tikai klausītāji.  

Arvien biežāk Rīgas ielās var redzēt citu tautību un kultūru pārstāvjus, kas šeit dzīvo un strādā. Kā viņi šeit nokļūst, kāpēc viņi ir šeit ieradušies un kāda ir Latvijas valsts politika attiecībā uz iebraucējiem, Krustpunktā skaidro Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrā metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs un Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa. Saruna pagājušajā nedēļā ar Valsts valodas centra direktoru ir provocējusi turpināt tematu par iebraucējiem Latvijā. Pakistāniešu un indiešu ēstuves, ko pieminēja direktors,arī ēdienu piegādātāji, kas neprot runāt latviski. Par runājām un pēc raidījuma arī saņēmām vairākus jautājumus, kādā veidā šie cilvēki ir ieradušies Latvijā. Ko viņi te dara?  Kāda klausītāja arī stāstīja par rajoniem Latgales priekšpilsētā, Rīgā, kur veidojoties arvien lielākas iebraucēju kopienas, kas latviešu valodā pat īsti nerunā, kontaktējas tikai savā starpā. Daudzi ir dzirdējuši par bēdīgo pieredzi Rietumeiropā, tāpēc ir bažas, vai mēs neuzkāpjam uz tiem pašiem grābekļiem. Cik Latvijā ir tādu iebraucēju, kā viņi te nokļūst, kas to visu kontrolē, kāda ir valsts politika šajā jautājumā?  Jāatzīst, ka organizēt šo raidījumu nenācās viegli, producentei daudzi teica, nav arī liela gatavība runāt par šo arī politiķu vidū. Tāpēc šis vairāk informējošs raidījums.

Cenu pieaugums un inflācija skar katru no mums, tāpēc par to šķendējamies. Kredītu sadārdzinājums ir mazāk pamanāms, jo daļa sabiedrības kredītus neņem. Tie savukārt ir ļoti svarīgi mūsu attīstības nodrošinājuma instrumenti, uz tiem balstās bizness, no tiem atkarīga mūsdienu mājokļu pieejamība. Par to, ka kredīti kļūs dārgāki, protams, brīdināja sen. Bet pandēmija un karš radījis krietni lielākas problēmas, nekā sākotnēji šķita. Īpaši maksājumi par hipotēku daudziem jau kļūst par grūtu nastu. Negribam taču piedzīvot 2008. gadu, kad, nespējot samaksāt, tūkstošiem bija spiesti braukt prom no Latvijas, lai pasludinātu maksātnespēju. Tāpēc arī pēdējās dienās publiskajā telpā parādās arvien jauni aicinājumi, arī priekšlikumi kaut ko lietas labā darīt. Ko var izdarīt, lai šo kredītu sadārdzinājumu apturētu un vai tiešām kaut ko no tā, par ko runā, varētu arī īstenot, Krustpunktā analizē Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Andris Šuvajevs, Latvijas Banka Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte lektore Līga Leitāne.  

Jolanta Kalniņa ir trīs bērnu mamma, no kuriem vienam ir smaga invaliditāte. Viņa atklāti dalās ar savu grūto pieredzi. Kā pati saka, lai palīdzētu citiem, kam ir līdzīgi izaicinājumi. Krustpunnktā Lielā intervija ar Jolantu Kalniņu.  

Šī nedēļa ir pagājusi valdības demisijas zīmē - Latvijā būs jauns premjers, visticamāk, cita koalīcija, tāpat, kā skaidri iezīmējušās pārmaiņas Rīgas domē. Krustpunktā aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs un Latvijas TV žurnāliste Odita Krenberga.  

Lidsabiedrībām netrūkst izaicinājumu, taču cilvēki grib ceļot, lidot. Kā tas atspoguļojas lidostas darbā? Krustpunktā izvaicājam lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET/Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.  

Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) ir paziņojis, ka demisionēs, partijām tagad jāspēj saprast, kuras ir gatavas sastrādāties un uz kādiem principiem, tāpēc esam aicinājuši uz diskusiju iespējamo valdību veidojošo frakciju pārstāvjus. Kāda varētu būt jaunā valdība? Krustpunktā diskutē Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji: Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), Kaspars Briškens (Progresīvie), Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Edgars Tavars (Apvienotais saraksts).  

Krustpunktā uz interviju esam aicinājuši cilvēku, kurš atbild par to, kā Latvijā tiek lietota valsts valoda. Kopš kara sākuma valodas jautājums ir kļuvis īpaši jūtīgs. Studijā Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.  

Šovasar bija dažas nedēļas, kurās mēs ziņu valodā saucam par tukšajām, ka piektdienās Krustpunktā pat īsti nebija tādi lieli notikumi, kurus ar žurnālistiem apspriest. Šo augusta nedēļu noteikti nevar saukt par tukšo, apspriežamo tematu ir tik daudz, ka ir pat iespēja izvēlēties. Premjera Kariņa šodienas paziņojums par jaunas valdības veidošanu, jauna koalīcija Rīgas domē, sabiedrības nemiers un politiķu reakcija par jaunajām elektroenerģijas sadales tarifu cenām. Zemgalē ļaudīm, iespējams, šobrīd mazsvarīgākas ir Rīgas politiskās vētras, jo pirmdien tika piedzīvots pamatīgs negaiss, kurš izpostīja mājas, labības laukus un arī ir paņēmis vienu dzīvību. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Krustpunktā VIP intervija: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālisti Zani Eniņu un portāla "TVNET" žurnālisti Dardegu Legzdiņu.  

Krustpunktā diskusija: kāds ir valsts ilgtermiņa plāns lauku reģionu attīstībā? Studijā ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos Pēteris Vilks un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.  

Krustpunktā diskutējam par slimnīcu reformas virzību Latvijā. Studijā: Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, kā arī Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.    

Krustpunktā Lielā intervija: Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže.  

Politikā bijušas neveiksmīgas Rīgas domes koalīcijas izveidošanas sarunas, bet kultūras pasaulē kaislības uzjundījusi Nacionālā teātra direktora maiņa. Šīs nedēļas aktualitātes analizē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.    

Pastiprināta uzmanība atkal pievērsta robežai ar Baltkrieviju. Krustpunktā izvaicājam Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujatu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un portāla "TVNET" žurnāliste Elizabete Vizgunova.  

Krustpunktā saruna par nosacīti vasarīgu tematu, jo riteņbraucēji un it īpaši tie, kas pārvietojas ar skrejriteņiem uz ielām lielākoties ir siltajā gada periodā. Pēdējās dienās sociālajos tīklos izvērtās plašas diskusijas par to, vai riteņbraucējiem un arī elektrisko skrejriteņu lietotājiem vajag obligāti lietot ķiveres. Izprovocēja to ziņa, ka Satiksmes ministrija virzot šādu priekšlikumu pieņemšanai. Vēlāk gan tika skaidrots, ka ministrijā par to vien diskutē un šobrīd runa varētu būt par nepilngadīgajiem satiksmes dalībniekiem. Bet jautājums ir aktuāls, kādi ir plusi un mīnusi no prasības obligāti lietot ķiveres, kas satrauc riteņbraucējus un kādi ir abu pušu argumenti? Krustpunktā diskutē Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova, apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krēķis un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra vadītāja Anna Ivanova.  

Raidījumā Krustpunktā šoreiz saruna par reemigrācijas jautājumiem. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts par šo ir daudz runāts, bet mūs interesē ne tik daudz noskaņojums vai emocijas, cik paskatīties uz to no praktiskā skatu punkta. Pagājušā nedēļā Krustpunktā izvērsās diskusija par pensiju sistēmas nākotni un to, ka salīdzinoši tuvā perspektīvā nebūs, kas to uztur, ja mēs Latvijā neielaidīsim viesstrādniekus. Temats irļoti nepopulārs, un var to saprast, jo redzam, kā Rietumeiropas valstis šobrīd maksā par līdzīgi īstenotu politiku iepriekšējās desmitgadē. Varam tikai minēt, kā tur viss attīstīsies tālāk. Vai mums ir labāka recepte? Šis ir galvenais iemesls, kādēļ savulaik tika pievērsta uzmanība latviešiem, kas ir devušies labākas dzīves meklējumos pasaulē. Kādas ir iespējas viņus atgriezt dzimtenē, jo viņu atgriešanās noteikti arī palīdzētu Latvijai. Tika izstrādātas īpašas programmas, kā atsaukt latviešus mājās, budžetā tam atvēlēja naudu. Kāds ir rezultāts daudzajiem reemigrācijas pasākumiem, kurus savulaik izstrādāja un iedarbināja valdība, Krustpunktā analizē Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks reģionālās attīstības un ekonomikas jautājumos Andris Miglāvs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits un biedrības "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" jeb kopienas #esiLV valdes locekle Elīna Pinto.  

Kādas pārmaiņas gaida Rīgas domi? Krustpunktā Lielā intervija ar Rīgas domes frakcijas "Progresīvie" vadītāja vietnieci Justīni Panteļējevu.  

Šī nedēļa ir izvērtusies neparasta izbēgušo noziedznieku skaita ziņā. Vispirms bēglis no Centrālcietuma, kuru izdevās ātri dabūt rokā, bet vakar no policijas automašīnas aizbēgušais, kura dēļ vairākas stundas satiksme Rīgas centrā bija gandrīz apstājusies, arvien nav notverts. Šonedēļ daudzināts tika arī Rēzeknes vārds, bet ne tādēļ, ka tur būtu noticis kas jauks, gluži otrādi – pilsētai ir briesmīgs naudas trūkums. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Drošības situācija reģionā liek vaicāt, vai pietiekoši strauji norit Latvijas – Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūve. Šis objekts ir valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārziņā un raidījumā runājam ne tikai par to, jo "Valsts nekustamo īpašumu" pārziņā ir vēl daudzi īpašumi. Krustpunkta izjautājam "Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētāju Renāru Griškeviču. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Jau vairāk nekā mēnesi Rīgas domes koalīcija darbojas "savstarpējā kašķa režīmā", kas sākās  ar izmeklēšanu pret  pilsētas Satiksmes departamenta  amatpersonām, kuras jau atgriezušās amatos, bet no amata aizgājis bijušais mērs Mārtiņš Staķis. Pa vidu izskanēja tādi savstarpējie apvainojumi, ka bija grūti iedomāties, kā domes koalīcija varēs sastrādāties. Tomēr četras frakcijas nonākušas pie secinājuma, ka tās nevēlas nonākt līdz ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētā, tāpēc  turpina meklēt tālākās sadarbības kopsaucējus. Vai viņiem tas izdosies, Krustpunktā analizē politologs, Latvijas Universitātes pētnieks Juris Rozenvalds, laikraksta "Diena"žurnālists Atis Rozentāls un domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.  

Pēc trim gadiem skolās kā otru svešvalodu varēs mācīt tikai kādu no Eiropas Savienības valodām. Lēmums pieņemts jau pirms vairākiem mēnešiem, un skolas jau tagad sāk pakāpenisku pāreju, tomēr ir skaidrs, ka jau esošā pedagogu trūkuma apstākļos nebūs viegli atrast pietiekami daudz kvalificētu skolotāju. Kā palīdzēt skolām nodrošināt vajadzīgos pedagogus valodu apguvei, Krustpunktā analizē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa (Apvienotais saraksts), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (Jaunā Vienotība) un Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība/ Latvijas Reģionu apvienība).  

Valdība šogad iecerējusi veikt vispārēju nodokļu revīziju. Tās pasludinātais mērķis – ekonomikas transformācija un nodokļu sistēmas efektivitāte – ir saistīta ar to, kā darbojas ekonomika kopumā. Kas notiks ar valdību, šobrīd ziņu nav, tomēr ekonomikas uzplaukums, jādomā, būs jebkuras valdības dienas kārtībā. Ar ko tad sākt, par to saruna Krustpunktā ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.      

Nevarētu teikt, ka šīs dienas būtu notikumiem bagātas, jo vasara turpinās, Saeima un valdība arvien brīvdienās, atvaļinājumu paņēmis arī premjers. Bet savu pirmo pilno darba nedēļu amatā aizvadījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notikušas pirmās viņa tikšanās ar ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Tāpat līdzšinējā Rīgas domes "pārmaiņu komanda" centās glābt irstošo "laulību". Savukārt pasaules ziņās arvien dominē Ukrainas vārds – uzbrukums Krimas tiltam un Krievijas reakcija izstājoties no "labības darījuma". Aktualitātes Krustpunktā vērtē vērtē "Mediju Tilts" līdzdibinātājs, politologs  Filips Rajevskis, laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Runājam par sadzīviskiem un saimnieciskiem jautājumiem Rīgā. "Rīgas namu pārvaldnieks" apkalpo ap 160000 klientu, un tā pārvaldīšanā ir ap 4000 dzīvojamo māju. Nupat "Rīgas namu pārvaldniekam" konkursa kārtībā izraudzīta jauna vadība. Pirmdien, 24. jūlijā, valdes priekšsēdētāja pienākumus sāks pildīt Māris Ozoliņš. Krustpunktā izjautājam "Rīgas namu pārvaldnieka" jauno valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Pārtikas cenas pēc straujā lēciena pēdējā laikā sāka nedaudz kristies, taču ļaudis sagaida, ka cenu samazinājumam vajadzētu būt krietni izteiktākam. Cik pamatota ir kritika, ka augstās cenas diktē mūsu lielveikalu negausīgā vēlme pēc lielas peļņas? Vai tiešām kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā - pārtikas veikalos cenas ir zemākas? Kā cenas ietekmēs šīs vasaras sausums, energoresursu cenu izmainņas un kāpēc cenas veikalu plauktos turpina palielināties pat tad, kad ražotāji tās jau sen ir samazinājuši? Krustpunktā analizē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšēdētājs Guntis Gūtmanis, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.  

Dziesmu un deju svētki izskanējuši. Dziesmu un deju svētki aizvadīti, bet daudz svētku dalībnieki un arī skatītāji arvien saglabā tās emocijas, ko var piedzīvot tikai Dziesmu svētkos. Lai viss izdotos, tas bija garš piecu gadu ceļš dalībniekiem un arī pamatīgs darbs svētku rīkotājiem. Kā izdevās iecerētais, no kādām kļūdām mācīties nākotnē, kā saglabāt un attīstīt šo mūsu tautas īpašo tradīciju, Krustpunktā diskutē Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns un Dziesmu svētku virsdiriģente Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais kora "Intis" diriģente Ilze Valce.  

Pagājušajā nedēļā Lietuvas galvaspilsētā aizvadīts NATO samits, Viļņā pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, kas sekmēs gan Baltijas valstu drošību, gan stiprinās Ukrainas spējas karalaukā. Par NATO samitu, Krievijas agresiju, Latvijas iekšpolitisko situāciju un citām aktualitātēm Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo aizsardzības ministru Arti Pabriku.  

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Dziesmu svētki ir izskanējuši, un to kulminācijas laikā amatā stājās jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Jau pirmajā darba nedēļā viņš ir dzirdams un pamanāms. Rinkēvičs jau paudis neapmierinātību ar prokuratūras darbu. Jāteic, ka ģenerālprokuratūras piemērotais naudassods kādam Latvijas iedzīvotājam par atbalstu Krievijas specdienestiem ir raisījis neizpratni daudziem. Aktualitātes analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Tiesībsargs uzskata, ka Rīgā noteiktas pārāk stingras prasības, lai iestātos vidusskolās. Pašvaldības noteiktais kritērijs, lai var pieteikties uz 10.klasi Rīgas vidusskolās, bija vismaz 35 procenti eksāmenu vērtējumos. Tiesa, izrādījās, ka ir skolas, kurās vidusskolas klases nav izdevies piepildīt, tādēļ nupat pieņemts lēmums šīs prasības nedaudz mīkstināt. Tomēr vai ir pareizi, ka pašvaldība nosaka sev augstākus kritērijus iekļūšanai vidusskolās un kādu vispār redzam vispārējās vidējās izglītības lomu izglītības sistēmā Latvijā? Krustpunktā diskutē Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina un izglītības eksperte, Latvijas Universitātes padomes locekle Mārīte Seile.      

Saruna par iekšlietām un valsts iekšējo drošību. Par situāciju uz Krievijas un Baltkrievijas robežas, kam allaž pievērsta pastiprināta uzmanība, bet par ko daudzi īpaši atcerējās pēc vagneriešu dumpja Krievijā. Nevar aizmirst arī tos Krievijas pilsoņus, kuriem uzturēšanas atļaujas turpināšanai jānokārto valsts valodas pārbaude, bet izskatās, ka viena daļa par šo prasību nav likusies ne zinis. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Māri Kučinski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.  

Pagājušajā nedēļā veidojās saspringta situācija saistībā ar Zaporižjas atomelektro staciju, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija tur gatavo bīstamas provokācijas. Daudzi sprieda, ka pēc Kahovkas dambja spridzināšanas no Krievijas var gaidīt visļaunākās un visneracionālākās lietas. Saistībā ar Zaporižji viss šobrīdi, šķiet, nomierinājies, lai bažas paliek. Krustpunktā runājam par riskiem saistītiem ar Zaporižjas AES, kā arī vērtējam to, kā sokas Ukrainai pretuzbrukumā. Un tas NATO samita fonā. Diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis un Latvijas armijas atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš. Sazināmiies ar Valsts vides dienesta Radiācijas Drošības centra direktori Daci Šatrovsku. Bažas par Eiropā lielākās atomelektrostacijas drošības riskiem ir bijušas pastāvīgas visā Krievijas iebrukuma laikā. Jūnija sākumā bažas pastiprinājās pēc Kahovkas HES aizsprosta, kas ir būtisks reaktoru dzesēšanai, sagraušanas.

Jaunā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča svinīgais solījums un uzruna Saeimā. Pēc svinīgā solījuma diskusija studijā. Analizē Latvijas Universitātes profesors politologs Juris Rozenvalds.  

Aizvadām īpašu nedēļu - Dziesmu un deju svētku nedēļu. Priekšā vēl divi lielākie notikumi - deju lielkoncerts Daugavas stadionā un noslēguma koncerts Mežaparkā. Bet Dziesmu svētku nedēļa sākās ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa paziņojumu, ka nodevības dēļ viņš atkāpjas no amata. Un šī nedēļa ir īpaša arī ar to, ka Dziesmu svētkus atklāja Valsts prezidents Egils Levits, bet Dziesmu svētkus Mežaparkā noslēgs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā nedēļas notikumu apskats: aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, žurnāliste Baiba Strautmane un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Dziesmu un deju svētku laikā Krustpunktā iztaujājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnāliste Inese Lūsiņa un žurnāliste Ieva Alberte. Daudzās ministrijās šis ir atvaļinājumu laiks, bet noteikti ne Kultūras ministrijā. Visticamāk, ka kultūras ministram šīs Dziesmu svētku nedēļa ir izplānota pa stundām un šī stunda ir rezervēti Latvijas Radio, lai atbildētu uz mūsu klausītāji un arī žurnālistu jautājumiem. Bet raidījuma sākumā studijā ir tikai tā vadītājs, jo ministrs vēl steidzas uz Radio. Tāpēc iesākumā uzklausām klausītājus domas par šo svētku nedēļu.  

Pārmaiņas Rīgas rātsnamā jeb kurš turpmāk vadīs galvaspilsētas domi? Krustpunktā diskutē Rīgas domes pārstāvji. Svētdien Dziesmu svētku gājienā daudzo Rīgas dalībnieku priekšgalā plecu pie pleca gāja arī Rīgas domes vadība - mērs Mārtiņš Staķis un trīs viņa vietnieki. Jau nākamajā rītā kļuva skaidrs, ka tā bija pēdējā reize, kad galvaspilsētas vadībā bija publiski redzama kopā. Pirmdienas rītā domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis paziņoja par atkāpšanos no amata, skaidrojot, ka viņam nav pieņemama kolēģu nodevība. Krustpunktā diskusiju par notiekošo Rīgas domes valdošajā koalīcijā bijām ieplānojuši jau pirms nedēļas, bet, protams, nevarējām paredzēt šādu notikumu pavērsienu. Kas notiek Rīgas vadībā? Šo jautājumu šajās dienās uzdod daudzi, atbildes meklējam arī mēs. Diskutē Rīgas domes "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Olafs Pulks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, "Par/ Progresīvie" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs un Rīgas domes Nacionālās apvienības Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Dainis Locis.  

Valsts iestāžu komunikācija ar medijiem un sabiedrību: vai valsts iestādes pietiekami skaidro dažādus pieņemtos un iecerētos lēmumus sabiedrībai, vai ieklausās arī tās viedoklī? Krustpunktā diskutē Latvijas sabiedrisko attiecību profesionāļu asociācijas biedrs, komunikācijas eksperts Ivars Svilāns, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis. To, cik svarīga ir komunikācija ar sabiedrību notikumos, kuros iesaistīts liels ļaužu skaits, pierāda arī Dziesmu svētki. Daudz neskaidrību dalībniekiem par to, ko drīkst ienest pasākuma teritorijā, un diemžēl šis nevajadzīgais troksnis ap kotlešu maizēm un ūdens pudelēm dažbrīd aizēno svētkus, kuriem tūkstošiem cilvēku gatavojas piecu gadu garumā.  Krustpunktā runājam par valsts saziņu ar sabiedrību. Kā un vai pietiekami valsts pārvalde skaidro dažādus pieņemtos un iecerētos lēmumus, vai ieklausās sabiedrības viedoklī un kā tiek plānota komunikācija iespējamās krīzes situācijās, ņemot vērā karu Ukrainā un viltus ziņu laikmetu.  

Par garo ceļu uz vienotu sabiedrisko mediju, par Latvijas Radio tradīcijām, vērtībām un nākotni saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar Latvijas Radio galveno redaktori Anitu Braunu.  

Spriedze Rīgas domes koalīcijā nerimst un jautājums par galvaspilsētas mēra Mārtiņa Staķa krēsla stabilitāti ir kļuvis arvien aktuālāks. Tas līdzās sarunām par valdības tālāko darbu, kas čūkst lēnītēm kā jāņuguns rītausmā. Nevar aizmirst arī kavēšanos ar 9. klases absolventu centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanu, kas sagādāja lieku stresu un nepatīkamus brīžus skolēniem un viņu ģimenēm.Aktualitātes Krustpunktā analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone un TV23 žurnālists Romāns Meļņiks.      

Krustpunktā šoreiz pievēršamies reģionāliem jautājumiem, pašvaldībām un visam citam, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības pārziņā, jo izvaicājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.      

Par nesamaksātu rēķinu restorānā – reāls cietumsods, par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu – nosacīta brīvības atņemšana. Tie ir nesenākie tiesas spriedumi, kas sabiedrībā likuši uzdot jautājumus par sodu politiku Latvijā, bet tie nav pirmie gadījumi. Vai pie vainas informācijas trūkums, kas cilvēkiem no malas neļauj novērtēt visus apstākļus, vai sodu piemērošanā ir kādi trūkumi, Krustpunktā analizē bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas piekšsēdētājs Andrejs Judins un zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.  

Tūlīt pēc Valsts Prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš paziņoja par nepieciešamību paplašināt valdošo koalīciju. Valdības paplašināšanas sarunas pirms Jāņiem taustāmus rezultātus nav devušas, jo esošie partneri netaisās neko paplašināt un sarunas ignorēja. Tomēr premjera partija "Jaunā Vienotība" ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem" par atsevišķiem jautājumiem ir vienojušies. Kas būs tālāk? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode un domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.  

"Vagner" algotņu grupējuma vadoņa Jevgeņija Prigožina dumpis Krievijā, cik negaidīti sākās, tikpat negaidīti arī beidzās, bet palicis ļoti daudz neatbildētu jautājumu, no kuriem viens ir – vai un uz cik ilgu laiku nosacītais miers tur ir iestājies. Skaidrs arī, ka joprojām minējumu ir vairāk nekā skaidrības, bet mēs centīsimies salikt kādus pieturas punktus, lai aptvertu notikušā nozīmi un saprastu, kas te ir galvenie atbildamie jautājumi. Krustpunktā analizē Nacionālo bruņoto spēkupārstāvis majors Jānis Slaidiņš un ārpolitikas eksperts Rinalds Gulbis.  

Fokusējamies uz Rīgas problēmām. Galvaspilsētas domes koalīcijā izveidojies jauns spriedzes elements saistībā ar amatpersonu atstādināšanu un izmeklēšanu pilsētas Satiksmes departamentā par ielu remontiem iztērēto naudu. Bet tā – pilsēta dzīvo Dziesmu svētku gaidās un remontdarbu izraisītos sastrēgumos. Kā tas izskatās no domes priekšsēdētāja kabineta? Krustpunkta izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Cilvēki ar invaliditāti Latvijā nereti tiek aizmirsti vai uzskatīti par otrās šķiras cilvēkiem. Latvijā arī nav institūcijas, kura praksē pārliecinātos, vai jaunuzceltas būves ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kā to risināt, Krustpunktā diskutē invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis, Valsts kontroles padomes loceklis un Piektās revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša un Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons. Pēdējās nedēļas sabiedrību pāršalkuši vairāki skaļi notikumi, kad nācies secināt, ka cilvēki ar invaliditāti Latvijā joprojām tiek piemirsti. Daudz ir apspriests skandāls ar "airBaltic" partnerkompāniju, kas neielaida lidmašīnas reisā četrkājaino pavadoni. Jācer, ka nacionālajai kompānijai tā būs laba mācība, slēdzot sadarbības līgumus. Ja šādi gadījumi atklāj vājos punktus un liek izdarīt tūlītējus secinājumus, ir joma, kur sistēma līdz galam nestrādā jau daudzu gadu garumā. Runa ir par būvniecību. Nesen tika daudz apspriests jaunais dzelzceļa pārvads pie Mangaļiem, kas ir uzbūvēts tā, ka ratiņkrēslā esošs cilvēks var tikai minēt, vai lifts darbosies. Citādi nekur nokļūt nav iespējams. Pēc tam sekoja fotogrāfija sociālajos tīklos no būvējamā Brasas tilta. Tur gan vēlāk izskanēja skaidrojums, ka viena puse tilta, kas vēl top, būs pieejama cilvēkiem ratiņkrēslā. Bet šī nopietna problēma kopumā, Latvijā joprojām top objekti, kurus būvējot, par visiem netiek padomāts.

Latvijā būs jāizstrādā vispārējās veselības apdrošināšanas modelis, tā izteicies premjers Krišjānis Kariņš, norādot, ka ieviest to vajadzētu jau pēc pāris gadiem. Cik tas ir reāli un ko tas mainīs veselības aprūpē, Krustpunktā analizē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska. Par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas sasaisti ar nodokļiem diskutē sen, bet nu par to panākta politiska vienošanās valdības darba grupā, kas spriež par nodokļu politikas pilnveidošanu. Kā piemērs tiek minēta Igaunijā ieviestā sistēma, kur veselības aprūpei atvēl daļu no sociālajām iemaksām, bet pakalpojumus arī saņem tikai nodokļu maksātāji, kā arī noteiktas iedzīvotāju grupas, kuras apdrošina valsts. Vai ar šādām izmaiņām remdēs mūžīgo naudas badu medicīnas nozarē un samazinās privāti iepludināto finanšu apjomu?  

Maz esam esam runājuši par to, kā palīdzam ievainotajiem ukraiņu karavīriem. Uzmanība ir bijusi vairāk pievērsta palīdzības sniegšanai karā. Tas ir saprotams, jo ukraiņi var cerēt nosargāt savu valsti, ne tikai pateicoties dzimtenes mīlestībai vai patriotismam, bet arī materiālai un finansiālai palīdzībai, ko sniedz pārējā pasaule. Bet karš ir nežēlīgs un pļauj desmitiem, pat simtiem dzīvību ik dienās, kā redzam statistikā. Karš arī sakropļo cilvēkus. Tāpēc mediķi visā pasaulē ir piekrituši palīdzēt arī šajā ziņā, darot visu, lai glābtu cilvēkus. Latvijā tas notiek Mikroķirurģijas centrā.  Kā tas notiek, ko un kā dara Latvijas mediķi, Krustpunktā Lielajā intervijā vaicājam Latvijas Mikroķirurģijas centra izpilddirektoram Jānim Bendikam.  

Politikā par kādu dzīvīgumu, šķiet, šonedēļ gādāja vien deputāte Ramona Petraviča no "Latvija pirmajā vietā!", kas mēģināja sadzīvot ar festivālā "Lampa" piedzīvoto "cepienu". Bet koalīcijas sarunas - bez pārmaiņām: premjers grib plašāku koalīciju, tomēr nespēj neko izdarīt. Tā vismaz izskatās publiski. Nozīmīga šīs nedēļas ziņa ir par atklāto karteli ceļu būvē, savukārt mediju organizācijas prasa atsaukt uzrauga - NEPLP - sastāvu. Aktualitātes Krustpunktā analizē Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Runājam par tiesu darbu. Krustpunktā izvaicājam Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Eiropas Savienības (ES) valstis spriež par migrācijas noteikumu reformu: ko tā paredz un kāda ir Latvijas nostāja? Krustpunktā diskutē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (Apvienotais saraksts), Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (Progresīvie) un "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks. Situācija ar migrantu centieniem iekļūt Eiropas Savienībā atkal saasinās. Uzsvars no Ukrainas bēgļiem, kas raduši atbalstu praktiski visās valstīs, tagad no jauna pārvirzās uz migrantu plūsmām no dienvidiem. Eiropas dienvidzemes sūdzas, ka netiek galā vairs ar lielo patvēruma meklētāju skaitu, nometnes ir pārpildītas, bet pārējā Eiropa talkā nenāk.  Tāpēc ziņa par jauno patvēruma politiku, par ko esot vienojušies iekšlietu ministri, šīm valstīm ir svarīga. Bet Polija un Ungārija jau ir paziņojušas, ka šo vienošanos neatbalstīs, turklāt Polija organizēšot arī citu valstu koalīciju. Mediju telpā izskan pārliecība, ka priekšā gaidāmas grūtas un arī asas diskusijas.  Mums, kas saskaramies ar Baltkrievijas radītajiem izaicinājumiem, turklāt mums nav skaidrs, kas notiks tālākā nākotnē Krievijā, šis ir ļoti būtisks jautājums. Ko ir sarunājuši Eiropas iekšlietu ministri, kāda Latvijas nostāja, vai mēs pievienosimies Polijas centieniem bloķēt procesu?  

Atgriežamies pie temata par skolu tīklu Latvijā. Tas ir bijis karsts temats jau daudzus gadus, jo par to, ka Latvijā ir pārāk daudz skolu, kas nevar nodrošināt kvalitatīvu izglītību un pietiekamu slodzi pedagogiem, ir spriests sen, bet ar skolu slēgšana vienmēr bijis smags lēmums. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija rosina lēmumus par skolu tīklu 7.- 12. klašu līmenī pieņemt centralizēti, nosakot kritērijus, kuriem skolai vai nu jāatbilst vai tā jāslēdz ciet. Cik tas ir lietderīgi un vai risinās sasāpējušās problēmas izglītības jomā, Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes vadītāja Karīna Miķelsone, bijusī Izglītības ministre Anita Muižniece, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure un Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputāts Andrejs Radževičs.  

Ukrainas armija veikusi veiksmīgu pretuzbrukumu vairākos posmos, šādas ziņas pienāk gan no Kijivas, gan starptautiskajiem novērotājiem. Tiek minēts, ka ukraiņu spēki dažviet guvuši nopietnus panākumus. Bet rietumu analītiķi arī ziņo, ka veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā, Krievijas prezidents var izšķirties par plaša mēroga mobilizāciju. Par situācijas attīstību Ukrainā saruna Krustpunktā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.  

Krustpunktā tiešraide no sarunu festivāla „Lampa” Cēsīs. Diskusija „Paši ievēlējāt!”. Cik lielā mērā sabiedrība ir spējīga ietekmēt procesus politikā un valstī kopumā? Diskutē žurnāla „IR” komentētājs, žurnālists Pauls Raudseps, portāla „Delfi” galvenais redaktors Filips Lastovskis, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds un žurnāla „SestDiena” galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Saruna raidījumā daļēji skars politiskās aktualitātes valstī un saspīlējumu valdības partiju starpā, kas saasinājies pēc Valsts prezidenta vēlēšanām. Ja nu notiek tā, ka valdība krīt, jauna premjera nominēšana līdz 8.jūlijam būtu pašreizējā Valsts prezidenta rokās. Krustpunktā iztaujājam Valsts prezidentu Egilu Levitu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe.    

Vajag vai nevajag striktāku regulējumu Latvijā tam, kā mēs izturamies pret dzīvniekiem. Šis jautājums pēdējās nedēļās ir kļuvis aktuāls, vācot parakstus par cietumsodu piemērošanu tiem, kas ir spīdzinājuši vai nogalinājuši savus mājdzīvniekus. Viedokļi bijuši dažādi, jo arī šobrīd sodi ir iespējami itin bargi, un daļa domā, ka jautājums drīzāk ir par to piemērošanu. Bet ir raisījušās diskusijas dažādos virzienos, vai nevajag pārskatīt labturības prasības kait vai jautājumā, kā mēs ļaujam suņus turēt pie ķēdes.  Vai un ko vajag pārskatīt, runājot par noteikumiem likuma prasībām Latvijā, un ko darīt, lai izskaustu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem? Krustpunktā diskutē raidījuma "Ķepa uz sirds" veidotāja un žurnāliste Inese Kreicberga, Zemkopības ministrijas Veterinārās un pārtikas departamenta, dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietnieks Ģirts Stenders, Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis un Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe.  

Valsts prezidenta vēlēšanas ir noslēgušās. Lai gan līdz galam neviens nezināja, ar ko tās beigsies, tomēr piepildījās ticamākais scenārijs un amatā ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību S un „Progresīvo” atbalstu tika ievēlēts „Jaunās Vienotības” virzītais kandidāts Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā spriedīsim par Saeimas lēmumu un to, ko īsti sagaidām no jaunā Valsts prezidenta un ko viņa spēkos ir veikt? Krustpunktā diskutē Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Guntars Kokorevičs.  

  Pagājušajā nedēļā politiskiem procesiem Latvijā tika pievērsta īpaša uzmanība, jo Saeimas deputāti vēlēja valsts prezidentu. Bet politiķim Edvarda Smiltēnam sev lielāku uzmanību sev izdevās pievērst vēl pirms šīm vēlēšanām saistībā ar hokeja svētkiem. Viņš hokejista kreklā priecīgs dalīja autogrāfus reizē ar sportistiem, bija panācis, ka pagājušās nedēļas pirmdiena Latvijā bija brīvdiena, vispār viņš ir otra augstākā amatpersona valstī. Krustpunktā Lielā intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.  

Šī ir bijusi pamatīgu kaislību nedēļa, gan saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām, gan ar Latvijas komandas panākumiem pasaules hokeja čempionātā, kas radīja ne tikai svētkus, bet arī zināmu haosu. Krustpunktā aktualitātes vērtē domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" redaktore Sanita Jemberga, žurnālists Māris Zanders un "Rus TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.  

Runājam par naudu un ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas vadītāju Mārtiņu Kazāku. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Aiga Pelane un "Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.  

Ievēlēts jauns Latvijas Valsts prezidents! Edgara Rinkēviča pirmā intervija - Latvijas Radio 1 speciālizlaidumā Krustpunktā.  

Valsts prezidenta vēlēšanas noslēgušās. Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode.  

Valsts prezidenta vēlēšanas noslēgušās. Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Pieslēdzamies arī Saeimai, kur notiek jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pirmā preses konference. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā Rīgas Stradiņas universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. Saeimā uzklausām Uldi Pīlēnu, Apvienotā saraksta kandidātu.  

Par 11. Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Trešajā kārtā Edgars Rinkēvičs ieguva 52 balsis, Uldis Pīlēns – 25. "Latvijas demokrātija ir augstā līmenī. Es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka. Esmu gatavs sadarbībai gan ar Saeimu, gan valdību," uzrunā pēc rezultātu paziņošanas sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.  

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Saeimā uzklausām Elīnu Pinto, kura bija „Progresīvo” kandidāte valsts prezidenta amatam, deputātu Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība), Andri Šuvajevu (Progresīvie) un Oļegu Burovu (Latvijas pirmajā vietā).

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Otrajā kārtā Edgars Rinkēvičs ieguvis balsis 42, Uldis Pīlēns – 25, Elīna Pinto – 10. Saeimā uzklausām Edvardu Smiltēnu (Apvienotais saraksts).

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka. Pirmajā balsojumā Edgars Rinkēvičs ieguvis 42 balsis, Uldis Pīlēns – 25, Elīna Pinto – 10. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī uzklausām Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība), finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība) un sabiedrisko attiecību speciālistu Filipu Rajevski.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī Saeimā uzklausām frakciju pārstāvjus - Aināru Latkovski (Jaunā Vienotība), Antoņinu Ņenaševu (Progresīvie) un politoloģi Ivetu Kažoku.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Strādāsim vai nu līdz skaidrībai, ka prezidents tomēr nav ievēlēts, vai līdz pirmajai intervijai ar jauno Rīgas pils saimnieku. Studijā Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī Saeimā uzklausām frakciju pārstāvjus - Raivi Dzintaru (Nacionālā apvienība), Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība).

Prezidenta vēlēšanas jau rīt, bet šobrīd laikam neviens neņemas skaidri pateikt, izdosies tikt pie jauna valsts prezidenta vai tomēr ne. Savu kandidāti ir divām koalīcijas partijām, bet trešā nav solījusi atbalstu nevienam no viņiem. Trešā ir Nacionālā apvienība, kuras līderis Raivis Dzintars ir Krustpunktā studijā.  

Daudziem šī nedēļa droši vien paliks atmiņā ar Latvijas hokeja izlases iekļūšanu pusfinālā pasaules čempoinātā, bet šonedēļ daudz apspriesti arī citi notikumi. Līdztekus diskusijām par gaidāmajām Valsts prezidenta velēšanām daudz diskusiju arī par mediju neatkarību un vārda brīvību. Runa ir par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzlikto sodu portālam TVNET par dzirdēto sarunā ar vienu no Saeimas deputātiem, kurš izklāstīja savu viedokli saistībā ar valodas pārbaudēm Krievijas pilsoņiem un iespējamo izraidīšanu no valsts. Sen neesam apsprieduši arī to, kas notiek Ukrainā: bet Ukrainas prezidenta biroja pārstāvis šonedēļ paziņoja, ka ilgi gaidītais pretuzbrukums ir sācies. Krustpunktā aktualitātēs vērtē Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse un žurnālisti: Anita Daukšte (TV24 ), Sallija Benfelde (laikraksti "Brīvā Latvija" un "Laiks") un Toms Ostrovskis (TVNET group galvenais redaktors).  

Krustpunktā uz diskusiju esam aicinājuši kandidātus Valsts prezidenta amatam, par kuriem Saeima balsos 31.maijā. Kandidāti – pieteikšanas secībā ir Uldis Pīlēns, ko virza Apvienotais saraksts, Elīna Pinto, kuru virza „Progresīvie” un Edgars Rinkēvičs, kuru izvirzīja „Jaunā Vienotība”. Kandidāti jau daudz ir intervēti, atklājuši redzējumu par prioritātēm amatā, kas visiem sasaucas gan ar drošības situāciju mūsu reģionā, gan problēmām mūsu ekonomikā. Atšķiras akcenti, iespējams, arī vīzija, kā prioritātes realizēt praksē.  

Līdz Valsts prezidenta vēlēšanām palikusi tikai nedēļa. Kandidāti ir trīs, iznākums - nezināms. Par gaidāmajām vēlēšanām Krustpunktā diskutē Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītāji: Ainārs Latkovskis (Jaunā Vienotība), Ainārs Šlesers (Latvijas Pirmajā vietā), Kaspars Brikšens (Progresīvie), Edgars Tavars (Apvienotais saraksts), Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) un Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība). Piedalīties diskusijā neilgi pirms raidījuma attiecās Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei), jo šajā laikā nolemts sasaukt Saeimas frakcijas sēdi.  

Atgriežamies pie daudzas emocijas raisījušās Stambulas konvencijas ratifikācijas. Kāpēc tik ļoti no tā baidāmies? Pēc nesenajiem ļoti traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī, pēc kuriem publiski atklājās arī citi vardarbības gadījumi, kam nesekoja pienācīga tiesībsargājošo iestāžu rīcība, atkal atsākās diskusija par to, vai Latvijai jāpievienojas šai konvencijai, kas paredz novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Cik šī konvencija ir liels bieds, drauds vai palīgs cīņā pret vardarbību, ko piedzīvo sievietes? Krustpunktā diskutē juristi Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis, bijušais Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs, Saeimas deputāts (ZZS) Gunārs Kūtris, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna un asociācijas "Ģimene" valdes loceklis Kaspars Herbsts.  

Kruspunktā Lielā intervija - tehnoloģiju uzņēmējs, kurš darbojas ar mašīnmācīšanu saistītā jomā, jauniešu debašu un kritiskās domāšanas kustības "quotudoma.lv." izveidotājs Mārtiņš Vaivars.  

Par Valsts prezidenta vēlēšanām arvien vairāk runā valdības stabilitātes kontekstā, bet arī prezidenta amata kandidāti paši tiek apspriesti. Tomēr dzīve rit uz priekšu arī citās jomās. Kamēr Rīga dzīvo hokeja gaisotnē, internetā aktīvi tiek pirktas biļetes uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem. Aktualitātes vērtē Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanās tiek saistītas arī ar iespējamām pārmaiņām valdībā. Par to un arī valdības darbu Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko-Supe un portāla TVNET žurnālists Artūrs Bikovs.  

Hospiss aprūpi Labklājības ministrija šogad uzticējusi Samariešu apvienībai, tomēr no nedziedināmi slimo cilvēku tuviniekiem izskan kritika, ka šī aprūpe ir stipri nepietiekama. Tā bieži vien esot tikai sociāla aprūpē pāris stundu garumā, bet visu pārējo laiku smagie slimnieki ir atstāti uz tuvinieku pleciem. Kad beidzot Latvijā būs nodrošināta cilvēka cienīgā pirmsnāves aprūpe? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, Hospiss.lv pārstāve Ilze Zosule un Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš.  

Maija pēdējā dienā par Valsts prezidenta krēslu cīnīties trīs kandidāti – uzņēmējs Uldis Pīlēns no Apvienotā saraksta, partijas "Progresīvie" amatam izvirzītā latviešu diasporas aktīviste Elīna Pinto un premjera partija "Jaunā Vienotība" virzītais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tieši tagad politikas vērotāji atzīst, ka šīs vēlēšanas beidzot kļuvušas interesantas. Cik liela ir iespēja, ka nākamo Valsts prezidentu arī šajā dienā ievēlēs, kā tas ietekmēs politisko situāciju kopumā un valdības tālāko darbu? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes (LU) doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, politologs, LU profesors Jānis Ikstens, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle un sociālantropoloģe, LU asociētā profesore Aivita Putniņa.  

Būtisku notikumu gadadienās mēdzam domāt par to, kā šie notikumi ir mainījuši mūsu valsti un apziņu. Par  demokrātiju, vēstures un vēstures zinātnes nozīmi nākotnes veidošanā Krustpunktā Lielā intervija ar vēsturnieci Inetu Lipšu.  

