“Visi influenceri drīkst teikt, ka viņi ir uzņēmēji,”  jaunākajā podkāsta “Jauni un bagāti” epizodē atzīst Evelīna Pārkere. Daudzi Evelīnu zina no viņas YouTube kanāla, ko viņa uzsāka 13 gadu vecumā. Šobrīd viņa ir influencere, aktrise, vada rotaslietu uzņēmumu “Avalion”, kā arī ir viena no līdzdibinātājām jaunuzņēmumā “RiskMe”. Šobrīd viņas sekotāju skaits sociālajos tīklos pārsniedz 200 tūkstošus. Kā nokļūt IT pasaulē, ja iepriekšējā karjera saistījusies ar sociālajiem medijiem? Vai ir iespējams tavus lielākos nīdējus patiesībā nosaukt par kvēlākajiem faniem?  

Podkāsta “Jauni un bagāti” jaunākajā epizodē iepazināmies ar Edgaru Grišuli, kurš ir dzērienu eksperts un līdzīpašnieks tādiem bāriem un restorāniem kā “Gimlet Nordic”, “Zefīrs”, “Flauta” un “Kase”. Edgars ir viens no tiem cilvēkiem, kurš desmit gadu laikā izauga līdz vadītāja amatam vienā no pasaules prestižākajiem bāriem un savā dzīves laikā ir apkalpojis pasaules līmeņa slavenības un G8 valstu līderus. Uzņēmēja un dzērienu eksperta Edgara karjera iesākās Lielbritānijā, kur viņš ne tikai iekļuva neveiklās situācijas ar Anglijas karalieni, uzzināja dažādu valstu prezidentu mīļākos dzērienus, bet paralēli arī cītīgi mācījās angļu valodu. Klausies vai skaties jaunāko ‘’Jauni un bagāti’’ epizodi un uzzini, kā vislabāk attīstīt un iepazīt sevi, un kā izveidot spēcīgu uzņēmuma konceptu, ko cilvēki novērtētu.  

Podkāsta ‘’Jauni un bagāti’’ jaunākajā epizodē iepazināmies ar Miķeli Baštiku. Miķelis ir dizaina studijas “Asketic” līdzdibinātājs, grafikas dizainers un zīmola stratēģis ar vairāk nekā 16 gadu pieredzi. Savu karjeru palēnām, kā viņš pats saka, ķimerējoties, Miķelis sāka jau agrā vecumā, pat nezinot, kas ir dizains un ka ar to ir iespējams nopelnīt. Visticamāk ikviens no mums, apzināti vai neapzināti, savā ikdienā izmanto kādu produktu, kura dizaina izstrādē ir piedalījies Miķelis. Šajā epizodē uzzināsi, kā vienkāršas lietas pārvērst iedvesmā jauniem projektiem, kādēļ plāns un fokuss ir viena no panākumu atslēgām, kā arī, kā Miķelis ikdienā ne tikai koncentrējas uz radošo pusi, bet arī veido sev labi daudzveidīgu ieguldījumu portfeli.  

Podkāsta ‘’Jauni un bagāti’’ jaunākajā raidījumā iepazināmies ar Niku Jansonu.Viņš ir uzņēmējs un mārketinga entuziasts. Ja Niku Jansonu vajadzētu aprakstīt vienā vārdā, tas būtu "enerģija". Viņa pieeja dzīvei un biznesam noteikti nav kaut kas, ko varēsi atrast tipiskās uzņemējdarbības grāmatās, jo Niks savu ceļu ir izsitis caur mēģinājumiem, kļūdām un nepārtrauktu pašizglītošanos. Šī podkāsta epizode būs domāta ikvienam, kurš meklē iedvesmu un drosmi pārstāt atlikt un sākt darīt.  

Šoreiz podkāstā ‘’Jauni un bagāti’’ pārsteidzoši daudzpusīgā Patrisha, kura ir ne tikai mūziķe un Zelta Mikrofona balvas ieguvēja, bet arī uzņēmēja. Šajā rudenī viņa pārsteidza fanus, piedāvājot savas pirmās smaržas. Tas jaunajai uzņēmējai bija kā spēcīgs pašizaugsmes atspēriena punkts. Apspriedām gan to, kā pirmā darba pieredze 11 gados mainīja Patrīcijas vērtību skalu, gan Patrīcijas ceļu uz solomūziķes un uzņēmējas karjeru.  

Kas Gintam Valdmanim ir svarīgākais dzīvē? Kā viņš spēj rast pārliecību, kur citiem to izdarīt ir izaicinošāk?  Gints salīdzinoši ātri uzkāpa augstu pa karjeras kāpnēm tikai, lai saprastu, ka tas nav ceļš, ko viņš vēlas iet. Viņš ir viens no ielu vingrošanas aizsācējiem Latvijā, ieguvis vairākus “bodybuilding” titulus, nokļuvis uz žurnālu un grāmatu vākiem, kā arī apceļojis nu jau vairāk nekā 50 valstis.  

Kādēļ uzņēmējam ir svarīgi būt daudzpusīgam, sastrādājoties ar citiem cilvēkiem? Kā tikt galā ar stresu un izdegšanu? Toms Kreicbergs Latvijā ir vislabāk pazīstams kā finanšu eksperts un bijušais Volstrītas profesionālis, taču Toma stāsts ir ievērojami plašāks un interesantāks.  No vasaras prakses neitrīno detektorā Japānā, līdz pat laiskai dzīvei eksotiskajā Kubā – Toms ne tikai māk rēķināt, bet arī runā septiņās valodās, un viņa salsas dejošanas prasmes atstātu ikvienu ar ieplestām, izbrīna pilnām acīm.  Toms Kreicbergs ir “cilvēks orķestris” ar daudzām gadu gaitā apzināti trenētām prasmēm, kas viņam ļāvušas sarakstīt grāmatu, kas nokļuvusi bestsellera kārtā, un veiksmīgi dibināt vairākus uzņēmumus.  

Kāpēc ir svarīgi būt daudzpusīgam cilvēkam, kura intereses negrozās tikai par un ap darbu? Ar kādām grūtībām biznesā mēdz saskarties tieši sievietes? Podkāstā ‘’Jauni un bagāti’’ iepazināmies ar Ramonu Miglāni, kuras karjeras izaugsme varētu šķist teju vai apskaužama. Viņa ir līdzdibinātāja un partnere advokātu birojā drill., padomes locekle uzņēmumos Indexo un Digital Mind, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas padomniece, augstskolu vieslektore un vienkārši ļoti radoša un pozitīva personība. Kas ir viņas panākumu atslēga? Klausies jauno ‘’Jauni un bagāti’’ epizodi un uzzini vairāk par Ramonas 17 gadiem jurisprudencē, aizraušanos ar ekstrēmo sportu, bērnību, vērtībām un domām par investīcijām.  