Policija šajā nedēļa dabūjusi pamatīgi pastrādāt: septiņgadīgās meitenītes meklēšana Rēzeknes novada Rogovkā vēl turpinās, pusaudžu konflikti Imantā ir vismaz pagaidām novērsti, 9. maijs ir aizritējis, daži aizturēti, daži tikuši pie pamatīgiem sodiem. KNAB paziņojis, ka pabeigta izmeklēšana un rosina ģenerālprokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rīgas mēru, viņa vietnieku un vēl trīs personām. Savukārt Kurzemes rajona tiesas spriedums izsaucis plašu neapmierinātību dzīvnieku aizstāvju un arī vetārstu vidū. Tomēr pāri šīm kaislībām ir kaislības Jēkaba ielā: pie Saeimas šonedēļ pulcējās mediķi kopā ar pacientiem un protestēja pret esoši situāciju veselības aprūpē, bet pašā Saeimā visai skaļi norisinās intrigas ap prezidenta krēslu. Aktualitātes Krustpunktā vērtē politologs Mārtiņš Daugulis, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, izdevuma "Sestdiena"  galvenā redaktore Lauma Spridzāne un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Krustpunktā saruna par sabiedrisko transportu galvaspilsētā. Tas ir būtisks ne tikai rīdziniekiem. Iztaujājam uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāju Džinetu Innusu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Pēdējā laikā īpaša uzmanība pievērsta Valsts policijai un tās spējām reaģēt un novērst likumpārkāpumus. Atsevišķos gadījumos kritizēta tiek arī novēlota sabiedrības informēšana. Ierasti policija ir starp tām valsts institūcijām, kurām sabiedrība dažādās aptaujās uzticas visvairāk. Kā šo uzticību nepazaudēt un kādus secinājumus pēc nesenajiem skaļajiem gadījumiem tiesībsargi ir veikuši, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šņore un aģentūras "Mediju tilts" līdzdibinātājs, politologs Filips Rajevskis.  

Pandēmijas laikā, kas pamatīgi iedragāja valstu ekonomikas, Eiropas Savienība lēma par instrumentiem, lai atbalstītu dalībvalstis. Viens no veidiem bija Atveseļošanās un noturības mehānisms jeb Atveseļošanās fonds. Ir pagājuši divi gadi, bet Latvijas uzņēmēji sūdzas, ka nauda līdz viņiem nenonāk, un vainota tiek Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas slēdz līgumus par daļu no projektiem. Kāda īsti ir situācija šīs naudas apgūšanā? Krustpunktā diskutē finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Normunds Bergs un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.  

Katru gadu, tuvojoties 1.septembrim, skolu direktoriem nākas lauzīt galvu, kā aizpildīt vakances, dabaszinātņu priekšmeti ir vieni no tiem, kur skolotāju trūkst vienmēr. Arī augstskolās topošos pedagogus STEM jomās var skaitīt uz roku pirkstiem. Tomēr tā nav, ka Latvijā nebūtu dabaszinātņu entuziastu, kuri gatavībi nodot savas zināšanas tālāk. Par skolotājā darbu un skolēnu interesi apgūt fiziku Krustpunktā Lielā intervija ar vienu no fizikas entuziastiem - Latvijas Universitātes skaitliskās modelēšanas institūta pētnieku, Jauno Fiziķu skolas vadītāju, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotāju Ģirtu Zāģeri.    

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats svētku nedēļā. Aktualitātes vērtē politologs Juris Rozenvalds, Latvijas Televīzijas producente Rudīte Spakovska, žurnālists Raimonds Rudzāts.

33 gadi pagājuši kopš tās vēsturiskās dienas, kad  ārkārtējas spriedzes apstākļos visa Latvija bija pieplakusi pie radio aparātiem, jo toreiz tikai radio spēja nodrošināt tiešraidi. Ar aizrautu elpu visi gaidīja balsošanas rezultātus par neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu.  Man tolaik bija 19 gadi, nu ko gan es tur varēju iztēloties, kāda būs šī neatkarīgā Latvija. Biju jaunietis, tāds pats kā mani šīs dienas raidījuma viesi. Viņi nepazīst citu Latviju, vien to, kas mums tagad ir, un nevar atcerēties tādas sajūtas, kādas bija pirms 33 gadiem, jo tad viņi nebija dzimuši. Ko jaunieši domā par mūsu kopējo valsti, kā viņa sajūt Latviju, kādu redz tās nākotni?  Valsts svētkos Krustpunktā saruna ar jauniešiem par valsti, piederību un patriotismu. Sarunājas Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēns, LR5 darbinieks, Skolēnu Saeimas "deputāts" Toms Putniņš, sabiedriski politisks aktīvists Morics Menģelsons, Jauniešu Saeimas Eiropas lietu komisijas līdzpriekšsēdētājs Gustavs Kilbloks un Talsu 2. vidusskolas skolniece, Jauniešu Saeimas deputāte Kate Sūniņa.  

Satiksme Rīgā. Kas notiek ar daudziem remontdarbiem, ar kuriem ikviens sastopas, kādas izmaiņas tie nesīs? Uzmanību pievēršam ne tikai  pašreizējiem izaicinājumiem un ceļu stāvoklim, bet arī nākotnes vīzijai - ar ko turpmāk būs jārēķinās gan autobraucējiem, gan ikvienam satiksmes dalībniekam. Kas notiks ar maģistrālajām ielām, Centrālās stacijas apkārti un citām vietām, Krustpunktā diskutē biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Armands Būmanis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis un žurnālists Pauls Timrots.  

Šā gada rudenī skolas sāk pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, lai 2025.gadā tikai latviski mācītos visi skolēni visās vispārizglītojošajās skolās valstī. Vai skolas ir šīm pārmaiņām, kā arī, vai nākotnē izzudīs fenomens divplūsmu (latviešu - krievu) skolas un kā tas ietekmēs integrācijas procesus – vai joprojām būs nodalīšanās pēc tautības vai skolai jākļūst vienkārši par skolu, kur mācās visi neatkarīgi no nacionālās piederības? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzija direktors Romans Alijevs, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Normunds Dzintars un Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka.   Par gaidāmo pāreju uz mācībām latviešu valodā interesējamies arī raidījumā Labrīt.

Nedēļas laikā kļuva zināmi daudzi jauni fakti un reakcijas par šaušalīgo slepkavību Jēkabpilī. Iekšējās drošības birojs arī sācis iekšējo izmeklēšanu par policijas iespējamo bezdarbību. Noslēdzies arī trīs dienu ilgais skolotāju streiks, bet līdz Valsts prezidenta vēlēšanām atlicis tikai mēnesis. Aktualitātes Krustpunktā vērtē politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un žurnālisti Anita Daukšte (TV24) un Māris Antonēvičs (Latvijas Avīze).    

Klimata un enerģētikas ministrija ir jauna iestāde, tā izveidota Krišjāņa Kariņa otrajā valdībā un tā pārņēma enerģētikas politikas funkcijas no ekonomikas ministrijas un klimata politiku no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Jaunā ministrija darbojas aptuveni četrus mēnešus. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Kristīne Stepiņa.  

Krustpunktā diskusija, kā pasargāt sabiedrību no cilvēkiem, kas apzināti ignorē un pārkāj atkārtoti tiesībsargājošo institūciju uzliktos sodus. Analizē iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, krimināltiesību eksperts Saulvedis Vārpiņš, centra "Marta" biedrības vadītāja Iluta Lāce un Saeimas juridiskā komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas deputāte Agnese Krasta. Ik pa brīdim Radio diskusijās jautājam, cik lielā mērā spējam pasargāt tos, kas piedzīvo ģimenē, darba vietā, publiskā telpā vārdisku, emocionālu vai fizisku vardarbību vai vajāšanu. Pagājušajā nedēļā notikusī traģēdija Jēkabpilī daudziem sagrāva pat tās ilūziju druskas, kas varbūt arī bija.  Vardarbība ģimenē, tiesas spriedums, kriminālprocesi, pastāvīgi draudi, faktiski jau vairāki slepkavības mēģinājumi, vēršanās policijā un vienalga tagad ir notikusi traģēdija un solītie draudi īstenoti. Tātad esam mēs izrādījušies nespējīgi pasargāt tur, kur obligāti bija jāspēj nosargāt. Mēs, domājot par mums kā visu Latvijas sabiedrību kopumā. Slepkavība, kas notika Jēkabpilī, nedrīkstēja notikt, un tai ir jākļūst par tādu nepiedodami dārgu mācību, lai to līdzšinējo pieeju mainītu.  Krustpunktā meklējam atbildes uz jautājumiem, kāpēc notika tā, kā notika, un kas tiks darīts, lai šādas traģēdijas vairs neatkārtotos. Par to, vai un kā dažādas kampaņas palīdz atpazīt un mazināt vardarbību ģimenē, saruna Ģimenes studijā.  

Premjera izteikumi par iespējamu pensionēšanas vecuma celšanu ir raisījuši satraukumu. Tajā pašā laikā demogrāfijas pētnieki jau sen brīdina par iespējamajiem izaicinājumiem nākotnē. Vai tiešām pensijas sistēmu Latvijā gaida vēl viena reforma? Krustpunkta diskutē Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji Jānis Reirs (Jaunā Vienotība), Arturs Butāns (Nacionālā apvienība), Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) un Andris Šuvajevs (Progresīvie), kā arī Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča un Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš.  

Viņa ir sekojusi līdzi un analizējusi, ko saka Vladimirs Putins jau kopš viņa ievēlēšanas Krievijas prezidenta amatā. Krustpunktā runājam par to, kas notiek kara apsēstības pārņemtajā Krievijā, arī kā tas atbalsojas citviet. Lielā intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāju, studiju programmas Starptautiskās attiecības un diplomātija vadītāju Elīnu Vrobļevsku.  

Egils Levits paziņojis, ka kandidēs otrreiz uz Valsts prezidenta amatu. Traģiskā slepkavība Jēkabpilī - vīrietis nogalinājis bijušo dzīvesbiedri. Ogres vietvaras vēršanās pret savu muzeju. Uzmanības vērts ir arī lielais ziedojums Bērnu slimnīcas fondam. Aktualitātes vērtē politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.  

Saruna par armiju, par gatavību aizstāvēt valsti, par aizsardzības resoram piešķirtajiem līdzekļiem un arī par valsts aizardzības dienestu. Krustpunktā izjautājam aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Sākoties vasarai, īpaši aktuāls kļūst jautājums par trokšņošanu naktīs. Ja ar skaļiem kaimiņiem vēl var cīnīties, tad ar būvniekiem, kas strādā arī naktīs, vai nakts klubu īpašniekiem sarunat nav iespējams gandrīz neko. Ko darīt, lai glābtu pilsētnieku naktsmieru, Krustpunktā diskutē "Naktsmieru Rīgai" koordinatore, aktīviste Maija Krastiņa,Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis Māris Jansons, Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Tieslietu ministrijasparlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna un Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis.  

Vai mākslīgais intelekts varētu būt jauns varas instruments, vai tas patiešām rada drošības un cita veida draudus, Krustpunktā diskutē mākslīgā intelekta attīstītājs un "startup" uzņēmējs Zigmārs Bērziņš, Rīgas Tehniskās universitātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras docents, mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns, uzņēmuma "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts. Starptautiskā diskusijā aicina izstrādāt normas mākslīgā intelekta radīto tehnoloģiju risku mazināšanai. Astoņu Eiropas valstu premjerministri mudina sociālo tīklu platformas rīkoties, lai mākslīgā intelekta radītie viltojuma teksti tiktu skaidri marķēti un aicinājuši izmantot globālu pieeju lielo tehnoloģiju kompāniju regulējumam. Itālija nobloķē sarunu botu "chat gpt", pastāvot bažām par datu privātumu visā pasaulē. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas varētu apdraudēt ap 300 miljoniem darba vietu. Šie ir daži no pēdējā laika ziņu virsrakstiem, kas liek aizdomāties un jautāt, cik tuvu vai tālu esam no tāda veida mākslīgā intelekta, kāds skatīts savulaik fantastikas filmās. Ja arī fantastikas scenārijus noliekam malā, vai var apgalvot, ka mākslīgais intelekts šobrīd nerada drošības riskus?

Saruna par medicīnu un primāro veselības aprūpi Krustpunktā Lielajā intervijā ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidentu, ģimenes ārstu Aini Dzalbu. Viņam ir doktorāts Staļģenē, arī gana daudz papildus darbu. Viņš ir Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, vada arī šīs asociācijas Jauno ģimenes ārstu nodaļu, darbojas arī Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā kā docētājs un ir biežs viesis arī radio un televīzijā.   

Uzņēmējs Uldis Pīlēns paziņojis par gatavību kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās maija beigās. Pašreizējais prezidents Egils Levits vēl nav pateicis, kā viņš grasās rīkoties. Priekšvēlēšanu process ir sācies. Uzmanības vērts ir premjera Krišjāņa Kariņa vēstījums par nākotnes pensijām - vai nu būs jāatver darba tirgus iebraucējiem, vai jāpalielina pensionēšanās vecums, citādi pietrūks naudas, ko izmaksāt pensijās. Francijā, kā redzams, līdzīga apņemšanās ir raisījusi milzīgus protestus. Pie mums protesti notiek reti. Tomēr mediķi un skolotāji grasās protestēt jau nākamajā nedēļā. Daudzi gan saka, ka nesaprot, par ko tieši būs gaidāmie protesti.  Nedēļas notikumus pārrunājam Krustpunktā kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes analizē Latvijas TV raidījumā "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Jānis Ikstens.  

Valsts kontroles darbs. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Rolandu Irkli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka.  

Lielveikalu darbs ir jāierobežo - svētdienās jāslēdz un jāļauj strādāt vien mazajiem veikaliem, kas dotu tiem iespējas papildus nopelnīt un varbūt tad daudzi aizvērtie veikaliņi, piemēram, Rīgas centrā pamazām atdzimtu. Marta sākumā par šo raisījās arī debates valdības namā, uzklausot Zemkopības ministrijas ziņojumu par situāciju piensaimniecības nozarē. Daļa ministru pauda skepsi, daļa atbalstīja zemkopības ministru. Didzis Šmits solīja veikt rūpīgāku analīzi un tad vēlreiz nākt uz valdības sēdi jau ar konkrētākiem argumentiem. Cik jēdzīga būtu šī ideja un vai brīvdienās vajadzētu slēgt lielveikalus arī Latvijā, Krustpunktā diskutē zemkopības ministrs Didzis Šmits (Apvienotais saraksts), Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un TC "Spice" valdes locekle Iveta Priedīte. Pa tālruni uzklausām Latvijas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču.  

Narkotisko vielu lietošana jauniešu vidū vēršas plašumā. Narkologi ceļ trauksmi par jaunu narkotiku paveidu izplatīšanos Latvijā, kas ir ļoti bīstams un to lietošana rada milzu riskus. Kā spējam reaģēt uz to, kas notiek narkotiku melnajā tirgū, Krustpunktā analizē Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2.nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja dr Astrīda Stirna, Veselības ministrija Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska. Dažādas atkarību veicinošas vielas jauniešiem Latvijā ir viegli pieejamas. Pēdējo gadu oficiālā policijas statistika vēsta, ka gada laikā vismaz 2000 jauniešus aiztur alkohola reibumā, narkotiku reibonī ap 300 jauniešu. Tie ir vien statistikas dati, kurus var krietni reizināt. Alkohols atkarību bieži vien iesāk, bet jaunā paaudze ātri to nomaina ar citām psihoaktīvām vielām. Nav tāda diena, kad neatliekamās palīdzības dienests nesaņemtu izsaukumu par kādu gados jaunu cilvēku, kura dzīvība ir jāglābj pārdozēšanas dēļ. Un ir reizes, kad tas ir pat vairākiem nāves gadījumiem diennaktī. Kā to apturēt vai vismaz ierobežot?

Emocionālā un fiziskā vardarbība Latvijā. Kā palīdzēt cietušajiem un kāpēc tik grūti ir to aptūrēt? Krustpunktā Lielā intervija ar krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" direktoru Raivo Vilcānu.

Pievēršamies sociālajai jomai. Krustpunktā izvaicājam labklājības ministri Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs un Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa.    

Nesen sabiedrība par atklātību "Delna" izveidoja aptauju uzņēmējiem, vai viņi ir saskārušies ar apzinātu reputācijas graušanu un apmelošanu gadījumos, kad tam nav bijis pamata. Pasūtīta un dažādu iemeslu dēļ īstenota nomelnošana jau arī nav nekāds jaunums, bet ar interneta attīstību pasaulē tā ir kļuvusi krietni sarežģītāka problēma. Izskatās, ka tā ir arī Latvijā, vien mēs to varbūt īsti neesam aptvēruši un arī neesam daudz par to runājuši. Kā atšķirt, vai runa ir par pamatotiem vai nepamatotiem pārmetumiem, un ko darīt, ja mēs sastopamies ar tādu apzinātu klaju apmelošanu un reputācijas graušanu? Krustpunktā diskutē sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa, digitālās komunikācijas konsultante Ieva Knāķe, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un "Cobalt" patentpilnvarniece preču zīmju jomā, zvērināta advokāte Līga Fjodorova.  

  Jau šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā plāno pieņemt Valsts aizsardzības dienesta likumu. Tas paredz iespēju pildīt gan militāro, gan civilo dienestu, bet pēdējam iespējas šķiet būs daudz šaurākas, nekā tika diskutēts sākumā. Mainījies nav tas, ka dienests ir obligāts vīriešiem, bet brīvprātīgs sievietēm. un sākotnējie plāni paredzēja pašreiz armijā un Zemessardzē dienošo skaitu dubultot, bet rezervē nodrošināt vēl 20 tūkstošus karavīru. Jautājums, vai šos plānus var īstenot ar iecerēto likuma redakciju, kā arī kādas būs kompensācijas un bonusi tiem, kuri dienēs un būs izgājuši dienestu, Krustpunktā diskutē Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Saeimas deputāti Atis Švinka (Progresīvie) un Uģis Rotbergs (Jaunā Vienotība), un tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.  

Ar pašreizējiem nodokļu ieņēmumiem visas vajadzības nosegt nevaram, tādēļ valdība gatava pārvērtēt visus nodokļus. Tā nesen sacīja finanšu ministrs. Pēdējie gadi finanšu jomā ir bijuši sarežģīti, jo pasauli piemeklēja sen neredzētas krīzes. Pandēmija, tagad karš Ukrainā un katra no tām citādi ietekmējusi ekonomiku. Kā izrauties no finanšu problēmām, runājam arī Krustpunktā Lielajā intervija ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku.  

Krustpunktā runājam par Saeimas darbu: Vispārējās izglītības likuma grozījumi sacēla pamatīgu ažiotāžu saistībā ar iestājeksāmeniem vidusskolās, bet politiķi, kuri gribēja tos saglabāt, praksē nobalsoja, ka jau šogad tādi nevarēs notikt. Sabiedrisko mediju apvienošanai šonedēļ arī bija jābūt Saeimas darba kārtībā, bet pēc Latvijas Radio darbinieku protesta virziens strauji tika mainīts. Pašvaldības tikmēr dzīvo savu dzīvi – šonedēļ atklājās, kā Ogres vadība pēc visam nesaskaņām izturas pret Ogres muzeja darbiniekiem, bet Jūrmalas dome Bulduru bibliotēkas ēku nolēma pārdot, lai gan vasarā, kad no tās meta laukā filiāli, solījās, ka ar vēlmi pārdot šo īpašumu nav nekāda sakara. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Par Valsts ieņēmu dienestu pēdējā laikā daudz tiek runāts. Aizdomu ēnas apspriestas arī šajā studijā. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "Rustvnet" žurnālists Artjoms Ļipins.  

Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par krievu valodas lietošanu plašsaziņas līdzekļos, īpaši sabiedriskajos medijos. Vai Latvijas medijos ir vieta oriģinālsaturam krievu valodā? Krustpunktā diskutē Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ivars Āboliņš, Mediju attistibas un petniecibas centra valdes loceklis, Latvijas Raidorganizaciju asociacijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris, Latvijas Radio 4 galvenā redaktore Anna Stroja un Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals. Likumprojektā par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, kas tika steidzamības kārtā virzīts caur Saeimai, starp vairākiem strīdīgiem priekšlikumiem parādījās arī kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums jaunajā medijā tuvākā nākotnē pārtraukt finansēt saturu krievu valodā. Tas nozīmētu arī, ka pēc pāris gadiem būtu jābeidz darboties Latvijas Radio 4 kanālam, kāds tas ir tagad, protams, arī televīzijā ziņas un raidījumi krievu valodā vairs nebūtu pieļaujami. Argumentācija saprotama, karš Ukrainā, neveiksmīga integrācija. Tajā pašā laikā interesants ir fakts, ka, pieņemsim, paši ukraiņi rīkojušies pretēji un, karam sākoties, izveidoja jaunu televīzijas kanālu krievu valodā "Freedom", kuru varam redzēt arī Latvijā. Kaimiņi igauņi arī ir izvēlējušies piešķirt vairāk naudas saturam krievu valodā, lai nodrošinātu cittautiešus ar drošu informāciju. Kurš ceļš ir pareizāks, tas ir jautājums, uz kuru nu daudziem nemaz tik viegli nav atbildēt. Krustpunktā pārrunājam iespējamos ieguvumus un riskus.

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbu laiku pa laikam apēno kāds skandāls, kas nevairo uzticību iestādei. Vienlaikus daudzi sūdzas, ka VID nestrādā iedzīvotāju interesēs, bet birokrātiski apgrūtina nodokļu maksātāju dzīvi.  Kas būtu jāmaina VID darbā, lai to uzlabotu? Krustpunktā diskutē Saeimas bužeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte Aiva Vīksna, SAF tehnika valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Normunds Bergs, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Beķere un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš.  

Divas bankas Amerikā, otra lielākā banka Šveicē - to maksātnespēja pēdējās nedēļās ir raisījusi satraukumu finanšu tirgos. Par noskaņojumu finanšu pasaulē Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti.  

Aprit simt dienas, kopš darbu uzsāka šī valdība premjera Krišjāņa Kariņa vadībā. Kā sokas jaunajiem ministriem un kabinetam kopumā. Pēc valsts budžeta pieņemšanas pašvaldības šajās dienās steidz apstiprināt savas ieņēmumu un izdevumu tāmes, tikmēr Latvijas Bankas prezidents saka, ka inflācija, kuru arvien vērojam, vairs nav Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sekas. Tagad tā esot uzņēmēju negausība. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes komentē LR5 programmas direktors Kārlis Kazāks, Latvijas TV žurnālists Jānis Domburs un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Veselības aprūpei atvēlētais budžets neapmierina ne mediķus, ne pacientus, jo finansējuma nepietiek daudzām svarīgām lietām, turklāt, ņemot vērā inflāciju, medicīnā var atļauties pat mazāk nekā iepriekš – vismaz tā ir norādījuši nozares pārstāvji. Politiķi sola īstenot dažādas reformas, lai situāciju nākotnē varētu mainīt. Vai ir cerības uz papildus naudu, kādas varētu būt nākamās reformas pašā nozarē? Krustpunktā izvaicājam veselības ministri Līgu Meņģelsoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un ReTv žurnāliste Elīna Lapiņa.  

Daudzi uzņēmumi labprāt ziedotu un piedalītos dažādu problēmu risināšanā, taču viņi nezina, kā to pareizi darīt. Ja viņus atbalstītu, ziedojumu apjoms varētu divkāršoties. Krustpunktā runājam par filantropiju Latvijā. Diskutē Latvijas darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Biķis, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, Saeimas budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns un Sabiedrības integrācijas fonda Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktors Reinis Lasmanis. Ja ielūkojamies Latvijas vēsturē, jāatzīst, ka daudzas lietas, kuras šodien novērtējam, mums ir pieejamas pateicoties augstsirdīgiem un devīgiem cilvēkiem. Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, vispār augstākā izglītība Latvijā veidojās, pateicoties lielā mērā ziedojumiem un filantropijai. Turīgi cilvēki palīdzēja latviešu jauniešiem iegūt izglītību un šādā veidā arī būvēt latvisko un Latviju. Rīgas Latviešu biedrības nams, jaunlatviešu kustība, dziesmu svētki, Augusts Dombrovskis, Ziemeļblāzma, parki Rīgas centra - tā varētu skaitīt ilgi.  Protams, padomju laiks visu mainīja, bet, atgūstot neatkarību, Latvijā atkal parādījās pirmie mecenāti. Var minēt Borisa un Ināras Teterevu fondu, Vītolu fondu, ziedotāji, kaut vai iesaistoties ziedot.lv, esam gandrīz mēs visi. Ir tapis pētījums, kas liecina Latvijā interese par filantropiju kļūst arvien lielāka un potenciāls ir. Tikai ir šķēršļi, kas to bremzē. Ja tos noņemtu, mēs būtu gatavi ieguldīt divtik.

Raidījuma uzmanības centrā pacientu tiesības, kā tās tiek ievērotas ārstniecības iestādēs. Tāpat arī, kas uzlabojams mediķu komunikācijā ar pacientiem. Covid pandēmijas laikā slimnīcas un aprūpes iestādes noteica karantīnu un vairums, domājams, pret to izturējās ar izpratni. Bet ja tuvinieku atbalstu liedz tagad, daudziem par to ir neizpratne. Tas nav vienīgais, par ko cilvēki sūdzas. Veselības inspekcijas apkopotā informācija liecina, ka daudzas pacientu sūdzības saistās ar komunikāciju, ka nav izskaidrots kaut kas saistībā ar saslimšanu un ārstēšanu. Kas un kā uzlabojams mediķu komunikācijā ar pacientiem? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras docente Agita Lūse, Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Viesturs Boka, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena un RSU Juridiskās fakultātes prodekāne Karīna Palkova.  

Šī gada budžets ir raisījis vilšanos arī mediķiem, bet arī par veselības aprūpi teica, ka vispirms tajā jāveic reformas, pēc tam jāprasa papildu finansējums. Kā situāciju redz jaunie ārsti? Krustpunktā Lielā intervija ar Jauno ārstu asociācijas biedru Kārli Rāceni.  

Pedagogi paziņojuši par trīs dienu streiku, bet premjers norāda, ka streikošanas dēļ vairāk naudas neradīsies. Pedagogiem grasās pievienoties arī mediķi. Šonedēļ daudz runāts par budžetu, bet bijuši arī citi notikumi. Piemēram, ziņa par to, ka Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs ir apsolījis algotņu grupējumam "Vagner" 15 miljonus ASV dolāru par Itālijas aizsardzības ministra Gvido Krozeto slepkavību, kā arī citi notikumi.  Aktualitātes vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.   

Izglītības darbinieki paziņojuši par trīs dienu streiku, jo uzskata, ka valdība nav ievērojusi vienošanos par pedagogu darba algas celšanas grafiku. Pedagogu algu jautājums, arī zinātnes finansēšana ir daļa no jautājumiem, par ko runāsim raidījumā, jo Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Aisma Orupe no laikraksta "Diena" un Ilze Kuzmina no "Latvijas Avīzes".  

Arvien biežāk medijos parādās ziņas, kas rada trauksmi par drošību daudzdzīvokļu namos. Pagājušā gadā iebruka bēniņu pārsegums namā Bolderājā, nācās evakuēt iedzīvotājus. Šogad satrauca ziņas par plaisām namā Valdemāra ielā, ir arī bažas par brūkošiem balkoniem, par ko raksta kolēģi. Nesen dzirdējām, kā Rīgas dome aicina pamest iedzīvotājus kādu māju Ventspils ielā, jo tas ir kļuvis pārāk bīstams dzīvošanai. Visas šīs ziņas liek aizdomāties par to, kas notiek ar mūsu dzīvojamo fondu? Daudzas mājas ir vecas, un dzīvokļi, kā zināms, pieder dažādiem īpašniekiem, bet namu uzturēšanā investēts netiek. Neviens, protams, negribētu piedzīvot traģēdiju, ja kāds nams sabrūk un iet bojā cilvēki. Bet ko tad darīt, ja īpašnieki par savu un apkārtējo drošību nerūpējas, jo nav nedz naudas, nedz arī saprašanas, nedz spējas vienoties kaut ko lietas labā darīt.  Varbūt tur vairs neko nevar saglābt, mēs tikai nezinām par to. Cik daudz pārējiem ir jānoskatās no malas, sak', tā nav mūsu problēma, vai arī kaut kas lietas labā tomēr ir beidzot jādara? Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders, "Civinity" grupas Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Gatis Roze, "Selectum home" apsaimniekošanas uzņēmuma valdes loceklis  Valters Balakleitis un "Jurisconsultus" attīstības vadītāja Zanda Zariņa.  

Veselības aprūpe ir viena no nozarēm, kurā šā gada budžetā cerēja uz vairāk naudas, tomēr tāpat kā izglītībā, arī veselības nozarē valdības vadītājs vispirms prasa reformas. Pēdējos gados jau nozarē ir notikušas izmaiņas gan attiecībā uz slimnīcu  tīklu, gan aizsākta mediķu atalgojuma modeļa maiņa. Kādas īsti reformas veselības aprūpē tiek gaidītas? Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina (Apvienotais saraksts), Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas eksperte Alina Dūdele, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas pārstāve Ingrīda Circene (Vienotība) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS).    

Var teikt, ka runāsim raidījumā par latviešiem un krieviem, par sievietēm, feminismu, par gejiem un viņu tiesībām jeb cīņu par tiesībām. Izklausās intriģējoši! Bet runāsim par liberālismu un konservatīvajām vērtībām. Tas tāpēc, ka raidījuma viesis konservatīvisma popularizētājs. Salīdzinoši nesen viņš ir atgriezies Latvijā pēc vairāk nekā desmit gadu dzīves Rietumos, lielākoties Londonā. Atgriezies ar misijas apziņu veicināt konservatīvās domas attīstību un iepazīstināt latviešu sabiedrību ar pasaules konservatīvās domas izcilāko prātu sacerējumiem. Šim nolūkam viņš ir izveidojis grāmatu apgādu "Kodoka" (KOnservatīvās DOmas KArtotēka). Krustpunktā Lielā intervija ar Jāzepu Baško.  

Budžeta pieņemšanas nakts debates, skandāls ap Aizsardzības ministrijas pārtikas iepirkumu, tiesas lēmums pārtraukt līgumu ar pasažieru pārvadātāju "Nordeka", arī pārtrauktais finansējums vairākiem sportistiem. Krustpunktā aktualitātes pārrunājam ar žurnālistiem. Notikumus analizē Raimonds Rudzāts, Madara Fridrihsone (LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente) un Sallija Benfelde (laikraksta "Brīvā Latvija" žurnāliste).   

Uzmanības centrā ir nauda, valsts nauda. Pēc diennakti garām diskusijām Saeima šodien, 9. martā, pieņēma šī gada budžetu, kas stāsies spēkā 1. aprīlī. Vēlēšanu dēļ lemšana atlikta tik vēlu, ka viss notiek gandrīz pavasarī. Naudas sadale vienmēr rada domstarpības un šoreiz ir daudz neapmierināto. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod ReTV žurnāliste Laura Jansone un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.  

Pēc kara sākuma Ukrainā šķita, ka latvieši ir vienoti. Uzvaras pieminekļa nojaukšana bija gandrīz vai svētki. Taču notikumiem turpinoties, situācija pamazām mainījās. Dienaskārtībā parādījās lemšana par ielu nosaukumu maiņu Rīgā. Tagad runa ir par pieminekļu novākšanu dzejniekiem un rakstniekiem. Cilvēki ir sadalījušies divās pretējās nometnēs. Taču viedokļu polarizācijā ir arī vēl aktīvāki rosinājumi. Vai nacionālais un vēsturiskais mantojums atkal sācis mūs šķelt? Kāpēc tā un vai mums ir jāmēģina vienoties par kādiem kopējiem principiem šādos jutīgos jautājumos? Krustpunktā diskutē filozofijas, retorikas un reliģisko ideju vēstures pasniedzējs Valdis Svirskis, aktieris Gundars Āboliņš, Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv." redaktoriem Krišjānis Lācis un SKDS pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš.  

Par skolu tīkla sakārtošanu runājam jau daudzus gadus, īpaši tad, kad skolotāji atgādina par savām algām. 2017.gadā pēc Izglītības ministrijas pasūtījuma tapa optimālā skolu tīkla karte, kaut kas no tā ir realizēts, bet ne līdz galam un kopš tā laika situācija arī ir mainījusies. Vienlaikus katrā diskusijā par pedagogu algu palielināšanu tiek piesaukta skolu tīkla optimizācija. Kas ar to notiek šobrīd un vai pienāks brīdis, kad varēs teikt, ka skolu tīkls ir ideāls un nekas nekavē pieņemt skaidru pedagogu algu pieauguma grafiku? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga un Latvijas pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure.  

Budžets, attiecības valdības koalīcijā, gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas. Tās ir dažas no lietām, kas šobrīd noteic dienas kārtību Latvijas politikā, un tuvākais laiks līdz ar to solās būt visai interesants. Ir sācies jau otrais gads Ukrainas kara fonā, un arī tas daudz ietekmē, tajā skaitā sabiedrības noskaņojumu. Krustpunktā Lielā intervija: politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.  

Turpinās šā gada budžeta izskatīšana un asas vārdu pārmaiņas par priekšlikumiem izskan arī valdošās koalīcijas iekšienē. Joprojām nerimst diskusijas saistībā ar konfliktu starp Ogles mākslas un vēstures muzeju un pašvaldības vadību, par to ir spriests muzeju neatkarības kontekstā, bet Ogres mēra pārstāvētā Nacionālā apvienība no jautājuma politiskās sadaļas norobežojas. Krustpunktā nedēļas notikumu apskatā notikumus analizē izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un "Re: Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

No ekonomikas ministra viņš pārsēdies satiksmes ministra krēslā. Izaicinājumu tur arī netrūkst. Satiksme un transports ir jomas, kur ir daudz problēmu un lieli plāni. "Rail Baltica" realizācija Rīgas centrālās stacijas apkaimē rit pilnā sparā, bet tur vēl tāls ceļš ejams un vispār dzelzceļu jomā ir vēl daudz gaidu, kaut vai uz jaunajiem elektrovilcieniem, kuri tepat kaut kur ir, bet ne pasažieriem pieejami. Jārunā arī par ceļu remontiem un būvniecību, pasažieru pārvadājumiem kopumā un citiem jautājumiem. Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Jāni Vitenbergu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus ministram uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "TVNET" žurnālists Arturs Bikovs.  

Pirms dažām nedēļām portālā "Delfi" kāda mamma dalījās ar pieredzi par to, kā viņas pusaudži iegūst informāciju par notiekošo pasaulē. Viņa rakstīja, ka jaunieši labprāt klausās un lieto starptautiskos plašsaziņas līdzekļus, lai uzzinātu, par ko runā un interesējas ļaudis dažādās valstīs. Bet ir skeptiski pret ziņām un saturu, ko saražo medija pašu mājās. Mēs esam pārāk provinciāli, tā bija teicis viņu četrpadsmitgadīgais puika. Un šis apgalvojums ir dzirdēts vēl.  Nav jau tā, ka mūsu jaunieši vispār nezinātu, kas notiek Latvijā, bet Latvijas medijus daudzi no viņiem tiešām nepatērē, izvēlas citus informācijas avotus. Varētu jau sacīt, ka tā ir viņu problēma, bet patiesībā mēs jau saprotam, ka tā primāri ir mūsu pašu atbildība, jo viņa lems mūsu pašu nākotni, nevis pasaules izaicinājumus. Ko mēs zinām par jauniešu mediju lietošanas paradumiem, kā mēs mēģinām jaunos cilvēkus uzrunāt un ieinteresēt jauniešu auditoriju par vietējām ziņām? Krustpunktā diskutē Latvijas Radio 5 direktors Kārlis Kazāks, Latvijas TV galvenā redaktore Sigita Kirilka, portāla "Delfi" abonēšanas satura vecākā redaktore Vita Dreijere un "TVNET group" galvenais redaktors Toms Ostrovskis. Sazināmies ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli Ievu Kalderausku. Viņa iepazīstina ar auditorijas pētījumiem. Sazināmies arī ar Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēnu Marisu Priekuli, kurš nākotnē vēlas kļūt par žurnālistu.  

Konflikts starp Ogres novada vadību un pilsētas vēstures un mākslas muzeju kārtējo reizi saasināja jautājumu par vietējo kultūras iestāžu atkarību no pašvaldībām. Ogres gadījumā ir radušies vairāki jautājumi – gan par to, cik lielā mērā pašvaldībai un konkrētām tās amatpersonām būtu jāietekmē tas, ko kultūras iestāde piedāvā sabiedrībai, gan par to, cik aizsargāti ir šo iestāžu darbinieki konfliktsituācijās. Tas arī raisījis jautājumus, vai pašvaldību autonomija kādā brīdī nevar kļūt par visatļautību un vai kārtībā kaut kas būtu jāmaina? Krustpunktā disktutē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa, domnīcas „Providus” pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons un Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Elīna Vikmane.  

Gadu no gada, lemjot par valsts budžetu un atgriežoties pie pedagogu algu jautājuma, atskan frāze par skolu tīkla sakārtošanu. Arvien biežāk arī dzirdam, ka skolotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem, jo ne viņi izlemj, kuras skolas paliks, kuras apvienos vai likvidēs pavisam. Vai šī reforma būtu iestrēgusi un kādam īsti jābūt skolu tīklam, lai to uzskatītu par pilnībā sakārtotu? Krustpunktā studijā ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš jau pirms vairākiem gadiem strādāja ar skolu tīkla optimizācijas plāniem.  

Šodien, 24. februārī, aprit gads, kopš visa Ukraina dzīvo kara apstākļos. Palīdzība tai plūst no visas pasaules, arī Latvijas. Krustpunktā saruna ar cilvēkiem, kuri ik dienu strādā, lai palīdzētu Ukrainai, tās civiliedzīvotājiem un karavīriem. Pasaules medijos šodien uzmanības centrā ir Ukraina. Faktiski visu gadu iir runāts par šo kara plosīto valsti un tiks runāts arī turpmāk, bet šodien aprit tieši gads, kopš Krievija uzsāka šo plaša mēroga iebrukumu, satricinot arī starptautisko tiesību pamatus, ierasto kārtību. Līdz šim Krievija savu agresiju bija maskējusi, tagad tas notika ļoti brutāli un atklāti. Gads Rietumu pasaulei ir nesis pamatīgas pārmaiņas. Nedēļas garumā esam runājuši gan par sociāliem satricinājumiem, gan sankcijām, ekonomiskajiem izaicinājumiem, pievērsāmies militārajiem notikumiem karalaukā un politiskajām aizkulisēm. Šodien, pašā kara gadadienā, studijā esam aicinājuši cilvēkus, kas, šķiet, savu daļu dzīves tagad ir nolēmuši veltīt ukraiņiem, lai palīdzētu viņiem. Latvijā šādu cilvēku ir neticami daudz, un karš mums ir atlicis necerēti apzināties savas tautas spēku, sirds siltumu. Izvēles kārtā dažus esam lūguši atnākt šeit uz Radio un dalīties ar savu pieredzi. Tie nav cilvēki, kas ir devušies uz fronti karot, jo ir jau arī tādi, pietiekoši daudzi latviešu šobrīd ir Ukrainā, bet tie ir cilvēki, kas dara ļoti vajadzīgu darbu. Par to ir vērts par to atgādināt, runāt un tad arī rīkoties.  Sarunājas Latvijas Mikroķirurģijas centra izpilddirektors Jānis Bendiks, "Tvitterkonvoja" aizsācējs Reinis Pozņaks, biedrības "SOS palīdzība Ukrainai" valdes priekšsēdētājs Emīls Paupe-Balodis un biedrības "Tavi draugi" dibinātājs un vadītajs Ulvis Noviks.  

Krievijas veiktos noziegumus Ukrainā izmeklē arī starptautiski un tie likuši risināt jautājumus arī par agresorvalsts klātbūtni starptautiskās institūcijās. Latvijas tiesībsargājošo institūciju pārstāvji aktīvi līdzdarbojas Krievijas kara noziegumu izmeklēšanā un Ukrainas interešu aizstāvēšanā, bet karš Ukrainā ir mainījis dienaskārtību arī šeit Latvijā. Krustpunktā izvaicājam Satversmes tiesas priekšsēdētaju Aldi Laviņu. Jautājumus kopa ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Pirms gada šajā laikā gaisā valdīja pamatīga spriedze. Iepriekšējā vakarā Krievijas televīzijā bija parādīta Drošības padomes sēde, kurā valsts augstākās amatpersonas padevīgi klanījās Putinam, skaidrojot, kāpēc ir jāpalīdz Donbasa iedzīvotājiem atgūt neatkarību jeb iegūt neatkarību. Tajā brīdī faktiski daudzi saprata, ka karš būs. Rietumvalstu vadītāji vēl steidza pēdējo reizi zvanīt un Kremli, brīdinot, ka Krievijai tas pārāk dārgi maksās.  Ir pagājis gads un šī gada laikā ir veikti divi secinājumi: Krievijas armija, kas tik ļoti biedēja, izrādījās krietni vājāka, nekā bija gaidīts, bet ekonomika un finanses dzīvotspējīgākas, nekā daudzi gaidīja. Ukrainā nav beigusi pastāvēt, un Krievija arī nav sabrukusi. Tās spējas pārvarēt finanšu un ekonomiskās sankcijas izrādījās lielākas, nekā daudzi sākumā domāja. Kara gadadienas noskaņās Krustpunktā runājam par gada vilšanos, ja to tā varēt nodēvēt, kāpēc Rietumu sankciju ietekme bijusi vājāka, nekā daudziem sākumā šķita? Krustpunktā diskutē Ārlietu ministrijas Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktore Katarina Plātere, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, advokātu biroja "Cobalt" zvērināts advokāts Edgars Pastars un Latvijas LTV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.  

Krustpunkta diskusija. Ir pagājis turpat gads kopš Krievija atklāti un plaši iebruka Ukrainā. Līdz pēdējam brīdim daudziem šķita neticami, ka 21.gadsimtā Eiropā kaut kas tāds ir iespējams. Emociju spektrs šī gada laikā ir bijis plašs, no bailēm līdz dusmām, izmisuma un cerībām, kas bija jūtams arī sabiedriskajos un politiskajos procesos. Ko Latvijā ir mainījis karš Ukrainā šī gada laikā? Kādas pārmaiņas ir notikušas sabiedrībā, politikā, vai esam pieradusi un "pielāgojušies karam"? Vai joprojām jūtamas bailes no karadarbības šeit tikpat saasināti, kā tas bija pērn pavasarī? Cik daudz esam gatavi upurēt, lai atbalstītu Ukrainu un kā atšķiras sabiedrības "slāņi"? Kā karš mainījis prioritātes sabiedrībā un valstī kopumā. Kādu redzam savu nākotni un vai valstij ir vienots redzējums?  Raidījuma viesi: politologs Andis Kudors, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds, socioloģe, SKDS pētniece Ieva Strode un biedrības "Latvijas platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS) direktore Inese Vaivare.  