Pieci.lv orģinālpodkāsts ‘’Jauni un bagāti’’ ir atpakaļ! Jaunās sezonas pirmais viesis ir Miks Galvanovskis! Izrādās, ka Miks ir ne tikai mūziķis un aktieris, bet arī uzņēmējs, kuram Vecrīgā pieder vairāki bāri un naktsklubi. Kā viņam to visu ir sasniedzis jau 25 gadu vecumā paša spēkiem? Noskaidrosim, kas ir Mika panākumu pamatā, kā Miks skatās uz biznesu un attiecībām ar cilvēkiem, kā viņš plāno savu dienu, kā viņš tiek galā ar stresu un izdegšanas risku, kādas vērtības Mika vecāki centās ieaudzināt savam dēlam un daudz ko citu…  Podkāstā ''Jauni un bagāti” runājam par naudu, biznesu, pašizaugsmi un visu pārējo, kas varētu tev palīdzēt kļūt par finansiāli neatkarīgu cilvēku! Gaidi jaunu epizodi katru otro ceturtdienu.

Vai esi kādreiz domājis, kā būtu doties uz darbu ar apziņu, ka par pavadītajām stundām saņemsi ne tikai darba algu, bet arī daļu no uzņēmuma peļņas? Šādu iespēju var sniegt t.s. darbinieku opcijas – pasaulē plaši izplatīts motivējošs rīks, kas ļauj darbiniekam kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku. Latvijā uz darbinieku opcijām skatās kā uz jaunumu, taču patiesībā tās tiek izmantotas jau samērā sen. Šajā epizodē Valters studijā aicināja vecāko juristu Edgaru Turlaju pastāstīt, kā strādā darbinieku opcijas, un kas ir pamata lietas, kas ikvienam būtu jāzina, nonākot situācijā, kur darba devējs tās piedāvā.

Vai esi kādreiz domājis, kā būtu doties uz darbu ar apziņu, ka par pavadītajām stundām saņemsi ne tikai darba algu, bet arī daļu no uzņēmuma peļņas? Šādu iespēju var sniegt t.s. darbinieku opcijas – pasaulē plaši izplatīts motivējošs rīks, kas ļauj darbiniekam kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku. Latvijā uz darbinieku opcijām skatās kā uz jaunumu, taču patiesībā tās tiek izmantotas jau samērā sen. Šajā epizodē Valters studijā aicināja vecāko juristu Edgaru Turlaju pastāstīt, kā strādā darbinieku opcijas, un kas ir pamata lietas, kas ikvienam būtu jāzina, nonākot situācijā, kur darba devējs tās piedāvā.

Pēdējā laikā mūsu ikdienās arvien vairāk ir dzirdama frāze “digitālais Eiro”. Tā ir iniciatīva, pie kuras Eiropas centrālā banka (ECB) strādā jau teju divus gadus, bet joprojām sabiedrībā par to ir samērā maza izpratne. Kas īsti ir digitālais Eiro? Kāda ir ECB vīzija un mērķis – kādas problēmas tiks risinātas ar digitālo Eiro? Kādi ir potenciālie plusi un mīnusi šādam projektam? Šajā raidījumā aicinājām ciemos Latvijas Bankas moderno maksājumu analītiķi Emīlu Dārziņu, lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem.

Nekustamais īpašums var būt fantastisks ieguldījums, bet pie viena nosacījuma – tu saproti, ko tu dari. Pirmajā brīdī šķiet vienkārši – dod dzīvokli uz īri un dzīvo laimīgs no pasīvajiem ienākumiem. Taču, kā ar visu, arī ieguldījumam nekustamajā īpašumā ir vismaz 5 lieli riski, kas jāņem vērā​.

Vai esi kādreiz attapies situācijā, kurā draugu kompānijā katrs samaksājis par kādu lietu, un rezultātā jālauza galva, cik kurš ir katram parādā? Vai varbūt ar dzīvesbiedru ir problēmas izsekot katra investīciju kopīgajos tēriņos mēneša griezumā? Viens risinājums ir katru reizi taisīt tabuliņu, kurā pierakstīt katru izdevumu un pēc pasākuma vai mēneša beigās cerēt, ka visas izmaksas ir pierakstītas. Taču vienkāršāks risinājums ir izmantot kādu no jau gataviem risinājumiem, kas piedāvā šādu pakalpojumu.

Daudziem no mums šķiet, ka tas, cik labi mākam apieties ar naudu, ir atkarīgs no mūsu zināšanām un eksaktajām spējām, un investīciju pasaule balstās uz matemātiku un sarežģītām formulām. Taču patiesībā visu nosaka nevis gudrība, bet mūsu uzvedība un emocijas. Un finanšu tirgus kustības nosaka primāri pūļa psiholoģija un praktiski necik tehniskā analīze. Tādēļ nereti nākas redzēt situācijas, kur vienkārši ikdienas cilvēki ar vidējiem ienākumiem ir labākā finanšu situācijā nekā gudri, augsti atalgoti finansisti. Šajā reizē Valters dalījās ar vienu no savām mīļākajām finanšu grāmatām, ko tiešām būtu jāizlasa ikvienam. Ļoti vienkāršā un ikvienam saprotamā valodā tā dod ieskatu, kā strādā finanšu tirgi, un kādas svarīgas detaļas mums par tiem būtu jāzina.

Kad cilvēks jautā: “vai nav riskanti ieguldīt?“, viņš bieži patiesībā runā par to, ka ieguldījuma vērtība var svārstīties. Risks nozīmē iespēju pazaudēt naudu pavisam vai nedabūt viņu brīdī, kad tā ir nepieciešama. Turpretī svārstīgums (angliski – volatility) ir tas, kas rada kutelīgo sajūtu vēderā – kad es ieguldījis vienu summu, bet tirgus krīzes gadījumā redzi pavisam ko citu. Labās ziņas ir tās, ka risku un svārstīgumu ir iespējams samazināt. Bet kādi ieguldījumi būtu saprātīgākie jauniešiem? Vai tādēļ, ka esi jaunāks, vari uzņemties lielāku risku? Šajā raidījumā pieskārāmies pāris jautājumiem, ko Valteram bija uzdevuši studenti saistībā ar ieguldījumu riskiem un riska toleranci.