Šajā nedēļā mēs ļoti daudz runāsim par to, kas ir noticis pēdējā gada laikā, kā tas mūs ir ietekmējis un mainījis un kāda tam būs arī nozīme tālākajos notikumos. Piektdien, 24. februārī, apritēs gads, kopš mēs pamodāmies ar tām briesmīgajām ziņām, ka Eiropa atkal ir sācies karš. Tas, kam daudzi nespēja noticēt, bija noticis - Krievija bija uzbrukusi Ukrainai. 24. februārī visi pieplaka pie ekrāniem, radioaparātiem vai citiem informācijas nesējiem. Tajā laikā daudzi arī viņu iepazina - cilvēku, par kuru iepriekš Latvijā daudzi nebija dzirdējuši. Viņa iedrošinošā pārliecība, ka ukraiņi spēj un kā ukraiņi aizsargās savu valsti, gandrīz vai nomierināja. Vēlāk gan viņš kādā brīdī atzina, ka pats nemaz tik ļoti pārliecināts par savu teikto nebija, bet tajā brīdī tas bija ļoti vajadzīgs un kopš tā laika daudz viņi ir klausījušies un klausās joprojām. Runa ir par tolaik Ukrainas prezidenta biroja padomnieku Oleksiju Arestoviču. Šogad gan viņam nācās iesniegt atlūgumu, un viņš prezidenta komandā vairs nav. Bet šodien viņš Krustpunktā Lielās intervijas viesis.    Saruna ar Oleksiju Arestoviču oriģinālvalodā.   Plašāk un padzilināti par notikumiem un procesiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā, un to, kā notiekošais ietekmē Latvijas drošības situāciju, klausies raidierakstā Drošinātājs.

Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo Ukrainas prezidenta biroja padomnieku, blogeri Oleksiju Arestoviču (saruna oriģinālvalodā).  

Laiks kārtējam nedēļas nogales svarīgāko notikumu apskatam. Temati dažādi – atkal runājam par valsts budžeta projektu, kas jau nodots izskatīšanai Saeimas komisijās un kas neapmierina daudzus, tostarp pedagogus, kuri atkal ir gatavi streikot, ja netiks izpildītas viņu prasības. Runājam arī par prasību nokārtot valsts valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļauju saņemšanai. Iekšlietu ministrs rosināja to ieviest pakāpeniski, bet partneri koalīcijā tam nepiekrita. Rīgas teritorijas plāns beidzot varēs stāties spēkā, jo tagadējais reģionālās attīstības ministrs atcēlis iepriekšējā ministra rīkojumu par plāna apturēšanu. Ir arī citi notikumi, kurus analizējam kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka un TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Saeima sākusi šā gada valsts budžeta izskatīšanu komisijās, bet daudzi ar to ir neapmierināti. Tostarp ar to, kas atvēlēts veselības aprūpei un izglītībai. Budžets ir viens no sarunas tematiem šajā stundā, jo tā pieņemšana Saeimā ir viena no galvenajām valdības rūpēm. Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Juris Jurāns un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Kad pirms vairāk nekā 10 gadiem tapa pirmā koncepcija par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, darba grupā kā Radio pārstāvis bija iekļauts arī raidījuma Krustpunktā vadītājs Aidis Tomsons. Viņš atzīst, ka par šo laiku nav patīkamu atmiņu, jo grupu viņš publiski pameta, paužot protestu, kā tapa šī koncepcija, kas viņa skatījumā atstāja otrajā plānā radio klausītāju intereses. Atmiņas nav patīkamas tāpēc, "ka daudzu acīs kļuvu par šķērsli progresam", atzīst Aidis. Tomēr arī politiķi šo procesu apturēja. "Kad pirms dažiem gadiem atsākās darbs pie idejas par apvienošanu, es nolēmu nekādā veidā neiesaistīties," turpina Aidis. "Galu galā ideja pati par sevi nav slikta, ja apvienošanu veic kvalitatīvi, visi var būt ieguvēji, arī visa Latvijas sabiedrība." Dzirdot runas par to, kas šobrīd notiek ar abu sabiedrisko mediju apvienošanas procesu, atkal rodas bažas, vai neesam turpat, kur bijām kādreiz. Lai kliedētu šīs bažas, arī diskutējam Krustpunktā. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana vienā sabiedriskajā medijā varētu notikt jau 2024. gada pašā sākumā. Kā tas noritēs praktiski un vai ir vēl kādi zemūdens akmeņi, Krustpunktā diskutē Latvijas TV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdātāja Ieva Brante un šī procesa virzītāju pārstāvis - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.  

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir jāmaina - par to jau labu laiku runā galvaspilsētā, kura pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iegulda visvairāk, kamēr pašai pietrūkst naudas infrastruktūras sakārtošanai un citām lietām. Šogad no visām pašvaldībām astoņām jāveic iemaksas šajā fondā - tā ir Rīga un vēl septiņas galvaspilsētai tuvu esošas pašvaldības. Pāris ir tādas, kas saņem samērā nelielu dotāciju līdz 200 tūkstošiem eiro, parējām dotācijā ir no nepilna miljona līdz pat 26 miljoniem erio liela. Arī valdība apņēmusies veikt izmaiņas šajā sistēmā. Krustpunktā diskutējam, kādas izmaiņas nepieciešanas un būtu iespējamas. Raidījuma viesi: Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka. Sazināmies ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līgu Sausiņu un Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andri Rāviņu.  

Īpašu uzmanību pievērst onkoloģijai ir solījis ne viens vien veselības ministrs un apņemšanās droši vien ir bijušas īstas, tikai skarbā realitāte, ar ko nozare saskaras budžetā, liek gribēt daudz vairāk. Vēl nesen bijām liecinieki saspringtajām attiecībām starp Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadību un Onkoloģijas centra mediķiem, bet lielākie cietēji šai stāstā galu galā ir pacienti, kuriem tas ir dzīvības un nāves jautājums. Krustpunktā Lielā intervija: onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" dibinātāja Olga Valciņa.  

Valsts budžets iesniegts Saeimā, Turcijā - postoša zemestrīce, Ukrainas prezidents devies vizītē uz Londonu, Parīzi un Briseli. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti Alīna Lastovska (portāls "Delfi"), Jānis Domburs un Anita Daukšte (TV24).  

Krustpunktā izjautājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.  

Pēdējos gados mūsu ceļu būvniecībā ir padarīts gana daudz, valsts ceļu tīklā ieguldīts līdz šim vēsturiski lielākais finansējums. Tas bija iespējams, arī pateicoties Covid laika finanšu injekcijām, lai sildītu tautsaimniecību. Bet Covid, cerams, ir jau aiz muguras un arī Eiropas fondu nauda drīz tikpat kā vairs nebūs pieejama, ceļos, mums būs jābūvē pašiem par saviem līdzekļiem. Kāda ir situācija ceļu būvniecībā, kas tiek darīts, lai šajā nozarē nebūtu karteļu skandālu,  kādēļ ir bažas, ka lielā "RailBaltica" projekta dēļ sāksies grants deficīts un vai pienāks arī tādi laiki, kad visi mūsu ceļi būs tik pat gludi kā gadsimtu senais Doma laukuma bruģis? Krustpunktā diskutē uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane, biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš un Satiksmes ministrijas autoceļu infrastruktūras direktors Tālivaldis Vectirāns.  

Ir ievēlēta jauna Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), tomēr tas nenozīmē, ka problēmas, kas skāra iepriekšējo CVK sastāvu, būs automātiski atrisinātas. Lielākoties tās saistītas ar iepirkumiem, naudas trūkumu un atkarību no viena IT sistēmu piegādātāja. Kā tās risinās, lai nākamo vēlēšanu norise nav apdraudēta, Krustpunktā analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.  

Nepietiekamais zinātnes finansējums ilgtermiņa buksē arī ekonomikas attīstību, to atzīst arī jaunajā valdībā. Vai vārdiem sekos darbi, redzēsim šā gada budžetā, kas vēl tikai top. Pagaidām realitāte ir skarba, jo no iesniegtajiem pieteikumiem Valsts fundamentālo un lietišķo zinātnes projektu konkursā atbalstīti tikai 7,5%, un nevis tādēļ, ka tie būtu saņēmuši zemu novērtējumu, bet tādēļ, ka gribētāju ir daudz, bet naudas – maz. Ir arī pārāvums Eiropas fonu finansējumā. Ko gaida jaunie zinātnieki? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāju Antru Boču.  

Latvijas Olimpiskā komiteja nevēlas, ka Latvijas sportisti piedalītos olimpiskajās spēlēs kopā ar pārstāvjiem no Krievijas un Baltkrievijas. Negaisa mākoņi ap Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu savelkas arvien ciešāk, Valsts Drošības dienests sāktajā kriminālprocesā pievērš uzmanību arī viņas vecajiem grēkiem. Tikmēr neizpratne radusies par Ogres novada priekšsēža Egila Helmaņa pārliecību, ka Eiropas Savienības sankcijām pakļautā Krievijas miljardiena Pjotra Avena porcelāna privātkolekcijas izstādīšana ir pieņemama.  Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti Baiba Strautmane, Māris Antonēvičs (Latvijas Avīze) un Ansis Bogustovs (TV24).  

Šis gads Latvijas kultūrā sācies ar sarežģījumiem, kuri saistīti ar ēkām, kur baudāma kultūra. Jaunais Rīgas teātris, protestējot pret ieilgušo teātra ēkas rekonstrukciju, paziņoja, ka nebūs jauniestudējumu. Vairs arī netiek minēts datums, kad teātra ēku Lāčplēša ielā varētu nodot ekspluatācijā. Tikmēr Okupācijas muzejs Stūra mājā, iespējams, apmeklētājiem nebūs pieejams no marta. Šie ir daži no jautājumiem, par kuriem Krustpunktā izjautājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio žurnāliste Māra Rozenberga un ReTV žurnāliste Santa Ādamsone.  

Saeimas deputāti izvērtēs iedzīvotāju iniciatīvu aizliegt prokremliski noskaņotiem cilvēkiem ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs. Vai tiešām varētu tapt šāds likums un kā izvairīties no paredzamajiem riskiem, Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti: Andrejs Svilāns (Apvienotais saraksts), Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība), Gunārs Kūtris (Zaļo un zemnieku savienība) un Vilis Krištopans (Latvija Pirmajā vietā). Ieilgstot karam Ukrainā, sabiedrības interešu degpunktā parādās arvien jaunas iniciatīvas, par kurām pirms gada mums droši vien nenāktu prātā diskutēt. Šī gada laikā daudz kas ir noticis: ir nojaukti pieminekļi, mēs pārejam tikai uz mācībām latviešu valodā, pamatīgas pārmaiņas ir skārušas politisko telpu. Nu esam nonākuši līdz diskusijai par lojalitāti un cilvēkiem, kas strādā valsts un pašvaldību iestādēs.  Portālā "Manabalss.lv" ātri atbalstu guva rosinājums aizliegt strādāt valsts institūcijās prokremliski noskaņotiem cilvēkiem. Arī Saeima ir atbalstījusi šīs idejas izskatīšanu komisijās, tagad deputātiem jālemj, vai un kā šo ideju var realizēt dzīvē. Jautājums nav vienkāršs, jo tā robeža starp lojalitāti un politisku izrēķināšanos, piemēram, ir neskaidra. Vai un kāds risinājums vispār iespējams?  

Latvijā ir ļoti viegli pašam pat nenojaušot pieskarties telefona ekrānam un negribot noslēgt līgumu par pakalpojumiem, kurus negrasāties izmantot un pēc tam maksāt. Kāpēc tas ir iespējams, Krustpunktā analizē Patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas Otrās patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības daļas vadītājs Dainis Platacs, Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, tehnoloģiju apskatnieks Lauris Āboliņš, TELE2 sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis un LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte. Apmēram pirms mēneša tviterī ierakstīju, ka mūsu telefona rēķinā ir parādījušās lielākas naudas summas. Tad atklāju, ka ik nedēļu tiek skaitīts par spēlītēm trīs eiro, kuras jaunākais puika spēlējot telefonā. Runāju ar puiku, tam uzreiz asaras, sakot, ka viņš neko neesot serveros spēlējis, nedz abonējis. Atradām krietni vēlāk, ka viņam jau divus mēnešus bija pienākušas īsziņas, kurās bija rakstīts: "ja gribat spēlēt, tad spiediet uz šo linku, bet, ja negribat spēlēt, tad sūtiet atteikuma īsziņu uz kaut kādu numuru". Viņš nebija to sapratis, neko nebija sūtījis, un tāpēc arī katru nedēļu tā rēķina summa pieauga par trim eiro. Sāga izvērtās garāka un saspringtāka, bet negaidīju, ka mans ieraksts tviterī izraisīs tādu ķēdes reakciju. Šķiet, kopš vadu Krustpunktā, reti esmu saņēmis tik daudz vēstuļu un līdzīgu stāstu par vienu to pašu. Ar niansēm, protams, bet ar līdzīgu vēsturi.  Iznāk, ka Latvijai ir ļoti daudz cilvēku, kas nezinot it kā ir noslēguši attālinātus līgumus un maksā par pakalpojumiem, kurus neizmanto. Plašā rezonanse arī mūs ir mudinājusi šim tematam pievērsties nopietnāk.     

Žurnāliste Inga Spriņģe publiskajā telpā ir daudz aprunāta, viņas izveidotais pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" spēj ietekmēt sabiedrisko domu. Tajā pašā laikā viņai tiek izteikti arī daudz pārmetumi. Krustpunktā Lielā intervija ar "Re: Baltica" žurnālisti Ingu Spriņģi.  

Latvija pirmo reizi vēsturē ir nevis izveidojusi, bet samazinājusi diplomātisko attiecību līmeni. Rīgā vairs nebūs Krievijas vēstnieka, tāpat kā Latvijas vēstniekam būs jāpamet Maskava. Tikmēr ieroču piegādēs Ukrainai ir bijis lūzums. Ukraina dabūs arī tankus un ne vienu vien. Saeimas deputāte Grevcova izpelnījusies kārtējo policijas pārbaudi pēc tam, kad soctīklos šausminājās par Okupācijas muzejā redzēto. Tur notiekot vēstures sagrozīšanas un propaganda. Pēc tam gan pati nobijās par sarunāto. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti: aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe, TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.  

Cenu pieaugums sāk mitēties un atsevišķās preču grupās pat nedaudz samazinās, bet daļa lauksaimnieku saka, ka tagad viņiem sākas krīze. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Didzi Šmitu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Pirms apmēram nedēļas medijos parādījās divas ziņas: pirmā bija no "Eurostat" biroja. Izrādās Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā, kur pagājušā gadā visstraujāk ir augušas piena cenas. Pieaugums ir vairāk nekā 50% pēc "Eurostat" datiem. Salīdzinājumam, piemēram, Kiprā piena cena augusi vien 3%. Pēc pāris dienām tikai izplatīts Latvijas lauksaimnieku aicinājums zemkopības ministram panākt lielāku piena iepirkuma cenu, jo tā janvāru esot kritusies. Lauksaimnieki uzskata, ka cenai jāpieaug vismaz par 20%. Ko darīt pircējiem, kam piena produkti veido būtisku daļu patēriņa grozā un kāpēc šāda situācija ir izveidojusies nozarē, Krustpunktā diskutē Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķinkāns, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšēdētājs Guntis Gūtmanis un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.  

Krustpunktā diskutējam par valsts amatpersonu algām – par algu reformu valsts sektorā, kas veikta, lai tur noturētu labus speciālistus, bet pagaidām visvairāk jūtama augstāko amatpersonu makos, kur pieaugums ir no 27 līdz pat 75 procentiem no nebūt ne sliktākās izejas pozīcijas. Laikā, kad valstī ir 20 % inflācijas, tas nebūtu pat slikti, ja vien fakts, ka mazo algu saņēmējiem algu pieaugums ir daudz pieticīgāks. Augstāko amatpersonu algu pieaugums laikā, kad vairums sabiedrības tik krasu ienākumu kāpumu nepieredz, izraisījis daudz jautājumu. Krustpunktā diskutē sociālie partneri un labas pārvaldības speciālisti: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs un politologs Filips Rajevskis. Šī algu reforma tika veikta, lai valsts pārvaldē strādājošais saņemtu 80 procentus no tā, ko maksā līdzvērtīgam speciālistam privātajā sektorā. Tas būtu jāpanāk līdz 2027.gadam. Turklāt sakārtojot atalgojumu tā, lai visādas regulārās piemaksas nonāktu pamatalgā. Reforma sākās jau jūlijā, pērn naudu tam vajadzēja meklēt pašu iestāžu budžetos, šogad budžetā tam paredzēts iedot 25 miljonus. Ar to pietiks, lai algu paceltu vismazāk atalgotajiem darbiniekiem minimālā līmenī, kamēr ir amatpersonas, kam alga palielināta tuvu maksimumam. Vai iecerētā reforma palīdzēs noturēt valsts sektorā labākos speciālistus?  

To, cik nozīmīga ir sabiedrības integrācija, spilgti parādīja aizvadītais gads, kad izrādījās, ka viena daļa sabiedrības dzīvo citā pasaulē ar citām vērtībām. Tomēr sabiedrības integrācija nav tikai par krieviem un latviešiem, tā skar visdažādākās sabiedrības grupas. Krustpunktā Lielā intervija ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktori Zaigu Pūci.  

Kopš pagājušās piektdienas raidījuma bijis saspringts laiks: nedēļas nogalē visa Latvija ar bažām vēroja notikumus Jēkabpilī, jo brīdī, kad pienāca ziņas, ka aizsargdambis var neizturēt ūdens spiedienu un vižņu masa ar spēku tad iegāztos pilsētā, iespējamās katastrofas apmērs šķita šausminošs. Dambis laimīgi izturēja, bet tagad jādomā par to, kā nodrošināties nākotnē. Tik labi nav trim pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas kompānijām, kurām Konkurences padome piespriedusi 2 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos. Tas aktuālais Latvijā. Savukārt saistībā ar karu Ukrainā gaidām šīs dienas sanāksmes rezultātus, kur vairāk nekā 50 valstu aizsardzības ministri lemj par jaunu militāro atbalstu Ukrainai. Krustpunktā aktualitātes vērtē TV24 raidījuma "Nacionalo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks, laikraksta "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks un portāla "TVNET/Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.  

Šī ziema mums ir sagādājusi nepatīkamus pārsteigumus. Agri sākusies, pēc tam tā sarīkoja lielu pauzi, jau gadu mijā upēs sāka iet ledus. Citviet situācija Latvijā vēl bija kontrolējama, tad Jēkabpilī tā kļuva ļoti dramatiska. Mēs esam aizvadījuši saspringtu nedēļas nogali ar slēgtiem ceļiem un skolām, evakuāciju un bažām par krietni lielākiem postījumiem. Šobrīd situācija ir stabilizējusies, un jēkabpilieši atgriežas pamazām normālā dzīvē. Bet ziema vēl nav beigusies, mums sola vēl salu, var veidoties arī ledus vižņi, kas nozīmē, ka briesmas arī var atgriezties. Aizsargvalnis Jēkabpilī, kā zināms, ir cietis. Kas notiek, ja ūdens līmenis atkal ceļas un viss sākas no jauna, ko valnis var izturēt? Kādas ir iespējas tagad kaut ko darīt, papildus nodrošināties un ko iespējams izdarīt, lai nākotnē varētu sevi vairāk pasargāt? Krustpunktā diskutē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa, žurnālists Raimonds Rudzāts un Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Raidījuma laikā sazināmies arī LMT viceprezidentu Ingmāru Pūķi, "Latvenergo" hidroelektrostaciju tehniskais direktoru Andri Zēģeli un SIA "Inženieru birojs "PROFECTO"" valdes locekli Edgaru Loginu.  

Uzmanības lokā starppilsētu pasažieru pārvadājumi, kas lielā mērā atkarīgi no tā, vai būs, kas sēdīsies starppilsētu autobusam pie stūres. Pasažieru pārvadājumi Latvijā ir sadalīti 16 zonās un konkursa kārtībā tiek izvēlēts pārvadātājs, kurš nodrošinās konkrētus maršrutus. Ar to ir bijušas problēmas un kā galvenais iemesls tiek minēts autobusu šoferu trūkums. Līdzās tam šodien, 17. janvārī, mūs sasniedza ziņa, ka Konkurences padome ir konstatējusi aizliegtu vienošanos starp trim pakalpojuma sniedzējiem, par ko piemērots kopā 2 miljonu eiro sods. Kas notiek šajā tirgū, kā tiek risināta problēma ar šoferu trūkumu,  Krustpunktā diskutē Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks, satiksmes ministra padomnieks Jānis Iesalnieks, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš un Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš.  

Aizvadītā nedēļas nogale bija pamatīgas spriedzes pilna. Situācija Jēkabpilī izveidojās tik draudīga, kā reti kad. Mēs sen nebijām pieredzējuši arī aicinājumu evakuēties tik lielam cilvēku skaitam. Arī daudzi nesavtīgi strādājuši dienām un naktīm, lai palīdzētu izvairīties no krietni lielākas nelaimes, nekā tā šobrīd ir piedzīvota. Lai arī dzirdam, ka ūdens līmenis Daugavā jau ir krities, nekas jau nav beidzies, ziema arī tikai vidū, un vēl gaidāms gan sals, gan sniegs, gan jauna ledus veidošanās, kas nozīmē, ka priekšā ir vēl diezgan daudz nemiera pilnu nakšu.  Sestdienas pēcpusdienā sociālos tīklus pārņēma kritikas vilnis, kad premjera birojs paziņoja, ka svētdienas rītā sasauktā ārkārtas valdības sēde. Cilvēki ironizēja, ka vispirms izgulēsies un tikai tad domāsim, vai un ko tālāk darīt. Protams, jautājums, ko tāda valdība vispār dod, bet lielās bažas aiz visa ir, kā mēs vispār tiekam galā ar krīzēm, kā tās vadāmi, kā mācāmies no kļūdām. Protams, šī ir krīze tikai vienas pašvaldības mērogā, pat vienas pilsētas mērogā, bet, ja runa ir par visu valsti? Karš, piemēram, Ukrainā rāda, ka notiekošais Latvijā ir vien tāds salīdzinoši sīkums. Krustpunktā Lielā intervija: drošības politkas un krīzes vadības speciālists Kaspars Druvaskalns.  

Rietumu gatavība Ukrainai piegādāt aizvien jaudīgākus ieročus, liek domāt, ka visi gatavojas arvien smagākām kaujām. Tikmēr Latvijā turpinām raizēties par inflāciju, algām, plūdiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: Atis Rozentāls (laikraksta "Diena"), Māris Zanders, un Raivis Spalvēns (portāls "Delfi").  

Runājam par Ukrainu, Krieviju un Eiropas izaucinājumiem. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns un portāla "TVNet" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Pēc raidījuma Krustpunktā, kad runājam par konfliktu Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā, sociālajos tīklos klejo fragments no raidījuma, kurā runā slimnīcas padomes vadītāja. Daudzi kritizē viņas teikto, jautājot, kāda jēga no padomes, kuru vada šī kundze. Atklājās, ka Tīna Kukka ir ne tikai slimnīcas padomes priekšsēdētāja, viņai ir pilna laika darbs bankā "Luminor", viņa ir iesaistījusies topošās bankas "Indexo" izveidē, viņa ir arī akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" padomes locekle. Var jau būt, ka ir vēl kāds darbs, kurš nav pamanīts. Tas viss ļaudīm licis jautāt, kā gan viņa visu var paspēt un par ko viņai maksā? Tabulā, kas klejo internetā, redzams, ka Tīnai Kukkai izdodas mēnesī nopelnīt ap 20000 eiro. Nebūt viņa tāda nav vienīgā. Daudzu Latvijas uzņēmumu padomes locekļi strādā vairākās padomēs un valdēs, jebkurā gadījumā pelnot piecciparu skaitli mēnesī. Kā izvēl uzņēmumu padomas, ko tās dara, par ko cilvēkiem maksā, strādājot arī dažādās un droši vien atbildīgās darba vietās? Par to diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks un Valsts kontrolieris Rolands Irklis.        

Karš Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums pārsteidza nesagatavotus, pārsteidza nesagatavotus. Šo apkures sezonu darīja grūtu ne tikai gāzes cenu pieaugums, dārgāka ir arī elektroenerģija un resurss, ko parasti esam uzskatījuši par sev pieejamu un lētu, – koksnes kurināmais. Tomēr drīz jau šo ziemu būsim pārcietuši un arī gāzes cenas ir pazeminājušās. Dažādu iemeslu dēļ, no kuriem viens tiek minēts – diezgan siltā ziema un arī Ķīnas līdzšinējā ekonomiskās aktivitātes mazināšanās Covid dēļ. Kas tālāk gaidāms energoresursu tirgū un kādus mājasdarbus esam paveikuši gaidot nākamo ziemu? Krustpunktā diskutē Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.  

2022. gads ir kļuvis neaizmirstams, diemžēl ne priecīgā nozīmē, jo vēsturē tas ieies kā kara gads. Bet tas arī ir bijis gads, kad esam spējuši parādīt neizmērojamu cilvēcību, palīdzot citiem. Kravas uz Ukrainu, palīdzība ukraiņiem tepat uz vietas nav apsīkušas joprojām, lai gan dzīves dārdzības dēļ grūti paliek arī pašiem. Par cilvēcību un atbalstu līdzcilvēkiem Krustpunktā saruna Lielajā intervijā ar organizācijas "ziedot.lv" valdītāju Rūtu Dimantu.  

Jaunais gads sagaidīts, amatpersonu uzrunas dzirdētas un apspriestas, un dzīve var atgriezties ierastā ritmā  ar kārtējiem notikumiem. Lielākais satraukums laikam ir bijis par to, kas notiek Onkoloģijas centrā, jo strīds starp ārstiem un slimnīcas valdi galu galā atspēlējas uz pacientiem. Tā visa fonā notika cits skandāls, kas izpelnījās ne mazāku sabiedrības uzmanību un attiecas uz tās pašas Rīgas Austrumu slimnīcas tikai Radioloģijas centru, kura vadītāja vietas izpildītāja amatā pabija vien trīs dienas. Par nedēļas notikumiem runājam ar žurnālistiem. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnāliste Madara Fridrihsone un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks' žurnāliste Sallija Benfelde.  

Krustpunktā izjautājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "ReTV" žurnāliste Laura Jansone un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude.  

2022. gada nogalē pienāca nepatīkamas ziņas no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, kur izveidojies konflikts starp ārstiem un slimnīcas valdi. Vispirms novembra beigās uzzinājām, ka darbu nolēmuši pamest Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) centra trīs vadošie otolaringologi. Ziņa bija satraucoša, bet izrādījās, ka tas ir tikai sākums. Vecgada pēdējā darbdienā jau vairāk nekā 20 Onkoloģijas centra darbinieku brīdināja, ka ir gatavi iesniegt kolektīvo atlūgumu. Šonedēļ šim brīdinājumiem varētu pievienoties vēl citi mediķi, kas liek domāt, ka slimnīcā ir izveidojusies pamatīga spriedze. Veselības ministre ir uzdevusi iesaistīties slimnīcas padomei, dodot mēnesi laika rast risinājumu. Bet par ko tad ir runa? Pamatā konflikts esot starp mediķiem un valdi, vai tikai par atalgojumu? Mēģinām saprast, kas notiek slimnīcā, un, galvenais, ko tas nozīmē pacientiem? Krustpunktā diskutē SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka, RAKUS valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis, onkologs Romāns Dzalbs un onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa.  

Pēc dažiem mēnešiem Saeimai būs jālemj par nākamo valsts prezidentu. Arī valdībai gada sākumā ir darba pilnas rokas, jāvienojas par šā gada budžetu un jāpanāk tā pieņemšana Saeimā. Ko 2023.gads sola Latvijas politikā, Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Vidzemes Augstskolas Padomes loceklis, asociētais profesors Gatis Krūmiņš un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs.  

Ārstam - anestezeologam reanimatologam Robertam Fūrmanim ir bijis raibs gads. Policija pat uzsākusi pārbaudi par viņa izteikumiem tviterī. Viņam vienmēr ir ko teikt, ne tikai par medicīnu vien. Krustpunktā Lielā intervija ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstu Robertu Fūrmani.  

2022. gads ir pagājis Krievijas kara ēnā, bet kas ir bijuši būtiskākie notikumi Latvijā? Kādas izmaiņas Latvijā ir ienesis karš Ukrainā? Kopā ar žurnālistiem pārskatām gada svarīgākos notikumus. Aizvadīto gadu vērtē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis, TV3 žurnālists un raidījuma "Laikmeta krustpunktā" vadītājs Arnis Krauze, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un "TVNET GROUP" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Savulaik viņš bija premjerministrs, bet par Iekšlietu ministriju atbildēja "Vienotība". Tagad ir otrādi. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Māri Kučinski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.  

Gada pēdējās dienas ir tas laiks, kad daudzi pārskata, ko gads ir nesis, ko būtu jāmaina nākamajos mēnešos. Gandrīz ikviens notikums ir pagājis agresīvā Krievijas kara ēnā, un šādā ziņā droši vien 2022. gads paliks atmiņā kā tāda ciešanu traģēdiju laiks. Bet jebkuri lieli notikumi nes līdzi arī pārmaiņas, un mēs tās varam vērot arī Latvijā. Neviens pirms gada pat nedomāja, ka varētu nojaukt pieminekli Pārdaugavā, vai visus tos padomju režīma atgādinājumus it visur Latvijā. Tiek pārdēvētas ielas, lemts pat krievu valodas mācīšanas pārtraukšanu skolās. Soctīklos redzam, ka strauji ir aktivizējusies kustība pret krievu valodas lietošanu publiskajā telpā. Var teikt, ka vērojams tāds kā nacionālā patriotisma pieaugums. Cīņa pret visu krievisko brīžiem kļūst ļoti kategoriska. Parādās arī balsis, kas jautā, kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu, vai jebkas, kas saistās ar Krieviju un krievisko, ir slikts. Dzirdam debates par klasisko mūziku - vai vajag uzvest "Borisu Godunovu" operā. Vai Puškins ir pelnījis ielu Rīgā? Vai latviskais nozīmē noliegt visu krievisko? Cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu un kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu? Krustpunktā diskutē: Latvijas Universitātes docents, vēsturnieks Jānis Šiliņš, žurnāla "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Latvijas Universitātes profesors psiholoģijā Ivars Austers un Latvijas Universitātes Politiskās zinātnes bakalaura studiju programmas students Ēriks Ralfs Vanags.  

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka izteikums par "bezbērnu nodokļa" ieviešanu izraisīja gan dusmīgas, gan atbalstošas reakcijas. Skaidrs ir viens, ka tas trāpīja sabiedrībai jūtīgā vietā. Arī Krustpunktā runājam par to, kas drīzāk pamudinās cilvēkus radīt bērnus – vai tā ir pātagas vai burkāna politika, varbūt rūpes par tautas un valsts ekonomikas nākotni. Studijā dažādu jomu pārstāvji, lai uz šo jautājumu paraudzītos no dažādiem skatupunktiem. Krustpunktā diskutē sabiedrisko attiecību speciālists, politisko procesu vērotājs Kristians Rozenvalds, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.  

Gadumija, lai kādā ikdienas skrējienā līdz tai nonākam, tomēr ir brīdis, kad atskatāmies un vērtējam paveikt, bet arī kaļam plānus un cerībām gaidām jauno un nezināmo. To arī darām raidījumā - Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektori un Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāju Rūtu Muktupāvelu.

Jaunā valdība ķērusies pie darba, izveidoti ministru biroji, bet valdības sēdē izskanējušais ierosinājums padomāt par "bezbērnu nodokli" ir kļuvis par vienu no sabiedrībā apspriestākajiem jautājumiem. Tikmēr atjaunojušās diskusijas par algu kāpumu politiskajos amatos un ne tikai tur, jo algu pielikumu sev nodrošinājuši arī Jūrmalas deputāti, labā maizē paliks arī amatu zaudējušais mērs Gatis Truksnis. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti. Diskutē žurnālists Raimonds Rudzāts, izdevuma "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, portala "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.  

Krustpunktā izvaicājam ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Valdība 20. decembrī apstiprināja pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem nākamajā gadā. Tiesa, skaidrība par pieejamo finansējumu pagaidām ir tikai pirmajam pusgadam. Tāpat kā līdz šim Ukrainas iedzīvotājiem būs nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijā, sniegts primārais atbalsts, dotas tiesības strādāt un mācīties, saņemt veselības aprūpi. Vai ar to būs gana un kas vēl būtu jāuzlabo, Krustpunktā diskutējam "Dod pieci!" stikla studijā. Vērtē "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Gatis Švika, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balanauskis un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.  

Latvijas Banka ir palielinājusi inflācijas prognozi gan šim, gan turpmākajiem diviem gadiem. Lai arī ekonomikas lejupslīde tiek prognozēta sekla, tomēr iedzīvotāju labklājībā ir gaidāms kritums. Šogad piedzīvojām sen neredzētu inflāciju – pēdējos mēnešos tā ir bija vairāk nekā 20 procenti. Gada griezumā šis skaitlis nebūs tik liels, jo straujais cenu kāpums bija vērojams kopš februāra beigām, sākoties karam Ukrainā, un "pīķi" sasniedza septembrī. Vienaikus iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pieaudzis daudz mazāk. Krustpunktā diskusija: Kā iedzīvotāju labklājību ietekmējusi inflācija un cik drīz var cerēt uz situācijas uzlabošanos? Kādi instrumenti ir valdības rīcībā? Diskutē AS "Citadele banka" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Kaspars Briškens (Progresīvie).      

Valdības apstiprināšanas process, kā zināms, nebija ātrs, divarpus mēneši bija vajadzīgi, lai politiķi spētu vienoties un nonāktu līdz šobrīd zināmajam rezultātam. Klupšanas akmeņi bija vairāki, viens no tādiem bija arī atbildības jomu sadalījums, kuram kādu jomu jāuzņemas kūrēt. Politiķi neslēpa, ka "karstais kartupelis" bija Veselības ministrija, Apvienotais saraksts tiešām negribēja to ņemt. Beigās gan dažādu kompromisu rezultātā nācās piekāpties, un mums ir veselības ministrs jeb ministre. Bet izdarītā izvēle daudziem liekas savdabīga. Līga Meņģelsone nav nedz "ministrējusi", nedz darbojusies politikā, nedz arī bija saistīta ar medicīnu. Cilvēks pilnībā no malas. Vispār jau mūsu bijusī kolēģe, jo darbojusies mediju jomā, pēdējā laikā aktīvi pārstāvējusi darba devēju konfederāciju. Kāpēc viņa ir kļuvusi par veselības aprūpes nozares galveno atbildīgo un ko varam sagaidīt? Krustpunktā Lielā intervija ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni.  

Beidzot esam tikuši pie jaunās valdības - kāds ir šo divarpus mēnešu sarunu rezultāts? Ko varam sagaidīt tālāk? Vēl - strīdi Rīgas domē un korupcijas skandāls Briselē. Aktualitātes vērtē "ReTV" galvenā redaktore Inga Gorbunova, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 raidījuma "Nacionālo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Krustpunktā izvaicājam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Mārtiņu Baltmani. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod ziņu aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un portāla TVNET žurnālists Artūrs Bikovs.  

Ieroču ražotāji rūpējas, lai pasaulē vienmēr būtu karš. Šo stereotipu atceros no laikiem, pirms vēl bija sociālie mediji, vispār to aktīvi savulaik uzturēja Padomju Savienība. Šodien jāsecina, ka lobijiem nav pārāk veicies, jo negaidītais karš Ukrainā ir atklājusi kailu patiesību - ieroču trūkst. To trūkst gan Krievijai, kas tagad meklē iespējamos sabiedrotos, gan sākot aptrūkties arī rietumvalstīm, kas atbalsta Ukrainu. Publiskie izteikumi liek domāt, ka militārā rūpniecība tiek palaista uz iespējami pilnu jaudu. Taču šis karš demonstrē arī to, ka svarīgi ir ne tikai ierastie vecie ieroči. Izrādās, pat tādi jauninājumi kā bezpilota aparāti var būt diezgan svarīgi un izšķiroši šādai uzvarai.  Kas pasaulē ir lielie ieroču ražotāji. Ko šis karš nes militārajai industrijai un vai šajā tirgū notiek kāda pārdale - cik lielas iespējas industrijā iesaistīties arī Latvijai? Krustpunktā diskusija - kādas ir iespējas militārās rūpniecības attīstībai Latvijā? Diskutē Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, "Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.      

Valdības veidošanas process tuvojas uzvarošajām beigām, ministri izvēlēti, deklarācija ir gatava, bet balsojums Saeimā par Ministru Kabineta apstiprināšanu ieplānots rīt, 14. decembrī. Ceļš līdz tam ir bijis gana garš, jo decembris ir jau tūlīt pusē. Un nākamo gadu nāksies sākt bez apstiprināta valsts budžeta. Bet vismaz partijas ir daudz pārrunājušas darba plānus un tos ietvērušas apjomīgā deklarācijā. Kas paveikts un kā ieceres sakrīt ar partiju deklarētajiem plāniem, Krustpunktā diskutē Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs, ekonomists Arnis Sauka, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, sabiedrisko attiecību uzņēmuma „Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, SIA „Karavela” līdzīpašnieks Andris Bite.  

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir milzīgs pārbaudījums ne tikai valstu drošībai, bet arī sabiedrībai kā tādai. Viedokļi saistībā ar "TV Rain" apraides atļaujas anulēšanu ir izgājuši tālu aiz tā, kas skar viena telekanāla darbību un ir indikators plašākām problēmām. Krustpunktā Lielā intervija - eksprezidents Valdis Zatlers.  

Partijas beidzot nosaukušas savus ministru amatu kandidātus un tur ir daži pārsteigumi. Tomēr vairāk sabiedrības uzmanību izpelnījies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums anulēt apraides atļauju telekanālam "Doždj". Aktualitātes Krustpunktā komentē žurnāliste Baiba Strautmane, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka.  

Apraides atļaujas atņemšana Krievijas opozīcijas televīzijas kanālam "Doždj" ("TV Rain") raisījusi dažādu reakciju. Arī mēs vismaz daļu raidījuma veltām šim jautājumam, skaidrojot lēmuma argumentāciju. Krustpunktā izvaicājam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod TVNET žurnālists Juris Jurāns un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Latvijā cenzūra nepastāv - iesākam raidījumu Krustpunktā ar domu, kas patīk žurnālistiem. Bet jāapzinās, ka tas ir tomēr virspusējs apgalvojums, jo vismaz profesionālajā vidē lietojam vārdu pašcenzūra. Esam esam sev tādu robežu nosprauduši, kurai pāri nekāpjam. Visbiežāk, protams, ētisku apsvērumu dēļ, tomēr ne tikai. Telekanāla "Doždj" piemērs rāda, ka, protams, runa var būt arī par likumu. Problēmas rodas tad, kad mūsu izpratnes robežas atšķiras - tas, kas vienam liekas nepieņemami, otram ir pieņemami. Lai no tā izvairītos, protams, ir likumi, tāpat noteiktas profesijas cenšas vienoties par kopējiem ētikas standartiem. Bet jo plašāk  uz visu skatāmies, jo grūtāk ir vienoties. Tad, ja kādā izvērtējumā iesaistās visa sabiedrība ar atšķirīgām zināšanām, atšķirīgu izpratni, tad konflikts, tā vien šķiet,  neizbēgams. To demonstrē gan notiekošais Daugavpilī eksponātu izņemšanu no izstādes Mākslas centrā, arī stāsts par "Doždj". Vai mēs kā sabiedrība spējam vienoties par robežām, cik tālu sniedzas vārda un izpausmes brīvība, kur beidzas varbūt pašcenzūru un iesaka cenzūra un kurš to vispār drīkst īstenot Sarežģīts jautājums raidījuma Krustpunktā uzmanības centrā. Diskutē jurists Lauris Liepa, komponists Zigmars Liepiņš, sabiedrisko mediju ombude, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožkalne un  politologs Andis Kudors.  

Ir palikuši četri gadi, līdz, atbilstoši plāniem, būtu jāpabeidz "Rail Baltica" projekts. Tomēr, kad projektu uzsāka, neviens pat nenojauta, cik problemātisks laiks sagaida pasaules un Eiropas ekonomiku, ko vēl ārkārtīgi sarežģījis karš Ukrainā. Būvniecības sadārdzināšanās ietekmē arī "Rail Baltica" realizāciju. Grūti ir gājis arī ar zemju atsavināšanu un izrādījies arī, ka apstākļi Daugavas kreisajā krastā, pa kurieni paredzēts loks uz lidostu "Rīga", projektēšanai ir sarežģītāki, nekā parādīja sākotnējā izpēte. Krustpunktā diskusija: Vai "Rail Baltica" projekts neiestrēgs un tiks pabeigts iecerētajā apjomā? Diskutē AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis, satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle.  

Savulaik viņš bija viens no ietekmīgākajiem politiķiem Latvijā, vadīja varas partiju "Latvijas ceļš", tagad viņš ir prom no politikas, aizraujas ar grāmatu lasīšanu, arī pats nesen uzrakstījis savējo. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo politiķi Andreju Panteļejevu.  

Ko šī nedēļa mums ir nesusi? Politikā, šķiet, nekādas būtiskas izmaiņas nav bijušas - valdības joprojām nav, sarunas turpinās. Bet ir bijušas citas interesantas diskusijas sabiedrībā, spriežot pēc Brīvā mikrofona, ļaudis visvairāk pēdējās dienās "ir cepušies" par izstādi Daugavpilī, kur pēc ilgāks neapmierinātības izņemti trīs eksponāti, kas daudziem šķita pārāk zaimojoši. Otra sabiedrības daļa uztraucas par cenzūru.  Vēl viena interesanta diskusija izvērsās ap Dziesmu un deju svētku biļetēm, kas, pirmkārt, būs dārgāks nākamgad. Galvenais, protams, kurš tās varēs iegādāties, jo biļetes vienmēr trūkst. Deputātiem tās būs rezervētas ārpus rindas, tātad savs "blatiņš" tomēr būs. Vēl, par svarīgo runājot, laba ziņa patērētājiem, ka "Sadales tīkla" solītais straujais tarifu pieaugums tāds nebūšot. Par izmaiņām vēl būs diskusijas un meklēs risinājumus. Bet vispirms par jaunāko aktualitāti, kas izraisījusi viedokļu vētru, proti, Rīgā bāzētā Krievijas opozīcijas telekanāla "Doždj" darbinieki, izrādās, nodarbojas ar palīdzības organizēšanu Krievijas mobilizētajiem karavīriem, lai viņiem nebūtu frontē jāsalst.  Kruspunktā aktualitātes vērtē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda.  

Krustpunktā izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Lieni Cipuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Kristaps Feldmanis un portāla "TVNET" žurnāliste Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane.  

Mēs saprotam, ka situācija ar inflāciju, ar augstiem rēķiniem par patērētajiem energoresursiem ir traka. Tad vēl nāk arī ziņas par infrastruktūras uzturētāju vēlmi pamatīgi palielināt savu pakalpojumu maksu. Tas, protams, uztrauc ne tikai iedzīvotājus, arī uzņēmējiem grūti konkurēt ar savām izmaksām globālajā tirgū, tāpēc arī jaunievēlētie politiķi, valdības veidotāji sola meklēt risinājumus, rīkojot diskusijas. Kādi ir iespējamie risinājumi, jo naudas jau arī tik, cik ir, Krustpunktā diskutē Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji: Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība), Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda (Nacionālā apvienība).    

Pēc četriem gadiem skolās kā otru svešvalodu vairs nevarēs pasniegt krievu valodu, bet tai būs jābūt kādai no Eiropas Savienības valstu valodām. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami daudzi svešvalodu skolotāji, kuru trūkst jau šobrīd. Skolotāju trūkums ir arī dabaszinībās, bet jau nākamgad būs jākārto valsts pārbaudes darbs šajā priekšmetā. Kur ņemt trūkstošos pedagogus, Krustpunktā diskutē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes prodekāne profesore Zanda Rubene, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere un Mūžizglītības un kultūras institūta "VITAE" padomes vadītāja Aija Melle.    

Mēs bieži sevi salīdzinām ar kaimiņiem, īpaši Igauniju, un secinājumi nav tie iepriecinošākie. Atpalicība no kaimiņiem tiek pieminēta arī tagad valdības veidošanas laikā. Kāda loma tajā ir digitalizācijai un izglītībai, kā valdības veidošanas process izskatās no malas, par to un arī citām lietām saruna Krustpunktā Lielajā intervijā: fonda atvērtai sabiedrībai "Dots" valdes priekšsēdētājs, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.    

Krišjānis Kariņš nu ir oficiāli nominēts premjera amatam, bet līdz valdības apstiprināšanai vēl kādu brīdi jāgaida. Ir arī skaidrs, ka jauno gadu sagaidīsim bez pieņemta valsts budžeta. Bet Saeimas komisijas ir izveidotas un bijuši arī pirmie balsojumi, kas atgādina, ka jaunajai koalīcijai nav liels pārsvars parlamentā. Tikmēr Eiropas parlamentā Krievija atzīta par terorismu atbalstošu valsti. Lēmumam nav juridiska spēka, tomēr, kā norāda parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, tam ir jāpaver iespējas tālāk virzīt starptautiska tribunāla īstenošanu. Aktualitātes Krustpunktā komentē žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Katru gadu demitiem cilvēku iet bojā vai gūst smagas traumas nelaimes gadījumos darbā. 2021.gada statistika bija skumjāka, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. 2021. gadā nelaimes gadījumos darba vietās bojā gājuši 32 cilvēki, salīdzinoši 2020.gadā – 22 cilvēki. Smagas traumas 2021. gadā guvuši 213 cilvēki, 2020.gadā – 185. Kā ir mainījusies situācija? Vai visi nelaimes gadījumi darba vietā tiek fiksēti, vai strādājošo un darba devēju zināšanas darba drošības jautājumos ir pietiekamas? Par to Krustpunktā izvaicājam Valsts darba inspekcijas direktoru Renāru Lūsi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Juris Jurāns un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Pirms trim gadiem Latvijas Radio šajās dienās uzsāka ziedojumu vākšanu maratonā "Dod pieci!", lai palīdzētu tiem, kam ārsti palīdzēt vairs nevar. Proti, sabiedrības uzmanība tika pievērsta paliatīvās aprūpes nepieejamībai Latvijā. Tas bija tāds emocionāls maratons, cilvēki aktīvi arī ziedoja, un toreiz faktiski visi, tajā skaitā politiķi, solīja šo turēt kā prioritāti un gādāt, lai Latvijā būtu pieejama cieņpilna aiziešana no dzīves. Protams, pandēmija izjauca ne šīs kārtis vien, tomēr kaut kas ir darīts, te ir jāpiemin kaut vai pilotprojekts, kas nodrošinājis hospis sniegtos pakalpojumus mājas apstākļos. Bet pirms pāris nedēļām parādījās ziņa, ka Labklājības ministrija šim vairs naudu varētu nepiešķirt. Tas lika nopietni satraukties un jautāt, kas notiek, vai visi solījumi ir jau aizmirsti? Pēc mediju saceltās trauksmes ministrija teicās iesākto turpināt, bet ar piebildi tad, kad būs nauda. Kāda ir pašreizējā situācija paliatīvajā aprūpē, kas ir un kāpēc tik daudz kas arī nav izdarīts? Krustpunktā diskutē bijusī Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (Jaunā Vienotība), organizācijas "Hospiss.lv" valdes locekle Ilze Zosule, labklājības ministrs Gatis Eglītis (Konservatīvie) un Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka. Sazināmies ar SIA "Magnum Social&Medical care" vadītāju Kristianu Dāvi.  

Lai gan līdz 2023. gadam palicis tikai mazliet vairāk nekā mēnesis, joprojām nav atrisināts jautājums par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc 1. janvāra. Tas rada milzīgu neziņu, pirmkārt, jau pašiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri raduši patvērumu Latvijā, tāpat arī iestādēm un organizācijām, kas viņiem palīdz.  Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsts likumā primārais atbalsts mājoklim un ēdināšanai, arī medikamentu kompensēšanai paredzēta līdz šī gada beigām. Projekts, lai termiņu pagarinātu, ir sagatavots, tomēr Saeima vēl nav sākusi pilnvērtīgu darbu, arī valdība nav izveidota, līdz ar to kavējas gan budžeta, gan citu likumu pieņemšana. Kā tas tiks risināts, Krustpunktā diskutē biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Gatis Švika, premjerministra Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns (14.Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība). Par šo jautājumu viedokli izteica arī iekšlietu ministrs Kristaps Eklons raidījumā Labrīt.    

Tuvojas labdarības maratons "Dod pieci", tāpēc Krustpunktā Lielās intervijas viesis - komponists, džeza mūziķis un skaņu režisors Edgars Vilcāns no Kijivas. Kas viņu saista ar labdarības maratonu?  

Krustpunktā izvaicājam Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "Latvijas Avīzes" žurnālists Artis Drēziņš un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Kad 1. oktobra naktī uzzinājām Saeimas vēlēšanu rezultātus, šķita, ka šoreiz vienoties par jaunas koalīcijas, tad arī valdības izveidi būs vienkāršāk nekā citreiz. Paši politiķi arī bija optimisma pilni, un likās, ka jāķeras vien pie darba. Tagad, kad kopš vēlēšanām pagājis jau pusotrs mēnesis, valdības nav, turklāt visu laiku tiek arī apšaubītas panāktās vienošanās, loģisks ir jautājums - kāpēc tā? Kas ir īstie iemesli, kāpēc šoreiz viss ir izrādījies tik grūti un cik vispār stabilu un darboties spējīgu valdību šādā veidā ir iespējams izveidot? Kas kavē partijām vienoties un kādi ir notikumu attīstības scenāriji. Krustpunktā diskutē eksperti: politologs, "Mediju tilts" līdzdibinātājs Filips Rajevskis, bijušais politiķis Andrejs Panteļejevs, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.  

Sadarbības platforma „Demogrāfisko lietu centrs” ir nākusi klajā ar Tautas ataudzes stratēģiju, kas ir pasākumu kopums, lai apturētu demogrāfisko rādītāju lejupslīdi un sekmētu un tautas ataudzi Latvijā. Pasākumu klāstā ir runāts gan par jaunu mājokļa politiku, lielākām sociālajām iemaksām un bērna kopšanas pabalstiem, gan veselības aprūpi dažādos aspektos, gan drošu vidi un kopumā pozitīvu attieksmi pret ģimenēm. Tur ir patiešām daudz priekšlikumu. Krustpunktā mēģinām apkopot un izcelt vismaz daļu no tiem un novērtēt gan to ietekmi, gan iespējas realizēt. Diskutē Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāte Anda Čakša (Jaunā Vienotība) Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes doktorante Elza Lāma un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.  

Lāčplēša dienā pirmizrādi piedzīvoja Viestura Kairiša filma "Janvāris", kuras stāsts noris 1991.gada barikāžu laikā. Tā novērtēta arī starptautiski un izpelnījusies vairāku kinofestivālu atzinību. Vārdi brīvības cena skan citādi tagad, kad tepat Eiropā par savu brīvību asiņainā karā cīnās ukraiņi. Par brīvību – valstisko un iekšējo – runājam arī Krustpunktā Lielajā intervijā ar režisoru un Dailes teātra māksliniecisko direktoru Viesturu Kairišu.  

Valdības veidošanas sarunas vienubrīd šķita itin raitas, bet šonedēļ tās sāka nopietni buksēt. Šoreiz Apvienotā saraksta pārstāvji nav apmierināti ar "Jaunās Vienotības" sarunu vadīšanas stilu. Vai Krišjāņa Kariņa nākamā valdība beigsies tā arī nesākusies? Ir arī citi iekšpolitiski notikumi, piemēram, Daugavpils mēra izteikumi par Krimu, kas pievērsusi ari drošības iestāžu uzmanību. Un, izrādās, viņš tāds nav vienīgais. Pievēršamies arī Ukrainai, kur Krievijas karaspēks sola aiziet no okupētās Hersonas, bet ukraiņi tomēr ir ļoti bažīgi, kā tas varētu attīstīties. Nedēļas aktualitātes analizē Krustpunktā analizē Latvijas TV žurnāliste Madara Fridrihsone, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde.    

Krustpunktā saruna par ceļu satiksmes drošību. Daudzi jautājumi saistībā ar to atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārziņā. Traģisku satiksmes negadījumu ziņā Latvija ir krietni pārspēj vidējos rādītājus Eiropa Savienībā, tādēļ darāmā ir vēl daudz. CSDD kopš tās izveidošanas vadīja viens cilvēks – Andris Lukstiņš, bet šoruden viņu šai amatā nomainīja Aivars Aksenoks, kurš šobrīd ir mūsu studijā. CSDD valdes priekšsēdētājs. Krustpunktā izvaicājam Ceļu satiksmes drošības dienesta valdes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Atis Jansons.  

Pagājušās nedēļas nogalē priecīgi droši vien saausījās Rīgas domes administrācijā strādājošie, kad izdzirdēja, ka domnieki grasās lemt par algas palielināšanu, lai palīdzētu savējiem pārvarēt enerģētikas un inflācijas radīto krīzi. Pēc tam parādījās ziņas, ka līdzīgi lems banku sektors, arī savējiem izmaksājot vienreizējus pabalstus, vai sniedzot kādu īpašu atbalstu šajā ziemā. Citviet strādājošie nopūtās droši vien un sprieda, ka steidzami jāmeklē kāds labvēlīgāks darba devējs. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka strauji augošās cenas būtiski papluinījušas un turpina pluinīt visu maciņus, un visiem ir jādomā, kā tikt galā ar tām strauji augošajām izmaksām. Ņemot vērā, ka nākamie mēneši izskatās tikai sliktāki, spriedze, protams, ir pamatīga. Lielais jautājums ir arī, kā tas ietekmēs darba tirgu? Bet aiz tā seko nākamais - vajag šo vētru atstāt tādā brīvajā kritienā, jo, kā zinām, kapitālisma apstākļos jau piedāvājuma pieprasījuma rāmjos tirgus kaut kādā mērā noturas. Vai valstij vajag iejaukties ar kādu regulācija? Droši vien te runa, pirmām kārtām, ir par valsts un pašvaldību sektoru. Mēs jau tagad vērojam, ka bagātākās iestādes, kas var atļauties, cenšas kaut kādā mērā palielināt atalgojumu, lai noturētu darbiniekus. Trūcīgākās, protams, nē. Spējīgākie dodas labākas samaksas meklējumos, jo citādi rēķinus nevar nomaksāt.  Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība), SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuits un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde. Sazināmies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi.  

Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu 13.Saeima nepaguva pieņemt, tādēļ par to būs jālemj jaunajam sasaukumam. Tomēr par likumprojekta kvalitāti kritiski izteikušies gan ministriju pārstāvji, gan juristi, arī tiesībsargs, kurš uzskata, ka labāk pat būtu izstrādāt jaunu projektu. Ko ar valsts aizsardzības dienesta likumprojektu plāno darīt 14.Saeima, kādus risinājumus piedāvās, lai labotu tā trūkumus, īpaši attiecībā uz civilā dienesta iespēju, par kuru šobrīd nekādas skaidrības nav. Krustpunktā diskutē Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Raimonds Bergmanis (Apvienotais saraksts), Andris Sprūds (Progresīvie) un Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība).  

Krustpunktā Lielā intervija: "Tviterkonvoja" aizsācējs Reinis Pozņaks. Vispirms jau pašā Ukrainā, bet arī citviet pasaulē skaita, cik dienas pagājušas kopš krievi uzsāka karu Ukrainā. Rit devītais mēnesis. Reti kurš februāra beigās spēja iedomāties to, kas tiešām ir noticis šo astoņarpus mēnešu laikā. Droši vien ir labi, ja mēs spētu noteikt nākotni, bieži neizdarītu to, ko mēs izdarām. Varbūt ir otrādi? Tas ir viens no jautājumiem, ko gribu pajautāt raidījuma viesim.  Meklējot informāciju par Reini Pozņaku, vispirms var atrast - sabiedrisko attiecību speciālists. Tikai nākamie ieraksti vēsta - "Twitter konvoja" aizsācējs.

Darbu sākusi jaunā Saeima, deputāti nodevuši zvērestu, bet viena deputāte pat jau nolēmusi atteikties no mandāta. Panākta arī vienošanās par valdības izveidi, ir sadalītas atbildības sfēras. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti. Kopā ar raidījuma vadītājiem diskutē Raimonds Rudzāts, Māra Lībeka (Latvijas Avīze) un Romāns Meļņiks (TV24 raidījuma Nacionalo interešu klubs vadītajs).

Krustpunktā izvaicājam AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis un TVNET grupas "Financenet" žurnāliste Laura Ozoliņa.  

Gada sākumā Krustpunktā bija diskusija par kūdras nākotni Latvijā, par to, ka Eiropa grib aizliegt industriālu kūdras ieguvi un par šo bija satraukušie gan kūdras substrāta ražotāji, gan lauksaimnieki, it īpaši stādu audzētāji. Aktuāli tas, protams, ir no vides aizsardzības viedokļa.  Pēdējo mēnešu laikā akcenti ir mainījušies. Par vidi arī mazāk runā, jo visus prātus aizņem enerģētiskā krīze. Atkal tiek cilāts jautājums, kas šķita jau nolikts nebūtībai, proti, kūdru var arī dedzināt. Vecākā paaudze labi atceras kūdras briketes, kas tika izmantotas apkurei, un ir uzņēmumi, kas vēlas šo jautājumu atkal aktualizēt.  Jau iepriekš runājām, ka Ziemeļvalstīs kūdru izmanto apkurē joprojām. Latvijā tas vairs nenotiek. Vai krīze nav iemesls uz kādu brīdi šo jautājumu pārskatīt, to rosina atsevišķi uzņēmumi, virzot ideju arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Vai ir vērts aktualizēt jautājumu par kūdras pagaidu izmantošanu enerģētiskās krīzes laikā, Krustpunktā analizē Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas departamenta direktors Dmitrijs Skoruks, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze un ģeoloģijas doktore, Ezeru un purvu izpētes centra vadītāja, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības pārstāve, LVMI "Silava" pārstāve Ilze Ozola.  

Bojā gājušo skaita ziņā ceļu satiksmē Latvija diemžēl Eiropas Savienībā ir līderu galā. Vidēji Eiropā no miljons cilvēkiem šādos negadījumos iet bojā 44, bet Latvijā šobrīd uz ceļiem mirst 64 cilvēki no miljona, vismaz šā gada statistika uzrāda šādu tendenci. Tiesa, gads vēl nav beidzies un arī elektroenerģijas taupīšana, ar ko saskaramies šogad, nevieš lielas cerības, ka gada tumšajā laikā gaidāmi uzlabojumi. Daudziem arī radusies sajūta, ka tieši pēdējos gados agresija uz ceļiem ir pieaugusi, bet policiju gan redz mazāk. Ko darīt, lai samazinātu traģisko ceļu satiksmes negadījumu skaitu un uzlabotu satiksmes dalībnieku kultūru? Krustpunktā diskutē Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas datu apstrādes vadītājs Juris Kreicbergs, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Armands Būmanis un Valsts policija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.    

Iedzīvotāju skaits Latvijā arvien sarūk un tā tas ir bijis jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad dzimstība samazinājās un, atveroties robežām, parādījās iespēja doties dzīvot un strādāt citur. Demogrāfija ir rūpju avots Latvijā, jo sabiedrība noveco un jau tagad daudzi bažījās, vai pēc gadiem 30 pietiks darbspējīgo, kas nodrošinās senioriem pensijas. Par demogrāfiju runājam Krustpunktā Lielajā intervijā ar demogrāfi Baltijas Starptautiskas ekonomikas politikas studiju centra asociēto pētnieci Zani Vārpiņu.  

Jaunās valdības koalīciju veidos trīs, nevis četras partijas. “Progresīvie” atteicās no  Jaunās Vienotības” piedāvājuma noslēgt atsevišķu sadarbības līgumu un ieņemt vienu no ministru amatiem. Tomēr sarunas vēl nav beigušās. Lai arī pamata atbildības jomas jau ieskicētas, priekšā vēl nopietnas sarunas. Par valdības veidošanu un citiem nedēļas notikumiem runājam Krustpunktā ar žurnālistiem. Aktualitātes vērtē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore, Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Ģederts Ģelzis un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore un Latvijas reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.

Krustpunktā uzmanības lokā tiesību jautājumi – iztaujājam tiesībsargu Juri Jansonu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.

Kad pirms vēlēšanām Izglītības darbinieku arodbiedrība draudēja sarīkot vispārēju streiku, tai izdevās panākt tiešām notiktus solījumus attiecībā uz algu celšanu. Bet Latvijas Radio klausītāju reakcija nebija ļoti atbalstoša, patiešām daudziem arodbiedrības apņemšanās streikot nepatika. To varēja just arī pēc cilvēku zvaniem. Fonā vīdēja tas, ka arodbiedrības vadītāja ir bijusi saistīti ar konkrētu politisko partiju. Vēl vairāk tas bija jūtams arī medicīnas darbinieki līdzīgā brīdinājuma streikā, tikmēr ugunsdzēsēju intereses, kā mēs redzam, vispār nav pamanītas līdz šim. Publiski streiki nav bijuši, tagad vienkārši darbinieku trūkuma dēļ jāaptur ir depo darbs, un tikai tad politiķi saprot, ka nav lāga. Kāpēc Latvijā arodbiedrības ir tik nepopulāras vai nenovērtētas, lai arī redzam, cik tās ir ietekmīgas citviet Eiropā? Vai un kam būtu jāmainās Latvijā, Krustpunktā diskutē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes loceklis, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa, Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Ieva Puzo un domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka.

Nav, kas strādā - tā tiek skaidrots, kāpēc uz kādu laiku nākas apturēt gandrīz 20 ugunsdzēsēju depo darbu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests plāno uz laiku slēgt mazāk noslogotos posteņus, jo trūkst darbinieku. Personāla trūkums jau iepriekš ir bijusi problēma arī citās iekšlietu struktūrās, tajā skaitā policijā. No iekšlietu struktūru darbības ir tieši atkarīga valsts iekšējā drošība, tostarp tas, cik pasargāti arī ikdienā jūtas iedzīvotāji. Par līdzekļu pakāpenisku palielināšanu aizsardzībai līdz 2,5 procentiem no IKP valdība un Saeima jau ir lēmušas, bet kā būs ar iekšlietu struktūrām? Kādas ir to problēmas un kā tās plāno risināt 14.Saeimā ievēlētās partijas? Uz Krustpunktā studiju esam aicinājuši to sarakstu pārstāvjus, kurām jaunajā Saeimā ir lielākais balsu skaits un attiecīgi būs lielākas iespējas ietekmēt lēmumus. Diskutē Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”, Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta un Edvīns Šnore no Nacionālās apvienības – tās ir partijas, kuras atbilstoši 24. oktobrī notikušajām sarunām varētu veidot nākamo valdību, tāpat Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības, kas varētu būt lielākā opozīcijas partija. Situāciju nozarē programmā Labrīt raksturo iekšlietu ministrs Kristaps Eklons:  

Karš Ukrainā radījis milzīgu emocionālo spriedzi. Par to esam daudz runājuši, īpaši kara pirmajās nedēļas, kad cilvēki mēģināja sadzīvot ar to, ko redzēja savos ekrānos, pēc tam arī dzirdēja no bēgļiem, kas ieradās. To arī labi jūtam sociālajos tīklos - notiekošais ir licis daudziem kļūt kategoriskākiem nacionālajos, valodas, arī migrācijas jautājumos. Par sajūtām latviešu sabiedrībā vairāk vai mazāk zinām, bet vēlēšanas skaidri parādīja, ka tas vēl lielākus izaicinājumus ir atnesis krievu valodā runājošajā sabiedrības daļā. Pat daudzi pētnieki ir sacījuši, ka vēlēšanu rezultāti bija pārsteigums. Kāpēc? Kas notiek citās etniskajās grupās? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku, Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociēto profesoru Vladislavu Volkovu. Pētnieka zinātniskās intereses ir nācijas un etnisko minoritāšu socioloģija, Latvijas krievu minoritātes vēsture un tās socioloģiskā analīze.

Latvijā šī ir bijusi raibu, bet ne pārāk dramatisku notikumu piepildīta nedēļa. Nevar salīdzināt ar to, kas notiek ne tikai Ukrainā, bet, piemēram, arī Lielbritānijā. Tur ir ne tikai ekonomiska, bet liela politiska krīze. Pašu mājās gan turpinām pamazām veidot nākamo valdību, vienoties par darāmajiem darbiem. Saeima mēģina un nespēj atbalstīt strīdīgākus likumprojektus. Tikmēr pret jaunā sasaukuma deputātu ir ne tikai uzsākts process, bet lieta jau pat ir nodota kriminālvajāšanai. Krustpunktā aktualitātes komentē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

Saka, ka lielā politika bieži ir saistīta ar vietvarām. Kā tas, kas šobrīd notiek lielajā politikā, ietekmē gaisotni Rīgas domē? Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" raidījuma "Kāpēc" vadītāja, žurnāliste Olga Dragiļeva un ziņu aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

Pirmajos sarunu raundos pēc vēlēšanām, tiekoties iespējamiem koalīcijas partneriem, izskanējušas arī pirmie priekšlikumi, ko jaunajai valdībai vajadzētu darīt. Ir jautājumi, par kuriem vairāk vai mazāk visi ir vienisprātis un tie diskusijas neizraisa. Nu nav šaubu, ka primāri politiķiem būs jādomā par budžetu un tā prioritātēm. Bet ir arī izskanējušas apņemšanās, kas rada neskaidrību un jautājumus. Šķiet, pārmaiņas varētu sagaidīt Skultes sašķidrinātās gāzes termināla projekts, ir izrādīta interese par ostu pārvaldības reformu. Spriežot pēc izteikumiem, arī pašvaldību jauno novadu izveide varētu kaut kādā mērā nonākt atkal sabiedrības dienaskārtībā. Ko tas viss nozīmē, nav līdz šim bijis īsti saprotams. Kas vēl jauns mūs varētu sagaidīt, ko iespējamā koalīcija grib pārskatīt, pielabot vai mainīt - šie jautājumi ir burtiski arī sabiedrībai jau valdības veidošanas procesā, tāpēc uz studiju esam aicinājuši to trīs partiju pārstāvjus, kas, visticamāk, varētu veidot nākamo koalīciju. Visi trīs šīsdienas raidījuma dalībnieki arī piedalās arī partiju izveidotajās sarunu delegācijas. Kāds liktenis sagaida pašreizējās valdības iesāktās reformas, Krustpunktā diskutē Edgars Tavars (Apvienotais saraksts), Rihards Kols (Nacionālā apvienība) un Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").

Stājoties amatā katrs topošais Saeimas deputāts sola būt uzticīgs Latvijai, aizstāvēt to kā neatkarīgu un demokrātisku valsti. Dažu jaunievēlēto deputātu līdzšinējie izteikumi un darbība liek pārdomāt, vai tie atbilst solījumam, ko tie grasās dot. Vai Saeimas deputātiem jābūt patiesi lojāliem valstij un vai tādiem jābūt deputātiem pašvaldībās? Ko vispār nozīmē šis jēdziens un kā to iespējams novērtēt, Krustpunktā disktutē 13. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, 14.Saeimā ievēlēts no "Jaunās Vienotības" saraksta, konstitucionālo tiesību eksperts Gunārs Kūtris, 4.Saeimā ievēlēts no ZZS saraksta, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks un 13. Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja, Nacionālās apvienības pārstāve Janīna Kursīte-Pakule.

Vardarbība jeb problēmjauniešu izolēšana no pārējiem nav risinājums, tā, iebilstot pret ideju aizsūtīt viņus mājmācībā, izteicies Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. Krustpunktā Lielā intervija ar viņu. Nils Sakss Konstantinovas jau pandēmijas laikā mēs daudz vaicājām, arī uzklausījām viņa viedokli par sērgas un tai sekojošo ierobežojumu postošo ietekmi uz jauniem cilvēkiem. Arī pēdējā laikā viņa sacītais ir izskanējis skaļi, piemēram, saistībā ar tā sauktajiem vardarbības grozījumiem Izglītības likumā, kur daļai likumdevēju bija vēlme bērniem ar uzvedības problēmām liegt apmeklēt skolu, tā vietā piedāvājot mājmācību. Mūsu viesis pauda gatavību kopā ar nozares kolēģiem vērsties pat kādās starptautiskās institūcijās, ja likumā tiktu veiktas šādas izmaiņas.  Tāpat viņam ir daudz ko teikt par pusaudžu dzimumidentitātes traucējumiem, kas nupat tiek piesaukti kā klupšanas akmens nākamās valdības koalīcijas veidošanā, un ir arī vīzija, ko darīt ar tādiem pusaudžiem, kādi palika uz ielas pēc nesen ar skandālu likvidētās Naukšēnu pāraudzināšanas iestādes slēgšanas.  Nils Sakss Konstantinovas diendienā strādā ar sarežģītiem pusaudžiem, viņš ir ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā Lielbritānijā, Mančestrā, apguvis arī terapiju Oksfordas Kognitīvās terapijas centrā. Ir Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes loceklis. Iepriekš Nils studējis arī reliģiju pētniecību, viņam ir diploms teoloģijā, maģistra grāds teoloģijā Latvijas Universitātē, strādājis kā žurnālists, ir daudzu publikāciju un vairāku prozas grāmatu autors, no tām laikam pazīstamākā kopā ar Jurģa Liepnieka sarakstītā "Nāve - tās nav beigas".

Jaunās valdības veidošana notiek ļoti nesteidzīgi, šīs nedēļas laikā nekādas būtiskas vienošanās nav panāktas. Toties Ukrainā šī ir bijuši ļoti trauksmaina nedēļa. Krustpunktā aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un ziņu aģentūras LETA žurnālists Mārtiņš Kalaus.

Krustpunkta izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.

Iespējams, sliktākais lēmums, ko Saeima varētu pieņemt, tā atklātajā vēstulē, ko bija parakstījuši 30 savas jomas speciālisti, bija teikts par parlamentā virzītajiem grozījumiem Izglītības likumā. Tas bija rosinājums izņemt no skolām uz laiku tos bērnus, kas ir vardarbīgi un dara pāri gan saviem vienaudžiem, gan terorizē skolotājus. Latvijā ir bijušas situācijas, kad šādu vardarbīgu jauniešu upuri nonāk arī slimnīcā. Protams, visi prasa, ko skola ir darījusi, lai nelaimi novērstu. Rosinājums bija nosūtīt uz mēnesi šos jauniešus mājmācībā, tad saukt īpašu komisiju, kas meklēs, ko darīt tālāk. Eksperti teica, ka šis ir ļoti slikts piedāvājums un situāciju nerisinās. Arī Valsts prezidents aicināja likuma izmaiņas atlikt un atbildīgā Saeimas komisija šodien tā arī izdarīja. Likuma virzīšana šobrīd apturēta. Tik daudz ir panākts, jautājums, kas notiek tālāk, jo problēma jau nav zudusi. Viena lieta ir apturēt likuma izmaiņas, otra - nekavēties ar risinājumu meklējumiem situācijām, kad skola katru dienu kādam var kļūt par bīstamu vietu. Kādu valsts politiku mēs sagaidām no atbildīgajām institūcijām, Krustpunktā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme, izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Sašutumu par minēto grozījumu virzību jau izteikuši bērnu tiesību aizstāvji:  

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās partijas arvien spriež, vai nākamās valdības galdu veidot no trim vai četrām kājām. Drīz varētu sākties arī lielā ministru amatu dalīšana, tikmēr publiskajā telpā mazāk dzirdam, kādi ir svarīgākie jaunās valdības darbi. Dzīves dārdzība, energocenas, drošība, ekonomikas izaugsme, labklājība, izglītība - kas ir prioritātes? Kāds varētu būt krīzes pārvarēšanas plāns, kamēr Ministru kabinets vēl top, to vaicājam sociālajiem partneriem un ekspertiem. Krustpunktā diskutē Latvijas pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča, organizācijas "Delna" pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus, Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.    

Virknei partiju aizvadītās Saeimas vēlēšanas ir atnesušas pamatīgu vilšanos. Viena no tām ir "Konservatīvie". Ko viņi izdarīja vai neizdarīja, ka vēlētāji no viņiem novērsās. Krustpunktā Lielā intervija ar partijas "Konservatīvie" līderi Jāni Bordānu.

Šajā nedēļa visi notikumi vairāk vai mazāk ir centrējušies ap pagājušajām Saeimas vēlēšanām - vilšanās un prieki, kā arī jaunās valdības veidošana. Krustpunktā aktualitātes analizē žurnālisti: Romāns Meļņiks, Alīna Lastovska (Delfi) un Gundars Rēders (Latvijas TV). 

Karš Ukrainā, aizvien pieaugošā spriedze Krievijā liek jautāt, cik droši esam mēs Latvijā? Kā situāciju monitorē un kontrolē Satversmes aizsardzības birojs, Krustpunktā jautājam Satversmes aizsardzības biroja direktora, Egilam Zviedrim. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un Latvijas Radio Ppētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.

Gandrīz trīs dienas dzīvojam ar pagājušo vēlēšanu rezultātiem. Izvēli tauta ir izdarījusi, tagad politiķiem ir jāstrādā, veidojot valdību. Ja pirms četriem gadiem nebija saprotams, kas ar ko varētu sadarboties, šoreiz, protams, situācija ir kardināli citāda. Izvēle faktiski šobrīd ir par to, cik plašai vajadzētu būt koalīcijai, uz kādiem principiem būvēt jauno valdību. Kā rāda vēsture, arī šādi jautājumi reizēm var izvērsties par grūti pārvaramu problēmu. Tad jau sākas spekulācijas, kas par ko, kāpēc tieši tā ir balsojis? Ko varam šoreiz vērot, kāda būs nākamā valdība, analizējam raidījumā Krustpunktā. Diskutē "Providus" direktore un vadošā pētniece, politoloģe Iveta Kažoka, VA "Communications" valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands, TV24 žurnālists Armands Puče un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Inta Mieriņa.

Gāzes noplūdes Baltijas jūrā raisa jautājumus par energodrošību kā tādu un notikušā iespaidu uz starptautisko situāciju. Pirms nedēļas gāzesvadu sistēmā "Nord Stream" pie Dānijai piederošās Bornholmas salas tika konstatētas četras noplūdes – divas Dānijas un divas Zviedrijas pusē. Cauruļvadu bojājumi konstatēti vairākās vietās, tādēļ izskanējušas aizdomas, ka notikušais ir diversija, nevis nelaimes gadījums. tagad Zviedrija teritoriju ir nobloķējusi, kamēr iespējamā sabotāža tiek izmeklēta. Vai notikušajam būs sekas, Krustpunktā diskutē: Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors un RTU pētnieks Gunārs Valdmanis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tirgus analīzes eksperts Reinis Āboltiņš, Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.

Vēlēšanas ir noslēgušās, jau iezīmējušās 14.Saeimas aprises. Provizoriskie rezultāti liecina, ka uzvarējusi ir pašreizējā premjera pārstāvētā "Jaunā Vienotība" un partija arī apliecinājusi gatavību uzņemties valdības veidošanu. Arī līdzšinējie koalīcijas partneri piekrīt, ka valdības ir veidošana jāuztic uzvarētājam, bet premjera kandidāta izvirzīšana, protams, ir Valsts prezidenta ziņā. Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Latvija izvēlas: Krustpunktā speciālizlaidums, vērtējot 14.Saeimas vēlēšanas. Diskutē Saeimā iekļuvušo partiju pārstāvji. Sazināmies ar ekspertiem. Studijā: Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viktors Valainis, no Apvienotā saraksta - Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Pa tālruni sarunā piedalās "Jaunās Vienotības" valdes priekšsēdētajs Arvils Ašeradens. Sazināmies ar partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētaju Ainaru Šleseru, partijas "Progresīvie" valdes locekli Mārtiņu Kossoviču un "Attīstībai/Par!" pārtāvi Juri Pūci. Viedokli izsaka Latvijas Universitātes profesors, politilogs Jānis Ikstens un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle. Līdzšinējie rezultāti liecina, ka "Jaunā Vienotība" nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība - pa 13, "Stabilitātei!" un "Progresīvie" - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - 9 mandātus. "Attīstībai/Par!" un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvu 5% barjerai: "Attīstībai/Par!" pašlaik ir 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, bet "Saskaņa" ar 4,76% ir tūlīt aiz svītras. 14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. 2. oktobrī pulksten 12, pirms raidījuma skanēšanas ēterā, 14. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšana pilnībā bija pabeigta tikai Latgalē, Zemgalē un Vidzemē. Kurzemē balsis vēl nebija saskaitītas piecos vēlēšanu iecirkņos, bet Rīgā balsošanas rezultāti vēl nebija zināmi 32 vēlēšanu iecirkņos.

Latvija izvēlas: Daļēji apkopoti vēlēšanu rezultātu, vērtējam iespējamo Saeimas sastāvu un koalīciju. Studijā Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš. Uzklausām Vidzemes Augstskolas padomes locekli un vadošo pētnieku Gati Krūmiņu. Pēc nedaudz vairāk nekā 10% vēlētāju balsu (10,27%) saskaitīšanas 14. Saeimas vēlēšanās līderos ir "Jaunā Vienotība" ar 17,36%*. Pirmos vēlēšanu rezultātus vērtē Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Savukārt Zaļo un zemnieku savienība ieguvusi 17,16%. Viedokli izsaka Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības.  Apvienotajam sarakstam" ir 10,98% balsu. Analizē Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta". Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 9,87% vēlētāju balsu. Vērtē Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. *Raidījuma skanēšanas laikā saskaitīto balsu skaits pieauga un līderi nedaudz mainījās.   Latvija izvēlas: Vērtējam vēlēšanu provizoriskos rezultātus. Latvija izvēlas: Turpinām analizēt vēlētāju aptaujas rezultātus, vērtējam vēlēšanu norisi reģionos. Latvija izvēlas: Politologi un sociologi analizē jaunā parlamenta iespējamo sastāvu. Latvija izvēlas: Vērtējam vēlētāju aktivitāti un noskaņojumu reģionos un ārvalstīs.  

Latvija izvēlas: Vērtējam vēlētāju aktivitāti un noskaņojumu reģionos un ārvalstīs. Vērtē Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, socioloģe pētījumu centra SKDS  pārstāve Ieva Strode. Sazināmies ar LR Latgales studijas žurnālisti Karīnu Važnaju, Vidzemes korespondenti Guntu Matisoni un Kurzemes korespondenti Ingu Ozolu. Vēlētāju aktivitāti ārpus Latvijas vērtē Londonā dzīvojošā juriste Inese Ejugbo.  

Latvija izvēlas: Politologi un sociologi analizē jaunā parlamenta iespējamo sastāvu. Vērtē politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un socioloģe pētījumu centra SKDS  pārstāve Ieva Strode. Sazināmies ar politiķiem un ekspertiem. Viedokli izsaka Māris Možvillo no "Apvienība Latvijai", Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā!" un Miroslavs Mitrofanovs no Latvijas Krievu savienības. Sazināmies ar LR Ziņu dienesta korespondentu Kristapu Feldmani, kurš vēlēšanu gaitai visu dienu ir sekojis Jelgavā.  

Latvija izvēlas: Turpinām analizēt vēlētāju aptaujas rezultātus, vērtējam vēlēšanu norisi reģionos. Vērtē politologs Andis Kudors, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Viedokli par vēlētāju aptaujas rezultātiem izsaka Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības, Juris Pūce no “Attīstībai/Par!”, Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības. Sestdien, 1.oktobrī, notikušajās 14.Saeimas vēlēšanās piedalījušies vismaz 884 455  jeb 57,34% balsstiesīgo, liecina Centrālas vēlēšanu komisijas (CVK) informācija par 977 iecirkņiem no 1055 iecirkni. Šoreiz vēlētāju aktivitāte bija augstākā nekā pagājušās, 13.Saeimas vēlēšanās. CVK  dati liecina, ka vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 788 340 jeb 51,11%% vēlētāju, bet iespēju iepriekš nodot balsi glabāšanā izmantoja 63 342 jeb 4,11% balsstiesīgo. Aktīvākie vēlētāji vēlēšanu dienā šajās vēlēšanās bijuši Kurzemē, kur nobalsoja 105 373 jeb 58,52% balsstiesīgo, bet zemākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 234 009 jeb 41,4% vēlētāju. Vidzemē vēlēšanās nobalsojuši 230 879 jeb 58,26% balsstiesīgo, Zemgalē – 116 421 jeb 56,53%, bet Latgalē  - 101 658jeb 52,18%.  

Latvija izvēlas: Analizējam vēlēšanu provizoriskos rezultātus. Studijā Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens un "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs. Viedokli par vēlētāju aptaujas rezultātiem izsaka Gatis Eglītis no “Konservatīvajiem”, Edvards Smiltēns no “Apvienotā saraksta”, Mārtiņš Kossovičs no “Progresīvajiem”, Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības” un Aleksejs Rosļikovs no “Stabilitātes”. Parlamentā varētu būt iekļuvuši astoņi politiskie spēki. Tā liecina pie vēlēšanu iecirkņiem veiktā aptauja, ko īstenoja ziņu aģentūra LETA, Rīgas Stradiņa universitāte un sabiedriskie mediji. Saskaņā ar vēlētāju aptaujas rezultātiem visvairāk balsu varētu būt saņēmusi partija "Jaunā Vienotība", kuru atbalstījuši 22,5% aptaujāto. Tai seko "Apvienotais saraksts" ar 11,5% un Zaļo un zemnieku savienība 10,9%. Tāpat parlamentā varētu būt iekļuvusi Nacionālā apvienība ar 8,4% atbalstu, "Progresīvie" ar 8,3%, "Stabilitātei" ar 5,4%, "Latvija pirmajā vietā" – 5,3% un "Attīstībai/Par" 5,2%.  

LATVIJA IZVĒLAS - 14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS. Krustpunktā speciālizlaidums sadarbībā ar Ziņu dienestu. Sazināmies ar korespondentiem Latvijas novados un arī latviešiem ārvalstīs, lai sekotu vēlēšanu norisei un arī uzzinātu cilvēku noskaņojumu. Beidzoties raidījumam Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati liecina, ka kopumā nobalsojuši 23,57% balsstiesīgo iedzīvotāju, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās. Vairāk nekā 27% savu balsi bija atdevuši Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Daudzviet uzrunātie cilvēki atzīst, ka šajās vēlēšanās ir svarīgi piedalīties. To nosaka sarežģītā ģeopolitiskā situācija pasaulē, kas arī ietekmē situāciju Latvijā. Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti līdz astoņiem vakarā. Raidījuma noslēgumā studijā uz sarunu pievienojas CVK vadītāja Kristīne Bērziņa. Komentējot situāciju, ka pie atsevišķiem iecirkņiem veidojas rindas, viņa atzīst, ka iecirkņu nav mazāk, iespējams, tas saistīts tieši ar dienas vidu, kad parasti aktivitāte ir vislielākā. Turklāt rindas veidojas pie populārākiem iecirkņiem. Jānis Kincis seko līdzi vēlēšanu gaitai Rīgā. Ogres novadā strādā un vēlēšanu gaitai līdzi seko Sintija Ambote. Par to, kas interesē vēlētājus Latgalē, stāsta Silvija Smagare no Daugavpils. Gunta Matisone no Vidzemes atzīst, ka vidzemnieki vienmēr bijuši aktīvi Saeimas vēlēšanās. Kristaps Feldmanis atrodas Dobelē un seko vēlēšanu gaitai Zemgalē. Lai arī zemgalieši pēc CVK datiem ir kūtrāki, Kristaps atzīst, ka cilvēku aktivitāte ir liela un jāstāv ir pat rindā. Liepājā vēlēšanu dienas norisēm līdzi seko Inga Ozola. Viņa stāsta, ka divos iecirkņos pilsētā ir gara rinda, kurā stāv līdz pat 100 cilvēkiem. Skirmante Balčiūte Jūrmalā seko līdzi vēlēšanu gaitai. Kūrortpilsēta tiek pieskaitīta pie Vidzemes vēlēšanu apgabala, no kura kopumā tiks ievēlēti 26 Saeimas deputāti. Vēlētāji arī labprāt dalās pārdomās par izvēli un noskaņojumu šajā dienā. Šodien, 1. oktobrī, Latvijā un arī ārvalstīs norit Saeimas vēlēšanas. 14.Saeimas vēlēšanu diena ir arī 42 pasaules valstīs, kur var nobalsot 81 iecirknī. Elīna Pinto raksturo vēlēšanu gaitu un aktivitāti Luksemburgā.    

Jau vairākas dienas cilvēki var doties balsot 14. Saeimas vēlēšanās, bet lielā balsošana būs 1. oktobrī. Vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā ir augstāka, nekā pirms četriem gadiem. Tomēr ne tikai vēlēšanas nodarbina daudzu prātus. Gāzes noplūdes no "Nord Stream" vada Baltijas jūrā radījušas lielu satraukumu un jautājumus – kam tas vajadzīgs un kas sekos tālāk. Ir arī citas aktualitātes, kas šonedēļ sabiedrībā plaši apspriestas, tajā skaitā valdības lēmums par obligāto eksāmenu dabaszinātnēs. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs, žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un laikrakstu "Brīvā "Latvija un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde.

Krustpunktā amatpersonu stundā runājam par situāciju uz mūsu robežām. Atsevišķos Krievijas pierobežas novados izsludināta ārkārtējā situācija, tas saistīts ar Krievijā pasludināto mobilizāciju. Jau pirms tam mūsu valstī netika ielaisti Krievijas pilsoņi, kas ieradās Šengenas zonā nebūtisku iemeslu dēļ. Izvaicājam Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieku ģenerāli Ivaru Ruskuli. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Juris Jurāns no portāla "TVNET" un Artis Drēziņš no laikraksta "Latvijas Avīze".

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā "Apvienotā saraksta" (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija) pārstāvis Māris Kučinskis un politiskās partijas "Republika" pārstāvis Sandis Ģirģens.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā politiskās partijas "Attīstībai/ Par!" līderis Artis Pabriks un "Apvienība Latvijai" pārstāvis Māris Možvillo.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Krustpunktā aicinām uz garāku sarunu populārāko partiju izvirzītos premjera amata kandidātus. Raugāmies pēc augusta aptaujas, kuras no partijām pārvarēs piecu procentu barjeru, un tādas bija piecas – „Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, „Saskaņa”, Zaļo un zemnieku savienība, kā arī „Progresīvie”. Noslēdzot šo interviju ciklu, studijā „Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.