Tā saucamais “day traidings” jeb īstermiņa spekulācijas akciju tirgū daudziem amatieriem šķiet ļoti vilinoša nodarbe. Īpaši, kad internets ir pilns ar ekspertiem, kas stāsta, kā ar treidošanu iespējams pelnīt miljonus un dzīvot ļoti izšķērdīgu dzīvesveidu. Dabīgi rodas jautājums – vai tas vispār ir iespējams? Ko par īstermiņa spekulācijām akciju tirgū saka zinātniskā literatūra? Kādas statistiski ir izredzes nopelnīt ar īstermiņa spekulācijām? Par to šīs nedēļas raidījumā. 

''Investēšana ir domāta tikai turīgiem cilvēkiem, kam ir daudz nauda. Veiksmīgi ar investēšanu var nodarboties tikai eksakti cilvēki, kam labi padodas skaitļi.'' Šīs ir ļoti populāras frāzes, ko nereti ikdienā sanāk dzirdēt, runājot ar cilvēkiem par potenciālu iespēju uzsākt investēt finanšu tirgū. Taču tā nevajadzētu būt. Vairumam cilvēku ir radies nepareizs priekšstats par to, kas ir investēšana. Tipiski prātā nāk skats ar 4 monitoriem, kas pilni ar tirgus līknēm, uzņēmumu tehniskās analīzes, urbšanās finanšu pārskatos… Taču tā ir tikai daļa no bildes – un aizņemtam cilvēkam tas nav nepieciešams. Saprātīga ilgtermiņa ieguldīšana vairāk līdzinās braukšanai ar auto – ir nedaudz sarežģīti iemācīties pamatus un uzsākt braukšanu, bet, kad iemācies pamatus, patiesībā saproti, ka ir ļoti vienkārši. Tas nenozīmē, ka nav nekādu risku. Bet, ja apzinies, ko dari, ikdienā lietderība tam ir ļoti liela. Šajā raidījumā par to, kā saprast, kas ir saprātīga ilgtermiņa ieguldīšana un kas – laikietilpīga un riskanta spekulācija.

Nāve ir kaut kas, par ko mums ikdienā nepatīk ne domāt, ne runāt. Bet tā ir lieta, no kā izbēgt nevar neviens. Mantojumu jautājumu sakārtošana nav domāta tikai bagātajiem. Ikvienam no mums ir lietas, ko labprāt vēlētos nodot saviem tuviniekiem pēc nāves. Kā to pareizi izdarīt? Kādi mantošanas veidi pastāv Latvijas likumdošanā? Kas jāzina par testamentiem un mantošanas kārtību? Kā pēc iespējas labāk atvieglot mantošanas procesu tuviniekiem? Šajā raidījumā Valters Vestmanis aicināja studijā advokātu Jāni Gavaru, lai kopīgi atrastu atbildes uz šiem jautājumiem.

Ikviens, kurš ikdienā aktīvi lieto internetu un interesējas par tehnoloģijām, būs sastapies ar dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem, kas pēdējo mēnešu laikā ir pieejami lietošanā bez maksas. Agrāk visdrīzāk daudziem no mums likās, ka robotu ienākšana mūsu ikdienās sāksies ar vienkāršu, manuālu darbu aizstāšanu, kas neprasa specifiskas zināšanas un prasmes. Un pakāpeniski tie varētu pārņemt arvien sarežģītākus darbus un tikai varbūt kādreiz nākotnē tie spētu aizstāt mākslu vai spēt uzrunāt cilvēkus emocionālā līmenī. Taču, ja skatāmies uz mākslīgā intelekta attīstību, novērojam, ka patiesībā viss notiek otrādi, un nākotne ir daudz tuvāk, nekā, iespējams, daudziem no mums likās. Šajā epizodē runājām par mākslīgā intelekta potenciālu un kā tas varētu ietekmēt mūsu ikdienas.

Sillicon Valley Bank, Silvergate, Signature Bank, Credit Suisse… Pēdējā laikā ziņās izskanējuši vairāki gadījumi, kur bankas nonākušas finasiālās grūtības.   Dabīgi rodas jautājums – vai mums arī būtu jāuztraucas? Neērtā patiesība ir tāda, ka neviena banka pasaulē nav 100% droša. Nevis tādēļ, ka baņkieri būtu alkatīgi vai uzņemtos pārlieku augstus riskus. Bet tā vienkārši strādā sistēma. Šajā raidījumā apskatījām, kā vispār strādā bankas, kādēļ bankas var nonākt finansiālās grūtībās un kas mums būtu jāzina, lai būtu pārliecināti, ka mūsu nauda ir drošībā.

Ja labi nepārzinām kādu konkrētu tēmu, mums bieži liekas, ka pietrūkst tikai viena maziņa daļiņa informācijas, lai saliktu bildi kopā. Taču bieži šķietami vienkāršie jautājumi patiesībā ir ievērojami sarežģītāki, kā pirmajā brīdī var likties. Kādu brokeri vai platformu izvēlēties? Kā tikt galā ar investīciju nodokļiem? Kādus fondus pirkt? Šie ir daži no populārākajiem jautājumiem, kas iesācējiem investoriem interesē. Taču atbilde uz tiem ir viena – viss atkarīgs no tavas situācijas. Šajā raidījumā Valters apskata pāris populārākos jautājumus, ko regulāri saņem no klausītājiem.

Finanšu sektora drošību lielā mērā nosaka tirgus uzraugs vai regulators. Šo funkciju Latvijā pilda Latvijas Banka. Uzrauga funkcija ir nodefinēt noteikumus, pēc kuriem finanšu iestādes var darboties, un pārliecināties, ka šie noteikumi tiek ievēroti. Tas ir fundamentāls pamats finanšu sistēmas stabilitātei. Diemžēl kripto nozarē šāda uzraudzība un kontrole līdz šim nav bijusi, kam rezultāts ir plaši izplatītas krāpniecības shēmas. Labās ziņas ir tādas, ka Eiropas savienībā pavisam drīz tiks ieviesta t.s. MiCA regula, kas visdrīzāk padarīs nozari drošāku, caurredzamāku un gala lietotājam saprotamāku. Par to šajā raidījumā stāsta Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Marine Krasovska.

Lielam vairumam cilvēku, izdzirdot tādus atslēgas vārdus, kā “kripto” vai “blokķēde”, uzreiz prātā nāk populārāko kriptovalūtu cenas svārstības, treidošana un vilinošas ātras peļņas iespējas. Taču tas ir ļoti šaurs un bīstams skatījums uz industriju, kas ir ievērojami plašāka un, iespējams, ar lielu potenciālu. Skatoties no ieguldīšanas prizmas, šī industrija joprojām ir pilna ar bīstamām krāpniecības shēmām un riskantiem spekulatīviem darījumiem. Skatoties no tehnoloģijas prizmas, tas izskatās pavisam citādāk. Šajā raidījumā ciemos Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, lai apskatītu blokķēdes tehnoloģijas praktisko pielietojumu un nākotnes potenciālu.