Ziema būs aukstāka, vismaz mūsu dzīvokļos un arī birojos. Tā lēmusi valdība, arvien vairāk meklējot līdzekļus, kā taupīt energoresursus. Naudas arī ir tik, cik ir. Skolotājiem gan izdevās iegūt algu palielinājumu no nākamā gada, tagad to grib arī mediķi, rīkojot brīdinājuma streiku arī pirms vēlēšanām. Bet Krievijas okupētajā Ukrainas daļā sākušies pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai. Pašā Krievijā izsludināta daļēja mobilizācija, pasaule meklē veidus, kā reaģēt uz pārējiem izaicinājumiem. Krustpunktā starptautiskās un vietējās aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnālists Māris Zanders, žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps un Latvijas Radio Pētnieciskās daļas vadītājs Filips Lastovskis.

Līdz vēlēšanām pirmdienās un ceturtdienās Krustpunktā skan plašākas sarunas ar populārāko partiju premjeru amata kandidātiem. Saskaņā ar pēdējiem aptauju datiem, esam izvēlējušies runāt ar piecu populārāko partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem, kuru saraksti pat bez tādas iepriekšējas izlīdzināšanas pārvar 5% barjeru.  Intervija ar Nacionālās apvienības premjera amata kandidātu Uģi Mitrevicu.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā politiskās partijas "Katram un katrai" līderis Aldis Gobzems un partijas "Progresīvie" pārstāvis Atis Švinka.  

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā saraksta "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers un partijas "Konservatīvie" pārstāvis Krišjānis Feldmans.

Līdz vēlēšanām pirmdienās un ceturtdienās Krustpunktā būs plašākas sarunas ar populārāko partiju premjeru amata kandidātiem. Turklāt īpaši svarīgi, protams, ir runāt ar tiem, kuriem ir vislielākās izredzes noteikt politiku Latvijā. Saskaņā ar pēdējiem aptauju datiem, esam izvēlējušies runāt ar piecu populārāko partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem, kuru saraksti pat bez tādas iepriekšējas izlīdzināšanas pārvar 5% barjeru.  Intervija ar partijas "Saskaņa" premjera amata kandidātu Ivaru Zariņu.

Ukrainas armija pretuzbrukumā Krievijas spēkiem gūst panākumus, tikmēr ar panākumiem nav vainagojušās valdības un pedagogu arodbiedrības sarunas un streiks tomēr būs. Satricinājumi ir arī Valsts ieņēmumu dienestā. Finanšu ministrs  no amata atstādinājis dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Tas saistīts ar KNAB veikto darbinieku aizturēšanu Nodokļu un muitas policijā. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizējam kopā ar žurnālistiem. Studijā Ģederts Ģelzis, Raimonds Rudzāts un Romāns Meļņiks.

Līdz vēlēšanām pirmdienās un ceturtdienās Krustpunktā būs plašākas sarunas ar populārāko partiju premjeru amata kandidātiem. Turklāt īpaši svarīgi, protams, ir runāt ar tiem, kuriem ir vislielākās izredzes noteikt politiku Latvijā. Saskaņā ar pēdējiem aptauju datiem, esam izvēlējušies runāt ar piecu populārāko partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem, kuru saraksti pat bez tādas iepriekšējas izlīdzināšanas pārvar 5% barjeru.  Intervija ar Zaļo un zemnieku (ZZS) savienības premjera amata kandidātu Aivaru Lembergu.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā "Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis Raivis Dzintars.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā politiskās partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs un politiskā partijas "Tautas varas spēks" līderis Valentīns Jeremejevs.

Līdz vēlēšanām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas, turpinām dot iespēju klausītājiem izvaicāt visu 19 sarakstu līderus, tādējādi nodrošinot visām partijām arī vienādu iespēju atbildēt uz cilvēkus interesējošiem jautājumiem. Turpmāk pirmdienās un ceturtdienās līdz vēlēšanām Krustpunktā būs plašākas sarunas ar populārāko partiju premjeru amata kandidātiem. Turklāt īpaši svarīgi, protams, ir runāt ar tiem, kuriem ir vislielākās izredzes noteikt politiku Latvijā. Saskaņā ar pēdējiem aptauju datiem, esam izvēlējušies runāt ar piecu populārāko partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem, kuru saraksti pat bez tādas iepriekšējas izlīdzināšanas pārvar 5% barjeru.  Intervija ar partijas "Progresīvie" izvirzīto premjera amata kandidātu Kasparu Briškenu.

Pasauli vakar, 8. septembrī, pāršalca ziņa par Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāvi, ar kuru beidzās viņas vairāk nekā 70 gadus ilgušais valdīšanas posms. Nedēļa Latvijā arī sākās ar starptautiski svarīgu notikumu, proti, ar Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu ar likumu noteikt Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību no Maskavas patriarhāta, kas atbalsta Kremļa režīmu un Krievijas sākto karu Ukrainā. Jau pēc četrām dienām šis likums Saeimā pieņemts galīgajā lasījumā, un Krievijas pareizticīgā baznīca to, protams, nosoda. Ilgāk diskutēts ir jautājums par Valsts aizsardzības dienestu, lēmums par to nu ir pieņemts valdībā, tomēr Saeimas lēmums arī tur būs vajadzīgs. Tikmēr Baltijas valstis un Polija vienojušās ieviest pagaidu ieceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem. Tas ir saistīts ar drošības apsvērumiem, bet nozīmē pilnīgu ieceļošanas liegumu. Par šiem un citiem notikumiem runāsim ar žurnālistiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālisti: Inga Šņore (Latvijas TV), Anastasija Tetarenko (LETA) un Toms Ostrovskis (TVNET GRUPA). Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Mums likās svarīgi aicināt studijā izglītības un zinātnes ministrija, jo izskatās, ka skolotāju solītais streiks būs. Ministrija līdz šim nav izdevies vienoties ar arodbiedrībām par kādu abpusēju kompromisu, lai tas nenotiktu. Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (Konservatīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs un ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France. Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā: Kristīgi progresīvā partijas līderis Imants Burvis un sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" pārstāvis Andrejs Klementjevs. -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā: "Tautas kalpi Latvijai" līderis Edgars Kramiņš un "Suverēnā vara" līdere Jūlija Stepaņenko. -- Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Brīvības nesējs, noziedznieks, demokrāts vai  padomju imperiālists. Tik dažādi tiek vērtēts pēdējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs, kurš pagājušajā nedēļā 91 gada vecumā devās mūžībā. Gorbačovs nekad nav slēpis, ka nožēlo Padomju Savienības sabrukumu, tomēr viņš arī kritizēja Vladimira Putina politiku, kuras viens no vadmotīviem ir PSRS sabrukums kā lielākā 20.gadsimta ģeopolitiskā katastrofa. Par Gorbačova lomu padomju impērijas sabrukumā, padomju mantojumu un arī citiem jautājumiem saruna Krustpunktā Lielā intervija ar Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu. Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Klāt septembris, ir atsākušās skolas gaitas, tiesa, nav skaidrs, vai tās atkal nepārtrūks skolotāju streika dēļ. Arodbiedrībai un ministrijai nav izdevies šonedēļ rast kompromisu. Skolotāju trūkst, kā mēs redzam, arvien vairāk, tātad pedagogi mūsu uzmanības lokā tuvākajā laikā.  Valdība ir vienojusies par atbalstu Skultes termināla būvniecībai, lai arī daudz neskaidru jautājumu joprojām. Šonedēļ mūžībā aizgāja pēdējais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs, viņam ir bijusi liela nozīme arī Latvijas vēstures veidošanā. Krustpunktā kopā ar žurnālistiem pārrunājam nedēļas aktualitātes. Diskutē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde.

Valsts kontroles darbs. Pēdējā laikā ir publiskoti vairāku interesantu revīziju rezultāti. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Rolandu Irkli. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un portāla TVNET žurnālists Juris Jurāns.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā: Latvijas Krievu savienības līderis Miroslavs Mitrofanovs un Zaļo un zemnieku savienības līderis Armands Krauze.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Raidījuma pirmajā daļā skaidrosim, cik gatavi esam rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad studijā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Savukārt otrajā daļā sākam šo vēlēšanu sarakstu līderu iztaujāšanu. Kā pirmo klausītājiem bija iespēja iztaujāt partijas “Jaunā Vienotības” vadītāju Arvilu Ašeradenu.      

Krustpunktā Lielā intervija: komunikācijas jomas pētniece, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente Olga Kazaka.

Ukrainas karš ilgst jau pusgadu - kā tas atsaucas uz mūsu dzīvi Latvijā? Rīgā nogāzts piemineklis Uzvaras laukumā – kādas varētu būt sekas sabiedrībā? Bijusī kultūras ministre Dace Melbārde pāriet no Nacionālās apvienības uz Jauno Vienotību. Savukārt valdība bija devusies izbraukuma sēdē uz Ludzu, lai pievērstos Latgalē aktuāliem jautājumiem. Par šīm un vēl citām šīs nedēļas aktualitātēm spriežam kopā ar žurnālistiem: laikraksta "Sestdiena" galveno redaktori Laumu Spridzāni, “Latvijas Avīzes” žurnālistu Arti Drēziņu, kā arī žurnālistu Raimondu Rudzātu.  

Kā norit partiju tēriņu uzraudzība pirms Saeimas vēlēšanām? Par nesen veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām vairākos objektos, tostarp Valsts ieņēmumu dienestā, aizturot vairākas personas, un citiem jautājumiem Krustpunktā iztaujājam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Jēkabu Straumi. Viņu iztaujājam kopā ar TV3 žurnālistu Gati Suhovecki un ziņu aģentūras "LETA" žurnālistu Kristapu Ūgaini.  

Krustpunktā diskusija: kas notiek kokmateriālu tirgū? Par šo tematu studijā diskutējam ar Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu, pilna cikla mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un kokmateriālu tirdzniecības uzņēmuma “PATA” valdes locekli Jāni Mierkalnu un AS “Latvijas Valsts meži” Koksnes produktu ražošanas un piegādes direktora vietnieku Andri Meirānu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība draud ar vispārēju streiku mācību gada sākumā, vai streikošanai ir pamats? Saruna ar skolu direktoriem par problēmām skolās un kā tās risināt. Diskusijas dalībnieki: Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Sigita Kūla, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, Rīgas 45. vidusskolas direktore Baiba Neimane un Kocēnu pamatskolas direktors Māris Bušmanis.

Krustpunktā Lielā intervija: Kembridžas Universitātes doktorants, starptautiskās drošības pētnieks, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākais eksperts Tomass Pildegovičs.

Koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas. Igaunija demontē padomju laika pieminekļus. Šīs un citas šīs nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar žurnāla "IR" komentētāju Aivaru Ozoliņu un žurnālistu Romānu Meļņiku.

Krustpunktā VIP intervija: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola. Viņu iztaujājam kopā ar "TVNET" žurnālisti Lauru Ozoliņu un "'Delfi Bizness" galveno redaktori Aiju Krūtaini.

Ņemot vērā šī brīža izaicinājumus enerģētikas sektorā, Krustpunktā diskutējam par enerģētikas nākotni Latvijā. Diskusijas dalībnieki: Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Gunārs Valdmanis, kā arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir kļuvusi par daudzu Krievijas žurnālistu patvēruma vietu. Oficiāli tiek ziņots, ka vismaz 200 Krievijas žurnālisti ieradušies Rīgā, vairāk nekā 20 mediju organizācijas tieši no Latvijas turpina informēt Krievijas un pasaules sabiedrību par aktuālāko šodien. Lielākajai daļai žurnālistu tas bija piespiedu un izmisuma solis - īsā laikā pamest savu pilsētu, savas darba telpas daļu, savu tuvinieku, lai turpinātu žurnālista darbu. Ja viņi paliktu Krievijā, pēc Putina likumiem šie cilvēki šobrīd, iespējams, jau atrastos uz tiesas sola vai pat aiz restēm. Daudzi krievu žurnālisti tagad ir Latvijā, bet pēdējās nedēļās arvien skaļāk sociālajos tīklos un citviet izskan jautājums, kas viņi ir? Vai tie nav Putina spiegi, vai viņi nav atraduši siltu vietu, no kuras turpināt tā saucamā "ruskij mir" propagandu, vai viņi zina Latvijas vēsturi, un skaidri var pateikt, ka Krievija ir agresor valsts. Īpaši liela uzmanība pievērsta televīzijas kanālam "Doždj", kas Krievijā bija pēdējais un lielākais televīzijas kanāls, kurš kritizēja Putina režīmu. Tas tagad raida no Rīgas. Ir ļaudis, kuriem nepatika, kā šī kanāla žurnālista izvaicāja, piemēram, Rīgas mēra Mārtiņu Stāķi, ir ļaudis, kuri arī "Doždj" žurnālistus sauc par Kremļa aģentiem. Krievijas žurnālisti Latvijā - Kremļa aģenti vai piemērs, kādai jābūt kritiskai un objektīvai žurnālistikai. Arī par to saruna Krustpunktā.  Diskutē: Latvijas Radio 4 žurnāliste Anna Stroja, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga un Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda. Sazināmies ar rakstnieci un publicisti Marinu Kosteņecku.

Pietiks vai nepietiks šoziem Latvijā gāzes krājumu - tās ir pēdējās dienās aktuālais jautājums. "Latvijas gāze" paziņojusi par nespēju nodrošināt likumā prasīto gāzes krājumu noteiktajā termiņā, savukārt valdība atbalsta daļēju energoresursu cenu pieauguma segšanu mājsaimniecībām. Bet sabiedrībā viļņošanos izraisījis Krievijas žurnālistu darbs. Viņiem Latvija devusi mājvietu. Aktualitātes Krustpunktā komentē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Filips Lastovskis.  

Dabasgāzes nodrošināšana gaidāmajai apkures sezonai, gāzes termināla celtniecība, elektroenerģijas cenas, kompensācijas, kas nepieciešamas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem, šķiet, Ekonomikas ministrija nekad nav bijis tik daudz un tik būtiski izaicinājumi kā tagad. Un droši vien visi pārējie ikdienas darbi. Jautājumu ir milzum daudz. Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un Latvijas Radio žurnāliste Linda Zalāne.

Daudzviet pasaulē lidostās vērojams haoss, jo ceļotgribētāju izrādījies vairāk, nekā bizness spēj apkalpot. Kā Latvija pārdzīvo šīs vasaras ceļošanas bumu? Krustpunktā diskutējam par viesnīcām un tūrisma nozarē notiekošo. Raidījuma viesi: portāla "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis un Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.  

Laikā, kad apkalpojošā sfērā ļoti trūkst darba roku, daudzi saka, ka nespēj atrast darbu, jo neprot krievu valodu. Cik godīgi ir tas, ka daudzās darbavietās krievu valodas zināšanas ir obligāta prasība? Krustpunktā diskusija: Kāpēc bez krievu valodas zināšanām grūti atrast darbu Latvijā? Diskutē: Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Madara Rēķe, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Latviešu valodas aģentūras sociolingviste, pētniece, LVA valodas situācijas pētnieku grupas dalībniece un vadītāja Gunta Kļava un Latvijas Radio žurnāliste Baiba Runce.  

Mēs esam maza tauta, tāpēc droši vien par savas valodas saglabāšanu rūpējamies vai raizējamies vairāk nekā citas tautas. Vēsture arī mums ir bijusi izaicinājumu pilna. Bet , šķiet, visās paaudzēs aktuāls ir bijis arī, ja tā var teikt, jautājums par modes tendencēm, kas ietekmē valodas lietošanu. Valoda mainās, bet cik lielā mērā tam vajag stāvēt pretī un cik varbūt pretoties, pat to arī tiek lauzti šķēpi. Saruna par valodas lietošanu un mācīšanu bērniem un jauniešiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāju Anitu Vanagu.  

Valdības spriež par atbalstu krīzē, noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanām, slepenība saistībā ar Uzvaras parka pieminekļa nojaucēja izvēli Rīgā. Krustpunktā aktualitātes komentē žurnālisti: "TVNET grupa" galvenais redaktors Toms Ostrovskis, ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko un ReTV Ziņu dienesta vadītāja Dana France.

Krustpunktā izvaicājam Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāju Kristiānu Godiņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un ReTV Ziņu dienesta žurnāliste Laura Jansone.

Grūtais jautājums, kas satrauc, šķiet, itin visus, kā mēs tiksim pāri tai jaunajai krīzei, lai gan jēdzienu krīze ne visi tādā veidā grib lietot. Bet daudziem personiska tā, protams, ir liela krīze šobrīd, jo u cilvēkiem ienākumi sarūk. Daudzi apgalvo, ka viņiem tas ir vismaz uz pusi. Precīzāk - ienākumi nesarūk, ienākumu vērtība sarūk. Oficiālā inflācija šobrīd ir 20%, bet realitāte daudziem ir krietni skarbāka. Degvielas cenas ir pieaugušas gandrīz par pusi, apkure sadārdzinās četras reizes un pat vairāk.  Kaut ko valdība grasās kompensēt. Ja skatāmies veikalos, piena produkti vismaz uz pusi dārgāki, ar maizi, visticamāk, būs ļoti līdzīga situācija tūlīt. Ja pirms pāris gadiem par 500 eiro varēja nopirkt vienu preču grozu, tagad ir vajadzīgs praktiski 1000 eiro, lai tās pašas preces nopirktu. Jautājums, kā ar šādu ienākumu devalvāciju mēs sadzīvosim un kā tam tiksim pāri.  Nav gan pirmā reize pasaules vēsturē, kad kaut kas tāds notiek, daudzviet tas ir pieredzēts. Jautājums ir, kādas ir tās receptes, kā šādās krīzēs var rīkoties, jo noteikti kādas valstis sekmīgāk tiek ar šādām krīzēm galā nekā citas. Krustpunktā diskutējam, kādi ir iespējamie risinājumi, lai pārvarētu straujo dzīves sadārdzinājumu? Raidījuma viesi: Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš, Stokholmas ekonomikas augstskolas Rīgā profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka un Latvijas Universitātes profesore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pirms vairākām nedēļām sabiedrību šokēja ziņas par vienu no Latvijas hokeja izlases līdera Mika Indraša pievienošanos Maskavas "Spartakam" Krievijas Kontinentālajā hokeja līgā. Lai gan šī pāreja neskaidros apstākļos tomēr nenotika un Miks Indrašis nākamajā sezonā, visticamāk, spēlēs Vācijā, tomēr citi hokejisti, piemēram, vārtsargs Jānis Kalniņš, ir pieņēmuši lēmumu spēlēt Krievijā, neraugoties uz asu sabiedrības nosodījumu un arī Sporta likumu, kas turpmāk liedz spēlētājam pārstāvēt Latvijas izlasi. Kā mainījusies Latvija un arī starptautiskā sporta dzīve, Krievijai īstenojot karu Ukrainā, un ar ko jārēķinās sportistiem, sporta funkcionāriem un arī līdzjutējiem? Vai sports un politika patiešām ir nosķirami? Par to diskusija Krustpunktā. Studijas viesi: Sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs, Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padomes loceklis Viesturs Koziols un sporta žurnālists Raimonds Rudzāts.

Latvijas ekonomikā ir sākusies lejupslīde un, visticamāk, tā turpināsies arī nākamajos mēnešos. Kas Latviju un pasauli sagaida rudenī? Krustpunktā lielā intervija ar makroekonomikas ekspertu Daini Gašpuiti.

Krustpunktā: Iniciatīva par Latvijas Krievu savienības darbības izbeigšanu, gaida milzīgu gāzes tarifa lēcienu janvārī, turpinās sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanām. Šīs nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar Latvijas Televīzijas žurnālistu Iļju Kozinu, laikraksta "Brīvā Latvija" žurnālisti Salliju Benfeldi un portāla “Delfi” žurnālistu Raivi Spalvēnu.

Krustpunktā VIP intervija: Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvedis Viesturs Bubucis. Viņu iztaujājam kopā ar ziņu aģentūras “Leta” žurnālistu Kristapu Ūgaini un medija “Tvnet” žurnālistu Juri Jurānu.

Kad lemjam, par ko balsot Saeimas vēlēšanās, vai raugāmies uz partiju sarakstiem vai atsevišķiem kandidātiem? Daži cilvēki gribētu balstot par kandidātiem no dažādu partiju sarakstiem. Vai nepieciešams domāt par vēlēšanu sistēmas maiņu, par to diskusija Krustpunktā. Raidījuma viesi: politologs Filips Rajevskis, zvērināta advokāte, konstitucionālo tiesību eksperte Ilze Plakane, kā arī Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19. Krustpunktā diskusija par to, vai sākam gatavoties jaunam pandēmijas vilnim. Sarunas dalībnieki: Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Reinis Siliņš.

Diemžēl atkal palielinās saslimstība ar Covid, tomēr politiķu dienaskārtībā šis ne tuvu nav pirmais jautājums, jo to aizēnojis karš Ukrainā un rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Mums aiz muguras ir jau divas ziemas ar Covid, jādomā, ka ir gūtas arī vairākas mācības. Vai tā tiešām ir, vai veselības aprūpes sistēma ir gatava šim pārbaudījumam un ko varam gaidīt no valdības? Par to visu saruna Krustpunktā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektori veselības vadībā, arī politoloģi Ievu Bikavu.

karstums no Eiropas dienvidiem beidzot ir nokļuvis arī līdz mums, tikmēr Latvijas politikā kārstākie notikumi vēl tikai priekšā, gaidot Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī. Pirmsvēlēšanu laiks vēl salīdzinoši kluss un mierīgs, ne lielu skandālu, ne pārsteigumu, ja nu vienīgi par dažiem deputātu kandidātiem partiju vēlēšanu sarakstos. Tikmēr gaidot rudeni, arvien lielāks ir satraukums, kāda būs nākamā apkures sezona, kas notiks ar gāzes iegādēm un cenu kāpumu. Sāk pieaugt arī Covid-19 gadījumu skaits. Un arvien satraucošas ziņas pienāk no Ukrainas, "Delfi.lv" ziņo, ka Latvija iesniegusi pieprasījumu ASV valdībai mobilo reaktīvo iekārtu "Himars" iegādei, kuras ukraiņi šobrīd veiksmīgi izmanto cīņā pret okupantiem. Nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti: žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.

Daudziem jūlijs ir atvaļinājumu laiks, taču nekādu atpūtu šobrīd nevar atļauties Centrālā vēlēšanu komisija. Saeimas vēlēšanas tuvojas, partijas iesniedz savus deputātu kandidātu sarakstus. Komisijai tie jāizskata, tāpat jāorganizē balsošana, jādara viss, lai 1. oktobrī Saeimas vēlēšanas būtu godīgas un visas procedūras notiktu saskaņā ar likumu. Kā Centrālā vēlēšanu komisija gatavojas rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā izvaicājam Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Bērziņu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod aģentūras LETA žurnālists Ainārs Leijējs un „Latvijas Avīzes” žurnāliste Māra Lībeka. Centrālā vēlēšanu komisija arī 20. jūlijā svinēja savu simtgadi.

Joprojām klātesošā pandēmija, karš Ukrainā un arī tuvojošās Saeimas vēlēšanas ietekmē sabiedrības noskaņojumu. Protams, arī cenu kāpums un bažas par komunālajiem rēķiniem ziemas sezonā. Kāds ir Latvijas sabiedrības noskaņojums 2022. gada vasarā, kā to maina šī brīža notikumi un tas ietekmēs vēlēšanu iznākumu, Krustpunktā analizē Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes nodaļas doktorants Harijs Kārkliņš.

Lai pensionāriem kompensētu cenu kāpumu un rudenī gaidāmos lielos rēķinus, Saeima lēmusi šogad pensijas indeksēt ātrāk - no 1. augusta. Taču jau tagad ir skaidrs, ka lielai daļai senioru indeksācija dzīves dārdzība pilnībā neatslogos. Statistika rāda, ka gada pirmajā pusē vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 433 eiro. Bet tā ir vidējā pensija, protams, ir arī tādi, kas saņem tūkstoti un tūkstošus, taču ir ļoti daudz senioru, kuru pensija ir vien 200 eiro un pat mazāka. Ar tik niecīgu iztikšanu ir jāsadzīvo gandrīz katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam. Bet pat ar vidējo pensiju 430 eiro šajos laikos dzīve ir ļoti grūta. Kā mūsu vecākā paaudze šobrīd izjūt inflāciju, uz kādu atbalstu var cerēt, cik lielu atspaidu dos pensiju indeksāciju kn kāda mūsu senioriem būs nākamā apkures sezona, Krustpunktā diskutē Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča, organizācijas "Palīdzēsim viens otram" valdes loceklis Raimonds Ronis un Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Vai patriotismu var iemācīt? Krustpunktā Lielajā intervijā saruna ar vēsturnieku un vēstures skolotāju Valdi Klišānu.  

Laika apstākļu ziņā šo nedēļu diez vai var saukt par izcilāko šajā vasarā, arī premjeram Kariņam šī nedēļa diez ko izcila nav bijusi - pozitīvs Covid tests un mājas režīms. Būtiskāko, kas nedēļas gaitā ir noticis, piektdienās Krustpunktā apspriežam ar kolēģiem žurnālistiem.  Covid gadījumu skaits pēc pāris mēnešu lejupslīdes atkal pieaug. Partijas sāk iesniegt sarakstus Saeimas vēlēšanām. Koalīcija konceptuāli atbalsta obligātā militārā dienesta ieviešanu. Saeima lemj par pensiju indeksāciju jau augustā. Ukraiņi sāk veiksmīgi pielietot Rietumu piegādātos ieročus. Šie ir vien daži no šīs nedēļas tematiem, ko apspriežam. Studijā: Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors Kārlis Dagilis, žurnāliste Baiba Strautmane un "Delfi Plus" redaktore Vita Dreijere.

Par aptuveni trim nedēļām ātrāk nekā eksperti prognozēja Latvijā, atsācies Covid inficēšanās gadījumu kāpums. Pagājušajā diennaktī reģistrēti 1107 jauni Covid gadījumi. Pēdējo reizi pozitīvo gadījumu īpatsvars no testētajiem lielāks par šodien izziņoto bija 26. martā. Latvijā gan novadu izplatības pieaugums pagaidām ir ļoti mērens, ja salīdzina ar Eiropas dienvidu valstīm, piemēram, Itāliju, Franciju, Grieķiju. Arī slimnīcas ziņo, ka ar pamata diagnozi Covid viņu aprūpē pagaidām nonāk ļoti neliels pacientu skaits. Valsts prezidents Egils Levits 13. jūlijā teica, ka ar Covid mums ir jādomā, kā sadzīvot, lai mazāk būtu jāskatās atkal dažādu ierobežojumu virzienā. Vai Covid Latvijā atvaļinājums jau ir beidzies, skaidrojam Krustpunktā sarunā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Paula Dēvica.

Pēdējās nedēļās uz Latvijas autoceļiem notikušas vairākas smagas avārijas, kurās zaudētas arī dzīvības. Šie traģiskie gadījumi atkal aktualizē problēmu par ceļu satiksmes drošību mūsu valstī. Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā vidējais rādītājs bija 44 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju. Latvijā pērn - 78 uz miljonu, vissliktākā situācija ir Rumānijā, tur reģistrēti 90 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju, bet arī mēs šajā melnajā statistikā tālu no Rumānijas neatpaliekam. Kādēļ tik daudz cilvēku zaudē dzīvību uz Latvijas ceļiem, kādi ir biežākie ceļu satiksmes negadījumu iemesli? Kāda ir mūsu braukšanas kultūra un cik prasmīgi tiek apmācīti jaunie autovadītāji, Krustpunktā diskutē Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis, "Latvijas valsts ceļi" Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Aizsardzības ministrija piedāvā tuvāko piecu gadu laikā Latvijā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus vecie Latvijas pilsoņi būs apguvuši militārās pamatprasmes, lai aizsargātu savu valsti. Vīriešus obligātā, bet sievietes brīvprātīgā kārtā. Latvijas pilsoņi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo dienestu, piemēram, sociālajā jomā vai apgūstot glābšanas prasmes pie ugunsdzēsējiem. Aizsardzības ministrija īpaši uzsver, ka Iecerētais valsts aizsardzības dienests nekādi nav salīdzināms ar obligāto dienestu, kuru mūsu tēvi vai vectēvi pieredzēja padomju okupācijas gados. Svarīgi uzsvērt, šis ir tikai projekts, vai šāds dienests vispār tiks ieviests, vēl lems valdība un Saeima. Bet sabiedrībā, īpaši jau to vidū, kurus šis dienests varētu skart, ļoti daudz jautājumu un neskaidrību šajās dienās. I eceri apspriežam raidījumā Krustpunktā. Diskutē: bloga "Vara bungas" autors un rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un  Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, LU Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja Sigita Struberga.

Kā atpazīt melus un dezinformāciju no uzticamām ziņām, kā neiekrist viltus informācijas slazdos? Kā valsts aizsargā savu informatīvo telpu no ļaundariem, kas cenšas musināt ļaudis un sagrozīt cilvēku prātus? Par to jādomā ikvienam no mums, bet valsts līmenī šie jautājumi ir arī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta pārziņā.  Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāju Rihardu Bambalu.

NATO Madrides samits, iecere veidot aizsardzības valsts dienestu, Borisa Džonsona atkāpšanās, Latvijas sportisti izvēlas Krievijas komandas, partiju sarakstos sāk vīdēt populāras sejas - aktualitātes Krustpunktā vērtē TV3 žurnāliste Ieva Vārna, "Delfi Plus" redaktors Andris Kārkluvalks un "Latvijas Avīzes" galvenās redaktores vietnieks Māris Antonevičs.

Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas apmeklētāji jau labu laiku redz būvdarbus "Rail Baltica" projekta ietvaros, notiek būvdarbi arī pie lidostas "Rīga", parakstīts līgums par Salaspils kravu termināļa projektēšanu. Kā norisinās vērienīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" realizācija un vai karš Ukrainā never ieviest tajā savas korekcijas? Krustpunktā izvaicājam AS "RB Rail" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Agni Driksnu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnālists Dāvids Freidenfelds un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents Jānis Kincis.

Elektriskie skrejriteņi pilsētas ielās tiek lietoti ne pirmo gadu, tomēr joprojām ir sūdzības, ka to lietošanas noteikumi nav pienācīgi sakārtoti. Notiek negadījumi un radīti arī zaudējumi, par ko ceļu satiksmē kādam būtu jāuzņemas arī atbildība. Kas šajā jomā vēl būtu jāsakārto, Krustpunktā diskutē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, apvienības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāve Gunita Piterāne un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics.

Jau vairāk nekā četrus mēnešus ilgst karš Ukrainā un ieilgst uzturēšanās Latvijā cilvēkiem, kuri atbēguši pie mums. Lai gan daudzi gatavi doties atpakaļ, tiklīdz valstī būs miers, tomēr skaidrs, ka atgriešanos var nākties atlikt, jo kara beigas prognozēt grūti. Turklāt daudziem vairs nav kur atgriezties. Tādēļ atbraukušajiem nākas integrēties šeit uz īsāku vai ilgāku laiku. Cik viegli viņiem ir iekļauties mūsu sabiedrībā, darba tirgū, izglītības sistēmā, ar kādām problēmām nākas saskarties, interesējamies Krustpunktā. Diskutē Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe, Cēsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece, ukraiņu uzturēšanās koordinatore Baiba Eglīte un "Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce.

Ieilgstot karam Ukrainā, mazinās gan valsts atbalsta apjoms bēgļiem no Ukrainas, gan arī sabiedrības entuziasms palīdzēt. Pēc tam, kad stājās spēkā samazinātais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, Rīga paziņoja, ka jaunus bēgļus vairs neizmitinās. Vienlaikus ir arī skaidrs, ka cilvēkiem, kuri šeit ieradušies uz ilgu laiku, būs jāiekļaujas gan darba tirgū, gan izglītības sistēmā. Par to visu saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekli Lindu Jākobsoni.  

Krustpunktā tiešraide no sarunu festivāla "Lampa". Ar žurnālistiem saruna par ziņām medijos kara laikā - kādas tās ir un kādām tām jābūt. Diskutē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Fridrihsone, "TVNET GRUPA" galvenais redaktors Toms Ostrovskis, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko, Delfi TV producente Alina Lastovska un reģionālā laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" galvenā redaktore, Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.  

Kāds brītiņš ir jau pagājis, kopš viņš ir jaunajā amatā. Kādas ir pirmās atziņas un secinājumi, kādi ir galvenie izaicinājumi? Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Kristapu Eklonu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

Esam daudz runājuši par augstajām enerģijas cenām, līdz ar to augsto inflāciju. Daudziem izdevumus dramatiski ietekmēja elektrības cenu pieaugums. Bet klausītāji regulāri ir zvanījuši uz Radio un šķendējušies par faktu, ka laikā, kad cilvēkiem ir grūtības nomaksāt komunālos rēķinus, piemēram, valstij piederošais uzņēmums "Latvenergo" nopelna vairākus desmitus miljonus eiro. Vai nav tā, ka valsts uzņēmumi krīzes laikā iegūst, kamēr cilvēki nezina, kā norēķināties par pakalpojumiem? Kas notiek ar valsts kapitālsabiedrību peļnu krīzes laikā, Krustpunktā diskutē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne un Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš.

Latvijā gadiem runā par nepieciešamību mazināt atkarību no gāzes, tādēļ daudzi pāriet uz koksnes kurināmo, jo tas ir vietējais resurss. Tomēr cenas ir pamatīgi kāpušas arī šķeldai, granulām un parastajai malkai. Tas tiek skaidrots ar lielo pieprasījumu Eiropā pēc sankciju uzlikšanas Krievijai un Baltkrievijai un tam sekojošo cenu kāpumu. Vai mēs spējam sevi nodrošināt ar koksnes kurināmo par iedzīvotājiem pieņemamām cenām un vai iecere atļaut cirst jaunākus kokus kaut ko atrisinās, Krustpunktā diskutē zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas doktors Viesturs Ķerus un ekonomikas ministra biroja vadītājs Artūrs Butāns.

Vien trīs mēneši palikuši līdz 14. Saeimas vēlēšanām, bet sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vēlētājiem izšķiršanās nebūs viegla. Turpat trešdaļa nezina, par ko balsot. Arī  frakcijas pametušo vai no tām izslēgto deputātu skaits ir lielāks par jebkuru palikušo frakciju, partijas ir pajukušas, mainījušas nosaukumus, kādas ir izveidotas no jauna. Par politisko situāciju pirmsvēlēšanu laikā, par strīdīgajiem Saeimas lēmumiem saruna Krustpunktā lielajā intervijā ar „Sabiedrības par atklātību Delna” pētnieku Olafu Grigus.

Tuvojas Jāņi, vieni no latviešiem svarīgākajiem svētkiem. Mēs svinam, dziedam, dejojam, ir Jāņu ugunskurs, pļavas ziedi, ir "Skroderdienu izrāde" un "Limuzīna filma" televizorā, bet visu šo pavada alus un šņabis. Veikalos šobrīd litrs alus dažviet ir lētāks par litru minerālūdens. Kā mums, latviešiem, palikt skaidrā prātā, gan pirms, gan pēc Jāņiem. Kādēļ esam vieni no alkoholu visvairāk patērējošām tautām Eiropā un kā mazināt dzeršanas postu - nāves, avārijas, vardarbību ģimenē? Krustpunktā diskusija: kāpēc Latvijā neizdodas samazināt alkohola patēriņu? Diskutē Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnāliste Baiba Runce, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Inese Gobiņa un Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.

Nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm – šādu apņemšanos pēc 10.maija notikumiem pauda politiķi un arī policijas vadība. Kāda īsti ir tiesībsargājošo iestāžu politika gadījumos, kad noziegumi vērsti pret ukraiņiem un Ukrainas atbalstītājiem, Krustpunktā diskutē Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins, jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa un zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Viņas tiešās un atklātās pārdomas izskan sociālajos tīklos. Danas Isarovas vārds plašākai sabiedrībai pirmo reizi kļuva zināms Covid laikā, kad daktere Isarova kļuva par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju kontroles dienesta vadītāju. Pandēmijas laikā viņu godināja arī kā Gada jauno ārsti. Tad nāca 24. februāris un Putina iebrukums ukraiņu zemē. "Šis plēš dvēseli tik dziļi, ka agrāk tādas sāpes neesmu pat izjutusi," tā pāris dienas pēc kara sākuma tviterī rakstīja Dana Isarova, kuras tēvs ir ukrainis un daļa ģimenes arvien ir Ukrainā. Krustpunktā Lielā intervija ar bērnu ārsti Danu Isarovu.    

Lai gan Latvija palēnām ieiet Jāņu noskaņās, tomēr svarīgu notikumu netrūkst ne tepat, Latvijā, ne ārpus robežām. Ilzes Znotiņas neapstiprināšana svarīgajā Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas amatā, Kijiva gaida ziņu no Briseles, vai būs ieteikums Ukrainai piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, pirms došanās vasaras brīvdienas, Saeima pieņēmusi vairākus svarīgus lēmumus. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.

Krustpunktā uzmanības lokā šoreiz Latvijas Pasts un tā sniegtie pakalpojumi. Izvaicājam Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod ziņu aģentūras LETA žurnālists Krišs Kairis un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.

Valdība ir atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā un jau no nākamā gada septembra pirmsskolās un vairākās klasēs stundas notiks tikai latviski. Pārejas periods paredzēts līdz 2025. gadam, kad izglītības ieguve notiks tikai latviski. Kā šī pāreja notiks un vai skolas un skolēni tam ir gatavi, Krustpunktā diskutē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs un Rīgas valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs.

 Proti, tie varēs savos kanālos izmantot ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus, ko veidojuši sabiedriskie mediji. Šāds lēmums pamatots ar informatīvās telpas stiprināšanu, kas ir būtiski Ukrainas kara apstākļos, jo daļa sabiedrības ilgstoši ir patērējusi Krievijas propagandas kanālus. Kā šis lēmums ietekmēs sabiedriskos medijus un mediju tirgu kopumā Latvijā, Krustpunktā diskutē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve Ieva Kalderauska, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstēve  Sanita Upleja-Jegermane, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts Māris Kučinskis (ZZS). Sazināmies ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Unu Klapkalni un Latvijas TV valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedi.

Frāze – mediji kā ceturtā – vara ir ieguvusi citu skanējumu tagad, kad savām acīm esam ieraudzījuši, ko spēj pieņemt propagandas apmāta sabiedrība. Ne velti Vladimirs Putins, nonākot pie varas Krievijā, ietekmīgākos masu medijus metodiski pārvērta par Kremļa ruporiem, brīvos masu informācijas līdzekļus vājināja un iznīcināja, bet līdz ar iebrukumu Ukrainā piebeidza pēdējos no tiem, lai cik tiem jau bija neliela auditorija. Tas skar arī mūs, jo viena daļa Latvijas iedzīvotāju ilgstoši patērēja tieši Kremļa propagandas medijus, kuri beidzot te ir aizliegti. Tomēr cik spēcīga ceturtā vara ir Latvijā un vai pienācīgi novērtējam brīvas žurnālistikas lomu un darbības principus? Krustpunktā Lielā intervija ar Sabiedrisko mediju ombudu Andu Rožukalni.  

Valdība pieņēmusi vēsturisku lēmumu jau no nākamā gada pakāpeniski pāriet uz mācībām vien latviešu valodā, Saeima lemj par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ražotā satura nodošanu komercmedijiem. Krustpunktā aktualitātes komentē TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane, žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps un Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda.

Domājot par nākamo ziemu, daudziem sirdīs iezogas nemiers, proti, runa ir par augošajām cenām. Lielā mērā tieši enerģētisko resursu izmaksu dēļ steidzami tiek meklēti dažādi risinājumi, nomainīti apkures katli, celtas vēja un solārās stacijas, apspriesta sašķidrinātās gāzes stacijas būvniecība, pat diskutēts par atomelektrostaciju. Bet strauji lēmumi vienmēr rada paaugstinātu risku, un runa jau nav tikai par naudu, runa ir arī par vidi. Šķiet, Valsts vides dienestam šis arī ir jaunu izaicinājumu laiks. Krustpunktā izvaicājam Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Elitu Baklāni-Ansbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Lai arī cik raiba un sarežģīti likās situācija pēc iepriekšējās Saeimas vēlēšanām, notika tas, kam daudzi nemaz neticēja. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem partijas uzticēja valdības grožus toreiz. Krišjānim Kariņam no "Jaunās Vienotības". Un premjers ir spējīgs nostrādāt visu šo sasaukuma laiku. Protams, šie vairāk nekā trīs gadi nesuši arī būtiskas pārmaiņas kādos politiskajos izkārtojumos. "Jaunai Vienotībai", vismaz tā izskatās, tas ir bijis liels ieguvums, kamēr citām partijām ir gājis kā nu kurai. Milzīgus satricinājumus pēdējos gados ir piedzīvojusi opozīcijā esošā "Saskaņa".  Ir jau klāt atkal vēlēšanas, nedēļas nogalē sākās priekšvēlēšanu aģitācijas laiks, un tas nozīmē, ka mums atkal priekšā ir pastiprināta politiskā stīvēšanās. Kāda ir situācija šobrīd, pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, ko partijas ir izdarījuši līdz šim un kāda perspektīva tām ir rudenī, Krustpunktā diskutē pētījumu centra SKDS socioloģe Ieva Strode, sabiedrisko attiecību speciālists, politisko procesu vērotājs Kristians Rozenvalds, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs.

Saeima joprojām nav izpildījusi Satversmes tiesas spriedumu par viendzimuma pāru juridisko aizsardzību un nav zināms, vai tas šīs Saeimas laikā tiks izdarīts. Tieslietu ministrijas izstrādātais Civilās savienības likums tā arī nav pieņems. Vēl vairāk – nav veiktas izmaiņas arī Darba likumā par atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, lai gan Satversmes tiesas spriedumā ir minēts konkrēts termiņš, kurā attiecīgā panta daļa atzīstama par spēkā neesošu. Tikmēr tiesa Latvijā pirmo reizi par ģimeni atzinusi viendzimuma pāri. Ko tas nozīmē attiecībā uz viendzimuma pāru tiesībām un kā šādi jautājumi tiks kārtoti turpmāk? Un kas notiek, ja Saeima nepilda Satversmes tiesas spriedumus? Krustpunktā diskutē konstitucionālo tiesību eksperts, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Saeimas Juridisko komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība), Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Jānis Butāns (Konservatīvie) un tiesībzinātnieks, zvērināts advokāts Jānis Lapsa, kurš ir piedalījies arī Civilās savienības likuma izstrādē, un Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Draugi Latvijā izveidoja īpašu fondu, lai palīdzētu viņam ar ģimeni pamest Krieviju. Pēc viņa vaļsirdībām Krievijas televīzijas propagandas šovos palikt Maskavā bija riskanti. Krustpunktā Lielā intervija ar nu jau bijušo Krievijas latvieti - aktieri Andri Lielo.

Karš Ukrainā ilgst jau simt dienas, benzīns tāpēc maksā virs diviem eiro litrā, bet Saeimā tikmēr lielākās kaislības raisīja Civilās savienības likumprojekts, kurš tā arī netika pieņemts. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti - Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Filips Lastovskis, Māra Lībeka (Latvijas Avīze) un Kārlis Streips (TV 24). 

Laika aptvert visus izaicinājumus viņai nav dots, jo problēmu, kas jārisina, ir ļoti daudz un ar lēmumiem kavēties nedrīkst. Krustpunktā iztaujājam ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET/ FINANCENET" žurnāliste Laura Ozoliņa un Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane.