"Vai ir īstais brīdis darīt XYZ?" ir jautājums, ko cilvēki uzdod ļoti bieži. Īpaši, kad runa ir par tādām lietām, kā ieguldīšana vai hipotekārais kredīts, un īpaši brīžos, kad šķiet finanšu tirgos valda nenoteiktība. Pēdējā laikā ziņās bieži redzami tādi virsraksti, kā “Eiropas Centrālā banka ceļ procentu likmes, lai cīnītos ar inflāciju”. Bet ko tas nozīmē? Kādas procentu likmes tiek celtas un kā tās var palīdzēt cīņā ar inflāciju? Atbildot uz šiem un citiem jautājumiem, rubrikā viesojās Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns.

Kredītkartes Latvijā nav ļoti populāras. Iespējams, tādēļ, ka latvietim pēc būtības kredīti nepatīk. Taču, skatoties uz kredītkaršu piedāvājumiem, var redzēt, ka tām ir dažādi plusi. Piemēram, balvas un atlaides, apdrošināšanas piedāvājumi, u.c. Tajā pašā laikā kredītkartēm arī ir mīnusi. Valters, lietojot kredītkarti pāris gadus, saprata, ka mīnusi ir lielāki nekā plusi, galvenokārt, viena iemesla dēļ – kredītkarte neapzināti liek tērēt vairāk naudu. Šajā raidījumā runājām par kredītkartes plusiem un mīnusiem.  

Iemācies naudu tērēt apzināti. Tā ir viena no lietām, kas var nest lielāko vērtību tavam maciņam ilgtermiņā. “Jauni un bagāti” epizodē #46 mēs runājām par 50/30/20 likumu, un Valters ar "Rīta radio" komandu ir ieplānojuši februāri padarīt par “seko saviem tēriņiem mēnesi”. Tas nozīmē piefiksēt visus savus tēriņus, lai saprastu, vai tie atbilst 50/30/20 likumam un kā tos potenciāli optimizēt. Šoreiz runājām par dažādiem trikiem, kā vislabāk ieviest tēriņu apsekošanas metodi savā ikdienā.

Kad runa ir par auto iegādi, daudzi sāk ar nepareizajiem jautājumiem un pārāk vieglprātīgu un impulsīvu pieeju. Bieži sākam ar jautājam – kādu līzingu varu atļauties? Un tad skatāmies uz foršu, jaunu, skaistu spēkratu. Tā vietā mums vajadzētu vispirms jautāt – vai man vispār vajag auto? Varbūt es varu bez tā iztikt? Ja patiešām vajag, tad kā auto iegāde korelē ar manu dzīves mērķi? Vai dārgs līzings mani noliks uz pareizās trajektorijas dzīvē, vai drīzāk aizvilks prom no tās? Par to visu šajā raidījumā.

Mums visiem gribas naudu, gribas skaistas drēbes, gribas foršu autiņu, dažādus gadžetus. Īpaši, kad esam jauni, gribas visu ātri un uzreiz. Taču nepareizas investīcijas jaunībā var mūs novest pie ļoti lēnas izaugsmes vēlāk dzīvē, kamēr pareizas investīcijas var mūs padarīt par naudas mašīnām, ko būs grūti apturēt. Par to šajā "Jauni un bagāti".

50/30/20 zelta likums izmaksu sadalījumam ir plaši pieņemts atskaites punkts, pēc kura noteikt, vai tavi tēriņi ir veselīgās proporcijās. Tas iedala tavus tēriņus 3 kategorijās: pamatvajadzības, vēlmes un uzkrājumi. Pamatvajadzības nozīmē tiešām pamata lietas, bez kurām tu nevari dzīvot – mājoklis, transports un pārtika. Vēlmes nozīmē visas lietas, kur tu varētu mierīgi netērēt naudu (bet gribas). Trešā kategorija ir uzkrājumi – uz tiem nav jāskatās kā uzkrājumiem vārda tiešajā nozīmē, bet drīzāk kā lietām, kas palīdzēs dzīvē ātrāk tikt uz priekšu un nodrošinās labāku nākotni. Šajā raidījumā uzzini, kā ieviest 50/30/20 likumu savā ikdienā, lai iemācītos apzinātāku pieeju tēriņiem.

Jaungada apņemšanās ir forša lieta. Protams, uzstādīt mērķus un sāk strādāt pie tiem vari jebkurā brīdī, bet janvāris ir laiks, kas mums visiem asociējas ar jaunu sākumu. Šī ir arī lieliska iespēja uzstādīt savus jaunā gada finanšu mērķus. Ja esi apņēmies savest kārtībā savas personīgās finanses, šaja reizē 4 praktiski ieteikumi, ar kuriem sākt.

Gan jau daudziem no mums Ziemassvētku laiks asociējas ar tēriņiem, uz kuriem janvārī negribas atskatīties. Labāk vienkārši norakstīt izdevumus un aizmirst, ka tādi bijuši. Lai arī Ziemassvētku tēriņi visdrīzāk nekur nepazudīs, ir veids, kā tiem gatavoties laicīgi, lai robs konta atlikumā neliktos kā negaidīts pārsteigums. Par to šajā raidījumā!

Mums katram galvā darbojas pirkumu attaisnošanas mašīna – mazs aparātiņš ar visādiem zobratiem un lentām, kas nepārtraukti rūc un kustas uz priekšu. Šis aparāts meklē iemeslus un attaisnojumus, kādēļ viens vai otrs pirkums mums ir nepieciešams. Tas tikai grib pirkt, pirkt un pirkt, un attaisnot katru pirkumu. Šo aparātiņu ikdienā baro ļoti daudz faktori – reklāmas, draugi, kolēģi, mūsu ego, emocijas, vēl kaut kas. To apturēt ir praktiski neiespējami. Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir censties to piebremzēt, metot tajā dažādus dubļus, zarus un citas lietas, kas liks aparātam kustēties lēnāk. Šoreiz Valters dalās ar praktiskiem padomiem, kā piebremzēt šo aparātu, piebremzēt trako patērētāju, kas sēž aparātam pie stūres, un tādējādi iztērēt mazāk naudiņas nevajadzīgos pirkumos.