Nākamajā ziemā pie gaidāmajām apkures izmaksām izjutīsim, cik dārgi maksās dzīve nerenovētos, noplukušos padomju laikā celtajos daudzdzīvokļu namos. Gaisa sildīšana būs tā sāpīgā maksa par mūsu bezdarbību. Droši vien daudziem ir bail domāt, ko mēs ieraudzīsim rēķinos. Tomēr ceram, ka varbūt tā būs valsts vai pašvaldības, kas kaut kā palīdzēs atkal tikt galā. Bet vai tajā brīdī aptversim, ka tā, kā līdz šim taču turpināt nedrīkst? Eksperti ne reti ir teikuši, vislabākais veids, kā ietaupīt ir, enerģiju mazāk patērēt. Viens no veidiem ir ēku siltināšana. Reizēm šķiet, ka nekas neliecina, ka centienos siltināt namus varētu būt kādas radikālāks pavērsiens. Krustpunktā diskutē Ekonimikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" direktors Jānis Ikaunieks, Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis un Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons.

Rinda, lai elektroniski pieteiktos uz noteiktu laiku Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) dokumentu izgatavošanai, stiepjas divu mēnešu garumā. Tagad atjaunota arī pieņemšana „dzīvajā rindā” un stundas laikā to varot to izstāvēt. Garās rindas iestādē sākās pandēmijas laikā, tad trūka arī darbinieku. Tagad daudz darba ir arī saistībā ar bēgļiem no Ukrainas. Tur daļu funkciju uzņēmušās pašvaldības, bet tik liels bēgļu pieplūdums jebkurā gadījumā ir nebijusi situācija Latvijā. Kā risināt šīs problēmas, diskutējam Krustpunktā. Diskutē Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze. Sazināmies ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu un Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītāju Pēteri Grūbi.

Krustpunktā Lielajā intervijā šoreiz neizpaliks temats par mākslu un karu. Par mākslas vērtību saglabāšanu kara laikā un arī okupācijas laika kultūru. Karš Ukrainā sāpīgi atgādina postu, ko savulaik Latvijai nesa padomju okupācija, tādēļ gribas dabūt tālāk no acīm visu, kas cildina šo laiku. Vai tās ir laikmeta liecības vai pagātnes palieka? Tas ir viens no sarunas tematiem, jo studijā ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Ar vairākiem žurnālistiem tiekamies raidījumā Krustpunktā, lai pārrunātu nedēļas aktuālāko. Sarunā piedalās TV3 žurnālists Ivo Butkevičs, žurnāliste Alīna Lastovska, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, kā arī Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons.   

Krustpunktā viešņa Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Dažādus jautājumus studijā palīdzēs uzdot Laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe un Latvijas radio Ziņu dienesta žurnāliste Paula Dēvica. 

Diskutējam par to, kāpēc Latvijā nav sistēmas, kas ļautu noteikt patiesos ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli - lai varētu sniegt mērķētus pabalstus. Šobrīd šādi dati pieejami visās Eiropas valstīs, bet pie mums nē, lai gan dažādās datubāzēs informācija ir apkopota.  Tēmu palīdz iztirzāt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks un Latvijas bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā oficiāli ieradušies jau turpat 30 tūkstoši bēgļu. Daudziem jau beidzies termiņš, kurā valsts nodrošina pajumti un ēdienu. Krustpunktā Diskusija - Palīdzība Ukrainas bēgļiem.  Krustpunktā par palīdzību Ukrainas bēgļiem uz sarunu viesojās "PROVIDUS" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā, organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Agnese Lāce, biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" direktors Andris Bērziņš, RD Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, LPS Padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis. 

Gandrīz ceturtdaļgadsmitu Latvijas Darba devēju kofederāciju vadīja Viktors Gavrilovs, tomēr šajā gadā viņu izkonkurēja un darba devēju pārstāvniecība sajuta nepieciešamību pēc pārmaiņām un jauna skata. Vairumam darba devēju simpātisks šķita tieši SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite.  Tajā laikā, kad viena krīze nomaina otru un valdībā tiek mainīts ekonomikas ministrs, šim biznesam noteikti ir ko teikt par mums pašiem un nākotnes perspektīvām.  23. maija Lielajā intervijā Krustpunktā viesos Andris Bite - Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks.

Ir pienācis laiks pārskatīt, kāda šī nedēļa bijusi. Runāsim par notiekošo pašu mājās un mazliet arī par ārpus Latvijas notiekošo. Latvijā lielāka uzmanība bija pievērsta nelielai turbulencei politikā, kā to sacīja Valsts prezidents. Runa ir par ministru demisijām un ministru maiņas pieprasījumu. Premjera rīcība, kā zināms, ir pretrunīgi vērtēta. Šovakar Rīgā gājiens, kā jau dzirdējām, ar prasību nekavējoties nojaukt padomju pieminekļus, bet tur ir arī radikālākas prasības. Tikmēr no Ukrainas ir bijušas gan priecīgas, gan satraucošas ziņas. Mariupoles aizstāvji, kā var saprast, daļa aizstāvju, ir padevušies gūstā. Nav skaidrības, kāds liktenis viņus gaida, un tos, kas vēl joprojām ir palikuši. Tikmēr no Harkivas krievi ir padzīti. Arī mūsu netālie kaimiņi - Somija un Zviedrija - beidzot sadūšojās iestāties NATO, tikai turki negrib viņus redzēt savā pulciņā. Krustpunktā aktualitātes komentē žurnālisti: laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus valdības vadītajam uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un aģentūras LETA žurnālists Krišs Kairis.

9. maijs un tam sekojošie notikumi ir izraisījuši pamatīgus satricinājumus. Partijām tagad jāmeklē jauni ministri, policijā notiek iekšējā izmeklēšana par pavēļu nepildīšanu. Savukārt sociālie tīkli rāda, ka ir krietni pieaugusi spriedze sabiedrībā. Lielā mērā kā tāds zibens novedējs tagad ir kļuvis piemineklis Pārdaugavā, kas tiks nojaukts. Bet tajā pašā laikā arī nojaukšana varētu vēl raisīt lielas emocijas. Cerams, ka policija tiks ar saviem pienākumiem galā.  Bet sociālo tīklu diskusijās ir izvērsies vēl viens aspekts, vai Latvijā nav jāvēršas stingrāk pret tiem, kas atbalsta karu un agresiju. Paraksti tiek vākti par Krievu savienības likvidāciju. Ir jau ar individuālas izpausmes, proti, vai Latvijā nav jāievieš atbildība par publiski paustu atbalstu agresorvalsts Krievijas īstenotajai politikai? Krustpunktā diskutē Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība), Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība), Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Jānis Butāns (Konservatīvie) un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Igors Pimenovs (Saskaņa).

10.maija notikumi tomēr izraisījuši pārmaiņas valdībā. Iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par demisiju, uzskatot, ka premjers ir pakļāvies Nacionālās apvienības spiedienam. Tiesa, arī Nacionālajai apvienībai, šķiet, būs jāmeklē jauns ekonomikas ministrs, jo premjers Krišjānis Kariņš uzskata, ka Nacionālajai apvienībai ir jāmaksā par savu ultimātu. Ko nozīmē šīs kustības valdībā dažus mēnešus pirms vēlēšanām, cik tās ir bīstamas šobrīd – Ukrainas kara apstākļos, par to runājam ar politikas vērotājiem Krustpunktā. Diskutē domnīcas „Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, politologs, sabiedrisko attiecību uzņēmuma „Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle.  

Šoruden gaidāmās Saeimas vēlēšanas notiek ļoti sarežģītā laikā. Nupat pārdzīvota pandēmija, kura, iespējams, nemaz nav beigusies, bet notiek karš nepilnus tūkstoš kilometrus no mūsu robežas. Ārpolitika šobrīd ir ļoti cieši savijusies ar iekšpolitiku, tāpat kā ārējā drošība ar iekšējo. Notikumi pagājušajā nedēļā, kad Uzvaras parkā Rīgā neslēpti iznāca kara Krievijas agresīvās politikas atbalstītāji un policija saņēma pārmetumus par pārāk maigu rīcību, šonedēļ noslēgušies ar iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju, ko ultimatīvi pieprasīja Nacionālā apvienība. Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja, pētniece Sigita Struberga.

"9.maija svinības" un reakcijas visos līmeņos. Putina uzruna. Šos un citus notikumus vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TVNET GRUPA galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Aidis Tomsons no radioraidījuma "Krustpunktā".  

Pieminekli Rīgā Uzvaras laukumā nav bijis iespējams nojaukt, jo to liedz noslēgtais līgums ar Krieviju. Tomēr tas nav vienīgais līgums, kas Latvijai ir ar agresorvalsti. Cik šīs līgumattiecības ir saistošas šobrīd? Par to Krustpunktā diskutējam ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu, Ārlietu komisijas deputātu Jāni Dombravu, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu Lukaševicu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektoru, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētāju Māri Lejnieku.

Srauji kāpj ne tikai energoresursu cenas, krietni vairāk izmaksā arī pārtika. Kā mazināt inflācijas radīto triecienu iedzīvotāju labklājībai, Krustpunktā diskutē Latvijas darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Vēl pirms pāris nedēļām viņš bija Žurnālistu asociācijas vadītājs, tagad viņš no tās vispār ir izstājies. Saruna par žurnālistiku, vilšanos, 9. maiju, krieviem Latvijā. Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas TV žurnālistu Iļju Kozinu.

Šī bija svētku nedēļa. Mēs 4. maijā runājām par brīvību un neatkarību. Šķiet, arvien pārliecinošāk esam gatavi rast iespējas nojaukt Pārdaugavas pieminekli. Tur gan ir bijušas diskusijas par juridiskajiem aspektiem. Bet Eiropā ļoti grūti gājis sarunās par atteikšanos no Krievijas naftas. Par Latviju runājot, droši vien vēl ir jāpiemin pandēmijas beigas, vismaz skatoties uz ierobežojumu atcelšanu, tāda sajūta rodas. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti: Evita Puriņa ("Re:Baltica"), Raivis Spalvēns (portāls "Delfi"), Nellija Ločmele (žurnāls "Ir") un Ivo Butkēvičs (TV3).

Par ceļiem, pārvadājumiem, tranzītu. Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Tāli Linkaitu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod aģentūras LETA žurnālists Krišs Kairis un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.

Šodien, 4. maijā, aprit 32 gadi, kopš Latvija atguva neatkarību. Daudziem no mums 1990. gada 4. maijs ir labā atmiņā, jo esam bijušo tā laika notikumu aculiecinieki. Ko mums nozīmē iegūtā brīvība, kā mēs to izdzīvojam un vai novērtējam? Kādas ir domas par brīvību un savu valsti apstākļos, kad kaimiņos notiek karš?  Krustpunktā par valsti, vēsturi, mums pašiem un neatkarību sarunājas uzņēmuma "Aretai" īpašnieks Jānis Irbe, mūziķis Igo, biedrības "Latvijas Jauno zemnieku klubs" valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane, Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs, fiziķis, Latvijas Universitātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs, vēstures skolotāja Garkalnē Inga Pelcmane, ārsts, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs.  

Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā divus mēnešus un nav nojaušams, kad tas beigsies. Latvijā ieradušies vairāk nekā 26 tūkstoši Ukrainas bēgļu, bet valdības jaunais plāns paredz, ka Latvijā varētu tikt uzņemti 40 tūkstoši cilvēku. Pašvaldībām vietu, kur izmitināt trūkst, tādēļ tiks atbalstītas mājsaimniecības, kuras varētu izmitināt bēgļus. Izmitināšanas laiks ir trīs mēneši, bet tiem, kas Latvijā ieradās līdz ar kara sākumu, šis termiņš drīz beigsies. Kāds būs atbalsts šiem cilvēkiem īsākā un ilgākā laikā, diskutējam Krustpunktā ar valsts un pašvaldību pārstāvjiem. Raidījuma viesi: Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, Cēsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Baiba Eglīte un Rēzeknes mēra vietnieks Aleksejs Stecs.  

Šodien mūsu saruna skars gan uzņēmējdarbību, gan politiku, runāsim par šo jomu mijiedarbību un arī kultūru. Mūsu sarunas biedre konkurences uzraudzības jomā strādāja vairāk nekā 15 gadus, no kuriem astoņus vadīja Konkurences padomi. Viņas ātrāka aiziešana no amata bija liels pārsteigums, radīja arī satraukumu, jo pēdējās lielās cīņas par godīgu konkurenci skāra biznesu un politiķus. Krustpunktā studijā konkurences tiesību eksperte Skaidrīte Ābrama.

Krievija šonedēļ pārtrauca gāzes piegādi Polija un Bulgārijai, jo tās atteicās par to maksāt rubļos. Tagad Eiropas vienotībai ir jauns eksāmens, bet jau līdz šim redzamā vājā vieta nesagādā pārsteigumus – Ungārija apstiprina, ka izmantos rubļus gāzes apmaksai. Tikmēr tepat Latvijā partijas sāk grupēties startam rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko un žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.

Šodien Krustpunktā runājam par enerģētiku, siltumapgādi un citiem jautājumiem, kas ir ekonomikas ministrijas pārziņā. Valdība ir lēmusi, ka no jaunā gada Latvija neiepirks Krievijas gāzi, un iecerēts, ka arī līdz tam no Krievijas dabasgāze netiks pirkta. Kāda būs cena sašķidrinātajai gāzei, kas ienāks caur Klaipēdu, vēl zināms nav. Tomēr jau tagad siltumuzņēmumu pārstāvji prognozē būtisku apkures tarifu pieaugumu. Par energoresursu tirgu, valsts iespējamo atbalstu gan cenu kāpuma kompensēšanā, gan alternatīvu enerģijas avotu ieviešanā Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Rit jau trešais gads, kopš Latvijā gandrīz visa mūsu uzmanība paņēmuši divi temati - pandēmija un tagad arī karš Ukrainā. Jā, bija pašvaldību vēlēšanas, novadu reforma, bet vai esat pamanījuši, ka nav bijuši koruptīvi skandāli. Esam tikuši vaļā no korupcijas! Nav tā, ka nebūtu bijušas aizdomas kaut vai saistībā ar iepirkumiem pandēmijas laikā, bet tās bija tikai aizdomas. Bet varbūt mēs vienkārši kaut ko nezinām? Kas notiek Latvijā cīņā ar korupciju - tas ir jautājums, kas kļuvis aktuālāks tāpēc, ka beidzas pilnvaru termiņš pašreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Jēkabam Straumem un tiek meklēts, kam turpmāk uzticēt šo darbu. Esot divi pretendenti tikai konkursā. Lai runātu par nākotni, ir jāsaprot pašreizējā realitāte, kas ir noticis pēdējos gados korupcijas cīņas laukā. Kā pēdējos gados veicies ar korupcijas apkarošanu Latvijā, Krustpunktā diskutē un vērtē Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainārs Latkovskis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus. Sazināmies ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu.

Latvijas valdība ir apņēmusies no nākamā gada janvāra atteikties no Krievijas gāzes un iespēju robežās nepirkt to arī šogad. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka alternatīvi gāzes piegādes avoti nebūs lētāki, gluži otrādi – gāzes cena Eiropas biržās kara dēļ pamatīgi pieaugusi. Nākamā apkures sezona tiek gaidīta ar satraukumu, jo nav skaidrs, cik tad izmaksās siltums mājās. Iedzīvotāji un māju apsaimniekotāji arī skatās pēc alternatīvām siltumapgādē. Bet cik ātri vispār iespējams pārkārtot Latvijas siltumapgādes sistēmas, lai pēc iespējas mazinātu gāzes izmantošanu siltuma ražošanā? Kādas ir alternatīvas? Kāda ir valsts politika un pieejamais atbalsts? Diskutē Latvijas pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis, Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš un AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Intervijas viesis ir piedalījies raidījumā Krustpunktā vairākkārt, pārsvarā kā ārpolitikas eksperts. Bet šoreiz saruna par citiem jautājumiem. Par to, kādas ir Latvijas Pareizticīgās baznīcas attiecības ar Maskavu un kāpēc Latvijā tā saite ir tik cieša. Protams, priecātos redzēt šeit, studijā, kādu no Pareizticīgās baznīcas vadības, bet viņi izvairās no jebkādiem kontaktiem un ne uz kādiem arī saziņas centieniem nereaģē. Ko nozīmē tas, ka Latvijas pareizticīgā baznīca ir Maskavas patriarhāta sastāvā? Kā zināms, Krievijas baznīca ir svētījusi iznīcinošo karu Ukrainā. Krustpunktā Lielā intervija ar Sabiedrības un nāves pētniecības asociācijas biedru, reliģijpētnieku Rinaldu Gulbi.  

Pēc pāris dienām apritēs jau divi mēneši kopš kara sākuma Ukrainā. Redzēts tik daudz traģēdiju, un šī nedēļa iezīmēsies ar jaunu ofensīvu valsts austrumos. Krievija mēģina iegrauzties Ukrainas zemē, cik nu tas ir bijis iespējams. Mēs redzam skumjos skatus Mariupolē, kuru krievi nopostījuši, bet pēdējo pretestības bastionu tagad sola turēt aplenkumā tik ilgi, kamēr tas pats iznīks. Pārņemt to visu pilnībā Krievijai spēka nav. Tikmēr Latvijā uzmanība pievērsta pretstāvei. Kara slavinātājiem varētu pat atņemt pilsonību, bet ekonomiski tas galvenais uzdevums ir atteikties no Krievijas dabasgāzes. Celsim paši savu sašķidrinātās gāzes termināli, lai gan tur arī ir daudz riskantu un bīstamu zemūdens akmeņu. Pat atomelektrostacija tagad ir mūsu izpētes lokā. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Krustpunktā izvaicājam labklājības ministru Gati Eglīti. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Paula Dēvica un portāla "TVnet" žurnāliste Laura Ozoliņa.

Latvijā būvēs sašķidrinātās gāzes termināli, šādu lēmumu pagājušajā nedēļā pieņēma valdošās koalīcijas partijas, 19. aprīlī to konceptuāli atbalstīja arī valdība. Ekonomikas ministrija aktīvi strādā pie tālākās izpētes un nosacījumiem. Šīs ziņas ir svarīgas saistībā ar atteikšanos no Krievijas dabasgāzes, bet publiskajā telpā ir atskanējušas arī vairākas satrauktas balsis. Ja termināli cels Skultē, kas ir viena no reālākajām vietām, projekta īstenotāji varētu prasīt valsts garantijas. Latvijā iepriekš ir bijusi bēdīga pieredze ar garantijām, sākot ar "Lattelecom" privatizāciju, beidzot ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) elektrības maksājumiem. Kaut ko garantēt privātam investoram ir riskanti. Ir svarīgi emociju uzplūdā nepieņemt lēmumu, ko vēlāk nožēlosim un no kā būs grūti tikt vaļā. Arī jāapzinās, ka nākotnē primāri vieta būs zaļajai enerģijai un gāzes nozīme mazināsies. Vai Latvijā ir vajadzīgs šāds terminālis un kādiem vajadzētu būt nosacījumiem tā būvniecībai, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas prieksšedētājs Edmunds Cepurītis un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs.

Krievija sākusi liela mēroga uzbrukumu Ukrainas austrumos. Tas tika gaidīts jau kādu laiku, pēc tam, kad Krievijas spēki sāka pārgrupēties pēc Kijivas apkārtnes pamešanas. Par aktuālo situāciju Ukrainā, kādi ir notikumu attīstības scenāriji Krustpunktā saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ģenerāli Raimondu Graubi un Zemessardzes štāba pārstāvi kapteini Jāni Slaidiņu. Sazināmies arī ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Mārtiņu Varguli.

Sākoties Covid pandēmijai, daudzi sacīja, ka pasaule vairs nekad nebūs tāda, kā iepriekš. Apdraudējuma sajūta, daudz vairāk nāvju apkārt, mainīta ikdiena – tas viss pie ērtībām un noteiktas stabilitātes pieraduša cilvēka dzīvē raisīja satricinājumu. Bet tikai sākoties karam Ukrainā, šķiet, redzam, ko pa īstam nozīmē nāves pļauja apkārt, skarot arī visneaizsargātākos. Mēs redzam, kā vienā mirklī sagrūst visi plāni, kā cilvēks paliek bez nekā, tikai ar cerību, ka izdosies glābt vismaz dzīvību. Un tas nav kāda bezpersoniska vīrusa darbs, bet aiz tā stāv ļaunums ar cilvēka seju. Vienlaikus mēs apbrīnojam Ukrainas iedzīvotāju spēku un gribu pretoties un ceram, ka tās spēks ir arī mūsu spēks. Krustpunktā saruna ar Nacionālo bruņoto spēku vecāko kapelānu, majoru Mareku Savicki.  

Krustpunktā šoreiz runājam par jautājumiem, kas skar tieslietas. Tieši tieslietu ministrijai Saeimas deputāti uzdeva izvērtēt pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanas iespēju, un šonedēļ ministrija iepazīstinājusi ar saviem risinājumiem. Tikmēr arvien aktuāls jautājums, ko darīt ar sankcijām pakļauto Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu vai institūciju īpašumiem. Par šiem un citiem jautājumiem izvaicājam tieslietu ministru Jāni Bordānu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus ministram uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs.  

Degvielas un citu energoresursu straujš kāpums sākās jau pērn, bet karš situāciju ir vēl vairāk pasliktinājis. Karam Ukrainā turpinoties, ir nepieciešams saprast, kā šī traģēdijā ietekmē dažādas dzīves jomas. Esam runājuši par enerģētikas jomu, transportu. Šoreiz - par lauksaimniecību, jo zemkopība ir būtiska Latvijas ekonomikas daļa. Ir pavasaris, sākas karstākais darba periods, kādus izaicinājumus un varbūt arī ieguvumus šis gads sola un kā zemnieki spēs pielāgoties pārmaiņām? Kā karš Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas ietekmē lauksaimniekus, Krustpunktā diskutē Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, Zemnieku saeimas politikas eksperts Valters Zelčs un Latvijas bioloģisko lauksaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Sazināmies ar „Latraps” ilggadējo vadītāju Edgaru Ružu, zemnieku saimniecības „Pīlādži” saimnieku, Zemnieku saeimas valdes locekli Edgaru Putru un zemnieku saimniecības „Klīves” saimnieku Māri Šņickovski.

Gada inflācija šā gada martā bija 11,5 procenti, bet vasarā šis rādītājs varētu pietuvoties 15 procentiem, spriež banku analītiķi. Augstās degvielas cenas uz savas ādas izjūtam jau vairākus mēnešus, arī pārtika kļuvusi manāmi dārgāka un tālākās prognozes nav iepriecinošas. Ziemas mēnešos valsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem sniedza atbalstu gāzes un elektrības izmaksu kompensēšanai, tomēr šis atbalsts ir beidzies. Finanšu ministrs nesen mūsu raidījumā pauda, ka turpmākais atbalsts iedzīvotājiem nebūs visaptverošs, bet pieejams trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Vai ar to pietiks, Krustpunktā diskutē labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (Jaunā Vienotība) un "Attīstībai /Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.

Šī ir pirmā reize, kad mēs sekojam līdzi karam tiešraidē, tā pagājušajā nedēļā šeit studijā sacīja kolēģis no Ziņu dienesta, atzīstot, ka visiem tā mums šī ir jauna, nebijusi situācija. Droši vien atceramies tās sajūtas, kad 24. februāra rītā uzzinājām, ka krievu karaspēks ir iebrucis Ukrainā. Satraukums, daudziem bija grūti tam noticēt, netaisnības sajūta. Citi sacīja, ka apraudājušies. Protams, mūsu emocijas jau kara gaitu neietekmē. Kā redzam, kaujām turpinoties, ukraiņi ir izrādījuši apbrīnojamu pretestību un publiskajā telpā ir kļuvusi acīmredzamāks kategoriskums. Karu ir grūti attaisnot, bet izskatās, ka kādi to dara. Mēs redzam, ka daudzi to attaisno, un to arī ar to mēs neesam gatavi samierināties.  Kā karš un tā acīmredzamā netaisnība ietekmē mūsu domāšanu, uzvedību, rīcību? Šodien saruna par mūsu kopējo sabiedrības uzvedību, proti, kā mēs šo karu uztveram, kā reaģējam, kā viens otru ietekmējam. Un cik droši ir ļauties šādam kopējam sabiedrības noskaņojumam? Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesoru, sociālpsihologu Ģirtu Dimdiņu.

Šausmas, ko piedzīvojuši Kijivas piepilsētu iedzīvotāji, atkāpjoties Krievijas armijai, ir bijušas šīs nedēļas notikumu centrā. Nav šaubu, ka Bučā un citās apdzīvotās vietās krievi ir īstenojuši genocīdu. Rietumvastis visas nedēļas garuma ir spriedušas par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai, savukārt NATO valstu ministri lēmuši par plašāku ieroču piegādi Ukrainai. Latvijā lielākas diskusijas ir bijušas par to, vai iespējams pārtraukt Krievijas dabas gāzes piegādi. Nemazāk svarīgs ir jautājums par autopārvadājumu aizliegšanu. Spriedzi jau izjūt visi, arī žurnālisti, īpaši sabiedriskie mediji, kuriem pārmet, ka viņi runā ar tiem cilvēkiem, ar kuriem vajag runāt. Šajā polemikā iesaistās pat ministri. Krustpunktā aktualitātes komentē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Filips Lastovskis un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Šķiet, ka šai valdībai visu laiku nākas strādāt krīzes apstākļos. Pandēmijas grūtības vēl nav pārvarētas, kad sācies karš Ukrainā. Tas nes milzu izaicinājumus - dabasgāzes piegādes, nepieciešamība atteikties no jebkādas sadarbības ar šo valsti, sankcijas un līdz ar to augošās cenas, bēgļu krīze drošības riski. Daudz jautājumu, ko pārrunāt. Krustpunktā izvaicājam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Kopā ar raidījuma vadītāju valdības vadītāju izjautā "TVNET GRUPAS" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un laikraksta "Diena" žurnāliste Magda Riekstiņa.

Medijos un sociālajos tīklos, kas atspoguļo kara gaitu Ukrainā, pēdējās dienās ik pa brīdim parādās ziņas, ka tūlīt tiks noteikta Baltkrievijas un Krievijas robežas blokāde, kā arī tirdzniecības embargo. Pirmdien mediji ziņoja, ka Baltijas valstīs un Polijā lēmumu varētu pieņemt tuvāko 2-3 diennakšu laikā. Parādījās šaubas par Latvijas gatavību rīkoties, iekšlietu ministre Marija Golubeva bija intervijā "ReTv" izteikusies, ka tas nav reāli. Pretrunīgas ziņas nāca no Somijas. Jautājums par iespējamo Krievijas bloķēšanu dienaskārtība ir jau kādu laiku, rīkoties šādi ir lūgusi Ukraina. Jautājumu ir arī izdevies pacelt visas Eiropas Savienības līmenī. Kas līdz šim valstīm ir traucējis pieņemt šos lēmumus un kādas tam varētu būt sekas, ko tas nozīmētu Krievijai un mums pašiem, Krustpunktā diskutē satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzņēmuma "SilJa" valdes priekšsēdētāja Silva Jeromanova-Maura, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Autotransporta direkcijas Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule. Sazināmies ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu.  

Propagandas un dezinformācijas plūsma savu kaitīgo ietekmi spilgti parāda tagad, kad Ukrainā notiek karš, un arī iepriekš – pandēmijas laikā. Tas liek domāt par vājajām vietām mediju telpā. Kopš Krimas okupācijas mediju telpas stiprināšana ir saukta par prioritāru, bet kā tas izpaudies praksē? Kas vēl darām un vai atsevišķi jādomā par latvisko un krievisko mediju telpu vai tā jāskata kā vienots veselums, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Nacionālās elektroniskās plašsaziņu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda un Baltijas Mediju izcilības centra izpildirektore Gunta Sloga.

Brīdī, kad tauta sev tic, tā ir neuzvarama. Tā kādā intervijā sacīja režisors Dzintars Dreibergs, runājot par pašapzinīgajām nācijām, kam šķiet, ka tās ar mazajām varēs viegli tikt galā. Tas bija sacīts par latviešu brīvības cīņām, par kurām stāsta Dreiberga pazīstamākais darbs – filma „Dvēseļu putenis”. Ukraiņi nav maza nācija, tomēr krietni lielākā Krievija ar savu pārspēku grasījās viegli ieņemt šo valsti. Tas neizdevās. Krustpunktā Lielajā intervijā runājam par ukraiņu garu un kultūras lomu nācijas apziņas veidošanā ar režisoru Dzintaru Dreibergu.

Šonedēļ Stambulā notikušas kārtējās sarunas starp Ukrainas un Krievijas delegācijām, tām jāturpinās arī šodien, 1.aprīlī. Lai gan tiekot gatavots plāns abu valstu prezidentu sarunām, tomēr līdzšinējo sarunu rezultātus eksperti vērtē piesardzīgi. Tikmēr pašu mājās aug satraukums par arvien pieaugošo dzīves dārdzību, Latvijas Banka nāca klajā ar prognozēm par augstāku plānoto inflāciju un zemāku IKP pieaugumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālisti: laikraksta "Brīvā Latvija" žurnāliste Sallija Benfelde, Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.

Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam, vienlaikus palielināta prognoze inflācijai. Lai kompensētu izdevumus par gāzes un elektrības rēķinu pieaugumu, šoziem jau tika iedarbināti dažādi pasākumi, bet šobrīd lielas galvassāpes gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem sagādā degvielas cenu milzīgais pieaugums. Vai valsts var atļauties vēl papildus atbalsta pasākumus, kādas vispār ir prognozes tēriņiem tuvāko gadu laikā, Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Jāni Reiru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVnet Financent" zurnaliste Laura Ozoliņa un Latvijas Tv raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.

Ir skaidrs, ka būtiski mainīsies dabas gāzes piegāžu tirgus Eiropā. Jau šī gada laikā daudzas valstis ir solījušas samazināt Krievijas dabas gāzes izmantošanu, bet Eiropa pilnībā no Krievijas gāzes varētu atteikties divu gadu laikā. Tik optimistisks pirms dažām dienām bija Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Tajā pašā laikā no Briseles atskan arī citas, krietni pieticīgākas balsis. Vēl arī nav skaidrs, kas notiks tuvākajās dienās. Krievijas prezidents ir cieti noteicis, ka no aprīļa samaksu par dabas gāzi sagaida tikai rubļos, savukārt Rietumi paziņojuši, ka rubļos nemaksās. Vai nav tā, ka Krievijas gāze pazudīs pavisam drīz? Ir daudz neskaidrā, bet galvenais jautājums, kas tuvākajos mēnešos un tuvākajos pāris gados notiks, lai mēs tiešām varētu iztikt pilnībā bez Krievijas gāzes piegādēm? Par gāzes tirgu Krustpunktā diskutē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, Ekonomikas mininistrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle un Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

Neizdodoties zibenskaram Ukrainā, Krievija ir ķērusies pie šausmīgākās kara taktikas – mērķēti apšauda civiliedzīvotājus, bloķē pārtikas un medikamentu piegādes, noposta civilo infrastruktūru. ASV prezidents Džo Baidens Kremļa saimnieku atklāti nosaucis par kara noziedznieku. Tiek arī pieņemts, ka par nodarīto būs jāatbild ne tikai Putinam, bet arī citiem, kas vainojami par kara noziegumiem, tajā skaitā militārpersonām. Tomēr kā saukt pie atbildības valsts, kura var bloķēt jebkuru lēmumu ANO Drošības padomē, vadītājus? Kur tiesāt Putinu un viņa līdzgaitniekus? Vai viņus vispār var notiesāt un sodīt, kamēr tie atrodas pie varas Krievijā, Krustpunktā diskutē Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, Valsts prezidenta padomniece Ieva Ilvesa, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Lejnieks un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes lektors Mārtiņš Mintaurs.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Kas un kā notiks Krievijā, kur sabiedrībai, desmitiem miljonu cilvēku ir iestāstīts, ka karš ir labs, pārējā pasaule samaitāti nacisti, un viņi vienīgie cīnās par labo virs zemes. Vai un kurā brīdī cilvēkiem varētu atvērties acis, sāktu apjēgt, kādos melos viņi dzīvojuši. Kas nosaka to, kam mēs noticam un kā tādām dezinformācijas izskalotām smadzenēm vispār iespējams pietuvoties. Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes doktorantu, lektoru un dezinformācijas un informācijas uztveres pētnieku Mārtiņu Priedolu.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Nu jau mēnesi Krustpunktā runājam gandrīz tikai un vienīgi par karu un tā izraisītajām konsekvencēm. Diemžēl nekādu spožā gaisma tuneļa galā nav redzama. Un cik ilgi šis karš ieilgs, mēs varam tikai spekulēt. Kopš vakardienas sāk ritēt jau otrais mēnesis kopš traģēdijas sākuma. Tikmēr pašu mājās esam aizturējuši pirmos agresoru slavinātājus. Izskatās, ka Rīgā šogad varētu netikt pieļauta arī 9. maija svinēšana pie Uzvaras pieminekļa. Pirmo reizi amatpersonas, šķiet, vienotas šajā domā neļaut šādus svētkus rīkot. Bet ne tikai ar karu un kara sekām vien saistītas šīs nedēļas ziņas. Valdība ir atcēlusi lielu daļu Covid izraisītos ierobežojumus no 1.aprīļa. Un satricinājumi skāruši arī viena no lielajām politiskajām apvienībām - Rīgas mērs vakar paziņoja par izstāšanos no "Attīstībai/ Par!". Svarīgākos starptautiskos un arī pašmāju notikumus Krustpunktā analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un žurnālists Raimonds Rudzāts.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Divus gadus esam dzīvojuši Covid pandēmijas ēnā, saslimstība joprojām ir augsta, arī mirstība Covid inficēto vidū ir gana liela. Tomēr daudzi ierobežojumi līdz ar 1.aprīli tiek atcelti, jo ziemā piedzīvotais saslimstības vilnis ir pāri. Kādas ir prognozes par turpmāko saistībā ar Covid, kā arī citām svarīgām lietām veselības aprūpē Krustpunktā izvaicājam veselības ministru Danielu Pavļutu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju ministram uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un ReTV Ziņu dienesta vadītāja Dana France.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Vajag vai nevajag Latvijā bloķēt un cenzēt Krievijas propagandas piesūcinātās interneta vietnes. Šī diskusija, pirmkārt, jau žurnālistu vidē izvērsās pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja, ka tā bloķējusi jau desmitiem vietņu.  Žurnāla "Ir" galvenās redaktores Nellijas Ločmeles protesta pilnais tvīts sociālajos tīklos izraisīja gandrīz vai naida vilni. Kādiem šķiet, ka jebkuras iebildes pret interneta cenzēšanu šajā situācijā liecina gandrīz vai par nacionālo nodevību. Emocijas šajā kara laikā visiem ir saasinātas. Kara apstākļos šādai propagandai nav vietas Latvijas informatīvajā laukā, skaidro slēdzēji, atgādinot, ka arī Krievijas televīzijas kanāli Latvijā bez īpašām iemaņām daudzviet vairs nav pieejami.  Tas, ka karš notiek informatīvajā laukā, protams, nav nekāds noslēpums, bet, vai ir pareizi nogriezt Latviju no jebkādas Krievijas informatīvās plūsmas. Tas tāds strīdīgs jautājums, par kuru diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Ainārs Dimants un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.    

Krievijas sāktais karš Ukrainā un fakts, ka arī Latvijā dzīvo gana daudz agresora atbalstītāju, raisa bažas, ka 9.maijs, kurā viena daļa iedzīvotāju atbilstoši padomju tradīcijām atzīmē Otrā pasaules kara beigas, tiks izmantots kara Ukrainā slavināšanai. Valsts prezidents uzskata, ka 9.maijs ir agresorvalsts svētki un tos atzīmēt nozīmēs atbalstīt starptautisku noziegumu, jo Otrā pasaules kara upurus Latvija, tāpat kā visa Eiropa, pieminēs 8.maijā. Arī Rīgas mērs rosina pasākumus 9. maijā neatļaut. Bet vai izdosies tikt galā ar Krievijas agresijas atbalstītājiem un naida kurinātājiem, Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskā fakultātes asociētais profesors, bijušais Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis, sociālantropoloģe Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzdibinātājs, politologs Filips Rajevskis un zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes lektors Lauris Liepa.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.  

Baltijas valstu piesardzība attiecībā uz Krieviju, ko ilgi nesaprata daudzi rietumu politiķi, izrādījusies pilnīgi pamatota. Tagad rietumnieki daudz rūpīgāk ieklausās mūsu amatpersonu teiktajā, tomēr cik ilgi tas tā būs? Kā beigsies karš Ukrainā, neviens skaidri neņemas prognozēt, bet ir izskanējušas bažas, ka konflikts tiks iesaldēts, uzmanība atslābs un mēs dzīvosim kā uz pulvera mucas. Par šiem jautājumiem saruna Krustpunktā Lielājā intervijā ar diplomātu, Valsts prezidents kancelejas vadītāju Andri Teikmani.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā trīs nedēļas un tur iestājies stāvoklis, ka Krievijas karaspēks īsti nekur uz priekšu netiek, toties veic jo briesmīgākus uzbrukumus civiliedzīvotājiem. ANO starptautiskā tiesa pieprasa karu apturēt, Latvija un citas valstis aicina ANO dalībniekus noteikt lidojumiem brīvu zonu virs Ukrainas, bet Krievija tik turpina iesākto. Vai ir cerības uz pēdējām sarunām starp Krieviju un Ukrainu? Vai starptautiskā sabiedrība saņemsies uz radikālākiem soļiem Ukrainas aizstāvībai? Krustpunktā aktualitātes vērtē portāla "TVNET" žurnālists Artūrs Bikovs, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore-producente Madara Fridrihsone.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.    

Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Ministru kopā ar raidījuma vadītāju izvaicā Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rihards Plūme un portāla "TVnet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Kopš Ukrainas kara sākuma, šķiet, visbiežāk uzdotais jautājums ir , ko citas valstis var izdarīt, lai piespiestu Krieviju karu pārtraukt. Tieši militāri iesaistīties Rietumi nav gatavi, bet darbs notiek divos virzienos – ieroču piegāde Ukrainas spēkiem un finansiāli ekonomiskais spiediens pret Krieviju, lai viņi vairs nespētu vai negribētu turpināt karu. Pagaidām šķiet, ka ekonomiskajiem ietekmes līdzekļiem nav panākumu. Jāatzīst arī, ka informatīvajā telpā „valda pamatīga migla”, dezinformācija un informācijas sagrozīšana neļauj īsti saprast, kāda ir realitāte. Tomēr, kāda ir pašreizējā aina Krievijas tirgū, ko nozīmē sankciju spiediens, kādus apkārtceļus Krievijai izdodas atrast. Kas gaidāms tuvākajās nedēļās un mēnešos, jo, lai arī parasti saka, ka sankcijas ir ar ilgtermiņa sekām, šobrīd tas nepalīdz, jo karā ikdienas iet bojā cilvēki. Krustpunktā diskutē zvērinātu advokātu biroja "PricewaterhouseCoopers Legal" vecākais jurists Māris Butāns, Eiropas Ārlietu padomes biedrs, Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, "Swedbank" Investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.  

Lai gan Latvija nav no biežākajiem galamērķiem cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā, tomēr arī pie mums ir ieradušies vairāki tūkstoši Ukrainas bēgļu. Sākoties šim karam, tika minēts, ka Latvija varētu būt gatava izmitināt 10 tūkstošus bēgļu. Viņiem paredzēts piešķirt vīzas ar darba iespējām, bērniem jādod iespēja mācīties skolā. Tomēr laiku pa laikam pienāk ziņas, ka atbalsta centri netiek galā ar bēgļu plūsmu. Kā praktiski sokas ar bēgļu uzņemšanu, vai varam būt droši, ka neviens nav palicis bez pajumtes un bez iztikas līdzekļiem, vai bērni varēs pilnvērtīgi un droši mācīties un vecāki strādāt? Krustpunktā diskutē biedrības “Latvijas platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka p.i. Andrejs Aronovs, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Enerģētikas jautājums šajā krīzē, ko izraisījusi Krievija, ir kļuvis par vienu no svarīgākajām aktualitātēm. Tikai tagad sākam apjaust, kā Krievija ir izprovocējusi īpaši gāzes cenu pieaugumu, lai gatavotos karam Ukrainā. Padarot Eiropu atkarību no naftas un gāzes, tā ir panākusi, ka tieši Eiropa un arī mēs faktiski finansējam Krievijas karu pret Ukrainu. Kaut arī pasaules reakcija, šķiet, ir bijusi asāka nekā Krievija gaidīja, pašu faktu tas nemaina, mēs ikdienas maksājam un skaitļi rāda, ka maksājam simtiem miljonus, tā palīdzot Krievijai realizēt savu agresiju. Šajā sakarā ik pa brīdim parādās diskusijas, vai nav pienācis laiks šo atkarību mazināt arī Latvijā radikālā, būvējot Baltijā kādu atomelektrostaciju. Eiropā jautājums par atomelektrostaciju izmantošanu ir raisījis pretrunīgu reakciju. Cik pamatotas ir bailes no kodolenerģijas? Krustpunktā Lielā intervija ar Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides zinātņu fakultātes profesoru Oļegu Linkeviču.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Arī šī nedēļa bijusi trauksmainu ziņu pilna. Turpinās Krievijas īstenotais Ukrainas postīšanas karš, esam redzējuši gan sabombardētas slimnīcas, gan masu kapus. Nedēļas garumā Rietumi centušies uzvelt atbildību kādam, kurš varētu nodot ukraiņiem kara lidmašīnas. Izrādās šādi palīdzēt ukraiņiem tomēr visiem ir bail. Krievija ir spējusi šajā ziņā iebaidīt. Tādēļ arī par lielāku militāri praktisko palīdzību Ukrainai ir bijis grūti runāt. Ir gan sankcijas, ne tikai pret Krieviju, bet arī Baltkrieviju. Pašus krievus, šķiet, tas nav pārlieku satriecis, tur ir pārliecināti, ka gan jau Putins rīkojas pareizi un tiks galā, tikmēr bēgļu straume turpina doties pāri Ukrainas robežai Rietumu virzienā. Krustpunktā aktualitātes komentē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks un žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele. -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.  

Latvijā ierodas bēgļi ne tikai no Ukrainas. Kādi steidz pamest arī Krieviju un un nav zināms, kā notikumi šajā lielākā kaimiņvalstī un arī Baltkrievijā risināsies tālāk. Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministri Mariju Golubevu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod arī aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Pēdējo divu nedēļu laikā mediji ik pa brīdim analizē, kas notiek Ukrainas karā, kur un kāpēc virzās Krievijas armija, ko spēj un nespēj izdarīt Ukrainas spēki. Jautājumu netrūkst: kāpēc šauj uz civiliedzīvotājiem, kāpēc īpaši tiek postīta viena vai otra apdzīvotā vieta, kāpēc pie Kijevas joprojām karaspēks ir tik kusls? Naktī uz ceturtdienu (10.martu) būs jau pagājušas divas nedēļas kopš kara sākuma, Maskavas valdība nav slēpusi savu primāro mērķi – mainīt Ukrainas politisko vadību. Kāda ir krievu militārā taktika, ko viņi grib panākt, kā viņi grib sasniegt savus mērķus, kas viņiem izdodas vai neizdodas? Par kara darbību Ukrainā Krustpunktā diskutē militārie eksperti: bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis valsts aizsardzības un patriotisma fonda "Namejs" valdes priekšsēdētājs Raimonds Graube un Zemessardzes štāba pārstāvis kapteinis Jānis Slaidiņš.