Mūsdienās internets ir pilns ar influenceriem, kas ar kokosriekstu rokā un datoru klēpī sēž šūpuļtīklā un stāsta, cik lieliski ir ceļot un strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Nesen arī “Jauni un bagāti” veidotājs Valters pavadīja 6 nedēļas Taizemē, lai apvienotu darba ikdienu Latvijā ar dzīvi tropos. Šajā raidījumā Valters dalās ar iespaidiem no savas pieredzes, kā arī galvenajām atziņām un ieteikumiem, kas būtu jāņem vērā pirms doties garākā workation (darba ceļojumā).

Daudzi domā, ka “ar mani jau tas noteikti nenotiks”, līdz brīdim, kad tas notiek. Ikviens noteikti ir redzējis brīdinājumus banku mājaslapās vai sociālajos tīklos par naudas drošību internetā. Bet cik daudz mēs tiem pievēršam uzmanību? Šajā raidījumā runājam par praktiskiem rīkiem, kas var palīdzēt pasargāties no nokļūšanas interneta krāpnieku nagos.

Ieguldījumi kripto ir ļoti strīdīga tēma. Viena cilvēku daļa to uzskata par nejedzīgu laika tērēšanu, kamēr otri – par tehnoloģiju, kas pilnībā izmainīs mūsu nākotni. Trešie kripto tirgū meklē ātras peļņas iespējas, kamē ceturtie to ignorē pavisam. Ir neiespējami uzminēt, kā kripto tehnoloģijas ietekmēs mūsu ikdienas desmit gadu griezumā. Taču, skatoties uz notikumu attīstību, ir iespējams vilkt paralēles ar salīdzinoši neseno dotcom burbuli, un objektīvi novērtēt, vai ieguldījums kriptovalūtās ir ieguldījums, kas rada ekonomisku vērtību.

Ikviens ieguldījums ir saistīts ar risku pazaudēt naudu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka ieguldīšana ir kā kazino, kur iznākums ir praktiski pilnībā atkarīgs no veiksmes. Ir ieguldījumi, kas ir ļoti līdzīgi azartspēlēm – vienīgais veids, kā no šiem nopelnīt, būtu nopirkt lētāk un pārdot dārgāk. Taču ir arī cita veida ieguldījumi – tādi, kas paši par sevi rada ekonomisku vērtību, neatkarībā no to cenas. Tos apspriedām šajā raidījumā.

Esam dzirdējuši par lietu tādu, kā “valsts parāds”. Un ir skaidrs, ka katrs parāds ir jāatdod, citādi var sākties virkne problēmu. Tas noteikti ir skaidrs katram, kas reiz dzīvē ir uzņēmies kredītsaistības. Taču, kā ir ar valsts parādu? Kas notiek gadījumos, kad valstis savus parādus neatmaksā?

Mums, latviešiem, parādi un kredīti nepatīk. Mums tautā pat ir teiciens “parāds nav brālis”. Taču pāris raidījumus atpakaļ runājām par kredītiem un secinājām, ka ne visi “parādi” ir slikti. Ja tos pareizi un apzināt izmanto, tie var pavērt daudz iespējas. Tāpat, ja tos izmanto nepareizi, tie var iedzīt dziļā finansiālā stresā. Bet līdzīgi kā privātpersonām, arī valstīm ir parādi. Šajā raidījumā runājām par to, kas ir valsts parāds un no kā tas veidojas.

Ieguldīšanai un fitnesam ir daudz kopīga. Ja mēs vēlamies paši saviem spēkiem savest kārtībā veselību, ir tūkstošiem rakstu, grāmatu, video un mācību programmu, kur smelties idejas. Ja vēlamies saviem spēkiem sakārtot finanšu dzīvi un mācīties ieguldīt, ir tūkstošiem rakstu, grāmatu, video un mācību programmu, kur smelties idejas. Jo dziļāk raksimies, jo vairāk pretrunu atradīsim – tā vien liksies, ka nozares profesionāļi nespēj vienoties par pareizo ceļu. Daudziem šis uzsāktais piedzīvojums ātri vien beidzas ar visa kā pamēģināšanu, lai nonāktu pie secinājuma, ka “nekas nestrādā“. Bet patiesībā pie vainas bija informācijas pārdozēšana un raustīšanās uz visām pusēm. Par laimi finansēs zinātniskā literatūra diezgan skaidri atkal un atkal parāda, ka viens no labākajiem un paredzamākajiem veidiem, kā aizņemtam ikdienas cilvēkam vairot savu bagātību ir regulāra, kosekventa ilgtermiņa ieguldīšana. Šajā raidījumā runājam par to, kas ir saliktie procenti un t.s. “dollar cost averaging” (cenas izlīdzināšana) princips, un kā tas ļauj ieguldīt bez lieka stresa un ar salīdzinoši mazu laika patēriņu.

Parastais ieguldītājs pa tiešo biržai netiek klāt. Lai sāktu ieguldīt finanšu tirgos, būs nepieciešams brokeris. Brokeri varētu saukt par starpnieku, kas mūsu vārdā izpilda pirkšanas un pārdošanas rīkojumus, kā arī parūpējas par virkni juridiskām un tehniskām niansēm, kuras pašiem pārvaldīt būtu sarežģīti. Taču brokera izvēle ir tikai viens no punktiem, ko izpildīt pirms sākt ieguldīt finanšu tirgos. Šodienas raidījumā apspriežam, kā pareizi izvēlēties brokeri.

Kad izdzirdam par parādu piedziņu, vairums to asociējam ar būdīgiem vīriem, kas atnāks sadot pa rīkli. Varbūt tā bija realitāte agrāk, bet šodien mēs dzīvojam ļoti civilizētā pasaulē, kur parādu piedzinēji ir licencētas iestādes, kas strādā konkrētu likumu normās.  Kas īsti ir parādu piedziņa? Kā rīkoties, kad esam saņēmuši vēstuli no parādu piedzinējiem – kādas ir mūsu tiesības un pienākumi? Šajā raidījumā studijā viesojās Ilva Valeika, lai sniegtu ieskatu parādu piedziņas pasaulē.

 “Katram vajag budžetu – sadalīt tēriņus 15 kategorijās, uzlikt stingrus limitus un uzmanīgi sekot līdzi katram iztērētajam eiro!” Tā saka liels vairums finanšu kouču, bet vai budžets patiešām ir atbilde uz laimi dzīvē? Kā katrai lietai, arī budžetam ir savi plusi un savi mīnusi. Esmu mēģinājis dažāda veida budžetus uz savas ādas un nonācis pie secinājuma – stingrs budžets ir ļoti līdzīgs stingrai diētai. Tas var strādāt labi tikai īstermiņā, lai sasniegtu konkrētu mērķi. Ilgtermiņā ierobežojošs budžets parasti tiek atstāts novārtā, jo tas uzliek pārlieku lielus ierobežojumus mūsu ikdienai. Šajā raidījumā runājām par budžetiem, to plusiem un mīnusiem, kā arī alternatīvām, kas ļauj dzīvot dzīvi bez budžeta un tāpat efektīvi iekrāt.

Mums, Latvijas iedzīvotājiem, kredīti īsti nepatīk. Tas ir kaut kas, no kā gribas pēc iespējas ātrāk tikt vaļā, lai mēs kļūtu brīvi no parādiem. Tādēļ vairums cilvēku maksimāli daudz brīvos līdzekļus novirza tieši ātrākai kredīta atmaksai. Bet vai tā ir prātīgākā lieta, ko darīt? Varbūt labāk būtu brīvos līdzekļus novirzīt ieguldījumiem? To apskatām šodienas raidījumā.

Vai būtu motivējoši krāt, ja katru gadu pie iekrātā mums kāds pieliktu papildus 20%? Visdrīzāk, ka jā – iekrāt varētu ievērojami vairāk. Tieši šādu atbalsta mehānismu piedāvā tādi produkti, kā 3. pensiju līmenis un uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Veicam uzkrājumus savai nākotnei un atgūstam 20% caur ienākumu deklarāciju. Uzkrātais tiek ieguldīts finanšu tirgū un ilgtermiņā vairojas. Taču arī šiem produktiem ir gan savi plusi, gan mīnusi.

Divi ļoti populāri jautājumi, ko cilvēki mēdz regulāri uzdot ieguldīšanas kontekstā, ir šādi: “Ar kādām summām vērts sākt ieguldīt, un cik es nopelnīšu?” Taču patiesībā šie ir nepareizie jautājumi. Pirmkārt, ieguldīšana nav tikai turīgajiem, līdz ar ko nav nepieciešams investēt milzīgas summas, lai panāktu saprātīgu rezultātu – bet pie nosacījuma, ka esam gatavi pagaidīt. Otrkārt, būtu jājautā, nevis “cik es nopelnīšu”, bet kādam mērķim es ieguldu? Ja mērķis ir nopelnīt ātri un daudz, tad labāk neieguldīt vispār, bet doties uz loterijas kiosku – tur izredzes būs labākas. Ja mērķis ir atļauties doties pensijā 45 gadu vecumā, tad vispirms jāizdomā, cik naudu vēlēšos tērēt un kas jādara, lai to īstenotu. Šajā raidījumā apskatām, cik iespējams sakrāt, ja sākam ieguldīt agri un ar salīdzinoši nelielām summām.

Runā, ka katrs amerikānis zina savu kredītreitingu. Tāds iespaids vismaz ir radies no dažādām filmām un amerikāņu blogiem. Bet kā ir ar latviešiem? Gribam vai nē, bet katram no mums ir savs kredītreitings – skaitlis, kas nosaka mūsu riska līmeni, kad runa ir par naudu. Personas kredītreitingu nosaka ne tikai tas, vai laikā tiek veikti kredīta maksājumi, bet arī tādas lietas, kā kavēti rēķini, neapmaksātas autostāvvietas un pat braukšana sabiedriskajā transportā “pa zaķi”. Visas šīs lietas var negatīvi ietekmēt personas kredītreitingu. Un slikts kredītreitings nozīmē mazākas izredzes saņemt izdevīgus piedāvājumus aizdevumiem – vai pat nesaņemt tos vispār. Šoreiz studijā viesojās Kredītinformācijas biroja valdes loceklis Intars Miķelsons, lai pastāstītu, kā veidojas mūsu kredītreitings un kādas darbības veikt, lai to uzlabotu.

Esam nostabilizējušies dzīvē, ir darbs un paredzama ienākumu plūsma ik mēnesi, un beidzot pienācis viens no lielākajiem dzīves lēmumiem – iegādāties nekustamo īpašumu. Kas jāzina par nekustamā īpašuma iegādi un hipotekārajiem kredītiem? Vai ir iespējams kaulēties ar banku par labākiem nosacījumiem, vai jāpaļaujas uz standartizētu procesu, kur lēmumu pieņem dators? Kas notiek gadījumā, ja kredītu nespēj atdot? Vai hipotekārā kredīta ņēmējam ir ideālais vecuma diapozons un perfektā profesija? Šajā raidījumā studijā viesojās Kārlis Danēvičs, lai pastāstītu, kas norisinās hipotekāro kredītu aizkulisēs.

No vienas puses kredīts var būt labs instruments, ja to izmanto pareizi - izvērtējot riskus un iespējas atmaksāt. No otras, kredīts varbūt tikai norāda uz skarbo patiesību, ka mēs vēlamo pirkumu nevaram atļauties, bet tik ļoti gribam, ka esam gatavi to iegātāties ar treknu uzcenojumu. Vai pastāv tāda lieta, kā kredīts, kas patiešām ir nepieciešams? Šajā raidījumā apspriedām nepieciešamību pēc patēriņa kredītiem, kredītkartēm un līzingiem.

Par kredītiem gaisā virmo divējādas sajūtas. Viena sabiedrības daļa tos uzskata par ko negatīvu, kamēr citi labprāt izmanto kredītu sniegtās iespējas. Kopumā kredīts var būt labs instruments, ja to izmanto pareizi, patiešām apdomīgi izvērtējot iespējas to atmaksāt.Taču kā kredītiestāde vērtē klientus? Kam tās pievērš uzmanību pirms kredīta izsniegšanas? Kas ir “sarkanie karogi”, skatoties uz klientu? Šajā raidījumā studijā viesojas kredītu eksperts Kaspars Sausais, kurš  deva ieskatu kredītu pasaules aizkulisēs.  

Finanšu krīze ir kā bubulis, no kā baidās daudzi. Tieši tirgus svārstības ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki var nolemt nesākt ieguldīt naudu. Protams, nav patīkami redzēt, ja ieguldījumu vērtība nokrītas par piekto daļu. Taču no krīzēm patiesībā nav jābaidās – tā ir normāla un periodiska parādība. Kad veikalā vistai ir atlaide, tad ir skaidrs, kas vairumam no mums būs vakariņās. Varbūt pat iepērkam kādu lieku gabaliņu, ko noglabāt saldētavā vēlākam. Ilgtermiņa ieguldītāja acīs finanšu krīzes ir kaut kas līdzīgs – iespēja iegādāties aktīvus ar atlaidi. Šajā raidījumā runājam par lielo bildi, kā skatīties uz finanšu krīzēm, kas kopīgs akciju tirgum un kazino, kā arī pieskārāmies tipiskākajām kļūdām, ko ieguldītāji pieļauj finanšu krīzes laikā.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir sava inflācija atkarībā no patērētām precēm un pakalpojumiem, kas ikdienā tiek lietoti. Baltijas valstis ieņem “līderu pozīcijas” ar augstākajiem inflācijas rādītājiem Eirozonā 2022. gada vasarā. Ar kādiem inflācijas rādītājiem rēķināties uz gada nogali? Šie ir pāris no jautājumiem, kas tika apspriesti ar Latvijas Bankas ekonomisti Ievu Opmani.