Pērnā gada nogalē un šā gada sākumā piedzīvotais energoresursu cenu kāpums lika valdībai lemt par atbalsta mehānismiem gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tomēr karš Ukrainā, kā arī gaidas par to, vai ASV un Eiropas Savienība vienosies par gāzes un naftas importa liegumu no Krievijas, ir izraisījis jaunu gāzes un degvielas cenu lēcienu. Pret Krieviju un Baltkrievija noteiktās sankcijas dos atsitienu arī citās jomās. Par sankciju ietekmi, iespējamiem atbalsta mehānismiem un iespējamām alternatīvām no Krievijas arvien plaši iepirktajiem energoresursiem diskusija Krustpunktā. Diskutē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.  

Sākoties karam Ukrainā, daudzi Latvijas iedzīvotāji apdomā, kā paši rīkosies krīzes situācijā un ko var sagaidīt no valsts. Karadarbība ir ārkārtējs iemesls, krīzes situācija var gadīties arī miera laikos, ja notiek dabas katastrofa, liela nozīmīgas infrastruktūras avārija vai kas cits. Raidījumā Krustpunktā saruna par civilo aizsardzību, kā tā ir sakārtota Latvijā, kāda ir atbildību sadale, tajā skaitā, cik daudz par to atbild katrs no mums. Diskutē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Ministru prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Māris Cepurītis un Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.  

Ukrainā desmito dienu turpinās Krievijas iebrukums. Krustpunktā speciālizlaidumā runājam par to, kas noticis Ukrainā aizvadītajā diennaktī. Pēc Hersonas ieņemšanas, pēc tam, kad pienāca ziņas par ieņemto Zaporižjes atomelektrostaciju, NATO vadība tomēr paziņoja, ka no lidojumiem brīva zona virs Ukrainas netiek ieviesta. Tikmēr Krievijā pieņemti likumi, kas paredz ļoti bargus sodus tiem, kas pauž no Kremļa atšķirīgas ziņas par karu Ukrainā. Brīvie mediji ir aizvērti, nobloķēti arī tādi sociālie mediji kā „Twitter” un „Facebook”. Notikumus vērtē un analizē Austrumeiropas politisko pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis un militāro jautājumu eksperts, rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš. Sazināmies ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku un Rīgas Stradiņa Universitātes lektoru Aldi Austeru.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.

Arī šodien runājam par to, kas notiek Ukrainā. Kā parasti piektdienā ir žurnālistu diskusija un apspriežam gan jaunākās ziņas no Ukrainas, gan to, kas iezīmējies nedēļas laikā, tajā skaitā Latvijas iedzīvotāju reakciju uz visu notiekošo. Arī šis rīts sākās ar satraucošām ziņām par uzbrukumu Zaporižjas atomelektrostacijai, tur bija ugunsgrēks, kas jau nodzēsts, tomēr tas parāda potenciālās briesmas arī šajā kontekstā. Notikums vērtē žurnālistiAktuālos notikumus vērtē žurnālists Aleksejs Grigorjevs, "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas Ģederts Ģelzis.  

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pagājusi nedēļa. Šis rīts sākās ar ziņām no Hersonas pilsētas, ko ieņēmusi Krievijas armija, tikmēr milzīgā Krievijas armijas kolonna, kas devās uz Kijevu, neesot daudz pavirzījusies uz priekšu, ziņo britu izlūkdienests. Tomēr civiliedzīvotāju upuru Ukrainā ir daudz, bet bēgļu skaits no Ukrainas jau sasniedz miljonu, lēš ANO. Krustpunktā ar militārajiem, drošības un ārpolitikas ekspertiem runājam par aktuālo situāciju Ukrainā – gan no militārā, gan politiskā viedokļa, runājam arī par Latvijas iekšējo drošību, kas cieši sasaucas ar ārējo. Raidījuma viesi: Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Komunikācijas pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Māris Tūtins, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis.

Ar patiesiem pārdzīvojumiem turpinām sekot sāpīgajām ziņām no Ukrainas. Vienlaikus arī pienāk pretrunīgas ziņas par to, vai Hersona aizvadītajā naktī ir kritusi, notiek cīņas par Harkivu. Protams, gaidāmas arī smagas kaujas par Kijevu. Vērojot šīs trakās ainas, atkal un atkal atskan jautājums, kāpēc pasaule uz to spēj reaģēt tikai ar sankcijām? Kāpēc tā nespēj karu apturēt? Kāda jēga ir no ANO, jo institūcija, kas ir radīta tieši šādiem mērķiem, pat nespēj šo vardarbību nosodīt, jo Krievijai ir veto tiesības. No vienas puses Rietumi ir tik vienoti nostājā pret Krievijas agresiju, kā nekad, sankcijas ir nebijušas, bet kāpēc nevaram šo karu apturēt? Par starptautiskās sabiedrības reakciju un spēju reaģēt Krustpunktā diskutē Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Atis Lejiņš, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.  

Latvijas Radio un arī mēs, Krustpunktā, sekojam notiekošajam Ukrainā. Situācija ir ļoti satraucoša, jau ziņots par masīvajiem uzbrukumiem Harkovai un citām pilsētām, eksperti jau iepriekš norādīja, ka uzbrukums Harkovai parādīs, vai Krievijas armija grasās paaugstināt uzbrukumu brutalitātes pakāpi un diemžēl tas notiek. Kontekstā ar milzīgo bruņutransporta kolonnu, kas tuvojas Kijevai, ar Baltkrievijas karaspēku, kas iegājis Ukrainā, viss izskatās ļoti nopietni. Mēs šodien runājam vairāk par to, kā notiekošais ietekmē mūs – Latvijas politiku un sabiedrību kā tādu. Diemžēl Latvijā netrūkst arī tādu cilvēku, kas atbalsta Krievijas sākto karu. Krustpunktā diskutē politologi: domnīcas „Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, aģentūras „Mediju Tilts” līdzdibinātājs Filips Rajevskis, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle un Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.  

Jau kuro dienu gandrīz visu cilvēku uzmanība ir pievērsta notikumiem Ukrainā. Ziņas no turienes tiek uztvertas gan ar lielu spriedzi, gan kādā brīdī arī ar atvieglojumu. Sākums šķita itin depresīvs. Bet, karam ieilgstot jau piekto dienu, redzot, ka nekāds zibenskarš Krievijai nav izdevies un ukraiņi stāv stingrāk nekā daudziem tas pat šķita iespējams, arī uzbrucēju karaspēka virzīšanās uz priekšu ir lēnākā, tad noskaņojums šķiet cerīgāks. Ir sākušās sarunas starp Krievijas un Ukrainas delegācijām, arī tās raisa nelielu cerības dzirksti. Tomēr viena lieta ir vērot to visu no attāluma, otra - būt daļai no kara. Notikumus Ukrainā Krustpunktā analizē un skaidro Ukrainas komentētāji: "Forbes" galvenā redaktora vietnieks Ukrainā Vladimirs Landa un Ukrainas ziņu portāla "Левый берег" galvenā redaktore Sonja Koškina.

Jau kuro dienu gandrīz visu cilvēku uzmanība ir pievērsta notikumiem Ukrainā. Ziņas no turienes tiek uztvertas gan ar lielu spriedzi, gan kādā brīdī arī ar atvieglojumu. Sākums šķita itin depresīvs. Bet, karam ieilgstot jau piekto dienu, redzot, ka nekāds zibenskarš Krievijai nav izdevies un ukraiņi stāv stingrāk nekā daudziem tas pat šķita iespējams, arī uzbrucēju karaspēka virzīšanās uz priekšu ir lēnākā, tad noskaņojums šķiet cerīgāks. Ir sākušās sarunas starp Krievijas un Ukrainas delegācijām, arī tās raisa nelielu cerības dzirksti. Tomēr viena lieta ir vērot to visu no attāluma, otra - būt daļai no kara. Notikumus Ukrainā Krustpunktā analizē un skaidro Ukrainas komentētāji: "Forbes" galvenā redaktora vietnieks Ukrainā Vladimirs Landa un Ukrainas ziņu portāla "Левый берег" galvenā redaktore Sonja Koškina. Tulkojumu nodrošina Roberts Seliška. Karš Ukrainā. Notikumus analizē un skaidro Ukrainas komentētāji (ieraksts oriģinālvalodā)    

Krustpunktā speciālizlaidums. Pasaule, šķiet piedzīvo nepieredzētu vienotību nostājā pret agresorvalsti, īstenojot sankcijas, kādas iepriekš nav pieņemtas. bet visā lielajā ziņu plūsmā ir grūti aptvert, ko daudzie paziņojumi nozīmē. Kas turpmākajās dienās sagaida Krieviju, pret kuru gandrīz katru dienu tiek vērsti ierobežojumi. Ko nozīmē Rietumu piesauktās sankcijas, ar ko Krievijai un līdz ar to arī citiem pasaulē ir jārēķinās ekonomiski, vērtē SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs.  

Krustpunktā speciālizlaidums. Ukrainā turpinās karš. Ukrainas tauta aizstāvas pret Krievijas prezidenta Putina īstenotu agresīvu uzbrukumu. Pirmās naktis tika raksturotas kā izšķirošas, bija jautājums, kā turēsies Kijeva. Kijeva ir noturējusies, tomēr valsts ir cietusi no sprādzieniem un tagad ar bažām tiek gaidīts, kas notiks tālāk, vai Krievija izmantos smagāku bruņojumu. Sekojam notikumu attīstībai Ukrainā. Komentējam un analizējam notiekošo. "Lielāka uzmanība šodien ir jāpievērš Harkovai," vērtē atvaļinātais NBS pulkvedis Igors Rajevs. Viņš uzskata, ka līdz Kijevas šturmēšanai, ja tāda notiks, Krievijas armijai nepieciešamas vēl pāris dienas.  "Kijeva ir milzīga pilsēta un tādas šturmēšana prasīs milzīgus spēkus no Krievijas puses un arī upurus no krievu armijas puses. Tas ir neizbēgami. Ja ukraiņi nolems` aizstāvēt savu galvaspilsētu, un morāli viņi tam ir gatavi, un viss, kas noticis šajās četrās dienās nerada šaubas, ka viņi cīnīsies par savu galvaspilsētu, tad krieviem klāsies ļoti grūti," atzīst Igors Rajevs. Rajevs arī skaidro, ka notikumu attīstība nebūs tāda, kā Pirmā Čečenijas kara laikā, kad tanku kollona iebrauca pilsētā un čečeni to iznīcināja. Krievi ir mācījušies no savām kļūdām un pamatīgi gatavosies pilsētas šturmēšanai. "Ļoti indikatīvi būs tas, kas notiks Harkovā. Tas parādīs, kādai karadarbībai ir gatavi, vai cels brutalitātes līmeni un līdz kādam līmenim to pacels," atzīst Rajevs. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis atzīst, ka Krievija aktīvi meklē ievanojamiības, nebaidās provocēt un šantažēt.  "Krievija lielā mērā ilgus gadus ir balstījusies uz rietumvalstu vēlmi izvairīties no tiešas konfrontācijas. Šādā veidā Krievija ir mēģinājusi regulāri piespiest Eiropu piekāpties, rēķināties, ka Eiropa būs gatava piekāpties mīļā miera labad," skaidro Mārcis Balodis. Viņš uzskata, ka Krievijas spēki ir arī gatavi cīnīties, lai grautu ukraiņu morālo gatavību cīņai. "Mums ir ziņas, ka Putins vēlējies pakļaut Kijevu līdz pirmdienai. Arī pienāk informācija, ka pie Kijevas tiek savilkti dažāda veida iznīcināšanas ieroči, kas varētu būt ļoti nehumāni, kuru pielietošana varētu radīt lielas ciešanas civiliedzīvotājiem," turpina Artis Pabriks. "Ja tas tā notiks, katram Krievijas karavīram, Krievijas virsniekam jāzina, ka agri vai vēlu mēs brīvajā pasaulē izdarīsim visu, lai ne tikai viņu lielā politiskā vadība, bet lai katrs karavīrs un virsnieks nonāktu starptautiskajā tiesā un tiktu sodīts. Nebūs atrunāšanas, informācija par vienībām, par karavīriem tiek uzkrāta, šis karš beigsies, Ukraina nepadosies. Šie cilvēki nonāks uz apsūdzēto sola. Tas ir jāzina viņu ģimenēm. Apsolām, ka to izdarīsim," pārliecināts Artis Pabriks. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīst, kamēr Ukrainas armija turas, Ukrainas teritorija ir ukraiņu rokās, palīdzības piegādes ir iespējamas. "No mana viedokļa skatoties, Latvijā lielākā problēma ir, lai savlaicīgi spētu sakārtot visu dokumentāciju un atļaujas piegādēm, jo liela daļa no tā, ko gatavojamies un piegādājam Ukrainai, šīs preces nav Latvijas izcelsmes. Tas paņem laiku, ja mums būtu savas ražotnes, to varētu izdarīt ātrāk. Katra stunda ir nozīmīga," komentē Artis Pabriks.

Krustpunktā speciālizlaidums. Trešo dienu Ukrainā turpinās karš. Ukrainas tauta aizstāvas pret Krievijas prezidenta Putina īstenotu agresīvu uzbrukumu. Sekojam notikumu attīstībai Ukrainā. Komentējam un analizējam notiekošo. Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimonds Graube atzīst, ka Krievija nenovērtēja, cik ātri Rietumu attieksme pret karu mainās no nogaidošas attieksmes. Viņš arī atzīst, ka ieroču piegādes pastiprināsies, jo katri daudzi kanāli rāda no Ukrainas iespaido pasaules sabiedrības miegaināko, liberālāko daļu. "Ja tā turpinātos nedēļām, Krievija realizētu savu militāro pārsvaru. Vairs nav runa par militāro sakāvi, bet morālo sakāvi, valsts sakāvi, kur krievu militārā traģiskā avantūra ir cietusi fiasko," vērtē Raimonds Graube. Graube uzskata, ka šī ir militāra avantūra, kuru Krievija nebūs spējīga uzvarēt, nepielietojot ļoti smagus ieročus.  "Militāri, ja tā turpinātos soli pa soli, ukraiņu armija varbūt arī tiktu lēnām uzvarēta. Te vairs nav runa par armiju, bet runa par to, ka neizdodas sagraut un neizdosies sagraut ukraiņu garu," norāda Raimonds Graube. Portāla "Tvnet" žurnālists, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs uzskata, ka viens no iemesliem šādai Krievijas prezidenta Putina rīcībai ir viņa sapratne par to, "ja man ir vara, es varu to īstenot, kāpēc to neizdarīt, kāpēc man varu nepalielināt". "Doma, ka tu vari pārvaldīt lielākas teritorijas, vairāk cilvēku, neraugoties uz to, kā viņi uz tevi skatīsies, viņam ir pievilcīga," analizē Artūrs Bikovs. "Viņam galvenais mērķis ir varas vairošana, varas nostiprināšana ar visiem iespējamiem ieročiem un instrumentiem, kas pieejami." Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzskata, ka no tā, kā uzvedīsies Ukrainas elektrosistēmu un gāzes sistēmu darbinieki, "var noteikt šī pasākuma rezultātu pa labu vienai vai otrai pusei". Ozoliņš to skaidro ar faktu, ka energosistēmas nevar pārņemt. Ozoliņš arī skaidro, kā Ukrainā šobrīd darbojas 15 atomreaktori un viņš norāda, ka ir jābūt uzmanīgiem, ka militāristiem pie visiem solījumiem, kas viss notiks ārkārtīgi precīzi, kad tuvojas karaspēki, ir viss iespējams. Vislielākās muļķības un negadījumi. "Ukrainā 15 reaktori ir darbā. Tas nav nekāds joks. Saprotu, ka militāristi to labi apzinās. Tā ir trakomāja, bet nedomāju, ka tur visi trakokreklos staigā, un labi apzinās, kas ir kodolieroči, ko nozīmē "mierīgais atoms". Tā ir ļoti riskanta lieta, ja iziet ārpus kontroles," norāda Juris Ozoliņš.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, kur Krievijas karaspēks mēģina ieņemt Kijevu. Komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā. Latvijas armijas atvaļināts kapteinis Mārtiņš Vērdiņš atzīst, ka Ukrainas bruņotie spēki saglabā kontroli par savu operāciju. Viņi veic koordinētu aizsardzības operāciju. Viņš sagaida, ka tuvākajās dienās ukraiņi sāks pielietot taktiku „sit un bēdz”. Vērdiņš atzīst, ka tuvākajās divās dienās varētu notikt kauja par Kijevu. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka viegla pastaiga specoperācijas veidā Putinam nav izdevusies. Zibenskarš nezidevās. Latvijas aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks analizē Ukrainas valdības iespējamos rīcības plānus. Ja valdība izšķiras palikt Kijevā, tam būs ļoti simboliska nozīme. Gan Rostoks, gan Vērdiņš atzīst, ka kaujās par Kijevu varētu būt milzīgi cilvēku upuri. Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš vērtē, ka Vācija un arī daļēji citas valstis noliedz realitāti un neizprot nākotnes riskus. Viņš uzskata, ka rīcība, nebloķējot Svift ir apkaunojoša visa Eiropai, nesaprotama, kaitīga un karu veicinoša. Kāda varētu būt Ukrainas valdības turpmākā rīcība, analizē Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš, kurš arvien atrodas Ukrainā. Stundas noslēgumā Brīvais mikrofons. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas agrā rītā paziņoja par "specoperācijas sākumu" Ukrainā, pēc kā Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai. Reaģējot uz to, rietumvalstis sākušas izvērst nākamo sankciju soli pret Krieviju. 25. ferbuārī Krievijas okupācijas spēku vienības mēģina pārņemt savā kontrolē Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.  

Notikumu attīstība Ukrainā, drošības situācija pasaulē. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla "IR" korespondents Aivars Ozoliņš, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā. Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis. Sazināmies ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Viņš vērtē, ka "Rietumu valstis un NATO alianse šobrīd ir tik vienota, cik vienota nav bijusi gadiem ilgi. [..] Krievi uzskata ka amerikāņi dominē NATO, bet tā nav - NATO ir vienota alianse daudziem partneriem". NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs skaidro: "Ukrainas armija dod prettriecienu un aizstāv pozīcijas, bet Krievijas uzbrukums pagaidām buksē. Reālos rezultātus redzēsim, kad atnāks apstiprināti ziņojumi par to, kas notiek uz zemes un kādi ir abu pušu zaudējumi." "Kamēr Ukrainas armija pretojas, ideja par brīvo Ukrainu ir dzīva. Ja lielākā daļa no Ukrainas armijas daļām tiks iznīcināta vai ieņemta, tad vara tiks pārņemta," turpina Rajevs. Ukrainas Atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca stāsta par iespējamo atbalstu, ko varam sniegt Ukrainai. Viņa arī uzskata, ka ukraiņu šobrīd ir tik vienoti, kā nekad. Streļeca vērtē, ka arī mums ir jābūt optimistiem. Viedokli izsaka Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs. Viņš uzskata, ka "šis konflikts var fundamentāli izmainīt visas ANO struktūras nozīmi. Esam krustcelēs, vai ANO atkārtos Tautu Savienības likteni pirms Otrā pasaules kara vai tomēr spēs apturēt konfliktu". Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā. Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis. Sazināmies ar aizsardzības ministru Arti Pabriku. Viņš atzīst, ka Latvijas stingeriem jau bijis pozitīvs pielietojums Ukrainas pretdarbībā pret Krievijas militāro agresiju. "Mēs varam atļauties atslēgt Krieviju no SWIFT sistēmas. Mums gāzes krātuvēs ir pietiekami daudz gāzes, lai tās pietiktu līdz apkures sezonas beigām," vērtē bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Viņš atzīst, ka tikai stingras sankcijas ir tas, kā parādīt, ka varam būt solidāri ar Ukrainu. Viņš arī atzīst, ka ir pesimistisks par notikumu attīstību Ukrainā, un šī ir milzīga mēroga okupācijas mēģinājums. Sazināmies ar kolēģi Ukrainā, ar žurnālistu Dmitro Levus. Viņš stāsta, ka atrodas Kijevā, dzīvoklī, kur dzird šaušanas trokšņus, sazinās ar kolēģiem Gomeļā, kur Krievijas specdienests mēģināja izsēdināt desantu. Viņš norāda, ka lielas panikas Kijevā nav, jā, cilvēki pārdzīvo, ir rindas veikalos un aptiekās. Sazināmies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu, kurš šobrīd atrodas Ukrainā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā. Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. "Esam stadijā, kad nezinām visas detaļas. Ir skaidrs, ka tā ir plaša mēroga invāzija," vērtē Sprūds. Viņš arī uzskata, ka ļoti daudz būs atkarīgs arī no Ukrainas tautas vēlmes ņemt rokās ieročus un aizstāvēties. Sazināmies ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un Valsts prezidents Egilu Levitu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šorīt īsi pirms pulksten pieciem pēc Latvijas laika negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus". Sazināmies ar žurnālistu Alekseju Grigorjevu, kurš daudzas reizes bijis Ukrainā. Studijā raidījuma vadītājiem pievienojas kinorežisors Armands Zvirbulis, jo šis ir raidījuma Kultūras rondo laiks un bija iecerēta saruna par viņa jaunāko kinodarbu "Krimināldrāma iesācējiem". Ierakstā uzklausām kultūras cilvēku domas: viedokļus izsaka tēlnieks Gļebs Panteļejevs, komponists Jānis Lūsēns, diriģents Sigvards Kļava, aktieris Vilis Daudziņš un Latvijas laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Notikumus analizē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimonds Graube.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šorīt īsi pirms pulksten pieciem pēc Latvijas laika negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus". Notikumus vērtē Latvijas armijas atvaļināts kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, politologs, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura atrodas pie Krievijas vēstniecības Rīgā, kur pulcējās vairāki cilvēki, paužot atbalstu Ukrainai, par uzbrukumu kurai paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vērtē, kādas varētu finanšu sankcijas pret Krieviju. Stundas noslēgumā Brīvais mikrofons.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šorīt īsi pirms pulksten pieciem pēc Latvijas laika negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus". Sazināmies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu, kurš atrodas Ukrainā. Notiekošo analizē Ministru prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Māris Cepurītis un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Stundas noslēgumā Brīvais mikrofons.

Pēdējo dienu dramatiskie notikumi diemžēl piepilda tās pesimistiskās prognozes par Krievijas agresiju pret Ukrainu. Austrumi ir jau okupēti neslēpjoties, un nu pastāv arvien lielākas bažas par visaptverošu karu Ukrainā. Vai Rietumu sankcijas apturēs Krieviju? No Krievijas  premjera teiktā saistībā ar Ukrainu izriet, ka - nē. Bet ko šīs sankcijas Krievijai īsti nozīmē un kā tās ietekmēs Eiropas Savienību, tajā skaitā Latviju, Krustpunktā vērtē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, finansists Ģirts Rungainis, Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš un Eiropas kustība Latvijā vadītājs Andris Gobiņš. Savukārt par militāro un politisko ekspansiju Ukrainā saruna raidījumā Divas puslodes.

Sanitas Osipovas neapstiprināšana Augstākās tiesas tiesneša amatā pretēji Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumam raisījusi plašas diskusijas, tajā skaitā par iespējamu konstitucionālo krīzi Latvijā. Sanita Osipova iepriekš bija Satversmes tiesas priekšsēdētāja un, būdama šajā amatā, skaidroja tiesas pieņemto spriedumu par darba likuma normu par tēva tiesībām uz atvaļinājumu bērna piedzimšanas gadījumā, par ko izpelnījās kritiku arī atsevišķu politiķu puses, kuri nebija apmierināti ar spriedumu. V ai Saeimas balsojums uzskatāms par atriebību saistībā ar Osipovas publiskajiem izteikumiem, runājot par viendzimuma pāru tiesībām? Vai šis balsojums liecina par konstitucionālo krīzi, Krustpunktā diskutē Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība) un politologs Andis Kudors.

Spriedze saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ir ārkārtīgi liela un arvien tiek modelēti iespējamie attīstības scenāriji. ASV jau brīdināja par provokācijām no Krievijas puses, lai attaisnotu uzbrukumu, un pēdējo dienu notikumi rāda, ka šādu incidentu skaits arvien pieaug. Par notiekošo Ukrainā saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri atvaļināto pulkvedi Juri Dalbiņu.  

Situācija Ukrainā ir ļoti satraucoša, Ārlietu ministrija pat aicināja izceļot no turienes Latvijas valsts piederīgos. Netrūkst par ko runāt, arī raugoties uz vietējiem notikumiem: Saeima Augstākās tiesas tiesneša amatā neapstiprināja bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu; valdība paziņoja termiņus Covid ierobežojumu atcelšanai. Krustpunktā diskutējam par starptautisko situāciju un pašmāju aktualitātēm kopā ar žurnālistiem. Notikumus vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnālists Gundars Rēders un aģentūras LETA žurnāliste Anastasija  Tetarenko.  

Krustpunktā saruna par notiekošo izglītībā. Lai gan saslimstība ar Covid visā valstī ir ļoti augsta, tomēr ierobežojumi attiecībā uz skolu darbu ir atviegloti. Izglītībā ir arī citas aktualitātes un par tām izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un portāla "TVnet" žurnālists Juris Jurāns.

Vai būtu jāaizliedz kūdras ieguvi purvos?Jautājums ir aktuāls tagad nevis Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Eiropas Komisija savā virzībā uz klimata neitralitāti un zaļo kursu ir paredzējusi pēc dažiem gadiem aizliegt purva izstrādi. Latvijā daudz par to satraucas. Kūdra ir kļuvis nozīmīgs faktors mūsu tautsaimniecībā, tas dod simtiem, pat 1000 darbavietu, nodrošina pašmāju citvalstu vajadzības pēc kvalitatīva substrāta. Kūdra ir kļuvusi arī par nozīmīgu eksporta preci. Ko šāda Eiropas Komisijas vīzija var mums maksāt, kāpēc runa nav tikai par naudu vien, bet arī par vides saglabāšanu, par ko Eiropā tā uztraucas. Krustpunktā pievēršamies Latvijas purviem un to izmantošanai. Diskutē Latvijas kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere, Vides aizsardzības un reģionātālas attīstības ministrijas valsts sekretārs Dagnis Dubrovskis, Zemkopības ministrijas ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis un Stādu audzētāju asociācijas pārstāve, dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte.

Saeimā tiek skatīti Valsts prezidenta sagatavotie grozījumi Politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz samazināt valsts finansējumu tām partijām, kuru frakcijas Saeimā izjukušas vai būtiski samazinājies deputātu skaits tajās. Latvijas politikas vēsturē ne reizi bijis tā, ka partija gūst labus panākumus vēlēšanās, bet pēc tam tā izjūk. Šobrīd partijas, kuras ir iekļuvušas Saeimā, var saņemt ievērojumu valsts finansējumu, neatkarīgi no tā, vai to frakcijas vispār pastāv. Vai Valsts prezidenta ierosinājums ir taisnīgs un veicinās politisko partiju ilgtspēju, diskutējam raidījumā Krusptunktā. Raidījuma pirmajā daļā uzklausām ekspertus: diskutē Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus un domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka. Raidījuma otrajā daļā iecerētos grozījumus vērtē politiķi, ka būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā: Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), Māris Možvillo (no frakcijas "Neatkarīgie", bet ievēlēts no partijas KPV LV saraksta, pēc nosaukuma maiņas tā ir partija „Par cilvēcīgu Latviju”) un Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība "Tēvzemei un brīvībai/LNNK").

Šodien runāsim par naudu, par to, kā mēs to pārvaldām. Runas par inflāciju ziņu izlaidumos ir gandrīz vai katru dienu, viss kļuvis dārgāks, kas nozīmē, ka arī mūsu rīcībā esošie līdzekļi zaudē vērtību. Tas rada daudziem raizes par nākotni. Šīs dienas raidījuma viesis daudz laika un uzmanības velta naudai un tam, kā to pārvaldīt, lai mēs nepaliktu zaudētājos. Bet ne tikai. Krustpunktā Lielā intervija ar finanšu nozares speciālistu un rakstnieku Tomu Kreicbergu.

Šī nedēļa ir bijusi raiba diskusijās par ierobežojumu mazināšanu un atcelšanu. Par to spriests ne tikai Latvijā, kaimiņi igauņi arī pārskatīja iespējas tikt vaļā no sertifikātu uzrādīšanas. Tikmēr pasaulē galvenā uzmanība joprojām pievērsta Krievijai un Ukrainai. Visi diplomātiskie centieni atrisināt spriedzi līdz šim ir bijuši vienlīdz neveiksmīgi. Bet Latvijā strīdus raisa Saeimas lēmums ebreju organizācijām nākamo gadu laikā piešķirt 40 miljonus eiro. Daudziem šī politiķu rīcība nav bijusi saprotama. Aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Krustpunktā saruna par naudu. Izvaicājam Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju un vadošo ekonomistu Uldi Rutkasti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un aģentūras LETA žurnālists Krišs Kairis.

Pandēmija cirtusi pamatīgu robu mūsu savstarpējās attiecībās. Nesen lasīju vienu blogu, kur skolotāji dalījās ar savu pieredzi, kā šie gadi ir attālinājuši viņu no vairākām draudzenēm. Diametrāli pretējie viedokļi par vakcinēšanos un ierobežojumiem pamazām ir ienesuši atsvešināšanos. Tas nav tikai atsevišķu cilvēku pieredzētais. Pandēmija vispār radījusi diezgan būtisku pārgrupēšanos. Sociālos tīklus pārņēmuši rūgti komentāri un neiecietība. Mēs redzam, netrūkst savstarpēju apvainojumu, centienu pierādīt otra muļķību un arī pat tādu atklātu naidu. Kā mēs tam visam tiksim pāri? Šobrīd, kad tuneļa galā parādās gaisma pamazām ierobežojumus atcelt un atgriezties pie ierastākas dzīves, kā mēs ar šo vēstures bagāža padzīvosim, kādu nospiedumu tas atstās uz mūsu sabiedrību nākotnē? Šie jautājumi prātā pazib nevienam vien. Krustpunktā diskutējam, vai pēc ierobežojumu atcelšanas sabiedrība atkal kļūs saliedētāka? Raidījuma viesi: pētījumu centra SKDS Sociāli politisko pētījumu vadītāja Ieva Strode, sociālais un organizāciju psihologs Reinis Lazda, sociālantropologs Andris Šuvajevs un Veselības ministrijas galvenais speciālists psihiatrijā Elmārs Tērauds.  

Pildot Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi Civilās savienības likumprojektu, kas ļauj reģistrēt divu pilngadīgu personu attiecības un aizsargā to mantiskās un personiskās tiesības. Satversmes tiesa, izskatot prasību par Darba likuma normu, kas pēc bērna piedzimšanas ļāva saņemt atvaļinājumu tikai bērna tēvam, cita starpā noteica, ka jāaizsargā visu ģimeņu tiesības. Saeimā līdz šim ir noraidīti visi projekti, kas paredz kopdzīves, tajā skaitā viena dzimuma personu kopdzīves reģistrāciju. Tagad Tieslietu ministrijā izstrādāts jauns projekts. Krustpunktā diskutējam, vai Saeima to varētu atbalstīt. Raidījuma viesi Saeimas juridiskās komisijas deputāti no dažādām Saeimas frakcijām: Edgars Tavars (Zaļo un Zemnieku savienība), Jānis Iesalnieks (Nacionālā Apvienība "Tēvzemei un brīvībai/LNNK"), Valērijs Agešins ("Saskaņa") un Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija).

Lai gan esam pieraduši sevi uzskatīt par mazu tautu, tomēr latviešu valoda pieder pie lielo valodu saimes, jo to ikdienā lieto vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku. Tas nenozīmē, ka valoda nav jāsargā. Par latviešu valodas nākotni, aizliegtajiem vārdiem un valsts valodas politiku kopumā būs mūsu saruna šodien. Krustpunktā lielā intervija ar valodnieku un tulku, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Andreju Veisbergu.

Krituši kārtējie Covid-19 inficēšanās rekordi, bet arvien skaļāk tiek runāts par iespējamo ierobežojumu mīkstināšanu un Covid sertifikātu atcelšanu. Tikmēr esam tikuši pie iepakojumu depozīta sistēmas, kuras ieviešanu gaidījām 20 gadus. Bet tikai gadu Saeima ir briedusi, lai ķertos pie Satversmes tiesas sprieduma izpildes saistībā ar visu ģimeņu tiesībām. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kas būs jāizskata Saeimai. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnālisti Māris Zanders, Sallija Benfelde (laikraksts "Brīvā Latvija") un Romāns Meļņiks (žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors).  

Krustpunktā uzmanības lokā kultūra. Tur aktualitāšu netrūkst. Tā kā nākamais ir  dziesmu svētku gads, koru un deju kolektīvu vadītāji un dalībnieki noraizējušies par svētku norisi, jo gads, lai sagatavotos ir maz, pandēmija brīžiem pat paralizēja mēģinājumu norisi un arī tagad tie ir apgrūtināti. Tikmēr jaunumi ir Rīgas koncertzāles lietā – projekta attīstības komiteja lēmusi, ka to vajadzētu veidot Kongresu namā. Par šiem un citiem jautājumiem Krustpunktā izvaicājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe un aģentūras LETA žurnāliste Inese Trenča.

Pagājušās nedēļas sākumā Baltijas mediju izcilības centrs iepazīstināja interesentus ar pētījumu, kā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret medijiem, īpaši sabiedriskajiem medijiem visās trīs Baltijas valstīs. Ko ļaudis domā par mums, kāpēc viņiem kaut kas patīk vai nepatīk? Sliktās ziņas ir tās, ka Latvijā uzticēšanās sabiedriskajam medijam ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Arī tas, ka pēdējo gadu laikā šī uzticība ir samazinājusies. Šie divi rādītāji pagājušajā nedēļā izraisīja diezgan kaislīgas debates sociālajos tīklos. Protams, iemesli diskusijām katram savi un tos arī  pieminēsim raidījumā, jo aiz visiem skaitļiem ir daudz nianšu.  Raidījumā Krustpunktā vēlamies saprast, ko mēs, žurnālisti, darām nepareizi. Vai ir iespējams rīkoties citādi, lai mūsu darbam uzticētos vairāk? Proti, cik šī aina ir objektīva, un tur neko mainīt nevaram, un cik lielā mērā tas tomēr ir arī jautājums par sabiedrisko mediju darba kvalitāti? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdekļu padomes locekle Sanita Upleja-Jēgermane un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.

Pieaugot spriedzei pie Ukrainas robežas, atkal uzjundījušas runas par nepieciešamību atjaunot atjaunot obligāto militāro dienestu Latvijā. Iepriekš jautājums  tika aktualizēts jau 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu. Tad pieauga iedzīvotāju interese par mūsu bruņotajiem spēkiem un iespēju stāties Zemessardzē. Toreiz Aizsardzības ministrija bija pret obligātā dienesta atjaunošanu. Šobrīd runas ir skaļākas, arī ministrs ir daudz pielaidīgāks. Tomēr jautājums ir daudz sarežģītāks, nekā sākotnēji varētu šķist. Kādi ir argumenti par un pret, lai par to runātu, vai ir iespējams arī kāds kompromiss, Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP), pie frakcijām nepiederoša deputāte Inguna Rībena, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) un Nacionālās drošības komisijas deputāte Inese Voika (A/Par).  

Raidījuma Krustpunktā Lielās intervijas viešņa ir pētniece, ar kuru bieži sazināmies raidījumā "Divas puslodes", kas ir veltīts starptautiskajiem notikumiem. Parasti pieteikums īss - Maršala fonda pētniece vai eksperte Kristīne Bērziņa. Klausītāju vairums pat nenojauš, ka tajā brīdī mēs esam sazvanījušies ar Vašingtonu. Fakts, ka viņu bieži varam redzēt citētu un intervētu arī pasaules vadošajos medijos, kā "Washington Post", "The New Your Times" vai "Financiale Times", kanālos BBC, Deutsche Welle, pats par sevi ir interesants. Līdz ar to var teikt, ka viņa ir viena no zināmākajām latvietēm starptautisko notikumu analīzē. Izglītību politikas zinātnē un starptautiskajās attiecībās viņa ir ieguvusi gan prestižajā Jēlas universitātē, gan Kembridžas universitātē. Bez angļu un vācu valodas viņa zina arī krievu, franču valodu, protams, arī latviešu valodu. Raidījuma viešņa - Savienoto Valstu Vācijas Maršala fonda Ģeopolitiskās nodaļas vadītāja vecākā eksperte Kristīne Bērziņa.    

Šī ir bijusi pretrunīgu ziņu nedēļa, gan saistībā ar starptautisko spriedzi Krievijas dēļ, gan pašu mājās. Covid-19 inficēto ir ļoti daudz, bet valdība, ne tikai Latvijā, runā par iespējamiem atvieglojumiem. Izskatās, ka omikrons ievieš pārmaiņas arī domāšanā. Tikmēr sabiedrību, šķiet, vairāk satrauc finansiāla situācija nekā pandēmija. Diskusijas par to, kam pietiek naudas, kam ne, ir bijušas karstas visas nedēļas garumā. Arī no ārzemēm pienāk pretrunīgas ziņas: Ukraina un Krievija esot vienojušās par pamieru un sarunu turpināšanu, bet rietumvalstis steidzami evakuē vēstniecības personālu no Kijevas un ASV iesaka saviem pilsoņiem pamest Ukrainu nekavējoties. Aktualitātes vērtē žurnālisti Baiba Strautmane, Evita Puriņa (Re:Baltica) un Guntis Bojārs (Latvijas TV).

Cīņa ar pandēmiju, centieni kompensēt strauji augošās cenas, starptautiskā situācija - valdībai šobrīd ir ļoti daudz spriedzes pilnu izaicinājumu. Krustpunktā izvaicājam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Vakcinācija nepasargā no saslimšanas ar Covid. Vakcinācija un it īpaši revakcinācija ļoti būtiski mazina risku slimības gaitai attīstīties smagā formā. Tas, šķiet, ir galvenais vēstījums, kad runa ir par daudziem noriebušos tematu, kā pandēmija un jaunais vīrusa omikrona paveids. Otra ziņa, ko nes līdzi omikrona izplatīšanās, ir ne tikai straujais inficēšanās ātrums, bet arī apjausma, ka vakcinācija no vīrusu pārneses arī vairs nepasargā. Tikpat lielā mērā var saslimt un pārnēsāt vīrusus kā vakcinētie, tā nevakcinētie. Vai tas tā ir? Ja tas ir tiesa, tad cik pamatota ir pašreizējā prasība publiskajās vietās ielaist tikai nevakcinētos, jo tad "zaļais režīms" vairs nav drošāks.  Vakcinācijas pretinieki norāda, ka varētu sanākt otrādi, ka saslimt ir lielāks risks, jo vakcinētais var nezināt, ka ir slims un līdz ar to ir bīstamāks infekcijas avots. Vai vīrusa omikrona paveida izplatība nav pamatots iemesls pārskatīt, kādi tad ir pašreizējie ieroči cīņā ar pandēmiju. Cik elastīgi varam pielāgoties vīrusu spējai mutēt? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis, RSU Komunikācijas studiju nodaļas docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Sazināmies ar Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri Eviku Siliņu.

Energoresursu cenu kāpums ir smags slogs ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmumiem un iestādēm. Kā ar to tiek galā kritiski svarīgajās nozarēs, īpaši veselības aprūpē? Krustpunktā diskutē Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Ivars Zariņš.

Latvijas pārstāvis Roberts Zīle kļuvis par vienu no Eiropas Parlamenta viceprezidentiem. Šajā augstajā amatā līdz šim nav bijis ievēlēts neviens deputāts no Baltijas valstīm. Eiroparlamenta deputāts, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas pārstāvis Roberts Zīle ir Krustpunktā Lielās intervijas viesis. Saruna ne tikai par amatu un pienākumiem, kas ar to saistās, bet arī par svarīgiem jautājumiem, kas satrauc visu Eiropu, energoresursu cenu kāpumu un situāciju Ukrainā.

Ar Covid inficēto skaits ir spēji pieaudzis un valdība jau lemj nevis par ierobežojumu palielināšanu, bet par to, kā nodrošināt kritiski svarīgo nozaru darbu. Tāpat valdībai jādomā arī par atbalstu iedzīvotājiem, kam pamatīgi pieauguši rēķini par elektrību un siltumu. Nedēļas aktualitātes vērtē TV3 žurnālists Ivo Butkevičs, laikraksta "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un TV24 žurnālists Kārlis Streips.  

Spriedze Ukrainā nerimst, Krievija turpina koncentrēt karaspēku pie kaimiņvalsts robežas. Rietumvalstis ar Krieviju uztur dialogu, vienlaikus noraidot tās izvirzītos ultimātus. Par to, kā situācija Ukrainā ietekmē Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā Latvijas drošību, Krustpunktā saruna aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vadītāju ministram jautājumus uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rihards Plūme.  

Ciklā "Mediju anatomija" saruna par Mediju atbalsta fonda finansējuma sadali.   Ne jau pirmo gadu Latvijā darbojas Mediju atbalsta fonds, kas cauri laikiem finansē plašsaziņas līdzekļus, lai, kā tagad pierasts teikt, stiprinātu informatīvo telpu. Jauno tehnoloģiju laikmetā kvalitatīvai žurnālistikai ir grūtāk izdzīvot, un tas nav tikai Latvijas, tas ir visa Eiropas, visas pasaules izaicinājums. Un, lai cilvēki nepaliktu bez daudzpusīgas analītiskas informācijas, katra valsts rodas savs risinājumus, kā šo nepieciešamību nodrošināt. Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka mediju arī tiek aktīvi kritizēti. Ne visiem patīk rezultāts, tādēļ likumsakarīgi arī tas, ka ir dažādi viedokļi un diskusijas, kam vajag sniegt valsts atbalstu, kam nē. Tā vien liekas, ka līdzīgi burbuļošana notikusi arī Latvijā. Sabiedrības integrācijas fondā, kas administrē Mediju atbalsta fonda līdzekļus. šogad ir piedāvāts mainīt nosacījumus, kam dod naudu, kam nē, kas savukārt izraisīja viļņošanos medijos. Pēc kādiem principiem tiek dota nauda, kāpēc vieniem dod, citiem - nē, kas ir tās sabiedrības intereses un kāda veida žurnālistiku un medijus vajadzētu atbalstīt? Krustpunktā diskutē "Delfi" mediju grupas galvenais redaktors Ingus Bērziņš, Latvijas žurnālistu asociācijas valdes locekle Arta Ģiga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs un NEPLP locekle Ieva Kalderauska.