Kādēļ precēm mainās cenas? Kādēļ hipotekārais kredīts vienā brīdī var būt dārgāks, bet citā lētāks? Bieži sanāk dzirdēt terminus, kā monetārā politika, procentlikmes, EURIBOR, cenu kāpums, bet ne vienmēr ir skaidrs ko tie nozīmē. Šajā raidījumā runājām ar Kristu Kalnbērziņu no Latvijas Bankas, par Centrālas bankas lomu mūsu ikdienās.

Nauda aizņem ļoti lielu daļu no ikdienas. Tajā pašā laikā sabiedrība ir uzbūvēta tā, ka cilvēki ir ļoti kūtri runāt par naudu. Ikdienā mēs nezinām, cik pelna mūsu draugi un paziņas, kā viņi rīkojas ar naudu, cik iekrāj, cik iegulda, kādi viņiem ir parādi un kā tiek galā ar to dzēšanu. Par naudu runāt “nav pieklājīgi”, un mēs kautrējamies uzdot šos jautājumus pat tuviem cilvēkiem. Rezultātā cilvēkiem trūkst reālu piemēru no dzīves, pēc kuriem mācīties naudas lietas, tāpēc nav pārsteigums, ka vairums dzīves laikā tā arī neiemācās, kā strādā nauda. Šajā raidījumā runājam par 3 naudas likumiem, ko vajadzētu zināt ikvienam.

Visi noteikti ir dzirdējuši par gada ienākumu deklarāciju un attaisnotajiem izdevumiem, bet ne visi saprot, kā šie rīki strādā. Ja mākam tos pareizi lietot, katru gadu no valsts iespējams atgūt par vairākus simtus eiro. Piemēram, attaisnoto izdevumu čeki nav jāglabā kastītē līdz nākošā gada deklarācijai – ir izveidota ērta mobilā lietotne, kas šo procesu ļoti atvieglo. Attaisnotie izdevumi nav tikai zobārsta pakalpojumi – ja vēlamies attīstīt savas prasmes, lai celtu ienākumus, ļoti iespējams, daļu no mācību maksas būs iespējams atgūt caur gada ienākumu deklarāciju. Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus apspriedām kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galveno nodokļu inspektori Ināru Kopasi.

Kā būtu, ja valdība ieviestu jaunu nodokli – katru gadu jāmaksā 5% no bankas konta atlikuma, jo vairāk uzkrāts, jo vairāk jāmaksā? Veidot uzkrājumus nākotnei būtu nesalīdzināmi sarežģītāk. Bet patiesībā šāds neredzamais nodoklis jau pastāv – mēs to gan nemaksājam valstij, bet inflācijai. Inflācija katru gadu apēd daļu no mūsu uzkrājumiem, un tās negatīvais efekts ilgtermiņā ir patiešām liels. Mācēt aizsargāt uzkrājumus pret inflāciju ir viena no svarīgākajām prasmēm, lai vairotu savu labklājību ilgtermiņā.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji uzauguši vidē, kur nodokļu maksāšana asociējas ar ko negatīvu un “ierēdnis” tiek lietots kā lamuvārds. Tipiski vēlme nemaksāt nodokļus var rasties vienā no diviem veidiem – no neticības sistēmai, kam iemesli var būt daudz un dažādi, vai arī vienkārši no nezināšanas, kas ar šo naudu notiek un kāds mums no tā ir labums. Šajā raidījumā runājam par algām un nodokļiem un kāpēc uz nodokļu maksāšanu nevajadzētu skatīties ar sakostiem zobiem.

Dzīvē nereti dažādi negadījumi sakrīt reizē. Piemēram, uznāk finanšu krīze, tiek zaudēts darbs un vēl visam pa vidu salūzt mašīna. Ja šādā brīdī nav izveidots drošības spilvens, var nākties pārdot ieguldījumus ar zaudējumiem. Šajā raidījumā runājām par to, kas ir drošības spilvens, kādas ir tipiskākās amatieru ieguldītāju kļūdas attiecībā uz drošības spilvenu un kādus faktorus ņemt vērā, veidojot drošības spilvenu.

Pasaulē ir divas ieguldīšanas skolas – aktīvā ieguldīšana un pasīvā ieguldīšana. Aktīvās ieguldīšanas gadījumā tu maksā naudu izglītotam profesionālim, kas pēc speciāli pārdomātas stratēģijas pārvaldīs tavu ieguldījumu portfeli. Pasīvās ieguldīšanas gadījumā tavu portfeli vienkārši “pieskatīs” bez aktīvas iesaistes. Skatoties datos, ir paradokss – jo mazāk aiztiec ieguldījumu portfeli, jo lielāka iespēja, ka tas pelnīs labāk. Šajā raidījumā par to, kas būtu jāzina par šiem ieguldījumu veidiem.

Iepriekšējā raidījumā iepazināmies ar ieguldījumu fondiem un sapratām, ka ieguldījumu fonds ir parastā ieguldītāja draugs. Šajā reizē nedaudz detalizētāk apskatām, kā īsti atšķirt fondus pēc to ieguldījumu struktūras, kā saprast izmaksas, rezultātus, un citas noderīgas lietas, lai būtu soli tuvāk fonda iegādei.

Kad amatieris skatās uz ieguldīšanu, tipiski tas viņam nozīmē atvērt tiešsaistes bankā kontu un sākt pirkt zināmāko uzņēmumu akcijas. Galvenais, lai ir ātri un vienkārši. Taču finanšu profesionālis domā, kā veidot diversificētu, zemu izmaksu ieguldījumu portfeli – tādu izveidot ir sarežģīti pat profesionālim, amatierim tas ir praktiski neiespējami. Tā iemesla dēļ ir izveidoti ieguldījumu fondi – ērts un vienkāršs veids, kā ikvienam tikt pie saprātīga ieguldījumu portfeļa. Kā vienmēr, arī fondiem ir dažādi sīkumi, par kuriem būtu jāzina pirms tajā sākt ieguldīt.

“Es uz pensiju nepaļaujos” – šādus vārdus Valteram reiz teica piecdesmitgadnieks, kam līdz pensijas vecumam vairs nebija daudz atlicis. “Nu labi. Tādā gadījumā tev noteikti ir vērā ņemami uzkrājumi, no kuriem pavadīt labas vecumdienas?”, Valters atbildēja ar jautājumu. Šķiet, nav jāsaka priekšā, kāda bija atbilde. Latvijā ir ļoti populāri skatīties uz pensiju sistēmu ar lielu skepsi. Bet vēl populārāk ir neveidot uzkrājumus vecumdienām, kā to dara Rietumos. Cik gadus mēs pavadām pensijā? Kādēļ Rietumos pensionāri dzīvo ievērojami labāk nekā šeit? Kādu pensiju varam sagaidīt? Tas viss šajā "Jauni un bagati" ierakstā!

Ļoti daudziem akcijas šķiet kaut kas abstrakts. Filmās redzam visādus grafikus, finansisti kaut ko pērk, pārdod, birojā agresīvi bļaustās pa telefonu. Ja paziņu lokā ir kāds aktīvs treideris, tad no viņa noteikti var dzirdēt sarežģītus terminus, kas liek domāt, ka akciju pasaule ir kaut kas patiešām komplicēts. Bet saprast akcijas pēc būtības nav sarežģīti. Šoreiz par to, kas ir akcijas, kā un kāpēc var pelnīt no ieguldīšanas akcijās, un kāpēc to vērtība var kustēties gan uz augšu, gan uz leju.

“Naudas atmazgāšana” mums tipiski asociējas ar kaut ko ļoti attālu, ko redzam filmās. Džeki ādas jakās nes maisus ar skaidru naudu, pērk jahtas, brauc ar lepniem sporta autiņiem. Taču patiesībā katrs no mums var ar to sastaptiees arī ikdienā. Šajā epizodē viesos Matīss Kļaviņš no Finanšu izlūkošanas dienesta, lai pastāstītu, kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un ko tā nozīmē mūsu ikdienās.

Vai zināji, ka par piedalīšanos finanšu noziegumos var piespriest cietumsodu līdz pat 12 gadiem? Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdami  finanšu krāpniecības mēģinājumi – gan viltīgas ieguldīšanas shēmas, gan piedāvājumi ātri un vienkārši nopelnīt, kļūstot par “naudas mūli”. Šoreiz sarunai pievienojas Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja vietnieks Toms Platacis, lai pastāstītu par tipiskākajām krāpniecības shēmām, ar ko ikdienā varam saskarties, un kādas sekas tās var atstāt uz mūsu karjeru.

Pazaudēt naudu nav forši – vienalga, vai tā pie mums ir nākusi viegli vai sūri un grūti nopelnītā darbā. Šoreiz par to, kādiem drošības faktoriem vajadzētu pievērst uzmanību, kad sākam domāt par ieguldīšanu, bet nevēlamies nokļūt krāpnieku garajos nagos.

Visi grib lielu algu un labu dzīvi, bet ne visi līdz tam nonāk. Kas Latvijā ir Top 10% alga un kā to sasniegt? Šoreiz Valters par domāšanas veidu, kas viņam izmainīja skatu uz darbu un attiecībām ar darba devēju, un kas viņam ir palīdzējis strauji celt ienākumus Latvijas darba tirgū.

Lai nopelnītu miljonu, vispirms ir jātic, ka tas ir iespējams. Kad esi noticējis, tad atliek sastādīt plānu un mērķtiecīgi uz to iet. Šajā raidījumā par aizspriedumiem, ekspektācijām un stratēģiju, kas tev – parastam latvietim – var palīdzēt nopelnīt miljonu ar Latvijas algu.

Tipiskākie iemesli krāšanai parasti ir kāds konkrēts, sasniedzams mērķis. Piemēram, aizbraukt foršā ceļojumā, nopirkt mašīnu, uzbūvēt māju. Tie visi ir forši mērķi un tādus katram vajag. Bet – kā būtu krāt nākotnei? Vecumdienām? Ieguldīt? Šodien parunāsim par lielajiem iemesliem, kādēļ krāt naudu.

Ar taupīšanu uz kafiju un kruasāniem vien nepietiks, lai mainītu savu dzīvi. Bet tas ir labs veids, kā sākt. Ja tu patiešām vēlies lielas izmaiņas savā konta atlikumā, tad jāfokusējas uz lielajiem tēriņiem. Šajā raidījumā uzzini, kā veiksmīgi kontrolēt izmaksas, lai iekrātu vairāk.

Ar augstiem ienākumiem vien nepietiek, lai iekrātu. Pat profesionāļi, kas pelna šķietami daudz, sūdzas, ka sanāk dzīvot no algas līdz algai. Tāpat kā, stāvot uz rokām, pasaule izskatās citādāk, arī šis princips apgriezīs kājām gaisā tavu skatījumu uz krāšanu.

Vienalga vai tu esi labākais investors pasaulē vai Nobela prēmijas laureāts – ieguldīšana vienmēr saistās ar risku pazaudēt naudu. Kas ir saprātīgs un kas ir riskants ieguldījums? Uzzini, kā ikviens – ar vai bez finanšu izglītības – var samērā ātri un vienkārši novērtēt ieguldījuma riska potenciālu.

Kur labāk ieguldīt: zeķē, bankā vai kriptovalūtā? Neuztraucies, ja vēl nezini pareizo atbildi. “Rīta radio” ir parūpējies, lai tu šogad kļūsti jauns un bagāts! Katru pirmdienas rītu pēc pulksten 7.30 viņiem pievienosies Valters Vestmanis, lai svaigajā rubrikā “Jauni un bagāti” pastāstītu par finansēm, investīcijām un gudru savas naudas pārvaldīšanu.  "Kad runa ir par tavu naudu, garlaicīgi ir labi!" stāsta Valters šodienas ievadraidījumā.  Kad kabatā ir daži simti vai daži tūkstoši, ir viegli pavilkties kārdinājumam ielikt naudu kādā karstā pārmērīgi riskantā spekulācijā ar cerību, ka “izšaus”, vai noticēt guru solījumiem tevi padarīt bagātu vien pāris mēnešos. Pirms ieguldi savu naudu, uzdod sev jautājumu – vai tu saproti, no kurienes nāks peļņa? Katru nedēļu viņš izglītos "Rīta radio" klausītājus savā ikdienas - finanšu jomā. Tiekamies atkal jau nākampirmdien!