Valsts kontrolei nav pārliecības, ka zinātnei novirzītais finansējums novirzīts perspektīvākajiem pētījumiem, kas atbilst mērķim sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Ar šādu secinājumu Valsts Kontrole nāca klajā pagājušā gada nogalē, kad noslēdzās tās revīzija par zinātnes politikas īstenošanu. Ziņojumā pausts, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav darījusi pietiekami, lai novērstu jau pirms desmit gadiem konstatētās nepilnības šajā joma. Triju gadu laikā zinātnei piešķirti 82,5 miljoni eiro, kas salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm nav daudz, tādēļ svarīgi, lai Latvija to ieguldītu mērķtiecīgi Latvijai nozīmīgu jautājumu un problēmu risināšanā, norāda Valsts kontrole. Krustpunktā diskutējam, vai un kas jāmaina zinātnes finansēšanā? Raidījuma viesi: Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, Valsts kontroles padomes locekle, 1. Revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docents, vadošais pētnieks Guntars Kitenbergs un Latvijas Zinātnes padomes konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, inženierzinātņu doktors Tālis Juhna.

Netrūkst cilvēku, kas pārceļas uz dzīvi ārpus pilsētas, bet arī pilsētai kā dzīves videi ir savas priekšrocības, ja vien komfortu var apvienot ar patīkamu vidi. Bet kā šo patīkamo vidi nodrošināt? Krustpunktā Lielā intervija ar pilsētplānotāju Viesturu Celmiņu.

Krievijas un NATO valstu sarunas nav viesušas lielāku skaidrību, tenisa zvaigzne Džokovičs pievērsis sev visas pasaules mediju uzmanību, tikmēr Latvijā raizējamies par lieliem rēķiniem un arī Covid izplatība nedod mieru. Aktualitātes vērtē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins un ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France.

Situācija uz Latvijas robežas, Valsts policijas darbs, aktualitātes glābšanas dienestā - Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministri Mariju Golubevu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.

Šis Rīgas domes sasaukums aktīvi demonstrē, ka vides un klimata jautājumi viņiem ir svarīgi, turklāt vēlas sasāpējušās problēmas risināt nevis īstermiņā, drīzāk stratēģiski. Kaut kādā ziņā tas ir neparasti, turklāt publiskotās stratēģijas tiešām raisa diskusijas un arī emocijas. Pirms nedēļas Krustpunktā runājām par lēmumiem saistībā ar apkures ierīkošanu. Šoreiz raidījuma uzmanības lokā satiksme. Sastrēgumi, drošība un gaisa kvalitāte ir galvenie akcenti. Publiskajā telpā ir parādījušās ziņas par iespējamiem ātruma ierobežojumiem, par  maksas noteikšanu iebraukšanai Rīgas centrā sastrēgumu stundu laikā. Lēmumi vēl nav pieņemti, tāpēc ir īstais brīdis diskutēt un izvērtēt, kas nākotnē gaidāms. Krustpunktā diskutē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Latvijas TV Laika ziņu redaktors Toms Bricis, Latvijas teritoriālplānotāju asociācijas Valdes priekšsēdētājs Andis Kublačovs un žurnālists Pauls Timrots.  

Krustpunktā runājam par to, vai jāpaplašina pašvaldību autonomija atsevišķu jautājumu risināšanā. Viens no tādiem ir azartspēļu organizēšana savās teritorijās. Ķekavas novads lēmis vērsties Satversmes tiesā pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atcēla pašvaldības saistošos noteikumus, kas paredzēja aizliegt azartspēles novadā pavisam. Lietas iznākums interesē arī citas pašvaldības, kuras gribētu tikt vaļā no spēļu zālēm. Laiku pa laikam parādās arī citi jautājumi, kur pašvaldības gribētu brīvākas rokas to izlemšanā. Vai pašvaldībām ir jādod lielāka autonomija, Krustpunktā diskutē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts, Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.  

Pēdējā pusgadā piedzīvotais energoresursu cenu kāpums atkal ir saasinājis diskusijas par drošākajiem un stabilākajiem enerģijas avotiem, ko pēc iespējas mazāk ietekmētu klimatiskie apstākļi un ģeopolitiskā situācija. Arī diskusijas par to, vai Eiropas zaļais kurss šajos apstākļos ir pareizākā pieeja, vai tomēr koriģējama. Par to saruna arī Krustpunktā Lielajā intervijā ar enerģētikas ekspertu, Rīgas Tehniskās universitātes doktorantu Reini Āboltiņu.

Pienākusi gada pirmā piektdiena un varam apspriest visu svarīgāko, kas noticis gada pirmajās dienās. Kā jau bija paredzams, valdība sprieda, kā rīkoties pēc 11.janvāra, līdz kuram izsludināta ārkārtējā situācija, un, kā jau bija paredzams ,līdz ar Covid-19 omikrona varianta izplatību, valdība lēma ārkārtas situāciju pagarināt līdz februāra beigām. Ir spriests arī pat citiem jautājumiem saistībā ar pandēmijas ierobežošanu, piemēram, par medicīnisko masku lietošanu auduma masku vietā, arī senioru obligātu vakcinēšanu. Bet šie nav vienīgie temati, pievēršamies gan dažām norisēm pašvaldībās, gan notikumiem ārpus Latvijas. Gada pirmās nedēļas notikumus vērtē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

Krustpunktā runājam par valsts naudas izmantošanas lietderību, ko uzrauga Valsts Kontrole. Arī tās darbu ir ietekmējusi Covid pandēmija, jo tās izraisītās krīzes seku likvidēšanai ir tērēts ļoti daudz naudas. Tādēļ Valsts Kontrolei nācās pārskatīt revīziju plānus un pētīt, kā dažādās nozarēs izmantota tā sauktā kovid nauda.  Tomēr Valsts Kontroles revīzijas skāra arī daudzas citas jomas. Par Valsts Kontroles plāniem jaunajā gadā izjautājam izvaicājam valsts kontrolieri Rolandu Irkli. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Linda Spundiņa no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Armanda Vilciņa no žurnāla „Dienas Bizness”.

Ziņas, kas pirms nedēļas pienāca no Rīgas domes, daudziem bija pārteigums. Rīgas dome pieņēmusi Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021.-2025.gadam. Pieņemtās izmaiņas paredz, ka no 2023. gada visās pilsētas zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto šķidro kurināmo, ieskaitot dīzeļdegvielu. Savukārt no 2025. gada visās zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo. Arī pārbūvējot savu majokli būs jārēķinas ar dažādiem ierobežojumiem. Galvaspilsēta pamazam grib realizēt jaunu siltumapgādes stratēģiju. Sociālos tīklus pārņēma kritikas vilnis, dome gada pēdējās dienās steidzās izplatīt skaidrojumus, mēģinot mierināt satrauktos prātus. Ko īsti Rīgas dome ir nolēmusi, kāpēc šāds lēmums pieņemts un kā to vērtēt un īstenot dzīvē, Krustpunktā diskutē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns un "Latvijas gāzes" Tirdzniecības departamenta vadītājs Egils Lapsalis.    

Energoresursu cenu kāpums, sācies jau pagājušajā gadā, turpinās arī šogad. Tā nav tikai elektroenerģija – pieaudzis dabasgāzes tarifs, arī degvielas cenas, lai gan mazliet samazinājušās, tomēr turas augstā līmenī. Tas viss ir jūtams iedzīvotāju ikmēneša rēķinos par apkuri, elektrību, degvielu un galu galā arī pārtiku. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, inflācija bija 7,5 procenti. Valdība ir lēmusi par dažiem atbalsta mehānismiem, lai mazinātu energoresursu cenu pieaugumu, tomēr vai ar to pietiek? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks no novadiem Vents Armands Krauklis un Latvijas darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Ir jomas, kur pandēmija atstājusi mazāk būtiski ietekmi, lai gan droši vien jau ka tā ir skārusi ikvienu. Bet dažām nozarēm tā ir nesusi negaidīti daudz izaicinājumu. Pirmajā vietā, protams, ir medicīna. Bet otrajā laikam ir jāmin skolas un izglītība: ilgstošās mājsēdes, centieni savienot klātienes izglītības procesu ar brīžiem, kad ir skola un tad atkal nonākšana karantīnā; vakcinācija, testēšana, šo procesu pavadošā spriedze, visbeidzot arī tagad akūts pedagogu trūkums, izdegšana. Kā skolotāji un skolu vadītāji tiek ar visiem šiem izaicinājumiem galā? Krustpunktā Lielā intervija arNeatkarīgās izglītības biedrības vadītāju, privātās vidusskolas un bērnudārzu "Patnis" valdes priekšsēdētāju Zani Ozoli.

Arī Vecgada dienā skan raidījums Krustpunktā un tieši tāpēc arī raidījums ir mazliet citāds, jo aplūkojam notikušo nevis nedēļas, bet gada griezumā un nevis kopā ar žurnālistiem, bet savas jomas speciālistiem. Šis gads pagājis pandēmijas zīmē, bet ne jau tikai pandēmija ir 2021. gada notikums. Kāds bijis aizejošais gads, Krustpunktā vērtē Dailes teātra direktors Juris Žagars, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste un infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna.

Noslēgusies labdarības akcija „Dod pieci!”, kurā saziedoti 470 078 eiro palīdzības sniegšanai un vides šķēršļu noņemšanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Kolēģi no LR5 neslēpj gandarījumu par cilvēku atsaucību. Līdzekļus izlietos, lai pielāgotu vidi atbilstoši ikviena vajadzībām, jo ikvienam, ja vien nav kādas nepārvaramas problēmas, ir jāspēj izkļūt no savām mājām, jāspēj to darīt pastāvīgi un droši. Viena lieta, protams, ir ziedojumi, labā griba, bet vēl svarīgāk ir to padarīt par neapstrīdamu sistēmu, proti, citādi Latvijā nemaz nedrīkst būt - cilvēkiem ar invaliditāti ir jābūt tikpat pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem kā ikviens no mums. „Dod pieci!” rīkotāji sagatavojuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, iekļaujot 20 priekšlikumus un aicinot līdz nākamā gada 1.martam uz tiem rast atbildes. Kam ir jāmainās pēc šīs akcijas, kas ir jādara valsts, pašvaldību institūcijām, lai situāciju mainītu un turpinātu uzlabot, diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Latvijas Radio žurnāliste, "Dod pieci!" vēstnese Justīne Savitska, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētāja vietniece-viceprezidente Brigita Lazda un biedrības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.  

Krustpunktā izvaicājam Valsts prezidentu Egilu Levitu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Tv raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un portāla "TVnet" žurnālists Juris Jurāns.

Neparastāka mākslas objekta vai dekorācijas parādīšanās pilsētvidē ikreiz raisa plašas sabiedrības diskusijas. Spilgtākie pēdējā laika piemēri ir svētku noformējums galvaspilsētā, gan 18.novembrī, gan tagad uz Ziemassvētkiem, kad Rīgā svētku noformējumam tika izvēlēti mākslinieku darbi. Bet tie nav vienīgie plaši apspriestie objekti. Vai pastāv kritēriji un priekšraksti, kāda māksla ir piemērojama pilsētvidei un vai modernā māksla ir gaumes jautājums, Krustpunktā diskutē Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomniece kultūras jautājumos Renāte Lagzdiņa un mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.  

Esam aizvadījuši jau otro gadu Covid ēnā un tas iekustinājis ne mazums politiskus un sociālus procesus, nereti arī līdzcilvēkos atklājis daudz iepriekš nepamanītā. Situāciju vienkāršāku nepadara sabiedrības neskaidrība par nākotni un Latvijā 2022. gada rudenī gaidāmo parlamenta vēlēšanu tuvošanās. Par to un arī citiem tematiem saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs sociālantropologu un politologu Mārtiņu Dauguli.

Arī šajā svētku dienā nemainīgi raidījumā Krustpunktā kopā ar žurnālistiem spriežam par nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Šodien ārā, vismaz Vecrīgā, valda patiešām mierīga noskaņa, varbūt pat netipiski mierīga svētku laikam, bet nedēļa jau pirms tam ritēja kā parasti. Valdība ar ierobežojumu atvieglojumiem svētku laikā daudzos izraisīja neizpratni, jo tajā pašā dienā, kad šis lēmums tika pieņemts, Ministru Kabinetā skatīja arī ziņojumu par Covid omikrona varianta izplatības iespējamām sekām, kuras nemaz nav iepriecinošas. Tikmēr Ekonomikas lietu tiesā tiek skatīta tā dēvētā otrā digitālās televīzijas lieta, kurā bijušajam premjeram Andrim Šķēlem prokurors prasa piemērot cietumsodu un mantas konfiskāciju. Ir bijuši arī citi interesanti notikumi. Vērtējam notikumus Ziemassvētku noskaņās. Aktualitātes komentē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, portāla "TVNET" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un  TV3 žurnālists Arnis Krauze.

"Pacientiem vajadzēja ārstam vienkārši iekraut pa ģīmi un iet prom," tā lietā par iespējamo seksuālo uzmākšanos televīzijas kolēģiem sacīja Ārstu biedrības viceprezidents. Mēs raidījumā šodien nerunājam par konkrēto lietu un tās izmeklēšanu, bet, sekojot līdzi notikumiem, šis gadījums vienkārši kārtējo reizi ir aktualizējis jautājumu, kas Latvijā, šķiet, nav risināts gadiem, proti, kas valstī pārstāv pacientu intereses? Tas, ka starp mediķiem un pacientiem veidojas konfliktsituācijas, ir likumsakarīgi, situācijas ir ļoti dažādas, iemesli var būt arī visdažādākie. Bieži tie arī cilvēciski un tādā patīk, nepatīk līmenī, bet mēdz būt krietni sarežģītāki gadījumi, kaut vai šis te pieminētās aizdomas par seksuālu izmantošanu. Vai tiešām veids, kā risināt konfliktu vai problēmsituācijas šādos gadījumos ir "kraut pa ģīmi"? Savulaik Latvijā tika izveidots Pacientu ombuds, kas diezgan ātri tomēr iznīka. Šobrīd Latvijā Mediju ombuds, sabiedrība ir apzinājusies, ka tai vajag kādu, kas spēj risināt domstarpības. Kāpēc pacientiem nav viņu pārstāvniecības, vai tādu var un vajag izveidot? Par pacientu tiesībām un to aizsardzību diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena, žurnāliste Arta Lāce un anesteziologs kardioķirurģijā Kristīna Pitkēviča.

Raidījums Krustpunktā šodien skan no "Dodo pieci!" stikla studijas, jo mūsu saruna saistīta ar labdarības maratona šī gada tematiku – vides pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Maratona laikā savāktie līdzekļi tiks nodoti cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem, lai tos izmantotu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošanai vai citiem risinājumiem. Savukārt raidījumā runājam par valsts politiku un atbalstu šajā jomā un par to iztaujājam labklājības ministru Gati Eglīti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode.

Pedagogu trūkums Latvijā ir jau ierasta problēma. Parasti par to tiek runāts septembrī, sakoties jaunajam mācību gadam, kad skolas nokomplektē pedagogu sastāvu. Tomēr šogad situāciju saasinājusi Covid pandēmija. Ne tikai tādēļ, ka ir skolotāji, kuri negribēja vakcinēties un tādēļ darbu pameta. Problēmas rada skolotāju izdegšana, jo pandēmijas apstākļos pieaug slodze un stresa līmenis. Latvijas Pašvaldību savienības dati liecina, ka novembra vidū skolās trūka 1330 pedagogu. Kāds ir risinājums, Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere, Latvijas pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku savienības Inga Vanaga un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Ziemassvētku nedēļa ir jau klāt. Gads pandēmijā ir apritējis. Šoreiz svētki solās būt mazliet brīvāki nekā pirms gada, kad bijām nonākuši stingrā mājasēdē. Kaut vai pateicoties vakcinācijai, situācija ir labāka, tomēr nepavisam tāda, kā gribētos. Šo ierobežoto pulcēšanos, protams, pavada arī protesta akcijas, kurās arī aktīvi cilvēki ar Dieva vārdu uz lūpām aicina protestēt pret zvēra zīmes uzspiešana, kā apzīmē šo vakcināciju. Pandēmija sabiedrībā ir izprovocējusi tāda krietni redzamāku uzskatu sašķeltība un nekā gribētos, kuru pavada arī agresija un naids. Tā arī likusi paskatīties uz sevi no malas un un ieraudzīt arī ko tādu, ko iepriekš nezinājām vai nepamanījām. Ko tas liecina, ko tas liecina par baznīcu, kā šīs atklāsmes ietekmēs mūs nākotnē? Ziemassvētku nedēļa Krustpunktā Lielā intervija ar teologu, mācītāju, apzinātības skolotāju un psiholoģijas doktorantu Induli Paiču. "Pēc būtības tam maz sakara ar reliģiju," par vakcinācijas un tās noliedzēju cīņu bilst Indulis Paičs. "Tas ir tā, kā es varētu jautāt par jebkuru tehnoloģiju. Ja man jājautā, vai es drīkstu lietot šo iekārtu, vai viņa ir kaitīga, vai nav kaitīga, reliģija tikai tik daudz mani noorientēs, ka viņa teiks, nevajag darīt sev pāri, nevajag darīt arī citiem pāri. Protams, no tāda viedokļa reliģijas ir diezgan maz." "Cita lieta, ka reliģiju var izmantot. Tas ir ticis darīts un tiek darīts arī vēl tagad dažādu politisku iemeslu dēļ, dažādu citu apstākļu dēļ. Tad gan cilvēkiem var sākt mācīt un skaidrot, pie tam es uzskatu, piemēram, ļoti aplamā veidā, teiksim, konkrētus Bībeles fragmentus interpretējot," turpina Indulis Paičs. "Un tad var viņiem to salikt kopā, ka tas ir, lūk, tavs ticības jautājums, ja tu sev mēģināsi palīdzēt ar tām vakcīnām vai otrādi, tu noteikti vairs neuzticies Dievam. Tev jāļauj Dievam pašam darboties. Ja tu reiz esi ticīgs cilvēks, tad bezmaz vai neko citu tev nevajag, kā tikai tavu ticību. Uz ko man jāsaka, ja ļoti, ļoti grib un stāv ļoti, ļoti konkrētā leņķī, var arī tā paskatīties uz lietām. Zināmā mērā taisnība ir, kā būs lemts, tā būs. Bet es domāju, ka kopumā Bībelie galīgi tā nesaka."    

Rīgas domniekam piedāvāts pamatīgi liels kukulis, šodien uzsāk bērnu vakcināciju pret Covid-19, savukārt Aldis Gobzems pie Rīgas pils sarīkoja neatļautu ballīti. Aktualitātes Krustpunktā komentē ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.

Izskatās, ka Eiropas līmenī šobrīd vissāpīgākais daudziem ir kļuvis jautājums par viņa tiesībām. Virkne valstu tagad piedzīvo ļoti plašas protesta akcijas, kurās vakcinācijas pretinieki pauž neapmierinātību ar ieviestajiem ierobežojumiem un nepieciešamību vakcinēties. Pandēmija nesusi tādus negaidītus izaicinājumus, un  viens no tiem ir jautājums par indivīda un sabiedrības interesēm. Vairāk nekā citreiz kopš pandēmijas sākuma tika uzsvērts, ka Rietumi cīņā ar slimību nevar atļauties tādas metodes, kādas atļaujas austrumu zemēs. Bija diskusijas par mobilajiem telefoniem, cilvēku izsekošanu, durvju aizmetināšana, ļaužu ieslodzīšanu, kā tas notika Ķīnā. Eiropā nekas no tā nav bijis, tomēr vakcinācija, šķiet, ir kļuvusi par tādu kā robežšķirtni. Arvien vairāk valstu gan apsver, gan ievieš prasību obligāti vakcinēties, nevakcinētajiem uzliekot milzīgus naudas sodus, vai arī padarot dzīvi tik grūtu, ka nekas cits neatliek, kā saņemt savu poti. Šajā ziņā tāda segregācija Eiropā kļūst par normu, bet kur ir tā robeža starp indivīda tiesībām un sabiedrības kopējo labumu. Cik tālu ikviens var lemt par savu dzīvi pats un kur šī robeža tiek pārkāpta, Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore, Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejas locekle Kristīne Dupate.  

Uzmanības loka satiksmes joma - auto ceļi, dzelzceļš, pasažieru pārvadājumi un avio pārvadātāju izaicinājumiem. Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Tāli Linkaitu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane

Saeimā tiek skatīts Valsts prezidenta ierosinājums atjaunot valsts ministru amatus, kuriem būtu skaidra politiskā atbildība par starpnozaru jomām. Šādu valsts ministru ieceltu nevis ar Saeimas balsojumu, bet Ministru Kabinets pēc premjera priekšlikuma. Šobrīd likums ļauj veidot īpašo uzdevumu ministru amatus, kam arī var nebūt pakļauta ministrija, tāpat savulaik valdībās bija arī valsts ministru posteņi. Jomas par kurām atbildēja īpašo uzdevumu vai valsts ministri bija visdažādākās – cilvēktiesības, bērnu un ģimene lietas, elektroniskā pārvalde un citas. Vai prezidenta ierosinājums ir lietderīgs un uzlabos valdības darba efektivitāti, Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti: Kārlis Šadurskis (Jaunā Vienotība), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija), Valērijs Agešins (Saskaņa) un Edgars Tavars (Zaļo un zemnieku savienība). Sazināmies ar politologu, Latvijas Universitātes profesoru Jāni Ikstenu.  

Korupcijas uztveres indekss Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā ir uzlabojies tikai nedaudz, un mēs joprojām šajā ziņā atpaliekam no vairuma Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā mūsu kaimiņiem Lietuvas un vēl vairāk Igaunijas. Šādu vērtējumu Latvija saņēma 2021. gada sākumā. Kas darīts, lai situācija mainītos? Krustpunktā Lielā intervija: “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa.

Centrālā statistikas pārvalde nākusi klajā ar jaunākajiem datiem par inflāciju Latvijā, un tie apliecina to, ko redzam aizejot uz veikalu vai saņemot kārtējos rēķinus. Sava daļa 7,5% inflācijā ir energoresursu cenu kāpumam. Valdība domā, kā mīkstināt cenu šoku vismaz elektroenerģijai un apsver iespēju uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokli elektrībai. Tikmēr strauji tuvojas brīdis, kad gandrīz visiem strādājošajiem jābūt Covid sertifikātam, lai var turpināt darbu klātienē, un uzņēmēji brīdina, ka varētu būt jāatlaiž par vairāki desmiti tūkstoši darbinieku. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla „IR” galvenā redaktore Nellija Ločmele, laikraksta „Latvijas Avīze” žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla „Dienas Bizness” galvenais redaktors Romāns Meļņiks un Latvijas TV raidījuma „De facto” žurnāliste Olga Dragiļeva.

Lai gan ziema mūsu platuma grādos nav nekas neparasts, tā atkal Rīgu pārsteigusi nesagatavotu. Iedzīvotāji sūdzas par neizbrienamām ietvēm, domnieki - par slinkiem namīpašniekiem, namīpašnieki par nevērīgiem ielu tīrītājiem. Kādēļ tā un ko darīt, Krustpunktā diskutē Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, Rīgas pilsētas vicemērs Vilnis Ķirsis un Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Sazināmies ar Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Tomu Sadovski.  

Tā kā saslimstība ar Covid 19 ir mazinājusies, valdība ir lēmusi par atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un ēdināšanu. Tikmēr tuvojas brīdis, kad vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts būs obligāts lielākajai daļai strādājošo. Jautājums, kā tas ietekmēs darba tirgu? Un kādi varētu būt tālākie lēmumi par ierobežojumu mīkstināšanu? Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "TVNET" žurnālists Andris Śuvajevs.

Šī gada labdarības maratons “Dod pieci!” runā par vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Par to, kā uzlabot vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti diskutējam arī Krustpunktā. Gan par finansiāla atbalsta nepieciešamību individuālo palīglīdzekļu iegādei un dzīvesvietas aprīkošanai tā, lai cilvēks var iziet no mājas, gan arī par sabiedrisko vietu un ēku pieejamību. Kādēļ joprojām tā ir tik slikta – vai problēmas ir normatīvos vai arī to nepildīšanā? Kā uzlabot vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, Krustpunktā diskutē Rīgas domes sociālo lietu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs, invalīdu un viņu draugu biedrības „Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs.

Būs vai nebūs Krievijas iebrukums Ukrainā? Varbūt vērojama tikai spēle, lai piespiestu Rietumus uz sarunām. lai varētu ietirgot kādu politisku ieguvumu. Tas ir tāds jautājums, kas interesē daudzus, dzirdot ziņas par vēlreizēju Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām. Pavasarī kaut kas tāds jau notika, tad Putins tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un tā rezultātā mazinājās tāda, teiksim, naidīga retorika no ASV puses. Bet  kā ir šoreiz? Tie, kas seko notikumiem līdzi, saka, ka situācija izskatās citādi: tehnikas piegāde notiek lēnāk, nemanāmāk, bet arī apjomīgāka nekā iepriekš. "Washington Post" ziņoja, ka jau tagad pie Krievijas robežas ar Ukraiņu esot pēc viņu izlūkošanas dienesta datiem 175000 krievu karavīru. Pēc aplēsēm, varētu ierasties vēl kādi 100000. Kas tad notiek un kā to visu redz tie, kam ir militārā pieredze? Par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā un ne tikai Krustpunktā Lielā intervija ar atvaļināto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pulkvedi Igoru Rajevu.

Šonedēļ visas ziņas joprojām grupējas ap pandēmiju un otra liela ziņu sadaļa saistīta ar NATO ārlietu ministru tikšanos Rīgā. Notikumus vērtē raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.

Diskusijas, kas izvērsušās sociālajos tīklos par mediju darbu un kuru atskaņas dzirdam arī Brīvajā mikrofonā, pēdējās nedēļas ir kļuvušas ļoti asas. Jāni Domburs portālā LSM.lv izveidoja raidījuma Kas notiek Latvijā? speciālizlaidumu, politiķi izteica savu neapmierinātību ar žurnālistu darbu. Vērojot raidījumu, radās pārliecība, ka nepieciešama atsevišķa saruna par to, kas vispār ir sabiedriskais medijs un kādas sabiedrībai ir iespējas ietekmēt žurnālistus. Žurnālisti saņem nodokļu maksātāju naudu, tātad sabiedrība ir tā, "kas pasūta mūziku", un ja sabiedrība pasūta, sabiedrībai jābūt iespējai to ietekmēt. Vai ir atšķirība starp sabiedrību un valsti, vai ir atšķirība starp sabiedrisko un valsts mediju, kā žurnālistiku vispār var ietekmēt, jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes raidījumā. Krustpunktā diskutē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Sanita Upleja-Jēgermane, Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs, politologs un sociālais antropologs Mārtiņš Daugulis un mediju eksperte Gunta Līdaka.

  Šoreiz saruna ne tik daudz par politiku, cik tiesiskumu un cīņu par likumu ievērošanu. Krustpunktā iztaujājam ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas TV raidījuma "De fackto" žurnālists Matīss Arnicāns un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas žurnāliste Zane Mače. Līdz 6. janvārim būs iesniegti priekšlikumi grozījumiem Krimināllikumā, lai nevienam nebūtu šaubu, ka par viltus ziņu izplatīšanu draud kriminālatbildība, atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns. Viņš uzsvēra, ka jau tagad regulējums ir un sodi tiek piemēroti. Tomēr tam būtu jābūt skaidri ierakstītam arī Krimināllikumā.

Pašvaldību īpašumā tuvāko gadu laikā plānots nodot vairākus tūkstošus valsts vietējo autoceļu. Tas notiktu pēc brīvprātības principa un pašvaldības par to saņemtu arī mērķdotācijas. Vai un kā tas sekmētu vietējo autoceļu stāvokļa uzlabošanu, Krustpunktā disktutē Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, Latvijas pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos Dainis Vingris.

Šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā daudzi piesauc tiesiskumu vai tā trūkumu, ja runa ir par dažādiem ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 pandēmijas apstākļos. Pavisam cita veida problēmas ir uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas, kas savukārt liek uzdot jautājumus, kādas tiesiskās sekas būs tur notiekošajam hibrīduzbrukumam. Tie un citi temati būs mūsu uzmanības lokā Krustpunktā Lielajā intervija ar Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.

Šajā nedēļā sabiedriskie mediji nonākuši kritikas krustugunīs. Vispirms īpaši par Latvijas Radio sūdzējās Zaļo un zemnieku savienība. Viņi uzskata, ka viņus pārāk maz aicina uz radio diskusijām, jo pozīcija uzkrītoši biežāk esot arī Krustpunktā viesi, nekā viņi. Vēl lielākas kritikas ugunis vēlās pār kolēģiem, kas strādā pie Polijas-Baltkrievijas robežas. Tur epiteti bijuši sulīgāka arī no skatītājiem un klausītājiem. Kā to vērtēt, kas notiks tālāk? Protams, runājam arī par obligāto testēšanos, par  balstvakcinācijas potēm un citiem tematiem. Aktualitātes vērtē Krustpunktā portāla "Delfi" redaktors Raivis Spalvēns, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins un portāla NRA žurnālists Bens Latkovskis.  

Latvija mirstība no Covid ir astoņas reizes augstāka nekā vidēji Eiropā. Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā no Covid-19 miruši vairāk nekā 4000 cilvēku. Esam pirmajā vietā starp Eiropas valstīm. Šādas ziņas liek jautāt, kāpēc tieši pie mums situācija ir tik slikta? Kad raidījumā piedalījās veselības ministrs Daniels Pavļuts, viņš to skaidroja ar vairākiem iemesliem, pamatā runājot par to, kas notiek līdz tam, kad  cilvēks jau ar Covid nonāk slimnīcā. Kāpēc viruss paņēmis tik daudz dzīvībum kas notiek veselības aprūpē līdz slimnīcai un kāpēc esam krietni apdraudētāki un ievainojamāki nekā citviet pasaulē, Krustpunktā diskutē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes teritoriālās nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Skride. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes  prodekāni Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes vadošo pētnieci Daigu Behmani.

Kā vērtēt Rīgas domes darbu, kas izdarīts un kas nē. Vai viemēr pieņemtie lēmumu ir tie labākie? Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "TVNet" žurnālists Juris Jurāns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Jau ilgāku laiku esam tā ļoti uzmanīgi sekojuši līdzi tai spriedzei, kas valda Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas. Īpaši pēdējo nedēļu notikumi pie Polijas ir bijuši ļoti trauksmaini, un poļu premjera teiktais, ka spriedze varētu pieaugt arī mūsu pusē, nav priecīga ziņa. Bet viena ziņa pagājušajā nedēļā īpaši samulsināja: poļi, kuriem viņu pagaidu žogs ir ļoti palīdzējis šīs robežas tonēšanas atvairīšanā, paziņoja, ka viņi nekavēsies arī ar pastāvīgā žoga būvniecību, un jau tuvākajās nedēļās, decembrī, tiks uzsākts darbs, lai ziemas laikā, februārī, to pabeigtu. Ārkārtas situācija prasa ārkārtas risinājumus, tāds bija tas vēstījums.  Skatoties uz mūsu robežu, tas lika jautāt, kāpēc poļi var un mēs nevaram? Poļi ārkārtas situācijā var rīkoties ļoti ātri, mēs ziemā pat nesāksim būvēt un ļoti ticams, ka žogs būs gatavs vien tad, kad šī krīze būs jau beigusies. Esam saņēmuši tiešām pietiekoši daudz zvanu un vēstuļu šajā sakarā, tāpēc Krustpunktā diskutē Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, Valsts kontrolieris Rolands Irklis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Sazināmies ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.

Valsts svētku nedēļa aizvadīta, bet par mūsu vēsturi, mūsu senčiem un viņu dažādajiem likteņiem, kā arī Latvijas nākotni turpinām sarunas. Nereti ļaudis ir teikuši, ka biežāk raidījumā gribētu dzirdēt arī gados jaunus cilvēkus un tādus, kas nav līdz šim plaši pazīstami. Šoreiz tāda tikšanās: Krustpunktā Lielā intervija ar Zemgales vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju, ciltskoku pētnieku Kristiānu Jakubovski. Viņš ne tikai māca bērnus, bet pēta savus un citu senčus, veido dzimtas kokus un internetā ar aizrautību stāsta par Latvijas vēsturi un ciltskoku pētīšanu.

Aktuālais Latvijā un arī ārpus mūsu valsts: Covid ēnā aizvadīti valsts svētki, krīze pie robežas ar Baltkrieviju. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "Ir" žurnālists Pauls Raudseps, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka, TV24 žurnālists Kārlis Streips un žurnālists Māris Zanders.  

Krustpunktā izvaicājam veselības ministru Danielu Pavļutu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un TV3 žurnālists Gatis Suhaveckis.

Tā vien šķiet, ka pandēmija ir izprovocējusi atklāties cilvēku slēptākajām, bet zemiskākajām personības izpausmēm. Mājsēde, ierobežojumi, visvairāk vakcinācija sadalījusi sabiedrību pretējās nometnēs un daudziem radījusi emocijas, ko vairs nepatur pie sevis. "Idioti, kurus nošaut, lietojot daudzstāvīgus vārdus, tie ir apzīmējumi, kuri interneta vidē kļuvuši gandrīz par normu. Turklāt dažiem ar internetu vien nepietiek, viņi savu nepatiku sāk izpaust atklāti uz ielas un to piedzīvo ne tikai žurnālisti, bet arī politiķi, mediķi, skolotāji. Kas tas ir - draudi, vardarbība vai jauna sabiedrības norma un ko darīt, ja nākas ar to saskarties, Krustpunktā diskutē "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšnieks Ilmārs Spalva un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Sanita Armagana.

Valsts drošības apdraudējuma formas pēdējo pārdesmit gadu laikā ir būtiski mainījušās. Tepat blakus notiek hibrīdkarš, kurš iegūst arvien jaunus apveidus gan reālajā, gan digitālajā vidē. Krustpunktā Lielā intervija ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Jau bijām pieraduši, ka no Baltkrievijas Eiropas Savienības robežu Polijā, Lietuvā un Latvijā ik dienas mēģina šķērsot lielākas vai mazākas migrantu grupas, tomēr šī nedēļa uz Baltkrievijas un Polijas robežas izvērtās pavisam satraucoša. Tik liels migrantu pūlis tur redzēts vēl nebija, turklāt tas pavisam atklāti centās ielauzties Eiropas Savienības teritorijā. Tikmēr pašu mājās valdība ir pieturējusies pie plāna 15.novembrī atcelt lielākos ierobežojumus, kas tika ieviesti, lai salauztu Covid saslimstības līkni. Aktualitātes Krustunktā komentē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāliste Baiba Strautmane un Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda.

Pirmdienas rītā interneta vietnēs parādījās satraucoši skati no Baltkrievijas, kur simtiem, pēc tam jau arī tūkstošiem migrantu, īpaši ekipētu vīru apsargāti, pulcējās pie Baltkrievijas un Polijas robežas. Kļuva skaidrs, ka tā ir organizēta īpaša operācija, lai šturmētu robežu. Otrpus žogam savu armiju nekavējoties arī mobilizēja Polija, un tad jau arī ekrānos varēja redzēt tos dramatiskos skatus gan ar migrantu pūļiem, gan īpašiem provokatoriem, kas centās izjaukt un dzeloņstiepļu pinumus. Notikumi likuši visiem reaģēt, ir ļoti daudz ziņu ap šo, tikmēr, domājot par mūsu pašu robežu ar Baltkrieviju, sajūtas ir tikpat trauksmainas, lai neteiktu vairāk. Mums nav pat dzeloņstieples. Amatpersonas, protams, saka, ka viss tiek kontrolēts un būs labi. Bet ko tas nozīmē, spekulāciju netrūkst. Vai Latvijā esam gatavi atvairīt iespējamo robežu šturmēšanu, kas notiek un kāda būs rīcība, ja kādu rītu saņemam ziņu, ka autobusi kolonnas ar tūkstošiem migrantu ir ieradušās uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, Krustpunktā diskutē aizsardzības ministrs Artis Pabriks, iekšlietu ministre Marija Golubeva, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Nauda, Latvijas ekonomiskā situācija un nākamā gada valsts budžets. Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Andris Šuvajevs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons. Runājot par straujo inflācijas pieaugumu šobrīd, Mārtiņš Kazāks norāda, ka tas jau bija prognozēts, ka pēc Covid krīzes smagākā punkta inflācija strauji augs.  "Tas saistīts ar divām lietām. Pirmais, krīzes laikā cenas strauji kritās. Naftas cena bija tuvu pie 70 dolāriem par barelu pirms krīzes, nokrita vairāk nekā uz pusi, tagad ekonomikai atgriežoties normālākā situācijā, Covid galvenajiem negatīvajiem elementiem filtrējoties prom, cenas atgriežas iepriekšējā līmenī un parādās inflācijas sitiens,” skaidro Mārtiņš Kazāks. Otrs faktors ir jaudīgā atgūšanas pēc ekonomikas krīzes, kas nozīmē, ka pieprasījums ir straujāks un piedāvājums kādu brīni netiek līdz. "Tas ir stāsts līdz šim brīdim. Tas, ka inflācija būs tādā līmenī – 6 procenti – tas netika prognozēts. Diemžēl jāsaka, ka inflācija pie šiem 6% tuvāko pāris mēnešu laikā neapstāsies, kāpums vēl turpināsies. Gada beigās būs tuvāk septiņiem, iespējams, astoņiem procentiem," prognozē Mārtiņš Kazāks. "Lietuvā jau pašlaik ir 8% inflācija. Kāpums ir straujš un augsts un iedzīvotāju maciņos tas diemžēl kādu robu iekodīs." "Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šobrīd galvenie faktori, kas cenas ir padzinuši uz augšu, ir ārēji, pasaules faktori," turpina Mārtiņš Kazāks. "Prognozes rāda, ka šiem faktoriem nākamā gada laikā ir sevi jāizsmeļ, līdz ar to tas inflācijas temps samazināsies. Tas, kādā līmenī inflācijas līmenī atgriezīsimies, ir lielā mērā atkarīgs no tā, kas notiks ar Latvijas ekonomiku, kas notiks ar darba tirgu, algu kāpumu."

Noslēdzam diskusiju ciklu, ko Krustpunktā veido kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu, lai apspriestu nākamā gada budžeta prioritātes, līdz šim vairākas nedēļas pievērsāmies atsevišķām nozarēm, runājām ar ministriju pārstāvjiem un ekspertiem. Šoreiz saruna par nākamā gada budžetu kopumā, kā naudu sadalīt un ko tas mums nozīmēs? Pirms budžeta apstiprināšanas diskutē Saeimas deputāti: Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija), Kārlis Šadurskis (Jaunā Vienotība), Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība), Edgars Tavars (Zaļo un zemnieku savienība). Viedokli izsaka biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" pētnieks Olafs Grigus.

Ja rodas jautājumi par vides pieejamību vai problēmām, ar kurām saskaras cilvēki ar invaliditāti, kuram gan citam jautāt, ja ne viņam. Kopā ar domubiedriem viņi ir tie, kas gadu gadiem seko līdzi visiem tiesību jautājumiem, veido apmācības, seminārus, izvērtē projektus, apzina realitāti, kā arī dara visu, lai sabiedrība aizdomātos ne tikai par sevi un savām vajadzībām, bet arī par visiem kopā. Var teikt, ka viņš visu savu dzīvi ir veltījis, lai palīdzētu ikvienam. Krustpunktā Lielā intervija: invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.

Šajā nedēļā nav tādu lielu dramatisku ziņu. Tas labi. Daudz diskusijas ir bijuši par vakcinācijas tempiem, to, kas notiks pēc 15. novembra. Interesanti tā ņemšanās ap draudzi "Jaunā paaudze". Viņi mājsēdi ignorē un turpina pulcēties, policija pagaidām var uzlikt tikai sodu. Kāda ir arī iesnieguši prasību tiesā, apstrīdot nepieciešamību obligāti vakcinēties. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele, portāla "TVNET" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

Pagājušās nedēļas nogalē Radio pienāca vairākas vēstules ar jautājumu, kā lai samaksā elektrības rēķinu, jo ir saņemts brīdinājums, ka trīs mēnešu laikā atkārtoti tarifs tiek paaugstināts gandrīz dubultā. Piemēram, tie, kuriem ir videi salīdzinoši draudzīgais siltumsūknis, par apkuri šoziem noteikti būs jāmaksā divreiz vairāk nekā pirms gada. Bet ne jau tikai elektrības cenas aug. Viss, kas notiek enerģētikas resursu tirgū, daudziem rada pamatīgas galvassāpes: degvielas izmaksas, dabasgāze, apkures izmaksas. Arī veikalā produktu cenrāži reaģē ļoti nepatīkami, pat kartupeļi šoruden ir divtik dārgāki. Ko darīt, ja rēķinu apmaksai naudas vairs nepietiek? Redzam, ka virknē Rietumu valstu valdības meklē risinājumus, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem, un tie ir dažādi. Kas notiek Latvijā, vai mēs esam gatavi kaut ko darīt un ko var darīt? Krustpunktā rīkojam tādu kā "ideju hakatonu" par to, kādas valdībai ir iespējas šo krīzi mīkstināt. Diskutē Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Ivars Zariņš, partijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone un labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Ar Covid saistītās prasības un ierobežojumi raisījuši diskusijas par to tiesisko ietvaru un piemērošanu. Piemēram, vai uz tiesnešiem un Saeimas deputātiem attiecināma prasība par nepieciešamību uzrādīt Covid sertifikātu. Par to Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministru Jāni Bordānu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā aktuālie veselības nozares jautājumi. Budžeta izdevumi veselības aprūpei Latvijā jau gadu desmitiem stipri atpaliek no tā, ko tajā iegulda vidēji Eiropas Savienībā. Sekas tam īpaši izjūtam tagad, pandēmijas laikā. Diskutē Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins, Latvijas Universiātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena, Latvijas jauno arstu asociācijas valdes locekle Ieva Znotiņa un Latvijas slimnīcu biedrības valdes priekššedētājs Jevgēņijs Kalējs. Veselības ministrijas budžets: atbalsts maksas rezidentiem, nepietiekami līdzekļi mediķu algu modelim un medikamentu, kā arī pakalpojumu pieejamībai  

Pandēmijā lielākā slodze ir veselības aprūpes darbiniekiem, īpaši tiem, kuri tieši strādā ar Covid pacientiem. Tādēļ jautājums par mediķu algām, darba apstākļiem un motivāciju strādāt ir ieguvis jaunu svaru. Tomēr ne mazāk būtisks jautājums ir par nozares darba organizāciju šajos apstākļos. Neapmierināti ar veselības ministra darbu, vairākas ārstu organizācijas viņam izteica neuzticību, tajā skaitā ar Latvijas Masu asociācija. Krustpunktā lielā intervija ar asociācijas viceprezidenti Ilzi Ortveinu.

Šī nedēļa bijusi smaga, tā nesusi skumju rekordu – ceturtdien pienāca ziņa par 64 diennakts laikā mirušiem Covid slimniekiem. Situācijas nopietnību raksturo arī Veselības ministrijas iecere par ārstniecības personu mobilizāciju, kam savukārt sekoja pieprasījums veselības ministra Daniela Pavļuta demisijai. Tikmēr arvien tiek uzsvērts par nepieciešamību vakcinēties pēc iespējas lielam iedzīvotāju skaitam, tādēļ daudziem bija neizpratne par to, ka tiesnešiem nevarot piemērot prasību obligāti vakcinēties, lai gan šāds pienākums noteikts visiem valsts sektorā strādājošajiem. Krustpunktā nedēļas aktualitātes komentē TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas žurnālists Ģederts Ģelzis un "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa.